Sestdien, 1960. gada 23. apitlī, 33. n-rs.
aeiD
&MARTELLtd.
iEALTORS LTD.
1499 Yonge St., WA 5-2131. mājās;0X;H179,
mm
ādolfs šilde
'AžU ŗāv.ēji
ļiŗrāmata ar autentiskām liecībām par partizāntem Latvijā
pēc 1944. gada ne mazāk varc/nīgi par un-3inījusies pret komunistu .režīmu —r tāds . ļiŗūstams no pazīstamā autora tikko- sarak- ■ cām liecībām un pierādījumiem balstītā lappuses tajā rāda latviešu tautas masīvo' ļprātīgoi cīņu pret padomju okupantu, šo liek sastingt, lasītāja.asinīm, bet reizē liek . ļāpējamo mūsu tautas gribu pretoties un ' Ipret nīslo varu. Grāmata ar pilnām tiesī-uz dokumentāru liecību kopojuma nošautajā paturējis aculiecinieku dzīvo stāstī-ļieši tādēļ grāmata lasās aizrautīgi un jau im pārceļ miis to bezbailīgo cīnītāju vidū, li. nepazīst robežu. Ii tieši, šinī laikā ir aktuāla' atbilde Maska-ļzīmē Baltijas valstu okupācijas 20. gada-, mūs par vēl maz zināmiem- notikumiem šo pierādījumu pamata vēst\t brīvajai pa-I tautas nebeidzamo un nepārtraukto cīņu' taisnību, brīvību un mūsu tautas pašno-.
vietas atzīmētas īpašā kartē, un grāmatu ^kur vēl neredzēti attēli no dzimtenes. Grā--IZ jaunākajām zinātniskajām atziņām bal-
par tiesībām pretoties apspiedējam, fcmšanu apgāds garantē vienīgi tiem, kuri laksā līdz 1960. gada 15. maijam. Subskri-tot līdz šim termiņam, grāmatas cena, ies. is cena $2.80), Apgāds nevar solīt, ka varēs [tas pieprasījumus arī pēc minētā termiņa.
JĀNIS GRiNS
IS LEĢENDAS
ļtā, uz iizcilas kvalitātes papīra ierobežotā Srvīna Grīna iekārtotā un viņetēm rotātā, IMANTA sveiciens rakstniekam un redak-lam viņa '70. dzimumdienā, kas pagāja' šī-/adrakstu TRĪS LEĢENDĀM sniedzis lite-ini's Rudzītis. Grāmatā ievietoti trīs Jāņa I atmiņu stāsti, kuru .fonā kā Latvija, tā ļercoga Jēkaba.kuģu ceļi Uz Gvineju. Vēr-^ēteris Ērmanis saka, ka tie rāda koncen-fdzīgu traģiku un rezingriētas atziņas. — 30. gada 15. maijam, ies. §1.60, pēc šī ter-
jānis šīrmanis ■■ ■
[A CILPAS PIEDZĪVOJUMI
ļ,romāns latviešu dēku literatūrā
praigu notikumu un raitas^ darbības risipā-Isavā jaunajā romānā" rāda^ latviešu iecēļo-Klētāju Amerikā; viņu pavaida laime dzīves, ļ^jā liktenīgas sagadīšanās raibu piedzīvoju-romāna varonim lasītājs .nokāpj pazemē ; ).ī glabājas .pasakaini dārgumi, un kopā ar ļet labi maskētiem, gangsteriem Čikāgas sa-; ļta ieteicama saistošas lasāmvielas milētā-līdz pēdējai rindai autors viņus patur Savā 1S2.80.
[n. Rūdolfs bangerskis MŪŽA ATMIŅAS
4 sējumos
ors stāsta par savu bērnību,, skolas gaitām, ļ, pieredzi krievu-japāņu un pirmajā pasau-Siemsvētku kaujās. Cena: ies. S4.80. ļnerālis apcer savas gaitas Krievijā un Tāla-|oļševiku revolūcijas un pilsoņu kara laikā, izīvi brīvajā Latvijā, Latvijas boļševizēšanu Latviešu leģiona sākuma posmu pē.c boļše-Cena: ies. §5.20. • veltīts; vācu okupācijas laikam, aplūkojot izveidošanos^ Leģiona vienību tapšanu un tās nokļuva frontē. Grāmatā parādīts Le-ļpekcijas darbs, rūpējoties par izkaisīto lat-ļienošanu, gaisa izpalīgu 'likteni un Tomas. ļliedzīvotāju ■ drošību, apcietinātajiem patiio-IKurzemeš cietoksīļī. Tekstu papildina plašs laikmeta liecību materiāls; Cena: ies. $5.60. Lzņemtas nodaļas par kurēliešiem, Latviešu ļapitulācijas laikā, latviešu nacionālās komi-ttā, ģenerāļa 1945./46. g. dienas, grāmata, kā ļms un papildinājumu krājums — ar doku-ļta atzīmēm un citām laikmeta liecībām, kuŗii jstules ieņem izcilu vietu, ļās plašs visās 4 grāmatās minēto personu rā-i? ap 1500 vārdu. Cena: ies. §6.00. daļas kopā aptver 1656 numurētas lappuses, inas 144 attēlu lappuses ar 255 foto attēliem, ļimiliem,- kā arī satura rādītāji un personu ko šis latviešu grāmatniecībā vienreizējais 30Jappušu. l"^ ■ Icopā, pasūtināti im samaksāti līdz 1960. gada,
r. ■ I T
ļasūtināmas (reizē nosūtot' samaksu):
ļlCA, 123 Huron St,, Toronto, .Ont., Canada. [S GRĀM., 183- Carter Ave., Noranda, Que.
Ellwood St.,. -New york, USA. -|e1.2, Waverly, Ohio, USA. :.ĪTIS, 511 Charles St., East Lansing, Mioh.,
ļjS, 711-719 W. WilIow St., Chicago, USA. 13, Chaplin, Conn., USA. ' kAUGS, 232-76tJh, St., Brooklyn, W.Y., USA ļi m citās latviešu grāmatnīcās vāi tieši
NTA, Oldmarken 12, Copenhagen, Danmark
^ .saņemat šo laikrakstu pēc minētā lēto grā-;Us, termiņš automātiski pagarināts līdz laik-[]ias datumam (.piem-iniet, lūdzu, šo faktu,, pa-
Sestdien, ISSO. gada 23, aprīlī, 33. n-is.
LATVIJA
eBBBS
Mirdza Kroņlejā
: ., ..to,piebod mums:MūSļU vainu; Konstantms Eaudive, Alfrēda Kalnāja apgād s 1959. g. Čikāgā. 259 ip.
Kā romānu rakstnieks Ķ. Rau-dīve ienāca latviešu literatūrā ar savu triloģiju Silvestra Pērkona meinulāri. Pēc tam viņš ir sarakstījis vairākus romānus — „Nolādētās'dvēseles," „Dieva zīmogs," ..Neredeamā Gaisma" u.c. Pēc triloģijas šis ir sestais romāns pēc skaita. Bez tam Raudi ve ir rakstījis, esejas un filoso-fisku. darbu „Ghaosa dlvēks. un. viņa pārvarēšana" (pirmiespie- ' dums vācu valodā);
K. Raudi ve ir galvenokārt domātājs; un tādēļ arī doma vai saturs dominē arī romānos. Rakstnieks ir. nenogurdināms - mūsu modemā un psīchē saskaldītā šīsdienas .cilvēka dvēseles: drāmas tēlotājs. Asi un skaudri, pat brīžiem iežēlīgl kaili tverts problēmas risinājums ir arī nulē apskatāmā romāna degpunktā. Tas ir romāns par draudzību tin ■ mīlestību, par nespēju izšķirties — teikt vai neteikt patiesību, -uii kā, būtu pareizāki daiīts. Kam dodama priekšroka cilvēku attieksmēs — vai līdzjūtībai — vai ^ri sevis piepildīšanai- mīlestībā? Kur izeja? Tāda ir romāna centrālā problēma. Romānā ir tēloti divi laulāti pāri. Humberts— ak-. meņkalis, un viņa sieva — ārste "Vendela. Ārsts Johanness: un viņa sieva Renāte, kādreiz ievēro-j ama skatuves • māksliniece,- tagad zaudējusi balsi. .Bez šiem četriem romāna varoņiem ir vēl skolotājs un romānu rakstnieks ļjoachims — Renātes un Jobian-nesā draugs. Blakus personu šai romānā nav, izņemot vides tēlojumus. Romāns norisinās kādā vārdā neminētā kalnu pilsētā tuvu pie jūras; šķiet' autors apzināti nav vēlējies piesaistīt norises kādai noteiktai vietai vai iaikām,;tā pasvītrojot romānā' tēloto .cilvēku. likteņu vispārcilvēcisko nozīmību. Kā Humberta un Vendelas, tā arī Johanņesa un Renātes' laulības nav laulības vārda īstā nozīmē; trūkst kopdzīves elementa. Kā Johanness, tā Veridela savā laikā ir noslēguši laulības, līdzjūtības mudināti, strādādami kopēju darbu r- abi ir ārsti — psīchiātri -r- Johanness un Vendela viens otrā neprātīgi iemīlas. Tad aŗī sākās iekšējās dvēseļu cīņas un romāna dramatisms. ' ; ' ■
Var pamatoti jautāt, kā rakstnieks ir ticis galā ar; tik dziļa dramatisma piesātinātas vielās apdari. 'Jau iesākumā mīnējām, kaļ, Raudi ve ir galvenokārt do-
mātājs, -Roniāris ir piebārstīts dzīves' gudrībām un atziņām. jkq, līču pļiva pavasarī ar purenēm. Lai mi lam dažās: „Patiesība var būt-abpusīgi griezīgs zobens: tā var atpestīt, tā var arī pazuii-nāt" vai arī: „Prāts lāpa, mīlestība ārda iin ceļ par jaunu. iTā ir dzīvības un nāves mās i." „Mīlēt..ir bezgala grūti,, daiļdz grūtāk nekā; dzīvot" un tā jop rajām. Ja tikko minētie piemēri patīkami iepriecina, lasītāju, ad vielas. izkārtojumā vai komp( zī-cijā varētu vēl šo to vēlēt es. Konst iiitīns Raudīve ir erupt īvs rakstiieks, ūn. tā brīžiem- atgadās, l:a autoru pašu, šķiet, uzrauj viņa tēlojums. Piem., Joh m-nesa sieva cīnās savā dvē lelē pār ceļu atpakaļ pie sevis pa šās, ■par noskaidrošanos sevī un Dri-vībaš dāvāšanu savam vīrim, 'šai cīņā Viņai liels atbalsti ir draugs Joachims, tak tomēr šai Renā;es iekšējai dvēseles čī^si, kas r)māna darbībā ir ļoti s^^arī-gaur. nozīmīga, iŗ ierādīta ,,lau-rāka telpa", ja tā var teikta kā Johjannesa cīņai ar mīlestības daimonu. Romāna konipozicijai ■ noteikti būtu nācis par labu, ja .rakstnieks būtu veltījis Renātei vairāk uzmanības, sīkāk tēlojot pārdzīvojumā dvēseliskās norises. Renāte atbrīvošanās sajūta vai i eVis pašas pārspēšana i brīžiem ne visai pārliecina. Joa-. chims un Vendela ir visizturētākie un labāk izstrādātie raksturi romē nā. Vendela ār savu sievišķīgo šarmu un pievilcību,- ar .savu nespēju izšķirties, .arvien^ par jaun 1 būdama sirsnības un līdzjūtības pilna, lai nenodarītu kā-■dam pāri. Tai pašā laikā viņa ir pika:itī grēcīga savā .mīlestībā. Reize šķīsta un grēcīga vai kā autoiam paticies atzīmēt ar Jo-'hanresa muti, — svēta.un grēcīga, t oachims pilnā mērā pārliecina ar noslēgtību sevī,- ar romantismu un mieru. Johanness ir tik pretrunīgs savos pārdzīvojumos gan spriedumos, gan izjūtās, ka ne vienumēr pārliecina. Humberts ir tēlots it kā pārāk neg£,tīvs un netīkams — lasītājs brīn īs, kā Vendela pat aiz līdz-jūtītas varēja vēlētiejs kļūt viņa sieva.
Visi šie cilvēki cīnās savā dvēselē par tiesībām dzīvot — pie-pildļt sevi mīlestībā un tomēr ne-
na beigas it kā iznāk jauna, romāna sākums, jo — mīlestības jūtas ir mainīgas.
Lasītāju pārsteidz rakstnieka izvēlētais stils:, Tas ir tik. ipār-bagāts ar patosu im tādēļ krāsā pretstatā ar ļoti moderno problēmas nostādījumu. Līdzās pato-: sam iekšēji saraustītais^ savu kaislību apsēstais mūsdienu cilvēks ir. reizēm pārāk naturālis-tiski notēlots savas dvēseles at-kailiņāšanā. Protams, spriegumu ■un dramatismu, brīžiem sakāpinātu līdz nežēlībai, bet .var jautāt Vai patoss vispār Vairs iederas atomu laiknietā? Vai drīzāk nebūtu vietā lietišķība un humors? Arī tā var panākt dramatismu un uzskatāmību. Taču ņtils ir autora personības izteiks-.me, un lasītājam jālasa, kā rak- ■ stīts.;
Romāns lasās ar kāpinātu un neatslābstošu interesi un kam patīk problēmu risinājums padziļinātā uztverē, būs priecīgs šo romānu lasīt, jo sevišķi tādēļ,. ka latviešu pēdējā laika rakstniecība nav sevišķi bagāta, ar psīcholoģiski izgaismotiem ro-mānierņ.
Vāku delikāti zīmējis Juris Soikāns.
Es iavā vaigā lū&ojos Kā debess gaismā tālā, Eas atspīd tālos apvāršņos.
Es tavās acīs ieskatos Kā ūdens straumē ašā Kas aizguldz dziļos atvaros.
Ar tevis visur sastopos, Vai eju kur vai. apstājos . It kā ar ēnu savu.
Pat miega klusos gaiteņos,
-KTistofers Plammers Ņujorkā un Stratfordā
Kristofers Plammers, Izcilais kanādiešu aktieris, kas īpašu ievērību guvis ar savu Hamleta tēlojumu un viesizrādēm Ņujorkas Brodvejas teātru uzvedumos, šogad atkal saistīts Kanādas S.tratfordas festivālam Un; būs redzams divās lugās: Princis Romeo un Jūlijā, un; Salburijs Karalī Džonā,. ievērojamā režisorā TairoiiaGatrijas vadībā.
Sevišķi priecīgs Plammers ir par iespēju tēlot .Hamletu Gat-rija režijā Ņujorkas. Cfentrālajā parkā, modernā, laikmetīgā, uzvedumā.
SIEVIEŠU MAZ;^B^^
: SAKARĀ AR M. VĒTRAS JAUNO DZIEIDOŅU'KONCERTU .TREŠDIEM,.27.^APR!Lr .:.
Nav viegli būt par dziedāša- bet var uztraukt arī klausītājus, dāšanu mācoties ik pusstundā nas skolotāju trimdā — trūkst Sievietes ar nemieru krūtīs no viņš pieci reizes mazgā seju • sieviešu. Darba studija man glī- mariis tāpēc vairās un ^ b^ no aukstā ūdeni, lai pamostos no ta — augsti griesti, zemas klavie- manas studijas. Daudz tomēr noguruma un saprastu, kas dzie-res, un jā neaizver logus, gaismā tādu nav. dot nav jādara. Viņam ir sieva»
tikpat; daudz kā uz Mont Plea-: Agrāk es hāidījos, ka manās daži bērni, morgidža, pāris ve-sant auto ceļa. Lielākiem, dār- rokās trūkst latviešu jaunavu caku, darba rati un dažādas rū-biem, kā operai, sieviešu studijā mana izskata dēļ, bet, iemetot peš. Viņš neskaita un nevar tomēr par maz. acis citās Toronto iriūžikas sko- skaitīt sava darba stundas, bet
Ir tiesa, manā studijā ir redza^ 1ās, man jāsecina, ka sievietes dzied — divi reizes nedēļā, mas dziedones, kās dziedāt sā- trimdā ir. prātīgākas par vīrie- Vairāk dziedāt laiks neatļauj, kusas jau sen pirms manas sko- šiem. Viņas,ir .gudrākas un labi Un — b — manas studi-
1as atvēršanas un koncertēju- saprot, ka nav nekādā prāta mā- jās Klīvlendas koncertā . viņš šas pirms manas iejaukšanās vi- cītieš - dziedāt. Kas trimdā jā- dziedāja labi. No balss plūduma ņu dzīvē, bet viņām — tas ir da- dzied, t0:Vaŗ nolīgot un notral- vien gandrīz pie katra sava au^ biski un viegli saprotams! — ir lināt tā, kā tīk aiz laba prāta, dzēluma es esmu iemācījies no-grūti saprasties un sadziedaties Dziedāšanas māksla trimdā ne- teikt to dienu, kad; tuvojas mbr-ar maniem, tikai-gadus piecus var- atmaksāties. Dziedāšanas gidžas nomaksas. Ir tiešāih grō-veciem dziedātājiem. māksla.—tāpat kā katra māks- ti dziedāt t^os apstākļos, bet
Ir tiesa, dažas sievietes es ari la — ir pārāk vienkārša un da- — viņi dzied . lin grib dziedāt atbaidu--savā studijā vispirms bīga, un tāpēc grūti panā^ vēl labāk, no katra prasu stingras un stabi- Jauniem dziedātājiem paiet gadi, Viendien pat smējos caur asa-1as krūtis. Krūšu kurvim pie el- līdz .viņi sāk nojaust, ka kakls rām. Vienai meitenei kādā die-pošanas cilājoties, tām līdzi kus- pie dziedāšanas nemaz nepiedā- nā nepadevās nekas — krūtis tas arī vēderplēve(ko gudri ļau- 1ās un balss stīdziņu vibrācij^ kust, ritums .ļodzas,. teksts juku dis sauc par — diafragmu), ūn jāatskan caur dziedātāja galvas jukām., ar nemierīgām krūtīm nav iespē- un krūšu tukšumiem — balss re- „Kas vainas?" — prasu. _. jams atrast līdzenu elpu un plus- zonātoriem. Lai cik liela un dār- ;,,Trūkst di^ duiTju siiefiisņos^^^^ tā ti- atbild. ,
Vēl dārdu ba si vu. satrauc ne vien dziedātāja toni, kai čīkstēs un čarkstēs, ja viņu Tieši todien trāpījos bagāts. ■■:
; ; . .uzspīlēs UZ galda, bet ne uz re- ,-,še tev.pieci centi,", saku un
.žonējošas vijoles kastes. Paiet grāpstos pa kabatu bet tad ari gadi, līdz "jauns dziedonis, nu saņemies!" Sāk saprast, ka dziedāšanās Meitenei no prieka par manu spēks ir — klusumā, un ka viņa devību ir asaras sakrēja acīs, bet balss ir tikai palīglīdzeklis mū- dziedāt^iņaTarī pēc tam nevĒw ■■■ zikaš izteiksmei. Vajāgā ļoti rēja. ^—" daudz laika, pacietības, gribas uņ — Nē, nē, paldies, viņa at-spēka, lai cilvēks sevi tiktāl at- raidīja manu naudu. — Naudas brīvotu. Nav viegli tāpēc būt par man nevajaga. Tie divi centi dziedāšanas skolotāju. man trūkst firmas grāmatās. ..
Būt par dziedāšanas mācekli —un tā divu, svešos papīros no-trimdā tomēr ir vēl daudz, klīdušu centu dēļ, izjuka ir dzi®-^ daudz grūtāk. Kad es mācījos dāšana, ir prieks uz dziedāšanu, dziedāt, es zināju, ka. mani gaida Trimdā dziedāšanas stundas "Hacionālā operā un citi teātri izput bieži arī lielāku un vēl , Eiropā — es mācījos amatu, lai mazāku iemeslu, dēļ. Nudien, ir no tā varētu dzīvot. Ja arī daž- grūti studēt dziedāšanas māk-reiz vēders bija pustukšs, sapņi slu Kanādā. Es nepieņemu, nepar dziedošu nākotni mākslā viena audzēkņa, kas to iepriekš mani allaž uzturēja bezrūpīgi neapzinās, un neapzinās ari, ka ' laimīgu. Ne naktīs, ne dienās ne- dziedāt nav nekāda prāta. Bet bijaman citas nodarbošanās uii viņi dzied ... Jau sesto gadu citu domu, kā nošu rakstu, mū- Toronto es dzīvoju ar viņiem vi-zikas skaņu un no muskuļiem ņu dziesmās un tomēr— vēl al-- atbrīvotas balss studijas. Jau laž brīnos . . , Kas tas par spē-mācoties dziedāt, es dzīvoju ti- ku, kas viņiem liek dziedāt? Kas kai no dziesmām un dziesmās, tā ir par burvīgu, varu, kās jau-Dziēdāšaha bijā iņana nākotne niešus dzen uzupurēties dzies-un bez spraugām piepildīja arī mai? Es pat? uz tp atbildēt nevisu toreizējo tagadni. Dziedāša- māku, bet Rainis ir sacījis un nas mācekļiem. trimdā pār tā Alfrēds Kalniņš komponējis, ka kaut ko pat nesaptļiot ... Viņu ir tāda vara „kās spēj visu dzīvi pilda citas domas, cita nō- veikt, kas staro — neprasot — darbošanās un citas rūpes. . , no Laipnās liesmas, no kuras Jau piekto "gadu manu studi- mēness spīd un manas . dzies-
Ģīm€(tn€ iegūta-*r-prof V. Ruševica laipnību S^alamazū, Micli
nodarīt otram pāri. Bet tas nav
lesp tam nāk
.Mīklas \ atrisina lieti. Kārlis šūns, Antons Ķivlēnieks, ju apmeklē gU^ mas!
der zināt,/kā tas.ir:. Juris Cīrulis, Rūdolfs Purvs, Pē- ātrāli izskatīgu augumu. Uz dzie-. Nav viegli būt par dziedāšanas :
1. Ļoti"pazīstams Latvijas Na- teris Ulmanis, Alberts Vītols'iln dāšanas. mācībāin viņš ierodas skolotāju, bet es - nemainītu šo cioriālās operas dziedonis pirms Esko Luksepps. . . kā kaubojs, apjozies ar platu profesiju ne pret kādu citu
'38 gadiem. 4 Piektdien 22 aprīlī tLB ^^^^ "^^^^^ ^^^^^
2. Viņam šodien nav matu.; ^-^^^ ^ļ^a audzēkņu Ķivienieka karājās maksts ār daž- lendas, koncertos dzirdēju, ka
3. Viņa mācekļu koncerti ar Vītola koncertu Unitarian "^dažādiem darba riķiem — Laipnā liesma staro arī manā izciliem mākslinieciskiem panā- church aulā skrūvgrieži, stangas, āmuri un studijā, no dziedāšanas mācī-kiimiem nesen notika .Vašingto- " . .... nez kās vēl.. Atlaidis jostu, viņš bām man prieka bez gala. Bla-nā un Klīvlendā.. Trešdien, 27,. '5- Visi šīs mīklas uzminētāji steidzas dziedāt, lai tūdaļ pēc kus lielajam priekam, kā skolo- . aprīlī, pl.' 8.10 bez nokavēšanās var iegādāties ieejas biļetes uz tam atkal apjostos ar darba rī- tājs manā glītajā darbnīcā es šo ko'ncertu papildināts atkārto- abiem augšminētajiem koncer- .kiem ojn steigtps uz darbu. Esmu esmu iemantojis ari istus un lie-
Jozefs Paps, Ņujorkas šekspī-; ra festivāla impresārijs, savukārt saistījis Plammeņi jau 1961. gada vasaras Hamleta izrādēm, junis^n^^^^^ koncertu vakarā pie kases, kādreiz pūlējies viņu atrunāt no lu draugus; Kur citā amatā vecs. kas notilōS uz īpaši izbūvētas 3__. Andr^ip. baznīcā bilete.'i maksas riņioHōčonoc viof .mavi -t-oc na^r niiTrsir,, -trors-fti ij-i.-if. «n.. un,>,ntn'\
yams. Tādēļ arī Hūmber-jāiet bojā, uii Vendela no-nervu sabrukumā. Tā romāT
„vēršu cīņu arēnas" skatuves, skatītājiem atrodoties augstu virs aktieriem ai)ļveidīgi izbūvētās sēdvietās.
SKATS PASAULES LITERATŪRĀ
Tomēr teorija ir viena lieta — im prakse otra. Praksē arī Rotj-Grijē nevar iztikt gluži bez intrigas un psīcholo|ijas. ; Viņa darbiem (kā, piemēram, romānam „Le voyeur") ir kriminālromānu intriga;. noziegums un pat zināmā mērā romāna personu psīchologija atklājas pakāpeniski -T- sakarā ār garajiem priekšmetu aprakstiem, kas it ķā atkārtojas, bet īstenībā nedaudz maina savu veidu dažādos attēlotos laika sprīžos. , Rob - Grijē prasa no saviem lasītājiem kri-mīnālpolicistu uzmanību: tiem ir jāizurbjas cauri ar lielāko rūpību visiem viņa gariem priekšmetu ^ aprakstiem, lai atšķetinātu^ nozieguma kamolu. Tie ir nedzīvie priekšmeti, kas palīdz atklāt noziegumu: līdz ār to nedzīvās lietās Rob- Grijē romānos iegūst it kā. simbolisku nozīmi. Kāds franču kritiķis pat runā pār „halluciriāciju pilno ' nedzīvo priekšmetu pasauli" Ŗob-Gri-jē romānos.
■{.Abu .jaunstrāvnieku vadoņu N. Sārrotes' un Rob-Gŗijē romā-'nu sīkāks' iztirzājums bija jau iespiests šinī laikrakstā 1957. gadā). ^
MIŠELS-BiTORS ,
.Viens no interesantākiem ,',jau-" nās; strāvas" pārstāvjiem ir Mi-
šelš' Bitors (Butor). Kāds fran-' ančū kritiķis viņu kopā ar Rob-
Grijē un Klodu Simonu pieskai-
ta tā sauktajiem jaunreālisma pārstāvjiem modernajā franču literatūrā.
" Bitors' ir visjaunāk iis. starp ,,jaunstrāvniekiem" — tikai -36. gac i • vecs. Viņš līdz šim publicē j s tikai 3 romānus. Jau skolas gac.os viņš dzīvi interesējas par ser ajām valodām —-un sirreālisma virzienu; mākslā. Lielu ie-
spadu uz viņu atstāj Pikaso glešnas, un viņam rodas idejā pa]' jaunu ceļu meklēšanu literātu! ā. Sorbonnā pēc nesekmīgām sēro valodu studijām viņš sāk no iarboties ar ; filozofiju. Viņa filozofisko Studiju priekšmets ir laika problēma, un tas vēlāk atspoguļojas arī viņa romānos. Pēc studiju beigšanas viņš daudz ceļo: ir franču valodas skolotājs Ēģiptē, pēc: tam franču valodas lektors Anglijā, Mančesterā, vē-lākļ kādu laiku uzturas Salōni-kOš ūn žeņēvā .Beidzot viņš nometas uz dzīvi Parīzē, kļūstot par Gallimara. un „Editions de Mmuit'.- apgādu līdzstādnieku Pēdējā viņš tuvāk.iepazīstas ar ,;j^uno rakstnieku" vadoni Rob-Giijē un nokļūst pa daļai pēdējā! ietekmē, kas izpaužas zināmā manierismā, piemēram „žongIē-šanā".-ar pagātni un. tagadni, jaucot uņ krustojot pagātnes un .-tagadnes notikumus. Citos jautājumos Bitors saglabā n-satkarī-bu; paužot savos romānos savu ■personisko filozofisko koncepciju im izveidojot.īpatu stilu. Viņš
neatzīst arī Rob- Grijē teoriju, ka „mākslai jāeksistē tikai mākslas; dēļ."
Bitors pats atzīstas, kā viņu stipri ietekmējuši Pmsts,' Džoiss im Fdkners!
Viņa pirmajos darbos kritiķi atzīmēja jaunu īpatu .reālisma veidu, kombinētu ar savdabīgu, simbolismu;; tie ari ievēroja zināmu radniecību 'ār Rob-Grijē, viņi abi piešķir lielu vērību priekšiiiētiem, tikai Bitora romānos laika, jēdzienain vēl lielāka loma nekā priekšmetiem.
Bitora pēdējais romāns ,,Pā.r-veidošanās" .(„La Modification") iegūst godalgu (Prix Renaudot) — un līdz ar to plašāku ievērīr bu presē un publikā.
Romāna fabula ir vienkārša. Romāna varonis Ļūijs D. savas firmas uzdevumā bieži brauc no Parīzes uz Romu. Romā viņš iepazīstas ar jaunu intelliģ^ntu dāmu Šesiļu. Viņa atver • Luijam Romas burvību: kopā viņi skata .Romas senatnes un mākslas pieminekļus un jūsmo par tiem. Ilgajā laulība^ kopdzīvē un dziņā pēc materiālās labklājības ir zudusi Luija mīlestība pret. viņa sievu Henrieti, iŗ ierūsējušas viņu flbu garīgās saites un intereses, ir-, radusies abpusēja vilšanās, KdpdzīvĢ ar sievti liekas Vi^ ņam pelēka; sastingusi, tāpat kā •'viņa ikdienišķā 'dzīve Parizē, — . viņa.!darbs., sabiedrība u. c-. Viņš ilgojas izrauties no šīs- sastigu-
cas zālē, ar Stratfordas svētku Andreja baznīcā biļetes maksās dziedāšanas, bet man tas nav cilvēks varētu kļūt tik bagāts? spēļu; diriģentu, un komponistu $1.50Jin $1.00. ... izdevies. Nu ; gan neatrunāšu Ja neticat, atnāciet trešdien,
Alfrēdu Strornbergu kā pia- 6. (Lasītājiem, kas nepazīst vairs — viņš drīzi dziedās! 27,^ aprīlī, pīkst. 8,10 uz Aiidreja nistu. Dziedās — Iņgeborga Biŗ-^ šajā attēlā redzamo personu, ie- Cits jauneklis man ir tikpat baznīcu — mana studija dzie-ne-Veinberga, Mirjama Bērziņā, eja koncertos liegta). glīts un labi noaudzis, bet dzie- dās!
šāš ikdienas rutīnas, grib āt- tikai ar Luija braucienu uz Ro- sētas" aufeolu, Sesila drīz vien tates sajūtr-v starp c-lvēkiem .. . griezties savas jaunības garīgo mu; viņš grib paziņot viņai sa-^kļūtu par. otru Henrieti. Viņi abi Liekas, ka radot šo romānu, interešu lokā. .Katrs brauciens vu lēmumu —vest viņu uz Pa- drīz pāriiecinātos, ka viņu mī- autors grib atbrīvoties no zinā-uz Romu vīnam liekas it kā at- rīzi. Kā klasiskās Korņeija un lestība nav ceļš, kas ved. kaut miem,psīcholoģiskiem komplek. dzimšana. Viņu saista ir senās, ir Rasina traģēdijās visa darbība kur, bet ka tai ir lemts izsīkt siem, zināmām ■„id(:eš fi^es", modernās Romas burvība. Sēsiļa norisinās 24 stundu laikā un vie- viņu abu ,,,vecuma tuksnesī". In- kas viņu moka, grib noskaidrot iŗ viņam it kā Romas personifi- nā vietā —: sakarā ar laika un teresanti, ka Luijs un Sesilā abi dažādas problēmas,, pārvēršot kācija. Tikai šo īslaicīgo Romas vietas vienības likumu, tā arī ilgojas pēc neiespējamā, pēc vie- savu; psīcholoģiskos konfliktus apmeklējumu laikā viņi abi dzī- šinī Bitora romānā darbība no- tas, kur viņi nav: Luijs pēc Ro- mākslas darbā; romāns ir viņam; vo pilnvērtīgu, spraigu, garīgu risinās vienas nakts laikā Parī- mas, Sesila pēc Parīzes. Pesimis- it kā savdabīgs eksorcisms. Rak-interešū pilnu dzīvi. zes - Romas vilcienā, un visu tiski, fatāliski skan Luija atzī- sturīgi, ka arī Bitora romānā
Beidzot Luijs nolemj šķirties ^iepriekš notikušo lasītājs uzzina šanās, ka viņa dzīves pārveido- varonis grib rakstīt grāmatu, no sievas un bērniem, kaut gan no savdabīgi attēlotas varoņa šanās norisinās negrozāmi ziņā- pēc tam, kad ir apracis savu; ir jau pāri pusmūžam, un grib atmiņu un domu gaitas. mā virzienā, neatkarigi no viņa sapni par par jaunas dzīves no-
nodibināt kopdzīvi ar Sesilu Pa- Līdzīgi Prustam Bitors rheklē gribas, ka viņš redz tikai mazu dibināšanu ar mīlēto sievieti, jļ2ē; un grib satvert pagātnes mirk- daļiņu no sava dzīves ceļa un Jai izskaidrotu viņa:i savu rīcī-
Iritēresants, īpate ir šīs vien- ļus, bet veltīgi:^nav iespējams, nespēj to ietekmēt. bu un tās motīvusV
kāršās fabulas apstrādājums — atgriezt atpakaļ . pagājušo lai- Romānā; ir redzams ik uz sa- Kādu vietu Bitors ieņem starp ar negaidītu iznākumu. Rorņā- ku. Tagadne ietekmē pagātni, ļa, ka varoņa jūsma par Sesilu pārējiem „jaunstrāvniekiem"? na varonis brauc uz Romu, lai piešķir tai jaunu nokrāsu un no- ir cieši savijusies kopā ar viņa Vai viņš pieslienas N. Sārrotes . paziņotu mīlētai sievietei savu zīmi, pagātnes notikumi liekas sajūsmu, par Romas grandioza- vai Rob-Gŗijē ; teorētiskajiem lēmumu. Sava nakts brauaena nereāli tagadnes ietekmē, Laiks jiem senatnes un mākslas pie- principiem? Bitora vieta ir vidū laikā viņš vēl reizi atmiņās un pārveido ari romāna varoni, vi-"min^kļiem. šinī jūstnošanā ir. starp šiem abiem ekstrēmiem, domās pārdzīvo visu savu dzī- ņa attieksmes pret pagātni: tā subjektīvs elements; tanī atspo- Viņa romānos ir atrodams psīr vi. Vēl pirms vilciena nonākša- ir āri jāsaprot romāna nosau- guļojas paša autora: intereses un eholoģiskais elements, kā to has Romā viņš ir spiests atzī- kums „Pāŗveidošanās". — Ro-, gārigā kultūra. Piemēram, ro- prasa N. Sarrote, bet, līdzīga ties kā ir maldījies, ka kopdzī- māna izskaņa ir peširiiistiska; māna beigās autors filozofē pār Rob-Grijē, viņš piešķiļ' lielu vē-vē ar .Sesilu viņš neatradīs to varonis atzīst savus^ maldus un 3 pasaules vēstures centriem — ribu ari priekšmetiem,, objekti-laimi, kuru viņš meklē. Kad vil-; nespēju rekonstruēt pagātni, sa- Romu, Bizantiju un Parīzi; par vai redzamai realitātei, sīki ap-cienš' apstājas Romas stacijā, vu jaunību. Britora romāna va- universālās impērijas sapni, ku- rakstot priekšhietus, kurus ro-viņš ir nolēmis nemaz vairs ne- ronis ijūtas it kā laika un telpas ŗa ir gadu simteņiem ilgi vai- māna varonis, redz pa vagona uzmeklēt Sesilu, bet; ar nākošo gūstekriis, — savas ģimenes un dzinājusi eiropiešu-prātus; u.t.t. logu, personām vagonā u.c. vilcienu atgriezties Parīzē — sa- Pārizes vides —, un simboliskā Romāna drūmajā izskaņā at- īpata ir romāna forma tanī zi-vā ģimenē un agrākajā dzīvē, nozīmē pat pārpildītā vagona spoguļojas autora personiskā pe-; ņā, ka stāstījumā nav lietota šis lēmums ir — atzīšanās savā gūsteknis. Veltīgi viņš cīnās par simistiskā dzīves uztvere:, viņš trešā- vai pirmā;persona, kā tas neveiksmē, riespejā ,iatdzimt", savu atbrivošanos, ir klīdis visu laikuno vienas ze- ir parast,s, bet otrā. persona. Tas
atjaunoties. Sesila ir viņa jau- Romāna- nobeigmā varonis mes uri vienas pilsētas uz otru, ir . laikam vienīgais tamlīdzī-: nības.'un tās garigo interešu redz, ka viņš^ir radījis ilļūzijas nespējot saistīties ne ār. vietām, gais piemērs franču literatūrā, simbols, kopdzīves hodibināša- ar savas fantāzijas palīdzību, ir ne ar cilvēkiem, šī klejošana, šis Romāns ir it kā savdabīgs rtio-na ar;'s^ilu būtu; viņa pēdējā centies pārveidot; realitāti. Aiļ stabilitātes trūkums, ir radījuši ņologs:. varonis liekas sarunā-iespēja atdzimt, bet viņš jūt,.ka Sesila ir savā ziņā fantāzijas viņā īpātu tukšuma sajūtu — joties pats arsevi.
ir-jau par vēlu . ... Vienas nākts produkts: viņš nemīl viņā reālu sajūtu, ka. viņam nekas īsti ne-- Bitora romāns ir ieguvis atzi--laikā viņā ir. noticis lūzums; sievieti, bet Romas mākslas un pieder, ka viņš n.5l^o nav ,spēji.? nīga.s atsauksinf;.s ari vācu pre-kaut. arī ārēji nekās nav mai- senatnes simbolu.; ārpus Romas paturēt — ūn īsti bauslīt! . . .. sē. Viens no .vācu kriliķiem to
atzinām. - .;. apmeklēji
■ Romāna ^ešā darbība iesākas zē, zaudējusi sara ..mūžīgās pil-, na beigās:- ir vajadzīga solidāri- blēma, .Au.stra Augenberga. .