U. s. A.
Published twice weekly by tlse Latvian Relief
Society orcasiada «Daugavas Vanagi", — Editorial and Business Offices: 123 Huron St., Toronto, Ontsrio, Canada. Teleplione em 8-0792. Editor in u.s.a. — a. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Iiidgewood 27, n.¥„ u.s.a. Tel.. EV. l-p21g,
■ au.thorized as second clasš MAĪL . post:office department, ottawa..
wednesday, januarv 4, 1961.
1./1035. n-rs. :
TREŠDIEN, 1961. GADA 4. JANVĀRĪ
ii. gadis.
Lameštt laikrakste Amerikā
iznāk divas reizes nedēļā trešdienās un sestdifr» BJās. Izdevējs— Latviešu aprūpes,biedrība Kanacļfi «Daugavas Vanagi". Redaktori: L Vīksna, j. MioK A. Gaiiītc. Redakcija un kantoris: m Huron Sl^ Toronio, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0792. ASV ml. - A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Ridg©» wood 27, N. Y., U.SA Tel.EV 1-5212.
aDauēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 m«KU §1.50; 3 mēn. §4.50; S mēn. §8.50; par gadu §16.C11,
Sludinājumu maKsa: sludinājumu da|ā 5.',60, leKstā S-<20-5-B.40ūar vienu coUag desjaa telpn. i
lai .šis, gads būtu .jauns! vai berhnes krīze
. gacis sā«ies. šis ir ^ laik-raiksta pinnais siuimiiirs; šis ir gada saipulču mēnesis orgaaizē-U&m latviešiem; šis ir laiks, kad vēlreiz pārcilājam savas privātas cerības ko — š.s gads m<!ii!ms mesīs? ■ •
Čilvēcislii biidaini, mēs parasti jautājam tieSi tā, kā tas augstāk •uizsnakstīts. Mis gaidāmi, lai kas notiktu; mēs sagadlām, ka muims kaut kas bfis. Jaunajam gadam Mtu jādod; vaJrāk no tā, ko mēs atātu pAr labu, un jauingada yē-lējumam> biitu laipnos, spārnotos vārdos tas Jāiuovēl.
Šīs rindiņas to tomēr nedarīs,, un nedarīs d,ivu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs esam par ^udz Jau sev laipnības teikuši: Mēs ■— latvis".! Mēs varam to im tp! Īstenībā ~ jo drošāk kāds sit sev pie krūtīm, jo sikaidiōk re-toms, ka tas pagaidāmi ir viss, ko viņš līdāt šim darījis. Un otrkārt — esam piar daudJz gaidīju. šliniD citiem — gara mo Dieva, no likteņa, gan no citiem latviešiem. Visvairāk no pēdējiem. Mūsu kritika parasti ir skarba, mūsu prieki par savējo neveiksmēm ir slikti slēpti. Izinākumā mūsu draudzēs, biedrībās, nodaļās, kopās Aui pulciņos varētu būt vismaz trīs reizes va-rāk locekļu, mūsu macionālajam bam. tālab varētui būt villas trīs reizes vairāk līdzekļu um sipēka.—: kā tas ir .tagadl. Mūsu mala stāvētāju un pazudīušo skaits varētu būt vismaz trīs rei^ zes mazāks.
Varētu būt, bet nav. Vai laš visu [to īpaSu) novēlam ar!
ir spēks, ka vārdi bez darbiem dara vairāk! ļaujDa kā laba un ka cilvēkam kaut kur jādarbojas, pie kaut kā jāpieder. , Ja kāds latvietis atŗaUļjas no savas ^U' tas, viņš nav grozījis nacionālās piederibas likumu, bet ar savu izņēmumu to tikai apstiprinājis. Ja kāds nemaksā savu nacionālo centieinu īstenošanai un Latvijas brīvībaij viņš nav. atcēlis savu pienākumfu,; bet gan to pārkāpis^
Bet mēs vmm groāt īsavu likteni, ja mēs ļautu savai sirdsapziņai ņemt virsroku. Novēlēsim sev. to. Tad kļūsim p^'par da-rītajiem, mi^ātājiem, kopā gājējiem. Tad mums apnllis tukši vārd(i un mēs pievienosimies tam klusajam kodblam, kai visus šos gadluB ir ^toēlls un kopis arvien augošo, arvien saticīgāko latvie-.šu.d^aivMinī brīvajā zem®.
V. Upeslā«ls,
^ ■LNAK.;:valdes:prififelsē(āis.
rietumvācija-ar padomju savienību un austrumvācou par paplašinātu tirdzniecību nākošajos trīs gados.
Tikai ,24 stundas pirms vecā līguma notecēšanas, Rietumvācij a un Padomju Savienība parakstīja jaunu tirdaiiecības līgumu, paredzot daudz plašāku preču apmaiņu nekā li'da/^šim. Divas 'dienas pirms tam jaunu - tirdz-Blecības ligumu savā starpā- parakstīja aii abas Vācijas.
Jaunie līgumi no vecajiem atšķiras tikai ar to, ka tirdzniecību nākamo 3 gadu laikā paplašinās im ka Biefcumberllni komunisti tagad rakstveidā atzīst par Rie-tumvācijas sastāvdaļu. Teorētis-M tā tas bija arī līdz-šim, taču faktiski risinājās citādi. Komunisti būtu gribējuši, lai Rletum-berlīni atzītu par Austrumvāci-jas sastāvdaļu. - ■
Ja mēs to darītu un paši iemainītos, tad neviens gads imiums vairs ihebūtu jauins.
No šīs vietas ^ kas rādaņiusu trūkumus — mēs tagad varētu I!»vērties nākotnē, jo ir kaut kas, kas mums to atļauj darīt ar cerībām. Tā ir mūsu sirdsapziņa, kas tomēr visu laiku, mūs ir tratucējuisi, teikmiama: negaidi no citiem, bet dari pats. Ej, piedalies, miaksā. Sūti bēmius sa-vējo pulkā, smelies atziņas savā valodā- Neesi viens, esi kopā ar savējiem. - •
Mēs nevaram, groāt likumus, uz kā dnve balstās: ka vi^ībā
LAIMĪGU JAUNO
visiem latviešiem Kanādā, mūsu aktīvajiem darba darītājiem, ^unatnes organizācijām, skolām un to balstītājiem novēlu savā un Centrālās organizācijas vārdiā, cerot, ka mūsu kopīgais spēks par labu Latvijas - brīvībai arvien vēl augs līdz ar mūsu personisko nostiprināšanos šinī zemē. ...
Pie reizes pateikdamies par ap-sveikimiiem — ar šo atpērkos ino tādu sūtīšamu ar ziedojumu tN AK Palīdzības nozarei.
V. Upeslācis, L^{AK valdes priekšsēdis.'
asv militāri atbalstīs uosas LIKUMĪGO valdību
Komumsti izcīna vairākas uzvaras Laosā. i
Pilsoņu kara saraustītās Laosas labā "spārna valdība apgaJl-' vo, Ita komunistu i»ai!tlzāniem palīds ZiemeļvietHaaimas regulā-. ' ' rā
Pagājušās nedēļas nogale bija visai nesekmīga ,:Ļaosas valdības karaspēkam, kas komunistiem atdeva divas pilsētās, vienu tikai 55 jūdzes no komunistu Ķīnas robežas." Situācijai Lsosā pasliktinoties, pēdējās val'diba turpina apgalvot, ka komunistu partizāniem palīdz Ziemeļvietnamas regulārā armija, kas Laosā iepludinājusi 3.000 labi bmņotu vim, ko komunisti ņoIiedZ; (Anglijas ārlietu ministrļta^ ^iemeļvietna-mas ka^īŗu-l.^iāi^enei Lax)sā nav atradusi pietiekami daudz pierādījumu, Isamēr Vašingtona jau gandrīz pilnīgi. pārliecināta, ka Ziemeļvietnama palīdz Laosas komunistu partizāniem). Sagaida, ka Laosa jau vistuvākā laikā prasīs Sav. Valstu un Dienvid-austrumāzijas aizsardabas organizācijas palīdzību. Bet palīdzī-toss sniegšana iespējama vienīgi tad, ja to pieprasa kāda organizācijā esošās valsts legālā val'dī-■ba.
Sav. Valstis ar eventuālas palīdzības sniegšanu Laosai jau ir nopietni rēķinājušās. Vispirms amerikāņi pieprasījuši nekavējoties Dienvidaustrumāzijaš aizsardzības organizācijas padomes sēdi, kurā pārrunāta, -kas darāms, lai Laosai sniegtu palīdzību. Ja palīdzības lēmumu pieņemtu un Laosa palJdzību prasītu, tad amerikāņi būs talkā jau dažu stundu laikā. Lapsas tuvumā kreisē mz turieni oio Hongkongas nosūtītais amerikāņti lidmašīnu bazps kuģis Leksingtons. Turpat tuvumā arī atrodas divi armijas transportkuģi ar pusotra tūksto-
ša vīriem. Vairāki lidlauki Sav. Valstu dienvidos atrodlas trauksmes stāvoklī. Tā kā lidlauki ir Izpletņu lēcēju apmācību nometņu tuvumā, tad Laosai varētu eventuāli palīdzēt arī ar amerikāņu gaisa desantu.
Kamēr Laosa saivus brīvos kaimiņus -vēl nav talkā saukuši, komunisti baidās, ka tas tiks darīts.' Hanojas rsidio kategoriski noliedz, ka kāds Ziemeļvietna^ mas,kajavjrs.būtu pārgājis La-ošas robežu. Radio, deklarē; ka Laosa šādas baumas . palaidui^i vienīgi, , lai iegūtu Sav. Valstu un Dienvidaustruhivācijas aizsardzības organizācijas simpātijas un rastu pamatu pēdējo spēku nosūtīšanai uz Laošu. Komunisti pārmet ASV rupju jaukSa-nos Laosas iekšējās darīšanās..
skais Pāri plecam UZ
Pāršķirstot 1960. gada notikumu atmiņu gtāmatu, taihī redzami daudiz drūmu, pat baigu lapaspušu, daudz politsku sa- j režģījumu, valdības križu, dabas un citu katastrofu, un tikai pāris priecīgus notikumus — trīs jaunas karalisko namu atvases, di^'as laulības um, šķiet, — vienu ho vislielāliajieņi brīnumiem pasaulē >- 7 g. vecā Rodžera Vūdvarda laimīgi no-beigto ceļojumu lejā pa Niagaras Pakava ūdenskritumu.
Kā %<myi n.» zījmgākajiem no- foties diviem lidaparātiem, uoga- /
tikumiem būtu jāmin 16 jaunu, lina pāri par 130 personu,bet tre-
neatkarigu Āfrikas nāciju uz- šā liilmašina nogāžas Minclīenē,
ņemšanu Apvienoto Nāciju sai- sadragājot kādu ielu dzelzceļu
mē. Tomēr daļa no tām, šķist, vagonu un nogaliiiot ap 70 cilyē-
piedzimušas krietni pirms laika, ku.
un to neatkarība kā pašiem pa- Starp laimīgāk»jiem clīvēldem
valstniekiem, tā pasaulei atiiesu- 1960. gadā, jādomā, var minēt .
si vairāk ļaunuma nekā labuma, princesi Margaretu, kara 6. mai-
Afrikas nemieri visvairāk sķā- jā salaulājās āŗ fotogrāfu Anto-
ruši Franciju, kurai Alžirijas kri- Armstrongu Džonesu, un
ze radījusi daudz satraukumu, Beļģijas jauno karali Boduēnu, īpaši v'aJdibas galvām de Gol-.>as gada beigās apprecējās ar .
Ism, kas, tāpat ka visa valsts, spāņu aristokrāti Donu Pabiolu
daudz zau'Jējusinosava prestiža. Moru. Ari stārķis, lidinādamies
•Toties labāk frančiem veicies zi- virs pilīm, nav bijis pārāk
nātnu laukā, un 13. februārī Sa- slinks,,un pirmā karaUskā atya-
haras tuksnesī sprāga pirmā se, kaš piedzima pagājuša gada
franču atombumba 19. februārī, bija princis Andrjū
Otra valsts,: kuras liktenis sma--^g^^as^^^^^ : gi: saistīts ar Āfriku, ir Beļģija, P""^^ ^^^P^"^- Troņmantnieku un pāragrā neatkarības piešķir- sagaidīja ari Japāiias kroņprin-šana Kongo republikai radīju! cisAkichito ar princesi Mi^^ šas un; droši ^^ien, radis vēl ilgi kuriem :^23. februāri piedzima
jaunajā gadā lielas nepatikša- P^^^^;^ "l^'^j, .
. Vislaimīgākais tevš tomēr laikam ir Irānas šachs, kam 3. sieva Fara Diba 31. oktobrī
ar
Kanādas daba Jaun® gadu sagaidīja In'āšņā ziemas rotājumā.
-r- . J. Oģera/Uzņ.
nas pasaulei.
■ Notikumu' S€dbā> sakairā
„pasu lilcumu" melnajiem. Šarp- --^-^^^^ iĻx^';^^y,. vUle notika smagi nemieri, kuros , „. ^p^nācē u nrinci Rēzu nogalināja ap 70 iedzimtos, 300 ^as Pēcnācēju, punci Ķezu _ 50iixi«y» o^, ,u iou^iiiitvo, uiA/ šķirtus ceļus ģimenes dzīve
ievainojot. - ^ _ , Pagājušajā gadā toties izšķīrušies
č?f.,f/^^^^^^^^^^^ iet kino zvaigzne MaiilīnaMon-
ro un 'di-āmaturgs Arturs MiUers, tāpat šķiras slavenais aktieru pāris Sērs Laurencs oiivjē un
'dības galvā Lumumba, jūtami sadarbojoties ar Pad. Savienību, noveda jauno republiku chaosa Stāvoklī, pats nokļūdams apcie- J^" tināiumi
•SS^ gS£SL^« kurnu. Jā JkaU valdības maiņa
Kvebekā, kur pēc 16 gadiem pie
■ >**.s«s»r.
Nemiernieki atvaira Kongo pulkveža iebruku-
.mii
provincē.
sekretāra Hānuneršelda atcelšanu, kas tomēr nenotika, toties ■Beļģijā gada beigās radušies :smagi streiki^uiJ^:vi|pāvēja valdī-■ bārkrize.^-^' .^V:-:;; - :y: Dienvidafrikaš premjeru Ver-
varas nāk liberāļi žaka Lesāža vadībā,
Pirmo olimpisko zelta meJaļu siēpēšana Kanādai izcinā Anna
- , . . ^ ,iv - Hegtverta, toties saimnieciskā vurdu levamo atentāta 12. apri- piedzīvo bīstami
Kongo republikas aimijas komandieris pļkv. Mobufe jaiiio gadu iesāka ar mēģinājumu gāzt komūmistu atbalstītā GI-zengas valdību l^ivu provincē. MUitārās pprācijas beidzās nesekmīgi, neMernIekiem padsenot Mobutu karavīrus.
lī. 1.
izvēris par melmidie->^t^J^^^^ -nu ASV. kad Pad savienība no- ^^^^^^^^ zēns pasaule dro
KarfflnāUs Spellmainis pārliecināts, ķa Kubas ministru prezidentam Kastro nepieciešama ārstu iMtlīdzība.- . ■"•^ ,•^. V a š iii g t 0 ņ ā. Pagājufās nedēļais nogale uz Kubas valdības pārmetumiem atbildēja kar-dinālis Spellmanis, kam komunisti pārmet, ka viņš ziedojis 10.000 dolāru .palīdzībai bēgļiem no Kastro reama. Kardināls ris tikai kā bez grūt^āni attai^noj a savu ricīfou, bet piedevām vēl piedāvāja brivu ārstēšanos Kubas ministru prezidentam. (Daudzu psīchiatru uztverē Kastro ir garīgi slims, kam nekavējoties vajadzīga nopietna ārstēšanās).
gāž izlūididmašīnu U-2, sagūstot ^^ ^J-' Pilotu Fr. Poversu,^kuŗu tiesā ^«^^^J Vudvards.^ kas gandrīz-
Maskavā, piespriežot tam 10 ga-^ «k^^^^^ ^J^^^^^
. Politiski: notikums atbalsojās anda - Urundi galvaspilsētas dus par spiegošanu, šī konflikta Niagaras ūdenskritumu, «ur to
Apvienotajās Nācijās, radot tā- Usumbukas lidlauku, , kas esot dēļ Chruščevs ar lielu pompu iz- ^^Pļ*l^^/^^^^^^^ giaosanas kugis.
laku saspīlējumu Beļģijas un vienīgais pietiekami lielais lid- jauc Parīze maijā paredzēto ga- . ■ kuriozs gadījums _atzime-
staŗptautiskās organizācijas at- lauks,visā apkārtnē, kurā Mobu- lotņu konferenci, jo Eizenhauers Sļ^^,,"?„-7,^^^^^^^
tieksmēs. PiiTOs apmēram nedē- tu lidmašīnas var nosēsties. atsakās viņam ^.atvainoties" .. .
ļas Padomju . Savienības varas- liai gan pirmā • plky. Mobutū Pagājušajā gadā jūtami pa-
(vīrs : Ohruščevs paziņoja^ ka militārā ekspedīcija Kīvu prbvjn- sliktinās ari ASV - Kubas attiek-
atbalsta tagad apcietinātā Lu- cē beidzās bez panākumiem, ta- smeš, un pēdējā atsavina visus ".7."'-
mumbas kādreizējo vietnieku Gi- ču Gīzengam ar to likts saprast, amerikāņu īpašumus; ASV savu- ^^'^"^i no majam.
zengu, kas ir Kivu provinces mi- ka.nākotnē viņam miera -lebūs kārt pārtrauc ar Kubu saimnie-
pēc 11 gadu slēpšanas iatrasti 18 g. v. Konija, 15 g.v. Gordons un 13 g. V, Glenda Dikensoni — pundurīši, kurus vēcāki nav iz-
PASAULES SKATUVI
nistru prezidents,un sevi par tā- un ka pēc Mobutu spēku pastip- ciskās attieksmes. Turpretī krie- iggo gadā atstāiuši šādi ievēro-du ieskata ari Visas Kongo re- '•'■"ōconoc vme, noTviiaMiioVii oi._ .c-i...,.;;.>,- .._ t^..v..,.j„„^ . ' ° .. .
draudi LIKVIDĒT PRETAMERĪKĀNISEĀŠ
kmeklešanas komiteju .i:
Jaunais Rūzvelts- sola iesniegt peticijas Kongresam
Kopš 1938. gada pie ASV Kongresa pastāv komiteja pretame-rikāiuiskas darbības izmeklēšanai. Kamēr FBI uzdtevums ir galveno, kārt izdarīt izmeklēšanu, lai savāktu pierāļdījumus tiem procer saem attiecīgu moziedanieku sodīšanai, Kongresa komitejas uzde-vrans ir vākt informāciju, uz kā balstīt likumdošanu valsts 'droš!-ibai. Savas darbības rezultātā komiteja bieži sniedz informāciju publikai, kurpretī FBI savu in-fformaciju neatklāj.
Komitejas darbs ir ļoti nepatīkams komunistiem, un. tāpēc • tie cenšas darīt visu iespējamo, lai to nomelnotu un beidzot likvidētu.
Sevišķi pēdējos mēnešos ir strauji kāpināta aģitācija par š's komitejas likvidēšanu. Komunisti un viņu kalpi strādā vaiga sviedros, lai nākošā Kongresā, kas sanāks 3. janvārī, šo komiteju nolikvi'dētu.
Sevišķi spēcīgi šī aģitācija .notiek daudzās universitātēs, kur organizē speciālas studentu komitejas, vāc parakstus petīcijām un aicina rakstīt saviem Kongre^ sa pārstāvjiem^ lai likvidē minēto komiteju.
Kongresa -pārstāvis Džeims Rūzvelts, prezidenta Pranklina Rūzvelta dēls, sola visas petīcijas celt priekšā Kongresam un ierosināt komiteju likvidēt.
Cik veikli komunisti prot šai lietā izmantot neinformētus uu lētticīgus studentus, to ļoti labi parāda gadījums pagājušajā maijā Sanfrancisko, kur komunistu sakūdīts studentu pūlis sacēla lielu traci pret šo komiteja. .
šis. tracis ir dokum.^ntēts filmā „Opēration Abolition", kura izgatavota, saliekot kopā vairākas chronikas..
To derētu redzēt katram, jo tā ir ļoti iespaidīga un brīdinoša.
Filmu iespējams īrēt no:
House Gommittee on Un-Ame-rican Activities, House OffiC3 Bldg., Washirigton, DG; American §ecurlty Couincil, 205 West Mohroe St., Ghicago 6, -111.; Edii-cation for...American Securltv,' P.O. Box 43, Gl9nview, Iļl.; Free-. dom Cntsadte, P.O; : BOx 4344, Portland 8;:Ore.
Mūsu katra pienākums būtu gādāt, lai :„House. Committēe oii Uņ-American Afctivities" rie vien turpina pastāvēt,, bet lai pastiprina savu^darfoību.
Būtu nozīmīgi, ja mēs katrs personīgi un arī mūsu organizācijas aizrakstītu sava iecirkņa Kongresa ;pārstāvim uz adresi: House Offics Bldg., Washiņgton, D.C., uii prasītu, lai viņi stāv par šo komiteju un palielina tās bu-; džetu. Tas jādara nekavējotiss, jo janvāri par to lems Kongi'eš.s.
.. . ^ ^. . . "bāšanas viņa nemiernieku ar^ publikas mēroga. -.Pret-Gizengu mijai jārēķinās ar jauniem uz- ties Chruščeva i. vietnieku Miko- mu princis sieviešu mīlulis Ali nostājusies negalā. Kongo va^ī-: brukumiem. jā^u, ko, Kastro saņem atplēs- Kāns, kas nositās autokata^tro-
''n^^!?K^fn''^w OTT rīTI OTT?1?ĪKI tām rokām, noslēdzot daudz ne- ^. Anglijas strādnieku vadonis.
n5pkv._Mobutu, kura kaŗavin BEĻĢIJA bTKMM rakstītu draudzības ilgumu. A.Bev^sMieliskais zviedru te-
turpinās ; Nepatīkams brīdis ASV,. īpaši nors Jusijs Bjerlings un baritons
nīstm prez^entu Iļu^ . -^^ '^'^ . tās prezidentam Eizenhaueram, Leonards Vorrens; Nobela prē-
■kas aiz restēm gribētu nogādāt jau KOPŠ 20. DECEMBRA SO- bija jāpiedzīvo sakarā ar smaga-.^jj^s laureāts,.franču rakstnieks, an. ._Q;lzeng^. Nedēļas nogales ^ialiSTU ARODBIEDRĪBAS jām pretamerikāniskajām de- Alberts Kami; leģendārais nāves nS Mobutu^Si-SS 'CĪN^ PRET VALDĪBAS PO- m^ācijām^Japānā kuras re. g^^a atvairītājs,; par .slepkavību panaKt. MODUiu SP6K1 no. oeļgu , ■ zultata Eizenhauers-'atceļa.savu ■.«oHp.?ātaf«{ izvarotais' • bestselle--
pāi-valdītās Ruandā - Urundi ie. LiTIKU. Ti.rPd7ēfT aTirv-rnoiiinii,
■ ■. .pareazeto apciemojumu Japāna, ra jiutors Carls cesmans; sievi?-
; B r i s e 1 ē. Beļģija vēl v:en- Sadarbības ligimis abu valstu mīluļi, aktieri Kļarks Geble mēr atrodas streika varā un pil- starpā tika tomēr nolīgts. un Ērols Flīns; kādreizējais Vā-
SāpTgs;:gsids..;h:jis-arī-sirmajafti gijag• bruņoto'-" spēku.'virspāvēi-bri'esmas stipri pieauga dienu Dienvidkorejas^ prezidentam — nieks A. Keselrings; Romānovu
pirms Jaungada, kad streikotāju Slngfnan - Rī. kurš pēc īsas, asas ķeizariskās dzimtas pēdējā atva-
, , sadursmēs ar policiju viegla per- i'9volūcijas atkāpās no amata. sg^.gl)^ņ^^
Taka uzbrukums Kivuprovm- gona tika nogalināta un daudzi 'E^^cSjā s Mitropoulos;.
ceinaca-no Ruanda - Urundi, .^j^. jg^^inoti. Gadījums izraisīja: apcietinot j^^^gļ^ balvas laureāts Boriss
notikums. Apvienotajās Nācijas jaunu protesta gājienu virkni un un tiesājot viņa valdības locek- pasternaks;sark&nāp Vācijas va-
sasnisdza politiskas . eksplozijas ^^^^^^ rasvīrs Vilhelms Pīks; Amerikas
speķu. Ruanda.-jarundi, ko par- nos vispārējo streiku turpināt, A^PJsta mēnesī atentātā noga- j^ontinentā pazīstamā irakstniece
valda beļģi, atrodas AN pārziņa, ^tj^ būs izdevies piespiest valdību lina Jordānas premjēi-u Hazu un publiciste Emīlija POst.
un Jģeneralsekretars Hammer-^^^^^^^ vismaz atsaukt tās Majāli, kā ari 10 citus valdības Un piedzimuši? Protams, dau-
šelds deklarēja, .l^a beļģiem_ nav ^^^^^^-^^^^^^^^ polītiku. Vai- locekļus. ^zi miljoni jaunu dvēseļu, par
nekādu tiesību izmantot mmeto diba no savas puses ir nolēmusi Turpretim tai pašā mēnesī pec j^^m likteni un dzīves gaitām
territoriju plkv. Mobutu miļita- neatkāpties - tiklīdz sanāks par- ilgiem nemieriem neatkarību no ^ rakstīs vel tāli nākošie gadi.
rām operācijām. Apvienotajās j^jjļg:y2sa^^ britiem pēc 82 gadiem .iegūst . . . Jg^,
bruka Kivi provincē, kur" pēdējos sagaidīja spēcīga nemiernieku
atvaires uguns. Pēc tam, kad Mo. , . . • i,?;;
bufespēlmstaq.ā jau bija vairā. S.^^ *—
desmit ievainoto, iebrucēji atkā--Pās.;'
Nācijās, nolemts.. ka neviena, valsts nesniegs tiešu palīdzību nevienai kustībai Kongo republikā. Palīdzība drīlcst nākt vienīgi ar Apvienoto Nāciju starpniecību. (Kad Padomju Savienība lē-
jiem taupības likumiem.
JAĪJNA-NAUDA
Kipra.
Smagas zemestrīces, plūdi, vulkānu izverdumi pārvērš čiles seju, un 29. februāri 12 sekunžu zemestrīce noslauka no zemes Jaunais krievu rut)lis. kas pir- viršus 80 proc. nō Agodīnas pil-
SPIEGU PRĀVA
J a u n d ē 1 h i. Indijas vai-dība paskaidro, kā apcietināti 8
mumu ignorēja, nekas, protams, j^^j.^.^ p^j.ā^^^^^^^^ 1. sētas Marokā. nogalinot ap 600 valdības ierēdņi, kas piegādājuši
nenotika). Beļģu atļauja Mobutu janvārī būšot 10 reizes vērtīgāks cilvēku,- kamēr 12.000 paliek bez; slepenu militāru informāciju ār-spēku, koncentrēšanai Ruandā - ^gģ^ Reizē ar to valsts oūš pajumtes. valstu sūtniecībām. Vismaz vie-
Ū.randi,. uzsvēra ģenerālsekretārs, .j^djā^vojušies uz iedzīvotāju rēki- Likteņa roka pagājušajā gadā, na no vārdā nesauktajām .sūtni.ļ-šai gadījumā nozīmē tiešu pali- j^^j^jj^^šinējā nauda jāapmai-.beidzot aizsniedz Ādolfu Eichma- čībām piederot ķādat lielai ko» dzību pulkveža nodomiem. na'10:1. nu Argentīnā, kuru tur nolaupa mūnistu valstij. No kāda a^^^
Sakarā ar■ augšminēto starpga- Valdība gan apsolījusi jauna- un aizved uz 'izraelu, saucot pie ka Indijas ārlietu ministrijas dījumu Ruanda - 'tJrandi, Beļģi- -jam rublim pieskaņot darbini?- atbildības par 6 milj. 2du likvi- darbinieka kabineta slepeni do-jasvaldiTsa Briselē paskaidroja, k^^^^^ kumenti izzagti, tiesi laika, , ka.t
ka Kongo republikas prezidents būs šis pieskaņojums, -to padom-= Gada beigās, 16. decembri, pa- Jaundelhi. uz robszsarunam bijm Kasavubu personīgi lūdzis atļau- ju iedzīvotāji izjutīs jau visā sauli satraue smagas lidmašīnu ieradies komunistu Ķīnas rainlB-Ktt^etis bikāgā.'ju Mobuhi spēkiem izma;ntotBu-drī2um^^ katastrofas. Virs Ņujorkas, sadu- truprezidents čuenlaja