i, 1960. gada, 4. maijā, 36. n-rs.
■rwiirrrirt
ārs at-kū-'ao-drī--par 'au-au-AL-bi. -m-nā-lip-āku
rto^ , ka sa-zi-ažu sas
ĢENERĀLEOHSaLS
Mr. R. N. BRYSOK
^oronto, tel HO 3-5861 118 DANF.OKTH AVI,
VILIS TOMSONS
Tel EE 8-7798, Montreai, P. Q. 6210 VIOTOEIA AV:^. APT IK
i Andrejsons, clu.
41 Muircrest Drive, DON mills, ONT. - hi 7-4323.
Auto, uguns, garantiju, puhlih-kās atbildības, davības u. čb. veida apdrošināšana.
spe-ko-kas.
ko.
vai Vēlēšanas;
IR legālas
Lat vijas Amerikā redakcijai:
wesen atpakaļ :nevarēja ievē-; lasa lēt Čikāgas- latviešu biedrības ada valdi, jo ti'uka kandidātu ama-
etu
'. OOTeizējās vēlēšanās ieradās ^ .tik daudz, biedru, ka biedrības' "0- priekšnieka amatam bija pat di-mē- vi kandidāti.
a ii... Liekas,-ka tas būtu bijis ļoti ie- normāli, jo-, demokrātijas pirmā bdu pr^s^iba ir vismaz divi kandidāti, divi vēlēšanu saraksti, divas, vai vairākas partij as..: Daži tomēr'to iztulko kā kādu sevišķu „opoziciju". Tāpēc jājautā: vai mēs mācāmies demokrātiju?;
Bet galvenais, kas konsitatēts, ka šajās vēlēšanās lir piedalījušies tādi, kam. nebija vēlēšanu tiesību .(kas ilgāku laiku nebija ■ka kārtojuši biedru naudas maksā-dzī- jumus). ^
ie- Tāpēc jājautā: vai šīs. vēlēšanas, ir legālas? Un vai šādi ievēlētās amatpersonas ir likumīgas?
Br. A-ņš, Cikāgāo
IZ- ■,
gāti
sīm. -ņd-eks.
•ak-
uz-, azās akas 'ūbu,
DV
.an-ma-
mu, ASV
V ^ NAMEJ,aTRI. IZšAVI; : .■• PULVERI!' :
Latvijas Amerikā redakcijai i (Atbilde „Namejam")
Par Tavu ,;kapitulēšanu" man nebija-', šaubu. Bet - necerēju, ka . tikatri. Var redzēt, ka neesi ^cīnītājs. ■ ^ v: ■ Namej, Tu esi- viens no tiem, kaspārmet -„veciem", ka ar vi-, -ņiein nevarot debatēt, ijo tie ne--ciešot kritiku, nepazīstot demo-. kratīju. Bet-4zŗādas, ka Tu pats nevari pačiest\ knt>ku. Tiklīdz kāds nepū.5: Tavā stabulē, tā Tu lec līdz griestiem. Tātad, arī^Tu P^.- shkd niactes demokrātiju; >em,-- - Pēc -lavas „diarektikas", visi tie, kas ^ mīi ;savu dz;mteni, sa-.: vu tautu, savu vēsturi, tradīcijas , un godina savus varoņus — ir. šovinisti. Labi, tad es .būšu tāds!
Bet gribētos gan zināt, kā sauc tos,: kas nīst savu dzimteni, izsmej savu pagātni,"noliedz savu tautību, atmet savu valodu un spļauj uz-, saviem varoņiem?! ;
Dārgais, „Namej", beigās ģri-bētu Tev ieteikt mainīt ..savu-pseudonimu. šis Tev nepiestāv, t^va- zemgaļu Namejs bija
■g diametrāli pretējs Tev. ;
' Vecais kanaksj Brīvajā pasaulē.
ap-at-
ājis
ātā-ap-
ācija, agai-laiku. istri-
?r td rme-rādī-s, ka vērsies ar
aust-varē-vai-
sāku Metro ārdl-
„L1EKĀ DAĻA"
Latvijas Amerikā redakcijai: Sakarā ar manu atbildi Azilei \/ankuverā. Lasītājs Toronto ieteic man pārbaudīt, vai man pašam esot kāda -„liekā daļa", kuras .Kopenhāgenā sievietes statujām nodauzot ar
's bi-
ziņo, zņems [a's un
lietussar- -. tinos ~" šan,/mīļais Lasīitāj,
■ bet'tā maniiv^ajadzīga un es . nevēlētos, ja to man kāds- no- : dauzītu . , ."Bet tas pats .jau bi- . ja. ko es Azilei lūdzu-nedarīt literatūrā un tā nav tikai „cinīšā-nāspār vīrieša lietu", kā to do-' mā lasītājs, bet doma,.ka būtu aplami mūsu daiļliteratūru pār- ' vērst par pirmskolēnu lasāmvie- • ronga lu. Bez tam, „iieko daļu" biju-isteras ,licis.pēdiņās.- Dievs, pie cilvēka-uksies ,nekā lieka'nav radījis, un viss tikšot 'ir atļauts, tikai nedrīkst ieiet n jau pārspīlējumos.' Tēlnieki savām vāls- fikulptūrām ■ ,.lieko daļu" izveido lā fil- samazinātu, pretējā gadījumā tā ita ar būtu pornogrāfiska. Ja to pašu jachtu dara.arī romānu un dzejas au-ilībām lori, nekādas robežas nav pār-kaut kāptas, un- visi pārmetumi ir lieki. Par Maskavas Puškina baspa-^.parku bija.teikts, ka tas nav ne-lēģināt k^s. salīdzinot. ar automobiļiem us do- šinī kontinentā. ^ • „Skaistus vārr arvien dus un mīļus glāstus".-Lasītājs trāiiju ^'^^ atrakt, cik uiiet daļā pagāju-, ki dar- gadsimta vācii literatūras. To 9 mē- mēs saucam .par sentimentālu. g-yļgļgg un vecmodīgu, tāpat kā ieiešanu Jt Ka- '^^^škina parkā: tagad mums iri gļļ.ļļ^-'jļ^^.automobiļi! Jaunas sievietes un pat skolnieces tajos labprāt Vizi-iliasnii "^'^•'^ pastipj īkšķi, lāi
Noziegumi - notikuši visos lai^ kos, un'par tiem mēs šeit neru-^^ . nāsim, neviens-tos arī nedomā . mmist- aizstāvēt, tāpat kā kaitīgas ten-das nak dcucos literatūrā. Par veciem nasga-. aizspriedumiem' un to atmešanu ■ taču bija teikts, ka tādu īstenībā jr,.^.^^ nemaz nav bijis, bet tie radušies ; tikai vp'lāk, mums pašiem, nove-• coioties, x\f'pārdali. mīļais Lasīts sūtīs lājs, teikumu divās-dalās un tad I gudri nefilozofē, ,.kā tad var ,at»
izteiktās '^^^^^ nemaz nav bijis?"
— Esi godīgs!
"Azils, Toronto.
nāksmē ādes jo-1 tuber-'
■ 11
m
t'j-
■li
Trešdien, 1860. gada 4. maijā, 36. n-ts.
SVARĪGI lEROSip^ĀJUMI LADELFIJAS APRSPRIEDĒ
Vairāild nozīmīgi ierosinājumi un nodomi, kas-pacēlās Piladel-fijasļ organizāciju un draudžu sadarbības centra valdes sēdē aprīli Brivo Latvju biedrības telpās, .sniedzas krietni tālu pāri lokālai darbībai un varētu interesēt ikvienu latviešu trimdinieku kultūras darbinieku.
: , Sēdi vadīja priekšsēdis Dr.A. Rūdzis, šjai pašā dienā Filadēlfi-.bija arī mūsu augstākie pārstāvji, Latvijas sūtnis ASV prof. A. ^pekke un Brīvās, pasaules laitviešu apvienībās valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš, kiiŗi-nevarēdami personīgii ierajsties rni palīdzēt atrast ^kopējo saucēju," atsūtījuši sveicienus un visa laba novēlējumus līdz ar norādījumu: Dariet, ko varat.
Apspriedes gaitā Dr. A. Rūdzis norādīja, ka pēdējā laikā šai koporganizācij ai sācis uzmākties intolerances gars uri tam līdzi pasivitāte im pat apātija. Pat šai sanāksmē, kur tik ārkār-itīgi svarīgā; brīdī, kad nepieciešams katrs mazākais mūsu kopējās nostājas un vienotības spēka piliens, nav varējuši ierasties daži pārstāvji, kuriem te būtU jābūt pat pašiem pirmajiem, ievērojot uzņerhtos pienākumus un pārstāvēto organizācij u mērķus un: uzdevumus. Izskan doma, ka ir kardināla, kļūda, it kā sadarbības centrā vienīgais uzdevums. ir sarīkot Valsts svētku,18.. novembrī un Tautas sēru dienas — 14. jūnijā svinīgos aktus. Ja šīs sadarbības organizācijas sākumā tas tā patiešām arī varēja būt, tad jau drīz vien ir nācies uzņemties ūn risināt tādus trimdas dzīves uzdevumus, Icu-ŗus iespējams; veikt vienīgi visciešākā sadarbībā ar kopējās jumta organizācij as palīdzību. Abās lielās svētku dieiiās, iespējams uzticēt sarīkot svinībās arī vienai vai otŗad atsevišķai organizācij ai, bet tos uzdevumus, kur mūsu trimdas saimei jāparāda,; cik vien iespējams, liela vienotība un nostāja uz āru un sadarbībā .ar ciitām tautām, sekmīgi var paveikt vienīgi no - viena sadarbības centra. — Kā redzams, šie • uzdevumi Ir patiešām lieli un svarīgi. Kā. aktivizēt sadarbības. centra darbībU;' lai šos'uzdevumus patiešām arī varētu veikt?
Pirmkārt,' sakarā ār to.izvir-sījies ierosinājums,: sasaukt plašu interesentu : sanāksmi, sava veida „tautas sapulci" un tā papildināt šo ..jumta, organizāciju ar j auniem spēkiem, piesaistot arī tādas personas, kas šai darbā gribētu strādāt, bet nenāktu tieši no vienas vai otras atsevišķas organizācijas. Otrkārt, jālūdz katrai organizācijai Un draudzei izraudzīt papildus pārstāv-, jus vai nu .tikai atsevišķam ga-dījumam vai arī ilgākam laikam un par to informēt prezidiju. Ar to izdotos pārvarēt kļūmīgo situāciju, kas rodas, kā ta-
ANGLIJAS
DIENAS ANGLIJĀ
BAPnmi^-DRAUDŽU 100 GADU
gad, kad prielcšnieķs nevar ierasties un līdz ar to visa vaņa organizācija paliek nepārsāvēta. Treškārt, nepieciešami plašāk atspoguļot sadarbības .centra darbību Ižītviešu presē un vietējos biļeteni )s, lai sabiedrība būtu par to informēta un varētu notikumiem ^ izīvot līdzi. Līdz šim tas •nav se'dšķi labi. veicies.
■ šai 1 irīdī pats svarīgākais sa -darbībžš centra uzdevums sekmīgi vākt sakarā ar gaidāmo galotņu IconferehGi saistītos uzdevums. §ai nolūkā jāorganizē uņ jāierospa memorandu, vēstuļu un telegrammu nosūtīšana ASV prezideptam, valsts sekreitāram, ārlietu komiteju senatoriem Un Taiutas pārstāvju nama locek-; ļiem, kā an — steidzami — Tautas pirstāvju nama loceklim Zablocdm,
šai darbā galvenās vadlīnijas savā š. g! 18. aprīļa apkārtrakstā devis ALAs priekšsēdis prof, P. Lejiņš. Tā kā izrādījās, ka ne .vi-^ si klātesošie šo rakstu bija saņēmuši, sēdes Vadītājs to ;noļa-: sīja ziiiāšanai vārdu pa. vārdam.
: Tālai, lai ar šī nozīmīgā raksta saturu iepazīstinātu plašākas latviešu jprindas un kopējā' akcijā piesaisptu lielāku skaitu, sanāksme nolēma to pavairot tin līdz ar sadarbības^ centra. priekšsēža -Dr, A. Rudža pavadrakstu izpla-■ tīt trimdinieku saimē, -vēlreiz aicinot sūtīt .vēstules,, telegrammas un memorandus ķ'ā. individuāli, tā:no atsevišķām organizācijām, no sabiedrības centra un kopā ar citām apspiestām tautām.
.šai sakarībā Dr.A. Rūdzis jau uzņēmis:tiešu kontaktu ar mūsu brāļu ļautas pārstāvjiem. Sagai-'dāms,ļka atsauksies arī Ukraiņi un ungāri, kā arī citu tautu pārstāvji Viēnigi grūtības ar poļiem: tie apmulsuši; maldīgās il-lūzijās, ka Polija atbrīvosies pati no sevis, kādēļ ar tiem;.pagrūti sadarboties pat tik svarīgā brīdī,-kā pašreiz.
Tā 1 :ā šis ir vēlēšanu gads, gan kopīga, gān individuāli jācenšas izdibināt, ko par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ā.tbrīvošami domā politisko partiju vadītāji,. kādā, veidā tie .šo -proialēmu ie-: kļāvuši savās platformās un kāds tiem. vispār ieskats par apspiesto tautu liiķteni.'To ārkārtīgi svarīgi ■ jau- laikus zināt;. .'.. Te apspiestajām tautām jāsadarbojas cik vien plaši un cieši iespējams.. Tas varētu dot ievēroj a-muš panākumus,
Kā šŗ apspriede liecina, nevar, teikt, ka latviešu trimdinieki Filadelfijā jau itin visi būtu nogrimusi . vienaldzībā. un apātijā. Ierosinājumi un nodomi, kaš te izskanējuši,: ■ acumirklī ir katra trimdinieka prātā un domās. Jācer, ka tos. izdosies arī pietiekami 'efektīvi īistenot visas mūsu tautas interešu un likteiiīgās cīņas labā.
MŪSU
5Ī
Bažas par Anglijas latviešu garīgo pagurumu, kas paklusām sāka uzmākties vienam otram britu salās, šopavasar tiks izkliedētas .ar; vienu no plašākajiem sarikojiuniem visas - Anglijas latviešu . saimes apmērā. Laikā pirms un pēc Vasarassvētkiem risināsies gan Londonā, gan Zie-meļanglijaš galvaspilsētā Līdzā; Kultūras -dienu sarīkojumi ar ļoti bagātu nn vispusīgu program-
Doma par Kulitūras . dienu rīkošanu radās vienmēr jaunu plānu Un nodomu- risinātājam komponistam Ā. Jērumam.. Kultūras dienas Londonā bija rīkotas jau agrāk reiz, pa starpu notika vairākās Dziesmu dienas un citi kulturāli salrīkojumi. Bet šī ;ga-da Kultūras dienas bija iecerētas ne tikai, kā mūsu, garīgo ba-, gātību- un vērtību ' demonstrējums, bet ari- kā vienotājs spēks, latviešu itrimdas saimei un kā uzmudinājums mūsu jaunākai paaudzei turēt godā latviskā gara tikumus .Ar visu latviešu organizāciju Anglijā līdzdalību jau pagājušā gada pavasarī nodibi-rlājās Kultūras dienu rīcības kb-mīteja, lūdzot sūtni K. Zariņu uzņemties goda priekšsēža pienākumus. Par komitejas priekšsēdi ievēlējā; R. Pavasari, bet tajā darbojas līdz LNPL, LBL, DVP, mākslinieku un daiļamatnieku, ELJA's' Anglijas nodaļas un D.augavas Vanagu : pārstāvji.. Sekmīgas un plašākas organizācijas labā nolēma Kultūras dienas rīkot ctivās vietās — Anglijas dienvidu un viedienes apgabaliem Londonā, bet ziemeļu apgabaliem — Līdza.Ziemeļan-. gUjas .Kultūras dienu izkārtoša--nu lūdza uzņemties LNPL prezidija- iloceklim A. Štrēlertam. Abās vietās sarīkojumu raksiurs un programmas būs' .visumā -līdzīgas. Katrā vietā paredzēts koru koncerts, solistu koncerts, teātra izrāde, ratetnieku rīts, gleznu izstāde un savissīgs sarīkojums ar tautas dejti demonstrējumiem Izpildītāju .sastāvā ir starpība starp abiem apgabaliem, bet ārzemju.viesi piedalīsies abās vietās..' .
Londonā Kultūras dienas at;. klās sūtnis K. Zariņš sestdien, 28. m!aijā, pēcpusdienā reizē ai-prof. V. Tonēs gleznu iz;stādi. Londonieši var būt laimīgi, ka tieši viņu-vidū mūsu lielais krāsu meistars vadīja savus trimdas gadus. Aizejot viņā saulē, viņš atstājis bagātīgu mākslas darbu klāstu, ko Tpneš piemiņas fonds uzņēmies: glabāt un sargāt mūsu nākošajām paaudzēm. Solas>tu. koncerts kā Londona, tā Līdza būs veltīts Jāņa Mediņa dziesmām,, sakarā ar komponista 79. gadu jubileju. Dziedās viešņa no Zviedrijas Elza Zīverte. un Anglijas latviešu izcilā, dziedātāja Ksenija Bidiņa..
•Rakstnieku rītā Londonā • ieradīsies arī ciemiņi no Zviedrijas —rakstnieks Alfrēds Dziļums ar dzīves bieāri aktrisi Irniu Vārpu. Līdzas sarīkojumā aicināti' piedalīties -arī Anglijā' dzīvojošie
latviešu dzejnieki un rakstnie- gākajiem krāsu māksliniekiem šais pavasara saulainajās die- nākmns, tas mūsu tizdevums.. ki — Pēteris A gars, Velta -Sni- latviešu - saimē -.Anglijā,-viņš' 'Īle-? nās,' kad agrīnie ikoki -un krūmi Gribētos saskatīt latviešu ģimtv. ķere u. c. _ _ kas kautribas un atturības dēļ Ja-T^ iikst gan sārtos,, gan baltos, ni, kurā neasiņotu šo moderno
Sarežģījumi^ radās ar teātra līdz šim savus.darbus maz atldā- gan Z€;ltainos ziedos, saule šķiet laiku Neronu mi Diokleciānusiš-. izrādēm.j^Loņdonas- dv drāmas tibā rādījis, žilinskis iet īpatus flziļi'iespīdējusi aii trimdinieku tās brūces. Mēs šeit dzīvodami, kopas režisors:_J, Zariņš pagāju- ceļus, viņu interese, krāsu attie-; sirdīs Filadelfijā,, izklaidējot ie- esam kļuvuši mazdūšīgi ūn gļē. šā gadā un ari vel šogad slimo- čību meklējumi, gaismas un ēnu viesušos aizspriedumus un: neie- vāki nekā mūsu brāļi dzimtenē.'.. ja un-nevarēja uzņemitigsizrā- spēles: ■ ' ■ detī^^^^ Tas tā. sakarā ar bap-,Mēs'jau esam pat tik tālu, ka
des sagat_avošanā.^ ^idzīgakliz- Plašie koru koncerti Londonā-fe^^ draudžu 100 gadu jubilejas esam gatavi akceptēt koeksisten-ma gadījās ari Mārtiņam Zīver- pulcinās koventrijas, Korbijas, svinībām, kas.jo plaši atbalsoju- ci un vairs nenodrebam, kad retam, kas gaii bija solījies ar sa- Londonas, Notinghainas jauktos šās ari citu konfesiju latviešos.- džam, ka masu slepkavām sniedz / vu -kopu un JW lugu Anglijā korus un Zuikas-vīru kori, diri- šo svinību lielais nobeiguma ^^^^"^^ ierasties, bet veseiibas apstākļu ģeņtu a. Jēnma, H. Pavasara-un dievkalpbjums notika 24 aprīlī niī|us viesus, kad tai pašā laikā dēļ bija^spies^javu nodonm R. Zuikas vadībā: Līdzā.dzieš--Austrumu baptistu teoloģijasse-
grozīt, Ta nu Anglijas latviešiem mas skaridinās vīru kori „Dau- bināra dievnamā Sapulcējušies su tauta - zem ļaimas ok-upā-pēdējābridi bija jāmeklē cits at- gava" un „Dzintarzeme". diri- ap 1000 dievlūdzēju Goda viesu cijas varas cieš elles mocības ... .risinājums jo^.teatŗa izrāde ir ģentu a.: Pommera un h. Stala- vidū ari Latvijas sūtnis ASV ^^^^ neuzvarēs ne mo-
viens no popiilarakajiem Kultu- ž . . prof a Spekke un Brivāš pasau- derno laiku NeJoņi, ne Diokleci-
ras dienu sankojumiem, no ku- Nobeiguma saviesīgajā sarīko- latviešu apvienības valdes āni,. |)et uzvaru gūs īstie patiesl-ŗa atteikties-_,ricības komitejai jūmā mūsu skaistās tautas, dejas .priekšsēdis prof Lejiņš bas meklētāji."
negribējās. Laimīgā kārtā palīgā Ziemeļanglijas Kultūrās dienu . 'V Prof, Lejiņš. Brīvās ■ pasaules
īstā laikā nāca rosīgās 2ie- dalībniekiem demonstrēs pazīs- ^^^^vkalpojuma piedalījās 8 ma^ latviešu apvienības valdes priekš- ■ meļanglijas Bradfordas DVP un *tamās un izcilās tautas deju ko- Pr. čukurs, A. Meija, A. sēdies.savu apsveikumu nodod no i
LBL drāmu kopas, pirmā apsolot pas ,,Kamoliņš" ūn „Sakta". ^S^i^is, R. Ēkštedns, A. Stefen- globālās organizācijas un : J. Jaunsudrabiņa 3 cēlienu ko- Londoniešiem pēc ilgāka: laika bergs, V. Freimaniši A, Mētra un Amerikas latviešu .apvienības. Iz-mēdījās. „Jo pliks, jo traks" uz- stāsies priekšā DVP Londonas ^' švēms. . ceļot, ka AĻA'ā kopā ar bitam or-
vedumu.; Londonā, bet otrā — nodaļas dejotāji ..Pastamieki.". Visai impozants jau pašā diēv- ganizācijām darbojas; drau- ; Raiņa ,,Pūt, vējiņi" izrādi Lī- Cik vērojams pēc biļešu ie- kalpojuma sākumā bija lielā dzes — .no 160 dalībniecēm ir dzā. ,j • . priekšpārdošanas, atsaucība Kul- kopkoŗa gājiens ar. dziesmu uz 40 draudzes — nmātājš norāda.
Tonēs izstāde Londonā būs at- turas dienām kā dienvidos, tā kora vietu. Kopkori — pāri par ka šai cildenajā savas tautas dar-vērta jau nedēļu pirms V'asar- ziemeļos būs ļoti liela. — Mēs,' 200 dziedātāju — veidoja apvie-.bā tas nav radījis ne mazāko; svētkiem:noteiktā laikā, lai pēc — Anglijas latvieši, neesam pā- riotie Bostonas, Bukskāutijas,či- traucējumu, ne mAzāko grūtibu; iespējas daudzi varētu iepazīties gurusi un garīgi: kūtri, neesam ķāgas,; FīladelfijaSj Klīvlendas, Kopīgs .uzdevums,,'-kopīgas inte-ar meistara darbiem. Līdzā no- novērsušies no latviskās kultu- ^Jujorkas un Tdronto latviešu reses par savu tautu un par lai organizēta, gleznotāja Ērika ži- ras; mēs esam vienoti un stipri baptistu draudžu kori. Teicami nolaupīto elementāro tiesību at-linska: gleznu istāde,.kas būs at- cīņā par dzimtenes brīvību —, iestudētās un apbrīnojami labi gūšanu dzīvot pašai savu dzī-. vērta visu nedēļu pēc Vasarsvēt-: ne uguns, bet garā ieročiem ro- .saliedētās, svētku dziesmas pār- vi savā valstī — -visus mūs (ur kiem. žilinskislr viens no rosī- kās! A. L. maiņus vadīja; 7 diriģenti: M. kopā un palīdz veikt lielospie-.
- • • ' ' ' • . ' - • Mūrnieks.: Eduards Baštikš, H. nākumus. .Kad Latvija būs atkaļ
Karisdns, e^Zupiņš; Arvīds briva,^^^ tad draudzes un
•■.Purvs, Z. Vīķe un e; Ķers.-Ēr-.laicīgās .organizācijas vairāk at-ģsļu pavadījumus korāļiem un vilksies katrā pde saviem īpat-ieskaņas; spēlēja. Elsie Lagzdon. ņējiem darbības mērķiem, bet ■ , _ .... . _^ . \^ pašreiz esam kopā vienam mēr-;
O^a daļa macitajs A. Metem atgūiiespēts latviešu tau- • sniec^avestunsku paijātu, at- dzīvot savu'normālo dzīvi,. .. , zimedams_pinno bapbis^ par- ^.^ draudzes, uzturiet, izko-ciestas grūtības, nenovīdību, nelabvēlību un- pat vajāšanas, norādīdams, :ka bapdistu kustība mūsu tauta ir radušies nevis kā-
;, RIETUMVĀCIMS' KOMITEJAS . „RETTET' : DIE FREī--HEIT" JAUNĀKAIS'.IZDEVUMS' APSTIPRINA MŪSU SENSENĀS- ATZIŅAS/par'; KOMUNISTU' INFITRĀCI-;.
■ JAS-METODĒM.' .'"•/.
iMinētā vācu komitejt <Glā- ku un žurnālistu-vārdiem, kuri.
piet garīgas vērtības, lai- tauta .varētu dzīvot. Tas ir yiens no pašiem svarīgākajiem posmiem: , _ . . ... ^ u-u, • mūsu darbā, šie lielie svētki ir biet brīvību), kurā ietelp daudzi.aizraudamies ar pārāk ,,cēlām" .J^^s^J^emju.misijas darDi^ ar sērigu noskaņu, jo nevar būt
vadoši politiķi un sabiedriski dar- idejām vai ideāliem un pacifis- ļ^^^ļ 5^"^^^^^.!^^^^^^^^^ neapr līksme, kad tai
binieki, nesen ir izdevusi tā šauk-mu, esot: ļoti noderīgi ' dažādo latviešu tauta pagājuša .gadsim- ^^^^ ^j^j^j mūsu'brāļi un māsas
to sarkano gfāmatu„Verschwo-.komunistu maskēto .organizāciju--.--*^ .f^^^^^^^^J^^ ''^^?^\citeš zem svešas varas Latvijā, rung gegen die Freiheit," kurā, darbībai. Parasti^šie ļaudis ir sa- ^^^^^^ sev lidzi pirmos j^ģs ^o^^ēr; meklējam pozitīvas
pamatojoties; liz ļoti plašiem ma- mērā; populāri, un viņu vārdi vai ^^'^^^/^^^J^Sj^P^^^ .vērtības, lai arī šādos apstākļos
teriāļiem, 175 lapas pusēs konk- paraksti esot komunistiem ļoti .^^^^^.^^^.^^^^^^^^^^^ ^-'".mūsu svētki būtu: svinīgi, un to
rēti atklātas Maskavas ..diriģē-to noderīgi kā'makšķeres ēsma da- s^^cibu tai laika svešu varu no-; j^^j^ļg.^jojj atsūtītās dziesmas ņo komunistu metodes, iespiežoties žādām; rezolūcijām, protestiem ^^ktajos latviescs. Ka jauniņa- ŗj^imtenes . .'.." Mums jābūt garī-Ŗietumvācijas presē, arodbiedrī- un manifestācijām, kuras istenī- J^^l^ '^^^''1^^'^ atnesa^ tagad, tik spirgtiem un garīgi siipriem,; bās, kultūras pasākumos: u. t. t. bā kalpo tikai komunistu pāsau- P^^^ pazīstamo svētdienās sko- :^^. ^^rētu cīnīties, jo garīgā pe--Samērā plašu teJi)«/^rāinatā(ta Ies iekaļrošanss un brīvības sa-^^-.^u': tomēr.nemāca^gan ļ^adas .sļjnjsmā, neko nevar panākt. Bū-ir radījusi dzrvasHn asas disku- graušanas mērķiem. Grāmata ari J'eiigijas dogmas^ bet sniedz ti- ^^.^ priecīei, kaitrimdā esam vie-sijas) ieņem atklājumi par ko- atklāj,: ar kādām metodēm^ ko^^^^i ievirzi patiesa kristīga sadzi- ^ ■ ^
mūnistu samērā veiksmīgajām mūnisti: (paši atklātībā-riēparā- 7^' (Sakarā ar gaidāmo . galotņu
metĢdērn, ar kurām viņi cenšas doties), „palīdz" šīs ;rezolūcijas. Vislielāko uzplaukumu latvie- konferenci privātās sarunās mū-iegūtRiētumudemokratijuintel- protestus, manifestācijas, dekla- Šu baptisti piedzīvo neatkarīgajā su cienījamais sūtnis norāda; lektuāļu simpātijas un atbalstu, rācijas u. t. t.-radīt im izstrādāt Latvijā. Tagad dzimtenē uznā- ^^pariet visu, kas is.spējams. un maskējoties ār pacifiskām vai ar minēto intellektuāļu aktīvu kusasļoti lielas giūtības. Tieši arī to, kas liktos neiespējams avangardiskām parolēm. , līdzdarbību, tik:-glUmi, ka paši-atklāti mācīiājus nevgjā, bet to mūsu lietas iabā." Prof. Lejiņš ,
Ftdciņa aktīvākie dalībnieki: no kr. r— Modris Mednis, Judīte Jāuntirāne, Juris Cēderbaumf, Ilze Hofmane, FLJP pr-dis Juris Jauntirāņs iin Brīvo latvj i b-bas priekšsēdis Jānis Šmitchens. B. Tontsona foto.
Piladelfioas ■la:tviēšu. jaūnatr. nes pulciņš savu 9 gadu ilgo pastāvēšanu ar īpašu sarīkojumu atzīmēja š. ģ. 23, aprilī „East-end" kluba telpās. Ar īsu svētbrīdi vsinības ievadīja prāvests K. ' Birznieks. Pulciņa priekšnieks Juris Jaūntirāns kodolīgā atskata runā izcēla pulciņa sasniegumus aiztecējušā . gadā im norādīja, ka jaunie dalībnieki pulciņā ienāk ar daudz lielākām domu, uzskatu uņ izglītības at-:šķirībām nekā agrāk. Kas agrāk bija pats par sevi saprotams, tas tagad jāmācās kā grūts skolās uzdevums. Par spīti itam pulciņš strādā jo rosīgi. /_ ..
GRĀMATVEDIS
GRĀMATVEDĪBAI UN lENĀKUMA'NODOKĻU -APR.- .UZŅĒMUMIEM.,
Z V a n ī t . hu 5-6121 vai HU 3-9181[
T 0 r b n t 0.
IB!>JWiB.f»
Ar īsām uzrunām pulciņu apsveica Filadelfijas organizāciju un; draudžu sadarbības centra priekšsēdis Dr. A. Rūdzis, no Sv; .Jāņa: draudzes. A., Greizis, bet nb Brivo Latvju biedribas priekšnieks J.- šmitchens.. Vēstulēm un telegrammām bija sveicinājuši: ALJA's priekšsēdis šļesers, Daugavas Vanagu apvienība Filadel-fij ā, Filadelfijās • un . apkārtnes ev.-lut. draudze un Filadelfijas latviešu vīru dubultkvartets.
Priekšnesumu daļā jaunāko dejotāju; grupa viesus iepriecināja ar; raitāīļt-i tautas dziesmāni; Improvizāciju .„Sijā auzas, itautu meita" nācās atkārtot,
par rosīgākajiem pulciņa .dalībniekiem pagājušā gadā 'atzīti četri, proti; Judīte . jauņtirāne, Modris Mednis, Juris 'Cēderr bauins un Egils Ēvalds. Priekšnieks tiem izsniedza kā nelielu atzinību īpašas balvas, galveno-kāri grāmatas,
; Šarikojmns aizritēja
ssiilā un
.^ .- ŅUJORKĀ ' .
® Kurzemes cietokšņa piemiņas sarikojums, ko šogad Baltijas brīvības namā, 131 W. 70-th St., Manhatenā riķo kurzemnieki un veterānu organizācaija,, notiks 7. maijā,, pīkst. 5. p.p. .
Māc. ;r. Zariņš vadīs svētbrīdi, kam sekos kurzemnieku pārstāvja R. Turka uzruna un vēs-. tumieka T. E>ukāta referāts par Latviešu leģionu 2. pasaules kar ŗā (T, Dukāts pats;ir kauju dOr lībnieks ---19. divīzijas virsn.). Aktu kuplinās mākslinieku priekšnesumi Pēc akta būs kopīgs azaids, par kō rūpēsies LKIA's dāmu komiteja. Reizē notiks ari 19. divīzijas karavīru tikšanās. Visi laipni aicināti.
. Rīkotai.:. ,;
;-.; ' -(GMĀGĀ
® Čikāgas iatviešu biedrības Latviešu valodas pulciņa sanāksme notika;2v maijā, pīkst. 7.30 vak.. Latviešu namā., Pārrunāja Oiafa Stumbra dzejoļu krājuma „Etīdes" valodu Un rakstīi3U. Visi laipni • acināti piedalīties pulciņa sanāksmēs.. \ :
EUZABlETE, N. J.
® Sestdien, 23. aprīlī Elizabe-tes-ŅUarkas latv; ev.-lut, draudze bija- rīkojusi ..Liepājnieku salidojumu:" .
, : Salidojums iesākās ar dievkalpojumu Sv. Marka luterāņu baznīcā, ko vadīja draudzes māc. A. Kiršfelds, bet sprediķi teica viesis no Filadelfijas, Sv. Jāņa latviešu ev. lut. draudzēs māc. J. Šiliņš, bijušais Jaunliepājas draudzes mācītājs, pie ērģelēm — V. Neimariis. Dievkalpojumu kuplināja Klsdelfijas ^v. Jāņs
:. Pretēji strādniecībai un citām līdzstrādnieki nemaz .nenojauš izdara vairāk vai mazāk apslēp-, tāpat: ,;Dariel visu ie.spējamo. vienkāršo ļaužu aprindām, kurās savu;darbību komunistu propa-;tā. veidā ierobežojot darbību, de- Sekojiet .norādījumiem manā komunistiem ar viņu lozungiem gandās Un infiltrācijas virtuvē, portejot un apcietinot. Tagad apkārtrakstā. Dariet, ko varat.") ne tikai Rietumvācijā, bet arī ci- - ■ / . . . mācītājs drīkst sprediķot tikai No vispasaules baptisf,u.savie-
tās zemēs vairs neesot nopietnu tairdraudzē, kurā viņam atļauts -nibas sveicienus nesa A.Klau-
panākumu, pēc minētās grama- Ķj^""^^^7^"V^^^^^^^^^ .Ērģeļu spēli atļauts piks, norādīdams, ka'viņš strā-.
tas atzinumiem intellektuāļu i"aies^grausanai, cita starpa, ra- vienīgi korāļiem, betne; solo dādams šai vispasaules organi-frontepret komunistu infiltrāci- ■ .°: .;°^^?^ ^^^^.^ļ?"^ ^P. dziesmām un cita veida mūzikas zāoijā, "tomēr jūtas patiesi lepns,
ju ..esot izrādījusies loti vāja. Tā ^^^^^ļ^^™^^^^^:, ^^^^^ ^^^"^J"^ Rīgā, pie- ka pieder savai latviešu baptis-
Vācijas.krievu joslas komunistu t^^s komunistu triKs_esot maņev- ^^^^^^ 7 dievnamiem 3 jau tu draudzei. Līdzīgi latviešuarā-varenie esot varējuši savākt.kar- nodanto .matenaio zauaeju^ ^^^.^^ Liepājā no 5 zuduši 3, jam tīrumā, arī mums jāiet tau-totēkU ar aptuveni 60.000 Rie- izcelšana. Ari virsniekuriui- Ventspilī no 2 zudis.viens, tāpat tas tīnimā un jāar ~ jādzen tumvācijas'.zinātnieku, paidago- sana pret apakšvirsniekiem un ^^^^g. (ļie,yŗ,ami ari Daugavpilī jauna vaga. Kā "bez tīruma ar-;gu, ārstu, mākslinieku, rakstnie- ^^^^.V"^"^-^-.^^^ un citās Latvijas.vietās. Tur.ta- ganās pat Imūsu technikas brī-
■ ^ ņemiem-ar samēra iabi^ gad: ierīkoti kino, mantu nolik- numu laikos nevar tikt pie mai-
. ^ mumstu panākumiem zes, tā ari tautas druvā bez līdzi-
stāsta ka ļou ielu «iM 10^-/1,^^^^ to ; liecina tieši šim gas „aršanās" nekis nav panā-ņmmsti^ļ^l^t^^ari metumva ^^.^^enē sa-; Lms . . .šai masu produkcijas
m arodbiednbam, ^^^m kas pārsteidz, jaikā mēs gan varētu sākt domāt,
esot leŗUreti^merani^^O^^^ un iepriecina ar lielo.gara spirg- ka kaut kādā ceļā:viss tas, kas munistiski ^kdotu^ unkci^^^^ mums tautas druvā darāms, bū^
ru. sie ļaudis, kas-parasti esot . , ■ . , .
draudzes.kons sava diriģenta M. arodbiedrību vadošaļās. vietās - "Latvijas sūtnis ASV prof. A. tu,jāsaražo lielos kvantumos,lai Rimbenieka vadībā. Savā spre. uzdevumu d-vēiiem Spekke savā apsveikuma uzrunā -,pietiktu ilgam laikam'; unmums
diķī māc. J, SUiņs likai^lāteso- nie...labiem latviešiem- šai aršanas darioā nebūtu jāpie-
Rimbenieka vadībā.. Savā spre^ no saviem
diķī māc. J. Siliņš lika klāteso- ^ conPmnt an 100 mii i o- griezās pie.„labiem latviešiem- saa aršanas aarna neomu japie-
ki dziedāja koris. niiem. Neesot tādēļ ari brinums, savas tālākas domas illustresa-: _
Pēc dievkalpojuma visi pulcē- ka viņi dažreiz samērā sekmīgi nai atstāstīdams atgadījumu pec mus saviļņotu .bai paliekam jās draudzes sarikojuiha telpās, ļ ietekmēt arodbiedrību 1. pasaules kara, kad kāds Indi- uzticjgi draudzei un tiem ide-,
kur vietējās dāmas bija sa-gata- ^^^^ lēmumus vai ar dažā-'jas gudrais apmeklējis-,Eiropu, āiiem, par kubiem vecie savu mū-
vojušas mielastu. , T^^T -^īf^^^^ žu atdevuši, lai paliekam uzticī-
Laicīgo vaķara^ daļu -ievadīja ^^""^.^^r^"^^'"^^^^^^ savai tautai i^ savas tautas
ar kora: dziesmām, pēc kam nepareizu informāciju izmcmot msķas celtnes, iieias un P^'rt^ f^, ^. ^ - „
draudzesmāc. a.; Kiršfelds izlū- nekomūnistisko vai pretkomū-: fabrikas; smalkas un komplicē- uzdevumiem . .
dzās Visaugstākā svētību Kuš- nistisko arodbiedribu darbinieku tas ierices, Indijas gudrais neno- Latviešu ev.-lut. draudžu apvie-
tīgs un izdangs bija mājastēvs, autoritāti Liepājas Saulesdruvu bijušais ^^^o^^^^^' apsaimniekotājs. Starp sabrau-
cieties un jautājis: „Sakiet, vai- iiības Amerikā pārstāvis prāvests šīs lietiņas vien jūsu dvēseli pa- K. Birznieks, nevarēdams perso--- j___^,i.r.iAi*;ļv,, ii-n KH. -nīpi iera«fips .t;veir.iriāia ar vēs-
.-V. Ā ^-v /Protams, visi šie vācu sarka- jj^j^ lielāku skaidrāk^ Sils^S&^-^ās grāmatai
Sa runu teica māc. J. Šiliņš.' trimdiniekiem, nav nekas jauns, ka mēs dzļvojam' tik liela pār-
pieminot ar klusuma bridi mums: tie tikai apstiprina mūsu ^aiņu un pārvērtību laikmetā,
zudušos un mocekļu gaitās eso--senseno atziņu pareizību. Zinot, kādu cilvēce līdz šim nekad vēl
šos. .Vēl runāoa prof, A. Annus,. ka komunistu infiltrācija gan- j^^^ pielidojusi. Tāpēc nav jā-
atgriezdamies -^atmiņās ^I^^^^ drīz visur "norit pēc puslīdz vie- i^^ōb, ka daudzi apmulst un SikiJP''S^Sāia'luS^
^^ājW ?Svlg.^^fa ^nētā grāmata ;var ierosināt „^ ^kaidrii skatu. Mums tomēr
Stengrēvics,; M. Rimbenieks'u.c. mazliet ;vairāk padomāt par tiem. savs darbs jāturpina un jāveic
i Neaizmirstamus brižus sagādāja no mūsu.: vidus, kas mēģina aiz- ijdz galam ari šais ,.tumšajos,
'bij. Liepājas aktieris Mucenieks, stāvēt „kontakta meklētājus" grūtajos laikos." Tas mūsu pie-
nodeklamēdams: dažas patriotis- ^^i uzklausa komunistu izplati- ^ -kL'SHlff'S^ melu informāciju par vadoša-
SSSr^vŽf AN;GLIJ;a. :
saviem bērniem no okupētās pretkomūnismacmitajiem. ... . . .. ^ ■ . ^' .-t^. -
' Latvijas. He galda ap šo atbrau- lūdzam musu abonentus, - sakot
'cējū bija: liela drūzmēšanās. .■ ; ■ ... ' .■ ar š..?. 1. aprīli, abonēšanas maK.
r Apgrozībā : bija- apsveikumu sas kārtot
rrtes tālajiem . liepājniekiem, VALu ..dKUJ^U ilitJCilVl^^
kar-
D.V.F. GRĀMATNSCĀ, n QUEENSBOROUGH
TERRACE, ; ..LONDON, W.; 2. -
kuri- nevarēja ierasties:personi- , ,. ministru nrezidents Ka-d lielo, attāi.miu dēļ, bet atsūti- • Irākas ministru preziaents i^a
, juši sveicienus salidojuma dalīb- sems pēc piedzīvotā atentāta jū-
niekiem. Apsveikumi saņemti doties tik apdraudēts, ka tagad no ASV attālam vietām un Ka- ,,
nadas. ... ^^nas valkājot īpašu bruņu; ^.^^^^^^
: Salidojuma^ risinājās dzīvas kreklu, kas esot vācu konstmk-ļjg ar! dabūjami BEZMAKSAS pān^ latvi^a gaiso^_^^^^^
Paldies
CEU VĀRDI
Māte ieraksta pirmos teicienus tais lapaspusēs, ko saucam par cilvēku likteņa grāmatu.
Edvarts Virza.
Katrai zivij vajadzīgs citāds ūdens. Karūsas labprāt mājo dūņās, līdakas zālēs, bet foreles dzidros, oļainos strautos.
Pēteris Aigars..
; •
Visai dīvaina un bezgalīga likās &ī riteņu griešanās; likās, ka dzīve būtu garām aLffilīdošas važas, kurām nekad nav gala, un' kur visi loček|i iekabināti viens otrā,
I Pērla Baka.
