gada 1, oktobri, 79. n^rs.
BŪ3
ĢēNĒBĀLKONSŪLS
•. R. N. BRYSON
Toronto, td. HO S-SSBlp 118 DAKFORTH AVE.
KONS0LS
.IS TOMSONS
ļ RE 8-7798, Montreal, P. Q^ VICTORIA AVE., APT. 16,
^APDROŠINĀŠANAS * SPECIĀLISTS
TORONTOPL 9-0266.
angļu valodas kursi toronto
ļaunieceļotājs, kas vēl nestrā-J un namamātes^ kas var atll-ļāt blīvu laiku, var mācīties papildināties ang]u valodas
āšanās, apmeklējot dienas ļai-ļrmgļu vallodas bezmaksas kur-I no pirmdienas līdz piefet-ļiav pīkst, 8.30 lUO rīta un 12 ļiā Toronto Internacionālā titūtā, 709 CoIIege Street Kur. tadalīti pamatkursā, starpkur-
un vecākā kursā, un tos at-pa provinces izglītības depai?. nents. c. S.
JAUTĀJUMI GREMZDEM
patvijas Amerikā redakcijai:
Jz ,K. Kampes lūgumu Gremz- ; n — aprakstīt, kā Niksons likies komunismu, Gremzde vēl Y atbildējis. Lai man būtu at-Jts šo lūgumu atkārtot. GUd-ļu nevar, ^zstāt ar aģitāziju. gudrību ,es nu ar ilgošanos Gremzdes Raidu,; Gremzdes ļiācija.- neliekas daudz augstā-par to amerikāņu aģitāciju, i saka,, ka iNiksons patīk sie- ' ļtēm, un- sieviešu/ balsis viņa • ļolēšanā būs izšķirošas. Ame- ' ļ.uņi ir. aizgājuši pat tik' tālu,
Niksona vai Kennedija ievē- . ļaņu stāda atkarā no .tā,, kals tērpus valkā viņu ■ sievas.\ • ļ^'iksons trimdas' latviešu at^i-Du ir izpelnījies ar savu ūfi' buščeva slaveno i.virtuves sat Jr.iu" amerikāņu, izstādē Ma;^-ļvā, kur Niksons slavēja ame-ļcāņu augsto dzīves standartu, \i . CJ'iTuščevs varonīgi noklie-ļa pretim,-ka krieviem tas nav llco daudz zemāks un drīz būs Vgstāks.• Mums ir skaidrs, ka. ļierikāņu azīves standarts ir ļgsts un krievu zems, bet šī • ļlisona: uzstāšanās deva C.hruš-ļvanL iespēju pateikt pasaulei, ii to :nezma, tukšu propagandu -h krievu dzīves standartu, ļljielīšanās ar dzīves standartu, k šis standarts nav tas. kas var jveikt Ghruščevu. Gribētu ielikt Gremzdem '.vēlreiz izlasīt " Kampes rakstu ..Pasaules . ļilu gaidīt vēl ir par agru", un . ļd atspēkot K. Kampes dobs,, ka šinī laikā, kad risinās ļņa pret komunismu, augstajā zīves: standartā ir amerikāņu ājums. Gremzde, Kalniņš\ un ■ņu piekritējs. Sv.'.Katerīnās:\ īpj uz mucas un saka aģiiābi-ļis runas, bet stāvokļa īstos |ia- ■. ^atus neizskaidro. Viņiem vāren ' npoņē.Lodža jun. runas Drošī-ļi:..s padomē, tomēr krievu: pār-tāvji.runā vēl niknāk. Starpība . Iķai tā, ka, par spīti runāšanai, : ļe amerikāņi, bet, kirieviir tie, ■ bs ir guvuši panākumus Āfrikā,. ļzijā un. pat DienvidamĢrikā. Mss. ta,3 rada, ka ar runāšanu tepietiefc — ir vajadzīga-sapra-ļana un saprātīgi .darbi, :
Pēc Gremzdes domām, ja iepilēs Kennediju, Amerika . ir-tandrīz. pazudusi, ka īstie cīnī-fāji ir .tikai republikāņu kapitālisti,, bet demokrātu kapitālisti ir ļ-mdīlz vai. komunisti, Tad jau iab; velti cīnīties, jo demokrātiem ir parlamentārais vairā-;ums; un Niksons bez tiem neko Leizdarīs, jo valsts kase ir par-jlamenta rīcībā.
l Ar, nepatcietību gaidīšu Grem-ļ/des paskaidrojumu, kā Niksons ' :kvidēs komunismu. ■ Tāpat,gribētos, lūgt. Gremzdi . ļļiaskaidrot, ko, tā ideoloģiskā: ci-^ |]ia nozīmē? . ;
•Vai tas būtu"— sludināt" brī-ivību. pa radio, komunisma'varā\ 3sošām tautām un tad gaidīt, ■ I kamēr tās sacelsies?
J. N., Toronto.
ATBILDE RAIMONDAM ČAKAM
Latvijas Amerikā redakcijai: Tā.kā„Brīvā Vārda" red. R. Caks atsaucās, uz tik. pārliecino-, šiem pierādījumiem, tad: man, gribot": negribot jāpadodas." Kā tas varēja gadīties, ka.es dzej-ļ nieku .E- .Raisteri. esmu nosaucis par A. Franci? Laikam Latvijas brīvības gados ar Raisteri būšii sastapies tikai pie preses fotogrāfa. Un pēc tik daudz gadiem uzņēmumam: nākot manā rokā, viens no atmiņas bija izgaisis; Dzejnieku A, .Franci un L. . Breikšu bijii; vairākas reizes re-, dzējis. No foto attēliem var ari dažreiz maldīties. Sirsnīgi pateicos R; Čakam par. pārpratuma, •.noskaidrošanu. .
, K. Grāmatnieks.
iv ■
Sestdien, 1960. gada 1. oktobil, 79, n-rs,
drāma. intervijas m krieviem presēs: k^^
Mariss Vētra
LATVJU STIGU KVARTETS ATKA'l bzied UN GAVELi
Nevienam latvju: solistam līdz šim vēl nav izdevies sasniegt ;tik ievērojamu starptautisku atzinību, kā to DP gados iemantoja vienība „Latvian String Quar-tet". Tas tomēr nebija nekāds brinums. Kamermūzika blāvajā Rīgā nekad neapklusa, bet auga un brieda Konservatorijas zāle un Universitātes aulā. visu bri-vās Latvijas laiku. Kad karš, uguns un asinis mūsu rūdītos kamermūziķus izdzina uz svešu zemi;'tiem tur nebija nekā cita ko jdarit,. kā savu izdzītības izmi-sumu" saspēlēt stīgu kvartetā, un viņu saspēle drīz vien pārvērtās par tik tīm prieku, ka sveši ļaudīs svešās zemēs sāka ausīties un ■klausīties. Tā „Latvian String Quartet''' ansamblis • ar Arvīdu 'Noriti kā pirmo vijoli, Voldi Ru-ševicu —otro, Eduardu Vinertu pie alta, un Ati Teichmani vai Alfrēdu Ozoliņu kā oellinieku, no DP nometnēm sāka apceļot Vācijas radiofonus un koncertzāles un kļuva gaidīti viesi kon-: certos un gaisa raidījumos ari Anglij ā, Skotij Ķ Zviedrij ā; Dār nijā u,t.t.
1949j. gadā Eiropas mūzikas kritiķi sāka daudzināt apkārtceļojošo latvju stīgu ansambli par vis labāko mūziķu vienību Eiropā.
baroja „Lātvian Music" deficī-t-us. Tagad Reitera vairs nav, bet viņ.a sāktais darbs n^apklust. „Latvian Music" savos apkārtrakstos vienīgi sūdzas, ka skaņu plašu uzņemšana neatmak.-sājas un — parādi aug. .
Par to nav jābrinās. „Latvian "Music" apgāds neražo labi ejošu tirgus: p^eci., bet pasaulē, diemžēl, vēl arvien maz populāro latviešu mūziku un kultūrvēsturiskas .skaņas tagadnei un nākotnei. Kaut arī uz parāda. ..Latvian Music" tomēr strādā
„pa lielo" -gātās 'Latvijas
pat 'brīvās. un ba_ valsts laikā mums nebija tik daudz skaņu plašu ar mūsu simfoni sko darbu atskaņojumiem, kā to trimdā paveikusi „Latvian Music." Tas maksā bargu naudu, simfonisko darbu ieskaņojumiem finnas izmanto Stok.^.olmas PilhaTmonijas or. ķestri. To apliecina , viņu skaņu plates LP 2, 3, 4, 5 tm ari 6, no kurām ar pilriu orķestri uņ or-ķestrāli pilnām krāsām atskan mūsu Vītols, 'Mediņš,' Ābele,. E. Dārziņš, Kalniņu; Janka un Dievs, svētī Latviju. .Tā kā da. žas no šīm plātērn ir ieskaņojis, arī Reitera coris un dažās oŗ-. ķestri vadīji! Teodors Reiters,
griezieniem sekundē un mājas koncerts m tās ilgst 32 minūtes. Klausoties, kā Noritis, Rušēvics, Vīnerts un AJf. Ozoliņš tur atskaņo Mocarta tā saucamo ,,Medību kvartetu" Si.bemol mažo-rā, jau pirmajā, Alļegro vivace Aasāi nodaļā katrarh klausītār jam sirds skrien līdz mūSu stī. dziņiekiem, un viņām kļūst skaidrs, kāpēc .,Latvian String Quartet" mūziķi tik viegli iekaroja svešas zemes un svešus .klausītājus. Pirmo fēizi uz sa.. va Hi-Fi mūsu stīgii: kvartetu dzirdot, no prieka tā apreibu, it kā vecie draugi. mani dzirdītu ar sprauslājošu šampanieti.
Mocarta Medību kvartets uz LP 7 ir tiešām lieliski , veikts darbs un nepieciešams katrā rtiā. Jā, kas gribētu priecāties i3ar,un padižoties air.niūsu māksliniekiem.
Daudz mazāk par Mocartu uz jaunās plates, diemžēl, saista Jāzeps Vītols. Dirdot viņa mini. atūru Maziņš biju, neredzēju,.. tā vien liekas, ka autors, to rakstot juties skiimjš un mazliet sen_ timeritāls, bet st;īgu kvartets ir
(Nobeigums 6, lpp;>
Aina Kra"i^6^
• ,■ ,FĒC.
Reiz ogas sniedzot, sacīji pusnopietni, pa pusei sēri: „Mani Tizklafusi,. ogas ēd un kjuse.
Bērt! ogas paša saJdākās pa vienai tavā mutē vēlos, lai ik skiipstā. tās ' ļautu liipām kutēt.
Bet kā^a veida zīmogu tad uzspiest tev pār abām lūpām, meža zemeņu garšu lai tās glabā?
Vai tās lai veikli aizdiedzra ar zāles smalku, garu stiebru kā ai; notveirtE za|u mēnesstara?
Vai varbūt projām kameni ■ m:. šūnām maigu, nasku gainīt, lai par zieģeli mutei gūtļi vasku?
III Bez minētajām oficiālajā pro. mūzikas skolas ---un pionieru Drāma šī gada festivālā bija g^fammā Uzņemtajam trupām, nami. Nonākot, līdz pēdējiem, interesantāka nekā iepriekšējos ^^^ugadu festivāla laikā Edin- tulks. vairs netulkoja Sarkisova gados Tā bija saistīta ar dažā- ^^^gā ierodas mazāki drāmas vārdus, bet uz savu roku nola. diem incidentiem S, Smit^a luga ^«ambļi, kuriem prgse ir devu. sīja mazu propagandas ļlekciju „THe Wallace" kas tēlo skotu ^i vārdu „frinģe.'' Šogad šādu par pionieru namu nozīmi vēsturisko cīņu ar angļiem iz ansambļu bija veseli 32. jaunu talantu atklāšanā im atsauca skotu nacionālistu demon- Kā vienmēr, tā ari šogad bija tīstībā u. t. t. Uz jautājamu pai-strāciju vairākās izrādēs kas S^^^^nu izstāde, tā reprezentēja modernas. Senberga garā raks. vienu reizi bija vērsta pat'pret ^^^^ ^^SP^^^^^ tītās mūzikas attīstību krievi at-britu >umnu Laikam sakarā ar festivāla nozīmi Edinburgas bildēja, ka publika to nemīlot, to vienā'izrādē bija ieradies ari ^^'vē ^^^^^ «^ot audzināta ..reālistiskās" Edinburgas hercogs ^ ^^^^ nodibināšanās 1^7. gadā mūzikas garā, Kāds ..atpalicis" Po7-ct a ' n^A ' vi " >, Sdinburgas festivāls ir pievilcis britu žurnālists lūdza paskaidrot, t^azistama^ ,,L>ia ^ vic trupa vairāk nekā 930,000 apmeklētā- ko nozīmē izteiciens ..reālistiskā
ju .no ārienes. Domā, ka šogad mūzika", bet atbildi. nesaņēma, visi atstās Ēdinbuigā £2.000.000 Tāpat žurnālisti nesaņēma no.
spēlēja Cechpva „Kaiju" — sakarā ar čechova jubileju. Viena
' no.vietējām Edinburgastnir^m . šogad festivāla teiktu atbildi uz jautājumu, vai
toija^ inscenējusi norve^ jafcst- p-^^ ^.^^ ^istrēti vai. modema mūzika var brivi attīs-
qh rf" - rāk nekā 400 preses pārstāvji no tīties Krievijā un vai ir izredzes,
^ruart. _ bava. lajica t^i esot spe- visdažādākām valstīm - ari fio ka tā varētu tur tikt atskaņota,
i!^!; ^-^.^f^^^.^i^ .^^ (Folijas un Acim redzot, šie jautājumi kļu.
Bntanua Ši luga piedzīvoja sa- cechoslovakijas) v- un pat iio va neērti, un tulks driz pārtrau-
m pirmimedmmi un j^^^ cainterviju. Bija ^dzams. ka
cerētu atsaucību: publika. Inte- viņam bija lielas pilnvarās resl modināja ari modemā vācu Tas^ ko neredzēja no nefeirdēja "ļ^^^^ novēroju:
rakstmekajm ŠUlera, publika.. miem, neliekas, ka Krievi jāir ie-
STl^mulS^-'af n^^^ Spraigas aktivitātes pilns, kā stājies ..atkusnis". Par spīti ļo-
Siiā^ vēstos Vienmēr, bija festivāla preses ti sirsnīgai uzņemšanai ,krieyu:
lueas autoru novedusi koncentrā- ^as. žurnālistus iepazīstināja ar gusas sejas, neuzticīgi norobežo, f ff^nSnē koncentra ^^^^^ māksliniekiem, šinīs in. damies no Dārējās pasaules,
cijas nomeine. Itervijās sevišķi brīvi jutās fran-' Pilnīgs pretstats minētai inter-
istu ^lu^oru radīja modema^ vijai bija Mjasina izturēšanās..
franču trupa ..Compagnie Ro- tības "un joki nereti izraisot Viņš ir ari krievs, viņa pašreizē. ger Planahoņ" ar savu ..Trīs—i-i-- , ;s„™;„,ss„..,s„,„-^«.« TfnU,-„
^. . preses muskatieŗu" uzvedumu, šis "i- ^ētru scenējums; bija tik oriģināls, ul- Vilšanos
ļaudīs veselu
smieklu jā uzturēšanās vieta ir Itālija, bet viņš ir „yecas skolas" krievs.
, _________ žurnālistu aprindās Uz iņteiTiju viņš bija atvedis :
tramoderņs. bet pie tam.tik kō. ^^^j.^^ ^.j^-^^ neparastā izturē-'gandriz vai visu savu baleta misks, ka būtu vērts veltīt ^ tam ^^^^^^ žurnālistiem nebija izde. trupu, labprāt un noteikti atbiļ-atsevišķu rakstu sakara ar fran. vjeg:intervēt krievus tūliņ pēc dēja uz visiem jautājumiem. Sī-, ču teātra attīstību pēdējā laika. ^.^^ ierašanās -kā tas šeit pa-ki. saistigi stāstīja par saviem , Ta bija asprātīgāka, komiskāka ^^^^^ Preses fotogrāfu mēģina mākslinieciskiem principiem un Fēc gadiem satikdamies mēs pastāvošā kariķatūr^. kāda ^^j^^ uzņēmums repetī- nākotnes nodomiem. Viņš negri-
Ī^^'S^L!:^^^' jebkad ir redzēta. Ari si trupa ^j^^ i^^ucis īstu „šo: bot neko grozīt Djagiļeva laikā
neiztika bez incidentiem. Kaut ku," -un tikai vēlāk pēc pārru- iestudētos baletos, jo „tas būtu ari oficiāli Britanijā nav cenzu. ^^^^ piekāpās. Kad noziegums." Viņš-domā par jau.;
. xas, no Londonas pieprasīja to- j^^^^^^ māksliniekus uzaicināja nu baletu iestudēšanu, sekojot
Šo garšu tavās; lūpās, kā bites saldu medu zina> gribu sagflabāt migu kā zem ledus.
ja sniegsim pāri galdam lūpas, meža zeimenes tanīs kusīs saldas."
- tad dažas pil
Panākumi tiešām bija vienrei- risku vērtību
zēji latvju mūzikas vēsturē. Diemžēl, tie tomēr pagaisa, kad mūsu stīgu kvartets apklusa. Sākoties lielajai izceļošanai, starp mūsu' slavenā kvarteta mūziķiem nogūlās jūras, tuksneši un okeāns. , Kad emigranti pārvērtās par immigrantiem, mūsu kvartets izjuka, un tā vien likās, ka to nekad vairs nedzir-.dēt.. Bet ir noticis, brīnums, im daiidz , daudzinātais ; ansamblis nu atkal skan un skanēs, kā kultūrvēsturisks pierādījums par mūsu. mākslas un mākslinieku spējām ■ pagātnē ,un nākotnē, šis notikums ir tiešām- liela lieta, un par to i-r parūpējies „Lat-' vian Music" skaņu plašu apgāds ar savu tikko publicēto skaņu plati -LP 7.
,.Latvian Music" Zviedrijā ir savāds uzņēmums. To , nodibināja Teodors Reiters, un, saņēmis Trimdas balvu,. a'r savu balvu
tes jau ir pārvētu.
šās par tikp£ t lielu kultūrvēstu-
kā tikko tirgū 1ais. tā ..Latvian String Quaftet",pla-
te.
Neaizmirstot līdz šim paveikto, no visas sirds ir jāapsveic Un jā^ slavina skaņu plate — LP 7, Ir tiešām jāpateicas Dievam, ka slaveno stīgu ļcvartetu kādā koncerta Hamburgā 1949, gadā inž. Alberts Jekste uzņēmis ūž „Rī_ gas Filmas". apa,rātu skaidu lentas tm ka '„Latvian Music" no Zviedrijas to sameklējusi • pie Jekstes Ņūfaundleņdā. īr jāpa. teicas arī „Deutsche Giraramō-phon- Gesellschaft" , tēchnikai, kas veco skaņu lentu pratusi; tā apstrādāt, ka skaņu platē tā: dzirdama it kā tik tikko uz vas: ka iespēlēta. Tikpat svaigi uz LP 7 atskan arī mūsu operdzie-dones Adeles Pulciņas.Karpas balss, kas dzīvē . jau sen apklususi un kuru citā;di vairs nedzir.
dēt.-.-; ■-.
•LP 7 ir tirgū lāistp ar 33V3 ap-
operdziedoņa Jāņa Niedras piemiņas fonda sariķojumā sestdien, 8. oktobrī, pīkst, 8 vakarā Sv.: Bamabas baznīcas zālē dzieŗ dās. 18 Jāņa 'Mediņa dziesmas, iesākot programmu ar autora viņai veltīto J. Miesnieka ,,Ŗīvīr tes", kas komponēta pirms pieciem igadiem; Turpmākā dziesmu izlasē dziedātāja retrospektīvi; parādīs komponista muzikālās valodas izveidošanos, sākot ar 1918.. gi komponēto K. Jēkabr sona „Birztaliņu", beidzot ar 1960, g; radīto Elgas Lejas „Ilgu laivu", fiez tam programmā tādi šedevri; kā Pr. Bārdas ..feāreņi-tes dziesmas" (1922:). E./Ķezbev ;res / „Putenī", Aidas Niedras „Dārzs" u, d. c.,. kur izpaužas Jāņa : Mediņa melodiju krāšņums un muzikālās izteiksmes bagātība.; ■•;
Koncerta atlikums domāts Jā-,ņa iŅiedres stipendijas nodibina-
mēr lugas manuskriptu „ieska. interviju preses klubā, tad Djagiļava idejai - apvienot ..vistām" — pēc pirmajam izrādēm, gaidīto diriģentu un orķestra pār- labāko mūzikā, dzejā un baletā." Otrs. incidents: britu aktieru .g^^^j^ vietā ieradās kāds krievs. Tā bija viena no intteantākām arodbiedriba pieprasīja no fraiV ļj^^.gt^^^^^^^ kā Ļeņin- intervijām preses klubā. MjasL
šanai jauno apdāvināto mūzikas ču viesiem prāvu iemaksu savāg^^^gg fiL^iarminijas direktora nam, acīm i^edzot, nebija nekā studentu atbalstam. fondā, piedraudot pat ar strei. ^^^jj^ Sarkisovu (viņa vārds ko propagandēt, nekā ko slēpt,
: Ieejas kartes: iepriekš pērka- 1^-. Gotika ilga tirgošanās: viens p^^g^^^^^ ^^^^.^ minēts), nebija ne neuzticības, ne baiļu mas ,Lotus" puķu veikalā- un -^^^^ atlaida - un bei- ^^^^ ^^^j^^ pavadībā, viņš snie. no ..kapitālistiskiem rietuniieņi."
vakarā pie kases. Apmeklēt lūdz ^i^^J^- ^^^^ ^^^^^ dza īsu pārskatu par Krievijas .Dzīvu interesi modināja jau-
: ■. ārzemniekus- sadurties ar bntu mūzikas ■dzīvi, neaizmirstot pa- nais festivāla mākslinieciskais : ,: Fonda valčfe. ārodbiedribām! . . . ■ svītrot, ka Ļeņingradas orķesris diriģents lords Harevuds, kara.
.V".',„'' "—, ———— ' ' : ' ' .-: , -; esot īsti uzplaucis laikā pēc:Ok. lieņes Elizabetes brālēns, _kuŗš
• IFKqp^TAīQ TFMAĪBNIEKS . tobŗa revolūcijas. Ļeņingradā pa-, bieži bija redzams .žurnālista
. mīiSEJAib m>i^ AiDi>llHiE^S abonementu sistēma (tā starpā. Viņa izturēšanas,ļoti vien-
,^HE ENĒMY WITHIN'^ by Kongrfesa komitejās un Huvera biJa ari vecajā Pētērpilī), un uz kārša. bez mazākās distances^. K^bert F. K«une^y Harper and komisijā. 1957. gadā viņš pali- koncertiem esot griiti dabūt 'bi. nas no preses ļaudmi^^Ir ziņas Brothei^ (KaSil TlS^^to ^^^ja noorganizēt un kļuva par letes; to: cena. svārstās ■ no 5-15 ka viņs ir tuvs komponista Bnt-
■A^^fSslčl^^J^i^^^ P.o.o«lva a ..: esot gru.;balstītāju;n5.am. .m.; ; ; vorda universitāti un 1951. gadā rikojas nesaudzīgie tīru arod- Pa jaunu, ļoti apdāvinātu kom- Opozīciju izraisīja priekšlikuma uzsācis prokurora karjeru ASV biedrību un godīgas uzņēmumu poništu, kā, piemēram,' gčedrins par piemērota operas, nama cel., tieslietu.ministrijā.. 1952.. gadā vadības „iekšējie ienaidnieki", Maskavā, Petrovs Ļeņingradā u. šariu Edinburgā. Kō spēj kara; viņš tomēi: atlūdzās no amata, lai pakavējoties pie Beka ; gāšanas, c/Esot ievērojami komponisti ari~ izpostītā Austrija un ■ mazā'
ta amata kandidātam) sekmīgi Tiem, kas interesējas par mo-"^ rakara tuliņ tika minētas pa spēkam Britanijai-un Edin.
veikt ^ savu senatora vēlēšanu dernās arodloļstības-problēmām^gaunija .un Latvija, un pēdējā burgai.: Ari Vācija,, pat ,nelielās
karņpaņu;. Laikā no 1953. līdz Amerikā, 'šī grāmata būs vesels tika atzīmēts Skultes vārds. Mū- provinces pilsētās ir operas
1957. g. Viņš darbojies dažādās atklājumu avcits.. Bud/lszikālo izglītību tautā veicinot nams, Austra Augcnberga.
T, ZELTIŅA .
ROMĀNS;
(78. turpinājums)
,.Jā, vienu no savām skaistākajām lomāir /' bridi padomājis," sacīja Pēteris Ērmanis.
■ Visu sejas, ar sveču gaismas vienu apgaismotu pusi. otru krēslā, pagriezās pret dzejnieku, kas sēdēja smags un nekustīgs, plecos ;drusku uz, priekšu salīcis.
„Es esmu Nacionālajā teātri, Rostāna „Ērglēna" izrādē! Jūs tēlojat slimo Napoleonā dēlu Austrijas galmā.
un tēlojat savu lomu tik labi, ka toreiz pat ņirdzīgās ..Aizkulises'', kas mēdza izsmiet visu.s bez izņēmuma, rakstīja: „Lejiņam sīkumos vas pieķeri^ies, bet Ērglēns viņš mums vienīgais," i
.,Jā, es ari atceros jūs kā Ērglēnu," jūsmīgi sauca no s'ava tumšā 'kakta uz grīdas pie durvīm sēdošais Au-riņš. Jūs bijāt ģērbies viscaur baltā - es atceros^vel ka šodien - jauneklīgi trauksmigs un reizē traģisks,"
„Liekas, būs jāpamēģina tagad man. Varbūt man ari laimējas uzdurties kādai savai Dailes teātri spēlētai lomai," padobjā balsī sacīja Kāriis Veics ar šauru, balu un domās iegrimušu seju, kā ienācīējs no kādas citas, citiem neieskatāmas pasaules, ..LŪdzu, pastāstiet ķaut ko par
savu 264, izrādi.".
Ērmanis nevilcinādamies sāka stāstīt, it kar šo izrādi būtu redzējis: „īr rudens, jluna;teātru sezona. Dailes teātris to atklāj ar šiUera Mn Kariosu". ar (izejas darbu, Icur atmirdz brivības uji cilvēcības ideālu cildenums, kur darbojas cēli cilvēki: infants Kar-loss. viņa pamāte karaliene, draugs marķīzļj Poza. Aiz " kustirļa, pacilā šis šillera ideālisms, kaut vēsturiskais Karioss ir bijis garīgi ierobežots jauneklītis, tēva nomocīts^ Smiļģis Kailosa,
kā vēl vā-
ziņāms, ;ka nožēlojams lomā ne iz-
skatā, ne psīoiioloģijā nav tāds'-kā vajadzētu, .tomēr arī ne.tāds, kā viņu pēc izrādes nosauc kāds cita teātra ak-tierisi garderobē mēteli uzvilkdams: „Bija gan Smiļģis zābaks." Prātā palicis Teodora Lāča rāmi cēlais m.arķīzs Poza ar ^Maltas bruņinieka krustu pie .krūtīm, Viesture kā nelainiigā; karaliene. Jāņa SimSona karalis.; despots, : kā tumšajā dzīvē toniēr daudz traģisma. Baigs; ir Ķ Veica tēlotais Jierčogs Alba. Liekas, ka, aktieris pilnīgi pārveidojis sevi. Viņš nmā dzelniaini smagā balsī, monotoni vārdus veldams. Už skatuves skarbi ^militāra cietuma rīb viņa smagnējie soļi-"
: LīMs., ka Kāriis Veics. klausoties dzejnieka atmiņu stāstā, šovakar pirmoreiz priecīgi pasmaidītu.
;i,Kad jau visi, $ad es ar. Vai; tā nu būs,, ka es kā ^ vienīgais nošaušu "garām kādai savai lomai, 387. izrāde. Nu,.Ērrriaņa tēV, vai bušu pats sev ietrāpījis?" v ;•
Dzejnieks ar tiešām apbrīnojamo atmiņu pasmaidīja: ;„Būsit gan. Tas ir Dikensa^,Piķvildduba" dramatizējums Dailes teātri.; Jūs tur spēlējāt' sulaini Džo, kas vienmēr un visur ai2?mieg, vienalga, sēdēda,ms vai stāvēdams.", :
: Smējās Biŗzgalis pats, Un uzjautrināti smējās visi citi. Vienīgi Lejiņš nebija apmierināts: „Kā tas tik sa-; vadi gadījies, ka visi esam ietēmējuši vienīgi sveštautiešu lugās;" .;;■'...;' ^ v"'-'
„Pamēģiniet vēlreiz." ; \ ..Nosauciet Už labu laimi kādu skaitli," mudināja vižņu, dzejniecēs. ;.■;
,,214,",. nosauca Lejiņš.
šī tiešām bija latviešu luga;— Blaumaņa „PazudU-šais dēls" Nacionālajā, teātri ar Jāni Lējiņu Krustiņa lomā. Izrādi ;pēc izrādes klausītājiem atdzīvināja Ērmaņa varenā.atiniņa.: . . . .
.Taču Puķukāpostiene par to, kas šovakar notika šai pagrabā, bija un palika pie savieni ieskatiem. Un; viņa. Miedziņam šo to vēl būtu,pastāstījusi, ko zinājušas;runāt citas, sievas, ja piepeši jauneklīgais vīrs nebūtu kļu-vis gaužām tramīgs par. savU īgulošo sievu,. «No augšienes atkal bija atskanējuši smiekli, un Žanim šoreiz likās, ka tie kaut kā ir pazīstami, stipri atgādina- Lēnītes smiek-lUs. Viņš nevaļīgs, atsveicinājās: ..Ai" labu nakti, es esmu nogUris, es iešu tagad gulēt."
Puķukāposta kundze tomēr viņam. Vēl nosauca pakaļ:
,,Tātad — ja kādreiz Uznāk vajadzība pēc kādas stiprākas pudelītes, atnāciet un paprasiet — iedošu kā labam kaimiņam pār brīvu. Tikai — par to brūzīti,nevienam ne pušplēsta vārdiņa." ; ■;
Miedziņš vairs nelikās ziniS, ko veikalniece tur murmina, steigdamies augšup ār tādu sparU, kā laipas zem .'viņa kājām krakstēja un ļodzījās. Tāpat kā Pelerīns, līdz trešajam stāvam ticis, viņš pamānīja gar durvju; apakšu spīdošo gaismas Svītru. Vairs nebija ne mazāko; šaubu, ka istaba ir apgaismota;; Bet kādēļ Lēnīte.aizsegu-si logu? Viņi nekad to nedarīja pat tad, kad abi pa iekšu staigāja pliki, jo tuvumā nebija nevienas .tik. ■ augstas ēkas. no kuras kāds varētu logā ieskatīties.
Kās tas?. Un Miedziņš klausoties sastinga. Aiz baltajām durvīm patiesi bija dzirdam8;|^ balsis, sievietes un . vīrieša.. Kāds vīrietis bija pie Lēnītes. viņa sievas, tik vēlā stundā un istabā ar aizklātu logu. Žanis aiz satrau-.kUma tik tikko vairs spēja paelpot. Skaidra lieta, kas tagad.te notika, jo mājās viņš šonakt netika gaidīts, Lē-nīte. un tā bija viņa: Lēnīte, nekaunējās viņu pievilt, tiklīdz kp pagrieza tai niuguru,
Žanim"'Miedziņam likās, ka kāds ar neasiem kaltiem mēģinātu pāršķelt negantā karsonī reibstošo galvu, Gas acīm zibinādamas lēkāja sarkanīgi spīdošas zvīņas. TOr mēr viņš ceļu līdz baltajām durvīm varēja vēl saredzēt un bija tām klāt ar pāris tik pārgalvīgiem lēcieniem, ka: dzelžu sijām pārmestie dēļi, atpakaļ atsperti, pajuka uz visām pusēm, -
Baltajā, zili-punktotajā kleitā pie galdiņa uz čīkstošā krēsla Pelerīnam klēpī sēdēdama, Lēnīte pauaban bāza kāriimniekam mutē vīnog;as, kad atsprāga ar lielu blīkšķi durvis. Likās, ka Žanis visā spēkā tās būtu gribējis : izgāzt no virām,
Lēnīte, galīgi pārsteigta un redzēdaina, cik mežonīgi briesmīgs izskatās viņas vīrs, nobālēja vēl baltāka par kleitas drānu. Miedziņš tiešām izskatījās pēc necilvēka, kas varētu pārk<»t,dzīvam cilvēkam rikli. šķita, ka viņa "melno acu iezilganie āboli izsprāgs laukā no plakstiem, uņ kamolos savilktie žokļu muskuļi zem; vaigu ādas tri-cēja kā drudža slimniekam. Viņš nespēja izteikt ne vārda, tikai elpa gārdzoši šņākdama aumaļām gāzās laukā pa * viņa līdz nepazīšanai sašķobīto muti.
Ne mazāk pārsteigtais Pelerins tik tikko neaizrijās ar vīnogu un dabiskā pašai2sardzības instinktā gribēja uz-^ slieties stāvus, jo vīrs kā pienākas var aistāvēt sevi vienīgi tad, kad stingri un droši ir nostājies Uz kājām. Bet Lēnīte kā paralizēta joprojām sēdēja viņam klēpī, pat aizmirsusi apsegt ceļgalus ar kleitu. Saspīlējis gurnu un' Vidukļa ^luskuļus, • Amorijs ar spēcīgu visa ķermeņa kus-
tību gribēja izsviest Miedziņa kundzi no klēpja, bet taisni ,tai brīdī salūza čīkstošais krēsls, nespēdams vairs ilgāk. izturēt abu sēdētāju svaru.
Nu Žaņa greizsirdības satracinātā seja, kopā ar sitienam savilku dūri, tuvojās uz. grīdas atmuguriski gulo-šajam Aņlorijam neatvairāmā ātrumā. Aizmirsis (vartļūfe pat nezinādaiUs), ka gulošam cilvēkam nav pieklājīgi sist, .viņš tomēr sita. Pelērins'pagalam sašutis gan mēģināja sitienus atvairit un lūkoja ieķerties nekaunīgajani uzbrucējam krūtīs, bet bija (to nevarēja noliegt) neapskaužamā stāvoklī. Ko īsti var iesākt gar zemi garšļaukus nokritis cīnītājs pret kājās stāvošu, turklāt, vēl galīgi satrakotu sitēju. Un tā nekādi viņš nespēja novērst grūti pārdzīvojamo negodu, ka Žanis kā nezvērs sagrāba viņu pie svārku apkakles un šņākdams rāva pa grīdu Uz vaļā, atstāto durvju pUsi.
'Varmācīgi pārsviests pār slieksni, Pelerīns kājām un rokām mēģināja sataustit sijām pārsviestos dēļus. Bet — tie nesaprotamā kārtā vairs nebija agrākajās vietās. Bez-dibens, vienīgi bezdibens bija visapkārt, kurā viņš neglābjami krita,.
, Izmisis pa gaisu ar rokām airēdamies, Amorijs sāpīgi apdauzīja delnas, mēģinot pieķerties pie asi grubuļainās sienas. Likās, ka pirkstgalus svilinātu ātri tiem garām skrienoša uguns; Tomēr šis gaužām sāpīgais mēģinājums atrast kaut kur kādu pieturas punktu samazināja kritiena ātrumu, un beidzot Pelerins varēja pieķerties un palikt pakāries gaisā pie tualetes poda malas.
Skaisti, viņš karājās starp drupām un debesīm. Gluži tāpat kā viSa; šīsdienas dzīve, kas karājās gaisā starp drupās satriekto vakardienu un rītdienas joprojām tum-' šajām debesīm. Turklāt vēl pieķēries | krampjainiem piricstiem pie tualetes poda umlas kā vienīgā pieturas punkta. Vai visa pasaule galu galā nebija milzīga klo» āka? Beidzot atguvies, Amorijs prātoja stoiciskā mieŗ^. (Ko citu viņš varēja darīt?) Augšā caur baltajām durvīm reizēm izlauzās laukā saniknoti greizsirdīgā vīra rēcieni un viņa. neuzticīgās sievas vaimanas. Pelerins nemēģināja piespiesties, lai saklausītu, ko viņi tur iekšā klaigā, šis romāns'nu bija caUri:. Vai tas nav; savādi .— tiklīdz kaut kara sāc pieķerties stingrāk ar. sirdi, tad prāts un sapra» šana aizlido vējā visveiklākajam cilvēkam.
. Pelerins paskatījās lejā, Inir tumsā draudīgas rēgojās asi šķautnainās gruvešu kaudzes. AUaistieš vaļā no poda nozīmētu sadurstit sevi nejēdzīgi caurumainu kā sietu. Bet cik ilgi, lai notiiras rokās, kaut jūrnieka gaitās, pa mastiem kāpelējot, tās: bija ievingrinātas itin stingras.
(Turpinājums sekos)
•I"