1960. gada 12. oktobrī, •82, n-rs.
'Trešdien, 1880. gada 12.oktobn, 82. n^rs.
LATVISA
LNĀ
PROFESORS DR.H. C. ItAPIS 90. GADU SLIEKSNĪ. ;
vecākiem būtu bijusi visu. vēla-..■ mākā studija, bet interese par valodu, literatūru, tautas dzeju nā-' ca man līdz dzīves pūrā ari no' pašas-mazatnes/ jo taču jau mā- . ju apkārtnē . dzirdēju dažu k:0 dziedamu un stāstāmu.] Pie mums kādreJ7 strādāja lielais pasaku teicējs jumiķis Cipiņš, ar ko bēr--nu dzienās tad ■ mums. bija tuvs sakars, un skolāmums šīs intereses lielā mērā modināja. dedzi--gais skolotājs Lerobis-Puskaitis, kās tolaik vēl bija jaunekļa ga-; ļ' dos un par latviešu, valodu, literatūru, īpaši, protams, par tau- ' tas dzeju varēja runāt tikai ār lielu entuziasmu.".
„Ko jūs varat pastāstīt par tiem darbiem, ko jūs esat veikuši literatūras zinātnē?"
■ „Tā kā biju par literatūru agri ieinteresēts, tad esmu jau jau nekļa gados vienu otru raksm... veltijis toreizējās jaunākās lite^' rātūras,. apskatam un tā esmu arī dažreiz uzstājies ar referā-•tiem Rīgas Latviešu.biedrības zi-; nātnu komitejas vasaras sapul-^ cēs. .Nu,. tad jau nav ko brīni-. ties, ka. nāca arī- turpinājums fcf.r . dažiem pārskatiem, laikrakstos vai žoīrnālos. Un- kad jau nu vē-,. lāk, radās izredzes strādāt universitātē vai arī. tieši biju tai dRrbā, tad, protams; par tādiem daroiem literatūras zinātnē jaia bija visā nopietnībā jādomā, tikai, diemžēl, te ir jāatzīstas, ka nevarēju :šinī laukā sistemātiski strādāt, jo jaunās dienās iz-, redžu nebija nekādu, ka varššu gatavoties profesūrai un biju aizņemts ār citādiem darbiem pla-. šā frontē, un tā nu ir starp šiem darbiem izcēlušies robi, pat kuriem man bijis žēlums, bet koner .varēju - novērst, tāpēc ka nebiju iepriekš sagatavots un mans laiks, bija pārāk aizņemts." „Vai tagad arī ko rakstāt?" -■,„Pašlaik par rakstīšaiiu ma-: zāk domāju, jo, vienkārt, jau mānos gados spēki ir samazinājušies,, otrkārt,, nav arī attiecīgās literātūraspie rokas un pie tam-mani paša krājumi un īpaši.kādi; agrākie uzmetumi palika tēvu; zemē. Tur palika, piemēram, vesela grāmata iespiešanai gatava' par Manceli; palika tāpat gata-ļa va grāmata par latviešu tautas: |iļ dziesmu, studijām vācu laikmer tā, tāpat priekšdarbi par .sakāmiem vārdiem-latviešu tautas, dziesmās un;tā vēl dažs kas; kam tagad nevar atrast. turpinājumu, tāpēc ka iesākums pats. nav manā rokā.".-
„Ja nu zinātniskam darbam li- vairs nevar nodoties, varbūt totie's rakstāt dzejoļus?" . ,,Ar dzejošanu, tā sakot, īsti nenodarbojos, izņemot varbūt kādus pantiņus, ko sniedzu saviem mazbērniem. Vienu strofu Ie- gan gribētu te pieminēt, jo kad priekš gadiem tiku iepriecināts fā un pagodināts ar tautas balvU;
tad man ienāca prātā pašam par ļs, sevi liecināt, un gribu šo liecību • fu klausītājiem atkārtot: ļiu „Bij' Dievs man ēevis mūža rītā ļja Kā bērzu birzī brāļos'būt, Di- Ir devis mūžā aizvadītā 3S Starp ceļa biedricmv tlrauiŗiis gūt |u Un dod^iņš vēl pret mūža rietu je- Man mīļās sirdīs atrast vietu," Im . fTurpinājums ■ sekosy ■
■MATU RAŽA.
fivērojamakais mūsu latnļecībā
JjMA^ŅAī^ .STĀSTS '.:...U^...\ |ā. dļbultā iespiedumā.
IMATA, 3. sējums
ļiaksā.......................;.
196a.
$5.20
$2.80 $7.80
$4.80
IMEDIIA...............................
lieka piemiņai, pied. 6 autori.
ļi'īi autobiogrāfija.................... $6.80 •
daļa — Zelta mākoņi, lielā Vidberga grafiskiem zīmīj. iodora Zeltiņa mohumentā-rmos: ....
I K A, 1. sēj......................... $5.60
ļiatisks spraigums, kas la-n -vārdam. Vēsturisk;s-darbs.
kVrniem nākamos svētkos
l ž. Brakmaņa zīmējumiem
ļi-.ēta. tik jauka: grāmatiņa .... ^$2.40 lā ienāks jauna.prozas rakstniece ķmānu
r Š I.E S P a R N I
ļeki izaug-lēnām. Bet šeit ir. gadī-. bijis: mūsu priekšā nostājas rakst-falodas. vienkāršību un skaistumu - meitene, jaunava, māte, viņas i. Mēs daudz dzirdēsim vēl.no šīs laka informācija sekos, mas: visās latviešu grāmatnīcās, tās saņemt ar ZSVa atlaidi.
GRĀMATA, ^Vaverly, Iowa, U.S;A. fian Piiblishers, Inc.
DV ORGANIZĀCIJAS 15 GADU ATCERES SVINĪBAS MINĒAPOLĒ
NORVĒĢUAS ffl
Ceļojums pa UndsetesMnIbsena dzimtēm
Mans ceļš ved uz zemi, kura gas mūsu Latvijai,' īpaši Vidze-izauklējusi Ibsenu, BjenisonUi mei. Mīļo, balto bērzu birzis, me-
1 . . 1945. gadā Zedelghēmas kaja A. Jurjāna kantāti ,,T^^^^
„Mums vajag' vadoni,, kāds bi- listiškai Vācijai. Ir daži fakti, gūstel^iu nometnē Beļģijā latvi-e- mākslinieci lrinu_^urmi kā so- no draudzes dāmu komitejas, sir-
ja P. D. Rūzvelts," - ta savā kas liek domāt, ka Hitlers un šuleģionāru dibinātā Daugavas listi. Pie klavieren Ruta snīgiem vārdiem pateikdamās
vēlēšanas kampaņā nemitīgi pra- Vācija ļoti plānveidīgi tika prd- ^ff fļj. organizācija šogad var Kalniņa un Aldona nme. Ka Par to lielo palīdzīb^ ^^'^\^^
T^„v,r,^/iMn H^rv.ow„f„ unv.r5ļ ■ 1 • "Vf,, u^vv,^*,, i^v, atskatities uz 15 pastāvēšanas diriģente, ta soiii^u.^diiema ro- veikusi DV un Vanadzes. No Mi- -----— -.....-----—, —^«.v^^..„---...v.
sa Kenneaijs, aemomtu^Kanai: voceti, lai saktu bruņotu kon- g^^^g^^^ Organizācijas biedri, ku- zes, bet koris izpelnījās sirsnīgus nesotas universitātes studentu Hamsunu, Sigridu Undseti m\ ži, strauti un upes, kas čalo tā-
dāts ASV prezidenta amatam. :.: fliktu,. kura-, gala,rezultātā; .Vact -^i Mdišītl^pa visām, pasaules- ze^-.-un pelņitus aplausus _ kluba sveicienus nesa Illenuma, Ed. Grigu. Daudzas lielas un ba- pat kā Ogre, .un pelēki siena šķū-
. „Dodiet valsts: prezidentu, kāds ja un. vācu tauta vairs, neeksis-, mēm,; tagad rīko sav^s orgāni-. Kopējā azaida jai^aD^^ strēlniekiem — A. gātas tautas nav devušas cilvē- nīši zaļu pla\ii vidū kur smar-
bija_Rūzvelts, ^^.t^^: mēs a^^ daudz, žo tās Uas puķes kā Latvijā!..,.
^^ei^^lL^ '^''''''^'^^^^^^ pLiKa.DV izaugums nabadzīgā norvēģu . . ■ ;
priekšnoteikumi turpmākam, sapa^,.^ ^ : .:. v > -. nība Mlnesotā af svinīgu aktu,: lielāko organizāciju ^_t^^^ ... ■ ■.,av.^ -o,,-.-- "
lunam, -pec izjauktas .galotņu ^T^^^^ kopējo. azaidu. Svi-■ .kas ir liels, kas ir.specig^^^ un Jānis Alps-no Ņujorkas. Redzu ainavas, kas savā ma-^^^^las. cienītāju uzmanību
konferences Parīze.; kā. iegūt neierobežotu varu 'pa- nibas- iesākās ar Latvijas vai.sts ari lieli pienākumi. Verners. Vī- DV atceres .svinības bija kuplie-j.ostātiskā skaistumā atgādina. '^'^^P^"^^^'^^^^'^ Vigelanda parks,
To klausoties, rodas Vēlēšanās saulē, gan atzina, ka izejas un DV brganizācījas karogu ie-, tiņš. nodeva;sveicienus no ALA's apmeklētas un noritēja svinīgā gveici - Krācoši ūdenskritumi Par kuru, ir daudz dzirdēts. ^Tas
aiziet pāris gadu desmitus atpa- punkts ir Padomju Krievija, bet nešanu. Pie karogiem goda sar- Latviešu Akadēmiskas kopas .svētku pacilātībā. . E.;T. kalnu" strauti dziļās mežonīc^ās skaists brīvdabas mūzejs.-kur kaļ un-iepazīties ar Rūzveltav ka pēdējā vēLb^^^^ " — • * ' => c.oi..>,^.o .n„.i.,,,.^„. on „„^,,
ASV. prezidenta,, darbību, īpaši militāri daudz .par vāju, lai ar Sidi.'-'f^^^^^ ■
viņa p,ttiecībām un sadarbību ar saviem spēkiem sāktu pasaulēs .šinits teica svētrunu, betrhāc. Padomju .Savienību. V To zinot,., iekarošanu; Kāu^ arī inbernacio- Pēteris Langins .— lūgšanu.;Pēc saprotama kļūtu o:aruščēya pra- riālie lielkapitālisti ār Amerikas svim'gās jundas ;J..Melbārdisd£-. sība un varētu stādīties priekšā, lielrūpnieku palīdzību, centās klamēja Ed. Tūtera dzeju, velti-:./ ko sola —jonu; m.«fr «dit Mnu^Jūpni^^^ *sā- J^J^^^^gg;: .nieks, ja ASV velētāji viņam uz- kūmus Krievija, tas tomēr neso-.: :jj j^ļperts aicināja akta dalīb-ticētu valsts prezidenta amatu. .. lija lielus pariākumus īsā laikā, liekus piecelties svinīgam klusu-Rūzvelts ļoti daudz cildināts —. tādēļ, lai tuvotos mērķim, jāiet ma bridim. -lai godinātu tos, kas mazāk nopelts. Viņš plaši slavēts; kāds cits," aplinkus ceļš -—jāiz- ar savas dkvībaš:upuri^:ņ^ at-, kā mazo ļaužu aizstāvis, liels provocē savstarpējā cīņa neko- pestīšanu mums. ?ēc uzrunas vi-.:
iepazīs
'ļg,— žurnāls angļu valodā.
svestautieŠM
ar
aizās, kailas stāvas klintis, ne- .«^^^f ^ ^igekuma 30 gadu II-' skaitāmi ezeri, kur-ūdens ir tik ^^^s. d^rbs - ap 150 skulptūras.; dzidrs, ^ ka atspoguļo' līdz ^ēāē^Smfu,Z^i, krāšņi ziedi, mil-jam • zariņam, katni krastmalā ^'^^ stniklaka, - tiešām nevar augošu eglīti vai krūmu; jā. pat iedomāties piemērotāku apkārtni; šļūdoņi un ar mūžīso sniegu^^S^^'^^^^ Meliem, Vigelands ir; klātas vai ari tumšos^, mākoņos ^^.J^^ slavenā franču skulptora tītas kalnu virsotnes l.. .Un vēl Rodēna skolnieks; kaut ari viņš kaut kas īpats, norvēģiskstikai -^'^^^'^ atraisīties no Rodēna Norvēģijā ir. redzami neaizmir- ietekmes, tā tomēr| ir jūtama.
Šinis dienās trimdas izdevumu Spekkes'un A. Bīimaņa nozīmi--^^^"1^ sl^aistie fjordi.:, ;. _ . . . . _ iy[ugy auto brauc stundām ilgi
Viņa. skulptūras ir.— personificēta kustība, trauksme,'kas.mūs saista ari Rodēna tēlos. Parka vidū baltas akmens kāpne.s ved. apc^smojuma^ ^2 Vigelanda; dzīves: pēdējā pos-vai ari kokiem un kĀmiem, kas skulptūrām .ar varenu balta aus tā o-leznninaios-krastos At "^^nolitu centrā.. Tas .
dēļ,, ka daudzās: starptautiskās Hitleru, bija izdevīgi:^ atbalstīt, un pienākumiem nākotnē.. Laz- lasītājus, ^to starpa.svestautie- .pos Radītpat^^^^ fiordn seia- lūk tis " milzīga kolonna, savīta
konferences, sarunas w:sarak- Pēc 2.:pasaules kaŗ^tklāj diņa_runas noslēgumā visi kopi- sus, k^^^ to,Jasis un teraturas darbus un; modernas n m^^^^_ fJorda seja. luk, Jas. _ ^^^^^^ . ^
ste ar ārzemēm bija slepenas, un Hitiēŗa cīņu par varu ^ pat vēl šodien valsts slepenos ar- .prāvām naudas summām i cihīvos glabājās daudzi meiiti,ļ' kas darbību, bet :mi.
ua .uic/,saxi lauiiouimim^ leKspuu- ue| jameKit; kavē- „-i^int:S''. . ._ ■ veiKt so iculturas. propaganaas ^
tiskā laukā, kamēr.daudzpr.etm- lijā; jau bija Musplīni,: bet Vācijā joties pārdomās pie DV mēr- Žuināls veltīts, mākslai, literā- darbU;;. Dot labāko no labākā,
nu par viņa ārpoiītiku..Ta,s tā- sākās Hitlera cīņa par varu. ķiem, līdzšinējiem panākumiem, tūrai un zinātnei. Tas sasniedzis ■ kas ir latviešu kultūras apcirk- -
j;;t i.L v^i.,.-. •_J„...->_.•-^:iuwi-.Lri; /.^ ^;-,v,sv„»v„-^«, -.'^sirnf.ns T.nv.. Insītālus. to starpa. sveštautie- iios. Rādīt latviešu klasiskās li-
Krievijā.
un 1^ terātūras darbus- un; u......^ . — no cilvēku ^.ķ^^^^^ simbo-
mazi vilnīši baltām ^isks cilvēku cīņas attēlojums. -
pēc brīža tas zaigo kā .ei^as pēc laimes, pēc panāku-
elāko rūpību,, sudrabs, bet tālumā liekas zil- "^^em, viss viena vienīga kusti-
un apzinību, ggjļg ; - ' ; ba- trauksme uz augšu. Savādi,
„ ^-—. ----, - . T.r.-«,„i5" u- -X - - •'^ sastopam fs mn^n ppič vp/ļpor vp] ka Vigelands mums neliekas ne
DV Centrālās valdes viņam:pie..u^^^^^ neparasts, bet'savā
T-.. «• - f^d^rr.-^-^- ^, 1.- -V šķirti) atzinības rakstu un pa- dzirdēti šādi vārdi. Pārmest Vi- daktorš ir ž^^^ . ^ r, - • -
Līdz šim informācija par ASV Rīdīšana, naida kultivēšana un;apvie-ņiem.daUdz nevaram. Ko tadl'īedaktori Kn. Lesiņš un Alfr. žmums ir jāceļas pāri. Zilgans, l^ika viņs līkas revolucionārs,
valdības darbību un svarīgam saucieni peo atmaksas kļuva JP nibas ižnesotā Vanagiem un mēs esam darījuši, lai šo robuiiKalriājs. Mākslas nodaļu vada -man šķiet šis fjords, un zilganā viņa laika biedri viņu-nesaprata •slepenām sarunām un lēmumiem dienas jo skaļāki.' ;Šākās Vāci-. Vanadzēm, par sirsnīgu kalpoša- aizpildītu? — Tikpat kā nekā. ' komponists V. Ozoliņš, vēstures miglā ir tīti tā stāvie krasti. Tā- asi uzbruka viņa „pārmērī-2. pasaules karā laika galveno- jaš preču .boikots un incidenti; nu DV mērķu īstenošanai Go- Vācijā vācieši izdeva nelaiķa "~ Andersons un prof. lāk mēs braucam cauri Sogņda- IJām", tā ka Norvēģijas „nekro-
kārt nākusi no tā laika aktīviem Dānciģā un: t. s. Poļu koridorā, da rakstus vēl saņēma: māc. P. gleznotāja L. Liberta darbu grā- A. Grotāns, vēl piedalās: E. Qut- i - ' v; .^^ rinvariam un nētajam karalim" Bjemsdnam ■ līdzdalībniekiem; kādēļ gluži .sar 1939. gada rudenī, kad naids un ļangins; J. Polārs,, J^Zvaners^m^tas^^ ^t^^P^,;-^*^ PiiSf^n?;,.?^^,^ ^^eās aizstāvēt viņu savos
protami.-tā-ir diezgaivi^npusi- neiecika sasniedza kul^^^^^^^^ ; ; : v ^
. ga. Ikviens ^cenšas sevi un savu jas punktu - ^ākāš 2: Pasaules ^i^amsone, V. Raestas un Zīru-. bām, Zviedrijā izdeva nelaiķa atbalstīt ne vien materiāli, bet uz ārzemēm. Paradīziški skaistai ^slo iedzīvotāji ir lepni uz sa-partiju cildināt, kādēļ daudz ko karš ar Vācijas bruņoto spēku; pe. ' prof. V. Tonēs darbu mapi; vā- arī ar rakstiem, padorņiem,kri-yajaģ būt ainavai šeit pavasara ."^ P^^sētaS valdes namu, ķuŗa
noklusē, jā, pat sagroza faktus, iebrukumu Polijā. Lielais uguns- cijā J. Soikāns ir izdevis vairā- tiku, jo tikai kopīgiem spēkiem saulē, raugoties caur ziedošo abe-"^^sīyais,, brūnganais siluets ir
Tikai pēdējos ģādos,; kad; daži grēks bija sācies, kas drīz vien nāra Jansona meita, kura studē kas.savu darbu ihapes; ja vēl pie- varēsim ka,utk^ veikt.^ ļ ii,.7flripm n? 7iin flnrriii? redzams jau no liela attāluma,
svarigi slepenie dokumenti pub-: pārņēma visu Eir^^^^ Minesotas;mākslas;institūtā.:Pēc skaitām Dr. Zentas Mauriņas, ^Dzejas .devis P^^Ai^^^^^^ ^in ^
licēti .rodas iespēja daildzosnot^ Mŗ apnierinājās til^i ar ma.^^f ^ ^'^^f^ ^^''^'J^^S^^ '
Icumus un personas skatīt, citā teriālo atbalstu. Anglijai un tās .^^ļ'^^^^^
gaismā..- | ■.■■;;:'^; __________ ______^ ____ . . ________„
RŪZVELTS dzīves ■ Turpinājuma: rūzvelts .īlsteres^,Tiv7^^^^^^^ rūnā''sorb;: varējām* dot sveštautiešiem, pie-, Stumbrs .pārstāvēts .ar trim. dze- žiembilēsTizrauTar'eSa, r^^ Norvēģu
KRUSTCEĻOS^^^^^^;;^' dziedot;Vilim Ķanderbvskim.iin skaitot^^-t^^ goties lejā--dziļajās aizās. Re-.ievērojamākie;:glez^^^^^^
• . „ -r,- 1. - •:' '■ ■ -- : - • ' ' ' • •' -• •———^~—4'ta nar trim baltu tnutāTīi tāla iā ti ir redzamas šeit vientuļas cii- skulptori ir izrotājuši to fres-
1921. gada P.p.. Rūzvelts;. sa-:,v ..v.---: ^ •-. ■■..-; ;-. -i.: -..;, .." • senatnē. D? Edgl^lSSn^^^^^^^^^ vēku mītnes. Redzam arī* dabas kām, skulpjūrlm: ķokgriezu-
© Ēv. - lut. latviešu draudzes ŗākā rakstā ir veltījis sirsnīgus skatus, kas savā askētiskā kailu- .Milzīgajās sienu gleznas
gadskānējais bazārs : mantu; lo- vārdus mūžībā-aizsauktā vēstur-niā atgādina Skotijas augstieni, ^uins slīd garām Norvēģijias vē-terija notiks 22. j3ktobrī: (sest- nieka prOf. A. švābes piemiņai, šī drūmā skarbā Norvēģija ir ra- stūres ainas — īpaši ņo valsts
Ceļš ved;līču loču aizvien aug-: Pamati tam ir likti Jati 1931. ga-
slima ar polio. Kad viņš bija nedaudz, atveseļojies, viņa māte Zāra to aicināja . atgriezties ģi- ■ menes īpašumā Haide parkā'un pamest politisko karjeru. Rūz-. ^velta sieva Eleonora un viņa tu-- ■ vākie . draugi ■ un.; domu. biedri tam pretojās un krasi iestājās.
dien), pīkst. 19,00 St. .Joims Uk- .Daiļprozā mūsu rakstnieku se- rtīimi^^Th^Pmrļ'in'tr m tapšanas, laikmeta. Vienāno sie-
.raine auditorijā.M58 Gegnan^St. niora Jāņa Jaunsudrabiņa frag. ;3'^^^^^^^ ^ vSS "u^ gleznām ir redzams arī aii
(ieeja no Grant ielas)..Sarīkoju- ments no grāmatas„udeņi'.'. Kn. mos varoņus, tikai seit. varēja , % , , . . ^ Rnirnnn ittēls-Tnā" hfic inti ■ui.<;mi.t;īp-p.-nrnp-mm- T.pdnč r^pvic -i/ppmoi'cfora ,H7.īvpc dzimt Brands .... gfu .rdKbuine.K.a rjauuiia aiieib..
; V.- ' . vvo,^ >č inhvPiTm^,t<nriries'^™^^^^^ Lesiņš devis vecmeistara dzīveš: dzimt Brandsļ m^fļ^^^^'^^l^a ^^^'^f'^
ņujorka kais^pamats^^a^ ua darina _ pārskatu; . .; ^ Tālāk mēs braucam ; cauri ļorveģilepojas^jn^
Jauks ir Kn..;Lesii?a .īsstāsts skaistajai Gudbrandsdalas- jeie- B'^irona senčiem bijis norvēģu par Havras ostu^ garāks .stāsts jaJ. pārliecina mani. ka ne tautības.:^ bai'tautiešiem aiz dzelzs aizkara ^r^iT^rM^rielākai^ atbāls^^^ Ar lielu sajūsmu norvēģi rāda
kļūt par valsts:prezidentu..:ie-devusi lab^^^^ M^uSlal^Sda^ sam vakaram ?^.50 no personas,; Kalniņš, baltu valodu filoloģijas J^^.^^^ Amundsen/kuģi:
,2:Sn,'^;i^ssr^^:i^lr^
-g.ē„..:,^^^^^
SSta nodoms ^ vainaeoiās oktobri,; par tematu „Apvienotās Sf^^āSf^^tvIš^Ssk^^ © Operdziedones: Ludmillas Se- stāsta par vijolmeci :Normu Au- j^as,.;bet pāri pār to zilā, saules teica: Nansens^_un_ Amundsens
Ruzvelta nodoms . vainagojas ^^^^ koncertu 16. oktobri, pīkst, .ziņu - Leonardi, .. _ apstarotā debess! Mēs braucām ar savam, ekspedīcijām ir padari-
sekmem. 1932. gada viņu ievelē-:^^,,_ ^ ^.gjg^ģ^ Kalamazū kolledžas .Kalifornijas (Berkelejas) ASVV.^PJ^^^^^^
ja par ASV prezidentu. -Tajā ļjrīvījjai
laikā Amerikā un .visā pasaiilē 28.
SaS rvi|^S?,S^W.to stāstus par vecām: paražā»; ^^>tX!'S:}!l:^'^^'">t^^I^
. . , .^jiiL^^w* ■ - ^uv.w un Pučini dziesmas un Akmentiņš iepazīstina ar veclat-^k^^^^
jaunu programmu, jaunam eko- , . latviešu kultūras; darbinieku un ārijas. Zaigas Ores klavie- viešu un tagadējās trimdas pre-^.^ kļūst sa- Kas attiecas uz mani .. . es to-
nomiskām metodēm un idejām ® Čikāgas - Milvoku Preses ko;. mā^^^^^^ mīlestība uZ mēr ar lielāko godbijību un in-
-radīja demokrātu partijājau- pas sanāksme notiks i6. oktobn, me ievelēja V.; Miķelsonu (pr-. J^g^^^.^ 1^^^^ ^ai S2.50; mācības ie- toru ī^^^^^ viņas_ mii.stiDa uz
un politisko virzienu ,,New pīkst, i p.p., cikagas^;l^^^^^ ........
kur kādreis
De'al".
.nama, 4146; N. Elston Ave..;Darba. kārtībā referāts un kopas
vēstures pietni-nekļu cienītājam; Oslo sagādās
Ārpolitikai Rūzvelts savu jau amatpersonu vēlēšanas. Kopīgs kū, mantzini R. Zaķi un pado- ^ konJ^^varrākiem"^^^^ Edgaru Andersōnu, J. Veseli. Par tā" un citos darbos
no kursuiezimeja.aŗ Padomju azaids. Aicināti visi preses darbi-; mes locekli A.. Grāmatiņu. Revī-;^^'^^:^ J^, p^^^rupe n^^ Norvēģijas īpatnība i" daudzās vilšanos: tā ir moderna pilsēta,
Krievijas jundisko atzīšanu, kani, nieki un. m msi vācu valodas mācības stun-J- Veselis. Anšlava. Eglīšu vecās koka baznīcinas kur senās pagātnes liecinieki ir
sekoja diplomātisko.,sakaru;nodi- kopas biedri.. - K. Ķezbers. p. gkŗupšķeli un R. Lejiņu. SkO:^'i^ā^[^,^^^^ W kas ir atrasti-
bināšana un tuvināšanās Staļi-;.; ;.kALAMAZŪ : : 1as mJcMš gada budžetu pieņē-.pās.; pirmajai grupai mācības; ņa, kā arī igauņu ^un-lietnavi^^ Oslo fjorda. Līdz ar tur at-
nam. Ievērojot, ka agrākā ASV . - : . ma 52.262,22; apmēra. Tāpat ka notiek otrdienu vakaros, pirms; domu graudi H. Atoma tulkoju- mu ^rspiteju^^^^^ rastaiiem priekšmetiem tie
valdība bija liegusies atzīt komū- @.; Jaunatnes-nedēļas .ie Ivaros; līdz šim rīkos bērnu rītus,, egli- skautu - gaidu-nodarbībām, bet mā._^ .; _ . . _ . , . un vetram.; Daudzas no tam .ir '^'^^^^^^^ nJcH, v«i1hi, KriPviiā radās ar mudl - ^pazīsim mūsu .lite: tes vakaru un Draudzīgā aicina- jauiīākajai grupai - sestdienās, Vaku zīmejis un makshmecis- saglabājušas ari savu veclaicīgo, sniedz diezgan dzīvu pneksstatU-nīscu vaiuiuu .ļ^"^^»^^^^^ ar 10 ga-.juma sarīkojumu. Rīkos ari lat- pļrms latviešu skolas mācību sā- ko iekārtojumu veicis V. Ozo-, iekšieni;- ar vītām kolonnām, :WT IX-g.;s. Norvēģiju.- ..
. protesti un prasinasn^^^ viešu skolas 10 gadu darbības at- kuma. Mācības notiek Kalamazū liņš. ' veciem . kokgriezumiem, orna- Skaistāka par pašu pilsētu ir.
kādēļ Baltais nam,s piepeši mai- jaunatnes kopa riko četru dienu cerēs sarīkojumu. . ev. lut. draudzes namā, tanīs pie- Varam vēlēties, lai jaunais zur- j^jontiem un gleznām Oslo apkārtne. Brini.šķīgs ir gā-
nījis .savu nostāju pret sarkano sarīkojumus. Ievadījums bija 7. tr apat a dalās ap' 20 latviešu bērnu. nāls „Zintis" gūst - plašu atsau- ļnļ.prp.„nts "ir loti nla- jiens no Frognerseteren stacijas
Kremli. Lai savu rīcību aizstāvē-, oktobri, ; Latviešu: biedrības . : ^ BAFALO . , . © ;Kalamazū vidusskolu pēdē- čību trimdas kultūras draugos, uii_^^^^^ ' Holmenkollen .slēpētāju
tu. Rūzvelts un viņa domu bied- namā ar raibu vakaru. 8. okt.,;^ skaistu; garīgu baudījumu jās ■ klases vissek^^^^
ri biia spiesti dod labvēlīgu at- pīkst. 8.00 vakarā turpat notika, mazai :^ Kaugara. . tautiešu vidu.. ,; ^ _^ ^ ļ ze_js skaista berzu birzi. Ta ir ve- tramplīnu, kluss o.ļs, kas atga
sauksmi nar komunismu un ko- literārs vakars, kurā referēja Dr... gādāja Ādolfa Kaktiņa jubilejas Z^^rS^^l^^ Ansis Karps par laimes jēdzienu viesizrāde: ar Anšlava:; Eglīša
šādu valdības soli bijā; Pavērts brīvs ceļš komunistu darbībar. i
GRAND RAPIDOS (MICH,)
tis" var pasūtināt: Mŗ, A..|Cal-- kuru šeit redzam: zemnieku še- Holmenkollenas lielisks skats us
.... -pt,. .„---^r:n.„. cMca- kuplu koku .paēnā. Skaistos pilsētu, f.jordu ar tā saliņām un
,11' nacionālos tēipos ģērbtas jauna- kalniem tālumā.
...... . . . _ . ^_______,„....._________ ________ ,. , - , .^Jl!^' vas (studentes un skolnieces) Aizbraucot no Oslo. mēs drīz
ASV. Atverot Padomju Krievijas matU; izstādi.. 14. oktobri, pīkst.- dziļajā krēslā uz skatuves varēja oktobri bija organizējusi Vieni- jūnija, septembri, _decemm.i. _^ paskaidro- nonākam atkal kalnos. Mēs
sūtniecību Vašingtonā, Amerikas .8,00 vak. Latviešu b-bas nama no-, saskatīt jubilārā siluetu, ; zali ^as draudzes svētdienas skolas 1. eksemplārs; maksa 6.00, gada - .aoa tūristiem sikus paskaiaru _ .
komūnLtu partiiai radās ļoti tiks.otrs literārais vakars, kurā pāršalca aplausu vētra. ; saime Vin^. kopīgi atcerēties bi- ASV.ūn' Kanādā ;S2,.. citas je- ninnii. 7iev.,nm«nia .ndn valo- b.aucam onppīac ^;nriīha^ rentrs bi°dru J^^^l^^^^ iepazīstinās klausītājus Apmeklētāji bija ieradušies no ja .nākuši'daudzi, jo daudzi, ie- mēs - $1,.
spēcīgs VaCllOdS .ceiiua, ui^^^.". ļ„,,„5VQi;prn +rfmHoc H^zpinip. --i---*-—-----J. . . , ^ ^ .----
. . ar jaunākajiem trimdas dzejnie- visas apkārtnes novadiern, ieskai-g^^^^^
skaits vairojas un. pieauga :a^īi- ļ^jg^j^ oktobrī, Burdick viesnī- tot pat-tālo;„Bath" pilsētiņu pie cītos :ģimnāzijas klases audzek-.
jumus nevainojamā angļu valo- oraucam pa tuksnešainu, ķlin-dā. Lūk, vienā no vecākajām tīm un akmeņiem apklātu apvi-dzīvojamām ēkām. (no apm; 1500. du, kas' esot ziemeļbriežiem- ba-gada) :- ar velēnu jumtu. Tās gāts, bet .savas krāsas dēļ tie esot
"■■ saredzami pelēkbrūnajā' Mums arī neizdodas ieraudzīt. A. A.
citur, kur tie atzma par va,
gu.
lamazū koHedž-: klavieru konc-p
askapellā: Parasti; amatpersonas, aktieri, jubilāra nas. dzīve dzimtenē un .trim.dā..cās visiem priekšnesumu devē- n„«.„5« « iōh,5i m sēdē-ārti saista nelielu draugi un lūgti viesi. Kā pirmais jo dzīvi . uzbūra viņa ; jaunības jiem, visiem, ; kaS: sekmējušišī ^j"^ ?^.^J.ŗ\ l ■ .1-" ;
-hof 5^ ;rr„,,. iubilāni ans-v-ftina vina draugs Hr.ono-c - un līdzgaitnieks .skolot, vakara noorganizēšanu, un ķup- oami, lai atrak varētu uzcelties
. ^4 Wf apmeklētāju škaitu,^^b^^ ..—.- . ■ ■ ,
-2. PASAULES ĶAŖA CĒLOŅI ^u mākslinieci klausīties bija nā-™ l^ika^^b^^^ P.Kļaviņš.. Viņš stāstīja, ar ka- lajam apmeklētāju skaitam, bet un stāties pretim ienaidniekam
Nav pareizi visu vaitiu par 2. ^ugj gp mūzikas denītāju ll^š. Viņš. savā mnā izteicaprie- dēls, teoloģijas stu- iebrucējam. Kādā citā ēkā reni smi ies kara izcelšanos uzvelt kuru lielās atsaucības iespaidā l^H-l^a šāda turneja.ar Ceļpjošā institūta audzēknis, nelaiķis ap- dents; Ivars Gaide,^paziņoja,, kā dzam telpu, kur svinētas kāzas pasaules kara izceisanus . i .^J'/'^. a^iTārto- ^^^^^^ trupu devusi auku lespe- meklējis prof. Daugespriekslasi- viņu ģimene sava teva piemiņai „. ..^ 6-impnP«; frnrii Liek bal-tikai Hitleram un ņacionalsoeia-. pian^^ apsveikt .savu. kollēģi,- kas jumus cik dzīvi pēc tam ;deba- dāvā Tienības draudzei ;nlāksli- • ■ .fi^f^-l,^^^
trSa hfi/Iri^^^^^^ cik daudzus vērtīgus pado- nieka Mērca latviskā stilā, dari- l^^s iet caurrvisai telpai - stJpn
fSfn darbi "^-^ ."""šana notika;pr-ka vietnieka; J.muš-audzināšanas darbā--jauna- nātos koka svečturus-altāra va- augstu, netālu no griestiem. De-
^- KUdiņa mājā, kur draudzīgā at-; jiem skolotājiem devis M. Gaide jadzībām. Noslēgumā nelaiķadzī- jojot vīriešiem bijis jālec ļoti
niosfairā tēlotāji. uzkavējās vai- u.t.t.. Netrūka stāstu par dažā--vesbiedre, svētdienas skolas sko- augstu, lai ar kājām varētu skart
fifr^? nio SvinieS^^^ rākas stundas. Vēl jubilāru svei- diem niķiem un _stiķiem skolotā- lotāji un citas draudzes dāmas baļķi. Mūsu laipnā pavadone
^^^aSk6^wilS^M^r^ sniegumu ju institūta.,dzīve,. maksķemie- bija riipējušās par visu. piemiņas k« tnVp.n esot biiis
A. Ķeņģis;un J Lapiņs. A^ aktieriem pateicās māc. J:: Vē- ku gaitās u. c. M. Gaide kād- brīža dalībnieku pacienāšanu. ^^f tas _gan, esot tD^js
;ģ]S,.kas.bija aktīvs skautu vadi-; j^j^g - ^j^^^ - ^^bliņš u.. c. reiz teicis ..Lielie darbi ir. pada- ® Bijušais strēlnieku kopas pr- iespējams tikai pec 5-6 galonu
tajs, ka .vienus np pirmajiem ap--, Mazajā kolonijā. kUr;kopīgais riti/- bet ja ;dzīvi ..vajadzētu ■■ vēl dis Jānis Bole pārcēlies dzīvot alUs iebaudīšanas, kas acīm re-
ciemojis skautus viņu nodarbi- tautiešu skaits tikko pārsniedz- reiz sākt no. gala, es to risinātu Uz.; Ņujorkas valsti.:' M Ostelis dzot atraisījis ir kājas, iruzņē-
bās,, J. Lapiņs savukārt nepie- 300: (ieskaitot mazos bērnus un gluži tāpat kā aizvadīto". Edīte iepircis jaunu ģimenes māju, ku- mību Jaunākās ēkās pārsteidz
mirsis; vispirms . ierarSt.ies_ _ kora sirmgalvjus) šāda teātra izrāde Zimīte nolasīja divus M. Gaides ŗu. iesvētījis niāc. Kr.'Hermanis. VnV?rip7nTmi haaStThn kas rotā
„Dziesmu; vairogs" megmajuma, .ar lieliem izdevumiem un aktie-: rakstus.: bet Skaidrite Kļaviņa ® : Grand Rapidu un apkārtnes fj^^fi^^^ i^lc ^ r
-j,o kā koristam latviešu dziesmas ŗu novietošanu un uzņemšanu savukārt lasīja, bij.. tautskolu di- latviešu ev... - - lut. draudzē kris-, ^^^^°^s iietas, pura laaes _u._._c.. _
viņam allaž bijušas mīļas. : bija liels, risks,, tomēr viss labi rektora M.' Celma piesūtīto ne- tīta Rita Rence, Pētera un Ilzes un, beidzot . . .: Norvēģija, ir
®'. Sabiedrības; aug-usī atsaucība izdevies, un atliek tikai novēlēt laika - dzīves .raksturojumu ua meita. Kūmi, — Jānis uri Marta ainavas, kas liek; nodrebēt- katra
l un sadarbība, kā; arī. saimniecis- nākotnē nepagurt, ; / rakstnieka Nik. Kalniņa sirš ■ . • V. Z. latvieša sirdij, jo. tās ir tik .lidzir .
Liiikmeti, kiiš iet un nāk, nav ne ievērojami, nedz I neievēroja,ttii. Tikai eilvēks ] tiem uzspiež varenības zī-mo.gu. Edviarts Virza.
ir vakcōk ka 100 eentu,
- maksājat LNAK . -dalības niaksās!
Sūtiet; . ' Sl,- par gaāu —
LNAK, P. b.''BQX 285,.. ; TERMINAL „A", TORONTO,
oNT..,. ■:..■;.-■:..:
mūža darbs ir taVs piemineklis; no tā tu prom aizbēgt nevari. No te\i.s atkarāsies, vai šis pieimineklis būs skaists vai pretīgs, pievilcīgs vai atbaidīgs.
Tikai drosme visajig.stā- | kajā pakāpē dos mums spēkus sveikt pasauli ar smai- I du uz lūpāmV par spīti tain, ķas notiek un kas mums jāpanes. O, M, Mardens. ,