U.S.A. .
Published twice \veekly by the Latvian Relief
Socity of Canada «Daugavas Vanagi", — 2;ditorial and Business Offices: 123 Huron St., Toronto, Ontario, Canada. TeiephoEe EM 8-0792. Edttor iii U.S.A. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke ^ Court, Ridgewood 27, N.¥., • U^S.A; Tel. EV l-5212o
° ' AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL . . P&3T OFFICE DEPARTMENT, OTTAWAo
■ WEDNESDAY, AUGUST 17, 1960.
.V.Upeslācis, LNAK-valdes pr-dis
66./995. n-rs.
TREŠDIEN, 1960. GADA i7. AUGUSTĀ
10. gads.
Latviešu laikraksts Amri^ikl
Sznāk divas reizes nedēļā •— trešdienās un sestifite» nSs. Izdevēis — tatvJešu aprūp^^s biedrība Kanadg .;D3ugava§ Vanagi", Redaktori: I. llksna, i. \'Ttote, A.Gailīte. Redakcija un kantoris:: Ī2S Huron St., Toronto, Ontario^ Canada, Tel. Eī^I 8-0792. ASV red. — A. Zvšriņš, 63 - # Bunnecke Court, Ridgfio wood 27, N. Y., U.S.A. Teļ. EV 1-5212.
Abonēšanas maksa ASy un Kanādā: par 1 mSa, ^1.50: 3 mēn. S4.50; 6 mēn. S8.50; par gadu $16.0®.
Sluditiājumu maksa: sludinajlimu daļā $:.60, tekstā S3.20-$-6.40 par vienu collas slejas jeii5a.
^TIJAS TAUTU FEDERĀCIJAS
Ja kādu āielegācjju pieņetm raim prezideBits un vēl 2 imi- i ?ustrī,fad ar zināmu varētu teikt, ka valdības do- i
:m^sAT hi&ktas, īpaši, ja abi ministri ir no resoriem, kuru : kompetencēiriizdotie jautājumi
; Tādā: nozīmē Baltijas tautu šāds ierosinājums būtu bijis lie-federācijas apmeklējums Otavā ši vēlams., . 9. augustā Va^zīstams pār pilnai Ierosinājumam par Iestādi ko-:; . riiērā izdevušos,.: Paliek atbilžu-■mūriisrna pētīšanai un ižvērtē^a-
saturs. Kāds tas bija? nai premjers-piln
^ Ministru prezidents J. DIfenv tāpat atzina, ka kanādieši ŗi^ii: feeiķers uz federācijas iepriekš komunismu zina ļoti maz. Kā ^i^^^^^^ \ : piesūtītiem jautājurniembi^ — esot vairāki ceļi^ Ci^
-gatavojies. Viņš skaidroja savu ti viņam sakot, kā arī univeŗ.si-ļ 1 viedokli punktu pēc punkta, tu- tātes darot labu darbu šinī vir-ļ I rpt rokās iepriekš sagatavotu zīenā. Katrā, ziņā, — jautājums"^ ļ I rakstu. Delegāciju šī nōpietriība pelnot tāiāku apsvēršānu/ ' j ļ iepriecināja, jo nebija ne inažā- /.Radio ziņu paplašināšana uz ļ i kā mēģinājuma pāriet problē- Baltijas telpu neesot valdības
Baltijas tautu federācijas Kanādā pārstāvji Dž. Dīfenbei-kera kabinetā. No kr.: A. Luitsaru', feder.; pr-dis J. Simano-Vičius, pre^nijērs Dž. Dīfenbeikļars, A, Svenņe, immigrāčijas ministre E. Fērklo, H. KiiUango un LNATK valdes prdis V.
Upeslācis;/. V^
■ fj
satiekoties lūdzējieni ar, kādas fenbeikers mēģina dominēt valdības galvu. CBC. Tāpēc mūsu ierosinājumu
' Federācijai bija šādi jautāju- viņš tikai nosūtīšot pēc piedeiīv' '■'.tnii- - "bas;'.-V'.■ -
Mgumš ierosināl; vai atbaL Pēdējo jautājumu; par baltiešu^ ^ stīt citu valstu ierosinājumus uz- etrīiskām grupām Kanādā fede-ī i;iemt Apv. Nāciju darba kārtībā rācija ielika tikai tādēļ, lai būtu^ ■Baltijas valstu [ okupāciju no Pa^ kāds jautājiīms immlgrācijāš mļ domju Savienībās puses: pavalstniecības ministrei- Fēr^.
■^.^2.- deklarēt/ ka Kanāda jopro-klo, kurās klātiene bija sagaidā-jām atzīst Baltijas valstu neat- nia pieņemšanā,. Protams-r- kā kārību: de jure tin nosoda Pad. sauc, tā atskan — uz savu jau-Savienibu par tās agi-esiju pret tājumu izpelnījāmies daudz tām;. - /komplimentu iin atzinības yā^
radīt vai veicināt kādas Je- du. Yarbūt ar paliekošu vērtību
VALSTIS VAR LEPOTIES AR^^^^^K
TR^ LIELISKI-SASNIEGUMI VIENĀ NEDēLi
Va! Padomju Sacienība raķesattīstībā vel vienmēr atrodas -priekšā §av. Valstīm? Un vai krieii ir tuvāk starpplanētu telpas iekaŗo^aiai nēki amerikāņi? Lepodamies ar panāku-īpiein pagājušās liedēļas; nogalē, amerikāļ^u zinātnieki kā vienā, tā otrā gadījumā atbild ar nē.
Trešais lieliskais sisniegiinis izdarīts ar .X-15 raķešlidmašīņu, kas šasnieg-usi 131.000 peduaiig-stunui — pirmā reize, kad cilvēkam izdevies pacelties virs 24 jūdzēm gaisā, tuvojoties bezgaisa telpas robežai. Kā jau agrāk . Vispirms, >Jcadam .belikopterim. cerības tikt izglābtam kapsulā ziņots, ar savu X-15 rakešUdma-izdevās no okeāna izzvejot po- esot jotilielās. šīnu amerikāņi cer sasuiectlGG
lara orbīta esošo satelīta nomes- otrs Sav. Valstu zinātnieku' jūdžu -augstumu, lidojot, ar vai-tojnstrumentu ka,psulu, ta at2i- panākums ir kāda milzu balona rāk kā 4000 jūdžu ātrumu stim-mejot pirmo gadījumu. Kad tas izšaušana orbitā, .Arī tas izdevies dā. Un tas jau būtu cilvška li-sekmējies. Tātad amenkāņiem pirmoreiz. Balons ir apmēram dojums starpplanētu telpā. Ja ir^ izdevies atrast . un sekmīgi iesmit stāvu mājas .aug.>;tumā, līdzšinējie mēģinājumi sekme-pārbaudīt vielu, kas nesadeg, at- tā pašreiz oficiāli zināmā no. sies, tad ļoti iespējams, ka stmTp^ griežoties zemes atmosfaira. Na- ^ ^^^^^ televīzi- planētu telpas lidojumi not :ta
kamais solis būs līdzšlnēļo tech-jas pārbaidījumus caur starppia- jau nākamajā gadā. Vismā?. tā niķupārbaudīt ar dzīvu pasažie- ņētu telpu. tas tagad iecerēts. ,
ri — pagaidām gan vēl ne ar
vienu no astronautiem, bet ar __—- . .
kādu pērtiķi, par loifu zinālino-ki izsakās, ka pēc vairākkārtēja ceļojuma ap zemes lodi pēdējā
iesoļo Ķatangā, mēģina no-. stiprināties ar drošības policijas palīdzību.
Pagājušās nedēļas nogalē paša Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra vadībā par neatkarīgu pasludinātā Katangas provinces galvaspilsētā Elizabeitvillē ielidoja pirmās starptautiskā karaspēka vienības V- 300 zviedru karavīru. Katangas valdība pēdējos pašreiz gan vēl gribētii atzīt tikai par ģenerālr sekretāra HanuņerSīlda miēšas sargiem, bet sagaida, ka jau tiirvākās dienās zviediiemv sekos arī citu valsta karavīri. Izņēmums šai gadījumā, protams, būs Gvinejas un (Gāņas ar-. niijas daļas, kuru st^cionēšanui Katangā moUedzis tās preM-
. flents.:.
HAMMERŠĪLDAM
.-ĀTU
:SAV..VALŠTU IMPEmĀLISTīEM-PAR ODZ-^ MINĪGIEM. TAGAD KĻŪST ARI; SPĀNIJAS^
APVIENOTO NĀCIJU RĀLSEKRETĀRS GAN IERODAS; KATANGAS GALVASPIL--
■,. SĒtĀ,: BET AR.- GRŪTĪBĀM. •
E 1 iz a b e t v i 1 1 ē. Nedēļas nogalē Katangas galvaspilsētā ieradās Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Hammeršīlds un viņa 300 zviedru „miesas sargu". Daudz netrūka, ka ierašanās triumfs būtu pārvērties traģēdijā. Katangas karaspēks^ kas Eli- Kubas katoļu baznīca, kā zi- kalpojumus atkal vaiēs noturēt zabetyilles lidlaukā bija ieradies nams, ir uzsākusi aktīvu kampa- netraucēti. Vatikāns Kubas kato.
Uzrunājot feādii strādnieku sanāksmi Havanas strādniekw pilī, Kastro deklarēja, ka katoļu baznīca ir atbildīga par sistemātiskām provokācijām pret viņa valdību un šo provokāciju aizmugurē slēpjas Sav. Valstis un Spānija (no tās nāk divas trešdaļas katoļu niācītājii).
iesaistīti
apmērani. tādā pašā skaitā kā
pret Kastro; kampaņas pa- ļuiui Kastro valdībās stridū vel m&tā; risA' t,!g ;' ild2 ::gUn: nav iejKucies, Sagaida/
':'^tādes rašaiidf^ ^rSa!^"iiija
f " iīismu un vāktu materiālus par teikums: ,;Jūsu: vāfdž .ir labs| province, /ku^ā pēc nemieriem ziju, vai ari evakuēti uz Beļģiju, sagatavojies lidlauka biķēšanai. tātūra un Sņa 6īņas' a^ Sav; ka tas tomēr var notikt un
to;/ : //:^altijas iede^^^^ Tas ir, Katanga būtu atļāvusi Valstīm, kas jau tagad manāoni tādā gadījumā
^:A., ar ,.Kanādas Baisi" raidīt,zīstai^ oss. Apvienoto Nāciju kaŗaspē- nosēsties'Hammeršīlda lidinašī. atbalsajusies Kubas saimniecis- nistru prezidentu Kautro un vi-
žiņas'ariBaltijas salstu valodas; mj jēdziens. _ ^ -.^ ; _ ba darīja iespējamo, lai noture- kam gan ir izdevies nodibināt ^ai, pēc tam lidlauka skrejceļi kā dzīvē, bet gan valdības drau-. ņa komunistu sabiedrotajiem
-■5. ižtdkties, kādas no Kana^ ^ Vai viņš^_aĶ^ējā^:^Ot^^^ būtu nobloķēti smagām " mašī- dzēšanās
kļūs daudz nozīmīgāka Kubas
/ sidents atzinās, ka viņš negribēs tu/ lai gan viegli varētu, teikt,: ka Kanādai nav iespējams to ie-. rosināt.
.V „Mēs tb varētu," ■ / viņš/teica, /„un cerams,;ka daļa valstu iero-.1 sinājumu: atbalstītu, bet ļoti svā^^^ '\ I īīgi esot to darīt īstā laikā, ļJņ i laiks pašreiz neesot piemērots." "(Āfrika; Kuba, Pad. Savienības agresīvā valoda). ^,Ja nu šādā situācijā Jūšii V jautājumu noraida, ko tad?"
ticis.
-1 «o '^o r^c^^k „ V iliM ••'■•V-v, ----—_ r-^''-^-'V masmu nosēšanos. «eĶinotiesar resp., komunistu • atoa siitaji uz- yu^, uBvai. ucai,vc*,cwco, •
vel^galvaspilseta nav demonstrē- parKongo r^ub ,ku: bez Ka- sas nedēļas nogale noskaidrojās, .^^^tj^^^^enerā^^^^^ katoļu baznīcēniem, šai ša un diktatoram Peronam ne-,
^ Tvrnh.^.^,.,. . w . tangas,^ņekas tamlīdzīgs nav^ ka strauji prestižu zaudējošais ^^^^^-j^^a traucējumu ganīju, sakarā baznīcā paziņojusi, ka vai patīkama loma bija katoļiem. Nobeigums. 5. lpp.> ■ t^^^^- «aka daļa eiropiešu ir m^^
^^"^ notureties^ar po. uaos.tieši atpa&ļ uz Leopoldvil- un netraucŽu ticība/ brivibu. ,^®S'^.phfi^^^^^
^un . terrora _palidzibu. ^ protams, būtu radījis vai arī katoļu baznīcas Kubā ^T^il^^'T^ v
Kongp lieaķajas pilsētas saku- jaunus sarežģījumus; ļaujot at- slēgs savas du^^^ f^^^ ^S^^-"^h-
.s^appietimšanas; 11^^^ pa- cUevvārdus-tikmēr, kamēr diev^^^^^^^^^
pa ir baltie .un melnie. Ļumum-ij^^^^^^^^ -^-^—^ —-^-^
bu JO sevļsķi uztrauc demonstra- republikas ministru prezidentam
cijas pagājušās nedēļas vidū, Lumumbam:
kad _viņa paša meļnife viņa auto- paj.gd20^^
Pagājušās nedēļas.nogalē.Kon: Katangas jautājums. Ja pēdējaiapmētāja akmeņiem pa- j^^^ varētu izrādīties' neizdevīgi
iimuiiiba pieprasa vlsii balto
VĀCIJĀ ATBALSTĪS
valdīšanas laiku beidz' ar katoļu baznīcas vajāšanām-, Sāda iespēja izpaudās Kastro runā. kad pēdējais deklarēja, ka Spānijas
inu^i^nu rr:- go republikas ministru prezi- izdodas izkarot neatkarību, tad "-s" -v.um.juu
premjeras jautajā. Tad- busot 5 j-. • t u ' r, „ ^i^Jonu lielas Bakongo cilts va--
^ dents LumumbaracUjajaunu sa. Lounumbas Kongo^^^^
grūti to atkal ierosināt.
dents Tšombe beidzot Ēlizabetvil-
ZINĀTNES ATTĪSTĪBU F^anko, sadarbībā ar imperiālistiem Sav. Valstīs, iefiltrējis Ku-Rūpniecības straujās uzplauk- bā, cik vien iespējams, daudz fa-šanas rezultātā lielais vairums sistu garīdznieku." Uztraukda-
■ de jure ateišami atbiMe ^P>^^J>^^.P'^'^°t_visu Apv e- vrm^'^ļ^ļ^^^'^f. atkāpšanor nb rtristo ^ezl ' ■ 'vS.*^t^^?S?Sma 'Meijas lielkapitālistu at. par baznīcas vēstuli, kas U-.,bija visvājākā, t. i., no mmu Naciju balto karavīru ,ŗ JO vecajā .požumā, ^ nolasīta pirms vienas nedēļas ' ■ -- n»das vie- ^I^f™s Kongo. Lumumba Kataņ^^^^ sinam velak Hammer..ldam „„-------„-----,„ „........ . ,....... ,:„..„.,..
viedokļa, Lai gan Kana
doiSr^dz šim^ormāli ir skaidrs. .Pfkaidn)ja. ka.krāsaiiK> Āfrikas .kaja ^ 60% no kolomjas le- ~ vad^^^ r Kc^o tiS^s St'^^^^^^"^ ™ "^'^ ^'^''''■^ ar eventuālu dievkalpojumu pār„
-tā atzīst Baltģas: valstis de^aciŗuka^^^ • : prezidents un sen Lumumbas J^''ļ^^^H^^ gribēja zmāt.
jure,botnetlefacto(kāta^.re-^argatu.^^^ , PAlI^nMm - sāncensis. . : ' ^Jf!T^L\^ vēstule
un var godam sacensties ar nau- Kubas katoļu baznīcās, brīdinot dīgajīem vīriem citos kontinen- ar eventuālu dievkalpojumu pār„
nām, kas izdots pirriis vairākām
■ĪMPERIĀLĪSI
. . . i-. C6"^a īpašnieki, kuru īpašumu nav parādījusies S
Cik Ilgi, ^ ar vai: bez terrora, dienam, nav ticis atsauk<o_^^un ^^^^ ^^.^^^^^ ^.^^^^ diktatora Franko noziegu-
Lumumbam izdosies palikt ama- tas nav. attiecies'uz generalsek-^^g ^-^^.^^^^^^ Mirušā manti-.mus un slepkavības; tāpat, kā-
Ņew York Times, kam ir liela tā, na\^ vēl paredzams. No . vie-/3:etāru un viņa miesas sardzi.,, j^^g^gg __ ,
šād£
vēstules neparādās: uņ nosodot ^ma. šaus-Kubas re.
dz^ms no valdībās atbildēm pā^:g^
lamentā 1954. Am 1957: gadā) - arm^a. Kongo • komplek- .
: iidn.ļ)rmdents Dīfenbeikers ne-^-
■ko savā atbildē tādu nepiemln?^^^ ka baltiem^-ta melnieiņ. Dažas ■ Ja.^e ārī atsauca vaičit<idigro. 19^^^ vienīgi ' :^a^šo:^stāvoklī. : ' ■ starptautiskas ._armijas.^^ ^^^^
■ Viņš pieminēja populāro tezi, un: Ķpngo iedzīvotāju_palidzil,a^^ ka:.,karš kā atbruņošanās līdzek- • operacijas^^ kamēr citu —-. lis nav domājams", un kalējās ^alto viemb^ piemēram,
3ie filozofijās,'ka air. dekiarāci- ^. ōavieniDa .ir peaeja amitusi -im- icpuuuKas_ m • dinātā fonda rīcībā tika nodotas ji pret
......... . ' - - ' •" ''^ tēraudlietuvju un ogļraktuviu pret savu tautu un valsti."
tvāiā-ot uzmanīties, lai vimepa- ^Kamoas aijauiiosaņa un pasar- dien valda pār lielāku iekarotu tisKaja azive.: ģenerālsekretāra; mumu^ «*i.u""jum akcijas 100 miljonu DMnomināl. /• . --^l .
•kiikthiātu turienes'iedzīvotāju gāšanā, jaunajā mel^^ republi- territoriju un vairai?, pakļauto Hammeršīlda izraudzīta komisi- dam uz Elizabetvilli ndzi^netika.kas nozīmē apmēram Pēdējās ziņas no Kubas ļicri-iSkli Jācerot ūz icomūnisma ka. / . ' iedzīvotāju, nekā tas bija ceturt- ja vislielākā steigā iepazīstas Tas, Vkā ziņo^o^Leopo^dļm^.gg^p^ miljonu M biržas vēr: «a. ka akcijā pret katoļujDaznicu
stežima'rriīkstināšanos, kā tas Bet miera un/kārtības at jau- daļgadsimta pirms tam: ar Kongo vajadzībām ^pārti- mmistru^^ prezidentu esot i^^- dividendēs vien atne- tagad: iesaistīti arr Kubas stu-
Set jau esot noticis . nošana uz Apvienoto Nāciju no- Laikraksts min garu rindu ap- H medikamentiem u. t. i. Paš- lam saniknojis. Lumuni^ia^but-u .^^ ^^^^^ denti. Studetitu federācijas ofi-
-Pālika iespaids kas vēlāk ne-, teikumiem/ministru prezidentam spiesto tautu, sākot ar satelī- reiz jau paredzēts, ka nākamā gnbejisbutklat ģeneralsekreta: gisvācijas vēsturē lielākais zi- ciala izlase katoļu baznīcas no-' tieši anstinrināfās sarunā arār- Lumumbam, acīmredzot, nav iz- tiem, Baltijas valstīm un beidzot gada vajadzību apmierināšanai raHamme^^^^ nātnes atbalstīšanas fonds sa- lasīto vēstuli par komunisma le:
■1 lietu ministru Grīnu ka §1 at^ devīga. Tagad viņš mēģinās tikt ar .Pad: Savienībā ietilpstošajām brīvās pasaules lielvalstis Kon- prezidenta Tsombes sarunas par apmēros var cienīgi,sacen- spaida pieaugumu Kuba ieskata ■ t bildēs daļa sastādīta feārlietiivaļā;^n^^^ Nāciju balto tautām, kas pakļautas rajāša- go republikai; piešķirs ap ;250 provinces nākotni un s^'stioam ^^.^^^^ ^^^^^ ^^^^^^^^^^^ par pretrevolucioņaru.
' lavotii izmantošanas. - karaspēka, pēc tam no Tunisi- nām un rusifikācijai. : milj. dolāru pabalstu, šo pābal- ar Kongo r^^^ un Kamegi fondiem. Piezīmē-
■ • l Tomēr' šinī intervijai Ņjaļā • jas^un/Maroķas vienībām, Īsa-. „Ja Maskava īstenībā būtu im.. stusubsidēt aicināšot arī Padom- TDaiiffavas; VflTi;ļip-o Jams, ka līdzšinējā attīstībā Rie. • premjers iesila tīri personīgi, iz: mer beigās; paliktu vienīgi Gvi.; periālisma ^ ienaidniece," teikts ju Savienību. Ja steidzīgi nepie-'t-j__: 1,^ i,^.v%,^«ic»iin iv Tipia iin Gāna., Padomiir Savīp. mVctā tō: hiit.n rif^viici
saistītu
ar fašistu. garīdzniecību, kas mēģina sajaukt un sašķelt tautas: SmTāias.• 2iS^^^ !«^su domāšanu - to masu. kas
jas. Viņš nepiederot pie . : ļilas, kas saka: ...Better red, tban arī Lumumba.
jau šodien bauda Kastro revolūcijas augļus. • , /.
Lai ticības lietās Kubā padari»
valstis straujā tempā pārvērš .zes, ; tad ministru prezidentam . paredzēta plaša mantu loteri- fondu ir dota plaša bāze Vāci- tu vēl sarežģītākas, nule. kā at-
ecibas .at- klātībā parādījusies, grupa; kas īscot vācie- sevi dēvē ;par Revolucionāro mērķtiecību un ar] katoļu apvienību, liekot noturēt
'žēl ka šinīs jāutājiimo.s-n Maskava pasaules, prieķ- un _ komunisti vienu/^no savām vgņadzes rūpēsies par atspir- godkāri, navšaubu, kā tas dos pateicības ; dievkalpojumi; /pat
■ ja L^K :p@l/npzares proj^^^^ or- M stāv af asinīm aptraipītā spēlēm Āfrikā dzinājumiem. . Atlikums palīdzi- /daudz jaunu impulsus visās zi- Kastro atveseļo-šanos no nesenās ■par likuma papildinājumu^ val^^^^ nodevīM-, lai.sodītu oil^^^^
.to grupas.,kas iesa.ka .nepretoties viņām nepatīk.. Apvienotās' .Nā-■v-ienaidniekam.'tāpēc vi9n,;;ka ,v3-. ci jas. .rēķinās, ka tās karaspēka
ņiem šī ■pretošanās liekas bezce- klātiene Kongo republikā oūs : : riga! Federācijas; valde, šaubījās, nepieciešama -vismaz 5 ;gadus, • ■ 'vai mēs varēsim; juridiski labi; varbūt - pat ;vaiTāk. Tiešās saim-/ savu ierosinājumu pamatot:. No nieciskās palīdzības nejpiecieša-
min. prezidenta nmas tagad; va-.mību rēķina uz vismaz 10 ga-
■ rēja: .spriest, .ka tīn;' politiski diēm;.-Un vēl vienmēr' atklāts; iŗ ./__:-^__/ ,„,„„,.,;„....,^„„,;„;,m;MnniirMi .....-ļ^.:^;:.!:.... ■;..,„;.......,„;......■„,,„.....................'■.......,,.;;„„:■,„„„,,■" ..^""^'^ ......< < .. m'......„„v.,:/' , ,|-:
būs zaudējuši. ;
-bās darbam.
nātnes nozarēs.
slimības.
3. UN 4. SEPTEMBRĪ K Lī V L Ē N D Ā
