1
a t vij ^
Trešdien; im gada 12. oktobrī, 82. n-rs.
DURVIS
VĀRDIEM LAI SEKOTU DARBI
Latviešu Nacionālās Apvieni- amerikāņu" un „karklu_kanadie-bas Kanādā priekšsēdis V.Upes- šu"? Latviešu organizācijas tie Sācis izteicās-: ^.Latvieši šajā ze- paspējuši' aizmirst, latviešu ^^l^ik-mē var būt pateicīgi Daugavas rakstu tie nelasa ar saviem _ber-, Vanagiem par viņu pūlēm uztu- niem mājās me^na.sarunaUes rēt latviešu laikrakstu. Tie tau- kļūdaina svešas zemes .mele.. Ka: ,. tieši-un organizācijas, kas atce- dēļ laikraksts nenosta.ditu.pro-.. Tas apstākļus, kādos Daugavas žektora gaisma so jautājumu, jo.. Vanagi pārņēma šī laikraksta iz- ļoti iespējams, ka daudzi no nu-devniecību var apbrīnot mūsu pat pieminētiem tautiešiem ^ ne-,. kara veterānu organizācijas dar- maz nopietni neapzinās, uz.ku- :
rieni ved:viņu ceļs.
Lai . jūsu laikraksts tāpat\ kā ■
binieku .neatlaidību, kas panāca, .ka īiSā laikā sabiedrības rīcībā bi ja nopietns un latvisks laik raksts.'.
līdz šim par savu galveno vadlī- .jaunatne, jāmāca cīnīties
niju uzskata kalpošanu patiesi- vaimanāt, par zaudēto"
bai. Domāju, ka. nupat pasāktās Uzrunā DV . Kičeneras-'
atklātās debates var tikai.pakab nodaļas'gada svētkos uzsvēra DV
NEVAIMANĀT, BET CĪNĪTIES
magītājš un skolotājs, dzejnieks un zinātnieks; profesors dr. h. c.
ludis bērziņš, DIŽU darbu darītājs; 14. sept. pāreāpis 90. -gadu slieksnl.
-II . es uz šo darbu iepriekš nebiju vecākiem'būtu . bijusi visu vēla-
„Un kā jūs dzīvē likāt lietā sa-: ^^^^^^^^^^^ sagatavots, bst kā bi- mākā studija, bet ihterese pārva-vas teoloģijas studijas?'* - . audzis un strādājis ļoti plašā lodu, literatūru, tautas dzeju nā-■ . .: ' / frontē un pārmainīgos apstākļco, ca man līdz dzīves pūrā arī no
. „T'2oloģijas. studijas .t)eidzis, ^āļgļ^ (ļQjļļgj^^ j^^^ īpaši universi- pašas mazatnes, jo taču jau mā-būtu bijis spiests domāt, kur pa-, tātes darbā būšu arī dažā ziņā ju apkārtnē dzirdēju dažu ko vadīt kandidāta gadu, jo bez kan- palicis parādnieks, bet visā visa- dziedamu un stāstāmu. Pie mums didāta gadiem nevarēju mācītā- ņļā, ar pateicību varu pieminēt, kādrei? strādāja lielais pasaku ■ ja amatā stāties. Bēt nebija man. tur esmu saņemts,ar lie- teicējs jumiķis čipiņš,ār kobēr-
pašam ilgi par to. jādomā vai jā-iecietību." ' nu dzienās tad mun^s biia tuvs
rūpējas, jo 1895. gadā, pēc studi- ; sakārs, un skolā; mums šīs inte-
ju nobeigšanas ierodoties Jelga- . "Ķuŗus jūs no lielā audzēkņu ^^^g. ^.^j.^^^^^^ vāuz Dziesmu svētkiem,.tur tiku Pi^J^ai gribētu izcelt un pieminēt skolotājs Lerclīis-Puškaitis stādīts priekšā ; Smiltenes prā- ar zināmu iepnumu, ka tie ir 3uv^ ^^^^.^ ^-^^..^ jaunekļa ga-DV ļUoeneTas-Vatert^ nodaļas gada svētkos pasniedza atzi- vestam Kārlim Kundziņam, kas ^"a dos un par latviešu valodu lite-
. nlbas" rakstu nodaļas bieidram Verneram Cinim. Ņa kreisās.: jau bija daudzus kandidātus dzī- ' no veciem, skolniekiem, .pro- rātūru, īpaši,'protams, par tau-DV:;KV.pārst., Jaunatnes .noz.vad. J. Breikšs, V. Cinis, Va-vē ievadījis un kam ' kandidāts tams, ir jau liels skaita, un grūti tas dzeju varēja runāt tikai ar ņadžu pārstāve pie DV KV, I. Breikša, nod.. pr-ks. a. Taube. mājas bijā vē.iams arī tādā ziņā,' pārredzams, • kas ir dzīvē izvirzi- lielu entuziasmu."
■ - ka paša bērni un daži bērni no jušiesūn darījuši godu ir vec^^^^^
kas patlaban, no sela rinda teicamu skolotāju. No
pot šai svarīgajai l^i^^^^J^^ta vad-- KV^aun^^ ■ ^ad esmu jau Jau,
ļ^ADOMlJA BUS JAUNA tā sakot, Kūndziņam piegādāja gribētu īpaši pieminēt Kārli Dra^ ^^^^^^ S^^'^'S ^'^^^^^ ■ otru rakstu
■ • NAUDA
-'^ ^" pret tiem, kas ar savām garām,;
. -Noslēgsim pārrunas ar;Danga- daudzreiz nenozīmīgām un ga^f
vas Vanagu: valdes prieķšsedētā- laicīgām .rūnām sāmaziria svim
ja V. IVIukta paskaidrojumiem: go.aktu'apmeklētāju skaitu. • VIENU JAUNO .RUBLI AF-
„Jūsu rakstu sērija'var radīf da- ; Cik nesvarīgs ir nodaļas lie-v MAINĪS PRET DESMIT
žos tautiešos vai organizācijās tos, ja viēņ.tajā valda laba gT^^^^
aplamu -•'««t^*" fc5,r.,-krakc+« ba un drosme - pierady^^^ .
ko 1ās
kā savu pēcnācēju. Kundziņa vinu un viņa laulātu draudzeni ^'^"^J^.^^^^^ jaunākās lite-mājā.tad biju divi: gadus,, bet pa Veltu'Rūķi tāpat godā turams ^^^.uras apskatam un tā esmu tostarpu vieta.negadījās, parādi būtu Bičoli^ ar savām studijām, ^'^^^-^^^^^^ ^r referā'
gan, tā ka bija ļoti jādomā, kur jānis .Rudzītis, kas tik daudz ir ^'^^ ^^^as Latviešu-biedrības, zi- , gūt darbu un tādā sakarā aiz- par Uferātūru rakstījis Te pie-^"^*W komitejas vasaras sapul-— ■ ■■- Nikolajs Kalniņš, f^- N^'^ad . J^^^^^^^
.atviešu lasītāju star^ ^es, ka naca arī turpinājums !ir .. i jaunatnes, ir sevis- "^^'^"^ pārskatiem laikrakstos ķi populārsun ne bez pamata.^ vaizumalos. Un, kad jau nu ve-
cīgās organizācija'sun draudzes, viskas sirsnības cauraustu Vāka- ierīkoti 30.000 apmaiņas punktu, dāms nekādu noderīgu vietu ne- ^ . . ; ' lāk radās izredzes strādāt uni
Tā tas nav. Ir pareizi uzsvērts, ru. ,JĶdaļas.;pŗieķšnieļcs, ^ tanī skaitā ap LOOO Maskavā; atrādu, un tā atkal pagāja gads, . Starp^tieņr audzēkņiem, ko^ vereitātē vai arī tieši biju tai ka šo Pārrumi:viemgais mērķis 11^^^
cilu
atbalsi, vienība
ir pacelt laikraksta Mitāti,.uz. ne kā teologarn, ^^jS^'^'^^plrSv ^«n^?^
labot tā saturu, .likt pie sirds sa Latvijas karogu. : ^ ; katrā daudzumā. Pilsoņu ie- bet kā Vācu valodas skolotājam: -^"5^"^"^ esmu^Kanamaia bija visa nopietnībā jādomā, ti-
tautiešiemšsjā kontinentā': un. dv kv pārstāvis J.ē. Breikšs laupījumi krājkasēs tikšot pārrē- Kijevā tad nu ari ieguvu tā sauk- I^TmLJJ^^..^^^^^ ^evamajaskai, diemžēl, te ir jāatzīstas, ka
ārrtālāš citās zeniēvk^^ pasniedza atzinības rakstu Ver- ķiiiāti autom,atiski: to vācu Oberlebrer diplomu un ^"^^ŗ^^s .pastorata un_ attieci-^ gjnī laukā sistēmatis-
Amerikā nav domāta tikai Dau-nēram Cinim par viņa cītīgo un Tanī pašā laikā visā Padomju esmu uz tā pamata ilgākus ga- f^^^' ^^-^ "^^^^^^ nodibinājās, gods ki strādāt, jo jaunās dienās iz--
...... gavas Vanagu OTganiiācijasinēr-^^n^ tikšot pārkalkulētas dus bijis skolotājs, kas vācu va- P'^^^"^*^^ P^^^^T^®^^^^ ■ nekādu, ka varēšu
Nupat izskanējušais aicma- ķu uii ideju popularizēšanai. Pa-.f^, gatavoties profesūrai un biju āiz-
jums kā tautiešiem, ta orgamza- tiesību sakot, Daugavas Vanagu ļ^f^^ ^, Paradija^ īpasi.an taia ņemts ar citādiem darbiem p^
cijām nākt talkā tālākā laikrak-.organizācija ir Jzvd^^^^^ if,^ I.™^ sakara ka pneks gadiem man^ ^
sta uzlabošana, ir radis jo. dzīvu ^ivu, ^ savus biednis aptve- mavēstu^^^^^^^^ telegrammas no uz aprēķinu, ka pret vienu jau- 'l?:^' Jus J^mte^^^^ .K. :Kun- darbiem izcēlušies robi, par ku-
Latviešu nacionāla ap- apzināšanas un. informēša- tuvākām uri tālākām^ , dziņs pasniedza." . ŗiem man bijis žēlums, bet kone-
Kanadā var tikai ap- nas. aparātu. Organizācijai,ir ari pārrēķināšanu piemērošot „Ar skolotāja uzdevumiem es- No neskaitāmo audzēkņu skai-: varēju novērst, tāpēc ka nebiju
unmans.laikš
rakstāt??r
rakstīšanu- ma-vienkārt, jau gados spēki ir samazināļ arī attiecīgais, rokas un pie, tam
, . , . , modernākajā : Preda Aigara sa-^^ iviuneou preiiJUBe lespic^Ls — --j" -^^v^ . ,aii.a ^.ui^iaiucuiUA.aiu iciciviiic mani paša krājumi un īpaši kādi
Tīņa un nevis dažu literātu; īde^ rakstītajā Vecmeitu dejā". t ģerbonis uņ 196i. gads. Būšot arī ties skolotāju semināra un gadi-• izplatījuši kādu lapeli, ķuŗas dzs- a:grākie uzmetumi palika tēvu
.... Sevišķu 'piekrišahu. skatītājos ^ m ; jās darbs ka vācu valodas skolo- jblis un zīmējums aizkāris skolo- zemē. Tur palika, piemēram Ve-
guva komiskā.„vecmeita" Anda Papīra nauda: rrublis iedzel- tājam, tad jau pats par sevi sa- tāju institūta direktoru.-' sela' grāmata iespiešanai gatava
Tanī pa.šā laika man jāuzsver, J^l^d^"^^^
ir; mūsu spēks. Ieroči, kas mums
nebieciešami idejiskai cīņai un ālištu'"varMMiā
latvietības saglabāšanai, ir gara technisko darbinieku.dēļ., ieroči. Viens no nozīmīgākiem un
. asākiem gara ieročiem .cīņā par ' latviešu lietu, ir brīvs un neatkarīgs latviešu laikraksts."
ka. ia M^:;varinazas^rkotiti- i^^i^^otieg Slaucītāja deju or-n^nta latviešu prgamzacijas ve-; ķgstris pārņēma vakaru savā zi-
4? . ; . , - . i^^na Krasa,- a rub. — za a un 5 iJiuiaius, ..i^a, ^ pt^uiui^rd. ^ ... ^,,11,:^ «nvn par Mariceli• nalika tānnf eafa-
Tautas deju priekšnesumiem ^ub zilā (eluži kā car.a laikos) uzdevumiem pievērsos ar pilnu 'pretī Gulbis bija f^^ J^^ŗ^.'^^
Pārrunu noslēgumā par mūsu f'^ aktīvi i^^^^^^^^^^
laikrakstu uzklausīsim vēl. Ka- la^I^aksta.izdevnŗ^
nadas latviešu katoļu apvienības Zri:'6^t^
priekšsēdētāja J.Niedras domas: ^J^l' I^a aurvis uz_sadu .sa :Man jāpievienojas uzskatam, .ka svešumā savs latviešu lait
- .------ i^- . - .stāvokli mainījis jo ar Nikolaja va grāmata .par latviešu tautas
Banknotes Msot drusku lielā- ener^ju im an zmamu P^^^^dzi. .^^^^^^^J^J^j^^^^ ^^udijām vācu', laikrrS^
ka,-un_ četrām krāsās:-10. mbļuk^ dzejoļus,.'ūn tur tā; tāpat priekšdarbi par,sakā-
likusi arrhibī<;kana Grīnhprffa ^ - , „ / nojas un meKieja saprašanos un •"^s^^"'^*'*^ '^tiasi, .,uiļjujajuinu,
: 4SSu^^ "^"^ "W posms .na skolotāja gai- izlīgšanu. Un tādā gadījumā, pro- tāpēc ka iesākums pats nav ma-
ciens. Tiem tautiešiem, kas dzī
vo mazākos latviešu centros, ^ , ., .
pilsētiņās vai ari uz laukiem, darbinieku izradīto interesi ue
laikraksts ir vienīgais .logs uz ko- izteiktajiem'norādrijumiemi.Muņis
pīgo latviešu dzīvi.. . J^f "j taču^ rūp labāks-k^^^
■ Bieži dzirdēts uzkats, ka, ga laikraksts.,laikraksts, kas viY,no
tām jūsu darba mūžā. bijis svētī- tams, no manas puses -.nekāds nā rokā-.'.'
rūgtums - vairs nevarēja palikt." p: jautājumu grūti ātbil- Ari Mauriņš vēlāk ēsot stipri vi: dēt, j 0 pats jau sevi nevar; sare- ^^ani pieķēries.
RAŽENA DARBA SĒDE
„Ja nu zinātniskam darbam yairs nevar nodoties, varbūi totieļs rakstāt dzejoļus?" '
dz.t:spoguH redz tikai sej^ bet.^,^.^ja,_^^
kādus pantiņus, ko sniedzu saviem mazbērniem. Vienu strofu
ne visu augumu, un visumā, kā tautas dziesmu un literatūras in-
es jau teicu, maii skolas darbā tereisēm?'
. ; ir bijis gandarījums, bet, kurnu _ . , . , . ,
Pēc gaŗakā starpbrīža ASV 3. tējas prezidijam sīki izstrādātu- bijis vairāk panākumu vai aug- .-Pec manam .domam sisinte- gan gribētu te pieminēt, jo kad
»7:iociTri-ii cT,ōfirii rīoīKoc vornļfoio v^iA^,, i...„= _„_,.^i.ri.__ ... . • _ rBses vlenasotru neīzslēdz, Un prlokš gadiem tiku ieprīecināts
^-^ štāvēt tīešā uii pagodināts ar tautas balvu,
nozīme saistās ar skolotāju insti- - ^.^s^u^u garu, kas vai- tad man ienāca prātā pašam par
naTzemu Man liekas, ka brīdī, ju es pagaidām gribu noslēgt de- Avens iepazistmaja. ALA's kultu- Svētku. koncerta programmu iz- Un tā kā pie institūta pastāvēja ^^^^^^ dzejojis, ka tevu dievbi- Ir devis mūžā aizvadītā
kad kāds latvietis atsakās no bates par n^ūsu laikrakstu. Kā ras daļas vadītāju ar rīcības ko- strādās mūzikas daļa kopā ar iritemāts, un tādā ziņā saska-e ^^^^^^ gars ir iespiedies visos Starp ceļa biedriem draugus gūt
laikraksta saVā valodā viņš sper redzējām,, atsevišķu, tautiešu do- .mitējas locekļiem un. atsevišķu virsdiriģentiem. Apspriežot mū- ar audzēkņiem bija diezgan .ļn- sliekšņos. Tātad par teolo^ju Un dod viņš vēl pret mūža rietu
nirmo soli prom no savas tautas mas bieži vien bija gluži pretējas, nozaru, vadītājiem. Savā uzrunā zikas nozares iesniegtos priekšli- tensīVa ne'tikai klasē, bet arī vi-.^!^".^^ ^0 brīnīties, tā īpaši. ve- Man mījā^ sirdīs atrast, vietu." •
^ . . • 1.-.jl 1.- ^„ «^oi. rrōr. „fi,iōM r^oiičf iv virīTfo .v,^Qc^^^^ izteicR" sava.s oārdO- lfiimit.<! iT'roicTiōc i,^fi/ļ^īTroe Tiōr_________j_r..= A_j d«^>? cakai paaudzei un arī maniem /Turoinālums sekos)
kopības. Var jau būt, ka es tilal-. Tās atklāti paust ir brīva preses^ ņu pēcpusdienu dzīvē,, tad domā-
dos bet man ir bieži nācies kon- izdevuma^, uzdevums. Vajadzības .t5tias un .vēlējumus par. dziesmu rurias, kuras aizņēma gandrīz vi- j^j^ ka tieši tūr varēja arī viķlrl-
. '.. .. . .«V;;»v,otnO rv.,^īiiiW.S. rnS„ īrn dēVS ail S11 SPlļpc IdļVii -irt rTnTHot. Vnrm"- ...... .li
tautieši, KUŗl ir jau SUSincsuoi otciicu, Aaul J.i uijuoi iiluou t»a,x r---. ~ ■ —- ^^ļo, viGouciu^aiiiaiva, uiJ ovaj-i- oeiU .jaU ZeiIlU SiaUlL Uņ UZIVI Ud
ievērojamu turību. Vai bagāta- runu rezultāti un, j,ā vajadzīgs, kiem.bm^ ::un apmieri- gākā, tādēļ tā arī jākārto kā vis- darbu universitātē, bet te arī jā-;
jarri latviskais vairs nav vaja- pārrunāt' rlo jauna. Es domāju, nāti. tālākā runā apsolīja, ka pirmā, lai savlaicīgi noskaidrotu piezīmē,".ko par māni savā laikā
ŗj2īgs? ka daudzieni"tautiešiem un ari ALA's kultūras birojs darīs visu programmu, . varētu ' iespiest rakstīja' kāds vācu reportieris,
Protams, teiktais nekādā gadī- organizācijām vēl palikušas neiz- iespējamo, lai seM^^ dziesmas, un kori tās sāktu mā- kas deva raksturojumu kādiem
jumā neattiecas uz visiem tau- teiktas domas, . kas mūs visus tautas svētku izdošanos. ■ ^ cīties jau laikus: Savu darbības latviešu zinātniekiem, proti, ka
tiešiem, kas pratuši gūt panāku- var interesēt. Sēdes turpinājuma mūzikas plānu, prezidijam iesniedza arī .e& uiiiversitāteš jeb zinātnieka
L A.T V J ,U. : G.R ,Ā M A T: U.- R A ŽA:
Skaistākais un 'ievērojamākais mūsu grāmatniecībā
PĒTERA ■š.LEMĪLA .BRiNUiWAINAIS - STĀSTS . .J/Plēpja gravējumi kokā, dubultā iespiedumā.
PASTARĪŠA DIENAS GRĀĪ^IATA, 3. sējums ...............
\: Visi trīs sējumi kopā-maksā.....
. J.Ezergaiļa — ANDRIEVS NIEDRA
§5.20
$180 $7.80
§4.80
Mūsu vecākās paaudzes stāvji vēl šodien labi atceras visas mūsu tautas nostāju pret tā saucamajiem „kārklu vāciešiem". Tie bija latvieši, kas no Smiltina pārvērtās par Smiltm-gu Likās, tie bija izlauzuši ce]u ļ uz augstāku sabiedrisku stāvo_kli uri centās nomest kā novalkātu cimdu savu piederību pie latviešu tautas. Diemžēl, tie neieguva ne vāciešu cieņu, nedz tiem an pavērās durvis uz pašu iedomāto augstāko un smalkāko sabied-nbu. Zobgaļi un humoristi tos vienmēr prata parādīt īstajā ' gaismā, un daudzi bijušie draugi nemaz neslēpa savu nicināšanu. . Vai. šodien mūsu . vidū nav krietns daudzums „kārklu angļu", „kārklu zviedru*', „karklu
J A Ū N A K Ā S . G R A M 'A .T A S
Abonentu ievcrihāi Zviedrijā
Latvijai Amerikā ab^lšanias Tnnk5u lūdzam ''kārtot ar
DV STOKTfOLMAS NOBALTO B05i 92n «ITOCKHOLM
Dz. Preimanis — SVEČU SMARŽA, dzejas J. Krēsliņš ^ TOMĒR ES. ATCEROS dzejas V. Kārkliņš - NEAPKLUSINĀMĀS IEKĀRES .............
T- Heijerdālš — KON - tiRI ;...,...........L...:....:.:...;;......;»......>..
E. Aistars — SAPNIS SAULES. LOGĀ A. Zariņš: — BRĪNUMS J. Martinsons; — GUDRĪBAS CEĻŠ
K Ieviņš — MEDULĀJS......
A Niedra BULV.īRU CIGaNI, R. Bangerškis - MANA MŪŽA ATMIŅAS iv'd. P. E. SilampŽ — KALPONE SILJA V. Kārkliņš - ZELTA. ZVANS E. M. Remarks>- RIETUMU FRONTĒ BEZ PaŖMAI-
Ad. ^ildē ■— VAŽU-RĀVĒJI' ■.■„„....„....:.^:,......;.;.„..;.!........:,
Ad. .fon C^:amisso..-- PĒTERA ŠLEMILA BRĪNUMAINAIS S'S'ĀSTS • Ē. Ādarasons — RAKSTI ir-Iī komplv„...;.v..'...-.....
J. Vītols, — 200 LATV. TAUTAS DZIESMAS ....................
J širmanis - .ALBERTA CILPAS 'PIEDZĪVOJUMI ....
Dr. arc'i.. Ē. R;Laube RAKSTI PAR;ARCHITEKTŪRU.6.50
K. Grāmatnieks — DZINTARA KRASTĀ .4.00
E. Birznīeks '- Upītis' —-PASTARIŅŠ DZĪVĒ 2.80
$2.50 2.80 3.00
; 5.60 3.20 2,50 0.80 4.00
.3.60 6.00 3:60 4.50
ba sēdi.:
ALA's kultūras nozares vadi- ; tājsjsNorVilis, atvadoties no rīcības komitejas, izteica pateicību. un savu prieku par nopietno un šīs personas, lūdz: -atsaukties sirsnīgo pieķeršanos lielajam ^Cvai personas; kas- par viņām ko
P. O. Box
ATSAUCIETIES' JŪS: MEKLĒ!
darbam^ kas dos svētību.Visai lat-Z^ātj.):^L^^^^
.viešu trimdaS: saimei uri pildīs
285, Terminal„A", Toronto, On-
ar siltām: jūtām, :svešumā, izkai- i-^rio, Cariada.:'
sito tautiešu sirdis. ' ' ,.
■ - . . , :. Andersonu Pauli; Brasu Mod-. Sēdes nobeiguma rīcības komi- jāņa d.; Gox Liliju, dzim. tējas priekšnieks. Ķ Avens patei- venta; Dušu Nikolaju; EsvariņU cās komitejas locekļiem par svē- Rūdolfu; Gelbi Ādolfu, Jāņa d.; tīgo. un raženo.darba gaitu un. :Gipteri Pēteri; :°J.akubovicu R.; aicināja atkal visus ierasties nā-Jurcenko Nikolaju; Katvaru Ja-
3.00 2.80
5.20": 13.80 12.00 2.80
košā ric. koitļ. darba sēdē.
GvRĀMATNrĢA,.,-: ^ 123 HuronSt, Toronto 2-B, Oiitario^ Canada.
■DAUGAVAS VANAGI!
Lasiet pali savu laSkrakstn
la t'v i j.ā. -a:m,e'ri ķ ā.
■ šo laikrakstu izdod,
Daugavas Vanagu organizācija.
ni. Kārļa d.;Kiršteinu Georgu; Kļaviņu Mariju, dzim. Berkov-sku; .' Kukutu Albertu, Jēkaba d.; Lūsi Jāni no Palsmanes Upe-niekiem; Mendianu Edgaru; Muižu Andreju; Pūriņu Elzu;. Pūriņu, Edgaru, dzim. ] 920.'g.;. Puteni Kārii; Rienkovski Ainu Klārii; Sēli Mārtiņu. Mārtiņa d.; šilleri Dainu;' Skujenieku Jāzepu, Jēkaba! d.; Skujiņu Pēteri; Strālu. Ievu; Varakāju Os-. karu; Vāveri Romānu; Vedēju Andreju-. Miervaldi; Visbuliņu Borisu; Žīguru Jārii, Voldemāra dēlu; Grābekli Arturu; , .Vikriia-ņus Mārtiņu un Vilbelmini.
Monogrāfija lielā rakstnieka piemiņai, pied. 6 autori..,
ASPAZIJA — Bērnības dienu autobiogrāfija...................: - §6.80;
I daļa — Zila debess, II daļa — Zelta mākoņi, lielā , greznā kopsējumā ar Z.Vidberga grafiskiem zīmēj..
Kultiu^s Fonda laureāta Teodora Zeltiņa monumentā- : 1ais romāns 2 lielos sējumos . -
D R U P U RE P U B: LI KA, : 1. sēj. §5.60 ; Zeltiņā ' darbos ir dramatisks spraigums, kas lasītāju saista līdz pēdējam- vārdam. Vēsturisks darbs. .
Skaistākā dāvana bērniem nākamosj^to)s
L. Ozolkalneš proza dzeja ar ž.Brakma^a zīmējumiem, ' PJĒ T;E Rī Š A S A P N I S :V;, , Kopš gadiem nebūs redzēta tik jauka, grāmatiņa .... ..§2.40
Mūsu literatūrā tuvākā laikā ienāks jauna prozas rakstniece
arromānu; " ■■.SADEGUŠIE: S.PĀ'ŖNl, ■
Esam pieraduši, ka rakstnieki izaug lēnām. Bet šeit ir gadi-jums.kāds trimdā vēl nav bijis: mūsu. priekšā nostājas rakstniece, kas ar Dieva dotu valodas vienkāršību un slcaistumu ceļ epopeju latviešu sievietei,-^ meitene, jaunava, māte, viņas^ laimē un liktenīgā traģismā. Mēs daudz dzirdēsim vēl no šīs. . : rakstnieces.. Tuvāka informācija sekos;
Mūsu grāmatas pieprasāmas visās latviešu grāmatnīcās. -Pasūtinot tieši apgādā, tās saņemt ar 25'; 0 atlaidi.
:\ - L A:T V.J U;-: G Ŗ.Ā ; P. 0. B6x 332, Waverly, Iowa, U.S.A. National LatvianPublishers, Inc.
'Trešdien, 1960, gada 12. oktobri, 82. n^rs.
farūzvelta PēW
„Munis vajag-, Vadoni, kāds bi- listiskai Vācijai. Ir! ja P. D. Rūzvelts," — tā savā kas liek domāt, ka .Vēlēšanas kampaņā nemitīgi pra- Vācija ļoti, plānveidīj sa Keinedijs, demokrātu kaiidi-\^ocēti, lai sāktu bi dāts ASV prezidenta amatam. fliktu, kura gala rezļ „Dodiet valsts prezidentu, kāds ja un vācu tauta vjJ bija Rūzvelts, un tad mēs atkal tētu kā ievērojaņis . runāsim," — bija ' C.liniščeva un. militārā spēka fiļ priekšnoteikumi tiirpmākām sa- pā. ' runām pēc .izjauktās galotņu Tie, kas domāja konferences Parīzē. , kā,'iegūt neierobežotļ
'To klausoties, rodas vēlēšanās saulē, gan, atzina, aiziet pāris gadu desmitus atpa- punkts ir Padomju iļ kaļ un iepazīties ar Rūzvelta, ka pi^dējā vēl bija okoļ ASV prezidenta,, darbību, ipaf^i militāri daudz par viņa attiecībām un sadarbību ar siiviem spēkiem ^ākļ Padomju Savienību. To, zinot, iekarošanu. Kaut | ari saprotama kļūtu CJirušcova pra-: nālie lielkapitālisti sība un. varētu stūdities priekšā, lielrūpnieku palīd'/,! ko sola multimiljonu manti- radīt jaunus rūpnitļ nieks, ja ASV vēlētāji viņam uz- kūmus Krievijā, tas, ticētu valsts prezidiniia amatu, 'lija lielus paņākumiļ
R,ūzvelts ļoti daudz cildināts — Tādēļ, Jaf tuvotos niļ mazāk nopelts. Viņš plaši sUivčIkS kād.s cits, aplink,ii.s > ,kā mazo: ļaužu aizstāvis, liels provocē savstarpējā Valstsvīrs, dedzīgs cīnitājs par mūnisliskō valstu yi taisnību ūn brivīini, Viņa darbi- ratijas parasti karu ba diezgan, labi zināma iekšpoli- .dēļ jāmeklē kāda diļ tiskā laukā, kamēr daudz pretru- lijā, jau bija Mušolīn nu par viņa ārpolitiku. Ta,s tā- sākās Hitlera .cīņa dēļ. ka daudžās: starptautiskās' Hitlofu bija Izdevīl konferences, sarunas un sarak- Pēc 2, pasaules kara ' ste ar ārzemēm bija slepenas, un Hitlera cīņu i par vai pat vēl šodien valsts slepenos ar: prāvām naudas sunj ■oliīvos glabājās daudzi doku- stījušas tās pašas iļ menti, kas rak!5'turo Rūzvelta de.s-, ku'ras savā iļ darbību, bet atklātībai: nav zinā- .materiālu palīdzību ■mi. 1 / . Krievijā.
Līdz šim informācija par ASV Rīdīšana, naida kuļ valdības darbību uh svarīgitm saucieni pēc atmakfļ slepenām sarunām un lēmumiem dienas jo skaļāki. 2. pasaules kara iJiikā galveno- jas preču boikots kārt nākusi no tā laika aktīviem Daiicigā uil t.' s. P'(ļ līdzdalībniekiem, kādēļ gluži sa- 1939. gada rudeiii, protami, tā ir diezgan vieņpusi- neiecietība sasniedzļ ga. Ikviens cenšas sevi un savu jas' punktu — sS-kā partiju cildināt, kādēļ daudzko karš ar Vācij«s bi noklusē, jā, pat sagroza faktus, iebrukumu Poli,1ā. Tikai pēdējos gados, kad daži grēks bija' sācies, svarīgi slepenie dokumenti pub- pārņēma visu EirOjļ licēti, rodas iespēja daudzos noti- kumā apmierināja,'? i kūmus un personas . skatīt citā teriālo atbalstu Anļ gaismā. Sabiedrotiem.
RŪZVELTS DZĪVES Turpinājumā: Rļ
KRUSTCEĻOS PIEVIĻ SAVU?Ī
. 1921. gadā F. D; Rūzvelts sa- ~~ šļima ar polio.,Kad'viņš bija nedaudz atveseļojies, viņa māte Zāra to aicināja ^ atgriezties , ģimenes ipašuiņā Haide parkā un pamest polātisko karjeru. Rūzvelta sieva Eleonora un viņa tu-^ Vākie draugi un domu biedri tam pretojās. un krasi' iestājās, ka jāturpina politi^cā ^t.. ^^^^ŗ lai sasniegtu sprausto mērķi — tauliešlcjm aiz kļiif par val.sts prezidentu. le- devusi labu-srozulli dzimtā varas un godkāre lika (j S;()84,r)0, bel kopļ izšķirties par labu pēdējiem, ig-. piemiņas koņcurta,! norējot slimības radīto fizisko ASV vakiēi iHi.siUiliļ kroplumu.:- ■ Niikošā meneša.:l
: f-elta^^nodon.;^ v^
sekmēm. 1932. gada viņu ievelē-,; -r^ft^r^^j. Komll
ja par-. ASV prezidentu. Tajā .bnvij.iai' loc. Alfrēi
laika Amerikā un visā pasaulē 28. oktobrī, Carj
smagi vēl bija jūtama: lielā saini- zālē apvienība rlļ
; nieciskā krīze. Rūzvelta tūliņ de- Veronas Stelpes
klafēja, ka viņš nāks ar savu koncertu.
jaunu programmu, jaunām eko-
nomiskāin metodēm un idejām © C'ikāgas • Milv(ļ
— radīja demokrātu partijā jau- pas saiialcsme notilj
ūn politisko virzienu „NewPll«\' i^,-' ii^' , .p.„ nama, 414(5 N. Els
. ^ . -i-^ ,,. ■ ba kārtibā ruferā
Ārpolitika Ruzvelts savu jau- ji„iatper.soiiu vclēš;
no kursu ieziinēja ar Pad'omju azaids. Aiciiiā.tiļ vis
Krievijas juridisko atzīšanu, kam nieki un 'rakstniek
sekoja diplomātisko ,sakaru nodi- kopas biedri.
; binā.šana un tuvinā.šanās Staļi- KALĀM nam. Ievērojot, ka a^jrākā ASV
vddība bija, liegusies atzīt komū- ® Jaunatni^s \m
■ nīstu valdību .Krievijā, radās "ludi ..Puzisiniļ protesti un prasības - noskaidrot, ^ļļ^ •.J^;!^;^';;;, kādēļ Baltais nams piepeši msi»" jauimtm ,s k()])a rii: nijis savu nostāju prtM sarkano sarīkojuinus,; I(;v;u Kremli. Lai savu rīcību-aizstāvē- oktobrī, Lalvk-i; tu. Rūzvelts un viņa domu biod- nanva ur railra vai ri bija spiesti dOd^ labvēiīRU ai.- plksl., 8.00 vakaru
: sauksmi P-k^^^^^^^^
, mūnistisko.režīmu Krievija. Ar ^^-^^.^ poruka rak:,
, šādu valdības ■ solj bija pavērts ^,^ļ^jjr;ļ ,.,tk]āj;i k.iI
brīvs ceļš koniūnistu darbībai jaiļnicšu mak.^:l
AŠV. Atverot Padomju Krievijas niiilu izstļidi. H, :
■ sūtniecību Vašingtonā, Amerika.s .«,(K) vak; Latviešu h ^ ■ komunistu partijai^ radās loti Uks.otrs lil^rais
spēcīgs vadības centrs, biedru
skaits vairojās un.; pieauga akti- ^^^^.^ j,^ oktobrī, j
, vitāte. Bez tam,^ internacionāla ^,,1, .jammiiu-ii kop:
■ komunisma vadība jabi^ sapratās (.(;r(.j;y;i;včtki. Plk^i. ; un sadarbojās ar/internacioņālo ki;ts un pīksi. 9 01
' cionismu, kuriem bi,)a Jaiis kon- balle. - ...
; takts ar Rūzveim:T.^^ LklŽJSrLSs! meja komunistu lefiltrosanos j^,..^^j.,;,^ ^.jj^j, svarigās vietās valsts aparāta un ^^^^,.1,,^
■citur, kur tie atzina par vijadzi- j;,nmzū kolR:džls k ■gu. ■ - ,klavi(;ru'kQnr;;!ni ļ
Nav pareizi visu vainu par 2. kuši ap 150 muz •■ pasaules kara izcelšano,s uzvelt' kuru li,('lās aistaiļ fivpi HihiPmm un nacionālsociā- pianistei na(;as_do
iviUJOHll
® DV apviouibvis
ir
vairāk kā 100 centu,
jd jūs :
maksājat LNAK. dalības maksas! '
Sūtiet ^1,- par gadu—'
lnak. p. 0. BOX 285, terminal „a", toronto,
jumus, uan an pļ grammā l)ija ari :J. Mediņ;i darbi. 9 Pēc jaunkaŗeiļ disanas arrīiijas rļ jumā pi;' tuvinifk| A. Ķeņ(^is un J. 4ns, ka"s bija akfi.\ tājs.kiV. vienus:) oļ ciemojis .skautus bā.s. J. Lapin.'< mirsi.s vispirms „Dziesmu Vairoesļ jo kā,koristam Satļ viņam allaž,bijukiļ 9' Sabiedribii.s a^ļ un sadarbība, kit.