3, gāda.6. jtllijā, 54. n-rs. -ĢENERĀLKONSaLS
Mr. R. N. BRISON
Torbnto, tel. HO 3-5861, 118 DAKFORTH AVE.
KONStJLS
•VILIS. TOMSONS..
ļlel. RE 8-7798, Montreal, P. Q. |.1510 VICTOEIA AVE., A?T. m!,
T'*'''™'^'''—"^i——_iiM'I'iiiii.....iiiiiiii,r:'
ļL Andrejsons, clu.
41 Muircreist Drive, IdOŅ mills, ONT. - hi 7-4323.
Auto, uguns, garantiju, publšs-ļkās atbildības, dzīvības u, c. veida apdrošināšana. ;
BīTĀJU KOPAS
ļ'iāda desmitā daļa ir nopietnas pvērības cienīgi, un icatra šāda Igrāmata maksā tikai 35—75 cen-Ļi. ša.i veidā pieejami gan pasau-ļles literatūras klasiķu darbi, gan' ļijjošā'dienas prece ,-,bestselleri'v ļi?an zinātniski apcerējumi. I Kāpēc , l'4sītājam, pietiekami ļpārvaldot angļu valodu, maksāt, ļpiem., par Annemarijas Selinko I.Desirē" brošētu $3.90 un iesietu ļf'5.20, par Tursa Heijerdala i .Kon - Tiki" vai ,,Aku - Aku"' p.60, par Borisa Pastemaka l,Dr. živago" ies. $5,90, ja tos papus darbus lētajā amerikāņu iz-fievumā viņš var iegādāties pa? m 75 centi gabalā, š^i ziņā ga-ļdu ritējumā tulkojumi no angļu ralodas latviski būs visvairāk |.apdraudēti".
Viens ceļš, kā kāpināt latviešu ļgramatu noietu, padarot tās pla-takām aprindām pieejamas, va-ļretu būt grāmatu lasītāju kopm, I šādai kopai nav vajadzīgi nē-ļkadi juridiski sīki izstrādāti sta. -ļtūti. Pietiek ar dažiem pamatno-pcijumiem. Kopā varētu būt 3 ļ--|2 dalībnieku, kuri katrs kār-ļtēji ik mēnešus iemaksā kopīgā ļ-'^asē noteiktu summu, ^teiksim ļf dolāru. Par šo naudu kopa vaŗ ļjegādāties katru mēnesi dažas Ļaunākās latviešu grāmatas, ku-ļ:-as tad rotācijas kārtībā pieeja, mas lasīšanai ikvienam kopas dalībniekam. Gada beigās, ja ns-hēlas iekārtot plašāku kopas grā-matu krātuvi, tās grāmatas, ko
VISI 3au izlasiiusi, sadala kopas dalībnieku starpā.
Ja kopā būtupīem. 6 dalībnie- ' ki, kas katrs mēnesī maksātu 51, tad gadā sanāktu ■ S72,-, par ko . varētu iegādāties kādas 20-25 ' latviešu grāmatas kamēr, indivi-duāli pērkot, katram par 12 dolāriem iznāktu tikai kādas det= ras
šādas kopas dalībniekiem varētu būt arī kopīgi pārrunu sa-ieti. viņi varētu kopīgi apmeklēt koncertus un gleznu izstādes n-kot ekskursijas. a. Punka,
, ■ ~ . ..
DAŽOS VĀRDOS KANĀDĀ
Kanādiešu astronomi un mete-orologi nesenajā konferencē Pen-tiktpna, B.G., vienojušies, ka va. ^ lodās par „lidojošiem šķīvjiem" esot bez pietiekama pamata. Iz-platijumā esot tik daudz dažādu gaismu un refleksu,- kas līdz šim mulsinājuši ' iedzīvotājuvprātus Grems Odžers no Viktorijas ast-' rofiziskās observatorijas 1 iztei-cies; ..Lidojošie šķīvji ir absolūts . izdomājums." - , / ■
Patlaban visā Ontarlo provin. ce ir ap 180.000 auto vadītāju, ku-ŗi nav. apdrošinājušies nevienā .sabiedrībā pret nelaimes gadīju» miem un t.s. „public liabiUty." Vairāki kanādiešu laikraksti ie-teic grozīt pašreizējos apdrošināšanas noteikumus.
Ontarlo izglītības ministrija principā pievienojusies Di*; Fre-derika Minklera ieteikumam at-. brīvot Toronto-. Vidusskolēnus no dzīves mācības eksāmeniem,-Kada-skola pat prasījusi no sa-I viem audzēkņiem gala eksāme^ nos minēt dzimstības kontroles dažādos paveidus.
Par Kvebekas provinces paš-valdības vēlēšanu traucēšanu L Montreālas policija apcietināju-i. si 158 personas, ieskaitot 8 poli-f cistus.
Uz nenoteiktu talku pārtraukta 200 miij.,dolāru, ..Garillion" spēk-ļo stacijas būve už Otavas upes. šo ļa 840.000 zirgu spēku staciju bija I paredzēts atklāt 1962. gadā. . Kanādas immigrācijas ministre ' paskaidrojusi, ka valdība nav pa-*^ redzējusi sodīt ne arī de'portēt tos ķīniešus, ,.kas nelegāli' ieceļojuši 5,t Kanādā pēdējo 5 gadu laikā. Pēc h^, RCMP .ziņām tādu ir krietns
■ skaits;
Jaunskotijas province atteikra-h' sies maksāt federālajai valdībai r'-. kādu iestāvējušu parādu par
■ S4.800.000.
lanuskriptus saīsināt.
neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūto stmsrka.
ļāļiem paraktitajos rakstos Izteikts» icijas viedoklim.
,1'
Trešdien, 1960. gada 6. jūlijā, 54. n-rs.
L
VĒTKU VIESL GLEZNU SKATĒ
U MĀKSLAS JZSTĀDE INDIANAPOLi
Saulainajā vasaras svētdienā, 26. jūnijā īndianapolss Herona mākšlps muzejā vērojama neparasti dzīva rosība. Te kuplā skaitā sapulcējsies tautieši, gan, no •šīs pilsētas, gan tālākiem nova-.diem, lai piedalītos svinīgajā latviešu mākslas isstādes atklāšanā.
Sapulcējušos jūsmīgiem vārdiem uzrunā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis K. Sventeckis, izceldams šī latvieišu ņiāltslas. darbu, klāstu nozīmi mūsu kultūras vērtību vairošanā un tās reprezentēšanā uz ārieni, un aicināja diženo tēlnieku — profesoru Burkardu Dzeni atklāt izstādi.
Sirmais mākslinieks, lielā sirsnībā pateicās par viņam parādīto godu un, atvilcis ieejas aizsprostu, paziņoja, ka ar šo brīdi •latviešu mākslas izstāde atklāta.
Līdz ar to sperts pirmais solis nozīmīgajā latviešu - kultūras parādē Indianopolē. ;
Pavisam izstādē piedalās 28 gleznotāji, 2 tēlnieki un etno-; grafiskajā nodaļā 31 daiļamatnie-ķi. Samērā plašais klāsts aizpilda trīs telpas. Ienākot lielajā v;ālē, apmeklētājiem tnajestātiški pretim mā; tēlnieka Voldemāra Jansona „SfIāte," par ķuŗu mākslinieks saņēma pag; gādā Kultūras fonda sēs jaukie
saivu. Tam abās pu-un apgarotie Burkar-
da Dzei;ia darinātie portreti.
Gleznu k
āsta pārsvarā reālais
virziens, lielā noskaņu un nokrāsu dažādībi, Te mēs redzam prof. Aupstu Mmm (..Vectēvs"), smalko nianšu meklētāju. Amol' du Treibergu, Jāni ' Cielavu, ainavu portretistu Jāni Jablovski, gaismēnas problēmu risinātāju Edmundu Liepiņu, Laimonu Eg-
līti, Kārli Dikertu, Hariju Gelmu, latvisko sižetu ■■-tēlotāju Kārli Šaumani, Arnoldu! Sīmani, Alisi Skulti, Voldemāru Skulti, dekoratoru Jāni Munci, Valteru Bērziņu, Annu Annusu, kā arī akvareļu gleznotāju Viestartu Aista-■ru.■
Vienīgo sirreālisma garā ieturēto darbu izstādījis Jānis Aliņus. • ■-
Košo; koloristu saimē izceļas Oskars Skušķis,: tam blakus Voldemārs Priedīte. īpatnējus darbus rāda Anna Dārziņā, tālāk Arnolds Sildegs un Valdis Māris.
Grafiķus reprezentē vienīgi Ro. bērts Mazjānis.
Abstraktās mākslas ietvaros iekļāvušies Guna šmitchene, Rūdolfs Āboliņš un daļēji ari Ēlfrī-
^ T V ^
Amālija Brcikša
:■ MĀTES ILGAS
Es tevi gaJdu Pārnākam -~ Kā zeme gaida sauli, Ar savām Id«sām lūgšanām, Ar asarām un nopūtām. Es tevi gaidii pārnākam, Kamēr vel re^ sauli.'
Es tevi gaidu pārnākam —' ;' Sirds saka, tu vēl dāvo; Tev vēji baltos matus jauc. Tu domās viņiem līdzi trauc. Siīiis cerēdama vienmēr sauc: „Lai Dievs. refs Latviju brīvo!"
Es tevi ^aidu pārnākam — Tevi apsveikt ziediem vēlos, . Vai rozēm baltām, sarkanām, Vai neļķēm kupli lapotām. Es tevi gaidu Fārnākam, Jo ceru" r-- tu' wl davo.
Prof, P. Jurevičs
Tematu par romantismu nevar Uzlūkot, par novecojošos mūsu dienās, — mēs redzēsim, ka tas ir augstākā mērā aktuāls. Tas uzlūkojams par dzīvu, kaut vai tāpēc, ka vēl notiek diskusijas par to.' Par to arī nav jābrīnās, jo romantisms īsti ir miižīgs, tas ir viena no permanentām cilvēka dvēseles difjpbzieijām, kaut arī dažādos laikmetos tam ir dažādi vārdi.,
; ĒS nemēģināšu sākt ar romantisma definīciju, jo šādu defim-ciju ir neskaitāms daudzums, lin daudzas no tām runā cita citai pretī. Aizrādīšu tikai, ka vārds «romantisms'' ir sask5.ņā ar romāņu tautās (it sevišķi franču tautā) jau viduslaiku sākumos izplatītiem stāstiem (allaž pantos), kuru sižets bija dažādi bieži fantastiski bruņinieku piedzī-
vojumi, viņu cīņas, mīlestības platīta vāciešos im arī starp dēkas un laiŗi bija bagāti arī ar mums, kamēr, piem., modernos jūtu un kaislību izpaudumiem, francūžos tā ir retāk atrodama Iezīmes, kas piemita šiem pir- un ir mazāk spilgt-a. Tiešām nav miem romāņu stāstierņ, tad arī grūti atrast, ja drusku 'paanaiizē-saglabājušās vēlāk un vienā vai jēdzienu, ka dabas mīļotājiem otrā veidā ietelp arī modernā ro- daba nav izsmelta, tikai ar re-maņtismā. dzamo, bet ka t^as pārdzīvo to kā'
Lai noskaidrotu šī jēdziena Bpbalvotu^ar kādu dīvainu - ; dabu, vislabāk, varbūt, sākt ar f^^^^^P^^^c^^ reize misus-tā visikdienišķāko, kaut arī jau^^.^^^^^l^^ -.?^!f^^- ^t-stipri vulgārizētoi^ra^ni. jo, tie- kara no^ta. kada ir p^-daba,ta^
šām, šis vārds tagad iegājis jau
dvēsele (kā mūsu Latvijas dabā)
tautas valodā un 'ir visai popu- jar atklāties kā kaut kas n^ums lārs. Tā agrāk Latvijā allaž va ■ radniecisks, draudzīgs, mie-
rēja lasīt afišas, kas paziņoja, piem., ka notiks izbraukums zaļu-
rinošs, veldzējošs. Pie mums, un tā pa laikam Eiropā, romantis-
Jānis Sarma un teodors
LATVIEŠU KŪLŗuEAS: FONDA
'KĀLIJĀ.
• lAKŠTNIEKU MINAS AUS'
Sidnejas latviešu teātra Literāro sekciju var uzskatīt kā tŗirii-das latviešu literārās dzīves fai-nomenu. Tā 10 gadu laikā sarīkojusi 95 literārus vakarus ar piedevām — muzikāliem priekšnesumiemi gleznu skatēm un kafiju. Neparastākais tas, ka apineklētāju skaits svārstījies ap simtu, kas palicis pastāvīgs visu .laiku.:-
Savas jubilejas atzīmēšanai literārā sekcija kopā ar LPB Austrālijas kopu un LAA Kultūras fondu, noorganizēja 1. Austrālijas latviešu rakstnieku dienas. Piedalīties aicināja vi^ sus, kas vārdu mākslā parādījuši zināmas sekmes, nešķirojot pēc vecuma; novirziena vai kāda īpaša ,„isma", tā dodot iespēju "rakstniekiem un dzejniekiem personīgi' sastapties, kā arī 'nākt tiešā saskarē ar iespējami lielāku tautas'daļu.
I Rakstnieku dienu programma bija plaša. Sarīkojumu virkni 10. jūnijā ar; lakonisku uzrunu atklāj a rīcības komitej as pr-dis Mintauts Eglītis. LAA Kultūras fonda pr- sēāls Kārlis Nīcis pa-siņoja, ka fonds godalgojis no 1959. gadā Austrālijā iznākušām grāmatām Jāņa Sarmas romānu Mīļā pilsēta un Teodora Tomso-na balādi Dramatiska septima.
vasaras un Elgas Lejais piedalīšanos. J. Sarma bija sagatavojis referātu per latviešu trimdas ii-riku. Eižen; i Preimaņa 5. ar Aust-: rālijas latviešu dzejnieku ,tek-Btiem komponētas dziesmas dzie-: dāja E. Ārone.
11. Jūnijā,rītā bija 4 referāti: prof. D»r, phil, P. Jurēviča — Romantiskā ievirze dzīvē ūn rakstniecībā, Dr, phal. L. Bērziņas-Pelsberģas — Par teātļra kritiku, "A. Plauža — Mākslas uztvere, un māg. pihil, J. Baltāka — Latviešu valodas problēmas. Tās pašās dienas vakarā. SLT pirmizrādē sniedza m] Zīverta Fiasko.
ritu 12.. jūnijā ievadi-Jimaņis, apskatīdams pro 5as rākstniecībias pro-Savus darbus lasīja m. Ķiķure, V.^ Ešots, A. , Biicava, O; Lācis un
sekoja noslēguma baļ-
Sekoja lirikas vakars ar Kārļa Ābeles, sen., T. Tomsona; R. , ______
Birkmaņa, Ed. Silkalna, K. ābe- £350.-, sarīko jum Ies, jun., I. Lindberga, Rūtas At-
Prožās ja K. jpr dažas blēmas. ^ Eglītis, E. Neboisa,; E U. Šiliņš.
Vakarā le:-:,/'.,
Visi sarīkojumi notika Sidnejas latvieši jaunajā sarīkojumu zālē ufi ■ katrs. ilga tieši 4 stundas, Apmf klētāju skaits: lirikas vakarā 250, fererātū ritā 150, prozas, rītā 200, teātrī 300, ballē 200. Notika arī ■ 4 skates: literārās sekcijas .10 gadi, rotātā grāmata, Austrālijas latviešu rakstnieku grāmatu skate un jauriō. gleznotāju skate; Lai gan dalībniekiem, ceļa "izdevļjmiemf vien izmaksāja
mosuz tādu un-, tādu romantis. kais dabas mīļotājs- un dabas , ku Gaujas līci; Stāstos un feļe. "^^^ vienmēr irromantisics tēnos allaž vēl var lasīt par m - tiecas izprast dabu ka sev tu-mantjskām pastaigām mēnesnī-^' ka^matKnepar velti v.sve-cā. Neieti atrodam šo vārdu.ari cakos tautas^ticējumos galvenās nāves Ziņās, kad, piem.. tiek aiz- Pārdabiskas butes bija, .,mates'. -rādīts, ka kādas pašslepkavibas^^\^^P^f^"«J^:^ iemesli ir bijuši romantiska
rakstura". Lai a^ kā vārds te ^^^^ ^fj f f vienoties
būtu jau banālizējies, Um^tno'^.'^''^ savas dziļākās būtības, tas kaut "^J^^:,^^^^
ko vēl paturējis un varbūt vēl
Ģitos dabas apstākļos tas va-
tieši raksturigāko, - tās līnija.. ^^"^ to mes piedzi-
kas vārdā tik dziļi iegravētas,:ka vojam Austrālija... M^ms,_ lat-tās uztvērusi pat ielas cilvēka viesi_em, Ai^ra^ijas daba tas vai-
ruma.nepatik; ta neizraisa mūsos
acs.
: tās tuvības, dvēselīguma un sim-
Varētu teikt, man liekas, ka p^^j^^^ .^^^^ ^.-^ ^
augšējos piemēros ar .vārdu „ro- ^emē. Tipisko Austrālijas peizā-mantisks" ir apzīmēti notikumi - vairumā, tā muni^ šķiet un situācijas ,kuŗās izšķirīga nc- ^^^^ bezdvēseliska, reizēm zīme ir kādam jūtu pacilajumam, spokaina,: - un' tā mūs nekādam noskaņojumam, kādai ^pj^^^ ^ mums te. liekas, emocijai vai tieši kaislībai (pede- ^ūtu gMi kļūt par dabas roraan-jā piemērā par pašnāvību„ro- liekas, ka ari starp pa-mantiski iemesli", bez šaubām, g-g^^ ^^^^ 13^3 ^^^^^^^^^ vienkārši , nozfmē „nelaimigas _ tā iznāk taisnība tā sau: mīlestības kaislībiv"). Katrā ziņa ^^^^ ģeogrāfijas filozofiem, visos šais izlietojumos vārds ,.ro. j^^^ kāda daba, - tādi ari mantisks" ir pretstatā un cpozi- cilvēki un to veidojumi. Kur da-cijā prāta aprēķinam; tāpat vi- laipna un mīlīga, tur tad sam prozaiskam, ikdienišķam, p^ laikam tādi ir ari cilvēki, bet
praktiskam.
kur tā sausa, cieta, tukša, — tur
Aiagšā: prof. Dr. pļhil. P. Jurevičs un Dr. p^il. L. Bērziņa ■ F^lsberga sarujnā aJ Jaunajiem) dzejriie-kīem — Jaunās Gaitas red. Ed. Silkalnu i(pa kreisi) un Kārli .Ābeli, junioni' (pa la-.
./.Dzejnieks Kārlis Ābele parakstās viesu grāmatā. Pa labi
„sedzās",
Htis, aizmugurē LAA ^^^ļ Skolu nozares vadī- «^^^"^^ tājs Ed, Šmugajs.
^ . . I^^ R.'Āboliņš
" . Rakstnieku dienu .rīc.'
kom. pr. Mintauts Eirf .'J-'^"""" ." -.''.t'.;^,'
m
Sevišķi izdevīgi te pakavēties cieti un sausi ir arī ļCilvēki, bet,
pie gadījumiem, kad vārds ..to- saprotams, viņi var būt apdāvi-mantisljs" tiek piedēvēts kādām nāti citos virzienos un bagāti — ainavām vai situācijām, piemē- emocionalitātes vietā — ar kais-ram, sakarā ar mēnesnīcu. Vai lībām. Tā ir zīmīgi, ka, šķiet, viņu runā par romantisku Gaujas, sas monistiskās reliģijas ar to līci, vai par „romantisku"' vizi- bargajiem dieviem ir dzimušas, nāšanos klusā naktī pa ezeru tuksnesī:; tos atkal, šķiet, te su-zvaigžņu vai mēness gaismā, ģestējusi pati daba, un tāpēc tie visur ar to uzsvērta kāda ņeprak- (r tik atšķirigi, ! piemēram, ņo tiska pieeja dabai, -- uzsvērts j^ūsu mītoloģijas veidojumiem.
r īpatnējais un savādas; tīksmes Ar romantismā vienmēr dzi.vo pilnais dvēseles pārdzīvojums, fundamentālo tieksmi saplūst ar kurā vienmēr ietveŗas, kāda mik- kaut ko plašāku, dziļāku, nūkr" lainība, kāds dziļums ,kas nav iz- laļnāku nekā paša individuālitā-smeļams vienīgi ar to, kas dots ^jggg^ sakarā stāv arī tā pie-jutekļiem, bet liek dūmāt par vēršanās tautai, šī lievirze prin-kādu aizmuguri, par .to dziļi no- cipiāli. daudz neatšķiras no pie-
.. slēpumaino, kas mīt aiz .redzamā. \yģj.§anās dabai, jo'tauta, te arī, un' kas tieši tāpēc, ir noslēpu- .ļ.jgk izprasta un izjusta kā dabas mains, ka nav redzams, bet tikai ļ^^te; — nevis kā mākslīga cilvē-it kā izjūtams, .vaj ar īpašu spēju ku radīta un veidotā organii:āc;-užtveŗams. v. :.. ja, kā, piem,; valsts, vai partija,
' Uz šādu pieeju, vispāri dibinās vai šķira. Visas cilvēku veidotus, tā saucamā dabas'mīlestībā un organizācijas ir seklas, tām nav .jūsmoisana par to un garīga vel-, dziļuma. naV' saišu ar mūžību, dzēšanās tanī, kas tik stipri iz- (Turpinājums sekos). ,
£—•.«- »«*vr, cjtsr-^'
: - T, SELTIī^A
:':ro]i^s-
. IFr. Milta viņefe
(57. turpinājums)
Bet Cīruļdziesma palika stāvam ar nepabeigtu teiku
svārkos vairs ,TāT ir atklāta;
iriū atvērtajā mutē, 'jo cilvēks melnajos ilgāk nespēja nociesties, nesaucis pretī: un bezdievīga pagānisma sludināšana, Tā if skaidra bied lošanās ar velnu un visiem viņa nešķīstajiemi. kalpiem, Es tādā mēdītāju biedrībā ne bridi ilgāk vairs negribu palikt. Un vai jums visiem, kas negribat novērst ausis no šādas pagānu valodas. Jūs krādami sakrāsit uz savām galvām tik degošas ogles, ka tās jūs pašu| pārvērtīs par gruzdošiem pelnu stabiem, ķo beigās pats Tas Kungs izkaisīs visos pasaules vējos maitu kraukļiem pār barību."
Negantās sektanta brēkšanas uzmodināts, Puķukā-posts mirkšķināja acis un apjucis jautāja sievai ■ „Eas žr? Vai deg? Kurir tas pažars?"
..Muldauskas. Visi tik tādi muldauskas šovakar te sanākuši, nekāda prāta un apjēgšanās. Iesim mēs arī labāk uz mājām," un Puķukāpostiene piecēlusies parāva aiz apkakles sev līdzi vīru, sekodama melnajam, (sašutušajam aizgājējam.
„Klausieties, Cīruļdziesma, man ari liekas — jūs ejat stipri par tālu, vērzdamies pret kristīgo tļcībii," nopietni sacīja Bullīša kundze.„Es nesaprotu, kā cilvēks to vispār var atļauties?"
„Tad Poruks, pēc jūsu domām, ņav kareivīga pretestības- gara joprojām pilns dziesma. \
„Kāds Porukam sakars ar jūsu pavīdglo un paviršo pļāpāšanu par ļoti nopietnām lietām? Vitiš liels ūn dziļi reliģiozs dzejnieks, jums vajadzētu piemiiēt viņa .vārdu ar iielāku godbijību*" niātjšķi aisrādija pavieglajam pļāpātājam Bullīša laindse.
puslīdz prātīgs
bijis prātīgs?" jautāja Cīniļ-
> „Lūdzu, tad paklausieties paša Poruka domas, ko viņš šai sakarā.ir izteicis," Cīruļdziesma parakājās pa priekšā'nolikto papīru kaudzi, atrada meklētās lapas un sāka lasīt:„Te man ir izraksts■ no Jāņa Porpka sacerējuma ,,Nākotneš reliģija", kas sarakstīts 1894. gadā Drēzdenē: „Tā kā kristīgā ticība pienākumam pret, dabū atsaka vai ipēģina atsacīt, Uzstādīdama dzīvošanu pēc nāves kā; ģālv0no lietu, tad ar to cilvēce radījusi kaut ko, kas viņu atraisa no pārējās dabās. Tiešām, šis kaut kās ir- augsts, eēls, ticība, jeb labāk jāsaka,, nojauta par būtību pēc nāves, bet ai" šo pašapziņu mēs esam pārtraukuši. mūsu iekšķīgo sakaru ar dabu.. Kur kristīgā ticība vai līdzīgas reliģijas valda, tur arī ir vairāk garigi slimo, kuru normālie sakari ar dabu pavisam un. galīgi sabojāti. Neievērodami, laika prasības, viņi jau par daudz dzīvojuši i.9-priekš nelaikā. Ilgas pēc Paradīzes ūn nāves ir miesīga uņ garīga nespēcība. Cilvēks vairs nevar to pane&t, ko spēcīgā daba pavēl, pasaules asais un stipi"ais iespaids uz mums liek izjust sāpes. .. Caur mūsu nespējības apziņu, kurā tik skaidri parādās mūsu ilgās pēc Paradīzes, mēs esam no visa tā, kas spēcīgSi šķirti un atstāti savā ziņa. Mēs līdzināmies nabagiem, kuri pārtiek no drusciņām, .kas nokrīt no kungu galda. Tomēr mums pašiem ir sava svētlaimība, kuŗuj nrnms apsolījis. kristus. Viņa ģēnijs nāv mūs atstājis tukšā, ja ari daba, atzīdama mūsu nespējību, mūs pa pusei atstājusi. Mēs, kristīgie paliekam uzticīgi Kristum. Ar dabu mums nav nekādas izlīgšanas. Ja arī mēs nebaudām to spēcīgu un varenu, tad tomēr mēs esam ieguvusi paši savu nesalīdzināmi daiļa un augsto: debesu valstību, maigo snaudu, kur nav nekādu sāp^ ju. Bet nākotnes ticība nāks,.jo daba grib tikt atzīta un saprasta." Tātad jau Poruks,^ nebūdams ar kŗististibū pilnīgi apmierināts, paredzējis nākotnes reliģijas rašanos, kur cilvēks vairs nenormāli netiktu atrauts no dabas. Viņš. tikai nav paskatījies: atpakaļ, ka tāda reliģija latviešiem pašiemi jau bijusī . . > \
„Ne jau nu visi raksti ņemami" pār. pilnu; ko rakstī-•tā,js kādreiz saraksta,, ne reti izrunādamies pats sev pretī. Es pazīstu Po.ruka rakstītos dzejoļņs par baznīcu, kapsētu uh krustu, uti tie ir tādi, ka .dzejnieks tos: n varējis uzrakstīt bez īstā un dziļa reliģiska pārdzīvojuma," atturīgi iebilda Bullīša'kundze.
Cīruļdziesma spītīgi turējās pretī: ,,Dzejoļi kādreiz
var rasties kā prāta nekontrolēta jūtu izplūduma rezul-tafs,'' kā attiecīga garastāvokļa noreaģēšanās, turpretī apcerējums par nopietnām problēmām vai vienmēr ir sevī ilgi'iznēsātu domu. un pārdomu rezultāts." ;
„Var jau no visiem rakstiem teikumus izņemt'visādi; kādreiz pat tā, ka tie dod galīgi aplamu ieskatu par visa sacerējumā īsto domu," un dāmu komitejas priekšniece pieceldamās laikam pati domāja, ka viņai neklātos vairs tādās, debatēs tālāk ielaisties.
„Tie taču bija pavisam skaidri uņ nepārprotami," Cīruļdziesma izmisis vēl nosauca viņai pakaļ.
Arī Daŗbacis jau domīgs kasīja pakausi, grasīdamies pazust. . ■
Fiasko, galīgs fiasko, un drūmi sašļulcušais nacionāl-humānists nezināja, vai divus palikušos klausītājus maz vispār vērts vēl tālāk apgrūtināt ar. spraigi iesāktās ru-nās turpinājunui. .
Kā. uzminējuši viņa domas, pēdējie palikušie klausītāji — Gārša un Auriņš piecēlās, pieņākdami abi pie
• katedras.- '. .
. ,,Ir jau grūti ko jaunu pateikt; kas nebūtu kādreiz sacīts, varbūt pat stipri vienkāršākiem vārdiem, bet man patiesi patika jūsu iestāšanās pār cilvēka, kā brīva īpatņa tiesībām, kas bieži tam bijušas'liegtas," sacīja skolotājs ar zilajām lelles acīm. „Es tikai noteikti gribētu iebilst pret jūsu reliģiskajiem prātojumiem. Lai būtu kā būdams ar kristiānisma sākotnējo idejisko saturu, varbūt tur daudz kas kādreiz bijis domāts citādi, kā mēs to tagad mēdzam iztulkot, bet/latviešu baznīca svešumā ir viens no mūsu vienotājiem, faktoriem, to nevajadzētu neapdomīgi sākt ārdīt. Mūsu baltajai baznīcai — īt īpaši laukos — gadu tecējumā aplipušas apkārt paaudžu izVei-
: dotas tfadičijas, kās visus mūs šodien' §aista ar atstāto zemi, ar gaišajām bērnības svētku ainavām. Pamēģiniet izraut kaut pats ņo savām personīgajām atmiņām skaisto Ziemassvētku svētvakara braucienu už baznīcu pa piesnigušajiem lauldem, un tad jūs redzēsit, ka būsit pada-rijis sevi nabagāku."
Cīruļdziesma bezcerīgi nopūtās, laikam saprazdams, ka iesākt ticības strīdiņu ar skolotāju nebūtu nozīmes, bet viņu jūtami aizkāra tas, ka skolotājs diezko "atzinīgi neizteicās par viņa deklarētajiem nacionāŖiumānisma principiem: „Gāršas kungs, man jāatzīstas, ka, paguvu
..'jums visiem pateikt tikai ievadvārdus, galvenos vilcienos informējot par apskatāmo tematu. Ko lai es daru, ja •klausītājiem,pietrūka pacietības. Bet miaņa uzņēmība cīnīties par savām idejām tik viegli nav saplacināma. Ēs esmu nolēmis nosūtīt savas ideolo^jas iztirzājumu visu brivo' valstu valdību galvām, jo nacionāihumānisms, pēc
mānām domām, ir pamats, uz kā. būs iespējams vaidot zemeslodes tautām kopēju'pasaules: valdību. Lūdzu, nesmaidiet, iesnieguma tulkošanai jau esmu sarunājis cilvēku, maksāšu viņam ar cigaretēm, Pagaidām vēl nav izdevies sameklēt vienīgi tādu, kas: prastu ķīniski." .
„Ķīniski? Kam tad tev vajadzīgs ķīniešu valodas pra. tējs," brīnījās Augusts. ■ .
• Tu laikam domā, ka ķīnieši par nacionālļbumānismu nebūtu informājami, ka tie ir zemākas kategorijas^ radījumi par citiem. Bet — kad es jums saku — ķīnieši ar
•čangkaišeku priekšgalā, būs pirmie, kas atsauksies manām, aicinājumam dibināt nāciOnālhumānistisku pasau* Ies sabiedrību," Cīruļdziesma atbildēja ar tādu stipru pārliecību, kāda neiedragāta saglabājusies vienīgi bēr-
■.ņiem,'.
Ne Auriņš. ne Gārša, kā likās, īsti: nezināja, ko jūs- ; . niīgajam pasaules'lāpītājam lai tagad saka, un laikam,: neziņā mīņādamies, būtu palikuši stāvam, ja klasē neie-^skrietu Pelerīns. .: ■ . :,
„Kas tad nu? Neesi vēl iesācis? Gaidi klausītājus?" . brinīdamies par tukšumu, viņš jautajā draugam.
.„Citi tā ir palika nesagaidīti,": īdzīgi atbildēja Cīruļdziesma un bāza kabatās ..uz katedras noliktos papīrus.
Ģedi, mīļais, neņem ļaunā, ka nevarēju atnākt laikā, ' Dikiī svarīgas darīšanas, tici man."
Kā parasti," apvainotais nacionāljiumānists tik viegli nebija pielabināms. ,
„šoreiz ļoti speciālas. Diņģējos ar vācieti par elegantas kleitas drēbi. Gribēja, pagāns vai veselu bagātību par to man izmakšķerēt no kabatas. fieidZot vienojāmies par puslīdz godīgu cenu. Bet kās par drēbi kas par drēbi — bālā debesu zilumā un glumai kā zutis," jūsmoja . Peleŗīns, '
„Kur tu tik dārgu drānu liksi? Vai nometnē kāda sieviete to varēs atļauties nopirkt?" jautāja Augusts,; aizdomīgi vērodams Pelerīna sajūsmu. Nebija manīts, ka agrāk viņš kādreiz tā būtu jūsmojis par savām iepirkta-' jām precēm.
„Ne jau nu visu es pērku pārdošanai, jūs labi zināt,
: ka esmu veikalnieks ar: sirdi."
„Tātad — tai drēbei būtu sakazs ar sirdi?" jautāja .tālāk Augusts. ■
■ „Un kāds vēl, mīlīši. Tā man var iznākt tāda kā Paradīzes vārtu atslēga uz citādi aizslēgtām durvīm," Pele-•rins smaidīja kā laimīgs kaķis un berzēja rokas. Tad laikam: viņš apķēra, ka sācis izpaust cieši glabājamu noslēpumu un pēkšņi pārlēca uz citu tematu. „Ģedi, vai tie^ šām tev vairāk klausītāju nav sanācis, tad jau — vai vispār ir jēga iesākt?" (Turpinājums sekos).