Sestdiena, 1985. gada 18. raaijs, 20. nr. LATVIJA AMERIKA 11
RAIBĀ
Kremlī maršēja zaltādu masas.
ZEM NEUZTICĪBAS MĀKOŅA
2. Pasaules kara 40 gadu atceres svinības pasaules metropolēs no ļjauna apliecināja, ka ar sabiedroto uzvaru par hitlerisko Vāciju.un ķeizarisko Japānu pasaule nav pienākusi tuvāk paliekamam svētīga miera klimatam. Sarkanā fašisma zirneklis ar globālās dominēšanas pavedieniem vēl joprojām Kremlī aiiž savu draudīgo, tīklu.
Prezidents Rēgens to atklāti no jauna atgādināja eiropiešiem savā pēdējā Vecā kontinenta apmeklējumā. Viņš pamatoti norādīja, ka mieru var nodrošināt tikai brīvās pasaules modrība, spēks un apņem-^šanās aizstāvēt tosi morālos principus, uz kuriem dibinātas demokrātiskās valstis. Varbūt ka Rēgena Vadībā vēl laikā atmodīsies tie, kas to līdz pat šai dienai nav aptvēruši.
Kā jau to varēja paredzēt. Kremlī ļ tā dēvētā Tēvijas kara uzvaras svētkos milzu parādē soļoja sarkanarmiešu masas un
—1 \ A-^
Žvadzēja jaunāko uzbrukumu ieroču riteņu ķēdes. Pats niaršals Sokolovs, kura
grezno. medaļu apkārto uniformu droši vien būtu apskaudis Hermans Gērings, lepnā limuzīnā inspicēja impērijas zaldātu ordas. Barošana ar draudošā kara briesmām ir viens no padomju iekārtas propagandas stiprākiem ieročiem.
Prezidents Rēgens, no|ie» kot vainagu vāciešu karavīru kapos Bitburgā, spēra nozīmīgu soli tālākā kara brūču dziedēšanā. Arī Eiropas parlamentā Strasburgā viņš pravietīgi norādīja, ka Vecajā kontinentā miers būs tikai tad, ja eiropieši paši brīvi varēs lemt par saviem likteņiemo
Vai var iedomāties vēl lielāku nekaunību, kas atskanēja no Gorbačova mutes Maskavā: ,,Šodien amerikāņi drudžaini bruņojas, lai iegūtu militāru pārsvaru. 2. Pasaules karā viņi uzkūdīja Hitleru uzbrukt Pad. savienībai." Mo-lotovs, kas vēl šodien ir dzīvs, droši vien atceras, kas bija tas, kas slēdza draudzību ar hitlerisko' Vāciju. Neviens starptautisks tribunāls nav uz apsūdzēto sola mēģinājis nosēdināt pašu Molotovu, bet tanī pašā laikā Nirnber^ā galvu zaudēja Ribentrops.
Lielvaru konfrontācija šo- atvērās arī daudziem latviešu dien iezīmējas kā saimnieciskā, konservatīvo ,kluba locekļiem. poHtiska un an ideoloģiskā plāksnē! Tam visam pāri ir tumšs neuzticības ,mākonis. Ne bez pamata rietumi ne-^ drīkst paļauties uz Kremļa vārdu. Arī Gorbačovam uzkāpjot tronī, tur nekas nav mainījies. To nupat atgādināja arī bij. ārlietu ministrs Dr. H. Kisingers. Viņš norāda, ka varas sakoncentrēšana vienās rokās Kremlī parasti ilgst vairākus gadus. Viņš brīdina neietekmēties no Gorbačova rietumnieciskām manierēm un smaidiem.
Nodrošinājis sev čekas un armijas atbalstu, Gorbačovs jau tagad meklējot grēka āzi, uz kura pleciem novelt Afga-ni'Štānas afēru, dumpošanos Austrumeiropā, it sevišķi Polijā, un arī neveiksmes ārpo-lītikā, nespējot piespiest amer rikāņus pieņemt Kremļa spēles noteikumus. Šis grēka āzis būšot Gromiko, kura vietā Gorbačovs iesēdināšot sev uzticamāku vīru. Tā pašreizē-jo klimatu Kremlī vērtē Mas-
stīšanai. Citai vēlēšanu iecirknī melnās rases kandidā^ atbalstam visi Toronto dzīvojošie nēģeri bija mobilizējusi visus spēkus un panāca sava kandidāta uzvaru.
— V
DR. GAILlSA DIAGNOZE
Amerikāņu prese pag. nedēļā rakstīja par latviešu ārsta Dr. Jāņa Gailīša sensacionālo liecību. bagātnieka Klausa fonBīlova tiesas prāvā Providencē. Pirmā instancē tiesa atzina fon Bīlavu par vainīgu viņa sievas Martas noslepkavošanas mēģinājumā ar insulīna devas iešļircinājumu 1979. gadā.
Vai sūtnis Luiss runā Kanādas vārdā? - '
Pag. nedēļā Stīvens Luiss asiem vārdiem uzbruka amerikāņu labā spārna konservatīvai Heritage Foundation organizācijai par Apvienoto Nāciju un UNESCO kritizēšanu. Te jāpiezīmē, ka pieminētā organizācija atbalsta prezidenta Rēgena polītiku un pauž ^ janis Gaimis bija ļjrriku-tikai to pašu lietišķīgo kriti-' rātūras liecinieks, ku iepretim Apvienotām Nā-
cijām, ko savā laikā ar labiem panākumiem darīja amerikāņu sūtne Džīna Kirkpatrika. Tā kā Luiss vairākkārt nepamatoti apvainojis Heritage Founda-rion, tad pēdējā izteikusi šaubas, vai Luiss runā ASV draudzīgās Kanādas valdības vār-
r . . V.- - ^, , Ontario provinces parlamen-Latviesi vertes Dzo Klarka no- ^^j^^g^^g^ konservatīvo pārstāju Otavas Jconferencē. ; ^.^^ j-^^^j^ p ^^^^^ pj^^zī-
kavā akreditētie ārzemju dipf voja lielus zaudējumus. Kon-
lomāti. Viņii prognoze tomēr servātīvie ar 52 ievēlētiem de-
var izrādīties aplama, jo nemaz putātiem gan ir lielākā parti-
nav izslēgts, ka slīpāais Gro- ja, bet parlamentā tai vairā-
miko klusībā tādus pašus plā- kuma vairs nav, jo liberāļiem
nus perē pret Gorbačovu; : ir 48 vietas un sociālistiem 25.
Par to, kā Kremlis pilda Kaut jaunās valdības sastādī-
dotos solījumus, pasaule var šana uzticēta MiHeram, libe-
pārliecināties, palasot ziņas rāļi kopā ar sociālistiem var
par Otavā nodekošo cilvēku izveidot koalīciju un valdību
tiesību ievērošanas lietpratēju izdevīgā brīdī gāzt.
konferenci. 6 nedēļu ilgās kon- Atzīmējams, ka parlamea-
ferences ievadījumā delegāti ta vēlēšanās Toronto savā vē-
netika ne, soli uz priekšu un^ Iešanu iecirknī liberāļu kan-
beigās bija spiesti pievienoties didāts latviešu lidotājs Gunārs
Kremļa prasībai runāt aiz slēg- Tannis spēja nodrošināt sev
tām durvīm, nenoklaušinot pāri par 10.000 vēlētāju at-nedz lieciniekus, nedz art pieļaujot būt klāt preses pārstāvjiem*
Diemžēl, Kanādas ārlietu ministrs Džo Klarks arī atbal-
Kisingers brīdina no Gorbačova īstās sej^s<
balstu. Viņš tomēr p^ rā vietā mzbijulāsizgļ^^ ihinistres Betijas St^ Meiīiželi Tora^^ biedrība gauži maz darīja Šī stija propozīciju, kas noraida jaunā latviešu polītiķa atbal-cilvēku tiesību aizstāvju komisiju klātieni konferencē. Par to, kopā ar citām delegācijām, atklāti savu sašutumu ^apliecināja ietekmīgās žīdu pārstāvniecības. Žīdu advokāts Dzims Kotlers to izteica vienā vārdā: „Skandāls!''
KANĀDAS BALSS APVIENOTĀS NĀCIJAS
Kad konservatīvo partijas līderis Braiens Malrūnijs par Kanādas sūtni Apvienotajjās Nācijās izraudzīja sociālistu Stīvenu Luisu, izbrmā acis
Gunārs Tannis dabSja 10«
Dr. Gailītis bijis bagātās Martas fon Bīlovas personīgais ārsts un 1979. gadā, viņai pēkšņi krītot paliekamā bezsamaņā, jau toreiz norādījiSp ka tas nav noticis no insulīna reakcijas, bet gan no skābek-^ ļa trūkuma perioda, kas varbūt radies vemšanas rezultātā. No otras puses Dr. Gailītis desā norādījis, ka pretēji Klausa fon Bīlova apgalvojumam, viņa paciente Marta fon Bīlova nav bijusi alkoholiķe, jo slimnīcā viņas ķermenī nav atrastas nedz alkohola, nedz miega zāļu pazīmes. Prāva turpinās.
OZOLIŅA ARTAVA
Būdanis bez darba, 40 g. vecais torontietis Imants Ozoliņš svētdienās klausījies amerikāņu evaņģēlista Reka Hum-barda televīzijas sprediķos. Kad viņš nosūtījis evaņģēlista atbalstam pirmā,s artavas, katru nedēļu sākušas pienākt divas vēstules, prasot vēl un Vēl, ar piezīmi, ka devējani desmitkārtīgi tiks atmaksāts gan garīgā, gan.arī laicīgā mantā,. Lietas nonākušas tik tālu, kā šo vēstuļu ietekmē Ozoliņš izrakstījis Humbardam čeku par 1500 dol., kaut gan zinājis, ka bjahkā puse no šīs summas viņa^ kontā nemaz neatrodas. Čoxwella ielas banka Toronto iesūdzēja Ozoliņu tiesā par apzinīgu krāpšanu, un tikai tagad, ar advokātu pūlēm viņam ir izredzes tikt svei-r kā cauri. Pagaidām tiesnesis jau piespriedis divu gadu sodu cietumā, kas gan nosacīti atlaists, un viņam jāatmaksā 753 dol., dodot bankai 40 doL mēnesī. Pēc pēdējām ziņām evaņģēlists Humbards no savas puses solījies naudu vaf-^
