forC
: A.
fMskeā' • Wice :.;weekly by tlae, l&Mm ■Soci^ of 'Csnadā .. .^augavas Vanagi ~ Editorial aaīd Basiness (Mfice§: 1^ JioMMito, Ontfjffio^ Canada. Telej^oae pi Editor in U.Sji. Zvēriņš, 63 - 43 ~
(Donrt, Ridgewood 27, N.¥.,;1J.SA :Tel. ĒV
^ ^ . kuTHORIZEB. AS (SECOND GLASS
POST .OIFMČE DEPARTMENT, OTTA^A.
; WĪSDNESPAY, OCTOBER 12, 1960
Buijon Si, Biļiņnecfee
8271011. n-rs.
trešdien, 1960.; GADa: 12. oktobri
10. gads.
ssnāk divas renes ned^ā — trešdienās un sestfid» i)ās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kana® ..Daugavas Vanagi". Redaktori: I. Vīksaa, J. Vltc^ A.Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 Huron St^ļ Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0792. AS^ red. — A. Zvēriņi, 63 . 43 Bunnecke Cottrt, RldgG» W00d 27, N. ^.S.A. Tel. EV. 1-5212.
Abonēšanas maksa ASVuh Kanādā: par 1 mSsiu siM; 3 mēn. S4.50; B mēn. 58.50; par gadu $16.03.
Sludicājumu maksa: sladinājumu dajā 5ļ.6iB. fekstā §3J20-?-iB.40 paj^enņ collas slejas
'GHEUŠČEVS-PIEPRASA"^ .:VĪEļ^OTO'NĀCIJU PI^
Pagājušās nedēļas nogaļlēj kad Cihruščefvž eksplo^vā vilak Apvienotajās Nācijās iuy()jās n6b,eiguimam, viņš nāca klajā ar vaitālcimi! priekšlikumiem. Ievērojamākais no tiem -- ārkārtējas parisapuloes sesijas sasaukšana nākamā gada pavd-
sari, kaut kur Eiropā, piemēram, Žeinēvā Savienībā, Ļeņingradā vai Maskavā, kiir
lošanās ja^tājunu.
Padomju premjers tnudiņāja .amerikāņu žurnālistus, kaš bija ieradiišies viņa preses, konferen-cļē,. aizmirst visas politiskās, dom.. starpības un tikai, atcerēties, kā ^ „mēs visi esam cilvēki,;un kā tādi mēs gribam, dzīvot." Chruš-čevs^ lika saprast, ka, dzīvošanas. turpinājums .panākams vienīgi ar atbHiņošanōs. Iespējams, ka . Chmščevs atbruņošanās jautājumu mēģinās iespiest pašreizē-.■•],ā Apvienoto ļ Nāciju, pilnsapul-cesj sesijā. Bet, kā Tedzams, ilgāk psir nākamā gada pavasari, viņš ar jauna ■ f.starptautiska teātra'.' ■atklāšanu negrib;gaidīt.
Pieprasīdams latbruņošanāš; sarunās: Apvienoto Nāciju mērogā, '. Cbruščevs pie viena arī apsolīj a, ka līdz šādu sarunu, sākumam, vai, pareizāk • sakot, līdz jaunas valdību galvu konferences sasaukšanai (to, cita starpā, Cliruš-čevs arī paredz nāk.' gada pāva-" sarī). Berlīnē nekādas pārmaiņas nenotikšot un Padomju Savienība ar Auštŗumvāciju .atsevišķu miera līģumiu ņēparakstīšpt. Ka par atbruņošanās^ tā pai? liel-valsu galvu konferenci runādams, cliruščevs nepārtraukti piemiņēj ā Anglijas ministru pre.r siā&ntu^M apso- ■
./:1lĻŪ dienvidaprika līdz nā-
KAMAI britu KOPVALSTŠ min. prezidentu konferencei (republikas sa-TVī^rsmi VĒL ■ nepieņems
Joihiaiinesburgā. Lai gan Dienvidafrikas nacibnālistu par-. tijai' nobalsošanas sākumā ne-, viens nekādas, lielās cerības nedeva, tā tomēr, guvusi uzvaru un varēs uzsākt īstenot plānu, pārveidojot Dienvidafriku no konstitucionālas moriarchijas ar Anglijas valdinieku ka ^valsts gal-vu, neatkarīgā republikā. Par republiku balsoja vairums holandiešu izcelsmes Dienvidafrikas balto, iegūstot 849.958 balsu, šis balsis tika salasītas lauksaimniecības; apgabalos. Pilsētās, kur dzīvo vairāk arigļuvvalodu runājošie eiropieši, nacionālistu par-fcij as akcij as ir daudz zemākas, un tur vairums balsu tika nodo-tas pret. republiku. 775.978 balsu kopskaits tomēr izrādījās par : niecīgu, lai pārbalsotu nacionālistus.
Kā jau sākumā minēts,: Dien-vidaffika ar republikas satver-. smes iegūšanu neko nesteigsies. Lai gan tās valdība ir pārliecināta, ka saimnieciski Dienvidaf-rika neko nezaudēs, Anglija par to tik pārliecināta nav:; Dienvid-
āfrika pieder pie britu kopvalsts. ■ Tiklīdz tā kļūs republika, tā pie kopvalsts vairs nepiederēs, bet varēs pieprasīt, lai to uzņem atpakaļ. Tam notiekot sagaida, ka tādas valstis kā Nigerija, Gāna un Indija, kas asi pretojas Dienvidaf rikas segregācijas poli-, tikai izlietos savas veto tiesības, ki aizkavētu Dienvidafrikas at-kaluanemšanu britu kopvalsti. Līdz ar to tirdznieciskās; attieksmes ar pārējām kopvalsts nācijām var kļūt visai saspīlētas, un Anglijas lietpratēji pareģo, ka republikas' satversmes pieņemšanas gadījumā Dienvidaf rika _fi-nanciāli cietīs smagus zaudējumus. •
lījies rūpēties gan par šo, gan par to. Vis ielākiē mesli Mekmil-lenam tika maksāti valdību galvu konfertnces jautājumā. Anglijas mini 5tni prezidents viņam esot apsolījis, ka nākamā gada
pavasan
konference.
tā. Citādi,
vislabāk Padomju
tad pārranātu■.M-'
Eiropas padome par Baltijas valstto
Eiropas padomes sesija notika Strasburgā no 21. līdz 29. septembrim. Dānijas pārstāvis Lov-zovs iesniedza . rezolūciju, kurā nosodīta Padomju Savienība par Baltijas valstu okupāciju. Rezolūciju pieņēma ar visām balsīm, 4 atturoties.
šo rezolūciju izstrādāja Eiro: pas padomē neietilpstošo nāciju komiteja ar Anglijas parlamenta locekli Kerku priekšgala. Tā sanāca uz īpašu sēdi Parīzē sakarā ar Baltijas valstu okupācijas 20. gada dienu, šo jautājumu ierosināja' Apspiesto Eiropas ; Nāciju asamblejas delegācija ar Dr. V. Māsļēnu priekšgalā, kaš. apceļoja Eiropu un tikās ar Eiropas padomes i vadošām personām.
S SKOLU LAIKS
,TAUTAS
Anglijas v Udības pārstāvji gan noliedz,; ka :.viņu premjers šādu solījumu tūtu devis, vai ka to būtu spējīgs dot, neaazinādamies ar saviem ; ;abiedrotiem. —' Francijas prezic entu de Gollu un vēl līdz šim rezināmo Sav: Valstu prezidentu, vai vismaz ' prezidenta kan iidātiem Niksonu un Kennediju. No Ghŗuščevā sacītā tomēr izriet, - ka Mekmillens viņam valdīb li galvu konferenci" it kā būtu ga'antējis;.tātad, ja tāda izjūk, viiņīgais jaUzināmS;•.
Savu. miermīlīgo nostāju Cbruščevs ' apsolij a turpināt arī tādā ;gadijimā, ja Rietumi, pilda viņa vēli Išānbs un sasauc lielo konferenci tūlīt pēc jaunā Sav.. Valstu prezidenta Stāšanās ama-
notikšot. Spānijas delegāts aizstāv
S V
■ Spānij as delegāts Apvienotās Nācijās Deleķerika teica.runu AN pilnsapulcē, aizstāvot ģenerālsekretāra Hammeršelda' rīcību un izsakot pateicību ASV par sniegto saimniecisko palīdzību. Tālāk viņš asi uzbruka Padomju Sayienībai,-.pārm€tot tai koloniā-lismu. 'Par Baltijas valstu okupā^ ciju Spānijas delegāts teica, ka tas ir noziegums, kas brēc pret debesim..
Baltijas nedēļā ¥āčijā
KARAM
RIETUMVĀGHĀ 20. AUGUSTĀ PĀRBĒGU-ŠAISTAUTAS ARMIJAS'rPOĻITRU TEINIS MAĻINOVSKIS ATKLĀJ PLAŠUS UZBRUKUMA PLĀNUS, KO TĀ GATAVO
:':-:V.PRĒTRIETUM^^^^
brīdināja Cjbruščevs,
Padomju Savienībai neatlikšot nekas cits, kā sasaukt, miera līguma ķonfļjienoi ar Auštŗumvāciju un parakstīt atsevišķu līgumu.
Baltiešu savienība kopā ar Eiropas ūniju sarīkoja no 17. līdz 23. septembrim Bad-Oihihau-zenē Baltijas kultūras nedēļu. Sarīkojumu virknē ietilpa baltiešu mūzikas priekšnesumi, priekšlasījumi un uzrunas, kā arī izstādeBaltijas kartes no četriem gadu simteņiem.*' ;
Nis^garas fiatviešu sestdienas skolas skolotājs P. Dūms iepazīstas ar Niagaras bērnu zināšari āmi latviešu valodā. Savu prasmi „Valodiņas" lapās rāda 3. Mase§ audzēkne Dž; ļinde.
: ;J.LiģeraURņ..'
KANĀDAS LATVIEŠI ZIEDOJUŠI 15.00 DOL.
Sakarā asŗpŗof. ' diiiāšanti-Vmi ta^^
NO AIJĀTA ATCELTAIS KONGO MINISTRU PREZIDENTS VERVĒ PIEKRITĒJUS LEO-'' POLDVILLES IELĀS
Pec; zināma klus^anas perioda ar jaunu aktīvitāteš vilni jalvaspflsētā Leopoldvillē iepeldējis no amata atcel-iaiš ministru pr<Bzidents Lumiūmha, kas tagad saVieņi. sekotājiem- solķ visu Apvienoto Nāci ju karaspēka padzUamu no vi-
: ņu';aeimes. •
Med^a go- Austrālijas. Kanādas, ASV 'un -•^ālvas- kur mīt latvieši,
sniegšanu, kas notika pagājuša- šī bankas grāmatiņā ar 3 ciparu Jā sestdienā Stokholmas kon- skaitli dolāros ir kā 'pateicība rī-ceftnamā, jubilārs; saņēma ap- čības komitejas un visas latviešu sveikumus, .telegrammas im iai- tautas vārdā par lielo un vien-mes vēlējumus, no visas pasau- reizējo devumu latviešu kultū-les. Savā 70 gadu jubilejas san- rai
kojiunā komp. J, Mediņš saņēma No Kanādas latviešiem jubilārs bankas grāmatiņu par summu, saņēma 1500 dol. lielu naudas kas līdz šim bija ienākusi no balvu,: kas savākta 2V2 mēnešu
' ' ."■ ■ -• ■ - ' ' \' ,1 • laiķā, šajā trimdas tautas bal-
(mo) Septembra otrā pusē. torijas; šim apstāklim tiek pie.. Eietumvācijas televīzijas skati-, mērotas ,mācību programmas, tājiem bija iespēja iepazīties' ai; ieroči un manevru laikā koman» plašu dokumentu klāstu un 20. dējošiem virsniekiem tiek h~ augustā uz Rietumvāciju sniegtas kartes ar iedomātiem uz-pārbēgušā ;.,Tautas armijas" pō-.brukūma mērķiem Rietumvāci-lītiskā kapteiņa Gintera Alfonsa. jā. Tā arī viņa paša divīzijai,pa? Malinovska interviju, kas atklā-.uzbrukuma mērķi dota apkārtne■, ja. Austrumvācijas komunistu līdz pat Hanoverai. valdības uzbrukuma plānus Ŗie- Kādā skrejlapā, kas domāta tumvāčij'ai. :'\ :., izplatīšanai Ķīlē, rakstīts: „Pē-Pārbēdzējs kopš. 1949. g, dienē- dējie pretestības centri pilsētā 12 . jis „tautas policijā"-, bet pēdējā sasisti. Pilsēta atrodas Vācijas laikā bijis piekomandēts „Tau- demokrātiskās republikas armi-tas armijas" 1.. motorizētai strēl- jas;.vienību rokās." Citā skrejla-nieku divīzijai Potsdamā.. Atstā- pā, kas domāta Lejassaksijas lejot savu' dienesta vietu,. Mali- dzīvotājiem, rakstīts :,,Strādājo-nov.skis no divīzijas komand- šie, rūpējieties par" normāliem, punkta paņēmis līdz .lielāku apstākļiem .— paziņojiet terro-skaitu slepeno dokumentu, kas ristus, fašistus, kara ņaziedznie-atklāj koinūnistu uzbrukuma kus un visus elementus, kas sā-, plānus Rietumvacijai. botē nacionālās Tautas armijas
Bonnas pretizlūkošanas daļas demokrātisko apstākļu radīša-vērtējumā Ma-ļinovskis atzīts par nas centienus." ticamu ziņu avotu, un viņa pa- Uzsaukums Bundesvēra kaŗavī„ skaidrojumi pilnīgi sedzas ar riem ir nepārprotams:„Bundes-līdzšinējo informāciju. ; vēra kaŗavīr, karš t€v iŗ zaudēts!
Pēc Maļinovska izteicieniem^ Tev atliek tikai divas iespējas.: . ;,Tautas armijā" jau kopš ilgāka vai nu tu nosprāgsti šajā kaŗā^" laika tiek sistemātiski propagan- kas nav tavējais, vai arī tu nāc dēts. uzbrukuma karš; marksis- pie mums, dzīvo un strādā jau-ma mācībā to izskaidrojot kā hā Vācijā. Izšķiries, jau nākošā Eietumvācijas „atbrivošanu no lode var ķert tevi!" j kapitālisma jūga." Armijas tak- Skrejlapa Bundesrepub^ikas ie-tiskās mācīljās Rietiimvācijas ar- dzīvotājiem vēstī: ,,Pēc pāris miju arvien bie^^k ieskata par dienšfti karš jiams toūs izbeldiies'v noteikti zināmu ienaidnieku, Vācijas demokrātiskās republi-kuŗš jāsakauj uz viņa paša terŗi- kas Tautas armijas vienJbas at-——- —■———•--——-- brivos jūsu pilsētas. Ieturiet
izlūku satelitii
mieru -im kārtību, nacionālās Tautas armijas vienībām ieļsoļo-jo*!"
Protams, ka augšā minētie at-klājiunl ievērojami satraukuši ne tikvien Bonnas politiskās, bet
■j- Savu atbmstītāju pavadīts un — kāda ir >nija — . Apvienoto. Nāciju karaspēka apsardzībā, Lumurhba ceļoja pa Leopoldvil-Ies; ielām, bāriem un restorāniem; vervēdams jaunus sekotājus. Apvienoto Nāciju militārai vadībai par lielu pārsteigumu melno atsaucība pret Lumumbu bija ārkārtīgi liela. To izskaidro ar faktu, kā tagadējais Kongo vadītājs, armijas virspavēlnieks
LUMUMBA
plkv. MobutUļ kas Varu pārņē^ mā savās rokās 15. septembrī, nav spējis nedz polītiski nostabilizēties, nedz ari atrisināt Kongo spiedīgās saimnieciskās problēmas; Mobutu paļaujas uz Apvienoto Nāciju gādību, kamēr Lu-mumba tagad mēģina satricināt iedzīvotājus ar domu paļauties" vienīgi pašiem Uz saviem spēkiem un atbrivoties no starptautiskā karaspēka pārzinās. V
valdības, ■maiņa
:':;:Bmziuja.^^^^:^^-
IZSAUC uz DIVKAUJU KONGO yiRSPAVĒļLNIEKU. MOBUTU.
AMIJAS
C^ščeiam skaļi aplaudējot^ Gvīnejas prezidents Tūre pie-prasīja Lumumbas delegācijas atzīšanu ANpiJnsapulcē.
;Ņujorkā,. Jā zināms, no Kongo republikas eradās divas delegācijas — vienu bija sūtījis atstādinātais . ministru prezidents Lu-mumba,. otru' -^prezidents Ķa-savubu. Kaut gan Kongo republiku Apvienotās Nācijas atzīst, nedz viena, nedz otra delegācija pilnsapulcē tomēr nav pielaista. Kongo kaimiņi Gāna un Gvine-jajau kopš Kongo nemieru sākuma cīnās par Liimumbas interesēm-•
Kā jau a?rāk ziņots, Kongo
galvaspilsētu atkal uzpeldējis agrākais mi iistru prezidents Lu-mumba, kas sevi vēl vienmēr ie skata par. p:-emjēru. Pēdējās dienās .Lumumba izrādījis tādu ak-tīvitāti, ka amijas virspavēlnieks Mobutu, pišreizfjais noteicējs kohgo, pi€ prasījis . Lumumbas apcietināšanu. Bet — Lumiimba atrodas Apvienoto Nāciju karaspēka apsardzībā — tā paša ka: ŗaspēka apsardzībā,; ko viņš solās padzīt'no savas zemes! Lumumbas , jautājumā situāclji draud izvērsties par. visai nopiet-
nu. Un, proti, plkv. Mobutu, kuru atbalsta. prezidents Kasavubu un kurš līdz. šim; mēģinājis sadarboties ar Apvienoto Nāciju policijas karaspēku, pieprasījis Lumumbas izdošanu, pretējā gadījumā piedraudot, ka vina karavīri ies pret' Lumumbas apsargātājiem ieročiem rokās. Tātad, Lumumbas sērga draud atkārtoties. Viņa prombūtnes laikā. si-r tuācija nenoliedzami kļuvusi daudz mierīgāka, lai gan par normālu apstākļu iestāšanos vēl pāragri runāt..;/ ' ; .
Lumumba Kongo galvaspilsētā Leopoldvillē atrodas savu driu-ģu Gānās karavīru apsardzībā. Un rio šīs drošās slēptuves viņš izaicināja armijas virspaveliiieku plkv. Mobutu uz divkauju, lai vienreiz un par visām reizēm noskaidrotu, kurš īsti ir j,stiprā-kais" Kongo republikā. Ieroču izvēli Lumumba atstāj Mobutu. Pēdējais/kā redzams, tos arī izvēlējies: viņš grib dabūt Lumum. bu aiz restēm.
arī militārās aprindas, jo šādā
vas vākšanā vislielākie nonelni , ^'^f^J'S^onu.Ļoū iespē- apstākļu attīstībā nopietns kļu-
T,?^t Jf^^ithf ka jau šīs nedēļas otrā pu- vis jautājums par turpmākās. Kanāda P^^knt Rīcibfs komite- 3^ ^j^^^
in^5S''''tr^?'S^-^ ^^'^^^^'^^^^^ pamatus ve- nu. Blakus militārajiem drau.
^^^^^ ^^^^^
AIZEJOŠĀ PREZIDENTA-KU. Jamm Ciruim. Vislielākā sum-.^^^^^^ ar izlūkošanu virs ienaid- kā-darbojas ari iekšējais ienaid-
BICEKA FMOmr^ ZAJjm"^^^^^ Pirmais - n^lS-^rkameS
BRAZĪLIJAS VĒLĒŠANĀS; r^^^ Samos .klases satelīts- vēl ne- Nesen Bundesrepublikā atklā-
Sao Paulo. Pēc piecu gadu S^^dSiŽnk t^^^^ā ^ visiem nepiecieša- ja jaunu;spiegu centrāli, pēc il-
llgas, sekmīgas un populāras vai- mlem instrumentiem, lai izurbtos gākas izsekošanas apcietinot 5
dīšanas no amata bija spiests at- 3/?^ 9ft L At^a^i^^^^ cauri citu valstu noslēpumu sie- aģentus un apzinot lielāku skai-
kāpties Brazīlijas prezidents Ku- g^I^S vo^St' c nrTv^^^^ :bet ar laiku amerikāņi cer tu citu. Tikai vienam no apcie-
bičeks. Pēc valsts likumiem pre- '^^^^.^^S. izveidot veselu sistēmu, kas aiz- tinātajiem - 30: g. v.- Ērikam
"^--ts; var palikt amatā .tikai.^^^.j^^^^ Paņē^ ErigelliardtamV- bija tiešs kon-
piecgadu ilgu termiņu, pēc ^ i,n hī^k^m T Rānrāns _ "^i®^^- takts ar Padomju spiegošanas
$25.- un bīskaps J. Rancans protams, ka spiegu satelīta ga- virsnieku Erfurtē - plkv-ltn,
* '' . dījumā Sav. Valstu valdība rēķi- Sokolovu. Līdz ar šo; atklājumu No ChrUŠČeva kuģa nās ar asu padomju savienības pretizlūkošanas daļa ir ieguvusi Baltika nobēdz'is igaunis reakciju. Tā kā šis paziņojums, jaunas vērtīgas ziņas par pret-v • h - 10 okt K- Tinn arī pats satelits nāks spēlētājiem sarkano pusē, kā ari cerējis savas valdības aizsardzī- BaltiLs NĪijork'as ost^^^^^ Chruščevam uzturoties Ņu- vairāku spiegošanas daļu vadi-bas ministru Lotu.. Vēlētājiem tb-^ļ^g3^J^^^o§^^ Padomju Savienības ap- tāju vārdus, mēr izrādījās pašiem savas do- du vecs'igauņu pūrnieks Viktors sūdzība pret Sav. Valstīm var . Pēc Eietumvācijas valdības apmās. ArBrazilijā nedzirdēti lielu Jariimets. Viņš izteicies, ka bē^- notikt ātri un nekavējoties Ap- lēses, tās. territorijā pašreiz dar-1,5 milj. balsu pārākumu prezi- šanai gatavojies ilgi, bet l.jzde- vienoto Nāciju pilnsapulcē. Bet bojas apm. 16.000 sarkano aģen-denta amatam tika izraudzīts • 1^?L.J^^ P«c _3 nedda^^^^ ir Tēķinājusie.ļ ar tu, no kuriem pagājušajā gadā līdzšinējais Sao. Paulo pilsētas p^^^Sng^rā apsard^ Vmš konsekvencēm un ir sagatavota 2.8OO tika atklāti, kamēr 636
zidents vienu
kam jauna prezidenta vēlēšanās vairs nedrīkst kandidēt. Jaunās Brazīlijas galvaspilsētas BrasiUas plānotājs un veicinātājs Kubi-čekis par savu sekotāju bija ie-
un provinces administrācijas va-.jzļjēdzis pa kāda veikala sānus ^^^u rīcību aizstāvēt. Vispirms,. aģenti pieteikušies paši. Kopš dītājs Kvadross, viens no popu- durvīm. Viņš lūdizis £f^a tiesī-ka kādas valsts territoriālo gai- 1953. gada no Rietuiņvācijas un lārākajiem Brazīlijas polītiķiem. bas ASV.
Līdz ar jauna prezidenta nākšanu amatā nekādas lielās pārmaiņas Brazīlijas politiskā dzīvē tomēr nav sagaidāmas. Prezidents idekiai-ēja, ka.viņšgrib'no-;
TUVOJAS
sa robežu augstums nav definēt.- Berlīnes,;.nolaupītas 189 perso-. jēdziens; Vašingtona uzsver, ka nas. 149 gadījumos nolaupīšana spiegošana no starpplanētu tel- nav izdevusies, tāpat 3 uzbruku-pas kādas valsts gaisa robežu mū gadījumi. Tā paša laika sprīdī vispār neskar. Otrkārt, ja pasau- notikuši 6 sprāgstvielu atentāti,
____.______- . . , , . le nolemj, ka spiegošana arī no 11 izdevušies un 27 neizdevušies
diļDināt diplomātiskas attieksmes Desmito gadu.no^vietas, bet starpplanētu telpas tomēr nozī- ielaušanās gadījumi. Pēdējie vēi?^ ar Padomju Savienību un komū- loti iespējams, ka pēdējo, Apvie-iļiē skarto zemju gaisa robežu sti galvenokārt pret dažādām nistu Ķīnu, tai pašā laikā uzsve. noto Nācijucpilnsapulce nolēma pārkāpšanu, Sav. Valstis savu emigrantu organizācijām. Sakarot,- kā sagaida Sav. Valstu ka- neuzņemt komunistu Ķīnas jau- spiegu satelītu sistēmu piedāvās rā ar to daļu .savas kartotēkai3 ■pitālieguidījumus Savas valsts tājumu savā rudens sesijas dar- ^apvienotajām iNācijām, . lai tās^jsaaudēja ari LCK; Augustdorfā saimniecībā. Kvadross noraidīja ^ kārtībā. Kamēr pēdējosčec-; turpinātu, prezidenta EizenlM^ laikraksts Latvija Veilheimā. jebkādas nacionalizācijas bau- nīs gadus no vietas par komu- ra savā laikā proponēto bruņo- ir skaidrs, ka lielajās polītis-mas, paskaidrodams, ka viņš tic nīstu"Ŗinas uzņemšanu čīmjāj; g^nās pārraudzību 110 gaisa. Pēc kājās sanāksmēs, skaļi miera pašiniciatīvai, privātīpašumam Itidija, šoreiz par Pekmgu lestā- amerikāņu uzskatiem, pastāv arī bungas rībinot, sarkanie velni un ūn brivai tirdzniecībai. Sākumā Jās Padomju Savienības varas- vēl trešā varbūtība, un tā ir, Ica viņiem paklausīgie ķipari mēģi-baidījās, ka jaunais ■ Brazīlijas vīis Chruščevs:_ Ar 42 .PT.et^34 ^^^^ valstis. legalizētu tādas sa- na novērst uzmanību no rūpīgi prezidents varētu domāt par na- balsīm, 22 nācijām atturoties, ko- teiitu sistēmas un, :ka šādā vei- izplānotā un sagatavotā uzbru-cionālizācijas politiku, jo viņš mūnistu iĶinas jautājums tika dā viena nācija.varētu uzmanīt kuma, kam jāiznīcina viss^ kas savā laikā ļoti slavēja Kastro re- noliktšuz ledus līdz nākamajai, otru, aizkavējot un izvairoties no varētu kavēt komunisma izplati^ 2īmu Kubā. sesijai. .;:. \ jauna pasaules kara. šanās plānus.
[ETIES no 22.
MESTIETrMTVo,NAT.F
EDEKATION,;' ^ t).^ BOX ;285, TEEM. A",:TOROHTO, ^ ONT»