Sestdien, 1&80. gada 4. jūnijā, 45. n?s.
^stdien-, 1960. gada 4. jūnijā, 45. nrs.
LIMITED REALTOŖS MEMB^R TORONTO REAL ESTATE BOARD
982 DANFGRTH' AVE., "T0I;0I^T0,H0 5-752.7
■Pārstāvis
Birojā: HO 5-7527
Mājis: HO. ;6-5024
īpašumi un veikali visos pilsētas rajonos
■ DIENVIDOS no STURGEN Sei^:" lā::i, gleznām, traukiem ui.t.^Prwātsie-.pmēram 85 jūdzes no Toronto patika- ..i^^^Rāmais ceļš un garāža. Laba laivas " ■ " ■ ' ' ,^iija ar laivu un 3o HF motoru. Ezers
agāilgs ar zivīm.Skaists dārzs ar baltiem )ēiziem, eglēm, ozoliem, ceriņiem, puķu iebēm u,t.t.
DANEORTB - .CARLAW: 7 istabu -[sevišķa dubultķieģeļu māja, ūdens -
V ma 8 telpu vasarnīca. Vasarnīcas lieluiiB 28 ^ 40 Dēdu,kamlņa un eļļas krāsns apkure.' Moderna virtuve ar saimniecības elektrības vadu un ūdeni, divdaļīga vannas istaba. Vasarnīca nilnlgi mēbelēta, ar Airtuves iekārtu, grīdsegām,'dK'ānu,gur
Šagādājam izsiru'kstošo naudu iemaksām par zemiem procentiem.
eļļas apkure, moderna virtuvē^ vannas istaba, nnvāts iebrauGamais ceļš un garāža. Tuvu satiksmei. Cena |14.900,-.
EGLINTON - BAVyiEW: 0 istabu atsevišķs dubultķiegeļu ņungalovs, ūdens - eļļas apkure, modernai virtuve, vannas istaba, privāts iebraucamais ceļš, garāža. Labi konts dārzs. €ena $14.800,-. '
ZīSTIM"'-īZRAIJDZITA
Latviešu akadēmiķu jaunais pasākums jau. š; g. jūlijā sāks iet tautās angļu .valodā, jo iecerēja- ■ mam■ radusies negaidīti dzīva: atsaucība kultūras darbinieku aprindās.
„Apsveicu: Jūsu lietderīgo, nodomu," raksta prof. Dr. Ludis Bērziņš, Latviešu preses biedfī-. bas goda biedrs,, un redakcijai atvēl visu savu darbu izmantošanu. Rakstnieks Knuts/Lesiņs, kas līdz šim- ir vienīgais li»terāt^, kura darbus izdevis kāds amerikāņu, grāmatu apgāds (T!he Wine ,of Eterņity),. apsveic .šāda žurnāla izdōšāriū un raksta: „. .man kāds žūksnītis. tulkotu 'darbu ir atvilktnē, labprāt ;^pāris īsāko Jums aizsūtīšu.':' ^ Un šādu at: atsaucīgu,, ieprieķcinošu vēstiiļū redakcijai pienāk: ik dienas.
žurnālam ,,Ziritis'' ņo(irošinā. ta materiālā bāze, jo tā izdevējs ir Alfrēda Kalnāja apgāds, un šajās dienās jau izraudzēta spējīga vadība — redakpija, kurā darbosies prof. Atis Grotāns — zinātniskā daļa; rakstnieks Knuts Lesiņš — literārā daļa; mākslinieks Voldemārs: Ozoliņš — mākslas nodaļa un ietērps; mākslinieks Alfrēds Kalnājs — mūzikas nodaļa; Dr. ImantsBri-čka .— medicīnas jautājumi; artiata meistars A. Gnns — lietišķās mākslas nodaļa; ' tautas dejas— V. Dzelme; tautas tērpi
BALE.TA STUDIJA
SARĪKO JUIV^M
AleJksis Kalniņš
JĀŅA ENDZELINA DARBiBU iiterārās
in „lietāt" bija vienīgi sastopamā Ja runājam un rakstām n©
Arī noteikto adjektīvu abu forma; vēlāk tā tika jau lietāta vienas pusēs, piem., cērtam, ce-dzimšu un.skaitļū datīvā un lo- blakus ..lietot", līdz beidzot „lie- ļam, mazgājam, cērtat, ceļat, kātīvā.bez tara daudzsk. instruē tot"tō gandrīz pilnīgi izskauda), mazgājat, cērtamies. ceļan^es| mentāli, prof. Endzelīns .rakstu No <tagadnes formām. „sargu". mazgājamies, cērtaties, ceļaties' valodai ieteicis vecākās garākās uņ,,sargāju" rakstu valodai ie- mazgājaties, cērtas, ceļas, maz- ' formas (piem., labajam, labajai, teikta pirmā kā vecākā, kaut gan gājās,, jācērtas, jāceļas, jāmaz-labaja, (ar) labajiem, labajām, tautas valodā parastā, ir .ļSargā- gājās, cērtams, ceļams, mazgā-labajos, labajās), kaut gan vai- ju". Garākā forma rakstu vai. jams, bet no otras liuses: skatām, rums latviešu tās vairs nelietā; nejājama vķnīgi ^ salilcu^ skatāt, klabināt, ska-
— Tas pats sakāms par kārtas piem., „apsargāju"; „aizsargāju", tāmies, klabināmiēs, skatāties, . skaiitieņiem, kp loka pēc noteikto ..nosargāju" — blakus ..apsar- klabināties, skatās, klabinās, jā-adjektīvu parauga un kur arī gu", ..aizsargu", „nosargu". skatās, jāklabinās, skatāms,'kla= prof. Endzelīns ieteicis garākās Jo spilgti vēsturiskais princips binānis, — tad šādai a- un ā-formās. izpaužas a- un ā-celmu šķiršanā celmu šķiršanai atrodam atbaļ-
Par prof. "Endzelīņa pietāti verbu tagadnes formās. (Par stu tikai mazākajā mūsdienu pret vecām formām konjugācijā ,,a-celmiem'' te vienkāršuma pēc tautas valodas runātāju daļā. gaiši liecina vispirins dažas atse- sauksim arī tos celmus, kur pie- (Protams, jāpatur prātā, ka šās višķas verbu .formas, ta „lietāt" dēklis ne tikai pastāv no -a-, bet mazākās runātāju daļas vidū jr un ,,sargāt" tagadne ,,sargu", arī beidzas ar-a-: tātad arī na-, ari vidus dialekta runātāji, uz Blakus, tagad parastajai formai ja^£lta-, āja-,oja-, ūja-, ēja, cel- kura pamatojas rakstu valoda it i „lietot" literārajā vai. atstāta arī raus, kas pieder pie I un II lo- sevišķi). . : . '
f.„lietāt", lai gan pēdējo mūs- kārnās- šķiras; bez tara arī III Lielākās runātāju daļas apziņā dienu valodā gandrīz vairs nepa- iok. šķ. 3. pašķiras. Līdzīgi par šie celrai saplūduši, t. i., tie runā: zīst. (Kronvalda Ata darbības „ā-celmieln" te sauksim arī ver- ..skatara", „klabinam", „skatat", laikos (sk. Kronvalda rakstus) bus ar tag. pied. 4nā-, ..klabināt'*, ..skatāmies", „klabī-
' ' ■ .• ■ ■ ' ■ ■ •• • - y namies", „skataties", ..klabina-
tiēs" u;t.t., tāpat kā: ceļam, cērtam, mazgājam, ceļat, cērtat, mazgājat, ceļamies, cērtamies. mazgājamies,. ceļaties, cērtaties, ka pēc tv^koņa iziešanas jūrā mazgājaties, ceļams, cērtams, nākošās dienas rītā, tā. sauktajā mazgājams (Daļa runātāju atkal
___.___^_____^, —-___________,___________-. „^ ...^...v ... ... _________im pie kopīga pusdie- sekta brokastī, viņš starp sava viscaur pagarina a tag, divdabi
Atoms. Administptiv^s.daļ^va^^ ka pašreiz studijā mācās 30 au- Labas spējās uzrāda'arī Laila cienu, nefesmu paspējis nokļūt nu galda, nāku pie atzinuma, ka Noasa plosta iemītniekiem izrāu- -ms priekšā, tātad, piem., runā ditajs un saimnieks - stuaents ^j^ēknes - meitenes, rio kurām Stūre un Aija Āboltiņa, radniecīgās attiecībās.: Jaunās ne tikai latvieši vien ir pakļauti ga kādu duci pavalstnieku, kuri ne tikai skatāms, klabināms, bet
Juris .Zirnis. _ .vēcākai ir 20, bet jaunākajai ti- Vērojot studijas audzēkņu vin- Kānāānas zemes ministru prezi- savas valodas aizmiršanas bries- tad ar šo ielūgumu tiek uzskati- arī ceļams,' redzams, minams)
Līdz sim apzmato.lidzstrpdnie-j^^., ^ gadi gtudijā laipīii gaidīti gros augumus un izkoptos bals- dentam meitas vēl neesot preci- mām. Kāda izdaiļota dāraa - no ti par pavalsts izlasi, kā kādrei- u.t.t, b^; „cērtās", .,ceļās", ku saraksts: aņ ir labs, un pir- ^v.. yjj.igV|^ j^āŗ^as audzēkņi, be-t, ta.soļus, rodas iespaids, ka dažu bu gados un, kā dzirdams, iece- auduma puķēm un baltām zaķa zējie romiešu nobiļi vai ģermā- ..mazgājās",. „jācērtās"„ „jāce'; majam nuniuram matenadv^j gaida daudzsološa: nā- ļošanas ministre arī ģimenes astītēm darinātā, košā cepurītē ņū toņ^^^ . ļās", „jāmazgājās" tāpat kā:
gandrīz visi sa^^ zākā interese par baletd mākslu], kotne. Studijas vad;-norād au- — savu valodu dažu mēnešu lai- Tikai vēlāk noskaidrojas, kā- skatās, klabinās, jāskatās, jākla-
dakciju. sļedz puse audzēkņu ir latvietes,; bet viņai.sagādātu prieku, ja latvie- toritāti . . . . Īsā ir aizmirsusi tik ļoti, ka tai dēļ. arī es esmu ticis ierindots šo ^inās, vai arJ.:„skatas", „klabi-
„Zimis iznaKs l^uu bks. iieia p-^g-^ igauņu, vāciešu, kanadier šu sabiedrība ne tikvien Toron- Tā nu esmu arMerņo Noasa ir vislielākās grūtības saprasties izredzēto skaitā. Sēdot starp diž-h^s", „jāskatas", ,,jāklabinas", metiena, -lietojot parasto un oi- ^ tautību msiteņ3š, Studi- to, bet ari citos latviešu centros piestu vēl joprojām ceļā starp 2 ar galda apkaIpotājiem(bet zinā- ciltīgajiem pēc dzimuma un nau- tāpat kā:"
" ' ------- - -. . šānas jaunajā Kānāānas valodā das makā, kuri šo goda parādi-JaS- r''^""
tai^: diemžēl, ir vēl nepilnīgākas), šanu grib pasvrtrot ar- jo seviš^ J^s. •
Ir tad nu saprotams, ka 'rak-
Ernas Osiņas - Bērziņas audzēJuieg — Veltā Ozoliiņia, ļiamalaiisena, Guna '
ErnJ'.s Osiņas ^ Bērziņas kla- gākās audzēknes pašreiz ir: Ru-
A VIĻŅIEM AUGŠA - LEJA- AUGŠ^^^^^
piezīmes
seta^iešpiedumtec^iku. ar'laMm sekmēm-.darbojas apsvērtu iespējas
36-40 lappušu un ta cena.ASVun ^^ ijotiek Sv...studijas . vecākās audzēknes
un aicinātu kontinentiem'.
cērtas, ceļas, mazgā-jācērtas, jāceļas, jāmazgā-
KaņaS" .ceritu'p^^^^^ ^^^^
'\isi]-niak<,āiurTiiiv^akstus ūn^^^^^^^^ 3 stunļlas.. Vadi- mos.. ■ Par to audzēknes neprasa ^gs no satiksmes Veida uri gada ^^^^^ījusies šinīs valodas grūti- knibināšanos ap vienu un to p^- stu valodai'nederēja šāds a-^un
ritn^ matPriāli^ (Varaksli) ad tāja.Ērņa Osiņa - Berz: ņa ir bij.. speciālu honorāru - uzstāšanās, ļ^ļļ^gj^^^^^^g ..^^tiej,. lidojums ^ās, demonstratīvi, skaļābalsī šu maizīti un pustukšas glāzītes'ā-c6lmu mistrojums; tāpēc prof. re4t- Ma&azinē Zintis'' 719 Nacionālās operas, balēta skolo- auditorijas priekšā dara viņam' ^^^^ . iespaidu kā- koncentrēts ^^^^as pie stjuarta:. . . atkārtotu cilāšanu; - galveiiie Sndzelins ieteica šķirt a-'un ā-W-st'Wiliow Street" Chica'ffo 14 -^^J^ '^^^^^ pieredzi, ir. Kana- prieku. Viņu smegtie prieksnesu- ^^]^^^ kurā telpa aprij laika . .-.-^^^t gan juŗa ir mierīga, to- sarunu vedēji pēc neilga .laika .celmus, ko kādreiz vf)si tautas va-ī\\ USA ■■ ' O ' das baleta skolotāju apvienības mi allaž iepilecma - skatītājus, .^j^j^^^^j ■ rŗurpretim brauciens ar "^^r nupat ieturētās pusdienas esamabi ar kapteini, žurnālists locias runātāji; bija darījuši. Tur-
' ••' • ■ ' • ■ locekle. Studijas pastāh/īgā pia- par to ikviens ir va tvaikoni ir miermīlīgāks; un tā--"^'^^ sāk kāpt uz .augšu.. Lūdzu, reiz nu ir cilvēks. ku|^am ne pret-^lāt, šķirot šos celmu
niste Edīte Timermane.'.:- nātes,studijas audzēkņu vakaros,^^^^^^ . ' vienu konjaku!"- v' ; :, . ko nav pārmērīga respektā Pre- glabāta ari verbu celmu sistēma,
: Vakarā piedaiīsiej. 25 audzēk- kas vienmēr.bijuši ku Tā sauktajā sezonā" lielais "^^^P^^' ^^^—^^^^^^^^ ^ējā gadījumā lai viņš tad stēi- tātad te vēsturiskais princips
>nes, apm.:2 stundu garā pro- lēti. Latviskā baleta māksla;no ^^..^^^^ ^.^^^.^^^'j^^ ^^^^ dzīgi apskatās pēc ' redakcijasJ^alstiia an" sistēmas principu^
grammā:/sniedzot. . 21 .baleta laika gala ir bijusi mums tuva. ^ .„iod7īvotu"-khisaiā laikā'' "-^^ ^^^^"' ^^^^^ Jūs jūtaties-krēsla, vai,- visnosprostotākajā Gik svarīgs un mīļš profeso-'
u.Sabi0mībai vajadzētu ^:^n^^^ "
priekšnesumus, ar gruiļļu, skatu;
nekas;sevišķa ; duetu un solo dejam,^ķ KGla Tortera • (Gole .Porter) ^^.dejas trio,; progra muzikālais uzvedums ..Ģan-Gan",; dzot, ar Ungāru fantaz kasrapmērain pirms astoņiem: gar ----•--— diem piedzīvoja lieliskus panā-. •kūmus Brodvejā, tagad skatāms filniā ar širleju.MakLīnu, Pran-\ - .Eatarīnās ku Sinatru, Morisu ševāljē un ^^^^ g^^^j^. ļ^^^^
tikai vē-' J^?'. .^^ P^^^^^' sūpio feļa.
ā arī spā-nām talkā, tas dotu audzēknēm .. , . , .
himu bei- cenšanās prieku, radot arī, lielā. ^.j^. ■ ^ ^;r^'ļ^^y^ sabied- ' „Jūs esat, ridziniek-s,"
''-;k;āsamas;pēcvasaras lapas' "ba.s im kopīgo sajutu apliecina-
ram Jānim Endzellnam bija vēs-
ju. Spēji- ku pilnvērtības sajūtu,
turiskais princips, . to vislabāk viņš viņa skolām sarakstītā lat-griežas pie manis ar savu atkar- viešu skaņu un, vārdu mācība
Man^ hranripn. .tPPlā H7 vprn ^^T" u - . • ' no jauna piepildīto glāzi un <^Pašipēdējā) - salīdzinot to ar
Mans tņaucieņs atceļa uz v^co xjn_ brīnums!.—pie vakariņu diezo-an "'^ .... _ .
kontinpntu notiek -aan nplprio-n 1^ , ^ .^.^.^v —r-™^-^^ nevainojamā izruna sa-:>išu valodas skaņu uņ vārdu.
P^^^^^^^^^ . . mācību
s (G.-V.) - Pa diņas.".:Manu,^kā jaunieši viņu gan krāsaino - pareizāki, uz- košo:cepurīti ir iz^^ Ari-,Ēs Rīgu Pazīstu loti labi Brī *
Loisu žordanu Pirmais kas šo "^^"^"^^^^^
S-I^Sdg^ic^riSzēS ^S'.māSm ?SV^'^°^"^^ dēvēta pai^ustrumul4-7nas. tātad varēsim liecināt, ka
kad tā vēlnebija galīgi, uzņem- mesu no .Niagaras un Sv. Kata- gi -samācījies pīpes smēķēšanu, ceļojumu ar sievas matem. Tas ka mana enerģiskā galda biedre rīzi. . Esmu tur vairākas reizes Profesora Jāna Ēndželina darbi-
ta,; bija. Chruščevs sava ASV ap-rīnēm. kopš apr^a sākL^iestu- No skatuves sāk velties kupls d^ visas ir atceļa no svētku apcie- pēc profesijas ir mana kollēga, dzirdējis dziedam salāninu re- bu mūsu literārās, valodas veido-
ciemojuma laikā; Katrā ziņā dējot Blaumaņa divu .ielienu lu- mumu.tulis.-Jaunieši teicami veic mojumiem pie bērniem un^^^ kāda pazīstama vācu laikraksta dzējis Annu Pavlovu^ iūrmaiā šanā noteica gan vina zinātnieka
Chruščeva iebildumi (pornogrŗ.g^ savas lomas. Netriīkst dziesmas bērniem jaunajā kontinentā, un ndzstrādniece. Atvaļinājumu vi- nSS^ Leo
SLSāWetSKj^^ vai tie- akordeona pavadījumā.: Bet. kad samn^^ ^-Pavadījusi jaunajā kontinen-.JS^.^'^g^^ v^a^iSj^m "^^^ v^
«raSi^^^^^^^^^^ apciemoto.tā, lai:indiāņu sabiedrībā medī- rēderi Graudu. Latvija;
par franču ,,kan-kan". dejām, riek, es vienā jaukā,pievakareno n^ .:.... /;_ tu attālajos mūža mežos. Par šo rēķinātājs: . ' valstij.
Šķiet, ka „kan-kan" dejas šoreiz Niagaras kājām devos veselas 13 sastomās. Tos pievar visu- sirsnī- Vienai tā ir bijusi īsta Kānaā- j^anu ceļa biedri vācu Valodā va- Un lai saninni T.ipčvirhi 1) Biia iRrarln (rp^ir^ innārm
nav^Wsvarigākā^^ . :• gie smiekli un neretas asprātī- na-- kur .ne tikai: veclaicīgais-^ētu teikt - „patenteFrau", an- rmōkku nSka ^^^^ k^^^^^ J«x.iud .^rt^^^p. japarrd^
šo lielfilmū- par zināmā, veida mākslas - darbu. ■ Choreografiski
No Slovaku biedrības zāles nāk- gas .piezīmes.
^^---^^-tek,.et^^
d^sirv^īāmchai;t^ paaugstinātu balsu, skaņas.-rīb f^:^'^v^^'^^ ^^^^ ^-^v^m v.^ļ,,,,,^^^^^^ bija stājas pretī vis^
gaumīga, bet saistošā fotogrāfi: duru sitieni uz galda. Uz visām spiegoju, un pieceldamas dzirdu, modernus automobiļus, ledus-.apzīmētu mana matēs. valodā, kādiem nu reiz iūmieka dzīve Pirms stiprajai krievu un vāci^
ja un krāšņie kostīmi, daļēji četrām rāpjos pa kāpnēm lēnām režisora piezīmi - ,.Nu,:daedā- skapjus un televīzijas;aparātus, j^tviešu bēgļu plašo provinču nav domāļama valodas Lēkmei mSu va?
kompensē augšminētos t.riiku- u^.trokšņa pusi, bet pikšns klie- tāji jau jūs esat labi!" Padzirdu, Otra,. turpretim, ir laimīga, ka provinciālismus nelietojot? . . Paresnie kunm.it 117 ^v^9■^ frazeoloMiā-mus. Filma, kas uzņemta TODD- . i _J g^^^ ka vēl viens mēģinājums, un tad ta atkal tuvojas dzimtās zemes Kad viņai pastāstu manas iz-'rpi,rai{^m%r , ^ S u/- - .
S^^^r^š^?^e u ^?pJg stingstu. Gieši saķe^ rokās so-nijā, plkst^G p.p^ Slovaku;Mnē,^^^ tai palicis a^.smaida pavadībā, es saņemu pa- . Tālāk sarunas novirzās uz zir- -vSā'tielSS^li^ a!
bet tā ir tikai patīkama illū&ja. miņu un pametu bai; īgu; skatu Page un Welland ielas sturi, Sv. miņa ka baigs murgs. mācību ,kuŗa noderīga katram gu sportu. Mūsu tvaikoņa kap- lodu nivelēt tanī ievest bez va-
kuŗai;:nav.; nekāda sakara ar uz visām pusēm. Līdz eurvīm aiZ:Katarines. Sekos dejas vakars Cerības un rezignācija ka div- darba kollēgam. teinis kā innnv.r.^nc fil ,-.^a_ iari7ihflc: i,intc«„ fn,^.c
māksliniecisko k'vaiitād. Buņā- rāpusies, uzmanīgi pav iŗu tās, un Pi^ jot par .pēdējo, jāsaka, ka tā ^^^^novēroju ;elpu. Vie- Už redzēšanos!; .
tiek pasniegta ļoti racionētā vei- . . .,- „ . l,,-, ^, ^ dā, kaut. viliēm zināms, ka fran- ^a sturi sed meitene, balta kroķo-či taču ir lieli mākslinieki gan- tā svārciņā, cītīgi pārliekusies drīz visās iespējamās mākslas skolas grāmatām, šad un «tad žā-ņozarēš. Tomēr interesanti- būtu; vadāmās. Pretim — otrā stūri-
t,.ō.„ ,r-.^--r-- -,• . .V ^^^"^^ ^^^^""kareivis ticis ieda-jadzības izlokšņu fonna^^
kmsu palete . . . ■ ,,Var tadjus ka,zurnalists_vel līts jātnieku vienībā. Bet : uz atteikties no formām, kas g^-: Sēdot.starp sirņpad^eltejusam nee^et_ izars e s no^ li eraras ūdens viņš jūtoties drošāk nekā simtiem bija sīksti turējušāsL-
- . .- -:•-■-■.:-:..-.'--—godkaribas?^veltas pu^^^^^^ zuŗ- j^ŗga mugurā. Viņa meita gan tas apziņā. ' '
METUVIESI PIEDALĀS STARPTAUTISKĀ .: nalista raksts^ uz redak<;w gal- kaislīga jātniece, ' un viņš tai Veikdams šos uzdevumus, prof.
" ' rīKĀOI ŽL^SJ ^^'^^^ svešajam elementam
CIHAGA Hmatu.l^gad latviešu valodā nostatīja pretī
l^Mvūdls iSka^ Pagājušajā gadā sakarā ar Svv laikraksti jau pasteigušies sniegt yu rakstu iespiesta burtu terpa, viņštai varēšot pastāstīt, ka es,nacionālo - nepieciešamību sa-
mu. Sas ka vS bS^^^^^ ceļa atklāšanu,.šo karalieņu fotogrāfijas un bio- žurnālistam biez^irj^
būtu jāpasmaida par dažām ,,pa- ^^^Ivējsm^^ starptautis- grafijas. ■ un nereti sava pasa gara bemi pa-^istnieks. ' valodas nivelēšanas un izlok.šņu
rīziskām'' izdarībām, kas sasto- nava ar resnu zelta bizes pīni ap ka tirdzniecības izstāde, kur sa- Par blondo lietuvieti EleņuJanotur par svešiem- indiāņiem." Rīga un zirgi - sarunu temats vārdu liētāšanas tieksmei - sis-panias šajā divu stundu gajajā galvu, laizīdama vaniļas saldēju-vu^ ^n,— „
dziesmu un deju juceklī, Pilnla mu. "Tā izskatās kā jaunatnes valstis.
T(?^"t^^^^^"^^ 'pulciņa „D:5irkstele" i)riekšniece dzēta
n. . rono... . Rasma Skara. Bet niaAuuzmam^.teico^^ lielajiem panāku- atrodas, joprojām padomju oku- līdzēt pat im^^^^ - Jūs Pēc šī .brokasta pie pārējiem šas tautas penija radītu valodas
Itāliešu filmu;direktORs Luidži bu saista neliela auguma sirms miem, nolēma to atkārtot ik ga- pācijā, . atstājusi pirms 1@ ga- m_ani^vanet.nosaukt par_ „trak tvaikoņa pasažieriem tieku vai likumu ievērošanas) - beidzot Petruči pašreiz Toronto uzņem vīrs, kas enerģiski tai ja troksni, dus. . . . ■ .. - ^ diem. : . -;- . -. vecen ,Manu_izbra^ nu samainīts ar Vācijas populā- pretī-tieksmei atteikties no sen:
^-kafizmak-;vicinādams.; rokā : p:-āvu koka; Šogad izstāde notiks no 20.. jū- Lietuvieši bija ierosinājuši šo- naskaidro,' pastāstot, ka, ir dzi- rāko sacīkšu jātnieku, jeb esmu dienām lietātām formām - vēs-nfmlS ?freri??''nobS^ o'k" nosi;āstiem tas va- nija līdz 5.. jūlijam. Tāpat kā gad ■ izstādē piedalīties visām "^usi Rīga tur pavadījusi bērni- kungs no Rīgas". Un laikam ne- turisko principu - pietāti pret
?obm mēnesi^ izstādē - piedali- Baltjas tautām kopīgi, bet īgau- bu, un so to ateeroties nojatvie- .viens cits vārds, visā braucienavecām, pārbaudītām formām
ga telo ān zīda Ābrama lomu. sieš. to . „ : l^ikā caurmērā netiek pieminēts Tomēr tiklab zinātniskajai kā
Apbrīnoju viņa; ārkārīgopacie-gās Lietuvas^ stenda.: iekārtošanu lielo izdevumu dēļ vispār nav ie- Tātad.- „trak vecen.. • tik bieži kā - ..Rīga". . . . arī. praktiskajai darbībai latvie-
tību, Klusā balsī skar. viija aiz- mpējas; plašā c^^^^ , ^ : ■ Bīga --Rīga .--^ Rīga. .Vārd^ pamatā
rādījumi aktieriem. Bieži šis vīrs kolonija. ; Labi, ka i-ismaz lietuvieši-kat- Tvaikoņa kapteinis atklātā-jū- ar; labu : skaņu neaizmirstas, skaidra tautas valoda kuras
vienā, lēcienā atrodas uz skatu-' Jau tagad izraudzītas izstādes ru dienu desmitiem tūkstošu iz- ŗā ir savas valsts prezidents un Vārds ar labu skaņu skan ari tā- dzidrumu mīlēt Jānim Endzelī-ves, pats tēlodams imļ rādīdams karalienes no nācijām, kas .pie- 'Stādes.. apmeklētājiem atgādinās -pavalstnieku namatēvs reizē. lumā. .' ' nam bija mācījusi jau viņa bēr-
Latvija§ Amerikā pārstāvis Hamiltonā, JĀNIS GAILĪTIS, ^
12
GŖEEN MEADQW Ri>.,
llamilton,:;Ont., tel. FU 3-7717-. jaunajiem aktieriem",
mazās kļū- dalās izstādē, un ; visi; Čikāgas Baltijas 'valstu traģisko-likteni. Tas piederas pie labas tradīcijas, Rīga — Rīga ~- M. Pūrs na dienu aukle.
BORISS PASTERNAKS BEI]
Dr. živāg'o autors sirdiiis i\\
Kā radio ziņo, Boriss Paster- sternakām sagād naks miris 30. maijā nakti savā Nobela prēmijas vasarnīcā, Maskavas tuvumā, ko viņš bija ļoti ; Viņš pēdējos gados slimojis ar steigts, ko arī tē plaušu vēzi un sirdskaiti. cis Nobela prēm
Boriss Pasternaks, kas agrāk Bet tā kā Padoi bijis Krievijā pielīdzināts labā- viņa brivibas tie ķajiem viņu liriķiem, rietumos ina un indivīda aļ un, droši var teikt, visā pasaulē tika, kaut izteikta kļuva ļoti pazīstams ar savu ro- ir pilnīgi iieiespē, mānu I)r. 2ivāgo, ķo bija aiz- 1ās milzīgu„sa^ut liegts publicēt Padomijā un kas pārdrošnieku: B. parādījās klajā ārpus Krievzē- slēdza no Rakstni] mes, vispirņis itāliešu, pēc tam ar to atņemot ■ viena gada laikā 15 valodās; lat- i^ubllcēt savus da: viešu valodā tas izdots Pāvila :nodevēju,draudē, Klana ■priek.šzīmiga tulkojumā, nu; Noboļa pijēm Ārkārtīgu popularitāti B Pa- deklarēja kā nai piedalās ka vērtētāji Kaiiadas valsti. Laureāts, mūzikas festivālos, žurnāls jiui- dzimteni, lūd^a tā: „Vai tiešām pašā Kanādā neizraidīt un patsl trūkst labu mūzikas vērtētāju?" augstākās literārāļ
pagodinājums izvērtās par dziļuļ un viņš jutās kā viņš ari izteica noļcļuvušajā pēdēj
Pasterriaks pēcļ
® Sakarā ar Blankas Rokos un ^«J"»^^ f^^fj» iietuvieķs .Jonescs Kvietises de- va.sarnicā, tikai ļ ju vakaru Iniernacionāla insti- Iedams Maskavu ļ tūta telpās, garāka recenzija pa- septembrī Ņujorkļ rādījās Toronto laikrakstil ,,To. kā orķestra koncl ironto Daily Star." Anontmiai* recenzents, kuram, šķiet, nav īstas ' skaidrības par moderno rakstur. deju attīstību, uzslavē J. Ķvieti-ses dhoreografētās dojas, bet vel-tī samērā barļŗu kritiku B; Rog«8 n i » 1
iestudētām dejām. Tomēr rtccn- , "i^?, ļ^l ^ntam patikusi J. Vītola latvi«. '^.^J;«"^^y,.s^etkļ šu tautas dziesmu pārfra7;ējumi.. tiklab oficiālas ļ ® Pagājušajā gadā Toronto ma un norise, kāļ simfoniskais orķestris par sa- priekšnesumu ziņļ viom kārtējiem koncertiem Ma- dija un noslēdza ļ seja Jiallc ieņēmis S223.875,-. Par tets ..Kalvis" atsļ spīti krictnsijam ienālcumam, "iņa, Arn. Kalniļ gada laikā šim orķestrim uzkrii' dziesmas ļoti rūpi jies S1.933,' liels dcficits. . izkoptā interpretf
® Olavas fiUiarmonijas orķcs; pašu nevar sacītļ tris nolēmis pārtraukt koncertu ..Pats" (Raiņa), ļ sniegšanu m. nenoteiktu laiku, vēl nebija isti ici Iemesls: nepilnu divu gadu lai- Ari d/Aesmas m\ļ kā orķestris darbojies arS23.000.- jums iiepttrlii}c;i( iieJii. doftcim. nēt RaiiiacIida
® Padomju gleznotāju darbi pat- komponištani na laban izslādīti Toronto mākslas Ļoti ieprieciHūl saleri.ļā. ..T^ie Glob and Mail" y,jjļ, ,,.]3j,j.j,|ļ)jj^,^ jļ mākslas krilT.ķcI>ērla MakKartj. 5i,,i,^ļojol L, Č jiUconstale, ka ( ailH hUn^n^ zma. J; Kulnii,u
<1->li 11 itr l<>llrnii><ii>l 'Vitu lll^ - > '
dati. bet nliv laikņietīsi. Tas liecinot to, ka arī .Ķlozntocība, īpaši vielu i/vōlē. Pa(lom.iu Savienība nevarot Kacensties ar Rietumiem. , . . .- I . 0 Kanādas mū/.īkas žurnāls ir ^''^.'M'\l'\^''^[V^'^ļ nemit-rri ar britu mū/iķiom. kas duzadiba. Bija a
Mclngaiļa, J. Viļ iiiņa: lautas dz| Mak.s.linircē ik (l> ra.du.ši ī.slo .sliguļ
r. ZELTIŅA
ROMĀNS
(48. turpinājums)
Ojāra Lubāna vai!i.s <par spīti virKŪ uzkrauti ma kārtai un melnajām bā.rda:s pinkām) piepešif tās tik ļoti. ka viņš vairs neatgādināja miermiligiļ nieku, bet du.smās sprēgājošu Mozu. kāHt'katru bļ pacelt gaisā zizli un satriekt drupās pasauU: ,.Ko šī kundzīte, gan iedomājas?. Mums laikam viņai piesūta speciāls ielūgums un tad vēl jāatved karieti? Vai es jums vakar pēc ģenerālmēfemāji teicu, cikos šodien visiem ir. jābūt teātri? VarlMi^ kāds Qits ir palicis mājās, guļot uz ausīm?"
Nē. pārējie visi bija.
un bārdainais Ābrams uzsauca jauneklīgajā triķim: ,.Janka, tu zini, kur Miedziņi dzīvo?"
„Jā," viņš nevilcinādamies atsaucās..
„Tad laidies cik kājas n(.«, un rauj pa galvu, Leontīni šurp. Reizi par vi.sām reizēm e.s viņai teikšu, ko nozīmē teātra disciplīna. .Katram, ka tai pakļauties - durvis ir vaļā, lūdzu, staiļ^ājieļ un Ojārs pāriaida izrādei jau nogritnētajām vai sļ tu vēl gaidošajām sejām ^lik bargu skatu, ka visiļ .eamulsuši un klusēdami, . . V ' ;
Mantrausis parāva uz augšu ar auklu ap; vicļ sietās, ielāpiem izraibiriātās bikses un vienīga'šļ nājāsLēnīti aizstāvēt:, ,.0.ja, neesi tik ncgant . puveris pistolē: Vēl jau nevicn.s mēs. nezinarii, ļ par iemesliem Miedziņa kundzi ir aizkavējuši.■ Vļ viņu ir notikusi kāda ķibele."
„Ķā:tu to' zini?;' aizdomīg,s jautāja Mantŗaiļ
rams. ļ
„Kekā es nezinu. Es-iikai pieminu visādas va