ļn, 1860. gada 9. martā, 20: n-l's.
ĢEHEKALKONSjULjS
Mr. R. N. BRim
Toronto, tel. HO ū-5863 118 DAHFOl^TH AVE
Trešdien, 1&80. gada 9^ martā, 20. n-is.
KONSULS
^%IS TOMSONS
Tei RE 5-7798, MoKtreal. P. Q 5210 VICTORfA AV.Fj. APT n
L Andrejsoiis,"c.L.Uo
41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT. -, HI 74323. Auto, uguns, Ķarantiju, pubbk-kās atbildības, dzīvības n, (j.
veida apdrošināšana.
BALTAIS ĢENERĀLIS Latvijas Amerikā redakcijai;
v. Ar gandarījumu izlasīju Savienības „Kalpaka bataljons" valdes atspēkojumu LA slejās, sakarā ar ,bij. ministra Alfrēda Bērziņa nepareizajlem a^^galvo-jumiem laikrakstā Laiks par ģe-^ neiaļa J. Baloža darbību kiievU bažu līguma gadā. Latviešu vecākā un 'vidēja paaudze, kam šie notiikumi vēl labā atmiņā, par A.. Bērziņa apvainojumiem ģenerālim J, Balodim bija ļoti sāpināta, it sevišķi vecie kalpafcie--. ši, kas ģenerāļa vadfbā pēc Kalka P^k^ nj^ves cīnījās par Latvijas J brīvību. Kā jau.Kalpaka batal-ļ'/^-jona savienības valde aizrādīju-ļar- si, ģenerālim J. Balodim viņa ■ne- valstsvīra darbībā nevar saska-i-ot . tīt nekādas ēnas; ģenerālis gan ' visu mūžu kalpojis Latvijas vai- . stij, parciešot arī smagos uņ ga-ros izsūtījuma gadus Pad. Kriš-^^ut vijā.
,^ds Alfrēds Bērziņš (pēc A. Vald-tlu- maņa) bija jaunākais ministrs ^i;u, Pedejā Latvijas ministru kafei-ho- kamēr J, Balodis jau bija virs ar sirmiem matiem un pla-r sierņ, piedzīvojumiem ne ■ vien ļ'^. valsts darbā, bet ari kara laukos, teļ- Ka savas tautas brīvības cīnī-Ms-, tajs, viņš nonāca domstarpībās v^ez ar valsts prezidentu K. Ulmani ^^j. iestājoties par ātrāku satver-smes došanu tautai, j. Balodis savus ieskatus paturējis lidz ga-iz- lam, bet par bij. ministru A Ida Bērziņu to nevar teikt. Viņam fitu galvenais bija palikšana un no-Ug^ turēšanas mmistru kabinetā. Bžu Balodi krievi depor- .
, . ' teja ,bet A. Bērziņš aizbēga uz ii; ".n vēlāk uz Zviedriju.'
ļtao- No toreizējā ministru kabineta ļvei-^ locekļiem viņam vienīgajam bi-Hba- žiglas kājas.-I Aim karjeristiem un savlabu-
I ma meklētājiem nebūtu ko.rak-lības S f^^ nepulgotu mūsu cie--
Irinš H Mc'f ^'"'"^ ^^^^^ seviš-ļiiņs ķi tos, kas visvairāk cietuši par ķņis. savu tautu un tai visvairāk de-
a'rī vuši. Kaļpakietis, ASV;
ļmes KAUNS, LIELS KAUNS!
Inif J^atvļjas Amerikā redakcijai: inai- Nefeas vairs nevar būt nekau-
V'^i- nīgak. kā sākt aizkārt mūsu no-
no- pemiem bagāto ģenerāli J. Ba-
Ka- '
i, unļ lumo]
iocii! !, Lai ]im to darītu, bet ne cilvēks, kas savu „ādu" jau sen bija nogādājis drošība . . .: Bet, lūk, :ģ-sneralis J.. Balodis palika pie lautas! Dievs, sargi ģen. J. Balodi!
L.B., toronto.
Jtsa-Is va-
re- VĀKDI UN DARBI
IflhiK ^^t^'^iis Amerikā redakcijai: lauua ļļgj^ interesi izlasīju jūsu ^ uz laikrakstā 27. februāri ievietoto ■ par rakstu par „Balto ģenerāli", kur l.jan- atspēkoti bij; ministra Alf. Bēr-ļļļjQ_ ziņa apgalvojumi par ģeri. J. Ba- . loza lomu kirevu bažu nolīguma hetā. Paldies ,.Kalpaka bataljo-^'2;': na" savienības valdei par Lielo -
drosmi cilāt šos jautājumus, jo oiedf lidz šim , tādus ieskatīja -par ietāS; „trimdas vienības" grāvējiem. |pāgā-l Man, kā jaunietim un bij. Ko-aidru* ^^J^^ ^^f^ vtsrānam, jau sen i gnbejies ko tuvāk zināt par šiem ^ ^ notikumiem, lai: skaidrāk izpras-par tu dzimtenes traģēdiju un tās alsim, likteņa veidotāju lomu tās ne-' līdz- laimē. ' ■. , lē: V. lakstā minēts, ka, neatkarigi odnis ļip Ulmaņa pavēles, katram pa-l~^ron l^-^^ "d^žs ministrs
Joīrif" ^^J^ ^^^ošlbā ārzemēs".-. I f..: ^^^'^ ^ij^s tas pats mi-
hs(18) ņistrs, kuru, Hitlera Vācijai ka- ■ komi- Pļtulējot, netālu no Berlīnes val-. Bu- ^^^^^ tūkstoši latviešu bēgļu vie-Ii4(19) ^r^^ automašīnā deleģēja pre-1/ r"^ amenkāņu bruņotajiem spē-toīd- palīdzības latviešu i2-
;)a A, vešanai drošībā no kirevu armi-' jas, bet pats neatgriezās un pie-' LNAK ^^^a palīdzības lūdzēju uzticību, l'lēšanu vienīgo transportlīdzekli
fēiaJ t - P ^^ošlbā, atstājot nabaga-i.eja d. i^^.gjyg ^^^^^^ ļaunajam likteni? -
,, ,,.sadus „vadoņus" un deleģē-
tu gro- tos vajadzētu celt gaismā un at-i grozi- maskot, lai viņi lieki nemaldina ļadomei, trimdiniekus un jaunatni ar sa-■ izstrā- ,.--jaukajiem" vārdiem, kas
ļr.u pro- SSS ""'^''^'^ ^^^^ d^^-
h u \ . «Brīvības talcinieka"
Jbez redakcija varēs' justies gandarī-ļ.^priede-\'a, tai radies drosmīgs .„sabied-liHiškais ļf^iaas" jo līdz šim tikai tā bi-|s norisi i'L^ uzdrošinājusies „iepīkstēties"
llomes h ' }^^^^ ^^nas vīru vār-laomes, du un darbu lielo atšķirību . . ,
Nampjs, Čikāgiā.
^ibas rņamiskriptus saīsināt, ļriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sutīs )ta pastmarka.
\i iniciāļiem paraktītajos rakstos izteiktai! redakcijas viedoklim.
•:'f'': 1
Vai ASV ģaTīdzniekti
Pēdējās dienās AŠV presē redzamā vie tionaļ Councl of Cnurčhes).Kad apmērz
ii-
ā izvii-ājušies raksti par strīdiem āp NCC (Na-m pirms gaida latvieši, mācītāja P.Ķirsona ierosināti.
biedru? [/^i-mvijs^ nacionālas armijas
pirmo bruņoto vienību tapšanā
un sekojošās bnvibas cīņās kal-pakiešl un viņu ciņu {jie^ŗi n^ū-
su tautas vēsturē ierakstījuši slavas pilnas lapa^uses.
Mūsii tautas viskritiskākajā brīdī arī studentu rotas jauna:tne pierādīja, ka tā savog karogos rakstītās de\'īfes.-ņn ijīg^ļig^j^^ Hiekavējās ieiniesof darbos. » kas ar Tājdrošivieirm^^
Ķiršona starpniecību tuva^ "ās, ja AtseyisĶa studentu rota komunistiem kalpojošu, „nepa-.ņu garīdznieku vidū jābūtapm. kā laikā tiks iespiesta žurnālā devīzēm izraurf7īi3c ,,5^
ō^i.—» organizāciju 600. komunistu partijas biedriem. ,,Chdstianity of Today'?.
brīdināja pasauli par šis organi-zācijās komunistiem labvēlīgo nostāju sakarā ar t. s, Ķlīvlen-das tēzēm izsūtīdami apm. 43.OOOprotesta rakstu visām ASV protestantu draudzēm, garīgo ; saturu žuŗnāUem,ķā arī lielākai daļai ASV^l^^ kas šos rakstus ievēro- V
ja. Par to nav jābrīnās, jo 3,^ tagad vēl plaši pazīstami laikraksti, piemēram ,,Washington Post", kas, par spīti iesiliegtā'jal informācijai,vēl turpina atstāstīt notikumus NCG par labu
Pašreizējo strīdu izraisija mācības iesādes. Jozefš J. Korn- Brunneram, prasot pēc viņa-no-
raljsts kādā gaisa spēku akadē-. feders, ek^komūnists, kas tagad sājas šais jautājumos. Atbildesa-
mijas mācības grāmatā, kur bija clnā« brīv2^ pasaules pusē, apiē^ ņemta' 10 Ipp. gaŗnmā, '- ^ -
aprādīts,.ka ŅCC uzskatāma par sis, kā daiidzo tūkstošu amerikā- māc. Ķiršona starpnieclb
savām devīzēm izraudzījās var-
reīzas izkārtnes", organizāciju 600. komunistu partijas biedriem. ,,Chdstianity of Today'?. dos:?,,Ņem, tēvzeme, tavs esmu (ti.—tād^ organizācijas, kas Nav gan viegli atš^^^ 26. februārī Čikāgā, La Šalle: viss!"^ Vēsturiskajās igīgga. maldināšanas nolūkos statūtos ņiem ir īsde vadoņi, un kas ap- biotelī, ņināj evaņģēlists da dienā, kad tikko iedegto nzrāda dažādus ideālus mērķus stulbināti līdzskrējēji. Billijš J. Hargis, augšminētā brīvības un^_ neatkarības lāpas ūn atbildīgās vietās piesaistīju- Vispār, apspriežot arī NCG raksta gaisa spēku akadēmijas ^^'g^i^^tviešiem izdzēst draudē-šas plaši pazīstamas, sabiedribā jautājumu, nekad nedrīkstam mācības grāmatas -ierosinātājs Ja mūsu tautas vēsturiskie iecienītas personas). NCO*proteš-ai2anirst, l^a nav vainojami tie un žurnāla „Christian Crusāde" naidnieki, pagaidu valdībak ap-tēja pret rakstu un pieprasīja iz- 38 milijoņilatoo, kristīgo ļaužu un .galvenais reda^^ kura runa, sardzības ministru Zalītlnegai-beigt šīs grāmatas lietošanu. Cjai-; garīdznieku, kas pie organizāci- tāpat kā Kongresa Pretamerikā-^^ot apmeklēja I^īga^ vēcāko lat-sa spēlcu komaiidierisšarps tad jas pieder, bet tikai tie daži ļaun-;ņ^ darbības ižemklēš. komisijas viešu studentu korporāciju dele^ ari lika to svītrot np mācību grā- prātīgie elementi, kaš apzinīgi protpkoli, atieclgās vietās minē- gācija un paziņoja, ka „SeIoni-matu saraksta^ un aizsardzības stūrē pŗeti reliģijas sabrukumam tie^ž^ ziņas. Jas" un-,,Tālavijas'' konventa, ir ministrs Geitss pat atvainojās uh komunistu uzvarai pār pasau- izmantoti šai rakstā. D.V.' pieņēmuši lēmumu nodot sev! NCC-vadIbai..' r:':^:: . \. ^ .:\\-: ~ ^
Tai pagā "laikā ASV Kongresa Of^^^ Pretamerikāniskās darbības fe. gadā Klīvlendā, kad reorgani- ^^^^^^Ztr^-r^tī meWēšanaskomisijāspriekšsēdišzējās vecais Pederām^^ GLEZNU IZSTaDĒI
Fr. Valters sasaļucapresses kW- koncils (PCC). šai dibināšanas Latvijas mākslas alčadēmijas apbruņojums bija dažāda tipa
ferenci un paskaidroja, ka vīsi sapulcē ar vēlēšanas tiesībām prof v Purvīša vadīto ainavu kalibra vācu un krievu iero-
rakstā minētie fakti ir patiesība, piedalījušies 358 garidznieki. Dr. meistardaitnīcu beigušais ģlez- ^° apģērbā papildināja! krie-
aftvainošanās bijusriieka. Pašreiz J.vB.Metjūss, pi^ notājs Voldemārs Gūtmanis ie ^ puskažociņi, ķīnifišu b%se®,
cīņa risinās pilnā spēkā, un pē.nistu atklās 1957^^^^^ nņdojas to mūsu vidējās paau- """" dējās laikrafotu ziņās teikts, k^ numura ^umala^,.^^^^^^^^ Oņi- ^ gleznotāju saimē, Wumū-"^J^m^f^ ^.f^Č'^jV^ žaga^ tagad jau ieties
simtprocentīgi valdības rīcībā» Tā radās studentu rota. Jaunajai Latvijas valstij nebija līdzekļu, tādēļ Studentu rotas
kas pagājušā pasaules kara. lai-kā, kaut zem svešiem karogiem, izgāja cīņā pret nežēlīgo ienaidnieku ar to palu kvēlo sauksmi: brīvību Latvijai! Vēsture kādreiz liecinās, ka viņu cīņā un upuri nav bijuši velti»
Mums nav zināms, kad pienāks diena, kad atkal māte Latvija sauks dēlus tvert zobenu un pierādīt, ka, arī tālās, svešās zemēs dzīvojot, mūsu sirdis deg latvju brīvībai. Varbūt, ka šī diena nav vairs aiz kalniem. Tas, ka ari šodien latviešu jaunās akadēmiskās paaudzes vairākums pulcējas ap tiem karogiem, kaļS lepni plīvoja izcīnītās brīvības dienās, no jauna apliecina, ka latviešu tautas gara uri kara zobens nav lemtj_rūsai. Lai modrā sardze būtu vienmēr gatava sekot Latvijas aicinājumam un hb jauna a/pliecināt: „Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss".
Herberts Gubiņš,
Toronto' korporāciju kopas ' seniors.
Ņ. Buimaņa atskats pagātnes notikumos
— , .... . — — j
vācu smagie tanku zābaki un franču bruņu cepvu"es. Ir taisnība vēsturniekam, kas apgalvo, ka
jusļ. lai Valters atvainojas, bet rādītas saistības ar komunistu dpe^nitā^ne ir briedW latviešu cīnītāju asākais
viņš atbildējis, ka tādā gadījuma projektiem un uzņē^ «adi ka., norm'ālrv. d7TvĀ. ierocis bija karstās patriotiskās
viņiem vispirms jāierodas pret-' Par pašreizējo NCC preziden- f^^^ZS^^ū^^^f^v un nešaubīgā ticība savai amerikāniskās darbības izmek. tu Dr.Em^^^^
Iešanas komisijā-ua nbprattinā-ņkāņurleģiona izdotais:^ž^^ Ka iieiaKai aaļai j^^. ^QJ^^^J. pieminam cīņas
gatiTL : ,,Thie' AT^erican Le^on ļniriņg inusu^^ i^akstoekiem. j^ļ^^g paiiinigos im
Lad saprastu, kā šāda komū-Line" 1958. g. 15. janvāra numu- ^^^^^^"'^^ ^^^^fj^ ^^^^^ ^^djļas ,^,a^oņūs, kas asiņainās cīņās īs-
nistu iefilferēšānās bijusi iespēja- rā raksta .,Vlņš ir pazistamskā nogales un svētdienas. Taou divu te„oja mūsu tautas sen ilgoto
ma tik neiedomājamā vietā, jāal:- prbminenfe kristiešu pacifists, gadu atstarpe (no lepneksejasiz- sapni-^brivu" Latvijas valsti,
gādlna komiinistu rīcība' viņu^^avās ru^ās viņš uzsver, ka stādes 1958. g.), māksliniekam Mēs varam pateikties Dievam,
zemē. K ad no cara; laikā pa- ^^v vērts' izsviest $40 miljardu sabadies pietiekami dau^ ka zobenu svētajā karā par tau-
stāvošām 46.000 baznīcām Ķrie- P^i* aizsardzības sistēmu, kas ne- lai nāktu atkal klajā ar jaunu tate neatkarību bija tvēruši tādi
vijā bija palikušas pāri vairs ti- var mūs aizsargāt. 1942. g.. Dāl- gleznu klāstu, šo 2. patstāvīgo vīri kā pulkvedis Kalpaks, kap-
kai 2000, visa baznīcas: manta bergs bijis to vidū, kas prasījuši V. Gfltmaņa gleznu izstādi Mi- teīnis Zolts, virsleitnants Galin-
nacionalizēta, garīgu rakstu ie- komūnis1ya partijas vadītāja Ērla neapolē, paredzēts atklāt 27. doms uin kapt. Balod's. ,
spiešana aizliegta, reliģijas mā-Bi'oudera atlaišanu no Cietuma, martā, plkšt. 12-os dienā, Mine- Goddevībā pieminot brivības
čība skolās aizstāta ar ateismu. Nākamā gada viņš apoles latviešu ev.-lut. draudzes cīņu varoņus, mēs nedrīkstam
un garidznieki izdzīti W ielām lē prezidentam namā, ' E. T. aizmirst ari vīrus^im jaunekļiis,
ubagot, rerģija Krievijā vēl tik lai atliek Harija Bridžesa depor. ' ' ... "■ ' - ■ ■' - ' •_' ■
Mn tā nebija miiruši, un komū-tāciju.l^^^^^ nisti ķērās pie^t. s. „dzīvā's baz- jas apceļošanas vii;iš visiem lie-, nīcas" kustības, kas bija uzbru- cinājis, ka tur valda reliģijas brir kums baznīcai no iekšpuses, iz- vība. Viņš piedalījies ari dažādu tulkojot Kristus mācību tā^aitā komunistu ...nepareizo, izkārtņu" kalpotu komunistu nodomīeml organizāciju dibināšanā dpiem..
Pīera., naudas' mijēju .izdzīšanu Cōmmitee for Peaceful-, Altera. . • ^'. - ■■ . ■'■KMAM&.ĪJ ' "
no tempļa izskaidrojatā,kaKriš- tions: to tiie Atlantic Pact).195^^ . ^. , (LmAUA . ; '
tus bijis ,.aritika,i^tāli'sts''. ^īs gadā viņš atklātā vēstulē uzstā- @ ^j. iugu„Seši mazi bundzi- ©Latviešu biedrības .rikotais
kustības mērķis ir izmantot ba^-iies pret MakMrana Drošībasli- nieki.^^m^^ apv. tefhs dzejnieka a ,Bardg atcej^^
nīcas neapšaubāmo autoritātisa. kurnu. Viņš parakstīj'esuz-vēs- viesojās svētdien,^28..; februāri, vakars i^f^^..^^^J'^^ Jj^^
vu nodomu īstenošanai tules prezidentam Eizenhaueram,Krolla: Kultūras biroja sarīko- nama. Ka referents piedalīsies
Mmns visiem zināms,kas tie W^ apžēlot komunistu par vīriem, kas, ir augstos baznīcas amatos Pad. .Sa\denībā un citās komunistu zemēs. .Metro- ^^^a_^_
polīts Nikolajs patiesībā.ir čekas spiegs. , Reliļ
Latvijā ir ateists. Sarkanā Ķīnā
ciKo- nama. Čikāgā. Interesantos lu- skolotājs
Mārtiņš Gaiide no
1 bumiu izmēģināšanu. Viņš mās brammanīģo Annas štein- Dzidras Beitmanes-.^onfiglio ai^ natipciīhā ir reka<^ -^=>tājies par to komunistu a|bri- .ber gas lomu. Mum6 jau nācies J^avieŗu pavadiļuma^^Dekia^^^
teikts, sarkanā Ķīnā ta likuma." , ' ,-^?k,:'^a?;cVS iS^n^ā komnonista V. Ozoliņa Pr. Bār-
ai atzinību Ansamblis šai-'lugā komponista V. Ozoliņa nupat' izlaidusi 600 ,.katoļu bīs- ; Jau gadiem ilgi NCC vadītāji sa- prāvs., un to saistīt raitā ri-das atceres vakaram veltītais
kapus", un'tas; kaļālvests viņus darbojas ar personām no komū- rējSuT^nav ViēgllNav viegli ari duets.^ ^^fJSSc '^SSfJliPk. neatzīst, tos nebūt neuztr^c:;v:ņi^^
Komunistu iefiltrēšanās ,ame-;f kĶ_ēsam garidznie^ Su^Si^^^a«^ ^^n. .....
rikāa^u baznīcās-notikusi līdzīgā.ti'^s^airsarka^^ SSIS lugas dSbīte pār- ® Latviešu skolas un pārējo
veidā. EkskomūnistsBensGit-P^^f-^^^^H^^^ "
-•' nāšanai.^^sa lugas darbība pār-® Latviešu skolas ifi Parejo
.nesta uz dārza skatu, 1^7^ deko- P^^^^^ rātors Herberts Zellis kopā ar „Primati" 27. m^ta pīkst. 10.00
lovs liecinājis.ka 1927. g. komū-^^sts, Ļeņina nuera prēmijaslau- rātors Herberts. ^-f. t «tviP^u biedribas namā
nistu internacionālē Maskavā ,^eāts, kas viena no s^^^^
spriests par amerikāņu komūnis- "^"T^'^^^^^^ ari^uz?S~
... j „!• • nav ļauna lemiesoīumsnavdve- minam MiĶeii uraniu, ņtjry.t;f- <^^^ "^»^ ^
tu partijas uzdevumiem āmen- "''^ iduud .ieiuieoujum&,nav uvc ^ ''^.„ •
kāņu • baznīcās. Trīšdesmitb ga-
nav ļauna .iemiesojums,navave- f SnT G^S^ P^i5m IS- „Pīkstītes" par Lieldienām un . seles^nokavejs. . gruf SsS^ IS^tJu^ā^ krāsošanu. ^ laipni, aici-
du Sākumā komunistu partiJ^a.^^I^letunJos_doma.^,^^^^^^ •pēkšņi ieteica saviem, biedriem.>^™si^P^^°radit.k^sads^ šteinbergu. f^ "fēte If se^^^^^
iestāties draudzēs. Nevis, tāpēc, l^^^i^^TT^
•ka tie būtu kļuvuši baznīcām foas^S šad,padomju^^^^^^^ SeaS^ jātajā zāfē.
draudzld - taisni otrādi. : ^i". Tos blia ielūgusi NCC biedn, Umi @ Amerikas • latviešu palīdzī-
tesrdigislanosljaņotuļauzu..-;^^^^^ ^rstāviivēlēja Valteri Vīgan-
du. tiem vislabāk var iepotēt Georgi sKarpovs baznīcu ^ ^e^°^ajus. . . _^ .^^ un par viņa palīgu: - J. Ba-
antireliģiskas ^dejas. Toreizējais ; ^5.,„;„i„ povīnm'iii vio^n ® Čikāgas . Latviešu biedrības lodi: Sapulce izteica ierosināju-amerikāņu komunistu partijas ^'^.^"ļ. ^^^^^^^^ P^^'^''^'' nākama sanaķ- j^n ,ka Palīdzības fonda .'delegā-
vadltāis E Broders teicis Mēs - Pneksgala bija metropolīts Niko- s^e notika pirmdien, .7. marta,, t-u vispārējās sapulces sasauca-
LlSistf'Soiom^r^^^^^^ P^^^t- ^'-'^'^^^ Pār-.mas ari valsts viedienē.betnorai-
komunistļi nesĶirojom^ rengijas g^^ainoja aņierikāņuspar runāpa. prof. K. Kundziņa redi- ^o^a noskaņa izskanēja par fon-
abas un ļaimas:; Mes domājam. nosviešanu uz ne. gētās grāmatas ..Svētuma sargi" da nama pirkšanu vai celšanu,
ka tas visas ir ļaunas . . vainidem cilvēkiem un par^= ko- '^alodu un rakstību.; - • Sapulci vadija H. Salenieks, pro-
Vinu izpratnē baznīcas vien- Pulciņš par savu ..merķi_sprau- ^i^olēja Vīgante.
ākrši ir labs nrona-andas lī- farbeguBieekskomunisti liecina, .^is kalpot tevu valodai, pārruna-^ @, ^,Apme^^^
akrsi ir ..laos propagandas ii . ka viņs ir čekas ai^ents. NCCvm. jot dažādus tās-prakses jautāju- bet .sirsnības netriika, sevišķi ie-
dzeklis. JO caur tam var runāt uz aizvien uzskata par Krie- mus. .Sanāksmēs var piedalīties priecināja līdz šim maz redzētas
50. niilj. cilvēku" (Brouders, 5 kristiešu vadoni^^ ikviens. ; .. . izdaribas—-kopēja tautas dzies--
1931. g.). . Tikpat pārsteidzoši bija rezul- ^i. Ers. mu džāedāšana, pat ūz balsīm,"
Paj cik viņiem šis plāns ASV .:tātii958. g.Klīvlendā noturētai. . - FILADELFIJĀ .tā par latviešu biednba
izdevies?-Labi informēti, ļau-, konferenci, kas ieteica ASVvai- ^ . ™ABELF Ja^.^^^^^^^ . . , .balli .izteica^^^^^^
dis, kā FBI aģents M. Pilbriks dibai atzīt Ķīnas ,.tautas repub- ® ^^^^P^rf^^'^^^^^^ļ^^^^^
d^ā. ka komunistu^darbs^ame-^ ii.as" valdīL un aidnāt to pi. IS^^S ,^^r^S^,^ ;
nkaņu baznīcas bijis pl.ass un dalīties .-JAN. Izrādās, ^ gā- S484.88, bet izdots - tikai $44.04.;
sekmīgs. Runājot par savu 9 ga- 1949. g. kāds no tagadējiem NCC ju» , a. " Mangulsones vadībā., Ikvienam ši_ ,sarīkojuma ^dalib-
dus ilgo darbu komunistu vidū, ^^^^j^jj^eni. Dr. Džons A. Mekijs, Viesizrāde'.Baltimōrē' gaidāma niekam sirsnīgāko^ pateicību -viņš saka: „Nekad neesmu redzē- ierosinājis sarkanās Ķīnas atzī- divi nedēļas vēlāk, 26. martā. .^.elta^-^^-.P^^.J^^^ jis „b'edru" acīs tik cinisku spī- ^anu.ToU vēl tikko kā bija 0 Latviešu, koncertapvienība ^^^J^S'nSa^^^ di«nukābrižoy,d^^^^^^^ 1^'JrtSiL%ksāju^^^^^^ bua uzķeries kads labi domājošs, .j3,j.ļgkšlikļimāņi ar mazām atstar- ^.4."^^^ ^^iE^ dā TP.Pias kartes pārdošanai īn-
LATVIEŠU: VALODĀ
Mičigēnas universitātē iegūta pilnvērtīga atzīme
Ann Arbora.CMich, V.Z. — Mi-čigenas universitātē Ann Arborā studē grandrapīdiete Edīte 2ir-nīte, kas pārbaudījumā ieguvusi pilnvērtīgu atzīmi par latviešu valodas zināšanām. Edīte Zirnīte stāsta-."Studijas turpinu maģistra grāda, iegūšanai spāņu valodā un literatūrā. Agrāk esniu mācījusies vācu'un itāliešu valodu, katru,vienu gadu, un franču vā,lodu trīs gadus, bet studijas nevienā no šīm valodām neesmu pabeigusi. Patlaban mācos vienīgi spāņu valodu un, kā blāķus priekšmetu, ar šo ■ semestri mācos Spānijas un Dienvidarne-rikas vēsturi. Līdztekus maģistra grāda studijām, kopš 1959; g. septembra, kā graduēta asistente (Teaching Pellow) maču universitātē spāņu valodu divām iesācēji! .klasēm. Spāņu valodas fakultāte ir noteikums, ka bez pamatvalodas jānoliek pārbaudījums arī kādā dtā valodai' Kad pagājušā gada rudenī aprimājoš ar savu toreizējo padonidevēju spāņu valodas fakultātes profesoru Kidlu (tawrence B. Kid-dle). viņš ierosināja pārbaudījumu nolikt latviešu valodā. Sākumā domāju, ka profesors joko. bet viņš paskaidroja, ka viņu interesēs esot saglabāt pēc iespējas vairāk Eiropas valodu. Agrāk, līdzīgos gadījumos viņš ari poļu un ģri'Sķu Studentiem- atļāvis nolikt otras valodas eksāmenu viņu mātes valodā, ja gadījies kādas Mičigēnas universitātes fakultātes loceklis, kas varējis studentus attiecīgi eksaminēt.' Mičigēnas universitātēs vācu valodas fakūl-' tātes instruktors Valters iNollen-dorfs laipni uzņēmās būt par pārbaudītāju latviešu valodā. Pārbaudījums notika š. g. jan-' vāra mēneša beigās prof.' Kidla un Valtera Nollendorfa vadībā. Prof. Kidis man bija uzdevis iepriekš sagatavot, mutvārdiem pārtulkojot angļu valodā, vienu .latviešu grāmatu. Bijām vienojušies par Konstantīna Raudives esejām — Don ĶichfM tematu : Sapņi un īstenība. Uz pārbaudi-, jumu- līdzi paņēmu ari Zentas Mauriņas Cilvēces sargi, lai to tulkotu iDez. iepriekšējas sagatavošanās. No abām grāmatām nrof. Kidls lika angliski pārtulkot pāris gabalu. Pēdējo bija jālasa ari latviski. Pārbaudījumu atzina par izturētu un. TDrotams. .iegūstot arī attiecību atzīmi. Pēc V. Nollendorfa. kā ari manām, domām,- šim vienreizējam un, liekas; pagaidām arī pirmajam notikumam šinī universitātē, vairāk gadījuma nekā' precedenta jaksturs. ' Iepriecinošs .tomēr vf akts, ka latviešu-valoda nostādīta uz vienas pakānes ar polu un grieķu valodu." Edīte Zimīte ir korporācijas Daugaviete locekle.
Iepazīstoties ar Trūmena memuāriem, rodas savādāka aina. Trūmena ārlietu politika bija neaprakstīta lapa. un, lielajai, varai mi' atbildībai negaidot nekrītot uz viņa pleciem, viņš jutās tās nomākts. ■:
Viņš grib turpiiiātRūzvelta politiku un strikti pildīt visus līgumus un norunas ar krieviem. Ārlietu ministrija, viņam sagatavo īsu pārskatu par daudzajām problēmām. Par Lielbritāniju tajā lasāms: ; ■
..Britu valdībai pieaug bažas par Krieviju un. tās nolūkiem .: čerčila domas pilnīgi. sakrit ar mūsējām, attiecībā uz Jaltas nolīgumu par piekopjamo polītku Austrumeiropā, bet viņš cenšas krievus piespiest, ko mēs uzska^ tām par nevajadzīgu stingrību. Briti apzinās savu krišanu no vadošās pozicijas starp 3 lielvalstīm,, bet uzmetas par vadoni Eiropas tautām, mēģifioTcieiāķ apvienot savas kōpvalsts zemes.
Trūmans savas valdīšanas pirmajās dienās arī iztaujā tuvākos līdzstrādniekus, kas izsaka domas, ka jānoskaidro, ko krievi īsti grib, un norāda, ka ar krieviem jārunā stingra valoda. , Bez tam Trūmenam bija. labi zināma Amerikas sabiedriskā. doma: ķaŗš nu ir galā, mūsu zēni riu jādabū atpakaļ mājās.
Arī čerčils nejutās savās pozīcijās drošs, jo tuvojās jaimas angļu parlamenta vēlēšanas, un viņš šaubās, vai tiks ievēlēts.
Un .tā nu nonākam pie kara beigām un Potsdamas galotņu konferences, kurā Staļins .triumfē, un Eiropā' kļūst tāda, kāda tā ir pašreiz.
Otrā, pasaules kara nobeigums bija liels absurds: instruments— armijas — savri uzdevumu veica spīdoši, bet rokas., kam instrumenti bija jāvada — politikā — nobankrotēja.
Čereils šo karu nosaucis. par nevajadzīgo karu, bet, liekas, pareizāk būtu. jāto nosauktu par -nepabeigto karu. ' ;
Rodas jautājums, vai vēl pēdējā brīdī bija iespējams kaut ko labot? Nevar.būt ne mazāko šaubu ; bij a iespēj ams! Rietumu sabiedrotie pārvaldīja visas pasaules jūras.; tiem bija absolūts pārsvars gaisā; .Eiropā, kontaktā ar krieviem, bija 4 miij. vīru — spē-
Vai esam jau tik tālu?
Svešnieki ciena latviešu grāmatas vairāk nekā mēs paši : Grand_'Rapidi.(Mieh.) V. Z. —
Kad mēs izceļojām no Vācijas, dažs labs par nevērtīgajām vācu markām. iegādātās latviešu grāmatas vienkārši nogādāja: atkritumu tvertnē,; priekšroku savā bagāžā dodod tīri . prakstiskām lietām, šai parādībai tika veltītas visai kodīgas piezīmes, kuras nu jau piemirsušās. Zināmu norādījumu, ka mēs. latvieši, nemaz "neesam tādi lieli kultūras cilvēki, dod sekojošs gadījums: pirms kāda laika kāda latviešu ģimene aizceļojusi' no Grand Rāpidiem, pametot tukšajā dzīvoklī vairākas latviešu grāmatas, galvenokārt tādas, kas dāvinātas dēlam iesvētīšanas dienā, ar attiecīgiem ierakstiem, visas vērtīgas satura uh. apdares ziņā. Amerikāņu ģimene, kura ieņēmuši šo dzīvokli driz pēc tam, grāmatas savākusi un, spriežot pēc dažādiem ierakstiem viņiem, nesaprotamā valodā, nolēmusi tās nodot kādā lielākā veikalā, kur apgrozās dažādu tautību ļaudis. Tīri nejaušā kārtā grāmatas parādītas, arī latvietei D., kas šis ,.pamestās mantas" nodevusi tālāk .Vienības draudzes svētdienas skolas bibliotēkai. Kā redzams, latviešu grāmatai, kaut arī labu draugu dāvanai. ievērojamā dzīves pieminas dienā, ne ik reizes tiek ierādīta cienijama vieta un tā netiek paglabāta.
bet Pajaljun ^ames^ no-; ;ēm'ļekt)juši līdzīgi no citiem ^^^p^^^'''^''
'p^T © Ieej as kartes pārdošanai īn-
mu^u 'ipvēmiamā diānāp.oles dziesniu svētkiem
virzītsfeaznīcasvīrs'\ 1953. g.Dr. locekļiem," n 1958.-g. akcija ie- Saņražr dS.^ un ^aS Jau . saņēmiisi , V. , Miķelsori^
earizs Lorijs (Lowry) bridinājis, piaLs apmērus. Tik dīvai- sniegs Valentīns .Bērzkains. lūS iau'l'Šn,.'™
ka komunistu iespaidā nonaku^ ?.2ricī£a, kad baznīcas orgāni- Koncerta daļā piedalīsies PUa-, .fl",atdomāt Tum^^^
šas dažas ievērojamas teoloģijas ^5pyaieteic uzskatīt bezdievīgus flelfijas latviešu ..viru .dubult- ^atei ari ' dziesmu svētku
rī>KM ■ A T V 1?' -n T Q- .vadoņiem, izraisiiusi atbal- Dzilna-Zapraūška un ..pianiste | .?z ^^^s Oses aicmajunu^
G R A ?J A ;T y E D I-S .sis visas pasaules presē, un lai-. Elks-Elksnite.: • ""^^In. Ss
■kam derēs >ri par aciŗ^atv^^ .Tālākie Piladelfijas latviešu !^^a^r^SklSl?"?L . daudziem ..miera mneta.utm ,ka viru dubultkvarbsta koncerti pa- vairāld tautieši, nododot 126 atari par klupšanas akmeni pašai redzēti kā „pašu mājās", tā ari .tēlus. Lai lat\nešu dzīvi atšpoģu-
GRĀMATVEDĪBAI UN HEN.^KUMA NODOKĻU; APR..-. UZKĒMUMIEl*!.. . .Ž,'^^
Z V a n ī t ■ eUļ 5-612r vai HU 3^^^^^
0 r^o n t o.^ : ■
Tnr.n Harhfi npf otra čik^^ns lo-^- ^-"^'^ ^'^^'''T'^ ^"'t.': ^ots- lūgums — aizdot attēlus
vīnu da,rbti_pec oira. L.iKa as la.^ kāsteres latviešu .biedrības 10 .(pēc izmantošanas tiks nodoti
vieši bi1a,aizsutijusi vēstuli svei--: g^du jubilejā.^ Lankasterā.. Pen- atpakaļ),: iepriekš sazinoties pa
ces pazīstamajam teologampTol silvēnijā. Vlefomi 3-4426.^ ^
© „Draudzes mājas izpirkšanai : varam jau saskatīt galu," teica nama lietvedis J. Sēja 28. februāra latv. draudzes gada sapulcē,: ziņodams .par pirms vairāk kā pieciem gadiem iepirkto, draudzes namu. laiŗā ieguldīti jau Š: 4.631,26. Nama uzturēšana pag. gadā izmaksājusi .5969.18.
Draudzes māc. .A. Piebalgs pag. gadā noturējis 56 regulārus dievkalpojumus, bērnu un jaunatnes dievkalpojumus. 5 bērni" kristīti, 15 iesvētiti, 2 pāri laulāti un 4 .pavadīti pēdējā dusa, Da. žādos pabalstos draudze izmaksājusi $853,61, Minsteres latv. ģimn., Archibīskapa ricībā, tautiešiem. Sibīrijā, veciem, ļaudīm Vācijā un t. t. Pašpalīdzības
fondā uzkrāti $1.553,10. Draudzē uz 1. janv. bija 570 locekļu. Pag. gadā no jauna/pienākuši 45. .Draudzes locekļi p. g. dažādos draudzes pasākumos iemaksājuši S12.738, 55. Draudzes kapitāls ar $3.840,36 pagājušā gada pieaugumu sasniedzis $31.772,36. .
Dāmu komitejas ieņemumi. §2,089,26.
Revīzijas kom.pr.dis.J. šķer-; bels .sniedza plašu ziņojumu par izdarīto revīziju. Uz R. Gzola priekšlikumu sapulcējušies' iztei-: ca draudzes pārvaldei pateicību par veikto darbu. Budžetu 1960. gadam pieņēma $8.500,00 apmērā. Par AiiAs kongresa delegātu • ievēlējā K. Brūveri. .Sapulci/vadīja J.- Gailis. B.
cigākās un labāk apbruņotās .armijas pasaulē; japāņi jau bija izmetuši miera taustekļus, tie .■ nebija vairs problēma; amerikāņu rūpniecība 'bija: kapacitātes robežās un ražoja k'aŗa inat*?riā~ . lus vairāk nekā varēja patērēt; amerikāņu,rīcībā bija atombumba (tika pabeigta tieši- Potsda- ' mas konferences laikā), mv. tā vien varēja nodrošināt uzvaru.
Tātad bija vienreizēja iespēja • nodrošināt mieru un brīvību uz laiku laikiem. Ja kāds-būtu spējis pierunāt Trūmenu iesniegt . Staļinam ultimātu . luī izziņot > kŗiem,4autai, ka. sakaņā ar At-lantijasrchartu Rietumu sabied- , rotie nolēmuši , nodrošināt tai mieru un brivibu, darbu un maizi, zemniekiem nodot žeriii īpašumā, tad droši vien bruņotos spēkus nemaz nebūtu bijis vajadzīgs, laist darbā ~ krievi paši tiktu ģalā ar saviem kakla kun-jiemJjC»-mēs visi gaidījām; bet tas nenotika. Tikai tāpēc, ka divi lielie vīri nevarēja saprasties — ' tā bija inūsu lielā vilšanās.
Kopš; šīs lielās vilšanās ir pagājuši jau 15 gadi, un visu šo laiku esani uzmanīgi vērojuši, vai nav kādas pazīmes, kas Vēstītu pārmaiņu tuvošanos? ■
Esam vērojuši dažādu savienību dibināšanu, ar kurām apjož lielo vergu impēriju, no visām pusēm. Arī spēcīgas flotes, gaisa spēkii un radara,bāzes izpletušās ■ pāri kontinentiem kā ziriiekļu .tikli,
Esarti dzirdējuši' atbildīgu valstsvīru izteicienu:'no šibriža starptautiskā politikā tiks Veido- , ta Vašingtonā. Vai no citas puses — krievi gūst panākumus ar savu ideoloģijii, bet mēs liksim viņiem pretim kaut ko laTDāku. Ir notikuši lielāki vai mazāki kapi, sašķelšanās, konferences , ar rezolūcijām un runu plūdiem, bet rezultātu — līdz šim; nekādu.
Vissv kas lielajā politikā, noticis, ir sekas tam, ka galotnes aizmirsa Atlantijas cbiartu! Tās, ko tagad mēdz dēvēt par auksto karu, nav nekas cits, kā nepareizi •• izbeigtā 2. pasaules kara turpi-nājums\iiplpmātiskāl fronte. '
. 'Jlenoteiktls problēmas - krājušās visus .šos gadus, kamēr 1^81-dzot reducējušās līdz dažiem teikumiem: zīmējoties uz mums ■— ■ kā palikt iatvie.šiem? Un, attieksmē uz visu pasauli — kā palikt • dzīviem? '
Politiskajā jūklī pēc 2; pasaules kara vispār nav:iespējams neko uz priekšu paredzēt, varam tikai reģistrēt faktus un tendences, kas nav iepriecinošas. Acīm- ' redzams ir: komunistu bloka spēki pieauguši par ,600 miij. ķiniešu ; • Rietumiem nav vairs . atomieroču mpnopota. Pārsvars šinī zjņā varbūt ir jau. pretējā pusē.. ,
Tas nozīmē, ka tādas iaspējas, kādas bija 2. pasaules" kara beigās, vairs neatkārtosies. Un ja tagad vēl būtu griba iedzīvināt Atlantijas chartas principus — tas vairs nav iespējams.
Var būt, kal jaunie superieroci piedzīvo tādu iia.šu likteni, kāin-. dīgās gāzes pēdējā karā. Katrai karojošai pusei tās bija, bet nelietoja, baidoties no- represijām.
Ja militārajā frontē tecihiņika novedis strupceļā, ļoti iespējams, ka ciņa pārsviedisies uz ekonomisko fronti. Arvien ar bažām jādomā par to bridi, kas notiks, ja uz Krievijas ceļiem būs tikpat daudz automobiļu kā .šeit, vai, ja krievu veikalu skatlogi būs tikpat pilni ar precērņ kā pie mums. Vai tas nebūtu iespējams? Tāpat, kas notiks, ja 600 milj. ķīnie-.šu būs. daudz maz paveikuši in-.dustriālizāciju unj viņu rīcībā , būš arī superieroči?
GELA VĀRDI
Augstākā mīlestība kā augstākā māksla ir lūgšar-na. . ļ Herders
Kristietis jau šeit, vire zemes, dzīvo debesīs, ja viņš Dievu lūdz: dievlug-šanā šī zeme nemanot par. vēršas par debesīm,
Sundars Sings
;'.^ ■
Dievs ir tik augsts pāri vīšam, tādēļ lūdzot Viņš pielūdzams klusēšanā.
Silēzijs
Dvēseli neapmierina zināšanu pilnība, bet sirsnīga iejūta. Sv. Ignacijs
