1960. gada 13. aprīlī, 30. n-rs.
ĢENERĀLKONSULS
Mr. R. N, BRYSOK
, Toronto, tel. HO 3-5861 118 DANPORTH AVE.
KONSULS
VILIS TOMSONS
Tel RE 8-7798, Montreal, P. Q. 5210 VIOTORL^ AVE. APT
I. Andrejsons,
41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT. - HI 7-4323. Auto, uguns, garantiju, pubJi«. kās atbildības, dzīvības u! (p.
veida apdrošināšana.
mm
ITAJU
,iBEVOLŪGIONĀRl" NAV DIKTATORI
Latvijas Ameriltā redakcijai:
Sakarā ar „Latvija Amerikā". š. g. 2, marta n-rā ievietoto rakstu „Vai revolūcijā apēd savus bērnus?" paskaidrojam: • -
Latviešu kara invalidu apvienība ir cīņas biedru kopība, kā to jau vairākkārt savos rakstos ir uzsvērusi iepriekšējā valde. LKIA vadība nav domāta diktatoriski noskaņotām personām,-kuras apvienību vadītu līdz sava . mūža beigām. Kā bijv karavīru ■ cīņas kopības vadību, LKIA valdi ievēl demokrātiskās vēlēša^ nās, vadoties ar lietderība^ principu. Kopš dibināšanas valde atradās Hamburgā, bet, ievērojot Dlenvidvācijas biedru ; izteikto vēlēšanos un demokrātiskos principus, jau iepriekš tļka nolemts valdi pārcelt uz Vācijas 'lievidiem. Memingenā atrodas lielākais Dlenvidvācijas latviešu ;caŗa'''invalidu centrs. Lai taupību ceļa izdevumus un valde varētu sekmīgi strādāt, tai jāatro^ das uz vietas. Tā Memingenā lotika biedru pilsapulce un tika ' ēvelēta LKIA valde, kurā kodols ieiet no Memingenas, un .Dārējie • valdes locekļi no apkar-•ejām nddaļām, atskaiJ;ot aprūpes nozares vadītāju un tā viet-: nieku. Centram" pārejot\uz Dien-vidvāciju, līdzšinējie valdes locekļi uz,valdi -v>spār nekandi- ■ •dēja. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka, ..organizācijas radītāji vairs netiek atzīti".
PaūIs ZaČs, bij. valdes priieki-sēdis, Kārlis Štamers, Manfrēds Rubenis, Viktors Spēks* — bij. LKIA valdes locekļi,
IEBILDUMI UN KĻŪDAS
i Latvijas Amerkā redakcijai:
Presē, ir parādījušās iebilduma balsis attiecībā uz Lāčplēša kara ordeņa kavalieru precīzo skaitu, galvengkārt i. - šķiras . nesēju skaitlisko - sastāvu un personām, šinī sakarā biju uzņēmis kontak- " tu ar L. K. 0. Ķ. domes bijušiem locekļiem ģen. Priedi un ģen. O. Dankeru. Ģen. O. Dan. kers saka, ka ar.šī orcļeņa 1, šķiru bijuši apbalvoti tikai ģen. Balodis ūn iģen. Berķis, kā Latvijas nacionālās armijas karavīri, bet ^en. Priede tiem pievieno ģen. P. Radziņu. Abi gan-^tzīstas, ka tās esot atmiņas, liiz: kurām. ne- • .varot paļauties. Ģen.. Dankers :• paskaidro, ka , pulkv. KalpakS' '(nac. armija) un' pulkv. Briedis: (latviešu strēlm) bijuši apbalvoti ar 3. šķiru. Iespējamais ceļš precīzu datu iegūšanai, kā to do- " mā arī ģen. Priede, būtu ziņuie- . vākšana ASV Kongresa bibliotēkā, Vašingtonā,.. pārbaudot „Valdibas Vēstneša" numurus (domāju, tie atradīsies arī mūsu : sūtniecībās) no 1919. — 1928. g. šī ndlūka realizēšanai L.'K.O. kavalieru biedrībai līdz šim neesot bijis laika un līdzekļu ar to nodarboties. LKOK bh'bas vadība trimdā, saziņā ar ģen. Dankeru, ģen. Priedi, Dr. K. Kasparsonu, Andr. Iķsenu, Aleks. Lasi uņ varbūt vēl citām kompetentām personām, varētu gan dot savu atzinumu augšminētaj ā j autāj u-mā. un tad ar šiem skaitļiem operēt nākotnē. Tagad gandrīz . iznāk tā. — "cik.rakstītāju, tik patiesību. .
Edv. Medņa apgalvojumam, ka žurnāls Lāčplēsis bijis privāts izdevums, nepievienojos. Tas bi- • ja L.K.O.K. biedribas oficiožs, un, domāju, ka dati, kas publi-cēli; šī izdevuma 1939. g. 7y nu-murā,- nevar, būt ar sevišķi lielām kļūdārri. Savā vēstulē man to apstiprina arī ģen. Priede. L.K.O.K. apbalvojusi Itālijas valsti kā tādu, kas pirmā atzinusi Latviju ,,de jure",ļ un orde. nīs -piešķirts karalim/Viktoram Emamiēlam.- ■ /
.Ordeņa domē pēc Edv: Medņa raksta „Cik liela ir lāčplēšu saime" bijuši 14 „pariamenta" de-putātL Tas gan nebūs tiesa. īstenībā- apbalvotie . tautas pār-' stāvji bijuši tikai 7.
V. Zirnītis, Grand Rapldos.
mn
anuskriptus saīsināt; neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtfa stmarka.
ļiem paraktītajos rakstos cijss viedoklim.
Trešdien, 1980. gada 13. aprilī, 30. n-rs.
^. Lobfi
IET ZOBENUS!
iii
Tēvzemei, tautai un brīvībai ir dievišķs skaistums. Cilvēka Dēls . zemes dzīvē ir vairākkārt apliecinājis .savu tīri nacionālo p.iede-ribu takai un savu. darbošanos savas tautas'glābšanai; kaut pie-, derējis un- pieder ar savu darbošanos uri^ cīņu visai cilvēcei : u.n universam/ jo bez Viņa nav i nekas radies, bez Viņa nav nekas noticis.
RIETUMVĀCIJA
* *
Ir teikts: Gaismas - bērni nekārto zemes lietas. Teiktais atroc^s lielā sakarībā ar Pāvila vēstuli Timotejam, Neviens,' atrodoties
- kara p|ilkā, nepinas ar dzīves darīšanām. .
Tie, kaš cīnījās pie^ upes M u.d es laikmetu laikmetos, nekāri;ōja laikmetīgās, ikdieniš^ ķas lietas. Cīņa par tēvu zemi, brīvību, cilvēcību paceļas lielos augstumos pāri dažkārt nelaipnai iznīcīgai-ikdienībai,"
Taču Cilvēka Dēls, atrazdamies šajā dzīvē, devis atbildes uz visiem ^varigajiem zemes dzīves jautājumiem.. Nav izšķirīga jautājuma, uz kuru' Sv. Rakstos nebūtu izšķirīga atbilde arī gluži praktiskajā nozīmē; ^
Sv. Lūkass evaņģēlijā žēlastībā atklādams jau minētās zemes dzīves divas cīņas, kā Radītāja . iestādītas ļātmuma atvāirei^ liek
■tāpat kā citi evaņģēliji dievišķā skaidrībā skaitīt divas dzīves, kū-.ŗas Tēvs ^r savu Cilvēka Dēlu
-pats kā Viens dzīvojis un dzīvo.
. Cilvēkā Dēla divas dzīves ir kristieša divas dzīves: zemes dzīve un nemirstība.
Tām abām negrozāma dievišķa kārtība, likumība un sniegums ..tiem, kuri paliek uzticībā līdz galam. . ;
šīs kristīgā divas dzīves evaņģēliska atklāsniē vienlaicīgi kopā redzot, kristietis nešaubīgi redz patiesību absolūtā skaidrībā Tā ir kristieša un tēvuremes brīvībās kareivja'^ esme. Tā, izdzēš ņeSiņu, neesmi un bailes, lai ļtēvuzemes brīvības kareivis pieņemtu patiesību ar neizsakāmu līksmi, ticību, cerību un ŗņī-: lestību.- : • .
Paša Ēādītājā iestādītās atvai-?es cīņas:. cīņu pašam ār' sevi pret savu ļaunuriiu un cīņu ar . zobenu pret varmācību, uzbrucē-. |u patiesā nozīmībā ir sapratuši ^ tie, kas laikmetu secībā cīnīju- . šies pret uzbrucēju pie upes Mu-. des tuvu Lieldienām. Tie, kas cīņā ar zobenu pildījuši Rādītāja latviešu tautai, nolikto pastā-vēša,nas griibu un. pastāvēšanas, tiesības. Tie, kas pildījusi savas tautas mocekļu -t. brīvībās kārotāju pienākumus ūn cirtuši uz- -\ brucējam — moskovītam ausis tā, kā to ir darījis Cilvēka Dēla māceklis, pirms.;: Cilvēka Dēls devās ceļā uz Golgātu. -,
Brīvības kareivju dievišķā in tuīcija kā latviešu tautas brīvības kareivju bezpersoniskais,
• dzimušo kareivju ģēnijs, kā Dieva žēlāstrbas, daļa, zināja to,-ka tā navi patiesība, ico daudzi sludināja un sludina: mēs maza tauta, mūs cīņa Iznīcinās, " .
Tāpat viņi zināja to, ka ari tā nav taisnība, ko arī tagad sludina:, mūsu tēvzeme atrodas sliktā ģeogrāfiskā vietā.
šī nīcības valoda ir ļaužu nelgu, vai' nezinātāju, vai ļauna gribētāju izgudrota, un mums' pieteikta ķā ticāmīb)^, jo, nezinot faktus; lizklausās' ticama. ■ . ■ Pārbaudot, vēsturē nav atro-dairii piemēri, ka tautā; būtu iznīcināta savu dabisko tiesību cī-^ņā,
' Patiesība rāda, ka ir iznīcinātas gan lielas, gan mazās tautas mirklī,, kad tās' nav uzklausīju-, šas Radītāja gribu — pastāvēt pēc ,viņa nolikumiem.'—- cīņās paturēt savu brivibu, savu pa-
• stāvēšanu. ■
Nav koloniālo impēriju, Icuŗas nebļūtu sabrukušas relatīvi tik. ātri, kā sabrūk, vējam uzpūšot, . bērnu smilšu.konstnikcijas.bēr-, nu rotaļu laukumos, tiklīdz rie-. . brīvās tautās, cīņā ār zobenu, citādā ceļā tas nav'iespējams, paņem atpakaļ nolaupīto^zemi un'tiesības.
Viss varmācībā pastāv* tļkai tik ilgi, kamēr varmācībai paklausa. '
• Mpsļkovītu vergu impērija, ir-vairs tikai mirkļa velnišķīgs spoks kristiešu pasaulē.
To, kā nereālu,, iepretim patiesībai, satrieks tautu. ciešanu, posts un pašu daimoņs — mos-kovītu varmācības meli, ' kas
GRĀMATVEDIS
GRĀMATVEDiBAI UN IENĀKUMA NODOKĻU APR: UZŅĒMUMIEM. /
Z v a n ī t HU 5-6121 vai HU 3-9181 T 0 r 0 n t 0.
spontāni pārvērtīsies šausmīgā ugunii isļi sadedzinātu varmācību un tājs varu.
Tak arī, pārbaudot gaudošanu par slikto ģeogrāfisko vietu, mēs sakām: nē, mūsu tēvzeme atrodas mums izredzētajā vietā. Katra tautā iegūst savu ģeogrāfisko , vietu pēc savām spējām tur,' kur tā to sev izcīna., šo ģeogrāfisko vietu mēs esam gadu tūkstošu cīņu tecējumā paturējuši. Tikai no šīs ģeogrāfiskās vietas mes, kā tauta, ■pārredzam visu pasEuli un esam, kā tauta, saskarē ž,r visām tautām pasaulē. Tikai tur mēs vienīgi ešsam savienoti a r;Visu to, kas veido tautu, mūsu uzturētāju zemi, kura gaii lūgšmas cīņā, gan cīņā ār zobenu ir uzņēmusi mūsu asinis un mūsu darbu un tās zemes atd2īvinātā daļa esam mēs paši. Vai mēs, šī laikmeta audze, vairs nes; Dējam? Vai neesam spējīgi savu zemi mīlēt un paturēt iedomātas sliktas ģeogrāfiskas 'vietas dēļ?;
Ir Eiropā zemes, kuras daudz ^ vairāk mums zināmajā vēstures 'plūdumā postītas kā;.mūsu tēvu-zēnie, bet nenoliedzami ir arī zemes; ziemeļos, kas cietušas daudz mazāk par mums. Protams, pēc Atillas 4; g. s. tik sadistiska bendētajā kā pie mums moskovīti Eiropa niv pieredzējusi.
Td rāda vēstures fakti. Lai esam patiesi. Lāi nekurnam par izcīnītās tēvzemes vietu pasaulē ! Tā g Idu tūkstošu audžu; cīņu guvums — mums uzticēts!, 'Protams, līdz šai nebaltajai dienai ii milzīgas grūtības ar. moskovītem un,viņu tatāru dvēselēm. Vēl 4. un .6. g. s. baltu tautu terļritoriju uzrāda uz austrumiem līdz ūkai (dienvidos no tagadējās Maskavas), tas ir vairāk kā 800-1.000 ķlm no Baltijas jūras 400-600 klm, platā joslā. Tā atdalot slāvus no somu ugru zemes. ; .
To daļu, kas nebija vairs bri-vās Latvijas- robežās, kā tautu, - tā zemi, aprija jau daudzus' gadsimtus atpakaļ, slāvi, vēlākie moskovītf, kas, nenoliedzams, ir bīstami šoc^en ne tik-
•MŪSU LiDZSTRDNIEKA.VĒSTi'LE NO BOXxa§ '
ARVIEN MAZĀK DARBA ROKU
re-
dadzis acīs, tā ir nepārtraukt^ mesls Chruščeva un Ko. l^mu un pārmetumu lavīnām Ari vācu armija ļoti izjūt cii-
okupētās latvijas saimniecība .pa tumšo'
ATBRAUCĒJI X0 LATVIJAS SNIEDZ ZIŅAS PAR MELNĀ ŗiRGUS OPERĀCIJĀM, SPEKULATĪVAJĀM CENĀM UN KUKUĻOŠANU „NU, KAS PAR TO," UZ SŪDZĪBĀM PAR ZĀDZĪBĀM AlZBlLDlNd-TIES CHRUŠČEVS,„PAŠU VALSTĪ VIEN JAU VISS PALIEKr
„Ar pelēko ikdienu, tās rūpēm un grūtumiem Latvijā jau bija tā aprasts, ka likās, citādi nekad nav bijis un ņevār būt," s aka kāda no latvietēm, ko Padomju Savienības iestādes izlaidušas ho Latvijas pie piederīgajiem Amerikā.„Tikai tagad, kad esmu nokIu\nusi citā zemē un citos apstlkļos, iepazinusies ar citu dzīvi, dzīve dzimtenē man radās, kā smags murg?. Tagad dažreiz man pie pilna galda asaras acīs, piepeši iedomājoties tos, ko pazinu Lažvijā, kam vēl joprojām, tāpat kā reiz man, jācīnās par savii kakt'ņu un maizes kumosu." : '
Lielākā nelaime, kas rietumvācu saimniecisko dzīvi nākamar ^gj^ trūkiui^^- Tāpēc.tās vadi jos mēnešos piemeklēs, būs dar- ^rdauclz dara Propaganrai'jau-ba roku trūkums. Visas pazīmes: vāciešu Pārliecināšanai, ka rāda, ka Bonnas saimniecības-' ^ŗj^^^ ir normāla valsts sastāv-ministrijas„astrologiem'' bijusi; ^^^^ ka t,ā Neciešama valsts taisnība, kad. tie pareģoja ^paš-f patstāvības sargāšanai un tau-reizējās izdevīgās konjunktūras ■ j^terešu aizstāvēšanai p^^^ turpināšanos. Pasūtinājumi gan; j^^^jos'gados,: sevišķi pēckara
iekšzemes patēriņam, gan ārval-:ļ^ijjā paustā-antimilitārā nos4 ^^^^ ^ - . •
stīm ilc dienu.kļūst lielāki. Jai ^^^u tautā spēcīgi iesaknoiu ^^līdzinādama dzīves apstak- ■ ir latvieši. Pēdējie bijuši spiesti atkal ,,pārvērties" 3. šķirā. Angļu. ,
pirms ■ mēneša Rietumvācijas; ļ^^g šo iesakņošani arvien vēl Latvijā ar dzīvi visā pilnībā apgūt šo krieviem pārstāvji nekavējoties izlido uz .
darba .pārvaldes ziņoja . par pastiprina sociālistu nemitīt^ brīvajā pasaulē, atbraucēja tur- tik ārkārtīgi raksturīgo paražu, .Maskavu; no turienes ierodas Rī-
300,000 brīvām darba vietām, tad; ļj^^jj^ana pret armiju Darbs ka^ ^^^^' negribu noliegt, ka dzī- jo uz kukuļu ņemšanu pamudi-. gā, bet rūpnīcā Anglijas zīda die-
tagad to 'skaits pieaudizes līdz; .^^g^^jo Bonnas aizsardzības mi^ ves apstākļi Latvijā, salīdzināju- na ļoti zemie atalgojumi. Piemē-' gu vairs nav. Kā pirmais, tā
400.000. šīm brīvajām darba vie-i nav viegls Un- tomēr ^^^^smīgo pēckara laiku, ram,.rajonu un poliklīniku ār- otrs sūtījums pilnīgi izpārdo.ts
tām preti gan stāv 530.000. bez-j gados panākta samērā ^^^^^^ uzlabojušies. Bet dzīve stu algas Padomju Latvijā svār-„pa blat". '
darbnieku, bet tie lielāko tiesu ^ tur, man liekas, nekad nevar stās ap 700 mbļu mēnesī. Poli-^j^^^
ir vai nu tikai; daļēji darbam ^^^^ pēckara'.gados bija ak-' ^ īsti priecīga. Tai piemU sa- klīnikas atvērtas no pīkst. 8 rī- ^^^^ ^ atsevišķo rūp-spējīgi: (kara invalidi, vecāki tj^^ļ^ie f^anču^ Ārzemnieku le- ^^^a nokrāsa ^ viss_sķiet tik tā līdz pīkst. .8 vakarā, bet jau ^^^^ kombinātu : un veikalu ļaudis; u. t. t., kas gan tiesīgi se. mm^i. Nu Rie- -;ļauzu_ norūpējušās se- ^ pīkst. 6 no rīta pie polikli- strādnieki un pat sargi. Cik pļāvi reģistrēt par bezdarbnieku, |umvācijas valdība izdeva sting- ' ?°P^i,^^,^f^^ «^^Jf' ^^^^ ^^^^ī"^ sāk rindoties pa- apmēros notiek mantu ..iz- • bet tizisko ierobežotību dēļ. ne- ^ noteikumus, kas vāciešiem '^^T- gaidītāju numuriem ro-, ^^^^^^„ n^e^ajam tirgum, lieci-var fizisku darbu strādāt), .vai; aizliedz iestāties' svešas valsts ;^3''^^!''^^.^?'^^';f-f? Ārsti strādā maiņās no 3-4 stāsts par kādu Rīgas strād- " arī tādi, kuru dzīves vietas tu- ^^^^^,05 spēkos. , tad pilnīgi butu attēlota dzīve, stundas, šai laikā ārstam jaap- nieku, kas izsaucies: „Visi zog,, vumā nav rūpniecības vai citas ; ko tas radījis .. ." /^^Pē 20-30 ^^s^^ kur nodarbošanās iespējamības. .: 1.500 AUSTRUMVĀCU . Pasaules; vispilnīgākā un kon- katram slimniekam viņš var vel- jļļj^, '
īzeju no šī strupceļa, kad pa- ZE3INIĒKU JAUIEBĒGUŠI . sekventākā diktātūra,> s. pa- tīt 8 minūtes, no kurām pusi aiz- " .... '
sūtinājumus nevar veikt līgumā RIETUMVāGIJā domju iekārta, kas izveidojusies ņem t.s.-papīra darbs. Strādā- ;; Ja aplūkojam Latvijas strad-
paredzētā laikā, rietumvācu ' .-v, „ pēc 1917. gada boļševilmrevōlū- jošiem vēl nepieciešamas slimi- ^^^^ salīdzinājuma ar
saimnieciskās dzīves eksperti , Varmācība un viltus, ar ko Ul- j^^^^^^^ šodien visā pil- bu zīmes, sauktas „biļeteni", bez to, ko viņš parsavu naudu ^ar
redz tikai ārzemju darba spēka ^. saucamajā nībā uzspiedusi savu zīmogu arī kurām neviens nedrīkst atpalikt iegadāties pārtikas, apģērbu, me-
ieplūdināšanā. Bonnas .saimnie-"Vacu.to^^^ un^pilnīgai komū- no darba. Rūpīgākai slimnieka beļu tirgū, tad redzam, ka, pie-
čības un ārlietu ministrija jau ^ ^ ^^l^f^^, zemniekus, ^gtu saimnieciskajai ekspluatā-. caurskatei ārstam laika tikpat kā mērani. lai nopirktu ļoti popula-
uzņēmušas sakāms ar itāliešu, devusi iemeslu 1.500 Vidusvācijas padotajai: latviešu tautai, neatliek Tā kā no pacientiem ro sporta uzvalku, sauktu ,,Mv.
spāņu un grieķu valdībām,/lai lauksaimniekiein atstāt savas dzīvei. .,Latvijā strādnieku un poliklīnikas ārsts nekādu atiī- kas vienkāršajam strādniekam
no šīm zemēm iegūtu trūkstošās mājas un_ doties svešumā. Pār- j^oi^^oznieku dievs ir komunistu dzību nedrīkst pieņemt, naudu ir viņa svētdienas tērps, kādam .
darba rokas. Bundesrepublika bēgušie stāsta pa^ tam metodēm, noteiktais valsts ..saimniecības Ckukuli") pacients ārstam pa- 3.. kateg0n-jas_ darba rūpnīcas
«er no Itālijas vien ievest 100.000 .^^ ^^^^."^ komunisti cilvēkiem ^i^^^r necina cita atbraucēja, rasti rauga ielikt pārvalka ka- strādniekam jāziedo tam^ vismaz
strādnieku. :- ^""^^Pt^^ Dieva." batā. ■ "
Blakus ārzemju .strādnieku pedejo ^ patstāvības iespēju, p^^gg^jj^^ cilvēkam okupētajā „Tad ārsts maina valodu, tā
vervēšanai vācu rūpnieku aprin-'^"[^^' latviešiem, sis metodes (j^ļj^^gj^ģ^ vienalga, vai viņš ir kļūst citāda, "laipnāka.-Tad iz-das sevišķu interesi veltī arī,vie- Pazistamas • jau^ kops daudziem laucinieks, biroja darbinieks, raksta arī pavisam citādākas zā-tējam sieviešu darba spēkam; Ļo- gadiem. Tas vēlreiz se uzskaitīt ŗ^pj^^^jas strādnieks, skolotājs ies," stāsta kāda rīdziniece.: Pa-
ti plašā apjomā piedāvā pus die-
ir lieki. Mums atliek tikai no-
vāi aptīrītājs, ar plakātu, sauk- rastais „kukulis" ir 25 rubļu zī-
Gļ^nedēļu darba alga, ap 450 rubļu. Tāpēc, lai vienkāršais darba cilvēks, sabalansētu. savu budžetu, pretim gigantiskajam valsts saimniecības Plānam Iedarbojas chaotiskā saimniecība ,,Pa Blat"
nas dai^u. šai akcijai Rietum-žēlotto^
Vācijā ir labi panākumi. Daudzi vēku,^ kas atkal bijuši spiēsti.pa-J^^- teātru, sapulču un mītiņu apmērā dod: arī poliklīnikas rn^-!!!^^"^!;^^
tūkstoši darba roku šādā; veidā kļauties komunistiskai tiranni- pg^^^^ļ^^ nepārtraukti no agra sām. kag veic iešļircinājumus vai
aau sagādāti. Un ■ tomēr arvien J^lv^?^ '"^^^^^^ ^ī^^s un jļ^j^ ^^^^ citus, pakalpojumus.
ārkārtīgi vien mums, bet visai-, cilvēcei.
čība' bez.
nātiem, ■ uzņēmumiem, veikaliem, noliktavām darbinieki „iznes"
vēr darba nārvalde<! meklē IflOfl arī gļēvulību, ar kādu daudzas n'n"atffādiiīa-iūsu dzīves sva- , visdažādākos ražojumus un pār-
darbā.
VĀCU ARMIJĀ 265.000 VIEU
Jēkaba, vēstulē ir: teikts: Ti-
darbiem ir mirusi ticī-
p__ ba. Ķā miesa bez gara ir mirusi, tā- mirusi ticība bez darbiem, Ti-Ģība bez darbiem neglābs nevienu; : Ticito ā un mīlefstībā, bet "bea darbiem palikušo tautu kapenes pieņemas ar katru dienu atbaif. došos apimēros.. . ■ .; Nobīdot augstos ideālus cerībā un mierinājumā, tie kā nevarīgi izdziest līdz ar. tādā pašā pasīvā cerībā dzīvojošo tautu.. Tāda: tauta ieslīd dīvainā ēnu. valstībār un ieplūst svešā asins-
vā laikā Kremlim atļāva pa- w ^-trō palīdzību Tādā tīvām cenām,
kļaut savai verdzībai daud^as^ izpUdisana mi paj izsaukšanas jā-
brīvas valstis un miljonus^rī-:':. ^"^^dz informācija par vecumu,
vn Hlvēku ■ /Tomēr Padomju Latvijas pre- pajŗ .v^^
Aprīļa sākumā, kad notika vai- ^^.^''^"^ • ; se, kas apraksta un apdzied (vel sļonārs"u^
raku. desmittūkstošu jaunu vā- KO.ZĀ VĪRI PALID2 pilnīgi, uz „septiņgades" plāna ^^ŗa. Katru ātrās palīdzības au-
ciešu rekrutēšana Rietumvācijas SARKANAJIEM balstīto) saražoto;mantu un.lab- tomašīnu pavadā ārsts. Citādi
armijai, tas stiprums pieauga uz , -, ■ . ... .. klājībās fasādi, neatklāj, šīs fa- ^ŗg^^/j^ājas vizītei, lai cikslims,
265.000 vīriem. Kaut gan radušās ^"su laikraļcsta lasītajiem jau gādes otru, slēpto pusi - chaosu gandrīz neiespējami dabūt, un arvien.vēl rodas jaunas gru-. Ws>kadanek ^. . . , - -
tibas. jaunās armijas izveidoša- komunisti pirms pāris mēnešiem sturojas arī ar melntirdžniecibu, Kada veida, medicīnisko apru- darbiniekiem. - Ar miltiem, cu-
nā,:vācieši tomēr pierādījuši ka sāka Wp.ņ.v.^ret Rietumvaci- spekulatīvām cenām un kukuļo- Pi vienkāršai tautai sagādājusi kuru,.rozīnēm pilsētu un pilsētas ir respektēiami Rietumu sabied- Jas bēgļu ministru prof. Ober- ; -t.s.. padomju^ iekārta Latvija, ,^kandžas brūžus" apgādā, mai-
Kad Rīgā nekur nevarēja dabūt cukuru, tad cukura nebūt netrūka,,rūpnīcas .,,17. jūnijs" (agrāk —Ķuze) strādniekiem- un tiem, kas dzīvoja viņiem tuvu-, mā. — Ja ne citur, tad konservus pilsētā vispirms var meklēt pie konservu fabrikas „Kai3a"
d2ības' ministrijas aktīvitāti un - -starptautiskā komisija iz- Krievi, kā kungu šķirai piederi- ko .slaukt. Ja ārsts grib dzīvot, „pa tumšo" ■ saviem privātajiē.m lielo interesi spēcīgu NATO spē- ^^^'^tos pārmetumus, pārbaudīja; g^^^ kukuļu došanu mēģina aiz- viņam «jāslauc": slimnieki." — :pasākumiem tādējādi, kā;„kristi"
spēcīgu NATO spē ķu radīšanā. Ne velti Kremļa va-rēnajiem Bundesrepublika ir kā
balsī kā kapenēs. ■ Bezcīņā mirusī tauta nav' grauds, kas •sēts' cīņā tautas, druvā, "l^i caur traģēdiju nestu . bagātus: augļus tautai, bet tā ir grauds, kas paliek viens un svešs arī svešTjmam.
;Piziskais ķermenis ir gluži nenozīmīgs, kaut tā prāts būtu augsti stoļots svešajā garā, ja šo ķerme ni aizstumj svešā āsins-balss, prDin no savās tautas. Tas nepirks, vairs zobenu tēvuzemei un brīvībai!
Nekad tautai uzliktās. varmācība ķēdes nav pāršāvis saltais intelleķts, bet gan šīs ķēdes ir pārrāvusi dievišķā griļ3a un zobens, zobens ūn ticības un miles-. tības vadīta griba ar cīņas' aktīvo cerību. :;;
īr teilcts;• Neviens Dievu nav'
atzina par nepamatotiem. stāt"S Wtājīgu iztu^^^ joprojām ir latviešu ārsti,: krāsas, ko izlieto valsts darbos.
(Nofteigums 3m) Kukuļus pieņem ,visi-ir krievi, kas ņoda^rbojas ar privāto prak- Un tā joprojām.
si, maksādami režīmam ļoti Ue- apzinās visus Šos
nāri un ar atvieglināiuma sajū- l"s nodokļus. Pirmā jizīte m ņ^^^, un operācijas. Pār-^^^'S^S'^^ ^"^.^'^^-s iestādes par tiem labi
jās, ka valdē ievēlēti: J. Laucis, lakas — 3U rDļ..^vizītes^pie_spe-.j^jQj.j^g^3gggļ. ^^^j^^ lestažii A. Grinbergs, A. -Zemītis, R eialistiem vel daudz dārgākas. ^^^^-.^ jautājumā varbūt Valts, Ed.. Bērziņš, J.Andersons, Privātus ārstus ļoti iecienījuši; ^j^j^^-j^^^j^^^^^^ it kā Chrušče-P. Golts un A. Lapsiņs bet re- augstie funkcionāri, kas: vienī- va iztpiriens kas nonulārs Lat-l^^^^^mtm gie-pēj bez grūtībām samaksāt J^^—^jļ^^SS^^^^^^
par daudzajām zādzībām, viņš
gac..^.jam .oncerum. Ti.
siraiurdŗA. li^dasona, ot) ijenox ,,,,^^0 i^HoTmmos Wprlriha.Q Latviiā niekoni tālbraucem sa- ^ , '
kombiiiātieīnr-no^
KLiVLENDĀ
šām jāapbrīno - entuziasms, ar
kādu strādā kora diriģents Je^ Street, Rochester 11, N. Y. Ceļa. kabs ūdris. vr - - ^'^■^^ ^"^
dātāju saimi
daiļi atskanētu_________ . . w„,t,. ,,<> n„.- ^^^^^.^^ _ _
svešumā, šis konceri;s dos Klīv^ skaita. Ar pieteikšanos nekavē- ŗ'ļ^ļ, atSnu^ par zemu. lieta biļetes tālbraucienam pa dzelz- ma mēnesi,
lendas tautiešiem patiešām vien- jieties, jo_ autobuss varēs uzņemt nXta advo^^ Rīgā var iegūt tikai ie- reiz ari pārbaudīt strādniekus,
feizēju baudījumu, jo program^. tikai !?inamu personu skaitu. tās virzīšana^espējama caur tie- priekšpārdcšanā (Smilšu ielā), l^as nāk ūn iet, pārmeklējot to
ma tiek sagatavota ļoti riipigiv ^j^^^p RAPII>I(MICH.) su, lai panāktu par īpašumu tad autobusu biļetes bez iepriekš- kabatas^Jr-zināmi gadījumi, kad
m«n5 PPPhn .airnin kinhfl lipiŽ ffi Grand RapiduUn apkārtnes augstāku atndzību.:m^ (Ļeņina ielā) var sargi, atraduši pie strādniekiem.
Svētigi ir .tie, kas ne-'t tomār tici ■
redzējis; redz^ beļ^
Patiesa lūgšanā pieredzēt Dieva žēla saskarē
West 44 X StaL plta^? clē paf .draudzes »ieka. kM^^^^^ ^"^^ atiešanas auto- tus, tOs gan rūpigi saskaita, bet
vakarā. Pēc koncerta deja uņ vetme^^^^ .J'"";"
bufete, . _j, S?;,° ,,n draSs nepilnas 3 stundas. Dažas ka visas vietas, kas autobusos -aiziet.-Kada nozīme tad bija at-
Kllvlendas gaidu vienībai taju-^-_^*iWs un araucBes Č3y35.,yedrības dāmas bija rū- numurētas, izpārdotas, kaut ari rastās lietas saskaitīt, ja „vai-
tību un nonākt dzīvā ar Viņa dzīvinātāju spēku, izjust Viņa esmi ir kristieša ticības rieatņemamā daļa.
Lūgšana, ir iespējama vienatnē vai garīdznieka vadībā kopējā lūgšanas ielīķsmībā ar kristīgo draudzi ba.znīcā! , . ■ Tāpati kā kristietim lūgšana, tā tautai, pastāvēšanai ticībā ūn uzticībā tēvuzemes elpia ir neatņemamā daļa. Lāi izjustu tēvuzemes elpu līdzīgi kā lūgšanā uz tēvuzemi, vienam klusā bridi vienmēr ari garā jāizstaigā, bet •dažkārt arī lielā pulkā svētku pacilātībā visiem jāpaceļas dvēseļu gājumā atpakaļ uz pirmavotu, , lai piepildītos ■ evaņģēlija
Amerikas latviešu ev. - lut. Pējušās:par sapulces dalībnieku ^^^^^^gg ^^^^ atstāj nepiepil- nīgajam" ļāva ar .tām aiziet?. __r, nflmpnasami ar kafim un cenu- .... . ... , , ■ ■ Tōriw iro vainīGajam" nākoša-
guvuma jānodod sa-
Venta L maijā, pīkst. 4 p.p. no- inventāra pārzi^ni-J.^M^^^^
"dechulSS^a ^^^r JaiS"pvierS«^^ SSu " ^sr^T^cēF^ut^^^'no Tād., ka :„v.
ClaricAve., ar sekojošu'pro-.ķfferences^^ visiem Latvi- jaclienā no g
grammu: Vienības uzvedums— ^^^^^^^^^^^^JS^E^ vnr raS viesizrāde „Klauns Fiasko", Lat-jas novadiem uzņem pasažierus va pienācīga daļa sargam, kam
Latvija' runā, lielgaidu modes S^PP"f f^m fiO dI^^^^ viešu biedribas namā notiks 27. ,pa tumšo" dažādās. Rīgas no- sim-nolūkam jāved .,gramatve-
skate, tautiskās dejas,^ loterija g^^S; ^"^^^^^^^ ^apids Mich. Lie- aprilī, pīkst. 7 vakarā.. Ieeja - males vietās.- No .šiem braucē- dība", kas jāpatur galvā. - -^š.
.dejas, rotaļas un atspirdzi- ^ ^ u^ēmumi maksā S2.5(), S2,00 un .Sl.OO,. skol^iem. .^^^ autobusa ka- saimniecība „pa blat" padomju
un
nājumi.
KLB rīko sestdien, ^i.ml-^:^;^^!^'"'''^- F.Stmi^"S^kS^^^'^^^^^^ uz pusēm, iekārtā strādājusi.strādā un tur-
Broadway Ave., Amerikas
tlonal Home lielajā zālē, 4939: ©.jLāUi^u^^ļ^^^u^^^gļ*^^ rīdziniece, ;,tāpēc neviens starp
latvie- teja sapulce n^tiKaļ^aprjn^^^^^^^ ^.^ ^e. marta, līdz 3. anrilim. Iz- Tna^a.ilpm rilvēkiem . nemēģina īsamb-
ļa viesizrādi „Klauns Fiasko".. Sapulces biedrības: priekšnieks, agr. tc-ip""~r^p'inX'^tirmi<; likumiem
Ieejas .kartes ieprieš.pasūtinā- raudzīja J.AiidersonuBi^^^^^ ^. ^et paskaidrojumus melna tirgus likumiem,
^.i rrr Ti ^ra^\^r.^ -ir Tro^ī_ ha.s nrieksmeks agr.A. Meiers t::J''^^tll>^,''^^^^^ kas tam atlaul.iegut lietas un
i citādi nebū-
ijiuauvvajr rīvc, z^iiciii^ao "rj:" " s '32 dalībniekiem zo. marua. naz 6. aprinm. iz- mazajiem ciiveKiem . nenieguirt
S£.!f^"li2r= sanres vadītāja amatam iz'^ādi^ atkļāļoĻ^uztunu_teic^ celt traci bet paļaujas neraksti-
vārdi: bet ton
('[^rpinājumš sekos)'
Svētīgi tie, kas neredz, ēr tici :
LATVIJAS AMERIKA.
pārstāvis
KLIVLENDĀ : ; ■
pieņem Jaiiņus abonentus, kārto abonementu pagarinājumu.^ un .aiiedz informāciju.
J. togailis, 12102 Miles Ave.. • Oevdsnd 5,. Obis, USA,':
ll ^"^^m^^-^i:^ liecina kāda pinās strādāt,
iOt: ir iītē mc
mar^ie^iES iSŗ^ Ck^^ bas priekš^ .^^^^^ kas taņi atļauj iegū^ lie
ša, 1273 W. 117. ielā .Cleveland īsuma pieskaras biedrības ve^ku- ^^^^^ l^^^^ pasvītrojot, ka pakalpojumus,. kuŗr ci^-^^
7, tālrunis AC 1-3005. Pēc izrā-. miem paM^^^^^^^ ievērojama loma latviešu kultu- tu sasniedzami." .
dp deja-un bufete. : P^™, ^g^^'^ ras saglabāšanā piekrīt ari glez- Par^ liela stila melnā: Jirgus
© .KLBsachasekcija:saņemusi vairākas^ iz^^^^^^^ niecībai. Jau pirmajā dienā ti- kurās iejaukti pat
noDr J. Zemzara ceļojošu 'bal- certus c"^^^ J^.l?^ ļculw^ 9 darbi, pie kam vie- operacijam, kuŗas lejauKu p^
vu - statueti sekcijas A. gru- ļus sankojumus_ ī^^^^ 21 vai- Ju no Ročestras atbrau- vairāku rūpnīcu un ^uzņēmumu
pās turnīram, šl statuete pāries des. sede, iestājusies. M jaum j^.^ ciemiņš J. Elgūts. Līdz vadības personāli, sad tad mfor-
uzvarētāja īpašumā pēc tās tris- biedri, aizceļoju^^^^ izstādes slēgšanai bija pārdotas mē Padomju Latvijas prese. Par reizējas izcīņas. ; • / skaņa -^ļ"^^^^^^ gleznas un saņemti citiem melntirdzniecības gadīju
® KLB valde, nodomājusi ri- biedru tes^^^^^ daži pasūtinājumi. Atlikušie dar- j^iem tauta'zina tikai no no.; kot 1960. gadā Klivlēndā un tās zejajsbie4m ^.^ ^^^^ laiku redzami ""'^"^ '^""'^ ''"^'
apkārtnē dzīvojošai latviešu jau-;S^fns f.vaiismior^^^ draudzes baznīcas sa-
SS'Sf :TStlvēniAs S S ^^^^driskajās telpās/pēc kam. ar
(Nobeigums 8. Ipp.)
CEĻA VĀRDI
stāstiem.. —
.....^^v^ w^vpiiKāc hiprin, Ti«n "^^ux«^ajao ,..^a., 1958. gada rudenī Rīgā cirku^
jumu,:kuŗu: noorganizēt uzņem- "^^7 Hr^i p^^^^ jauniem papildinājumiem izstā- lēja sāsts par epizodu: no Pad.
tos paši jaunieši, šim mērķim daspar:^^^'^?^^-^^^^^^^^ ceļos uz^Milvokiem,. . V. Z. Sāv. un Anglijas tirdzniecības:
biedriba izlaiž; apstiprinātiizie-^s^^^^ •
dojumu vākšanas sarakstu No ■ zīs: a,5m^ i^^^^..
..tautiešu atsaucības atkarāsies; .^^F^?^,'^''^tlrf ^ g
vai.biedrība ^0 nodomu varēs īs- rūpīgāku, niventarauņ mantas
. tenot, vai ne. Diena- šim sarīko- ''^f^^J^J'S^
jumam vēlnav: noteikta. -S. ' "jas kartība .biedribas pneks-.
■■ i nieka amatam: izraudzīja lidzsi-..
ROmjRA (N.,Y.) ; nējo agr A Meieru, bet pārējo
® Ročestra^ latviešu jauktdis valdes locekļu kandidātu samek-
karis „Līga" ziņo Ročestrā un Iešanā jau radās zināmas grū-
apkārtnē dzīvojošiem tautiešiem, tības. Beidzot visam tam tika
Mūsu laikraksta ,LATVI.TAS; AMERIKĀ pārstāvis : VILFS :MIĶELSON§ ■
Ķalamazū, 426 N, Prairie Ave, pieņem sludinājumus un bārts
Ņo Anglijas tiek sūtīta 1. šķiras zīda dzija... Sasniegusi attiecīgo' kādu Rīgas rūpnīcu, tā „pārvēr-tusies", jo Rīgā tiek novēriēta tikai par 3;. šķiras ražojumu ar. attiecīgi daudz zemāku samaksu. Piesardzības: dēļ: otrs angļu sūtījums uz Rīgu jau pilnīgi apdrošināts, bet, nonācis Rīgā, tas
CiiJvēku vidū mēs slap-stāmies un taisām visādas pozas, un gribam būt tādi, par kādiem mēs vēlamies, lai mūs atzīst. iBet vienatnē .. , Tad jau var .Raiši skaidri pateikt pašam sev acīs: tā un tā, brālīt!
Leonīds Breik.šs
'>■■,'■■:;'
Lapsa nekad nevar ie-, teikt kaut kd, ķas noderētu zosīm.
Rumāņu sakāmvārds
Lai iz\eidotu draudzību, vajadzīgi gadi, bet Iznīcināt (o var vienā minūtē.
Persiešu sakāmvārds