1960. gadal4. maijā, 39. n-rs. ĢENERĀLKONSULS
Mr. R. N. BRYSOK
^ >ronto, tel. HO 3-5861 118 DANPORTH AVE.
KONSULS
VILIS TOMSONS:
ķ- Tel RE 8-7798, Montreal, P. Q. 5210 VlGTORLk AVB. APT It
.AirDItOŠINASANAS * SPECIĀLISTS
&t 41 PITCAIRN OBESC., in.       TORONTO PL 9-0266.:
latviešu kredītsabiedrība
LATVIAN (TORONTO) CREDIT UNION Limited
izdara visas parastās ban-Jm operācijas; pieņem noguldījumus un depozir tus, izsniedz aizdevumus, izdara čeku operācijas.
Birojs atvērts divas reizes nedēļā" no pīkst. 8--<.0 vakarā.
pirmdienās^ Sv. Andreja baznīcas telpās, Carlton & Jar-vis sturi  Tel. WA 4-1563 vai
HU 3-9283. Ceturidienās 231 Roncesvalles Ave., Venus  puķu veikalā. Tel. LE 4-4645.
Pasta adrese: P. O. BOX 37; TERMINAL „R", TORONTO, ONTARIO.
li-ļu,
Lin, ļu-ķt-
ļim •šo ļ.sī Iti--
3U.
lē;. ies ni-Inl;-
Iz-
tautas dejas dziesmu svētkos
•7. maijā Toronto LB telpās bija apspriede pār-tautas deju uzvedumu ■ 3. . latviešu dziesmu svētkos Kanādā 1961. g^da. Apspriedē piedalījās šuriņš, Senkē--viča, Aigars, Ādlers,Bāliņš u: c. Izraudzīja uzveduma rīcība kopu ar P, Aigaru kā priekšsēdi un O. Pētersoni sekretāri. Deju priekšnesumi paredzēti universitātes stadionā; iesāks ar grupu dejām: Līkumu, deju, Ačkupu, Krusta kazaku, Jautro pāri, Sudmaliņām u. c. Būs. tautas deju, sacensība, paredzēta labāko dsjotāju godalgošana;
Deju kopas" šim. uzvedumam. lūgtas pieteikties pie P. Aigara, 109 Evelyn Gr., .Torono 9, Ont,, Canada. ■
Tuvākas ziņas sekos.
BRiDINA KANĀDU -NO NEITRALITĀTES
Kā zināiiris; Kanadas^presē ir ^j' jau .^atskanēlušas balsis, ka Ka-'^^^ nadai it kā^ vajadzētu norobežo- -ties no kopīgās .aizsardzības ar Savienotajām'Valstīm': un dekla-.. rēt savu neitralitāti pret Pado-miju.
Alberts Kalniņš, kura lasītāja, vēstules jau vairākkārt .ievietošanā tas Toronto lielā laikraksta The • \"ī' Tcleiŗram slejās, tagad minētajā ;
laikrakstā lasītāju vēstulēs bri-pa-dina, kanādiešus no neitralitātes iias sakarā, ar, žurnMista Džēmsa. ām Minifija'  (Minifis) ieteikumu Kanādai kļūt neitiālai. •' '. ; Autors norāda, "ka pēc 1914. ''^ļ^y gada neitralitāte vairs nav ti-'jlj. kusi ievērota,, tā bijis-l.iin 2. th -• pasaules karā Beļģijā, .Holandē, 'eļa Norvēģijā un citās Eiropai vai-stīs. Neitrā^tātes illūzoriskumu sāpīgi pieredzējušas Latvija, Ue-Iŗļ^] tuva un Igfaunija pirms 20- ga- • ,• jo- diēm, kad 'Padomju Savienība, ā ir neievērojot šo valstu neitrālitā-āpi- ti, tās okupēja. .
{ Nesens piemērs, kā komunisti ^S|ģr skatās uz neitralitāti ir ķīniešu tīstī-^ okupācija dažos neitrālās īndi-
jas apgabalos.   - . ^irojs  ' Uz ■ pieredzes pamata A. Kal- ■ ^^a- niņš,- pats tagad būdams Kana-fi kn das pilsonis, brīdina šo zemi-no IcIāl- Dž. .Minifijas'ieteiktās neitrāli-lultā- tātes.
SĀK DARBOTIES h)nta SVĒTDIENAS SKOLA '
iČ^^-, S. Paulo ev.-lut. draudzes mā-t-VVešt ^^^^^Js J.-Mekss, sakot ar 8, mai-I jzve-ju, ik svētdienas sāks darboties spēs latviešu svētdienas ^skolā. Bērnu P^^- pieteicies diezgan. liels skaits, ^rijas grūtības ir ar skolotāju sakomp-'
Inīoas; : '■—.....- I III..........     ■ II II- •   n" •
U.C.
J,ksājss • ■
Abonentu ievērībai
Itonas Zviedrijā nene- ■ Latvijai  Amerikā abonēšanas 1;°^^^    maksu lūdzam kārtot ar
iece        STOKHOLMAS NODALU, vairā-     SCfk 220. vSTOCKROLM
LA apgāds
fas manuskriptus saīsināt. . ]tus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sōtSs
pastmarka, ļiniciāļiem paraktītajos rakstos Istel&tās edakcljas vie^oldiin. ,
i'-r.
Ķ Ii
■..ii.
i: w
@estdļej?,'l960. gada 14. maijā, 29. n-rs.
ENSIONĀRI IZTIKS feEZ KRIEVU
Daudziem vecās paaudzes lat- dzimšnas apliecības, kā td līdz viešiem, kas Kanādā jau npdzī- šim mēdza departaments prakti-vojuši 10 gadu un sasnieguši 70 eēt, protams, ii- jāatzīst, ka dzim-gadu vecumu. Ir -tiesības savemt šanas apliecība ir labākais ve-vecuma pensijas, neatkarīgi rio cuma pierādījums, un vecuma tā, vai viņi ir vai nav pieņeniuši; pensiju noteikumi prasa, lai ie-Kanadas pavalstniecību. Svarīgi sniegtu dzimšanas vai kristīša-ir tikai pildīt likuma prasību par nas apliecībās. Tomēr esmu pār-10. gadu nodzīvošanu un vecumu, ■ liecināts,; ka jums būs patīkami kas dod tiesības uz pensijas sa- uzzināt,.ka pirms neilga laika, ņemšanu, viens no dckUmen- ievērojot grūtības, ar kādām da-iham, ko var pierādīt vecumu, žām no.šīm personām bija jāsa- • ir dzimšanas vai kristības zīme. duras pie dzimšanas apliecību • Bet tikai nedaudziem tādi doku- saņemšž^nas, ilgo laiku, kas pāģā-menti ir saglabājušies. Tāpēc ja,, lai šādas apliecības saņem.tu. Valsts veselības un tautas labklā- un dažu personu nepatika", šādas-jības departaments mēdza aizrā-. apliecības pieprasīt, visiem radīt, lai latvieši šādus dokumen- jonu direktoriem nosūtītas j.aur. tuspiepi^asa no Padomju Krievi- nas instrukcijās. Pēcšīminstruk-jas sūfeiecības Otavā (dzimsa- djām pansijas pieprasītājam, kās nas apliecību), bet kristību zī- dzi-ņīis^ugšiiunētajās zem ,mi,,rakstot baznīcai; ■laq'ā jūs bi-vajaM prasīt, lai tas mēģina jāt ikīistīti," kā teikts minētās dabM savm "dzimšanas apliec iestādes rakstos, ko saņēma pen- Ja izrādītos, ka nekādus citus siju pieprasītāji. ^. pierādījumus nav
Tie, kas. pieprasīja kristību zī- iespējams dabūt, ir jāgriežas ve-.mes no savām draudzēm Latvi- cuma pensiju likuma paredzētā jā, (tiešas atbildes no tām pa Ue- tribunālā."
Kurzemes cīnītāju sāUdojmnā 7. maijā DV namā E. šķobe (pa labi stāv) referē par Kurzemes cietokšņa pēdējām dienām iMi kapitulāciju g^ņīaJjā, kad sākās mūsu tautas traģēdija.
Kurzemes cietokšņa bij. cinī- valsts  Kurzemes divīzijas ko- kapr. J. Elberta u.
PADOMJU STATISTIKA IZLAIDUSI
Irievu skaits Latvijā gandrīz trīskāršojies ,
Maskavā regulāri iznāk ,,Vest- galvaspilsē;as tagadējo „seju un ņik statistiķi," kura   ievietota- balsi," pat ja par to daudz jau : jām ziņām dažreiz gan, liekas, nebūtu lasīts vēstulēs un dzir-nav vairāk- vērtības. kā tajos pa- dēts no tieiņ, kas vēl nesen pa-; domju izdevumos, kas kalpo vie- ši tur bijumi. Igaunijā un Lietu- ^ ņīgi melu'propagandai. Kremļa vā krievu skaits (pro.osntuāli) oficiālās statistikas izdevumā ne- ievērojami mazāks: pirmajā ko-. trūkst tādu datu, kam var ticēt pā ar balticrieviem . 22,6 proc, vai neticēt, piemēram — izglī- bet otrā pat tikai 8,5 proc. Lie-tības nozarē, kur uzrādīts liels iuvā tad arī visaugstākā pašu . progress, bet netnikst arī tādu, lietuviešu ..kvote," jo tie sastā- •■ kas atklāj padomju varas polī- da 79,3 proc. Iepretim igauņu tikai neglaimojošu paitiesību. Pēc 72,9 proc! No visām padomju ne-Padomju Savienības pēdējās ie- krievu   ..republikām", tikai Ka-dzīvotāju skaitīšanas datiem re- zacJistanā un ķirģizu„republi- ; dzams, ka pagājušā gada 15. jan- kā" iedzīvotāju sastāvā krievu vārī „parādīzē" dzīvojuši 208.826.- procents lielāks nekā Latvijā. 650 pilspņi, pie kam vīriešu bijis   Padomju Savienības kopējā ie-ap 20 miljonu mazāk nekā sie- dzīvotāju sastāva izvērtējums,^ viesu. kas iespiests.„Vestņik statistiķi"
Latviešus, protams, visvairāk š. g. 2. numurā, rāda, ka visā var interesēt dati par boļševiku paradīzē" dzīvo 1,4 milj. latvie-okupēto Latviju, ne. tikai paši šu. Atskaitot no tiem 1,298 milj. par sevi, bet ari salīdzinājumā Latvijā dzīvojošos, citur izkaisī-ar abām pārējām Baltijas vāls- to 1012 tūkstošu latviešu lielāko c. Pēc plkv. tīm.  Iedzīvotāju  skai'ts mūsu daļu droši varam'pieminēt ar pa-;
J. Kreiļa uzņ.
not
lakai .daļai nesaņēma, tbet pēc   Kādā vēlākā rakstā šinī lietā tāju tuvināšanās vakars bij?t ne- mandieris un atbrīvošanas cīņu R. Oša (Anglijā) apsveikuma nb- dzimtene skaitīšanas dienā bi- tiesu līdzjūtību, ka itiem jāvergo vairākiem,mēnešiem gan pienā- mirīistrspat ietec, lai pensionāri, cerēti kupli apmeklēts un nori- laika Uepājas atbrīvotāju vienī- lasīšanas, uz viņa izteikto vēlē- jig 2.093 miljoni: Salīdzinot: ar Vorkutā, Kolimā un citās Sibiri-ca Padoinju Savienības sūtnie- kas sasnieguši sešdesmit deviņi tēja   kauju   laukos   noslēgtās bu komandieris. Izjusti svinīgs šanos, vakara dalībnieki nodzie-: brīvās Latvijas laiku, tātad -.jas uh Tālo Austrumu piespie-čības raksts, ka tādi' dokumenti ar pus -gada vecumu, griežas pie draudzības zīmē. bija brīdis, kad sirmais ģenerā- dāja „Pūt, vējiņi". O. Kļave- pieaugums; diemžēl, uz latviešu du darba vietās — raktuvēs, me-
nav dabūjami ... Tātad bazņī- rajona pensiju direktori^^ ...        -     .....       .      - .
cāmv^ nu'bija bailes vai arī bi- tiem pailīdzēs viņu lietas ja aizliegts atbildēt uz ārzemju tot, lai i sešu mēnešu
pieprasījumiem pēc kristību-zī- tiem atliek līdz 70 £r&du sasnieg- gājuši jau 15 gadi kopš Kurze- zemes altāra. Ģenerālis norādi- Bija ari„kantīne", un simbo- tā, bet tagad, pēc „Vēstņik sta- no 1939. līdz. 1959. gadam Rie« mes. Tā kā tanī laikā, kad dzi- šariai, visas formalitātes būtu meg traģēdijas, kad latviešu ka-. ja,; ka Kurzemes cietokšņa cīņās lisko kantīnes devu — glāzi no tistiķi" oficiālajām "ziņām, tikai tumsībirijas iedzīvotāju skaits muši tie, kam tagad piepildās 70 kārtībā.. ■ ŗavīrs palika neuzvarēts, bet bi--ir bijušas niknākās, kād noslēpuma", ar 62 proc. Toties ņo 10,59 uz 26,6 pieaudzis par 24, Urālu apgaba-
gadu, latviešu zemēs nebija ne- Katrā ziņā sakarā ar spīkerai ja spiests nolikt ieročus pasāu- kādlatviešu karavīrs piedzīvojis..,,triecienmaizītēm" izsniedza St. pr^c. palielinājies krievu, no 1,38 la par 32. Austrumsibirijas pax kādu dzimtsarakstu nodaļu, kas: Mioeneia enferģiskaijiem pretso-Ues tā laika domas priekšā. No tā Viņš cildināja Kurzemes cīnītā- Leīmanis un A. Beitāns. Bij: cī- 2,9 proc. baltkrievu un no2,51 34, Vidusāzijas un Kazaclīsta^ varētu izsniegt dzimšanas,aplie-ļiem,n)lat^^ juvaroņgaruiin aicināja jau- nītāju dāmas bija rūpējušās par uz 2,9 proc. poļu skaits. Np jau nas par 38, bet Tālo Austrumu
čības, tadieteikumapirmdpunk- prasīt, lai tie pret savu gribuUie Kurzemes aizstāvji sāka stai- nātni Jurēt svēitu šo^ v ^        ;    na nāioišrklāt 1,4 proc. ukraiņu, apgabala pat par 70 procentiem,
tu nemaz nebija iespējams īste- griežas pie Padomju Krievijas gat moku ceļu uz komunistu simbolu. Ģenerāļa uzrunai seko-   zāles dekorējumu bija veido- bet nav vairs Latvijas iedzīvotā- Tik lielu dabisko gpieaugumuSi-Acīmredzot, ierēdņi, ne- sūtniecības Otavā un, nebūdami: gūstekņu un vergu nometnēm, ja valsts himna un junda.        jis serž. j. Sukurs. Ikviens uz ju sastāva ailē vāciešu un igau- biri jas   vergu darba apgabalos'
tur-
statistiki" pre-genosida ap-
stāt savu dzimteni, lai glābtu dzīvību no uzbrūkošās komunisma varas, bija pilnīgi nepieņemami noteikumi, kas prasīja, lai'tie ietu pie šis varas pārstāvjiem Kanādā un lūgtu to .palīdzību savu kristību zīmju dabūšanai; šādai kārtībai, kā to daudzi, kas sāņē-miīši Padomlju Savienības sūtniecības noraidošās atbildes, var apliecināt,   nav bijuši  nekādi šanas
Bliezis..
pazīstot lietas īstos apstākļus, bi>- paši pa to atzīda-ļ Tikai atsevišķiem cīnītājiem, ne-   Kurzemes bij. cīnītāja- ģime-lDrīdi apstājās pie darinātā krus^ ņu; Iedzīvotāju skaita aile rāda," vār ^iedomāties tikai nelga. Pa.
ja rīkojušies pēc trafareta, norā- mi, ķa [Padomju Savienība viņu]iedoM^ nes piederīgā,' dziedātāja Ērika ta, kas simbolizēja Kurzemes ka krievu un baltkrievu skaits domju režīmā pazinējiem
. dīdāmi latviešiem, tāpat kā. ci- zemi ir nelikumīgi okupējusi, to- laimējās pēc kapitulācijas no- geitāne, sava tēva Ervīna ūdra traģēdiju. palielinājies par 383 tūkstošiem, pretim „Vestņik
tiem, lai griežas pie tās zemes mēr  zemotos un; lūgtu savas kļūt brīvajā pasa'alē.   \ kiaVieŗu pavadījumā, izjusti no-   Pārrunās kurās sava^ domas Zinot, ka liela daļa šo ausrumu zentējis padomju
sutmecibas, kuras terntonja fcie tautas  ienaidnieku .pakalpoju-   Vakara dalībnieki ar klusuma dziedāja vairākas dziesmas, ku- izteica un sveicienus nesa Kur- ..vanderzeļļu"-novietojušies Rī- stiprinājumu.. ■ sava laika bija piedzimuši ...   muš.. īpaši vecajai paaudzei tasibrīdi' godināja mūžībā .aizsauk- ŗas iejūtīgi iekļāvās vakara no- zemes cietokšņa" autors Arnolds gā, varam  iedomāties Latvijas : Nerunājot jau nemaz par to, bija pretīgi: Tagad ar spīkera M-U šinkis T Blosmaiiis Ed Ozols
ka bēgļiem, kas bijuši spiesti at- čenera gādību -tas ir novērsta, ^^mem^ .ļ^s^;!>ASV_ ģenerā- aiz- A. Ancānš u. c, izskaiiēja'ari vē-
lis O. Dankers,. bi]. Latvijas «ri ^ j^^g^jj^^j^ ^j^^. E. šķo^^^ cietokšņa ' • '.——- stāstījums par pārdzīvojumiem bij. cīnītāju sanāksmes būtu rī-
pēc kapitulācijas Kurzemē, kur kojamag katru gadu. viņš ar dzīvesbiedri Veltu bija Bija arī loterija, kurā daudzi piedzīvojis daudzus drāmaitiskus laimēja vairākus vēntīguš priekš-brižus, nonākot kaujas saskarē metus. Laimīgākie bija šerž. J. ar bruņotāiii vienībām. Ar dažu Sukurs, J. Ozols, viesis J. An-Mācītiājs A. Lūsis 7. maijā pie- bez darba. „Bezdarbu labāk va- f^^ārtnes cilvēku ^atbalstu un cāns un R. Straz(fe. .
Toronto Sociālās plāno- rētu novērst," teica runātājs, ja V^^^^^^^ļ^ ^^^^P^^f ^^o», pe^ Atceroties kapitulācijas noti-padomes  (Sociāl Plān- valdība vairāk atbalstītu pasāku- ^^^^ ^^^^ izkļuvuši bnvaja pa- ^^^^  ļ,ridi,  notika pusnakts
DISKRIMINĀCIJU
praktiski panākumi, bet iznāku- ning Cpundl of Meropolitan To- nius, kas nodarbojas ar lētai uņ si tikai velta laika un 'naudas tē- ronto)
saulē.
Junda, ko pieņēma ķapt. A.Ru-
rikotaja ' organizāciiju; piemērotu dzīvokļu celšanu.sla- Ģenerāļa^ >#esbiedre   Irma dzītis. Kā ievada, tā nobeiguma
Sšana! kā ari cēlušies materiāli valsts ītežuuņ sociālo pasāku^^ tika  noturētas sveču
zaudējumi, jo Padomju Savienī-mupāptāvju  sanāksmē,, kura reiz dzīvojo-t saspiesti kā sardī- Ķ^T^™ matei, cildinot mātes gaismā. Ģen. O. Dankers atva-
bas parastā birokrātisma, dēļ.āt- bija veltītā to jautājumu^ kārbā.".                . lielo uzupurēšanos un pārdzīvo- doties veltīja siltus vārdus ri-
bildes pienāca ar lielu nokāvēša- šanai, itas saistās - ar jaunieceļo- / Sanāksrni personīgi sveica un Ji^mus, izvadot savus dēlus; ka- kotājiem un sanāksmes dalīb^
nos''un starplaikā pensionāriem tāju   izvietošanu  un dažādām tās lielo nozīnii uzsvēra arī To- Tavīragaitās^^^
nebija iespējams saņemt.pienā- viņu aprūpes problēmām.' Sa- ronto pilsētas .galva —. Natahs ^.^^^^^                   acīs un    Vakara programmas jautrajā
košās pensiju maksas.             nāiksmē bija ieradušies apm. 120 Fillips.               . ;   • .   . aizveda domās pie latviešu mā- daļā skanēja dziesmas akordeona
'   Kāds D. kgs, kas bijā īpaši sa- delegātu, kas. noklausījās vairā- Pēc grupu diskusijām; sanāks-. ^^^^^k*-^^- ; ,   • ■ " .  .. mūzikas  pavadījumā (J.. Mil-
šutis par šādu Kanādas iestādēs kus saistošus referātus un. dzīvi mes dalībnieki pulcējās kopsēdē, . Rīcības komitejas pr-disnola-lers). Rīcības komiteijas pr-dis
ieteiktu kārtību, bija griezies A. piedalījās sekojošās diskusijās.; ko vadīja federālās valdības mi- ■sīja apsveikumus: plkv. K. Lo- pateicās .ģen. O. Dankeram un
Kānberga rakšu   darbu birojā, Starp  referāti^ jāatzīmē R^^^ Malonijs. Tika ie- bes, "ģen.. V. Skaistlāuka, maj. .viņā :kundzei par apciemojumu,
un šis birojs bija sitājies -sakaros Tinto;MiriingCļo.-prezidenta un sniegtas nn pieņemtas daudz un Stīpņieka im bij. 19. divīzijas kā arī visiem pārējiem rīkotā-
tas politisko pusi. Spīkers bija šo lo nozīmi -Kanādas saimnieds- vērsta : vecuma diskriminācija.^ iesniegumu nekavējoties līdz at kās lUļ garīgas labklājības; cel- Māc. A. Lūsis norādīja, ka dau->
savu pavadrakstu nodevis veseli- šanā. ^ bas un labklājības ministram J. Davido
dzu ieceļotāju ģimeņu ap^ādnie-Archers ~  Ontario kiem draud bezdarbs, kad tie sa-
Valdo Monteitam, kas uz to cita arodbiedrību apvienības prezi- snieguši piecdesmit, dažreiz- pat staipa' 'bija atbildējis: „Attiecī- dents i sā veidā kritizēja .ki^na- četrdesmit piecu gadu robežu, bā Uz prasību, lai'aplikanti, kas dag vadības nostāju bezdarba „īr jāsalauž aizspriedumu un pieprasa pensiju un ir dzimuši apkarošanā, Viņš norādīja, ka arōdbiedribu radītās barjeras šī zemēs, kuras tagad atrodas aiz Toronto vien vairāk kā 20.000 jautājuma atrisināšanai," teica
ceļotāji visu zieinu bijuši māc. A-Lūsis, ,,ijo dažu gadu lai- ©
Tororito latviešu YMGAs šī g£da šacha turnīrā lizvarētājs A. Līdaci's (pa kr.) saņem no A. Garaeja viijia dāvāto ceļojošo
balvu^ ■ .       , Kreiļa usņ.;
Dzelzs aizkara, raudzītu dabūt jauniec
ŅUJORKĀ kām sacensībām apkārtējo pil-
_   .  , -sētu labākos rimātājus — vidus-
Piemmot Kurzemes cietok- skolēnus līdz 16 gadiem. Sacen-
TORONTO LAT¥.ĪEŠU KREDĪTSABIEDRĪBAS
■    LATVIAN ■(TORONTO) CREDIT UNION .LIMITED.-
. EinanČE pārs^^ats .uz 1960.- gada. 3£ martu ■'■
kā neviens ieceļotājs -nevar sa- šņa kapitulāciju 8. m-aijā pirms gībās piedalījās ari Tālivaldis domija ja citādi nevar iekļūt vāji pelnīt tik daudz, lai jau pusmū- 15 gadiem, Ņujorka notika divi .Lapiņš no Centrālās vidusskolas Braziliiā atsūtījusi ceļojošo cir- devii 7.5 jii^i^ti, -npricilō". sarīkojumi. Kurzemnieki unvve-nrpnrt Ranidos un ieguva goda     -"J":' '''''..V^^ .J.i.
žā aizietu pensijā.' Ierosinājums "atrada dzīvu at-\
terĒ
cojuml.. Kurzemnieki un: ve- omnd Rapidos un ieguva goda "ŗ^'^ nz^^
lu •organizācijas rīkoja pie- diplomu im zeltītu kausu. Bez      TO uzstājas ar dresētiem jusies tiKai ar mīmiku
Aktīvs:
Skaidra nauda kasē .§6,47 ■ Skaidra naudā bankā. §14.681,42 Iepriekš samaksāti izd. $149.85 Dalības nauda Co-op. §100,00 Aizdevumi ................ $70.290,12
Kopā $85.227,86
Tā kā, līdz šim Brazīlijai' nav lēts, jo daudziem interesējis rē-nekādu diplomātisku/ attiecību dzēt īstu krievu lāci, kas šeit ir ar Kremļa sarkanajiem, tad Pa- retums, bet vispār cirkus izrādes
apmeklētas un tas neesot devis cerēto. Klauni esot uzstā-
un mu-
lmii;ias vakaru Baltijas: brīvības ŗ^'^ai^ vēl pieda- suņiem un dresētu lāci Mišku. tes šķobīšanu valodas nepraša-
.t'^^. tw ,«^^.,«„v,j« '^""loivvļnariiā, bet Daugavas Vanagi šim ļījōg 6 skolēni pa vienam no Cirkus izrādes notika rio 1. līdz na dēļ, kāpēc brazīliešos radīju-un sociālas aprūpes. organizāci-/ notikumam _bija veltījuši savu Detroitas, Lansingas,: u. c.' pil- 15. aprīlim' Riodežaneiro, bet, tā ši izbrinu, jo viņi saprotot, ka ju. pārstāvji. ■ mēneša, sanāksim^ sētām Mičigenā. kā brazilieši bija vairāk nodar- krievie
.Sociālās -plānošanas ;depart.;-^.^a^^^^^^ . Māc. Kr. Herm;anis Grand j^j^^^^^^ galvaspilsētas nāt. kaut ar tulka starpniecību.
-.■ ^^'"^^ Maricle soIī^g°^^^f7^^^^^.;R^^^^^ svinību rikošanu, tad cirkum bi-   Tā kā ceļojošam cirkum esot
Akcidaa $1^5,^ .vi.-
Noguldījumi................. $79.936,16. nata īpasa komisija si jautāju- vis R. Turks pastāstīja par Kur- S R^^^ cirkus uzstājās sus.savus ieņēmumus esot node-
Neņokārt. maksājumi    §86,62 ma pētīšanai, lai sagatavotu, at-; zemes pēdējo dienu, kad tur - bi-      n^ S. Paulo pilsētā.. vis pilsētas trūcīgo aprūpei, sev .
Aizņēmums .,.........,...;... §3.020,00 tiecīgu .ziņojumu un iesniegu- Ja_ saplūdušai 600X)00 latviešu.;Bij. gir^niece     Vašingtonas, D. C.   pēc Helas reklāmas, pirmajās nekā nepaturot.
A. Dzeņa novēlējums     §55,00 mu valdībai. ;' - S^^^lS?^^^^^^^ Q) . Grand Rapidu Latviešu bied- ^g^^- ^^^^^^ labi apmek-   Tātad Pad. Krievijas Kultūras
Tīrā
ieņēmumi:
Iestāšanās naudas...................
Aizdevumu rentes .....
Dividendes................................'..v.
Neparedzēti renšu ieņētnumi; Ieņēmumi no čeku kontiem
peļņa
§554,33
Kopā §85,227,86
ti gleznaini sniedza savu apska- izraudzīta dāmU komiteja, t-,11 mar Latviešu le6nnmi  7 a^Mr"'^ -i ,_-„_^„„u^4nc. -nA
.iizl960;-gv31„-3o
tu par Latviešu leģionu. .7 gadi J^g^;^^
(
cījam — V. Tomas „Kurzeme
vecais  G. • Ancāns   pārsteidza ;;;V7p^^^^ ,
PARĀDĪTAS DURVIS Vggt^^^^
Vīne (Ris) — Visai nepatīķa- kritusi' un R. Skujiņas ,Šarima !!!®A^LīSe vfnas^paUdz^^ī^ © - Skautu un gaidu -vadītāju mu „aukstu dušu" padomju ;kro- ar bērnu'-'.■ Vel deklamēja:aktie-^^'.'^, m' Kuške' locekles: žurnāla Ķegums izdevējs un gaiņā rakstniekam lija Ērenburgam ns V. Kundziņs. Nobeiguma vār- o Rozina V Lauoe', O. jansone, venais redaktors panākusi vieno-sagādājušas dažas Vīlies —  dus teica LIKA pārstāvis R. An-.; ;.^.w.o     mīptp š
na-
. §55,75 ^^2.003,83 -§1,40 ; .§2,76-
$44,81
fonda kase ar .šo pasaules apce--. -.-■■; - '7'" - ^ ļošanu ir ļ pamatīgi- iztukšota^ P Grasmane uņ Ē. Oš-      atkal vergiem jāizlīdzina ar
savām .niecīgajām izpelnām.
$2;
108.55
īzdeyumi:
Vispārējie izdevumi......................
Sludinājumi .....................................................
Apdrošināšana............
Nodeva līgai..............
Kancelejas izdevumi................................
Noguldījumu un aizdevumu apdrošināšana
Rentes...............v-—-—
Bankas nodeva •........
Aizņēmumu rentes •..
Biedru skaits uz 1860. g.SL 3. Organizāciju depozītu skaits .-. Noguldītāju sl^aits ......................
Aizņēmēju skaits ........
iestā-^f^-
des, galvenokārt, intemucionālā ^ sanāksmē, par Kurzemi antellektuālistu sarīkojuma ,,1960.. referēja R. Turks. KLB pr-dis g.. eiropiešu, sarunās" ;(Eiropaei-.-V. Hazners savā referātā „Kur-scJie Gespraeche 1960) vadītāji, zemē agrāk un tagad" aizrādīja, Tas noticis sakarā ar kādu Ēren- 'ka partizānu.- darbība tur noti-burgapadomju preses izdevumā ^ ^^^Si^ Ij^l^ ievietotu, pretaustrisku .; rakstu, radusies ari 67 g. vecā Lilija . kas bijifi .galvenais, iemesls, ka Vednerē,, kas •nesen: iebraukusi; ■ Vīnē viņš palūgts atstāt sarīko-, nb Latvijas pie savag m'Sitas Ņu-
jumu. Paši intellektuālisti he- jorkā. Viņā _pastāstīja par bēdīgo draudzīgo;   rakstu- pieminējuši dzīvi. Latvijā .   . ^
mazāk, totifes prasījuši,-lai Ēŗen--.;Ģ^ RAPIDļ (MICH.) " burgs attaisno 'savu uzsaukumu :■. . .
sarkanarmiešiem   ka^a   laikā: ® ^^Ī^^^SĪf^JS! .optimistu ..Nāvējiet,: l>rašie.sari^^^^^ nāvējiet! Izniciniet fašistisko ne- _^ .'
zvēru'tā alā. Ņemiet vācu sievie-        "^; ■ , ~-'īr. ■  ■ ^ ~~ ļļ tes kā likumīgu, kāra laupījumu, brīdinot starptautiskās PM or-salaužot to rasēs iedomību!" utt. ģaņizācijas ; vadību uzmanīties, gg Pieminams, kapar šo uzsaukumu lai padomju kroņa rakstniekam pirms neilga laika Ēreriburgam nerastos ieepēja iegūst PEN 16-Eire^ssM€dr!bss' valde, - a^i - uzbruka .Šveices laikraksti, cefe|a godu. . ,
R valfa L Grinberga, E. Mieze, šanos ar Sirojuma redakcijas ISl-^ bSSS M- Liedēs, kollēģiju, par Ķeguma ^teclmis^
; $21,50 $111,20 §27,00 §26,95 $142,92 $404,83 $707.30 0,15 $112.37
$1,554,22
•Krā peļņa
$554,33 .223
TAUTIEŠA
turpmāk naudu īr iespējams nosūtīt uz LATVIJU ar musu Sainīšu nodaļas starpniecību.
ŅAUDU pārsūtām ai: gaisa pastu, un to saņem visātrākā laikā. ;
IZRIAKŠĀ par vienu dolarii. 10 rubļu — pēc tūristu kursa.
DV SAINĪŠU NODAĻA, '
,123 Huron St., Toronto 2-B, Ontario, Canada.
•pavairošanas darbu veikšanu Sirojuma redakcijā Grand Rapi-dos. žurnāla; pavairošanu veiks, sākot ar 12. numuru.. 0 Par Lāčplēša' kara ordeņa ka-, valieŗu biedrības pārstāvi ALA's kongresam Kalāmazū izraudzīts grandrapidietis R. Vēliņš, bet rio vienības, draudzes H. Ritums. .
© Lauris Kalniņš beidzis Miči-genas valsts universitāti īstLan-singā.ār B. S. grādu lauksaimniecības mechanikā (Bachelor of Science in Agricultural Mec]ia-ničs) un .saistījies darbā savā . specialitātē Grand Rapidos. ® Jānis Asnis ieguvis savā īpašumā glītu savrupmāju un pārgājis tajā uz dzīvi. Māju viņš cēla daļēji paša, spēkiem, h&t- citus darbus veica uzņēmēji. 0   Latviešu; skolas izlaiduma akts 21. maijā, pīkst 6 vak..Latviešu biedribās telpās 342 Bridge ' Ielā N. W..       .    .    V, S.
■V .CEĻA. VĀRDI;., ,
Labākā nostāja pret muļķi un nel:<.'ti ir klusēšana.
.■■ir
Pie pilnīgas brīvības pieder kā brīvībā, tā iedziļina-ša/nās sevī, ka,"? nereti liek mums arī klusčt.
- ■.:''^;V-:;:-/-,.^^^''^ iss ir mūsu dzīves ceļš, pie kam mēs steidzamies kādreiz ēnai pakaļ, vai ari mūs dzen kādas bailes uz priekšu. Bet ja ne.gaidīti sastopam d r a u g u, mēs apstājamies musu steigā. Mēs nu vēlamies mieru, lai paturētu un padziļinātu savu ieguvimiu -- mūsu draudzību.      J. Sarma.