The Latvian N®wspaper ft>r ķ&mdū and : U.S.A.
IPublished twice weekly by the IL atvian ReEefi
Vanagi", 23 Mnron Sto,
Soci€ty of Canada «Daugavas — Ēditorial and Business Offfices: Ji IPoronto, Ontario, Canada, Telephose EM 8-0792. Editor in U.S.A. — A. Zvēriņi, 63 ŗ 43 Bunnecke Orart, R!dg«wood'27, N.Y^ U.SA' Hel. ,1-5211,
AUTHORIZĒD AS SECOND GMSS MASL FOST OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA.,
SATURDAY, MAY 21, 19(0
"41./970. M-K.
SESTDIEN, 1960. GADA 21. ^lAiJA
II. gads.
Lalviešii laikraksts Amerikā
nas. Izdevējs -- Latvielu aprūpes biedriba|Kanadl iznāk divas reizes nedēļā -• trešdienās un sestdl»-„paugavas Vanagi". Redaktori; I. Vīksna, J. VItoISi A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 HuronSI, Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0792. ASV red/—A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunneeke Court, Rldge-wood 27, Ņ. T., TU.SA Tel. EV 1-521S.
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par \ m&l, §150; 3 mēn. $4.50; 6 mēn. $8.50; par gadu $16.0<l.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $1.60, tekstā 53W:6.40 par vienu coUas Riejas telpa.
Padomju Savienības diktātbrš galvu konferenc uzvelt prezidentam
V
Izjaukdams valdību galvu konferenci, varas vīrs Ghruščevs smagi pārspēlējās saules uzmanības degpunktā atraciās daudzu valstu simpātijas neslēpti bas pusē. Bet ne vairs tagad, ehnisčeva uzbrukumi prezidentam Eižen ļhaueram, vājai pasaulei, situāciju strauji m^^nīja
Jau valdību galvu konferences sākuma brīžos bija manāms, ka no sarunām nekas neiznāks; Ohruščevs atsauca savu ielūgumu prezidentam Eizenhaueram apmeklēt Padomju Savienību; pieprasīja, lai amerikāņi atvainojas par saviem izlūku lidojumiem un lai Sav. Valstu valdība soda visus tos, kam sakars ar izļūklidojumiem virs Padomju Savienības. Tas „viss notika konferences pirmajā dienā. Otras vairs nebija. Ohruščevs; sarunas Etštāja^ar piezīmi, ka pašreizējos apstākļos valdību galvu konference nav turpināma, bet ka varētu runāt par tās atjaunošanu pēc apmēram 6 vai 8 mēnešiem. Tas, protams, bija domāts kā pļauka tieši prez. Eizenhaueram, ka Ghruščevs būs gatavs runāt'tikai tad, kad Sav. Valstīm būs jauns prezidents.-
Pirms aizbraukšanas no Parī-ses Ohruščevs sasauca vispārēju preses konferenci, kas izvērtās par vienu no lielākajām un trokšņainākajām, kāda jebkad -bijusi. Chruščeva apvainojumos noklausījās vairāk kā 1.000 žurnālistu. Un no tā, ko viņš sacīja, varēja tikai secināt, ka pasauli gaida grūtas dienas.
Ir jārēĶinās,: ka jau drīzumā notiks' situācijas maiņa Berlīnē. . Pirms valdību galvu konferences sākuma Berlīne tika ieskatīta par valdību galvu visnopietnāko problēmu. Tagad var. pat sacīt, kā uz Berlīni balstās visaa pasaules miers. Ghruščevs: Parī-Eē nemaz neslēpa, ka viņš gatavojas parakstīt atsevišķu miera līgumu ar Austrumvāciju. Līgums jau esot izstrādāts. Ja to parakstīs, pievedceļi ^uz^ Berlīni nonāks Aus>trumvācijas pārziņā, kas Rietumu : valstīm var nozīmēt vai nu cīnīšanos par savām tiesībām vai Berlīnes zaudēšanu. 'Atsevišķo miera Ifgumu ar
savu vainu par s izjaukšanu mēģina
'am.
Padomju Savienības Tikmēr, kamēr pa-lidotajs Francis Pauers, atradās Padomju Savienī-rupjie un netaktiskie Sav. Valstīm un brī-pret Pad. Savienību.
Aus :rumvāciju īPadomj u Savienība, var parakstīt jau; visai drīz. Nedēļas nogalē Austrumberlīnē vies )sies neviens cits kā pats Ohrjščevs. Ļoti iespējams, ka tai ■laiki tiek arī parakstīts līgums ar Pankovas valdību.
KIETUMU::SAŠEELŠA
NA
NAV IZDEVUSIES
KO NESPĒJA PAVEIKT STA ĻINS, NAV PA SPĒKAM ARi CHILUŠČEVAM.. \
Parīzē. Satrāu<5ot pasauli ar ameiikāņu izlūklidmašīnas incidentu. Padomju Sav-enības diktators "jau bija: pavisam, tuvu koministu visdārgākajam, sapnim — atšķelt Sav. Valsts no pā-rējeii, Riietlumu sabiedrotajiem. Jāat Jeras, ķa vienīgi IWetumvā-cija aizstāvēja amerikāņu spie-gošaiu virs Padomju Savienības. Pārējie vaij nu par to ļdusēja vai to n »pēla. Bet galīgu Riiejtumu sasķdšanos CruŠhčevam neizdevās paaiākt. Un j<j vairāk nāca viņa I apvainojumi pret Sav. Val-stīmij jo ci^āka kļuva Rietumu vientļtiba. Kanādas ministru pre/ zidents Dīfenbeikers, uzrunājot parlamenta deputātus, uzsvēra, ka Ghruščevs ar savu rīcību ra-_ dījis tik ciešu Rietumu vienotī-^P^f bu, kāda veV^'ekad nav bijusi.
KANĀDA ATBALSTA METUMUS
Kanāda ļautu padomju lidmašīnai i pārraudzīt savu territori-ju.
Kabadas valdība ministru pre-ta Dīfenbeikera vadībā de-pilnīgu atbalstu Rietumu kai. Parīzē. Izjūkot, valdību konferencei, ministru pre-zideiits Dīfenbeikers ne mirkli ās deklarēt, ka kon-fererici tīšu prātu izjaucis Chruš-un neviens cits kā Chruš-
¥IENOm DARBA DARF^^
ALA^S 9. KONGRESS KALAMAZŪ PIERĀDĪJA, KA PAGĀJUŠAIS GADS AMERIKAS LATVIEŠU APVIEĪBAI KĀ DARBA VEIKUMOS, TĀ SAŅEMTA ATBALSTĀ IR Ŗ GADS
Kongress, kup rīkošanu bija uzņēmusies Kalamazū latviešu kolonija, notika jaunajā Ganer center namā, mākslinieka A. Vinklera gaumīgi iekārtotajās telpās, kasVisam piešķīra svinīgu ndska,ņu. Delegātus un viesiis, no kuriem daži bija mēr<»juši! vairāk kā 2.500 jiidžu(kāds bija pat atbraucis pats savā lidmašīnā), uzrunāja un kongresu atklāja ALA's priekšsēdis P. Ļejiņš. Svētbrīdi vadīja māc. A. Piebaļgs. Pēc tans" pieņēma rezolūciju nosūtīt telegrammu ASV prezidentam D. Eizenhaueram uz Pairīzi. — Vēl nepiedzīvoti garā apsveicēju, rinda liecināja, kā daudzi jauni draugi nākuši klāt un ir ar apvienību un tās darbību apmierināti.
Galvenais — darbs .Latvijas brīvībai
„ , , v • Pirmais apsveica Kalamazū apmeklētas, ka nav iztrūcis ne-
AJLAg .9. kongi^ prezidijs: no kreisas -j.^Gr^^^^^^^^ r Lejaņg, v. Vītiņš, V.-Klīve, l.-Vitene pUsētas galvas vietnieks P. šrei- viens valdes loceklis. Sadarbība;
bērs, kuram sekoja ungāru pār- padziļināta ar ļoti daudzām or-stāvis, Komitejas Latvijas brīvi- ganizācijām, Pēc šī vispusīgā bai pr-dis V. Hāzners, Kanādas pārskata -revīzijas komitejas pr-DV apvienības R. Jankavs, no dis V. Gerbulis nolasa rev. kom. Vecajiem strēlniekiem. P. Dar-protokolu un izsaka ALA's vak dzāns, Latviešu ķaŗa invalidiem des darbinļekiem paieicibu. Ari J. Dimants, Latviešu gaidām E. V. Vītiņš konstatē:,.Neviena ie-Laufere, Latviešu skautiem A. spēja nav palaista garām, ņeiz-Artmaņis, ALJA's — V. Muiž- mantota." nieks, A.LKA's — N. Trep- Otrās darba dieiias gaitas ie-ša, Ēv.-lut, draudžu apv. — A. vada māc- A. Klaupiks.pec tam
un E. Dundurs,
VAI ■ RļETUMVĀGIJĀ UN-CI ^UR SĀKSIES MODERNAS. '„RAGĀNU MEDĪBAS" ..■
Ap gadu inaiņu Eir,opā un citur uzliesmojušā aktualitāte — „"antisemītisms"; zināmā mērā pieder jau pagātnei, taču dažādās sekas solās būt
KĻŪST AKTI VI,-
Tūdaļ pec taiiv kad Chruščevs izjauca Valdību galvu konferenci; atsevišķas sarunas uzsāk Zie-ijas organizācijas un Varšavas pakta
valstis..'.
me
cevs, čevs.
zider vusi polīt galvi
_ ārlietu ministri. Tai pašā laikā ^^^^^ latviešu darbinieku un or- Dardzāns. Daudz garāks laiks «&t£^itste^»^ n(> Visas brīvās pa- tiek veltīts debatēm par Ņ. Trep
sē.-CJ^ruščevam uzturoties Aust- „_ . ^.^.^
. , ^ rumberlīnē, tur notiks Varšavas /P^?°^Ķf^5,.^°"g^^^^^^^
\^XM pakta valstu konference, kurā ■ «^"^^ priekšsēdis P.Lejiņs pa- to izteica pat _neapmierina.tibu, v^n\..«.^«^Tc^ irō .r. .v,n«lo zmo]^ KultuTas fottda godalgo- bet visam tomēr vijas caun ti-
, Vašingtonā. Vēl nekad laukā/uh ne viena, nedz otra^ ^^^^v'-^^^^f^ Vairoga^^.-^ nākuši klatji^azijaum ap-
ilgstošas, kopš 2. pasaules kara beigām pusē neslēpj, ka notiek gatavoša- ^l^.?: c Ar rakstu bua svei- sveikumi: ASV DV pr-ka A. Va-^_
Rietumvacijā antisemītiskajiem. pasaulē nav valdrji£ lielāks sa- nās ilgam aukstajam karam, pat. gubernators VU- naga un Latviešu studentu pado-
smērējumiem gals, šķiet, sekoja spīlējums kā tagad. Pat Korejas varbūt karstajam. • Jams, ASV Kongresa locekļi - mes - J. Blumentala.
pēc kanclera Dr..K.Ādenauerā kara sākums netika uznern^ts ār Tiklīdz kļuva pilnīgi skaidrs, Johansens un Bentlijs, mūsu Debates ievada aprūpes biroj®
plašās runas, .kurā viņš, aplieci- lielāku nopietnību kā pašreizējo ka no valdību galvu konferen- pārstāvji K. Za- vadītājs L. Bērziņš, par ši biro-
nādams žīdiem savu brālību, vi- notikumu attīstība pēc neizdevu- ces nekas nevar iznākt, ārkāi^ē- ^- Spekke. Igaunijas, ja darbības pārskatu, kasdele-
sus antisemī-tistus uzaicināja no- šās valdības galvu konferences, ju sēdi sasauca Ziemelatlantijas ,4^*^^^ Polijas diplomātis- gātiem izsniegts rakstveida, ši-
dot ne vien tiesām, bet.pārmā-Saspīlējums norhanāms ne tik- organizācijas padome. Sēde pie- ^® Pārstāvji, ČecJioslovakijas nis jautaujmos vardu_ņem vel
cīt ari uz vietas ar pērienu. Pār vien politiskā. taQt ari dalās ari trīs-'Rietumu lielvalstu ^^'^^^^^^^^^ ļoti liels R. Krumiņs, J. Veselis un P.
šādu uzaicinājumu, atsaucoties -i—z^..-,-^..:.^.. ... rN„_j_s„„ t-,„..j„ ^^,^,r,
uz 'dažādu ■ likumu paragrafiem;-ra^ās, protams, protestētāji gan iekšzemē un ārzemēs kāds 31. g. y. Hamburgas policists Horsts šimitspret kancleru, iesniedzis pat likumīgi pamatotu sūdzību par musināšanu uz nekārtību celšanu lin sodāmu rīcību, bst lieta saprotamu iemeslu dēļ uz visiem laikiem ir nogulusies aktīs. Turpretī līdz šim notvePios „antisemītistus" vācu tiesas soda .ļoti 'bargi un nepatīkamajā antisemitista.. slavā tagad Eiropā iedzīvoties ir ļoti viegli . . .
'kāds Šveices skolotājs atlaists no darba un nonācis tiesas priekšā tikai par to,, ka klasē nerātnai žīdu meitenei ieteicis. doties uz Izraēlu. Kāds AustTijas advokāts apcietināts ...par' Zviedrijā iznākušu antisemītiska: satura
apdraudētājiem Sav. Valstīs.
':SUNS,,KAS REJ — DAUDZKĀRT AM . ■ 'KOŽ o.:.-.':
pārspriedīs,:kārikotiesar miekf^°j^Kļt^^^^^^ . , , .
tos (sk. LA lepr. n-rus). Par kai viena doma — ka no sienas
kongresa vadītāju ar vētrainiem līdz sienai, jābūt, vienotiem par aplausiem to apliecinot ievēl P; ciņu Latvijas brivībai un ka, šis Lejiņu, pār diviem viospriekšsē- uzdevums atzīstams par; ALA's. žiem J.Grotēnu .un V. Vitiņu, .galveno darbu, sekretāriem — L. Vīksni un. E. Ziņojot pār Kultūras biroja Dunduru, bet balsu skaitītājiem darbību, tās vad. Dr. P. Norvi-Padomju Savienības varas virs .R. Spuri;'O. Deksni, V. Vīksni- lis'pazi.ņoja, ka izveidots ļekto-Chrušoevs negrib. apmieririāti€Sņu,;j. Osi,.K. Brūveri un K.Ba- ru centrs ar 49 lektoriem 6 nomai ar •valdību-galvu konferen- lodi. Ievēl vēl ari rezolūciju un zarēs; sākuši izdot biļetenu. Plū-ces • izjaukšanu Jaunākais - mandātu nominācijas komisijas, nots izdot vēl 6. un 7. klases.la-Chruščevs gatavojas parakstīt at-, . Pārskatu par 1959./60. gada' sāmās grāmatas un ģeogrāfijas sevišķu miera līgumu;_ ar Aust- darbību sniedz prof. P.. Lejiņš. grāmatu. Novērots, ka jaunāka-rumvāciju, un ir iesniedzis .sū-; Tas ļjija viens no garākiem, pār-' jās klasēs, skolēnu skaits vairo-. dzību Apvienoto:- Nāciju Drošī- skatiem .visā ALA's darbības.lai: jies. .AiĻūļaieļteic darīt iespēja-bas padomei, .deklarējot, ka Sav. kā. Budžets sasniedzis $52.159,00, mq, lai latvietības un latviešu Valstis ar savām spiegu lidmašī- no šīs summas Kultūras fondā kultūras saglabāšanā, nebūtu no-grāmatu glabāšanu savābibliote- ■A^'ļy"^r:'.t^ nām apdraudot pasaules mieru. vien.ienākuši 87.684,00, ALA paš-^ biruma. V..' Aparjods neapmieri-
kā .. .Tiesas priekšā jāstājas arī f "^ļ^ Drošības reiz apvieno 160 organizācijas ar nāts, ka. netiek pabalstīti kori
kādam Ķelnes fabrikantam par ^^^*^™- ..Jconcerta daļa, .29. padomei, lai ta gada, ka ameri- turpat .7.000 biedriem. „Varu ap- un lugu jaunrade teātriem. Sa-to, ka viņš ieteicis noņemt no maija, pl. 12.00. 1021 G.ollege St., kāņu spiegu, lidojumi tiek par- liecināt,. ka tautiešu prieks zie- vas domas vēl izteic P. Sēkliņš, pilsētas teātra skatuves žīdu-lu-'^^^^^ ;.: traukt' ; . dot visās nozares nav maziņā- A. $īle u. c. Visīsākās debates
gu „Annas Frankas dienas grā- v . .. \ jies,'' teica priekšsēdis, tāpat par darbību bija sporta birojam,
mata". No šādiem un līdzīgiem \ ^r^^^^rc^ ^^nnirr^ Ti-rvir TK-r^TAirn in^r^r^r 3š aizrādīja, ari uz. to/ka pag. par: k^^^^ vadī-
,^T.-v^., TTt. . . gads ir bijis viens no intensīvā- tājs.A. Zāģeris. ,.
kiem, darbības gadiem apv.enībā, Kopējo valdes darbību pieiiē-rezolūciju iesnip.ašanā ma ar 79 balsīm, 6 atturoties.
LNAK, pārstā-apliecināja
Dziedone E. Karlsone-Bērzina
tis ir izraisījis gandrīz ..ra-l izvietošanai, no Eiropas, atzīmē- kiem devās uz'.Vašingtonu, D. im sadarbībā ar citu: nāciju Pēc tam runāja LN i'r medības,, kuru gais nay| jot faktu; ka tā izvietojusi vienu C.,- kur apmeklēja Kongresu: domēm un kcmitejām: Vii^š i Kronbergs, kas
piemēriem, kurus . varētu: turpināt līdz bezgalībai, jāsecina, ka' ..antisemītisms',' dažādās EirOpa valstis ganu
pāriiedzams.
Lai ļaudis atbaidītu no reiz : naciķu radītā antisemītisma tur- bēgli pināšanas', vācu radiofoni tik gadu-vecais Andrejs Sūrītis, ka.s Vašingtonas latviešiem.
bieži atkārto raidlugas un līdzīgā 11. maijā ar Udmašinu ierada?___________
veidā nģaukās.pagātoss.notikii- Ņujorkā no Minche^^^
mus, kā tie sāk dažreiz atgādi- radās'kOpā ar savu tēvu, 48 g. v. nāt komunistisko diktatūru pro- Aleksandru Sūriti. Lidlaukā vi-pagandas metodes. Dažreiz roVņus sagaidīja .māte Larisa- ārdās pat iespaids, ka Rietumvaci-^. bērniem - 9 g. v. Jāni un 7 g. v ja pašlaik atrodas ceļā no demo-f Daini, kas ieradušies ASV jau kratījās . uz. kaut ■ kādU žīdokraf pag.- gada oktobri. Tēvam vajājas formu .•. ! Lai gan Rietum- dzeja vēl palikt Eiropā, kamēr Vācijā slepenā dienestā rokās izārstēja plaušas. Māte ar bēr-esot materiāli; ka „antisemītis- niem dzīvo .Kalamazū un strā-. mu",. vismaz daļēji ir stūrējuši dā kā šuvēja par 1 dol. stundā, komunisti .vispasaules cionisti -Mazais Andrejs.bija iemācījies tam nevēlas piešķirt ticamību, dažus pantiņus angliski, ko arī pieprasot tautā. Ieaudzināt lielā- labprāt noskaitīja žurnālistiem, ku žūdu mīlesitību. Cik jaužams fotogrāfiem, un oficiālām perso-tad, lai.daļēji atbrīvotos no sma- nām par prieku. Ņujorkas lid-gās pagātnes hipotēkas, Rietum- ostā Andreju^ sagaidīja liels pār-vācijas valdībaun' sabiedriskā steigums. Prezidenta Eizenhai. doma visu iespēju robežās 'ne- g^g, pārstāvis, Roberts Grejspa-vien vietējo žīdu, bet ari ciOnis- sniedza; viņam paša prezidenta tu prasības cenšas izpildīt. ■. • parakstītu vēstuli un ..paziņoja, ^^^^^^'-'^^-^^^^^^^-^'^^^ ka Andrejam piešķirta stipendi-
■ GLEZNU:SKATE ;' V ja Hestiņgsas kolledžā, Nebraskā.
REJS-SŪRĪTĪS.;--:-
starpvaldību^ ķomitteja bēgļu; -No Ņujorkas Andrejs ar vecā- dažādu
včt.iuua.iiu nomas., iNy.īiKu.sas .c-mi.-
centrālās valdes sēdes tik labi (Turpinājums-.sekos nāķ. n-rā)
Tōrontieši Māris un Aina (attēlā) ziedu piebirašivjā ābelē Niagarā (Kanādā), kur darsi grimst ziedu kupenās. -. : J. Li^era usņ. ■
. . kad viņš būs šagaitavots mācī-Daugavas Vanagu 15 gadii ju- bām kolledža . : bilejas gleznu izstāde DV- namā Nākošajā dienā Andrejs kopā Toronto, 123 Huron ielā, ko at- ar tēvu apmeklēja Apvienoto klās 21. maijā, pl. 3 p.p., būs at- Nāciju ēku.. Nonācis pilnsapul-vērta līdz 5. jūnijam katru, dar- ces zālē, ^aņš.jautāja „Vai man ba dienu no. pl. 3-9 vakarā, sest- te būs jārunā?"; Piemiņai vaņš dienās un svētdienās;ņo; pl. 1© saņēma, albumu ar-AN marku iftā- līdz.pL.-,9; vakarā. ' ■■. koļlekciju.;;^. ■■. ..; , /.
„Miljonāra" Andreja Sūrisa sagiidīšana Kalamazū lidlaukā. No kreisās: Kalamazū pils. galva J, Gilmors, Latviešu b-bas ir-ks J. Grotēns, Andrejs, ALA's pr-ža v. Alfr. Bērziņš, ALA's ; priekšsēdis prof. P. Lejiņg un kalamazū pils. galvas vietn. P. Šreibers.
