ķdien, 1960. gada 27. apJili, 34. n-rs.
Trešdien, 1080, gada 27. sprilī, M. n-rs.
L A T V i j a
līsts' "-gatavojas ballei
preses ļaudis pulcēsies ballē ķork hoteli, piektdien^ 29. apri-j1. 8.30 vakarā
feludināto Pašreiz J. Rubess ir Kariadas ļetniskais operas sabiedrības bass, vada 1 Toronto OBC iknedēļas ^ prograiimias kongre- ■ v.Songs of iny People" un „Rap-feas apjo- sody''. Tā ari katrs var būt pā?-ļiu pare- liecināts, ka Preses balle viņa vadībā ritēs spraigi un ar māksli-hv jaun- niecisku vērienu. ^ (mērojamu Balles telpu. dekorādju uzņē^. p&udēju mies - poļu mākslinieks' Alanš ' ļarlamen- Prakovskis, ar plašu pieredzi šfet Tādēļ arī vā arodā uz' Polijas, Itālijas Un I lūgti un Vācijas skatuvēm, līgi viesi Bez tam ballē i^dzēsira arīpo li'.arikoju-, (u un zviedru tautas deju gru-ļu apsoli- pas, 6 gadu veco Ungāru mūziķi ļarba hii- Atilu Galambu, uzkraiņu sievie-citi par- šu kvartetu, komiķus Žanu Tem-pletonu un Deivu Brodfūtu u. g. Dārstāvēs Visi ieinteresētie lūgU. pieprasīt lijēru. biļetes līdz 28. aprīlim, pl. 6 p.p., radījumā LA redakcijā. [29. apn\.
Marisa Vētras audzēkņu koncerts Toronto
Ijlī. Kon-1)1 un re-
ļas; , |!:os balle
iiŗā cere- Mansa Vētras studijas audzēk-pazīs-, ņi' pēc veiksmīgā koncertceļoju-: zcelsmes nia Vašingtonā un Kalamazū-Rubess. pažreilz: gludina un spodrina pē-|l.'49. gadā dē.ļās nojis 27.1 aprīļa'koncertam • jās valo- ■Toron|-or^ x^ ■
uz op?- phr braucienu un panāku-m prpsfs iiuein \isi no ķvās apmierināti,' 10 gadu ]o bci 300 - 400'klausītājiem, ap-izdcMf-; jausiem un ziediem, tie šai tur-, 1 konti- nejā iemantojusi daudz jaunus draugus un galvenokārt apziņu, ka ir...kaut, ko iernācīiušies' un var jau; dziedāt! Tas dod .ticību un. pašapziņu kā audzēkņiem^- tā pašam maestro nākotnes ' darbam. ■
Ceļā vienīgais rūgtais .•.brīdis, bijis sarežģījums, pie.: lōbēžaš; pārejas, kad pārāk iecirtīgs bur-: ta kalps: nav ļāvis šķērsot robežu tenoram; Kārlim šūnām,' kura Latvijas pase bijusi pagari-nāta tikai 3 mēnešus uz priekšu, bet. likums prasa 6-mēnešus. Tā' arī šūns palids mājās, bet to-' ties jp. sirsnīgāk dzirdēsim viņu dziedot trešdienas vakara koncertā, ph 8.10 Sv. Andreja .baznīcas, zālē.. •. V-
m
i '
i labāka vasara
ŗrieks lin patika par vie-n, kurp eji un ko darL r vienkārši. Pirms sākas esūtiet apakšējo kuponu.
piAKSAS!
It PAR CEĻO.^ANL
Icurp doties un kur apm^'-n^-. par pie-|.ām cenām.
Itario Travel
ļ> Parllamenl Building, Toronto, Ont.
iSTIETIES
. Province...............
ar .ont ar 10
iRTMENT OF TRAVEL AND PUBLICITT f Bryan L. Cathcart, Minister
'l'l''HīTī3n^ļiļflH^
.' ŠARMANTĀ SMAIDĪTAJĀ
te'ODOEA ZELTIŅA PAZIŅU PROFILI (8).
Rita 'Liepa bija pirmā, kas ce- toreiz, kad viņa stāstīja par sa- ms. kas to vai dtu īqM tai bi-
ngi satrauca visus tikko pār vu pirmo .saskarsmi ar amerikā- jis mugurā. Ne mazāk eleganti
„lielo dīķi" uz Amsnku pār- ņu jaunajiem, vēl neatzītajiem par rakstnieces valkāto ģērbu ir
braukušos latviešu rakstītājus, rakstniekiem, kas sabiedrojušies ari tās teikumi gan allaž pa-
Varbūt patiesi būs iespējams dažāda līmeņa grupās, lai rūdi- teikti balsī, kas'sadurdama vie-
pubļiceties amerikāņu periodikā tu viens otm neatlaidīgajam njgi tad, kad citi tuvumā fte-
un tad - pēc tam - ja laimē- ķaŗagājieiam iekarot lielo un idiedz . . . Bet vērts tos dzirdēt
tos vel pārdot kadu_ scenāriju populāro žurnālu slejas. kaut mīlīgo skabardziņu. dēļ, jo
Ulmai, varētu ta īsti sākt dzīvot „Man ,,laimējās" iemal.dities viņa mēdz pateikt ko domā. Un
ar cepmū uz mākoņa malas, iz- tādā grubā, kur ēs biju vienīgā Rita Ōepa vismaz par literātu-
Uenot laukā no aitu kūtīm, sēt- ar kādu iespiestu darbu. Bet ne ru domājusi pietiekami daudz,
. nieku .dzīvokļiem, staciju bagā- jau tādēļ no viņiem: es pazudu,.''"t^pat kā gudri izriiantojuisi sav:
žas telpām | un r^torānu virtu- pēc pirmā panākuma atzinās vu svešvalodu prasmi cītīgai ia-
vēm, kur katram pinnajā bridi rakstniece. ,, sišanai, lai viņas simpātijas kā-
bija izdevies piemesties. Amen- Iemesls ir bijis pavisam cits. dam būtu cerilDa aeg^^
ka taču ir visu iespēju zeme .. . tā sacīt ..ideoloģiskas" dabas, jo šu patētiku, kaut ari viscaurēm-
Gandrīz vai grēlcs būtu šaubīties, jauno amerikāņu censoņu pieeja patriotisku . .. Viņa zina, ka
jo mēnešraksta „The Ameri- pašu starpā nolasītajiem dar- rakstīšanas māksla sāka^
can Mercury" 1950. g. augusta biem bijiļsi tik atšķirīga no. mū- lu un pati to izkopusi tādu, kas
burtnīcā bija parādījies. Ritas sējās, kā Ratu Liepu nekādi nav atbilst tās vaiga un domu smai- '
Liepas īsstāsts „The Red, Red spējusi javaldzināt.; Piemērām, dam, valkātajiem tērpiem un
Love". mēs bijām un esani paraduši kustību ritmam; - šarmanti
Pat allažiņ nosvērtais Jānis viens otram ..vārigākajās vietās smaidošu un elegantu.
Kadiļis rakstīja: „Notikums pats iekaisīt drusku sāls vai uzsist. . Bet — .un te nu.ir jāsarauc.
. par sevi nozīmīgs, jo tas ir.pir- uz pleca par kādu vērienīgāku. piere pat draugiem. Kopš romā-mais gadījums, kad latviešu daiļ- rindkopu, Bet viņu pārrunu te-. na. „Sveša vasara" iznākšanas, darbs iekļūst amerikāņu literā- mātdka- bijusi apmēram šādā; tas «ir — gandrīz vai veselus pieturā,. turklāt nevis. kā tulko- Kur, kācā žurnālā nolasīto dar- cus gadus, rakstnieces vārds, uii
, jums, bet gan kā oriģinālsacerēr bu būtu vislielākās izredzes ie- reizēm iniciāļi pā laikam vai'vie-
1 jums. Nozīmību vēl vairāk pa- spiest? .'Kura redaktora gaumei nīgi redzēts.zem tulkotu gabalu
svītro tas apstāklis, ka „Th2 vislabāķ.tas atbilstu? Starp citu slejām. Citi savas literār
, American Mercury" ir.v^ens no redaktori gaumes bijušas jo pa- tag iesākuši gluži otrādi .
• tiem retajiem izdevumiem,' kas. matīgi izļpētītas un noskaidrotas, ■• . ' lieto visai stingru kritēriju, ne- pāt.viņui^ sievu ■istekme uz tārn,. pavisam nedzenoties pēc lētas Vai tādam vai citam redaktoram: populār'tāte- Katru mēnesi tas īsstāsts labāk patiktu ar driī^' iespiež tikai vienu noveli resp mām vai; laimīgām beigām? Tad LsstāvStu, bat dažreiz arī nevienu, vajadzētu beigas attiecīgi pārija tādu darbu nav bijiSj k9.safe=' strādāt
. bilstu redakcijas .mērauklai .... Patiesi, nebūtu jāskumst, ka
. ■ Sākums: labs. Cerēsim,-,ka auto-. Rīta LifPa .-no'šādu-:talantu sa-. rei nepietrūks enerģijas
Aina Kraujiete
MELAIS
Teodors Zeltiņš.
ATZIŅAS
Ūdeņu lāmas debess kā saplēsta trauka lausfeas ar sauli spīd katrā
nedalāimi^
Pašai ja lieltos sašķēlusies ssmts jūtās, apzinos tomēr, ka viena .. mani.tās tiefeas.:;'
',' 'U:'].
■ ■ āisin, ka mūži! ■ Sažks atskaita īsos mirkļos, ga^ jaunību nodzēš vaigam kā rūžu.
Ļauju, lai rāma sirds mācās no sevis laikā nomest kā pJJiekļus saj>ņus
nepiei)ildāiimis.
Nemāna \Tltus draugi vairs mani kā agrāk, laikus jo nojaucu visus
tīmekļu tiltus.
Gudro uri meļu, vārdos klausos ar smairlu, zinot, ka visi reiz aideš
putekļu ceļu.
BARONA-GADS-
). .iUļ\J
. to dara-tad — jā, kaut vai daudz ' .
______.ŗ„____......... ^- ________ —.......!• cļij^iāļ' c4s im im^ Barona atceres gada. Piem. .
stra- biedrībaļ3_tudaļ^pazudA^ ceļojošā teātra: izrāžu trū-'būs mākslinieciskās darbības cie- oktobrī. - .Toronto, .8. oktobri ^^jvļjggjV- . vSterriskottrtulkō-' '.vDziedot dziimi". dziedot au-ii...."
KONSTANCE BERGA LONDONĀ, ANGUJa TULKOJUSI JAU-āO TAUTAS DZIESMAS \ ANGLISĶL VAI AR TO PIE ITKS? KO DARIS PĀp^^
. Tuvojoties Krišjāņa Barona kārt paši emigranti, kas atrodas ,,Mūsu bēgļus un karel^ tau-dzimšanas dienai, mēs paceļā- arvien kā savas tautas reprezen- tas dziesmas izvadījušas cauri mies pāri gadu simtiem, tāliem tanti, īpaši tagad --nenonriālos Krievijas klājuiniem un Šibiri-laikiem, mūsu tautas senatnē un laikos. . jas sniegiem un pār jūrām p^^^
pie tās galvenajiem kultūras un Ko esam šai virzienā dārijuši, vedušas atpakaļ dzimtenē! un vispārcilvecīgo vērtību panaa-. lai situācija būtu citādāka? Mēs Angliski tulkotas dainas var tiem, šajos pamatos runā lat- varbūt esain izdevuši daudz nau- radīt citu brinumu — sagatavos viešu ģēnijs un tā itnūsutautasdas politiskai propagandai, bet^c^^ ceļu, palīdzēt atkal tautai dvēseles nesamaitātā daļa, kas pilnīgi aizmiruši kultūras pro- būt brīvai. Dziesmas var atrast ieguldīta dainās, saglabāta un pāgandu, citiem vārdiem sirdis, un sirdis atrod draugus, atstāta visai pasaulei, lai cilvēci mākslas propagandu. Mēs zinām. Ir arī personas vietējā paau-padaritu, skaistāku un pievilcī- ka krievi ar savām māksliniecis- džē, kas grib strādāt šai virzienā, gāku. Krišjānis Barons ziedoja kām vienībām gūst ASV un:Ķa- jo nebā jau viens var pārtulkot : šim darbam, lai paglābtu dainas nada lielas.simpātijas, katrā zi- mūsu dainas. Tāpat ķā tās sagla-no pazušanas, sava mūža labā- ņā nesamērojami lielākas kā vi- bājušās kollektīvi, tās varbūt ^ā-koš 35 gadus. Ja dainas būtu ņu propaganda. Tās nedaudzās'pat arī jātulko. Bet tas ir cltS' vāktās jau 10. g. s. sākumā, var- grāmatas, kas iznākušas angliski jautājums, būt ka to skaits sniegtos mii- par latviešu lietām, vēl nēnozī- Gribu atzīmēt šai ralcstā kādu jonā, līdzšinējo 800.(K)0 vietā. No mē, ka tā būtu jau kultūras po- piemēru, kur draugu vai ģime-1915.\g, kad tika izdots VI dainu lītika. Miuiiš'vajadzētu sevi pa- nislcu apstākļu dēļ daži gandriz sējums, ir pagājuši pāri 40 ga- rādīt ne vien ķā cītīgiem plakātu vai spiesti tulkot latviešu dzies- , diem, bet citas tautas par dai- nesējiem dažādās demonstrāci- mas angliski, tāpat savu iepre-nām tik maz zina. Ķaut mums jās, bet arī — kā kultūras tautai, cēto radu dēļ.^ Lai viesībās val^ ir vai pati pirmā vieta folklorā Lielākais vērtību avots dai- dītu omulīgā noskaņa jādzied ir ;{2.3d8.000 raksti),- lielie pasaules nas, ko droši pieņemtu arī visa visiem, kaut vai. dažādās valo-folklorasVžumāli par latviešiem pasaule, paliek neaizkārts. Tas ir <iās. Tā pati dzīve spiež šo tulc-raksta maz, tikai |aŗāmejot. Tā it ķā ,!tabū," pie kura neviens šumu piepildīt. Londonā,-Angli- . sajūtam it.kā ignfeēšāriu,-it kā nedrīkst klātu ķerties. Mēs gan- Jā dzīvojošā. Konslance Berga . pārestību par mūsu vērtību ne- drīz pat it kā lielāmies — dai- Jau tulkojusi ap 50 tautas dzies- • ievērošanu. Tas .ir. .tiešām traģis- nas nav pār tulko jaiņas! Visi grib aiigUski,- kuras grib izdot kaķi.: šo trūkumu tiķ.daudz nesa- par katru ceriu palikt pie domas, batas formāta grāmatā kopā ar jūt tauta dzimtene, bet galveno- tas ir kaut kas sevišķs, neie-'^^o^"^"^' tisi aizpildītu to robu, ■ • ' - .' "spējams: To var veikt tikai pār- ^^^s valda jauktās ģimenēs vai
dabiski milži, kam . būtu jānāk ^^^i angļu-draugu vidū. • no kādas citās pasaules. . : Palūkosimies dažos K. BergaS' ■: Tulkotais, nekad nevarot būt. ^^^I^pjumos, ^un.kā dainas skan -: latvietis, tas tik varot dainassa- «"S^'^ki. . si raksta autors nav
■Anšiava Eglīša-lugas'.izrādēs no, krasta IMz.krastam:'uzstāsies' Ādolfs'Kaktiņš''^oml'^ kāds^svešniS -angiu;valodas lietpratējs, bet uz-
::; -^^^ ...■.:, ■■ .: : . ■ - .,.-1..-., ,j„,.^„-ciro^^inās rādīt cela zīmi Krišjā-
■Latviešu .teātra draugu bied-/Kaktiņu, 'šī- turneja---'Kaktiņam • 30.-' septembrī — Montrealā
dat un augt. Un gaidi.im. kad zeme rieizdodas pieķerties .^^^^^ :nožēlo -daudzi latviešu■ nīgs noslēgums. Nav jāaizmirst, .Bostonā, oktobri-Vilimanti-^ ^^^^^^ kas nākumi no vācu valo-
ceļa, ko paskirm,! rakstniece, do- kārtīga^ Mina .uzravejas t^.,^^ Pēc,pēdējās turnejas,.kaš ka Kaktiņš sāka savu skatuves kā, 15. oktobrī,- Detroitā, 16. ^ļ,^^ K na^-le^nēj^
sies an mnsu stiprais dzimums. va.,.ar jUegieritnav ^^^m.^^^^^.^aēi^^ aktieris un, arī bū;.oktobrī ^Klīvlendā, 23; oktbb^ ne a^Sdām^n^v MmSu-
Nu jau pagājis desnut gadu, nelaamiia kārta pec^_pi^^^^^^^^ rī-Kalamazū, 29. oktobri:^ či- ļ''^ ^J^^,^^^
^nvajadzeluizcno notikumu ka viesu rakstnieces īsstasaiespi^
pieklājas apjubUe . bet - sai sanas„^e^ American Mercui^'^j.g,:^^^^^^^ - Linkolnā (Nebr.): 'mv ?u£^^^
laika tļk maz no toreizējam ce- Pargaji^ citu ..īpašnieku rokas, ļ^^^^^^^ ^^^SvS£l^tk
•. whV nf -rrtprrvHr'' iin " ' . - nasKa'v. viKsniņā, tam atoaucas aKueris,-un iŗ- jauīajums, •v.ai TaKoma, vanKUvera.
^nS^si^ The Unāson Re- ""Stl^^ S ViS^S^ta^ J/šāberts ;Ņujorkā un ķērās ar viņš ir lielāks.-kā: dziedonis - Ceļojošā: teātra ansamblis -. šai--virzienā ir sakustējies, un
^^""^'fr^f iH^avl Tr5rv ^.-~v ^.P" visu sirdi pie organizēšanas dar-. vai kā aktieris." četri aktieri un viens techniskais ūdens dīki' nav vairs. tik rāms
wew" iespiesto Valdemāra Kark- bedma Ritas draugus. Pavisam.v i„ u a -n,, ^iMnu-, ^ u- ■ ■ 1., uuuis .uiķi iidv vdu.b ni^ lama.
,. •••%,,.■:• •«•Avs «nvi- loiirotv, f • • • :•■ -a " ■; - ba. sis darbs-tagad jau tiktalu. . . ....... _^ : darbinieks,; ņemot lidzi an deko- ļaunā latviešu intcll cence,
hņa-noveli neka pn ^tom ieti v.kvws_ redzama azna- ^^^^^^ ^ j^^^^^^^^ Turnejas izrādes ^publika da. ^^^^^ ceļos Teātra draugu J ^lotafASV un Sanada
SnJkT am"e~ rakstos jf:---^-'---'-^^^^^^^ ^J^.c^"^: ^m^s^ iilm^ tos skolojas ASV nav •galu
da drusku paskumja. . negrlbēbit.kiistēties laukā, jo ap- «j^^..»: «.uzigit»»,.' Toronto. -Trešaiis ..-spēlētājs 'būš. ^. . -.. ... .
Bet RitaiLiepa pati nemaz nav kārt bt redzamas smalkas un ' 1^ maijā Kalamazū, būs _izr j^^- ^^^^ ^.^^^^^^ ties ar turnejas^ ^^ļ'/^- kultūru. Tā spēj vēl orientēties
skiļimja, kaut pēdējā laikā satik- rotaļīgi[. omulīgas lietas, tādas, devība tikties ar organizāciju . panākta galīga vie- " « ^'Ķ ^f^" Rīcihmond ļatv-^ski. _Vai_nā.košā studentu de-
ta gaužām reti, stoalda: tāpat- kā: kas 'S^derašļie sienām pakK Pārstāvjiem no dažādām -pUsē-'.noļ^n^*/-''"' :=r"='- HilllS, N. Y., usa.
Vijas Vētras panakum. Sa&tS:~S rfeL^^^^^ MONTREALĀ
; Daudzinātā baleta soliste Vi- ir red2ams'vīrs ar uneārisk^^^^
|a Vētra, kuras vārds vairs nav mnestības hilnu drrii fm ahii d^igos līdzekļus, ir projektēts ri- vēl zināms lugas nosaukums. Bet
sv^s latviešu sabiedrībai Aust- aSJ^^^^^^^^ kpt plašu loteriju. ' ir zināms, ka autors, strādājot
rālijā uai citutr, kur ta ar savu a'^"^:^"^^ « • -- 1 i . me savas lueas ievēro ora^iības de& daiļumu sajūsmināiusi Jā 4 Rita.Liepa dr šarmanta. Sevišķu ievērību si turneja
vien latviešus, t>et īpaši cittautie- vienalsā, mājā vai ārpus tās. saista ar to. ka tajā piedalīsies. ^^^^^^"^^^^ si lumeja..
šus, gūdama arī lietpratēju jo Nav rriazums dāmu, kas ģērbjas mūsu iecienītais dziedonis: un Pēc izstrādātā plāna pirmizrā-
cUdenas kritikas, ievadījusi saru- ^^1^ bezpersoniski, :ka paliek ne- aktieris Ādolfs Kaktiņš, kuram de noteiks Ņujorkā 10. septembri.
^ viL<lano« ASV tSIcanadā! neatminēti pat viņu šogad piepildās 75 gadi. Pēc ilgā- Nākošās izrādes būs: 17. sep-
l^loskaadrojies, ka tas varētu no^ višspilkākie tērpi . : . Bet .atce- ka Mka latviešu publikai atkal tembri — Filadelfijā, 24. sep-
tikt nākošajā sezonā rēdaii^ēs lUtu, es vienmēr atce- būs izdevība redzēt uz skatuves tembri — Hamiltohā (Kanādā),
Europe Stationary 1980 St. Catherine W.,
dabūjami LATVIJA AMERIKA
i numuri
kāde arī vēl pratīs latviski un spēs orientēties latviski, ir diezgan apšaubāms. Tāpēc gribas izsaukties ~ šai kultūras cīņā if stāvoklis tāds pats, kā kara lair kā frontē — tagad vai nekad!
Ja nokavēsim, vēl aiz;ies ilgi,, ilgi, gadi, un latviešu tauta nesīs tālāk savu sērdieņos likteni. Latviski dziedot, dainas palīdzēja iegūt daudzas uzvaras latvie- ^^^^^^ļ'.^■;saSH%eiēj7teSZ šu strēlniekiem, Latvijas atbn-
- :^: r:,
slnging, \ ' Singing passed througli iny - long life. fļ I met sinijlng my own doath Iii the jioly paradise.
kroni pina.."
★ .■■,;■>■-,.■'■-
Ņiglitingalcs were weaviņg
garlands On my lovely rose bušh. Kam tay reedi rah,
ray reedi rahUala,
V"'--"^'^ ■' I can't sleep: I can't be toiling
Lišt'ning tb the nighliiigales, Motlicr used to scold mē sorely
For my singing far too mucii.
■ . '-,
Mother it is all your doing That I had to sing so much. Why did you then hang iBiy cradle . Near a singing nightingale!
■■ ★:
Te ir arī K. Berges anglisko juma
votājiem, un, kā dzejnieks K. Skalbe teicis Kr. Barona bērēs:
ma;
(Nobeigums 8. Ipp.)
...RpMĀNSv
Fr. Milta viņet®
,,žanīt, skaties, šī tak ir skaista," no pārģērbtuves kakta iznākusi, viņapriecīgi vidžināja, grozīdamās vīra greizsirdīgo acu priekšā. .. : 'iēīpa drānas krāsa gan bija drusku par rožainu, vairāk piemērota leļļu" tualētēin, bet citādi jo pievilcīgu izcēla un atklāja valkātājas jaunavīgo augumu. . .
, Miedziņš kā:j auns bullēns nopurināja melnpinkāino
-pieri:',,Tā jau tsvi daudz■ vairāk: izģērbj nekā apģērbj-.
Ja eš tev tādu ļautu valkāt, tad gan būtu saucams par
traku. Svārki līdz ceļgaliem uii kakla izgriezums tik liels,
(37. turpinājuriis) . - ka daudz nevienam nebūs .jāpiedomā, lai zinātu un arī.
,^ . no augšas redzētu, kas tev tur. ir." Viņš' čukstēja sabie-..Paskaties pats, kāds tu izskatiesrsauca,.sieva..,,.Ro.^^^^.^^^^^^^
ciņas turpat vai ■ līdz elkoņiem izkāru šās :laukā no piedurknēm, Rumpītis apspīlēts kā makarons. Tas numurs - Mvaj-a^ ^lui ^J^.J^^^.... v..-,. fōHoL r^o^..'' ■ kads to nezina? Bez tam
nam neesmu ļāvusi skatīties.""
Policists, tEusnīgā pienākuma apziņā bargs saslējies, stūma Pelerīnu atpakaļ: „Rflndā, ejiet un stāviet rindā, tāpat kā visi citi. Tādus glumos kā jūs: es pazīstu - vienmēr saodīs caurumu, kur aizlīst citiem garām, šoreiz nekas jums neiznāks."
..kapteiņa kungs," Amorijs neatkāpdamies sacīja, , kaut skaidri zināja, ka policists armijā bijis tikai ser^ žantš, '..man palika vaļā veikals, pilns ar cilvēkiem. Vai
jūsu pedantiskās kārtības mīlestības dēļ visiem; tur mani , . -, * ^ „, n
stundām būtu jāgaida, pat mātēm ar kusliem zīdaiņiem., cilā sirdi dziesmās. Ir vienīgi jānožēlo, ka frakas nav a -
Melnos ļi{)ainos svārkus no kaudzes izcēlis, Amorijs tos lietpratīgi apskatīja no visām pusēm, ta| uzvilka mugurā. ..Taisni kā man šūti. Vai tas nav pašas Providences mājiens, ka man šie svārki jāņem? Acīm redzot, kāda galva pavisam prātīgi ir iedomājusies, ka ņukdami būsim atstājuši mājās dinejām, piemērotus tēi-pus. Un to tak viņi tur zina, ka visa dievputniņu dzīve taļ^ad ir nepārtraukts rauts. Ne kādam pašam ir jāsēj: vai jāpļauj, makšķerējies tikai pa konservu bundžām uii paēdis pa-
už rokas? Vai tas būtu cilvēcīgi?,Jums vajadzētu saprast, ka kādreiz cietajam likuma burtam ir jākļūst mīkstākam skaidras cilvēcības priekšā." . / : -
.."tad slēdziet tō ,bodi ciet vai palieciet pats .bez .jaunām biksēm,, ja negribat stāvēt rindā. Mums visiem te
sūtītas mums visiem. Kas tas gan būtu par skatu dipuļi frakās- ar trānotiem tankiem kājās 'un grabošiem katli-, ņiem pie rokas kā melnas; dižciltīgas dzērves visi rindā iet uz virtuvi pēc zupas — zaļā brīnuma."
„Amdrij,.tu esi dzejnieks," smējās Augusts, "protams, turklāt vēl stipri godīgāks pār citiem,
ir viens likums un-vienādas tiesības," stingrajampolicis- .. tam pret nelikumīgo cilvēcību: nebija nekāda respekta, ■ ^, piederēdams pie tiem pavisam nedaudzajiem,. ka^ ^ne-bez tam viņš domāja, ka glumais veikalnieks bezkaunīgi ; mēģina; apgrūtināt lasītājus ar balasinigi rakstītiem melo, jo visa nometne šodien bija sablīvējusies pie ap^ .pantiem. Fraciņa uz goda. tā man jau šodien.lieti no^e-. "ģērbu noliktavas durvīm. ■ ■ V :'. rēs lielajā.dinejā."^ ... ■
Lēnīte daudz skaļāk atcirta pretī: Muļķi, vai domā,: .V-Pulkveža'kungs "-Pelerins iekrokoja sejā savu vis-., „Kas par dineju?" naivi iejautājās Augusts. .
. uz sevi-no augšas nevie^; mīlīgāko-smaidu, bet svaigo un sālīto preču tirgotāju ;;peierīnsieplē^^
tev noteikti par mazu. Bikses būs tādas pašas.' . ... .. „. o-— ----------- -----■. ^ .- , .
.Nemaz tik traki nav mazdrusciņ par^ īsu-gan, ; ^^"^ ■ \, . , > • partijas līderis viņu jau bijoamanījis un lika pplicistam^^^ nometnes sabiedriskajā/lauka no- .
cik da.udz te ie-■ . t arī krāsa skals- .izmeklētu tērpu: ,.■Uzvelc šo. Tumšzils ļ samts, Tam jābūt vēks. Viņām te speciāla vajadzība ar administrācijas ; .-„Vai .šovakar izziņot.kāds koncerts?" .
dārgam. Tādlpašā krāsā kā mans uzvalks. Mīlīgi mīksts',Vatļ^^^^^^ . .. . ■ :
nenovalkājami biezs un glums kā kaķa mugura. Un^^^^p^^ . . Pelerīns pats pastūma balto ķiveri sāņus un uzsita dēļ fraka nebūtu vajadziga."
bet kājas un rokas var izlaist. Paska locīts drēbes. Uu drēbe ir laba, tāpa ta,".turējās pretī vīrs, it īpaši iemīlējfes skaistajā balo-žu krāsā
glīti ūz kauliem gul žakete," un ^eva
Redzi vai tu to kungu redzi? mk viņam: ērti un,^^'^^^^^^^ Solidf Spēlmanim atzinīgi uz pleca, pārlaizdams ātru skatu ar.
"--.'- ...-I, ....... ... .--uri-skaisti."^ ■ - \ . -.■ . . . ... .... , , ...__:.r_i
;badīja:ar pirkstu
uz to pusi, kur stāvēja Augusts. „Piddodiet, varbūt jūs .. _ -Ko es tur vēlreiz ģērbšos, gan-jau derēs," Lēnīte
drēbēm piekrautajai telpai,. kur .aizrautīgi pie kaudzēm
■ :,Kas tad cits?" .. Šorīt vēl saulīte nebija uzlēkusi, kad dauzījās pie
varētu mums parādīt tos svārkus, kai; Ēs gribu, lai vīrs tos uzvelk un redz, apģērbam ir jāsēž.'
Uz galda bija kaudzēm svārku, kļ) uzlaikot, bet Au-
meklējās vairāki vīri uh sievas. Ieraudzījis Augustu,.viņ^
jums ir.mugurā? ; t.āpat, zem zoda pie kakla:piespiestu, nomēroja ar:acīm izstiepa garu roku: „Sk°āties, Auris arīdzan ūrķējas pēc pārbraucis no'sava .jiacionālhumānistiskā pasaules ap- :
kā īsti uz kauliem tumšzilo. samta kleitu un nopūtās: -Ģimnāziste, es atkal . pieklājīga-gurnu apsega. Kā liekas, kaut ko .iai; derīgu brauciena. Izdilis kā pāržāveta bute. Pielādēju samtabiksi
būšu tik sterili -apģērbta, kā ģimnāziste," V atrastu.: jārokas cauri visai Amerikas vēsturei. Vai neesi pUnu;ar vāciešu desām; un noliku u2 cisām. Būs jāceļ
•Nopūtās arī.Augusts, gan ne tik daudz par jaunās jau uzdūries kādam pilsoņu kara mundierim? tāds man. augšā un jādzen šurp pēc jauna kamzoļa. Ceļo ap.sveik-
gūsts nevarēja atteikt un novilka iavējoš, palikdams: Miedziņa kundzes likteni,'kā. pats par sevi: Augumam derētu nometnes bērnu iepriecināšanai, Un, kas zina, šanas rautu par pazudušās : avs uzūcīgu,, atgrieš
.kreklā un gaidīdams, kad dabūs tos itpakaļ. Tomēr-ne- piemērotus svārkus nemaz tik viegli nebija atrast, ja • varbūt vēl n.ani nosveicinātu kāds unriešu ģenerālis."; Drupu, republikā, cerams, ari tu pagodināsi." ^
'dabūja. Tie aizgāja projām ar vīru. kim; sieva pret paša negribēja paņemt agrāk neredzēta, ērmīgā griezuma. Te -. Brīnums, kur Pelerīns šorīt tik agri j.au bija priecīgā • „cīruļdziesma atgriezies?" kā neticēdams vēlreiz pār-
gribu tos bija uzvilkusi mugurā, un .iiiziedams viņš vēl- laikam bija atsūtīta ari tāda manta, kas reprezentēja sla- • omā. Augusts patlaban tādā nebija un nopietni atbildē- ' jautāja Augusts. Tad jau — viņš beidzot zinās, vai briva»
veņo čārlštona laikmetu. Un tādēļ viņš žēli noskatījās ;ja:„rr jau šis tas pavisam labs, ;tikai. par nelaimi nesēž jā. pasaulē ir sadzenaņias kādas pēdas, kas liecinātu, ka
pakaļ. abiem, aizgājējiem Miedziņiem. Tunišzil^ .kleita, uz kauliem, šūts pēc citiem mēriem." .' Ausma šai pusē ir" bijusi. Varbūt vēl ir,'un Cīruļdziesma
nemaz tik neglīta nebija. Kas vainas, ja jautrā un jauna Pelerīns svaidiļa drēbes,kā izsalcis talcinieks dakšām viņu ir sastapis. .
kundzīte dzskatās pēc ģimnāzistes? Varbūt, tā^ bija vēl : uzdurtus siena klēpjus.; „Skaties.iabi, ka nepaņem kārtī- . „Pilnigi pēc spoka. Ko skaties manī kā,šUns mēnesī?,
pikantāk nekā ar pazemu kakla līniju. Miedziņš, protams, "gu bikšu .vietā tievās vienaldzīgo caurulītes, tad sēžot: Es tev jau teicu. Atvācies pats. uz bodi, tad redzēsi. Diiir-
ko tāuzvilka'ar spīdošām acīm,.pagalam, nepatika vīram, .ta nevarēja iedoņiāties, citādi viņš nebūtu tik apmieri- : vienmēr, būs jādomā, vai piecēlies nejutīsi no mugurpu- dēsi aridzan. Ģedis tev piepūtīs galvu pilnu ar jauniem
Miedziņam šodien laikam- bija brīvdiena.(Lēriītei nāts izgājis pa otrām durvīm,.pa.kurām drēbes dabūju- sss.pūšam caurvēju. • - Tās arī Amerikā esot jau izgāju- vējiem,; ko .viņš tur citās nometnēs saostījis." Pelerīns
par postu" un nelaimi), un viņš nu meklējās; pa drēbēm šos nometnes policists ar balto ķiveri laida laukā, lai šas no modes, uh tādēļ mums atsūtītajās kaudzēs noteik-. iešāva padu.sē fraku; ar balto vesti Un kreklu uņ joza pro-
kopā ar sievu. Sev 'jau atradis tumš2ilu uzvalku, pētīja .nebūtu, tik bieži jāvirina gaiteņa durvis, nevajadzīgi sa- ti būs atrodamas. Hei, kas tas? īsta fraka ar visu balto ' jām. Policists šoreiz;nemēģināja.viņu aizturēt, atraudams
un apbrīnoja sieviešu drānas. Aiz ;papes kastīšu sienas .. traucot,, vēl vairāk jau tā uzbudinātos iekšā, tikšanas vesti un cietinātos krūtežu.; Ja savUs plecus es;tanī varē- durvis vaļā tik plati, it kā tam būtu jāizlaiž laukā zirgs
Lēnīte uzvilkās atkal citu kleitu, jo viias līdzšinējās virs gaidītājus. Tomēr pa vienīgi izejai domāto pusi, -Miedzi-, tu iemaukt, staigātu apkārt kā visu iDasaules papagaiļu ar visiem- ratiem.
reiz žēli atskatījās Uz kaudzē atstātajām baložkrāsas. drānām. Jā, žēl bija ari Augustam - pelēkie svārki'gi-ja.patikuši pašam. Nu vajadzēj- .atkal sākt meklēties. , Vienīgais mierinājums, ka Lēnītei istabas sieviešu pusē neklājās vieglāk. Kleitas, kas. viņai 3ūtu patikušas un
bija licis novilkt.
ņus garām palaidis, hu spraucās iekšā Amorijs Pelerīns. presidents."
(Turpinājums sekos)