1960. gada 4, jūnijā,     45. -ms.
sestdien, 1080, gād^ 4. jūnijā,  45' nrs.
LATVIJAI
noderna virtuve, vannas ļiebraucaoiais cels uh ga-ksmei.. Cena $14.900;-.
N - BA.YVIļ^]W: 5 istabu tķiešeļu bungalovs, ūdens ļmočlerna virtuve, vannas ļebraucaniais ceiš, garāža, ļs. Cena $14.800,-.
AS LATVIEŠU
.RBĪBU LITERĀRĀS
Ja runājam un^jakstām n® ļa vienas puses, pi6rn.,"~~^ērtam, ce-fe- ļam,  mazgājaīn,  cērtat, , ceļat, . ļ.), mazgājat;  cērtamies, /'ceļamies," V mazgājamies, cērtaties, ceļaties, b-: mazgājaties, cērtas, ceļas, maz- ■ ļa' gājās, jācērtas, jāceļas, jāmaz-i- gājās, cērtams, ceļams, mazģā-■k jams, bet no otras puses: skatām, s, klabinām, skatāt, klabināt, ska-■ I", tāmies,  klabināmies, skatāties, r- klabinātieš, skatās, klabinās, jā- \
skatās, jāklabiriās, skatāms,'klar ļis bināms, — tad šādai la- un ā- ' ii celmu šķiršanai atrodam atbal-ļr stu tikai mazākajā .mūsdienu-lo tautas valodas nmātāju _ daļā. fe- (Protams, jāpatur prātā, ka šās Et mazākās runātāju daļas vidū ir L arī vidus dialekta ; runātāji, uz ļ-, kura pamatojas rakstu valodā it D- sevišķi).
iī Lielākās runātāju daļas apziņā : fT Šie celmi saplūduši, t. i., tie runā: r- ,.skatam", „klabinam", ..skatāt", „klabinat". ..skatāmies", „klabi-namies", ..skatāties", ..klabina-ties" u.t.t,, tāpat kā: ceļam, cērtam, raazgājaim, ceļat, cērtat, mazgājat, ceļamies,; cērtamies, mazgājamies, ceļaties, cērtaties, ļā mazgājaties, ceļams, cērtams! ļā mazgājams (Daļa runātāju atkai fa viscaur pagariiia a ta^. divdabi ļļ- -ms priekšā, iātad, piēm., runā ļŗi ne tikai skatāms, klabināms, bet ļī- arī ceļams, redzams, minams.) ■i- u.t.<t,, beit: „cērtās", „ceļās", i- ..mazgājās", .„jācērtās", „jāce-ļās", „jāmazgājās" tāpat kā: skatās, klabinās, jāskatās, jākla-L binās, vai arī: „skatas", ..klabi-ļž- nas", ..jāskatās", " „jāklabinas", ļj. tāpat kā: cērtas, ceļas, mazgā-ļī-jas, jācērtas, jāceļas, jāmazgā-Iš- J35-
kvi .Ir tad nu saprotams, ka rak- . la-. stu valodai nederēja šāds a- un Rs ā-celmu imistrojums; tāpēc prof. ļie Endzelīns ie<teica šJdrt a- un ā-celmus, ko kādreiz vfļsi tatitas va-ļts lodās runātāji bija darījuši. Tur- .. Lļ. klāt,: šķirot šos celmus, bija sa-glabāta arī verbu celmu sistēma, ^ļ. tātad te  vēsturiskais princips lis balstīja arī sistēmas principu. Ijā   Cik svarīgs un mīļš profeso-ļt- ram Jānim ErļdzeKiļām "bija vēsturiskais princips,   ft) vislabāk ug rāda viņa. sfkolām sarakstītā lat-iŗ. viešu skaņu un .vārdu mācība rjiļ <ipaši pēdējā) — salīdzinot-to ar L. leišu valodas skaņu / un vārdu mācību.       •   ;   / ..
ļrī-^ ^
Ui° Rezumējot rakstā izteiktās do-ļ);ļ. maS; tātad, varēsim liecināt, . ka ļjes profesora Jāņa:Endzelīna darbī-re-bu mūsu literārās valodas veido-ļlā šanā noteica gan viņa zinātnieka . ^ē- intereses, gan arī uzdevumi, kas I?u valodas kopējam bija veicami, fbs nodibinoties patstāvīgai Latvijas valstij.
|ut-   1) Bija jārada (resp. jāpārra-ļis da) nosaukumi daudziem priekš-rā- metiem un jēgumiem; lez   v2) bija  jāstājas 'pretī : vis-ļīve pirms stiprajai krievu un vācu I    valodas ietekmei latviešu vai. ■ ļem frazeoloģija;.
lidž   3) bet bijavarrjāierobežo neatkarīgi no ŗ'svešārii; ietekmēm zir-,vērojamās tieksmes: literāro va-ļap. lodu nivelēt, tanī ievest bez valda- j adzības izlokšņu formas, viegli uz atteikties no formām,. kas gad-?kā simtiem bija sīksti turējušās -tau-ļaņ tas apziņā. , tai Veikdams šos' uzdevumus, prof. lijis Endzelīns svešajam elementam ^ad latviešu . valodā nostatīja pret!
es nacionālo — nepieciešamību sa-; ŗiņa glabāt valodas latviskumu, pret!
valodas nlvelēšanas un izlokšņu lats vārdu lietāšānas tieksmei sis-' bo- tēmas nepieciešamību (pakļau-ļi?šā jot skaņas un formas sistēmai, bet runātājus— prasībai pēc paliem šas tautas ģēnija radītu valodas 'vai likumu ievērošanas) — beidzot iilā- pretī tieksmei atteikties no sen--jmu dienām lietātām formām — vēs-' I ne- turisko principu — pietāti pret ļna vecām, pārbaudītām formām, nēts   .Tomēr tiklab .zinātniskajai, kā arī. praktiska] ai=-darbībai latvie-' jrds šu' valodas laukā ..bija' pamatā stas. skaidra   tautas  valoda, kuras ļi .tā> dzidrumu mīlēt Jānim Endzelī-nam bija mācījusi jau viņa bēr-?,urs na dienu aukle.   / '
ZEMES
Dr, živāg'o autors si'rdzis ar plaušu vēzi un sirdskaiti
Aina':
M KĀDS
ātu
Kā radio ziņo,; Boriss - Paster- sterņakam sagādāja 1958. gadā agrā pavasarī Hamburgas teātra naks miris 30. maijā naktī savā Nobeļaiirēmijas piešķiršana, par trupas Gotes Fausta Izrādēs, vasarnīcā,   R/|askavas   tuvumā, ko viņš bija ļoti priecīgi pār-   B. Pasterhaks dzimis 1890. ga-Viņš pēdējos gados slimojis ar steigts, ko arī telegrāfiski iztei- da 11. februāri. Maskavā,^ savā plaušu jvēzi un sirdskaiti. cis Nobela prēmijas ĪMmitejāi. laikā pazīstamā krievu gleznotā-
feoriss Pasternaks, kas agrāk Bet: tā kā Padomijaš diktatūrā ja Leonida Pastemaka ģimenē, bijis Krievijā pielīdzināts labā- viņa brīvības tieksmes, marksis- Studējis Maskavas universitātē, kajiem viņu liriķiem, rietumos ma un iņdivida apspiestības kri- pēc tam studijas turpinājis Mār^ un. droši var teikt, visā pasaulē tika, kaut izteil^a mākslas darbā, būrgas universitātē, Vācijā. B.P; kļuva ļoti pazīstams^ ar savu ro- ir pilnīgi neiespējama, tur sācē- pārvaldīja vairākas svešvalodas, mānu Dr. živāgb, ko bija aizv 1ās rnilzīgā ,,sašutuma vētra" pret tulkojis Šekspīra, Gōtes, Verlē-liegts publicēt Padomijā un kas pāirdrošņieku: 3. Pastemaku ■ iz- ria, šellija u. c. darbus krievu parādījās klajā ārpus   Krievze- slēdza nb Raks ;nieku saviem
mes, vispirms itāliešu, pēc tam; ar to atņemo; viņam tiesības Romāns Dr.živāgo, par ko au-viena gada laikā 15 valodās; ļat-, publicēt savus iarbus, sauca par toru vajāja Padomijā, bet kas viešu valodā tas izdots Pāvila nodevēju, draudēja ar izraidīša-jjiļyajā pasaulē Pasternakam sa-Klānaprieķšzīmigā tulkojumā. :nu; Nobela prēmijas piešķiršanu gādāja ārkārtīgu slāvu nebūt
Ārkārtīgu popularitāti B;Pav deklarēja ķāraldīg^ , pfiedalās kā vērtētāji Kanādas valsti. Laureāta, kas ^mīlēja savu slas darbs; no sākuma līdz bei- e§ esmu mešs mūzikap^festivālos^^z^^^ diktatoru. viņu       tas ir kaut kas vesels. Tie- Ar e?lēm. -
tr4st labu S^^^^^^ neizrauiīt un pats atteicās no šīs sa, šinī darbā izpaužas nenoslēp- Kaš kļuvušas asa^ -
tpikst labu iŗuīzikas vertetajn.  augstākās literāras godalgas. Tā jamas brīvības tieksmes, tuvāku Pēc skaidrības tiekdamās,
pagodinājums-  B. Pasternakam mīlestība saskaņā  ar Kristus Un priedēm, kam prieks izvērtas par dziļu ciešanu avotu, evaņģēliju, cilvēka dzīvības vēr- vējiem spītēties, ■un viņš jutas ka vajāts zvērs, ko tība un izteikts riebums pret va Ar bērziem piekļāvīgiem
Ja kāds man jautātu:
•„Kas tuesi?" : Es teiktu mezs,
P;lns tāluma šalku, Ēnu iin staru, Pilns trūdu smaržas Un augšanas aUsu,
Kas, asnos un pumpuros Krājušos spēku Kā zaļu mākoni mani Gaisos celtu. Tur klīstu bez miera Un smaragām žūžām, Ja saknēm neturētos Fie~ bijušiem mūžiem.
Pirmdienas vakarā Metropoli- siju. Varbūt.tās bija balss matē- aplausi 2. cēliena nobeigumā. Ar tena operauzsākāsavasnedēļuil-riāls, kas izvirzīja Milānovu par pi-triu jāpiemin ari Karolo Ber- . gās viesizrādes Toronto ar Verdi vienu no visizcilākajām Leono- goncikāManriko. kas savasgiū-traģisko 4 cēlienu operu „Tru- rām Metropolitēna operas vēstu- las lenora ārijas dziedāja ar īstu badūrs", ko savā laikā ar panā- re. Runājot par Džīnas Madeiras it^l^sku bel canto. Lielu .un kūmiem uzveda ari Rīgā, Ap Azučēnu, jāatzīst, ka šis bi- mi patīkamu pārsteigumu mums 6.000 klausītāju ar dzīvu interesi ja vakara augstvērtīgākais snie- sagādāja Terēza Stratas. kaut vi-sekoja līdzi vokālajani un teāt- gums. Tik ekspresīvu dziedāju- ņai bija uzticēta samērā niecīga rālajam sniegumam, kaS viscaur mu un tēlojumu var sniegt tikai Ipma. Savā īsajā 1, cēliena dia-liecināja par augstu mākslinie- liels mākslinieks, kas pārdzīvo logā ar Amāru jaunā dziedātāja cisko standartu. Kopš 1853. gada, operu ik vārdā, ik muzikālā fra- atestēja sevi iespaidīgi ar gludu kad Verdi pabeidza komponēt šo zē. Ka' Dž. Madeira, jau ar savu un drošu dziedājumu. T. Stratas operu, tā automātiski ieskaitīta pirmo lielo āriju ,.Stride la vam- balss, kopš to dzirdējām pirms visu lielāko operu namu „dzelzs pa" iemantoja klausītāju nedali- nepilniem diviem gadiem, ir kļu-repertuārā". Tādēļ, arī nebrīnī- tu atsaucību, liecināja vētrainie vusi. vēl spēcīgāka un tedmiski .simies, ka Metropolitēna operā . izlīdzinātāka. Bez solo aziedaju-.
bija izvēlējusies ar šo muzikāli   ■ ^  '   ' . ' : " '   ' miem  īpaša Uzslava pienākas
briljanto meistardarbu iesākt sa- : _ ^ t V^^tt^^^t^t a •      viscaur^blja^neat- ;
vu pagājušā gada operas sezonu LATVIESi .LONDONAS sverams balsts izradšs sekmesa- : iNuioTkā Kant   Trubadūrs" re- nā. Fausto Kleva dinģeja ap 80
Vism^af d^mJt'S^^ IZSTĀDĒ mūziķu lielo orķeļW^^^^^^
vienmēr saista ar savu dzi)i drā.   . mer teicamv īssetoja sohsW
mSl SS^iu" -fT f.f^f^''^^ 'ISstiSl^or^as'
plūstošo melodiju. stade,  kas atvērta no 4. maija intersaņtais skatuves apgaismo-
Pirmdienas vakarā, salīdzinot līdz 4. jūnijam,  ar  marmora jums piešķīra vēl īpašu efektu
ar iepriekšējiem gadiem, solistu skulntūru Putns ar cāļiem un -•'^^"^^^"^^ ^^^^^^h ^^^S^-sastāvs bija jūtami mainīts. Ro- sKUipturu rums ar cajiem uu ^j^g notikums šejienes mākslas bērts Merills dziedāja -grāfu Lu- skulptūru granītā Jauniete . pie- dzīvē. :
nu,, bet LučīneAmāra — Leo- dalās arī tēlnieks A.Ko^^ noru. žēl, ka šinī izrādē mrs
nebija Leonarda Vorrena, jo. viņš   Pirmo reizi kanādiešu izstādē
ar sayirsam^aino un spēcīgo bal- piedalās ari strauji augošais tēl-sa vislabāk butu iederējies grafa ^ . •
lomā. Tomēr jāsaka, ka patika- nieks Vilis Skudra -   ar koka
'KRASU BAGĀTĪBA :, • STRAUSA OPERETĒ
Nākošās dienas vakarā Metro.
riskā 2. cēliena ārija .ļlbalen," stade, jo pirmo reizi v.iņs gajis?^^ SS'āiu  i^^a «ri da^^
rifont'Sār,^S''oS^^^^    """" mūsu tautiek, kūļiem intere:
niona anjam visa opera, buci- cS vipcrlalrn 7anrn mii7ikft Mpt.
, Unie« vēl nav sasniegusi Zln-tum Toronto  Mākslas S£'^ļJ,„tzS"e"
kas Milannvas nrf-.iRtislrn pkRnrfi- ofaipmac noļ'Vō laRi noria mcsiiō       ,^  ^ - .1.^.-2
vi,.:;ri;.i^eica_kākā metuk^ V^ZS^m.^ ~ ekspre-,galerijas parkā im. ,ada maijā. J,! :pā= ^u
nokļuvušajā pēdējā laika-dzejolī, asinīs. .. —apsēm. . Pasternaks pēc šī lielā pārdzi-   Boriss Pasternaks dzīvos kā Ar necilfem kārklu O  Sakarā ar Blankas Roges un ^^J^'^^ savā pārdrošnieks, kam bijā garigais Uņ retu kļavu un pīlādžu koku
lietuvietei^ JonesesKvJetises'd.e. vasarnīcā, tikai ļoti reti apmek- spēks izteikt patiesību valstī,kWr Rudens priekam,. . » ju vakaru īniefnacionāJā instiv Iedams Maskavu — p^^ Es esmu mežs
tūta telpās, garāka recenzija pa- septembrī Ņujorkas filtoarmonis-   Par to viņam mūžīgā piemiņa;. Tiikstoš smaržām rādījās Toronto lalkralKtā ^ A. G. Un elBām
ronto Daily Star." Anonjļmaas re- ^    i tuu
ctenzents, kuŗāni, šķiet,, liav īstas (Skaidrības ļ_par moderiio rakstur-deju attīstību, uzslavē J. Kvietl-
SUSKINDA: JAUNĀ FORMULA
KO DZIRDĒSIM. TSO NĀKOŠAJĀ KONCERTSEZONĀ
ses cfiioreografētās dejās, bet vel tī samēra bargu kritiku B. Roges
•BY LIELĀS-JUNDAS KONCERTĀ
nevietā. Visos trijos cēlienos dekorācijas bija lieliskas, nerunājot nemaz pa'r krāšņajiem kostīmiem. Muzikāli, soļo un grupu dziedājumi bija dzīvi un ,jōviāU.
Notikumu degpunktā,, ja tā varētu teikt, bija Brodveja aktieris  Valters Slēzāks, kas tēloja Laiku pa laikam vairāki no- torijā visspilgtāk apliecināja f ik- amizanto un bagāto cūkii audzē- , pietni Toronto mūzikas kritiķi, tu, ka caurmēra klausītājs Jopto- J^^Jļ};. .^^^^^ ieskaitot Dr. Lesiiju Bellu;  ir jām dod priekšroku klasiskajai ^aŠS^s^^ bargi kritizējuši Toronto, simfo- un romantiskajai mūzikai.   To Uelu jautrību. Mazāk izdevies bi-niskā orķestra diriģentu Valteru itin labi apzinās arī diriģents Dr. ja, rekrutēšanas skats 2. cēlienā,
iestudētām dejām. Tomēr reoļen- ^^^^ ^^P^     iespaidīgā- Norviļa un T. Ķēniņa pirmatska- tojis vijolei. Salīdzinot abas ver- Suskindu par atsevišķu program- Heihcs Ungers, kas izvairās sa- kur Slēzāks palaida ģaŗām retu
•zentam patikušil. Vītola latvi»-^^.^J^^^^ļ.V.svf^^^ sarīkojumiem, nojumi. Savaldzināja pēdējā „Ai, sijās, liekas, ka pēdējai doda- mu izvēli, šķiet, bieži šī kritika vos koncertos atskaņot moderno Izdevību parādīt savas teatrālās šu tautās dziesmu pārfrazējumi. tiklab oficiālāk daļas izkārtoju- zaļajā līdaciņa" ar divi nepazīs- mas visās priekšrocības. I^ver- ir bijusi vietā, ja pāriaižam acis mūziku. Bet kā tād lai modernie «Pējas. Allessio De Paolis kā ® Pagājušajā gadā Toronto ma un nonse, ķa^maMimecisko tamu. bet interesantu melodiju. tismenta tris daļās - Moderato nāri nākošās sezonas koncertu komtionisti tiek nie vārda"? Un ^^^rijas _imperators parādījās simfoniskais orķestris par sa- priekšnesumu ^a. Pēdējos ieva^ savienojumu ļoti raksturigā,tīri con motto, Arietta Un Vivo e nākošas ^sezonas koncerta koinponisti tiek pie vārda? Ln ^^1^^^ pēdējā cēlienā, bet viņa at-viem kārtējiem koncertSem Ma- dījā un noslēdza-vīru dubultkvar-. diatoniski veidotā, ' harmoniski animato komponists iepriecina Programmai Ta rada, ka no 4^ te buskmaam ir sava formula: jautīgā uznākšana un medaļu izsēja hallē" ieņēmis S223.875,-. Par tets „Kalvis" atskaņojot A. Kal- atjautīgā/klavieru pavadījumā, tiklab ar tematisko svaigumu, izvēlētiem darbiem ,28 bus svesi .vii?š iecerējis modemos darbus dalīšanas ceremonija mums vēl spīti krietnajam ienākumam, niņa',Am. Kalnāja un J. Cīruļa visu uzmanības centrā šoreiz formas skaidrību, kā harmonisko vai galīgi nepazīstami, Toronto atskaņot koncerta pirmā daļā, un ilgi liks atcerēties sb skatu. Ro-gada laikā šīm orķestrim uzkrā- dziesmas ļoti rūpīgā un muzikāli bija jaunā latviešu vijolniece atjautību ūn muzikālas domas caurmēra klausītājiem. Starp „saldējumu" pasniegt tikai koii- mantisko atmosfairu izrāderpie-jfesSl.933,- liels deficits. izkoptā interpretācijā. ^ Gluži to Norma Auziņa-Leonarde, kas, ja dzīvo strāvojumu. īsts kamermū- minētajām 28 kompozīcijām 12 certaaobeigumā. Līdz šim atska- $1^^, ^is^Della Kasa (SaffDun
(D  Otajvas filharmonijas orķes- pašu nevar sacīt par J..Norvia. nemaldos;  mūsa pusē viesojās zikas smalkdarbs! . . rjieder šim eādu simtenim Sus- nošanas kārtība biia pilnīgi Dre- F^^J^^^ ^9
tris nolēmis pārtraukt ^koncertu ,,Pa^ Tā. ir apdāvināta.   Visus klavieru   Davadījuinus S'.eļSkfiSva^^^^^^
sniegšanu uz nenoteiktu laiku., vēl nebija īsti iegulusies kaulos, teghniski izko»ta māksliniece, solistiem Tālivaldis' Keninš vel- jmds sevišķu uzsvaru ucis uz ve teja J.a musitajam nepatika jg^iemin lielais orķestris, kas di-lemžsls!; nepilnu divu gadu lai- Ari, dziesmas mūlkālais.ieveido- viņS^pēle valdzināja ar sulīgo ca ār ^iklu ^^ravmska un Soenberga modernais darbs,   tad viņš bez diģenta Ericha Leinsdorfa vadībā
J. Cīrulis.
teidzas apskatīt izstādi
kompozīcijām. sirds pārmetumiem varēja atstāt ar labu stila izjūtu un precīzitātl
šajā sakarā jājautā, vai TSO zāli jau pēc pirmā puslaika. Vis^ sekoja līdzi vokālajiem sniegu-
diriģentam Izdosies : piesaistīt vaiflk Suskinds bija norūpējies, "^^-P^-'^^^"^.^^^^^^^^ nobeiguma ,, ■ .     1 .,    ...    •     ,-. ■ . r        i.   \. V ■   .      nepieminēt ari baletnieku.s, kuri
klausita,jus ar laikmetīgiem un ka ieinteresēt torontiesus soen- pg^ļ.^^ sniegt to labāko i. un 3.-
kā orķestris darbojies ār323.000,- jums nepāriieclna, un izkompo- kantilenu, smalkjūtīgi veidoto iieim deticim, . _    ^      nēt Raiņa didaktiskās prātulas • frazējumu tiklab Jāna Mediņa
.© Pa(ļomju gleznotāju darbi pat-, komponistam nav laimējies. ■ „Ārijā," kā J.Vītola ,',Romancē" laban izstādīti Toronto maksļas:   Ļoti iepriecināja Elfrīdas .Kari- un „Melodijā," kurās mākslinie-
SSlo^ĒķeSMcS/^g^^^^ DV 15 gadu svētku.mākslas iz- moderniem darbiem? Saprotams, bergaklavi Un ari šo- cēiienā." Pēdējam-"cēl^nam ^c^^
ja konstatē, ka darbi labijnostrā- -zina  T  Lļ'nina. K^^^^4      E S 5.5 l™^^^^ DV; namā,   123 .to rādīs nākotne. īr cilvēki, neiz^ reiz viņam iešāvā-s prātā-lieliska reografiju bija devusi Aleksan-
iņīlova, kuras labiis. nodo-vienmēr īstenojās, rievis' kordebalets, jo bie-
radusi īsto .stigu,: un tās vizuļot' bu, kaš veltīts DV 15 g...jubilejas dS- 2 ^R^^^ ^^i, bet,  diemžēl,  prakse rāda neatstās koncertzāli,   ja spēlēs ^^^""^(^"^"(ļi '^!iuglnS"ēf izrāde
^ ____„____. .„______. „ ,--,-w- .o--/^^-^u^^t5^°^^^^^ ^'^^^^^^^^^ konciert: Gulds. fascinēja ar krāsu bagātību un
nemierā ar britu mūzildem,:..kas ītoha audi- ;• .    A.Ķ. raito saspēli. ■
miem. . .
Kanādas mūzikas žurnāls ir vizuļoja sava
/.T. ZELTIŅA
: ROMaNS.:::
Fr.'Milta;viņete.
: (48. turpinājums)
Ojāra Lubāna."vaigs (par spīti virsū uzkrautajai gri-; ma kārtai xin melnajām bārdas pinkām) piepeši pārvērtās tilc ļoti, ka viņš vairs neatgādināja miermīHgii Pauni-nieku, bet dusmās sprēgājošu Mozu, kas katrU bridi var pacelt gaisā zizli.un satriekt drupās pasauli: „Ko viņa -šī kundzītē, gan iedomājās? Mums. laikam virial būs jāpiesūta speciāls ielūgums un tād vēl jāatvēl šurp; ar karieti? Vai es jums vakar pēc ģenerālmēģinājuma ne--teicu, cikos šodien visiem ir jābūt teātrī? Varbūt?vēl āri kāds cits ir palicis mājās, guļot uz ausīra?''^^^-^^
Nē, pārējie visi bija; , '    Un bārdainais Ābrams uzsauca jauneklīgajam elektriķim: „Janka, tu zini, kur Mied^iņī dzīvo?"
„Jā," :^iņš nevilcinādamies atsaucās.
„Tad laidies; cik kājās nc^, un rauj pa galvu, pa kaklu Leontīni šurp. Reizi par vis'ām reizēm es viņai tad pa-teikk. ko nozīmē teātra disciplīna. Katram, kas negrib tai pakļauties. — durvis. ir vaļā, lūdzi^, staigā iet tālāk," un Ojārs pWaida izrādei jau nōgrimētajām vai savu kārtu vēl gaido.šajām. sejām dķ bargu skatu, ka visi stāvēja samulsusi ūnldusēdanii. . :■
Mantrausis Wāva uz āūgš ap vidukli ap-
sietās, ielājiieiti izraibinātās - bikses un vienīgus iedrošinājās Lēnīti aizstāvēt: .Oja, neesi tik negsnts. - ķa puveris pistolē. Vēl.'jauV neviens mēs nezinām, kas^isti par iemesliem Miedziņā kundzi ir aizkavējuši Varbūt ar viņu ir notikusi kāda ķibele."
,.Kā tu to ziņi?':\ aizdomīgs jautāj Āb-
ramsj■ ^        -." ■ '
„kekā es neziņu. Ss tikai pieminu visādas vārbūtrD^
kas. cilvēku šķietamā, disciplīnas pārkāpumā varētu atvainot." ' : .
„Vai vakar atkal, no mēģinājuma mājās iedams,, ne- . būsi berzējis sānus gar viņas lindrakiem?"
. „Dieva vārds . . ."-V : \ ■
.„Būs vīrs vēl redzējis .. . ,
„Kad es tev saku — Dieva vārds, ka neesmu. Un tā kā.88 esmu studējis teoloģiju, tad gan tev vajadzētu zināt, ka Dieva vārdu, par velti, neiešu valkāt," tik sirdīgi, ar ■ dūri pie paša krūtīm dauzīdams, dievojās Pelerīns, ka pelēkajam rupjā auduma kreklam iatrūka .poga. „feēc tam, kad Miedziņa kundze man- pateica, ka viņas vīrs jau esot metis uz mani nelabi greizu aci, es tagad staigāju Leontīnei apkārt ar līkumu." :
„Lai tas tā būtu," Ojārs stingri noteica. „Citādi,. ja viņa mums izjauks izrādi, tev gaužām maz cerību palikt dzīvam. Bet — pirms dvēseles aizlaišanas pie Pētera, tu mums vēl samaksāsi visus zaudējumus, jo naudu par pārdotajām biļetēm es atpakaļ nedošu. Tas būsi tu, kam vajadzēs no skatītājiem tās atprasīt atpakaļ, varbūt pat pilnīgi izputinot bodi, jo zāle šīvakara izrādei ir izpār-;dota:."■; .     ■ , r
Saklausījis atkal Ojāra balsī, labdabīgi zobgalīgo itoni, Pelerīns nevilcinādamies dižojās pretī: „Neķā es tev nemaksāšu, direktora kungs. Ja kas un kā te šovakar, Oja, saietu dēlī ar Blaumani, ēs paturēšu zālē skatītājus līdz pēdējai dvēselei.Es -^Mantrausis, uzstādamies visu vietā . viens pats,, kā faķīrs: Man tikai tad vajadzētu aizskriet līdz veikalam pēc adatām ."
.„Tik daudz tev jāpūlas nebūs, dārgais Amorij Mantrauši, mēs paši tev dabūsim asmentiņus . ..". gribēja jau . atsmiet Ābrams,, bet piepeši pārrāva smaidošo mēlgalības toni: „Janka, kas noticis? Tu esi viens? Kur Leontīne?"
■ Pēc Miedziņa kundzes aizdzītais jauneklis, kā likās, tiešām bija skrējis, 'cik kājās nes, un aizkusis elsdams tik.tikko varēja ■parunāt:,, Viņa . . .netiek .   ."■ ;
„Vai kāda "nelaime? Kas noticis?" iekliedzās Lubāns. ' '. ■ „Durvis .;.■.."■
:„Kas ir ar durvīm?" . ■ ■•..Aizslēgtas.".
„Štāsti, cilvēk, ■ lai. citi ■ var saprasta Kas aizslēdzis durvis? Vai viņai nav atslēgas?" spriegi nepacietīgi jau-tāja'pjārs.. \ ,'• ■■ .v.'
,;Atslēga ir vīram;; elsdams stāstīja ziņnesis. ,;
,,Un kur tad vīrs? Kur viņš ir aizgājis?'.'■ .
,;Neķur nav'aizgājis.''    .,   ';. • '
■„Kā tā?".      ' " / ;
nViņš ir istabā kopā ar Miedziņa kundzi. Ūn viņš-man pateica, ka'viņa ^sieva uz teātr"! netikšot, kamēr 'tur būšot tas bezkauņa." \
\„Kas par, bezkauņu, Janka?" uzstāja •stāstītājam. . Ojārs: „Vai viņš tev pateica, kas tas esot?"' ■   „Jā — Pelerīna kungs."   ;   ' '
Pārsteigts un sašutis Mantrausis izgrūda pa zilgani, ; nokrāsoto; muti šņācošas elpas mutuli:,„Paskaties, gnīda .— sauks mani par bezkauņu. īPašam vēl mute smaržo pēc piena."   . ...
„Tātad. — tā ir, kā domāju.. Uz mata tā, kā es jau paredzēju, kad sāku manīt, ka. trinies gar Leontīni. Vai pasaulē meiteņu trūkst? Un riu? Bez Ievas izrāde'nav nospēlējama." ■
Savādā kārtā, kad visus pārējos sāka .sagrābt neno-. slēpjams uztraukums, līdz šim. jo .nervozā režisore piepeši kļuva gandriz vai atbaidoši mierīga; „Taisnība, Ojār. Bez Ievas mēs iztikt.nevaram, tad jāatceļ visa izrāde. Bet man ir cits —es sacīšu vienīgais — atrisinājums, jo maz .ir ■ .ticams, 'ka "Miedziņu varētu pierunāt samierināties ar_ Pelerīnu/'
„Kāds tad?", spriegi jautāja bārdainais Ābrams.
; „Kā zini, pirms Pelerina Mantrauša lomu es biju jau sākusi iestudēt ar Ilmāru. Mēs. noteikti mocīsimies kā pa celmiem, bet tekstu kaut čik viņš zinās, varbūt vēl atcerēsies un izrāde būs saglābta," režisore izšķīrās ātri un noteikti. ,
Bet viņas ledainais miers un ātrā.izšķiršanās, kā pār-varēt kritisko situāciju.tik tikko nenogāza no kājām Pē-lerinu: „Kundze, cienītā režisores: kundze, tas nav iespē' jams..Ko cilvēki par mani domās? Mans vārds tak iespiests izrādes programmās. Jūs nedrikstat mani tik necilvēcīgi apkaunot. Lūdzu, padomājiet kaut drusku ari. par manu reputāciju."
„Ko jūs mums ieteiktu? atcelt,, izrādi un paziņot skatītājiem, ka jūs tās vietā uzstāsities ar faķīra mākslas-demonstrējumiem?" ironiski.. dzēlīgi . jautāja Lubāna kundze..;. . .   ; '
„To teikdams — saprotiet — es tikai jokoju."
.,tJņ kāda tad; būtu .— sacīsim — jūsU nopietnība?"-
„Es iešu un mēģināšu Miedziņu pierunāt. Es^ viņam pateikšu skaidri un gaiši, ka viņš, ir ieņēmis galvā pilnīgi neprātīgas muļķības." .
...Jūs .domājat, ka jums tas varētu izdoties?" smīnēja .■režisore.   • . \ .\ ■
„It kā eš nebūtu ticis galā ar desmitreiz riebīgākām situācijām."
■  „Lielība naudu nemaksā;"
„Jum-s arī neko tas nemaksātu^ .režisores kundze. Tik-. mēr jūs varat atsaukt jau Ilmāru un sagatavot.viņu izrādei. Dodiet man vienīgi piecpadsmit minūšu laika >-- neko es vairāk no jums tak.neprasu," ar drebošu skopā nespēj- : nieka ģīmi lūdzās Pelerīns.
. „Ofēlij, dadzīt, varbūt mēs varētu;viņam.to atļaus,"; Amorijam tai ziņā.ir tai.^nība — neko mē.- nevaram zaudēt, vienīgi iegūt, jo Ilmārs — tu zini — ir visādi pavājš." apŗimie:s pirmajās negantajās dusmās pref.draugu, do-.. ■ māja Ojārs.;
• „Oja, es. tev to neaizmirsīšu," cerīgi atžirdzis solījās ■Pelerīns. -
. „Labi, .tad ejiet,'' beidzot piekāpās režisore: „Bet kāds' lai nekavēdamies sameklē Ilmāru. • , , „Viņš nebūs mums vajadzīgs,. kundze," pašapzinīgi apgalvoja Amorijc, bet^likās, ka viņš ne tuvu tik pašap- . zinigs nebija, kāds mēģināja izlikties. Izmeties laukā no manēžas gandrīz vai skriešus,viņš acīm redzami palēni-, nāja. gaituļ, kā cilvēks, kas bezizejas stāvoklī piespieste ' doties pretī kaut kam tik'nejaukam, ka viņš rie bridi nevilcinādamies, ja tikai varētu, mestos atpakaļ. ■
Līdz teātra izrādes sākumam vēl bija turpat vai .vesela stunda laika, bet daži nepacietīgi gaidītāji (pa lielākai daļai ar firmām galvām) jau rosījās uz manēžas pusi, ^n pārsteigti apstājušies, viņi ar izbrinētām acīm skatīja spokainā vecī, kas nāca itiem pretī tik gaudens, it kā viņš nūle būtu piecēlies no mirstaniās^ltas.
Tāds apmēram Pelerīns itiešām jutās, kad bija ar mērkaķa veiklību uzkāpis līdz Miedziņu lizdas augstajām baltajām durvīm. Viņš strauji pieklauvēja un gaidīja.
„Kas atkal tur dauzās?" pavisam rielaipna atsaucās Miedziņa balss;.^ :     ' :
„Es — Amorijs.Pelerīns." : „Jūs? Tas tikai, vēl trūka, lai āri jūs pats jaU sāktu ložņāt gar manārn durvīm. Vācieties projām, tūliņ uz viētasrcitādi es iešu un noripināšu jūs lejā tā, ka neva» rēsit vairs salasīt kopā kauliņus," sakaitināta buļļa niknumā šņāca greizsirdīgā vīra balss.. -
Uz pāri dzelžu sijām noklātās dēļu grīdiņas stāvēdams, Pelerīns neomulīgi pašķielēja, kur tālu l^jā^pa dēļu sprkļigām bija redzamas asi šķautnainas sadauzītu ķieģeļu kaudzes. Ja jaunajam un dro.ši spēcīgajam (bul-. lēnam viņu tur izdotos nogrūst, labi.nebūtu'..Bet atkāpties nedrīkstēja: ,;Tā nebūtu liela varonība — piekaut.vecu un nespēcīgu cilvēku. Par tādu uzvaru jums pa.š-ām vēlāk vajadzētu kaunēties," .,
(Turpinājums sekos).