pO. gada 6. aprīlī, 28. n-r^. ĢENERĀLKONSūIiS
•.R.N.
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DANFORTH AVE.
KONSULS
'VILIS TOMSONS
Pel RE 8-7798, Montreal, P. Q. f210 VICTORIA AVE. APT li
. Andrejsons, ci.
41 Muircrest Drive, |)0N MILLS, ONT. . HI 7-4323, Mīto, uguns, garantiju, publie. ps atbildības, dzīvības u. ©, veida apdrošināšana.
ASITAJU
JAUNIEŠI un vecīši
Latvijas Amerikā redakcijai: Ir jāpriecājas, ka jaunie lat-ļiešļ brīvajās Rietumu zemēs ļuaizmirst savu izcelsmi un ne-ļteicas no cīņas par Latvijas ļtbrivošanu. giem: jaunajiem ļurbin.ekiem bieži vien ir laba Eģlītība un nav valodas grūti-ļu, (kas ļoti traucē tos, kuri, nav ļiācījuJies šejienes skolās. Tiek • ļibināti jaunatnes pulciņi), dar-ļa kopas, izdoti žurnālā u.t.t.. Va-71m būt lepni, ja mūsu naoionā-Mam kokam ,aug tik spēcīgas Itvases,
Gribētos ticēt, ka,jaunie drau-i man neņems jaunā, ja'irunā-k par to, kas'man nav isapro- " >ms, Proti, par to: kas ir jau-lietis? : i . ■ ■ .
Kāds jaunatnes dalībnieks cii. 1 starjā saka, ka viņš ir jarniie-13 un Korejas kara veterāns, ļaunietis viņš varētu būti Ja ļu viņštā saka, tad ir arī Ko-Bjas kara dalībnieks. Bet abi ippa? — Korejas karš jau labu liku ķā nobeidzies.,Mnētais ka-avirs toreiz varbūt nebija neko &unaks par 18 gadiem, tā kā bdien jaunāks par 25 g. nebūs, fieši to jau arī nesaprotu, vai ^d vaJrs tādu sauc par jaunie- '
Atceros, ka Latvijā pēc 21 ga-lu sasniegšanas nevienu ■ par " •aunieti vairs nedevēja.
Mazpulki bija jaunatnes orga-ļļiacija. Pilntiesīgs biiedrs bija -ļidz_21 g. Pēc tam organizācijā tareja darboties kā biedrs - veicinātājs. .Tātad ar pilngadības sasniegšanu a c ī m.r e d z 01 iz-peiidzās jaunieša''gadi. ' Latviešu leģionā daja kapavī-u bija }oti /jauni, kam vēl tālur )ija pilngadība. Pēc ^ kara un ?ūstā pavadītā laika bdju tikko ' ^0 gadus vecs. Tādi bija arī ma-n biedri. Netikām sevi par jau-'uešiem saukuši. Nereti, karavīru žargonā runājot, sevi saucām ?ar «vecīšiem". , , Bet - tas bija tad. Protams, m an nebija normāli- apstākir^ fvles savus jaunos, skaistos .ga-klus bijām aprakuši ^kaŗa laukos liin aiz drāšu,žogiem. Bijām re-ļdzejusi savu dzimteni, mājas .un ļdaļa arī piederīgos, pazūdam kalla dūmos. Dažos gados mēs bi-■jam redzējuši un pārdzīvojuši ļdaudz, ko bieži vien karā ne-■skartajās, zemēs cilvēki nepār-ļdzivo garajā mūžā. Varbūt^ ta-ļdeļ, pašiem negribot, bijām' saiva ziņā :pāragri' novecojuši. Ne-ļesmu greizsirdīgs uz mūsu jau-ļņatni šeit, kas aug un nobriest ļlabakos apstākļos. Bet par jau-ļnieti gan vajadzētu saukt to, kas ļpatiesi ir jaunietis, nevis tos, ļļcam ka saka, „bārda līdz ce' • liiem Darbošanās iespēja taču ļi)aUek,ta pati.
1 Tad vēl viena lietaNkas nav Iskaidra tam, kas sevi sen vaira par jaunieti neieskata; Jaunatnei; bieži vien bijuši savi uz-fnTi^^'mn'^J?^' centieni. Tas\atkal . abi. Tikai nav pareizi iedbmā« Ues, 'ka viss, ko'iepriekšējās paaudzes veSkušas, ir nepareizs un ' nevērtīgs. Latvijā jaunatne ar godbijību pieminēja savus varo-' '"^lus bnvibas cīnītājus un valsts , ^'adītājus. Ne viss ii- bijis pa-reizs pagātnē. Nav tagad, un ne-I bus an nākotnē. Darbu darot rodas an kļūdas. Tāpēc kādreia lapasmaida par vēju, kas nereti vien_ sasknen : jauno darītāju galvas, ka jānonicina viss .ve-cisu" veiktais. "
iecietības gan no „ve. ci>u , gan jaimās paaudzes nebūtu par ļaunu. Brīva doma, • bnva valoda ir teicama, ja tani visam līdzi iet apdoms. ..Var jau būt, ka vecās akas ūdens negaršo vairs tik labi, o_et ko dansim, ja veco ai'zbēr-sim un jaunā vē] nebūs izrakta? Un vai var zināt, ka tur ūdens bus vismaz tikpat labs?^
I. Z., 33-gadīgais «Vecītis" __^- Pas. kara dalībnieks.
Latvijas Amerikā pārstāvis Hamiltonā,
Janis gailītis,
12 green meadow rd., Hamilton, Ont;, tel. pu 3.7717.
muslmptus saīsināt.
Jieuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtīs
ļmarka.
ļīem paraktitajos rakstos izteiktās 'Jas 'dedokllnt
Trešdien, 1980. gada 8. aprīli, 28. n-is.
■<xm
PĒRCIET ZOBIMJS!
Teltīts kiitušiiem un dzīviem draugu tiikstošiem, tiem, kas cīnījās pie upes Mudes martā, tuvu Lieldie-mānu
Jēzus Kristus sacīja: Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! Jēzus sūtīja savus mācekļus sludināt Dieva vārdus, deva tiem varu pār * ļaunumu, deva spēku darīt brīnumus, dzitedināt slimos. Viņš noliedza mācekļiem ņemt līdzi somas, makus, divas kurpes un divējas drēbes. Darbošanās garā un patiesībā neprasa pasaulīgas mantas. Kalpotājs saņem maisi, par savu darbošanos. Tā nav cīņa,, tā ir darbošansā atpestīšanai. Darbošanās noraida ari ieročus. Gars nevienu nenonāvē.' Gars nevienu neiiznīcina. Gars visus apskaidro un pasargā. Gars nav Ierocis, bet spēks. Gars rāda, kā pārvarēt ļaunuma varu, bet Gars Iznīcināts to Pēdējā dienā. Gars nav salīdziv nams ar ieroci. Gars stāv citā kategorijā un Absolūtā pakāpē.
Rīks kļūst par ieroci^ Gara gribas vadīts pret varmācību, uzbrucēju. Ārpus šīs Gara grif-bas rīks ir nāves daikts sātana rokās. Kās sātaniski lieto nāves daiktus, tam pašam jāmirst no
Gara gribas vadīta ieroča.
■ "■■•« ■■ ■ .* *
Tak simtiem,rpat tūkstošiem kristiešu ik ditenas aiziet kapenēs no sātana — moskovīta nāves daiktiem. Tā tas bija pagātnē, tā tas ir vēl sadien un tār būs vēl nākotnē, līdz ļaunums kļūs savaldīts.. Tak tomēr var-ņiācībā pamestie kristieši un.vi-^u zobens, droši vadīti, drīz vien moskovītiem ausis cirtīs.
Tanī naktī, pirms Viņš tapa nocļots,, Pēteris' sacīja: Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē. Un Viņš tiem sacīja: Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka? Un tie sacīja; Nekā!
Tad Vilņš tiem sacīja. Bet tagad, kam- ir maks, tas lai to
PAR LATVIEŠU VALODAS TĪRĪBU
ņem; nav tās, uņ pērk rakstīts. Dēls no;
tāi>a,t arī somu. Un kam lai pārdod savas drēbes zobenu! Kas par mani tas piepildās: Cilvēka liedzniekiem pieskaitīts.
T.GRINBERGA DIEVA
VAI
* •
Tie, kas laikmetu laikmetos cīnījās un šodien neapklust im nepiekūst pie 'upes Mūdes, tuvu lieldienām, līdz: aii Mātes pavēli: Tev biis cīnī-dzirdēja un sadzird: CiU a pavēli mācekļiem. Tā dvēseļu celtienļ torņu -kas uzticībā nepiekūst — tak airī mums: Pērciet zobenus! Cilvēka Dēls -nozjedsnie-Idem pieskaitīts! ' i: :
Latvijas ties!. tie vēka Dē skan no zvaniem
še ir divi! sacīja: Viņš gāj Eljas ka dzi.
Elj^ aizgāja na tāluinā lūdza mans, bet karstā bu. Viņā pilēja
uz
Ies cīņā vi pašu. uzvarēt. Tā ir vēkām
* *
Bet tip sacīja: Kungā, redzi, zobeni. Un Viņš tiem Diezgan.. Un ļ izgājis, a pēc sava ieraduma ■ uz nu un mācekļi ļgājalī-- kalnā CilvēJa . Dēls 10 tltem akmeni metie-im, ceļos nometies, JMēvu: , , . tomēr, ne Tavs prārtis lai notiek! ūgšanā par apškaidU-sviedri kā asins lāses zemi. .
« 9
Cilvēkiem, šeit redzama dvēse-pret-savu miesu un se-Kas šajā cīņā spējīgs tas atgriežas 'Mūžībā, vfenīgā cīņā, kas' arī: cil-cīņa bez ieročiem. -
Viņa mācekļi paguruši,,zaudē modrību, iemieg. Gars gan ir labprātīgs, bet iniesa vāja.
Ir teik ts: Jēzus Kristus pazīst cilvēkus un pazīst arī savus mācekļus. yiņš neuzticas |iem, jo tie nespēj būt ar Viņu nomodā.
Cilvēka
Tēvā ur ko es j no sevis vigi ir bus. Tic vā un Un nāca biem dā, gāja vojās
Liela pateicība pienākas prof. P. Ķiķaukam par to, ka viņš Amerikas Latvijā paskaidro mūsu valodas kļūdas un pareizrakstību. Pašlaik mūsu valodas nezāles jau , stiprisakuplojušasr Latviešu valoda tiek arī bāztin, pitebāzta 'svešvārdiem, tā kā gadās teikumi, kuros nav neviena latviska vārda. Svešvārdus lieto pat tad, kad pašiem savā valodā if atiecīgs vārds.
Ne par velti Jānis Rudzītis Vācijas Latvijā 26. martā ar virsrakstu „Kā pie Bābeles torņa", matus plēzdams, „gri!b Skriet ar pieri sienā" — to kļūdu dēļ, kas iekļūst autoru rakstos bez viņu pašu vainas.
„Valodas un pareizrakstības lietas mūsu periodikā noslīdējušas līdz nožēlojamas izlaidības pakāpei". (Rudzītis).
Minēšu šeit dažus piem^ērus, izzvejotus no vienas pašas mazas avīzes:
«Ziedojumu listes, atgriežamas .1. (domāts —.sūtāmas atpakaiļ).
, „Pārspiest karti". — Pārspiest var ogu, bet karti no jauna iespiest.
„ . . . Svešuma apdraudētai jaunatnes ,pārdot" (!!) latviskumu" (domāts piepotēt).
,,Uzdot" (domāts atteikties).
„Puss tiprie" (Halbstarke). Latviešu valodā atiecīgi vārdi ir: pusaudzis, pašpuika, knīpa, pusaudze.
Tāpat daži jauni un vecāki dzejnieki japrojām lieto nepareizās atskaņas — .„sirds" un „mirdz". •
Kaut taču arī citi mūsu valodnieki rūpētos par latviešu va-, lodās tīrību un pareizralcstības noskaidrošanu laikrakstos! , Jānis Rudzītis pastāsta, ka katru reizi, kad valodnieki ir mēģinājuši' ko darīt kultūras pa-sargāšaani, sacēlusies liela brēr ka. Kas par to? Kādēļ tad neviens nebrēc par prof, Ķiķauku? Viņš taču arī droši vien nedzbl-tos, ja kāds iedomātos „brēkt".
Jānis .Rudzītis nobeidz savu rakstu šādiem vārdiem: , ,Mūsu valodas un rakstu kultūra i!r vislielākajās briesmās, tik lielās briesmās, ka man pat neērti skaidros vārdos stāvokli raksturot. Ja neko nedarīsim stāvokļa glābšanai, ko tad līdz pūlēties ar papildskolām, ko līdz visi greznie vārdi par kultūras saglabāšanu un tālāk veidošanu trimdā!"
Tur var teikt tikai — āmen! Tas tiešām tā, ir.
Irma Brača, I Eannovcr Bonifatiusplatz 16 West-Dautschland.
* *
Es esmu Vārdus,
Dēls saka: Tēvs ir manī. ims saku, es rļerunāju bet Tēvs, ka^ pastā-tnanī, dara sayus dar-Bt man, ka es e$mu Tē-ir manī. ' vēl runājpt, redzi, s ļaužu un viens no divpadsmitiem. Jūda vār-viņu priekšgalā uņ tu-Jēzum, lai Viņu skūpstītu.
Tēvs vi ļitem prlk
* *
- Cilvēki Dēla-jau agrāk dotā pavēle: Pērciet zobenus!; un lūg-. šana Eljas kalnā — cīņa par ap-skaidrīb-1, apliecina, ka. Ciflvēka dēls i šaja, marklī Jr .j^ķ^ries Ab-solūtā principa vārdā pr Dieva atklākmi pasaulei un par zemes dzīves cīņu ar.zobenu: pret ļaundariem,- pret tiem,,'kas uzbrūk, k£ s. Cilvēka Dēlu' piieskāi-ta noziedzniekiem; pret: ļaundariem', kiŗiem neldīz aizslēgtas durvis, tās visās, tiek, varmācīgi^ ūzlau 5tas, lai; izlaupīta sakrātās vērtibas; pret ļaundariem, kas. prasa, cilvēku dvēseles sa-maitāšai lai; pret ļaundariem, kas zaimo un apgāna syētumus, moka un slepkavo nevainīgus cilvēkus . ,.
^ Uz : klātesošo . jautājumu: Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu? .
ir teikts: viens no mācekļiem augstā: žriesteŗa kalpam nocirta. labo ausi. Tad Jēzus sacija: Diezgan pietiek! Viņš aiiskāra ausi un to dziedināja. Jēzus.parāda dievišķo humanitāti uņ žēlastību, kas ir jau Kristus mīlestība izvarētam uzbrucējam.
Mūsu augstākā amata persona baznīcas dzīvē archibīskaps Dr. theol. Teodors Grīnbergs 2. aprīlī atskatījās uz ģaŗu nostaigā-^ tu mūža ceļu. Deviņdesmit gadu ' tas kaut ko nozīmē, sevišķi ja ievēro tb, ka tie pavadīti, strādājot ļoti nozīmīgu un vērtīgu d ar bu.
šai dienā, kad sirmais ļoti cienījamais archibīskaps, jādomā, mazliet apstājās savā darba gaitā un meta skatu atpakaļ uz nostaigāto niūža.ceļu, arī mūsos viņu izjusti sveicot, rodas vēlēšanās līdz ar viņu m6st skatu mazliet atpakaļ uz tām vietām; kur tecējis viņa mūža ceļš, fcuŗu viņš, Teodora Zeifērta vārdiem ■ runājot, saviem darbiem apdēstījis.
Mēs dodamies uz vienu no Latvijas lepnākajiem pagastam
— Dundagu, kas devis tik daudz mūsu tautai slavenu vīru kā reti kāds cits pagasts.: šai pagastā nelielajā. Ģibzdes mazmuižā tagadējais mūsu archibīskaps 1870. gadā 2. aprilī pirmoreiz skatīja Dieva pasauli. Te viņa tēvs bija rentnieks, mātes vecmāmiņa bijusi Kriš jāņa Barona māsa . . .
Ģibzdes skola vēl nebija uzcelta. Deviņus gadus veco Teodoru ved uz Kubeles skolu inācīties. šķiršanās no mājām būs bijusi grūta, jo ceļā vedējs, mājās pārbraucis, stāstījis; zēns dziedājis:
■ Ak, māte, kaut tu zinātu, • Cik man ir jācieš grūt . . . "ī^ Ir vārdi no toreiz ^populārās dziesmas:' . Kad mātē mazu šūpoja,
Tad sauc par kaŗavīr' . . . ,
Par tādu — īstu karavīru, kam jādodas vai nu turku, vai kādā citā karā, viņš gan nekļuva, jo viņa dzīves ceļš aizvijās citā virzienā. ; :
Pēc skolas gaitām vispapriekš, kā jau minēts,' Kubelē, pēc tam Ģibzdē, tad tālāk Talsos apriņķa skolā, pie slavena valodnieka Kārļa Mīlēnbacha viņš nonāk Jelgavas ģimnāzijā. Tur mūsu tagadējais archibīskaps ir latviešu ..tautības ģimnāzistu vakara sanāksmju vadītājs. Liela .toreiz . šīm sanāksmēm bija nozīme skolās, kur latviešu valodu nemācīja Un tad-seko Tērbatas'universitā-tes teoloģiskā fakultāte, un 1900. gadā viņš ir j au Lutriņu draudzes mācītājs. Nepietiek ar to' vien, ka viņš ir mācītājs, te viņš 1904. gadā vēlā tumšā irudenī liek atspīdēt vēl; kādai citai gaismai
— viņš sāk izdot mēnešrakstu • ,Evanģelisma Gaismā;" ne jau tikai ar reliģiska satura rakstiem vien, bet vispusīgu, kas cita starpā: redzams, jau no tā vien, ka līdzstrādnieku' vidū ir arī ļoti pazīstamais - Tautas Atmodas laikmeta darbinieks Fricis Brīvzemnieks.
Padomju Savienība ne par ma- izsēt komunisma sēkliļi. Vai ieauta tiesu nav atkāpuaes no pa- bīties par to, kā tai trūktu ^ules komūnizēšanas plāniem, dīgtspējas? Spilgtu liecību tam , Kāpinādama bruņbšanos atom- dod Kuba, kur pēc viltīgā amiē-ieroču nozarē, tā tagad uzsāk iz- ņa viesošanās saviēsušies tik vērst savus nodomus vēl plašāk, daudz sarkanu asnu, ka ir tikai lietojpt līdzekli,' kas līdz šim ti- laika jautājums" par jaunu ko-kai šaurākos apmēros turējās mūnisma satelītu ASV durvju blakus militārajiem nodomiem: priekšā. ^ Padomju Savienība tagad savā Kad nesen Kubas revolūcip-budžetā cita starpā paredz 40 nāii guva virsroku un šairseci-miljonu dolaru„kultūrālai' at- bā sarikoja eksekūcijas tautas dzimšanai" Āzijas, Āfrikas un priekšā, brīvā pasaule gan tikai Dienvidamerikas valstīm. . Ci- nosodīja šādu ricību, maz darītiem vārdiem, — šais valstīs dama un" negribēdama paredzēt, miermīlīgā ceļā veidosies komū- kas sekos šim zvērigājam mi^ne-nisms, Maskavas rosināts, iz- cilvēcīgajam atriebības žestam, vērsts un aizsargāts. Komūnis- Saprotams, to attaisnoja vienīgi tu neatlaidīgā iefiltrēšanās šais paši revolucionāri un — Padom-zemēs, vispirms izzondējot to ju Savienība, kurai tagad ir iz-saimniecisko stāvokli un ie- devies realizēt atkal ziAāmu da-dzīvotāju pretešķfbas, dienu no |u no savas programmas. Krie» dijeņas pierāda, ka Maskava ir vi ar liJelu skubu spiežas iekšā . allaž nomodā par to, kur un kā valstīs un tautās,: kas vai nu . • saimnieciski cieš, vai kur iedzī-
votāju starpā valda šķiru' pre-Bivējādi dzīves vērtējumi tešķības, nabadzība un.atpalik-
Par šādu tematu runāja prof. ^^^^^^^^^^^^ Dr.tl^ol. Edmunds šmitsMine-^^,P^^ pasaules _^kaŗa, apolē daudz līdzekļu ziedo palīdzības
iesākdams savu lekciju, prof. ^^^^f Edmunds šmits vispirms paka- fj^fff^'^^
vējās pie cilvēka kā personības v^bistamakais -J^o^
^ un piexilvēka, kas pieder pie kā- ^^^f^' f J%ļf-«^^««^ das organizācijas,Aaiz4pū-:J^^^^ komuņis 1 bez fman-ļa domas... «Tagad laiks sagrauž ^ »aplai^ personību, Spiežot to kļūt par ^ savu Hdeoloģiju, tā
.. . . pūļa aivēku: kuram nav ^^^.^^
Runājot par musu cienījamā līdzības, tādēļ ka skolas budžeta i^jļ^ nedspatikL domāt M jaunus satelituSi, ta iz-
jubilāra tā laika darbību, gri- tam nolūkam — nebija līdzekļu! redzam, ka patreizējā laikā dl- ^^'^—^^'^^^^^ ceļu, komū-
bas apstāties vismaz pie diviem Nozīmīga bija archibīskapa no- vēkiem'— nepatīk domāšana "^"^^"^^'^^^ ^^J^^"^"^' momentiem. Kad Lutriņu macī- dibinātā^^un vadītā Jaunības Cilvēks negrib domāt ne par to "^^^ol^^āsies, drikstēs vai gri-tājs 1905. gada rudenī dzird, ka Draugu biedrība ar savu dziedā- j^^^ ^^j.^^^^ viņa tuvumā^ apstrīdēt? ,
viņa draudze soda ekspedīcija tāju kori, referātu im jautājumu j^g^ ^^.^ p^j. kas notiek ār- Liekas, ka komunisti pagai-dažus apcietinājusi, viņš jūdz sa- izskaidrošanas vakariem, rīko- mūsu ikdienas redzes loka. '^J^^^^: ^^"^^^^ ^ kara "vu zirdziņu un dodas ceļā pie tiem bērnu svētkiem u. 1.1. Ar zivs dvēseli viņi skatās ua^^^^^do^-'^o^ Ja iespējams sa-šīs soda ekspedīcijas nodaļas va- Ventspili dibina izglītības bied- pasaules degošām problē- mērķi realizēt miermīlīgiem
dītāja un panāk, ka tas dod solī- rību. Draudzes mācītājs ari tur, mām. Viņi ir vienaldzīgi pret to, ^^^^^^J^®"^» ^^^^J^ga^^ jumu bez lietas pamatīgas izmek- protams piedalās, tāpat arī citās j^^^ tautas kaut kur tiek verdzi- drausmīgākā līdzekļa — karā? Iešanas nevienu nesodīt, un se- organizācijās. Un tad — sāk iz- nātas un miljoni tiek nomaitāti. Par Kremļa iniciatīvu un atklā-kas bija, ka Lutriņu draudzē ne- dot tik ļoti populāro „Bitītt".Par Galvenais, ka mēs netiekam no- deklarētiem nodomiem Āzijā, ' viens netika nošauts. to vien varētu iznākt garš stāsts, maitāti! Viņi nav tik cietsirdīgi, ^^^^^^ Dienvidamerikas val-
mrcmr.nnpnK-vpi5Vn,n.„ laikraksta ietvaros to VISU ^ik pavirši.^' - Un tālāk^refe' stis.^alda satraukums kā Sa-
Otrs moments, velak musu ju- iespējams ietvert. rents saka- Ja-tev ir kāds pro- '^^^"otajās Valstīs, tā visā briva- .
bUars, tāpat ka citi draudžu ma- -g^ tad vēl - lielais personī- .gs^s ia tev" ir sirdsdeesme - ^osmē. Bet, vai šim satrau-cītāji, saņem no priekšniecības gais palīdzības darbs, ka piem., Ji^aiVtad tu eS d^^^^^^ ^"^^"^ satrauktie nav ra-
^!SlHriq(??a?^V^^t^ Tālāk referents pasvītroja, ka ^ijuši ieganstu, gļēviun nolai- ^
par draudze, 1905. gada notikuša-, p^j.ye^ ļj^j^i divusbāŗa. bērnus .persona ir tā kas šo dzīvi dara ^^^^ operēdami pret komunisma jiem nemieriem, uz ko viņs at- _ meitenītes, kuras top par viņa "ērtīmi Cilvēki ar attīstītu nrā-' ekspansiju? Mēs taču zinām un bild, ka viņam.tiešām nav laika audžumeitām! . .. Neatteicās pa- un^talantu vērtējami augstāk P^^^^dzam katru dienu šādas tadu ziņojumu i-iz^'a^stit. Par to j^^^ļp^ļ. ^^^g^^^^j^ Bet labais SJ^^"^^"^^^ iezīmes brīvās pasau-
jubilars,. liekas nevm^ bagāts vai. nabags, - latvietis vai cilvēks stāv augstāk par šiem." ^esPolīt^^skajā. sejā, kur tai nā-nav stāstījis, bet parto.esmu la- ^ tautības. Piem., čigāni at- g^jā sakarībā referents citēja kas saskarties ar komunisma V
* »
GRĀMATVEDIS
GRĀMATVEDĪBAI UN
IENĀKUMA NODOKĻU • APR. UZŅĒMUMIEM.
Z v a n ī t HU 5-6121 vai HU 3-9187 To r 0 n t 0.
šajā zemes cīņas momentā ar ieročienļ pret uzbrucēju pietika ar diviem zobeņiem, .bet īstenībā ar inu, jo otrs zobens nemaz rietāka lietots. Viena varmācībai riocirsta auss iiŗ mūžīgā •Kaina iīme ļaunumam, varmācībai uzbrucējam. Tā ir zemes .dzīves ieroču cīņas milzīga uzvara, simbols, un arī dievišķa, muinš reapstrīdama atbilde mūsu nerimējam jautājumam: Vai bija jācīnās ar ieroci pie upe s Mudēs ļpagātnē, vai jācīnās šodien un nākotnē.
Neliad cilvēkam pasaulē nebūs iespējams iegūt absolūto uzvaru par ļaunumu, jo, šķiet, tas nav. cilvēka pilnvarā. Ļaunums kļūs ar paša Radītāja gribu Pēdējā dienā. i2 nīcināts. Ir .jau neaptverams guvums tas, ja pats esi varmācībai iecirtis Kaina zīmi un patsļ pēc savā zobena cirtienā, to pazīsti. Pazīdams ļaunū^ mu, cilVēks spēj īstenībā pazīt Kristus mīlestību. Kristus pats rāda numS to, kas labs, kas ļauns, ^kaidribai!, un nerimtīgai attīstībai, . šķiet, nepieciešami pretstati.
Gājieis pāri skaistai ielejai ir tikai( iss pārgājiens uz nākošo augšupupeju dzīvībai';, cauri jaunām uzvarām.
Tā to ir gribējis Dieva prāts. Tam jāpaklausa ari mums. Tam klausī^iļiši ari tie, kas laikmetu laikmetos, līdz jaunai maiņai, ar cīņim: augšup, upes Mūdes otr^ krastā kāpuši. (Turp. šekcG)
■ ČIKĀGĀ,
©Raidījumu „Žaķu saceaisī^ ba" pēc Elgas Kores-Krūmiņas lugas, pārraidīšanai latviešiem Lieldienās sagatavo rēž. Verēna Strautnieka. Raidījums ilgs 15 minūtes.
© Raibais vakars sestdien, 9. aprīlī, Bowen zālē, technifeku apstākļu dēļ nenotiks.
© Par latvju tautas raksturā īpatnību runāja A. Strautnieks Krolla Kultūras biroja rīkotā lekciju cikla ietvaros svētdien, 27. martā, Hull House kamīnu zālē. ,,Katrai tautai Dievs piešķīris savu misiju", ieicB, Strautnieks. >,Tāda ir 'arī latviešu tautai. .T^autas, kuras,savu uzdevumu veikušas, nogājušas no dzīves skatuves. Latvieši pēc savas būtības nav mantkārigil, nedzenas pēc bagātības, tikai;• bagātības dēļ. Tā ir humāna, nav „pūļa tauta*, kā, piem., krievi, kas mīl dīvot sādžās. Latvieši dzīvo atsevišķi, mīl viensētas, un ja latviešu saimnieks ar ģimeni ēdis savrup, tad līe gājēju nicināšanas dēļ, bet gan lai ģimenē pārrunātu pie. galda jautājumus, kuri nav jādzird citiem. Latvietis negrib būt lakta, bet veseris, āmurs, kas sit laiku. Pasaulē nav daudz ; varoņu tautu, b5t latvieši tāda. ir. Latvieši ar, savu stāju, darbu un kultūras sniegumiem allaž- bijuši tautu priekšgalā."
Savā ļoti interesantajā referātā autors operēja ar piemēriem no dzīves; Latvieši samērā ātri izviržāis pārtikušu, ļaužu priekš-^lā,. top neatkarīgi uņ nonāk kungu kārtā, kāda tiem arī piekrīt. Referāts visnotaļ bija interesants un runātāja lieliskā priekšnesumā atstāja teicamu iespaidu.. Beigās sekoja dzīvas pārrunas, kas izraifeīja pateicību lektoram-par šī svarigā jautājuma cilāšanu.
(D CJaujas gaidu im. Staburaga skautu gadskārtējais sarīkojums notika svētdien, 27. martā. Latviešu namā. Ar dizesmām sari-. ko jumu kuplSnāja A. Tolka,
sījis tādu ziņojumu sakopojumā.- ļ^^a^cj^olaukiem uri lūdz braukt g'o^ ..Nd^ābā dlvēka "^ērķtiecīgaj triecieniem, ši-
. 1907. gadā'-jubilārs pārceļas uz.Jīdzi slimniecei sv. vakarēdienu izstrāvo kāda" gaisma, kādas nav "^'^ cienās kāds Sav. Valstu se-
Ventspils pilsētas un lauku drau- pasniegt, Savi 20 km. jābrauc ar dzejniekam, ne filosofam." — ."ātors. asi nokritizēja padomju dzi, kur tfid a«-i;wi^U:sagaida ļoti čigāna zirģeļiem čigāna ratos, to-; ^^j^^^^gjļļjļj^Jj-ļ-gi^^jgprast, vai nolūkus,, kas slēpjas ..kulturālās
plašs darbs, ne jau tikai draudzē raēr brauc- bet netiek tai vakarā ļaļ^^ darīt, tad tev pašam -- sa- atdzimšanas" plānos atpalikuša- .
vien, bet arī skolās, orgaņizāci- atpakaļ; jāpaliek pie. čigāniem sirdī — ir jābūt labām,", pa- Jās zemēS;
jās, literatūras:dmvā. Cita star-.pa nakti.,,,Viņi man uztaisīja g^ji-ŗ^j^ ŗgj^ŗgj^ļ.^^ ' : Bet vat šim uztraukumam ir
pā jāatzīmē, ka mūsu-jWlārs'to- nnķstu vietu divstāvu gultā un rŗ^^ļ^'j^^ j^avējoti'es pie jautāju- Pamats? Kas tad notiek .'pašu
reiz, pirms 1. pasaules kara, bū- deva vakariņās cūku gaļu ar kar- ma par Dieva esības atzīšanu, ^^ājās? Vai tur ari neievazājas
dams reliģijas mācības skolotājs tupeļiem. Mēs bijām 18' cilvēki, j-^fg^g^^g j^y|.^ja-kā gan no-. sērga, gan pagfiidām
Ventspils sieviešu ģimnāzijā, pa- 17 čigāni un es. čigānu meitas zīine,''jā apmierināmies tikai, ar apmēros? Pagarinātais
nāca to, ka šai-ģimnāzijā sāka gulēja uz grīdas, un es gulēju Dieya eksistenci, bet tajā pašā kulturālās apmaiņas nolīgums .
mācīt ari latviešu valodu ■ tām augstāva gultā ļoti iaWV stāsta ļ^ļļ^^^^^ģ^g^j^ļgg reliģijas — Padomju Savienību, tās pret
skolniecēm, kas to vēlējās; mā- archibīskaps. „Dievs grib, lai arī mēs būtu die- ^^^^^^^"^^ noziegušos valstsvīru,
cīja pats jubilārs, pie tam;bez at- v (Nobeigums .8. Ipp.) Višķi, tāpēc Viņš-mūs radījis pēc miera kustība pa Amerikas ze- .
" -- ■ • • • ■ ■ - ' - - savas līdzības.." - Protams, sa- padomju ražojumu novieto-
ka referents: „Nekas nav tik šana iekšzemes tirgū, legāli da^
ar kopīgi nodziedātu tautas lūg- grūti ka būt par pilnīgu kristīgo bīgā komunistu partija ~ tās ir .
šanu. _ ^ ^ cilvēku. īsti cilvēcīgs tu vari būt nepārprotamas un skaidras zī-'
Turpinājuma Dr. Rūdzis at- „ ŗ^. p^^^r^^ trūkst mes tam, ka Amerikas Savieno- :
varoņdarbus. Referātam sekoja tegoriju pat nemēģinām meklēt, eses pastāv simptomi ,kas iŗ
,in vjīiriPmārs Salna povariīiai, koncerta daļa, kuŗu izpildīja Fi- - Atsacīšanās no Dieva, nozīmē krasa pretruna ar brīva civeka
li'?.^'v.rf ^^^^ nokaut sevi cilvēku, ko skaidri garu, domām un valstisko ideo-
ļja\,iD.a V"*- (ļigiedoni tēroušies sešiem maziem ,bundzsinitekiem, Jmokingos.Izpildījums labs, neiz- šos un citus šajā priekšlasīju- ku, tad ir jautājums: par cik. Oficiālajā daļa notika .apbalvo- p^j^j^^ -ari piedevas un sumina- mā iztirzātos jautājumus refe- tās šo stipnimu būs varējušas jumu piešķiršana. ^Sankpjimis j^^^^ ^ik jūtams, daļa pubUkas. ,rents illustrēia ar daudziem pie- saglabāt pēc gadiem, ļaujot pabija labi apmeldets, tas bija tei- izbraukusi uz Ņujorku, ^^I" m ' Plašināties komunismā invāzi-cami izdēvites. Vakara atlikums Vašingtonas teātra viesizrādēm. "^^J^^"^' , „. .„ jai kuras tendenci mēs varam par labu braucienam uz skautu sākoties saviesīgai daļai, tau- Vakara atklāja Latvieu aka- jai kujas^ end^ Naram lielo nomētm Kanādā. tieši redzami grupējās pie gal- demiskās kopas Mineapole veca- sasKatīt^ jau soaien. ■ ^ •«a Tekriiu ciklu kurā rīkotāii diem-vai nu pēc gadiem, vai kais. V. Vītiņš. Noslēgumā viņš ■ Noziedznieks, lai.izlauztos no Sib^tS'ar^S ari draudzības. ^Dejas āesāka^r ^rī pateicās prof.. Dr.Edmun-, krātiņa, ar abiem elkoņiem me- . īpaši jaunatni, atklāja svētditen, vecu-veco karavīru dziesmu •,,Ķe-;^^^ izteikdams cerību, ģma izspiest krātiņa stieni. Ko-
27.:mkplkst.,3p..p. Latviešu nieru-An^^^^^^^^ saviem pretiniekiem
namā. Atklāšanās runu teica pr. bija dzirdamas karavīra ^
bija
dziesmu melodijas.
domāt mums ikvienam. ,Refe- vairs nedraud' tikai ar atklātu N. : Trepša un npla^ja; Pirmp,"^^;;^ ^^"^^^J^^^^^^^^ ^jg^- ^āts bija pulcinājis' ap 60 klau- karu vien. Tas laiž darliā ptru"
lekciju. Kaut jan lekcijas.gal. 4^^t^^^^^ cīņu da- sītāju. ' ■ līdzekli - ..atpalikušo un sirg-
venokārt ^domātas jaunatnei a j-ļ^^.gļ^.^^j^
bija leradusieb samēra .neliela bijušie padsmitnieki 1. Litepā-skaitā. Netrūka „yeco", kas pasi ,^.5 brīvprātīgo , rotas karavīri-piedzīvojuši komunisma darbus, g- Dikerts, J. Blāķis un A. Pe-
,.E. T.
KRIEVU NEDIENAS ĀRBURTU„B"
Britu bibliotēkām piesūtīti no Padomju Krievijas . papildi-
Apmekletaju skaits bija ap 50. .^gj-s un ceturtais-ir kaimiņš, tā
9 Latviešu Jaunatnes pulciņš paša 2 Cēsu bataljona ložmetē-
piektdien, ,25. martā Rainbow rotas komandieris K. šmits.
zālē rīkoja raibu vakaru. Kuplo Redzams ari triju karu dalīb-
programmu bija iestudējuši un nieks P. Neimanis. - . _
veica, paši jaunieši. Sevišķi pati- Vakars pagāja, lielā Jautrībā^J^^^^^ „Krievu
ka Kalamazu viesu uzvedums, un sirsnībā, tā kā sapulcējuša- gj^^jj^ļģ^^'j,, aizrādījumu —
Kuplā skaitā sanākušie jaunieši mies pat bija grūti šķirties no aizstāt garo rakstu par Beriju.
un nedaudzie „vecīši". sarīkoju- viesmīlīgajiem rīkotājiem. Labs ^ļ^^^ portretu) enciklo-
mu uzņēma ar sirsnīgu atsau- bija ari cienastā galds ar maizi- g^.^g sākumā . . . ar rakstu
čību. Vakars beidzās ar saviesi- tēm un siltām desiņām. Paldies par Bēringa jūm!
gu'dzīvi. ,—, ro, dāmām un rīkotājiem. Eipī. aizrādījums 'bibliotekāra ;
LElKVŪbA Ņo Y. ^ ■ • GRAND RAPIDI (MIGH.), ^ aprindās gan nav radījis, sevis- .
icii sB^jusinii.
. ®26 martā N.J. Latviešu ® 26. martā uz 77 mūža gadiem '
biēdribarikojakaŗavīra-cīnītāju visā kusībā atskatījās ģen. Os- \ "j,-"
piemiņas vakaru, šādu vakara kars Dankers. Negaidītu pārstei- meklēja ari prāv. J. Ozbla dzi-
rīkošanu biedriba jau pieņēmu- gumu sirmajam ģenerālim sagā- ves bitedri viņas dzīves vieta,
si tikpat kā. par tradīciju. Sni- dāja prāv A. Rumpēters, kas vi- © 10. aprilī pīkst.. 4 p.p. latviešu
ga sniēsi. Tautieši bija ieradu- ņu laulājis, māc. A. Piebalgs, biedribas namā būs noorganizēta
šīes vidējā skaitā. Kā jau pa- māc. P.. Langins, māc. Ķr. Her- Vēža slimības apkarošanās diena
rasts visur. un vienmēr, vakars manis uic, kuri 27. martā ieradās ar vairākiem priekšlasījumiem-^
iesākās ar -tradicionālo nokavē- pie gaviļnieka un nodeva vl- un filmu, demonstrējumiem par;
šanos. Vakaru atklāja A. Lēņa, ņam visa laba vēlējumus. vēža slimībām. Piedalās Gra.nd
atminoties karavīrus - cīnītājus, ®^28. martā pēc Latviešu ev.-lut., Rapidos un apkārtnē dzīvojošie
.o-odinot kritušos ar īsu klusuma draudžu apvienības -Amerikā- latviešu ārsti: Dr. D. Bīskaps,,'
bridi pieceļoties, tāpat godināti pārvaldes sēdes prof. K. Kun- Dr. H. Kažmers, Dr. N. Kažmers,
tika visi klātesošie bijušie cīni- dziņš, prāv. K; Birznieks, zvēr. Dr. K.'Lubovs, Dr. J Pone, Dr.
tāji, atbrīvošanas cīņu dalībnie- adv. P. Eglītis un vairāki mācī- Dent. A. Ruperts; Dr.. F. Vald-
ki, leģionāri un arī kprējieši, ku- tāji ieradās Vūdlavna kapsētā,, manis, Dr. S. Zadvinškis. Ieeja
ŗfem mūsu jaunās paudzes dai- kur pie prāv. J. Ozola atdusas pret ziedojumiem. Līdzīga rak-
ļavas katram _ pie krūtīm pie- vietas prof. K. Kundziņš notu- stūra priiekšlasījumi iepriekšējos ļ
sprauda pušķi, nacionālās krā- rēja īsu svētbridi im nolika zie- gados guva labu latviešu atsau--*'
šās,- noslēdzot atklāšaiiaa nmu dus. Prof.. K. Kundziņš u.c. ap- čību.
stošG tautu kultūra.s atdzemdi-nāšanu", aiz kuras", pārāk skaidri saredzama tautu pāraudzinā-^šana komūriism.ā un pasaules revolūcionizēšanās un komūni-zēšanas viena posrria noslēgums.
■■. ■■Ā.V. ■ '
CEĻA VARPI
Nezūd nekas — ne spēks, ne viela. Bet spēks ir kustība. Un mūsu dzīve un es-me ir arī kustība. Tātad nezūd.
Laime ir atzīt ārpusmū-žību kā daiļumu. Šī spēja iedzimst vai letop. Kas to zinā kā mērķi, tam viegls..-.
Vara spēj salauzt mīļumu, bet nespēj to radīt, Mai gurns spēj: abus.
■\iSr--.' ■ ■■■■ Spēkam ir robeža, nespē-L kam nav.
Raini».
1.
