10 LATVIJA AMEMKĀ" Sestdiena, 198S. gada 1. jianijs, 22. nr,
000
L^tvi^ protesta
(Turpinājums no 1. Ip.)
tātā, apakškomitejas locekļiem balsojot, nolēma latviešu (PBLA) iesniegumu pievienot pie oficiālā protokola kĶ daļu no protokola.
Apspiesto Eiropas tautu komiteja Kanādā (AETKK) plānoja par klātieni Otavas konferences atklāšanas laikā. No 5. maija līdz 19. maijam bija noīrēta prājva telpa Chateau Laurier viesnīcā, kas atradās konferences centram ielas pretējā pusē. Tur bija iecerētas žurnālistu sanāksmes, delegātu pieņemšanas un informācijas galdi — savs katrai tautībai. Programma bija kopēja vai arī pa dienai atsevišķām tautībām. Telpas iekārtojums bija gaļumīgs un ļoti mājīgs, ar biroja vajadzībām piemērotu iekārtu. To bija plānojis latviešu arčhitekts Norberts Sebris. Informācijas telpa savam uzdevumam bija ļoti piiemērota, jo tur apgrozījās žurnālisti, delegāciju locekļi, parlamenta locekļi un dažādi viesi. Informācijas materiāli bija ar uzsvaru uz cilvēku tiesību pārkāpumiem Austrumeiropas zemēs ,1 kas viss bija attiecināms uz notiekošo konferenci ielas otrā pusē.
Baltijfis tautu diena bija 8, maijs. Šajā' dienā bija divas demonstrācijas — viena pie Padomju savienības sūtniecības un otra vēlāk pēcpusdienā pie kara pieminekļa. Notika arī preses konference un pieņemšana konferences delegāciju locekļiem vakarā. Sākot ar 8. maiju bija izkārtotas vizītes pie dažādām delegācijām. Vizītēm sastādīja trīs ' personu grupas, katrā pa vienam latvietim, lietuvietim un , igaunim. Apmeklēja spāņu, beļģu, šveiciešu, holandiešu, angļu, norvēģu, zviedru, aņie-rikāņu, kanādiešu, dāņu un franču delegācijas. Latviešu jaunatnes apvienību vadītāji V. Ronis un D. Velnberga guva labu pieredzi šajos apmeklējumos, kur iesniedza Pasaules Baltiešu Apvienības memorandus kopā ar iepriekš sagatavoto PBLA ziņojumu.
Latviešu aktīvitātes Otavā kārtoja no draudzes nama, kur
sagatavoja demonstrāciju materiālus, kur notika ikrītus sanāksmes un vakarā tikās uz vakariņām, kā arī saviesīgu dzīvi. Tur sabraukušajiem tautiešiem, kā arī otaviešiem pašiem bija darba pilnas rokas, lai izkārtotu piecas demonstrācijas trīs dienās. Latvieši aktīvo darbību no draudzes nama izbeidza 8. maija vakarā, skatot savu demonstrāciju atreferējumus CBC ziņās un televīzijā. Kaut arī skaitā nedaudzi, tomēr latvieši varēja teikt, ka šajās dienās latviešu klātiene bija ievērpta un okupētās Latvijas problēma atgādināta. ,
Vistiešākais atgādinājums bija sakarā ar trīs Baltijas tautu karogu pienesumu pie konferences centra vārtiem, prasot, lai arī tos uzvilktu mastos kopā ar pārējiem 35 valstu karogiem. Prasību nodeva konferences administratīvajai vadībai, kas prasīja uz sarunām kādu baltiešu pār-'stāvi. Gluži saprotami, ka prasību noraidīja, bet aprakstu par šo prasību ar paskaidrojumu, ka tiesiski Padomju savienība nevar pārstāvēt trīs Baltijas valstisv nosūtīja visām delegācijām konferences centrā un arī presei.
Piektdien, 10. maijā no
Helsinku nolīguma Cilvēka tiesību īstenošanas vērtēšanas konferences laikā Otavā delegāciju informēšanai ari latvieši bija iekārtojuši plašu dokumentu izstādi r— ziņu galdu. Uzņēmumā PBLA priekšnieka vietn. Dr. L. Lukss ar Austrālijas talcinieci Marutu Zvaigzni. :
tiņi pārstāvji, l^i tiktos ar krievu delegāciju atsevišķi.
ASV tautas vietnieku nama ņemšana, kurā piedalījās čet- uz sanāksmi, kur deva vērtē-
un senāta bija ieradušies sep- ri latvieši — V. Ronis, I. Kal- jumu un pārskatu par kon-
niņa,M. Zvaigzne un L.Lukss. ferences gaitu. Tanī pašā-die-
17. maijā Kanādas delegā- nā uz līdzīgu sanāksmi aici-
Pēc šīs tikšanās bija aicināta cijas vadītājs H. Jay delegā- nāja musu ļjārstāvjus pie AŠV
prese un citi informatīvā sa- cijas birojā bija aicinājis no delegācijas, nāksmē. Šinī pašā vakarā ASV apspiesto Eiropas tautu komi-sūtņa mītnē Otavā bija pie- tējas vienu no katras tautības
Kon ference f urpinājas.
Archiblskaps Arnolds Lūsis
Izcila garīdznieka jubileja
Sarīkojumu Kalendārs
Meklēju
nopietnu cilvēku, kas varētu 3 nedē|as vasaras vidfl but kopā ar vecāku sievieti privātā mājā Westhili rajonā. Lūdz zvanīt 282-4402.
r»«» •«••••••«•••«•••••••••■«48i
,• •••••••• • • • • • . .•»••. • • • • • "2
'A«g.. . . !. . .... . ... .* . ..... . .bAA
^~ ^^^^^^^^^^^^^^^..•••§
••••••
[••••••
__ pt.
gk(hm •* * • • •••••••••••• • • • • • •■^
1. jūnijā pL 11 Latviešu Namā TLB sestdienas skolas 344zlai(iuma svētki.
6. jūnijā pl. 14 Latviešu Namā pensionāru sļ&zonas slēgšanas sanāksme ar kora dziesmām un kopdzie-dāšanu.
8. jūnijā no pl. 9—14 Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas lietotu mantu tirdziņš Latviešu Nama parko-šļanas laukumā.
9. jūnijā pl. 17 Latviešu Namā mū-zilcāla pēcpusdiena ar baritonu P. Sķetri un J. Beloglāzovu |~ klavie-
t. / bIrzaine ^
15. jūnijā DV Toronto nodaļas šaušanas ļsacenslbas un Jāņu ielīgošana.
Šī gada 9. jūnijā apritēs piecdesmit gadi, kopš mōcītār ja amatā ordinēts viens no mūsu redzamākiem ev, lut. baznīcas mācītājiem, kā arī viens no ražīgākiem un pazīstamākiem rakstniekiem — prāvests Artūrs Voltkus,
Piedzimis 191L gadā Liepājā, agro bērnību pavadījis Lubānā, kur viņa tēvs bijis skolas pārzinis un draudzes ērģelnieks, A. Voitkus skolas gaitas sāk Rīgā. Pēc pamatskolas beigšanas mācās pilsētās L vidusskolā, vēlāk Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, ko absolvē 1929. gada pavasarī.
Ar labsirdīgu humoru Voit-kus atceras savu bērnību un pusaudža gadus. Savās atmiņās viņš raksta: „Lubānā ieguvu pirmās zināšanas makšķerēšanā, šlidskriešanā un citos ūdens sportos, kā arī sāku nodarboties ar rakstniecību. Līdz kara beigām jau pilnīgi zināju lielos un mazos burtus kā vecajā, tā jaunajā ortogrāfijā. '\.. Rīgā, Sprīvuļa pamat-* skolā, pārdzīvoju savu pirmo mīlestību. Objekts — klases audzinātāja.
1929. gada rudenī Voitkus sāk studijas Latvijas universitātes Teoloģijas fakultārē., Studijas Voitlcus veic ar lielu ^ nopietnību uti sekmīgi beidz 1935. gadā. Šai laikā, liekas, jaunajā studentā kraisījušās arī ilgas dzejā izteikt savas izjūtās un pārdzīvojumus, kaut gan pašas pirmās dzejas — par mīlestību un varonību — bez vēsts pazudušas (iespējams redaktora papīrkurvī).
Tūdaļ pēc ordinācijas mācītāja amatā A. Voitku dar-
ba aicina lielā Zaļenieku un Glūdas draudze. Pēc dzimte-nes atstāšanas darba iespējas rodas Ansbachas un citās latviešu bēgļu nometnēs. Izceļojot uz Kanādu,, Voitkus sākotnēji strādā \ Hamiltonā, pēc tam daudzus gadus par Montrealas latviešu Sv. Trīsvienības ev. lut. draudzes mā-citāju.
Savu mācītāja sūtību A. Voitkus vienmēr pildījis ar lielu nopietnību un atbikttbas izmaņu, zinādartis, ka draudze klausās ne vien mācītāja vārdos, bet vēro arī mācītāja personisko dzīvi m darbus. Kā Dieva, vārdu sludinātājs un sprediķotājs l^oitkus necenšas būt, kā ta$ tagad dažkārt notiek, „oriģināls'\ Viņasvēt-runas ir nopietni pārdomātas, iesakņotas Kristus evaņģēlija^ atziņās un patiesībās, vairoties no liekvārdībā^ un paņēmieniem, ko daĶkārt lieto, lai saistību klausītāju uzmanību. Ar tādu pašu nopietnību Voitkus pildījis arī viņam uzdevumus mūsu
kopbaznīcā, pildot LELBAs pārvaldes priekšnieka pienākumus, kamēr no šī darba viņam jāaiziet saskaņā ar vecu-, ma cenzu LELBAs darbības noteikumos. Joprojām A.Voit-kus ir Baznīcas Virsvaldes vi-cepreziden ts un Kanādas apgabala prāvests. Sākot ar šo gadu Voitkus ir arī baznīcai tik nozīmīgā žurnāla Ceļa Biedrs redaktors.
Izcila vieta A. Voitkum pieder arīlcļtviešu literatūrā. Nenoliedzami Voitkus ir viens no mūsu visredzamākiem un ražīgākiem rakstniekiem, kura darbus laikam būs lasījuši visi latviešu trimdinieki, jo tie iespiesti ne vien grāmatās, bet publicēti arī mūsu lielākos, svešurnā izdotajos laikrakstos, īpaši krāsaini Voitkus rakstnieka talants atplauka Vācijā, kur viņš sacerējis vairākus stāstus un lugas — Jūdass, Krāpnieks, Cilvēks vārtos.
Lielu interesi un pārrunas modināja Voitkus pirniais, plašākais darbs — romāns Bet es jums saku, kurā tēlota jauna mācītāja pieredze un pārdzīvojumi draudzes darbā. Mācītāja amats jau ļauj ieskatīties' daudzos mūžos un likteņos, dažādos raksturos un cilvēku savstarpējās attieksmēs. Te ir bagātīgā viela rakstniekam, un arī Voitkus to bieži ir izmantojis savos darbos un romānos.
. L. La
Artūrs Voitkus nav vairījies reizēm teikt arī skarbus vārdus par mūsu trimdas kaitēm un vājībām, bet parasti gan viņš to ir darījis ar labsirdīgu humoru, par ko jāpasmaida un jāpasmejas. Bet — tas izraisa pārdomas, — pārdomas par to, vai mēs ejam pareizā ceļā un vai esam tās Dieva žēlastības cienīgi, kas mums parādīta, — mums, kas esam izkļuvuši brīvībā, mums, kas dzīvojam pārticīgu dzJvi, aizmirstot, ka tā var kļūt par slazda valgu, kas mūs atsvešina no Dieva un no mūsu latviešu tautas.
Lai Dievs savam uzticīgajam kalpam dod vēl daudz garīgas degsmes un spēka radošam darbam, uz ko, kā viņš pats raksta, „mani mudina mana sieva Margrieta, ar ko laulībā esmu nodzīvojis kopš 1937. gada, un kas man dāvājusi divas meitas — Marutu^ i^n Ilzi, un ik goda dienā pa kakla saitei".
Paldies i rakstnieka skubinātājai, kas ģimenē izpilda it kā rakstnieka Mūzas vietu. Cerēsim, ka rakstnieka kakla saišu kollekcija kļūs vēl daudz bagātāka uņ lasītājiem nepie-
trūks Artūra Voitkus jauhda
bu nu.
dzeju, stāstu uņ romā
MekI
taiiUetj (dfimir vai kungu), kas varētu veikt dfirza apkoptas darbusļ pHvfitfi majfi Mount-land Drive, Scarboro. Zvanīt
439-6842
Sirsnīgs paldies visiem latviešiem, kas balsoja par mani Jprk-Mills iecirkni Ontario v&ā-šanās 2. maijā.
duntis tanniš .
