,v: .:::.;;/:;;;^r::u.s.'A.-
^Kshed twice weekly by thc L«*Vian Sbci4y of Canada^ JJaugavag -^anag»", Editorial and Business 0«te: 123 Mutob iSS^ *rorbnto, Ontario, Canada. Telephoiie EM Ēditor m Ū.S.A; A. Svēriņš, 63-43 Bunne«k€ ;CWt,.::Ridgewood 2^; M.,:Vl[J.§^.; Tel BV. l-521g. ■
: AUTHORIŽED AS-SECOND CLASS^^ . .:' POST OFFICE DEFARTMENT-r OTTAWāu. ■
WEDNESDAY, SĒPTBMBER 1^, 1960.
74./1003.; n,rs.
TREŠDIEN, 1960. GADA 14. SEPTEMBRĪ
18. gads.
m
^āk divas reizes nedēļā — trešdienās 00 sesS^Kt» nās. Izdevis — Latviešu aprūpes biedrība KanadB ..Daugavas Vanagi". Redaktori: I. Vīksna, J. VTtollĻ A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 Huron St« Toŗonto, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0792. AST red. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Rldg*-■ .\vood 27/Ņ.t./U.S.A. Tel.EV 1-5212. ^'
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mO. ; 3 mēn, 54.50 j 6 mēn. $8.50; par f^du $16
Sludinajrmu maksa: sludinājumu daļā $1.60, tekstā S3.20-§-6.40 par vienu collas slejās leiiaj.
Chriiščevu Apvienoto Nāciju pilnsapulcē stis vaiŗurns Austomeiropias satelitvalstu vald!-
2®. septebFī, kad atiklās Apvieaoto Nāciju rudens šasiju, sāksies komunistu bloka politiskais Ueluzbrukmns brīvajai ļ^a-saJulei. Redzot, cik rūpīgi Padomju Savienība šo uzb^ gatavojusi, vairs nav jābrinās par ēSmiščev personīgi proponēt komunistu Ķīiiasuzņe nšanu Apvienotajās Nācijās un turpināt pagājušā gadā uzsākto atbniņošanās kam-
^;\.'\;'..paņu,
BpHeždt pēc līdzšinējās RĪētu-^mu reakcijās, gaidāmais komū-' nistu lieluzbrukums Apvienotajās Niācijās nāk kā -pilnīgs pārsteigums. Protams, jau labi sen bija zināms, ka pilnsapulce gatavojās uzstāties pats CJimščevs. Tāpat bija zināms, ka viņš ir sācis aizkulišu kampaņu Āzijas Un Afrikasvālštīs, lai iegūtu pēd:ē-jō -^balstu savu /politisko nodomu . īstenošanai. Bet nebij a zināms, ka Cbīnlščevs šō.; lietu ņem tik nopietni ūn pamatīgi; neviens nezināja, ka. viņš už Ņujorku eksportē pat vairumu sate-litvalstu valdību galvu, lai savu , otro uzstāšanos Apvienotajās Nācijās padarītu vēl iespaidīgāku. Ar tvaikoni Baltika, kas jais atstājis Kaļiņingradas ostu, Ohruščevam līdzi brauc Ungārijas varas vīrs Kadars, Bulgārijas živkovs un Rumānijas Geor-1 gius Deiš. Bez šīs Oteuščeva atbalstam paredzētās trijotnes Apvienoto Nāciju pilnsapulcē iera-dīsies arī Polijas , čecbcslovaki-■ jas un Albānijas ministru prezidenti. Lai Rietumu pārsteigums būtu vēl lielāks, Ņujorkā savu valstu.delegācijas vadīs arī Dienvidslāvijas prezideiits Tito,- īndo-hēzijas : prezidents Sukarno" un Nkruma no Gānās, kā ari Apvienotās Arābu Republikas prezidents Nasers. Nav nekādu; šaubu, ka viņu balsis jauļ laikus aiz-ninatās un. viņi vis^/ atbalstīs ^ Padomju ', Savienības, piasībās pilnsapulcē.
. 'Kamēr Padomju i Savienība vervē atbalstītājus vjisās malās. Rietumi .uz Apvienoto . Nāciju pilnsapulci .gatavojas apātiskā ■Epjukumā. Hčlz • šim: vēl nav skaidri zināms; vai, prezidents Eizeiibauers . pilnsaptilcē. runās vai ne. Tāpat nav zināms, vai Anglijas ministru . pērzidents Mekmillens un Francijas prezir denst de Golls Ņujorkā vispār -ieradīsies, šādas nenoteiktības rezultātā brivaj ai pasaulei būs ļoti grūti cīnīties, prei; lieliski organizēto komunistu ')loka.kopī-
Dažādajiem . pārsteigumiem, kādus Padomju Savīenba. nolē-' musi sagādāt Rietumiem gaidāmajā Apvienoto Nābiju pilnsapulcē, Sav. Valstis paguvušas likt pretim; tikai vienu —; ierobežot čhniščeva un pārējo komunistu bloka valstu galvu ^kustī-bas brivību. tālāk ^ar Man'ha-tanu! abruščevam. ne jūs nekāda braukāšana. Ar to Vašingtona, grib parādīt, ka Padimju Savienības ministru prez^idents nav vēlams viesis Sav. Valstīs. Tā ir pirmā reizē, ķad ameļrikāņi: šada veidā ierobežojuši kādas valsts, galvu. - Tālāk ■ Vašingtonā paskaidro, ka šoreiz gādāt par dto-ruščevā drošību būs'. daudz grūtāk nekā viņa pfrinās vizītes laikā. Riska pieaugutau izskaidro ar Padomju Saviehības naidi-go politiku pret Sav. Valstīm, un amerikāņu lidmašīnii notriekšanu un riotriektoviidplāju apelēti-
'nāšanu.,' '
Sakarā ar jatitājutoiem, kurus Ctoščevs grib ierosināt APr vienoto. Nāciju pilnsapulcē, ame-rikāiņii naids pret ^iņu yēl var tikai pieaugt, bet ijekādā ziņa niazināties. Vispirm^ jau Pa-domju Savieniba grib panākt komunistu Ķīnas uznešanu Apvienotās Nācijās, ka^ automātiski nozīmētu nacionālistu izslēgšanu. Tālāk Ghruščļivs grib panākt pilnsapulces rtoūciju, ka
fcasiet paši savu lplkraķs*a
ASV ^ļainīgas agresijā pret Padomju Savienību. Drošības padomē krieviem tas neizdevās, bet Gbruščļevs ir nolēmis mēģināt — paļaujoties iiz savu samobilizēto atbalstītāju un līdz skrējēju balsīm- Lai šis atbalsts kļūtu veļ iespaidīgāks, ChrUščevs jau p£ ziņojis, ka pilsapulcē cīnīsies par saimnieciskās un fi-nanciālās palīdzības plana izstrādāšanu jaunajām Āfrikas valstīm. Plaši populārs būs ari' Chruščeva ierosinājums izveidot ņO atomieročiem brivas joslas visā- pasaulē.
Ķā jau minēts/.Ohruščevs šoreiz; u^ Ņujorku 'dodas pa jūras ceļu. In ne ijez iemesla. Sagaida,, ka pēc sesijas Cīhruščēvs savas jūrnieka gaitas turpinās, kuģojot siltākos ūdeņos -- no Ņu-jorkas tiešā ceļā, uz Havanu,^ viesos pie Kubas-^kastro.
KAS PALĪDZĒJA FļDELIM, KASTRO : GĀZT BATISTAS DIKTATŪRU KUBĀ.
ASV Senāta iekšējās drošības apakškomiteja.rnule kā publicē-. jusi dažus datus pār notikumiem Kubā, kuri eventuāli noveda pie Batistas diktatūras krišanas un nostabilizēja Kastro resp! komunisma varu amerikāņu aizdurvē. Minētā apakškomiteja savā Izmeklēšanā atradusi, ka lielākie palīgi tagadējam Kubas ministru prezidentam'bijuši paši amerikāņi, jO sevišķi Sav. Valstu pre^ se. Iztaujājot divus agrākos Sav. Valstu sūtņus, izmeklēšanas komiteja atradusi, ka Kuba Pide-1im Kastro pasniegta apmēram tādā pašā veidā, kā Ķīna komū-, ņistiem. Komisija kritizēja ārlietu ministra Hertēra Kubas politiku un pat izteica šaubas, vai Herteram vispār kāda jēga par šo politiku, vai šai jautājumā galvenie noteicēji; nav zemākie Ārlietu ministrijas ierēdņi. .
, Kā jau to varēja sagaidīt, Senāta iekšējās drošības apakško-mitej as konstatējumi ārkārtīgi saniknojuši "ārlietu ministru Herteru, kas komitejas datus ieskata par tīrām muļķībām un uztraucas; ka komitej a naļāvu-siēs uz divu agrāko sūtņu liecī-
lONGŌ JAUTĀJUMS NONĀGI;
Sēž no kreisās: J. Niedar, B. Senkēviča, V. E. blsk^^ J. Ran-cāns, prof.JB. Kokins, V. Mileiko. Stāv: B. Cevers, A. Bu-S. Gabrans, A. Stllnita, X Gertmanis.
\
|Tikko aizvadītās Ziemeļamerikas latviešu katoļu dienas bija |dena9 no sekmīgākajām pēdējo gadu laikā. Tanīs bija iera-*^ušies 9 latviešu garīdznieki ar V. E. bīskapu J. Rancānu priekšgala 63_yienlbu delegāti un daudzi viesi pat no visat-tālākām Kanādas un ASV viet^ Triju dienu sanāksmēs, sariltojumos iiņ draudzīgās paminās aizvadītais laiks iezīmējies ar auglīgām atziņām un jauniem ierosinājutmiem trimdiafe dzāve^ turpmākai veidošanai.
Neviens ceļš nav par gaŗu^ brī, pīkst. 11 dienā, Sv. Meķeļa
lai pasauks tālumos izkaisi- katedrāles dziedāšanas skolas zā-
tie latviesi.atrastu^viens otru, lē. Kad vienību delegāti un viesi
^^^^^ bija sapulcējuši^^^ aug-
bām, bet nav pūlējusies painteresēties, kas šai jautājumā sa- Katoļu dienas ievadīja ar svi- stīe viesi: Toronto bīskaps V. 1^/ kāms Āriietu ministrijai. nīgu atklāšanas aktu 3. septem- D. Allans kā kardinālā J. Mal|
■ : ■ Guigana pārstāvis, kurs bija aiz-
ierodamies ministru preziden-prezidenta Kasavubas dele= gādjas.
Nedēļas nogalē pārtrauca steigā sasaukto Apvienoto Nācijiin Drošības padoņie? sēdi. Sarunu atsākšanu pa'redz nedēļas sā-r kumā, kad Ņujorkā lio Kongo bus ieradušās afrikāņu delegācijas, šoreiz veselas diVals, pārstāvot prezidentu Kasavubu um mihistru prezidentu Lumumbu, kas vēl vienmēr turas pie sava amatJ*, no kura prezidents viņu atcēlis jau #vas raizes.
Politiskais chapss Kongo re- Ziņa pār pamieru ārkārtīgi sa-publikā vēl vienmēr turpinās, un kaitināja Lumumbu, kura poli-nevienam "nav īsti skaidrs, ķā tiskās dien^ līdz ar to liekas rokās atradās valdības groži. Lu- skaitītas; Vispirms viņš paziņo- , mumba vēl vienmēr turas pie ja, kā ģenerālsekretāra vēstī-sava ministru prezidenta amata, jums Drošības padomei ir neps-Tai pašā laikā republikai ir arī tiešs; ka nekas tamlīdzīgs nav cits ministru prezidents, ko pēc noticis un ka viņš un neviens Lumumbas atcelšanas izraudzīja cits^ vēl vienmēr atrodas valsts prezidents Kasavubu. vadībā.
Kamēr politiskās neskaidrības Lumumba, ka zināms, no ama-turpinās, militārā laukā Apvieno- atcēla prezidentu Kasavubu, tās Nācijas var jau atskatīties uz tiklīdz pēdējais bija atcēlis viņu. zināmiem panākumiem — to Vēlāk Lumumba savu karavīru' spēkiem izdevies panākt pamie- Pavadībā devās uz Leopoldvilles ru starp Lumumbas, Kasai un raidstaciju lai atsauktu ,.nepa-Katangas provinču armijām, tieso" pamiera ziņu. Bet no ta Pagājušās nedēļas nogalē Lu- ^^^as neiznāca. Kongo galvās-mumbas spēki mēģināja -iebru- Piesētas raidstacija vēl vienmēr kurnu Katangā, bet bez panāku- atrodas Apvienoto Nāciju apsar-miem. Ari no Leopoldvilles pie- ^^ibā, un Ganās karavīri pienākušas ziņas, ka Apvienotām draudēja atklāt uguni pret Lu-Nācijām izdevies pārliecināt ap mumbu un viņa pavadoņiem^ ja 3.000 Lumumbas karavīru nolikt Pēdējie iedomātos raidstaciju ie-ieročus līdz .tālāku rikojumu sa- i^emt ār varu. Tas netika mēģi- ■
ŠI PLKV.. V. MNUMC ^ ^.,
vākšana no.- 15. oktobra:līdz l5, iemmMm.
DV KV VALDES SĒDE HAMILTONĀ
Sakara ar to, ka Hamiltonas nodaļa 10. septembrī svinēja nodaļas 10 gadu svētkus, DV KV noturēja valdes sēdi. vēl pinns svētku! sākuma ar aprēķinu, lai. valdes locekļi pēc sēdes varētu piedalīties šais svētkos. Valdes sēde notika Hamiltonas latviešu biedribas jaunajā namā, 16 Quēen St., N., kās ir mājīgi, iekārtots un ļoti piemērots sanāksmēm u.c. sabiedriski kulturālām V aj adzībām. Kaut gan telpas 'np lielas, tās; organizāciju iekšējām vajadzībām iŗ ļoti piemērotas.
Pirnļis DV; KV sēdes sākuma DV Hamiltonas nodaļas priekšnieks V. Tukleŗs sveica DVv Kanādas valdes un rev. ķom. locekļus, norādot uz šīs sēdes svarīgumu, kurā ir ari iespējams piedalīties vietējās nod. pārstāvjiem. Tālāk nama. pārvaldnieks Rudzītis norādīja, kā šīs telpas vienmēr ir pieejamas latviešu organizācijām. Viņš .izteica s'-ivu prieku par to, ka DV KV notur savu valdes sēdi šais telpās un ka ari turpmāk iabprāt vēlētos, ka šādas sēdes notiktu šai namā.
Valdē, noklausoties DV Kanādas velēšanu komisijas ziņojumu par rļv priekšnieka vēlēšanu rezultātiem, .konstatēja, ka Kanādā šais vēlēšanās piedalījušies 484 biedri, nb ķUpem par plkv.
braucis uz pēkšņi mirušā Filadelfijas kardināla O'Haras bē rēm, un V. E, bīskaps J.Ran cāns. Kanādas latviešu katoļu, apvienības valdes priekšsēdis J.ļ Niedra viesus sagaidīja pie ieejas^ ūn* pēc pasniegtām ziedu veltēm tos aizvadīja uz prezidija galdu. Bīskaps D, Allāns sirsnīgiem vārdiem sveica katoļu dienu da-, ■ , , . ,_ . „ • lībniekus, novēlot labākos panā-
V._ Janumu nodotas 255 balsis, lema izkārtot VanātiM pārstāves j^^^ darba kārtības
Ta Kanādas ^Vana^ no savas, vēlēšanas Līdz ar to valde lūdzļ,asināšanā. Prāvests Dr. B. Ko-puses ^ŗ^DVpriefeniekui^^^
lejušr V.^Janumu l^jau k^^^ ama^ ^ ^ g^^īgo aJbalstu, ko
DV organizācijas dibināšanas ir |tam Kanāda. Kandidāša sarak- ^^u^^^ latviP^iT katoiff «;aimp organizācijas priekšnieks. Tas 'sti piesūtāmi DV KV līdz š. g: bS^i ^
pierāda, ka bijušie cīnītāji, paša 15, oktobrim. Līdz Vanadžu pār- -gz iKLKA's valdes nr ža J
f ■ niedras' aicinājumu akS dalīb"
ticību (
ņemšanai.
nāts.
NEDIENAS
vēl vienmēr mvā savu uz- aicināja l^ri^^^^^^ kasie- ^i^^i-ar klusuma bridi ^odmāj
[ cienījamam karavīram un n I .Breikšu (Hamiltonā) nār- _j_,v- i,r„,.^^„ ts^.
aāķ-: sabiedriskam darbiniekam ; No stāvēt Vanadzes'^^^lTKV.'S ^'Ī^Ž^S^u^^ nra- P^iem diviem uzstādītajiem kā līdzšinējais LNAK Jaunatnes^^^^
kandidātiem V.Hāzners saņēmis nozares vadītājs, kas m^^i^-Ī^SŽ^ 180unž.Jansons49balsis.^^^^^^ :r^^^
šais: vēlēšanās Kanādā pieda- 1^ deļ turpmāk nevarēs savus' j^^^^ -gvētku ievadījuma runu, lījušies vairāk vēlētāju nekā ie-Pi^^^kumus pildīt, valde uzdeva ^anr pa-priekšējās, kas: notika: pirms "3; Jf^?;atnes daļas^vadītājain J- svītrodams mūsu morālo spēku gadiem. ■ ^ ■ Breikšam vajagas gadījumos saglabāšanas un tautas vienībās
. sazināties ar LNAK Jaunatnes lie-
Sakarā ar tō, ka Vanadžu pār-i_ stāve M. Gruzīte no saviem pie-V nākumiem atteikusies, valde no-i
(Nobeiguma 4. ipp.i
So laikrakstu . IDJaugavas
izdod
©īPagājušās nedēļas nogalē diplomātiskās, attieksmes ar Dominikāņu republiku pārtraukusi" Brāzilijas valdSba. Dienvid-, ?ķmerikas valstis viena pēc otras seko Amerikas valstu organizācijas' lēmumam un pārtrauc diplomātisko sadarbību ar minēto republiku. Tb jau izdarijušas ari Sav. Valstis.. Tas tomēr neaizkavēs šīs republikas diktatoru Tŗuihillo, kā savas valsts delegār cijas vadītāju, piedalīties Apvienoto Nāciju pilnsapulcē. TrulMl-io sam nodomāto piedalīšanos jau paziņojis.
@ J>av, Valstu ātrākā Izmēģi-nājuiiu lidmašīna X-15 turpinsi lidojumus, gatavojoties starpplanētu telpas iekarošanai. Nedēļas nogalē ^lidmašīna 80.0(K) pēdu augstumā sasniegusi 2.100 jūdžu ātrumu stundā. Lidmašīnas mērķis ir lidojot ar 4000 jūdžu ātrumu stundā, sasniegt 100 jūdžu
Jauniešu i^vēte Pokipsijas brt viešu ev. - ļiit. 'draudlzē notika 4. sept€|mbrī. Attēlā iesvētītie jaunieši ar miācītājieni. Rrma rindā no kreisās: Ņujorkas draudzes mācītājs E. Zariņš īsa Pokipsijas drautos mācītājs A. Anšēvics. 2. r ņo kr.: lai-la Miķelsone, Gundega Zime, Maija Bērziņa. 3. rindā no JsF.; Haroldg Mailepojis m 3Ķms-. Vīksņe.. ■ .FoW o. Liets. ■
nozīmi.. Neviens ceļš nav par ga^ ŗu, lai pasaules tālumos izkliedētie latvieši atrastu viens otru un neviens upuris nav par lielu ta,u-tas vienībās saglābšanai. Sirmais garidznieks un valstsvīrs savu uzninu nobeidza ar seno romiešu teicienu: „Caveant. consules" (Lai konsuli ir iībmodā); kas bija domāts kā: uzmudinājums' milsu trimdas saimei, tā ari brīdinājums mūsu naidniekiem. . Kā pirmais sanāksmi sveica, Amerikas latviešu katoļu apviej nībās prezidents prāvests Nļ Trepša: LNAK sveicienus nbdeļ vatās valdes pr-dis V. Upeslā^ cis. Tororito latviešu biedrības vārdā sveica A.Gribusts, LKSA „Dizintars" uzdevumā — tās ģenerālsekretārs Balodis no Ņujorkas un korporācijas Lacūania vārdā — Dr. H. TicJiovskis. Ar . rakstiem sveica DV -Kanādas valdes pr. V. Mukts, nions. J. Velkme no Čikāgas. ALKA's viceprezidents J. Gžibovskis noīn-diānapoles, vairākas organizācijas, garidznieķi un sabiedriski darbinieki
Nobeigums S. Ipp.)
SEKJM5I MANEVRI
• 10. septembri līdz šim lielāko pārbaudi pieredzēja Ziemeļamerikas gaisa aizsardzības sistēmā, sākot ār radars stacijām žieirieļps un beidzot ar raķetēm: un iznīcinātājiem vispār. Simtiem amerikāņu bumbvežu vienlaicīgi ,,uzbruka" vairākām Sav. Valstu uņ Kanādas pilsētām. Ziemeļamerikas gaisa aizsardzības vadība manevrus atzīst par sekmīgiem. Kaut gan manevru laikā notika vairāk nekā 2.000 atsevišķu lidojimiu, sešu stundu ilgā pārbaude beidzās bez zaudējumiem un ievainotiem.
Lumumba, ministru prezidents bez reļt>ublikas, visās savās nelaimēs tagad vaino AN ģenerālsekretāru Hammeršīļdu. i.Hammeršīlds," saka Lumum-ATVAĻINĀTAJIEM PADOMJu' l^' strādā imperiālistu intere-, «ni.-,Tao ,r^o^w^w,-,w,,- šes, viņš strada pret Āfrikas in-ARMIJAS,VIRSNIEKIEM PIO- te^esēm un viņa^polītika draud> NIERU DZiVE SIBĪRIJĀ N1& izraisīt jaunu pasaules karu." MAZ NEPATĪK. Bet Lumumba nebūt: nav vienī-
gais, kas negrib samierināties Lai kaut cik mēģinātu sastutēt un paklausīt Apvienoto Nāciju jau tagad brūkošos septiņgadēs lēniļnnīēm. Kā vienmēr paģāt-plānus (pēc kuriem Padomju nē, tā ari tagad to dara Padom-Savieņībai visās saimniecības ju Savienība. Pagājušās nedēļas nozarēs būtu jāpārspēj ASV), nogalē padomju valdība paziņo-: Kremļa varas vīri, meklēdami ja. ka nav tādas varas, kas to. ja,unu darba spēku, daļēji tiešām varētu apturēt un piespiest pār-arī izdara pieteikto armijas kon- traukt palīdzību Kongo republi- , venčionālo spēku, demobilizēša-, kai. Hammeršīlds, kā zināms, nu. Vai no nelietderigās ..kroņa Drošības padomē prasīja, lai ie-maizes" ēšanas atbrīvos Chruš- interesētās valstis pārtrauktu" čeva pieteiktos 1,2 milj. vīru, par tiešu palīdzības sniegšanu Kon-, to ir ļoti pretrunīgas ziņas, un go un sūtījumu siā&ii uztJcētU' īsto demobilizēto skaitu neviens Apvienotajām Nācijām. Atskai-ari .nav spējīgs uzzināt, bet at-tot Padomju Savienību, visas pa-vaļinātie virsnieki un karavīri, rējās valstis to ari dara. Krievi sarkanajam caram un viņa gal- savu palīdzību turpretī nodod mam cerēto ieguvumu vietā sa- tieši Lumumbam. Līdz šim pē-gada jaunas un smagas nepatīk- dējā spēki saņēmuši lidmašīnas šanas. un smagās auto mašīnas, kā arī
Lielo vairumu no demobilizēta- «nedikamentus un pārtiku. Ap-jiem komunisti, kā zināms, nosū- vienoto -Nāciju militārai vadībai ta uz„lieliskām" darba vietām ir pat pamatotas aizdomas, ka Sibīrijā un citur, kur arvien vēl vienā otrā pārtikas un medika-valda pilnīgi: neciešamas apgā- mentu kastē paslēpti ieroči un des un citas grūtības. Nonākot muņicija. Noraidot Apvienoto solītajās „lieliskajās" darba vie- Nāciju ģenerālsekretāra pārmetās, demobilizētajiem bieži ilgāku tumus, Padomju Savienības val-laiķu nākas palikt bēz pajumtes, dība paskaidro, ka tai ir tiesība ēdiena un cita visnepieciešamā- palīdzīt katrai valstij, kas vien kā. Ar šo civīļo:„pionieŗu"; dzīvi, no tās šādu palīdzību lūdz. Ja grūto darbu un niecīgo peļņu vispār kāds šai gadījumā savas pavisam neapmierināti ir bijušie tiesības pārkāpjot, tad tās esot virsnieki, kuri līdz šim armjā Apvienotās Nācijas resp. ģenerāl-, vismaz materiālā ziņā atradušies sekretārs Hammeršīlds, kas mē-priviliģēto kārtā; ģinot Ierobežot Padomju Savie-
nības ricības brivībU.
Sagaida kuplu valsts
No Hamburgā saņemtām ziņām secināms, ka šo un citu ie-'! meslu dēļ demobilizēto aprindās jaužami tīri revolucionāri strāvojumi, kuri pēc dažām pagai- ,go„„4^o u m., i dām nepārbanSamām ziņām da- ,,„ftSf,\!l^, Pilnsapulces ni-žās Sibfrijas vietās ir-izraisījuši ^^^^ Pieckivos lielāko val-ne Vien pUsta demonstrācijas, l^i^^r^^^T^ bet nat sava veida sacelšanos sacīju darbības vēsture. 'Im-^ Jr ciātors kā zināms, ir Ohruščevs.
Daudzi demobilizētie sarkanie . ^„ . .„ , .'
vireniek!, iepazinušies ar patieso ^ ' " fv'T
dzīvi kā tādu, vairs nevēloties PfĶonig, vadīt savas vaist^de-nelcā zināt par ..varonīgā- darba pasautes- prese
nepieciešamL un, nSdzivojua W "^^^^^
savemtos vaidŗas pakaistus, no
savam jaunajam darba vietām „„„oi,.« t,„^ « .... ■
5jggQj / , apgalvo, ka no saspīlējuma sa-
— ■ mazināšanās nekas neiznāks. If ziņas, ka daļa no šiem bēgļiem, kā jau kungu tautas piede-rigie, m^na apmesti^ uz dzīvi tieši okupētajās Baltijas valstīs.
.. .Tā kā rudens un ziemas tu- nākošo sestdien, 17. septembri
vošanās šos izbadējušos Sibīrijas mācībās sāksies pl. 9os ritā pa-
bezpavalstniekus var saniknot rastajās skolas telpās, Sv. An-
vēl vairāk im pamudināt uz īs- dreja baznīcas mājā, i izņemot
tiem demobilizētu krievti zaldātu pirmās 3 klases, t; i. pirmskolas,
varas darbiem, tad Kremlis ar sagatavošanas un 1. klasi, ku-
viņu pjpblēmāmbūs spiests no- ŗām mācības^ notiks DV namā,
darboties vairāk kā paredzēja 123 Huron ielā, tanī pašā laikā
— no pl. 9 Iids 1 dienā.
latviešu sestdienas skolā