i)
1..
■i:
0
.o;at¥OA amerika
Sestdien, 1S81. g^da X janvāri.
PAGE
REALTORS
fPAšUMI UN VEIKALI VISOS PILSĒTAS RAJONOS
: MEMBER TOROMTO REAL ESTATE BOARD; .
982;DANFORTH AVE., TORONTO, HO 5-7525,
Pi5r.^tāvis Konste KĀRKLIŅS
MARKHAM - LAWRENC]:: Ar $2.000,- iemaksu jūs '/arat iegūt 2 gadi vecu, ļoti labi uzturētu 6 istabu diibuU-ķieģeļubungalovu. Eļļas apkure, moderna virtuve, »/annas istaba, privāts iebraucamais ceļš. Tuvu skolav, veikaliem U'^ satilismei.
DANFORTH - BROADVIEW: Moderni iekārtots delikatešuv.eikals ar augstu apgrozībUo
YONGE- LAWREŅCE: Palīkama 6 itsabu dubuļtķieģeļu mā^ moder-nāiirvifluvēm, 2 vannas istabām, iebraucamais ceļš un garāža. Pieņema^na ie-
maksa./^v
Birojā: HO 5-7527
Mājās: HO, 6-5024
Sagādājam izstrūkstōšo naudu iemaksām par zemiem procentiem.
Pēkšņi un nevienam negaidot. 18. dēc&mbŗa saullēktu, vairs nepiedzīvoja Jānis Vaskis. ^ ^^"^^ rīta stundā tika aizsaukts viņsaulē. Nāve viņu bija pārsteigusi nakts miera dusā un nav ist_i nemaz zināms, kādā rīta stunda ..lielais Jānis", kā viņu sauca si zinām, ka pateicoties. Kana- draugu uņ paziņu pulka, ir izbei--das latviešu .nacionālās apvienī- ^2is šis zemes gaitas. . _ ^_
bafi k.o n t a k t a m ar Kana- , .Pēkšņā ziņa Pf^^J diS" da.m«ezidentu,^L^^^^^^ ^^^S^^o^plS jautājums pirmo reizi noņaca dienai viņš bija dzīvotpriecigs
PIRMAIS PANĀKUMS STARPTAUTISKĀ FORUMĀ
Apvienotajās Nācijās pirmoreiz piemin Baltijas tautu
A. ANDERSONA RAKSTS LATVIJAI AMERIKĀ
AliEvadītais 1960. gads latviešu taMtai bijis ļoti (nozīmīgs poli^ fcfejkajā ziņā, jd starptautiskā mērogā pirmoreiz Apvienotsijās Nācijās tika skarts Baltijas valstu jautājums, kuŗ&s kā piff-mals pieminēja un aizstāvēja Kanādas ministru piezļldents
DžonaDīfenbeIkers. Viņam sekoja AustrālUaSj Anģlijas^^^i^^______________
Filpinu valciibu pārstāvji. Tottes daļa latviešu šō Latvijas Apvienotās Nācijas. un jautrs un plānoja rīkot Zie
kiVibas cerību grib aizēnot, izšaujot viens pret 'otru netīras KanaiJas valdības galva bija massvētku uņ Jaliņgada piena-zemūdens torpēdas, dažreiz pat starptautiskos ūdeņos: . vienīgais valstsvīrs, kas visai pa- cigu_saņemsaj^^
saulei pateica, ka Kremļa komū- j^^°ļfļj^ Jlgļ Sāt£ dziS^ Pretēji politiski uzskati bieži Zviedrijā. Jau pirmajā lapāšpu- ^Jsma koloni ■vien saved naidā labākos, drau- sē manu uzmanību saistīja musa viesu tauta, ka Kremļa^var- un ..Padziedāsim nu, bāliņi", bet gus. Tā tas ir ari latviešu starpā, sociāldemokrātu saukļa maiņa: mācībai ir, jādara gals. Dažas viena bāliņa vairs nav musu^vi-m tur nekā nevar darīt. Liekas, Vecā - „Visu zemjuipraletārieši fļ^^^!Baltijas valstu ne- .. šis zemes^g^^^ ka mēs neesam garīgi nobriedu- apvienojaties 1" vietā :^ad ^
li līdz tai pakāpei, ko sauc par„Bez cīņas nav uzvarasr' ies i)rieKsa, MasKavai pa^^^^ TSnic xro=vk ri7itTii«; 1898 eada
pomista ^Ā^m. PolitiSta m- Sal iurā. 1^ gaduspēčiMu: |»n^^~^ li'^SS'lSl šanās Vislabāk veicas Zviedrijas tautības Latvijas pilsoņu traģē- iianadas latviesi var lepoties apriņķī/ļoir ai-ī sākās viņa sko-latviešiem. žēl, ka turienes tau- dijas lapiņas izdevēji . atraduši->^^^^^v.-^^^^^ 1as gaitas tā saucamajā Saikavas
tieši laikā, kad mums būtu ne- par nepieciešamu ieņemt savu Pa^stavniecibu; tiem ^^^i^^
JĀNIS VASKIS VIŅSAULE
SONATA IN Ē MSNOE. . / Part I Largo AUegro
SONATA IN E MINOffii , Part II Largo Allegro Atis TeicSmianis, violpņcelļo Fritz Neumeyer, iharpsichotd
Ep m r
JAUTRAIS PĀRIS ALSUNGAS POLKA
latviešiem, žēl, ka turienes tau- dijas lapiņas izdevēji . atraduši" >^ savasNacionālas apvāeniDas gaļtaslā saucamajā Saikavas bet kopš 1955. |ada^- pie Ka- RiTENtm^
...„.*.,.«„^„.u„. ,« ,^^o,„«. „. . . ... --r-nadas valdības Ceļu departamen-^ ^^^^«^^^^
pelni ir nosūtīti sievai uz Latvi . ju. Bez Hamiltonas latviešu s»l"
. .... ^ „„ mes pēc nelaiķa skumst brālēns siem. No aizgājēja atvadījās Ha- Ņujorkā un dzīves biedre Latvi-nuļtonas DV priekšnieks V. jā, foiŗas izsaukšanu nelaiķis bi-Tuklers. Viņa parpelnpšana no- \^ ievadīiis tika Toronto 22. •decembrī,: un *' J, g.
ATVIAN MUSIC
EP. 45 SKANU PLATES
(^''f^^ieTa^a viena mrti'ia''kas'fiā- Svokl7¥di7Tm~latvTSu'iS^^ ^^^^^ zini bija Jānis Ozoliņš, vēlākais, tā par mēniieku. Atmiņā_paliku-
.peciesama viena partija Kas ca stavoKii ziau ^pj?^;!^»^ J^^^fV ^.^^ vīrs kura Latvijas, dzelzceļu policijas pr-ks ši viņa nostāsti par mērnieka va karoga varētu rakstīt ,.Vieno- juma. Ta nuneta izdevuma cita ^^J^^^^^
ti Latvijai!", velti šķiež laiku, starpā lasām: ,,Mūs lūdz aizra- P^^^^^^^ kur Vas-neši bijis jādzīvo meža nometnē
metot dubļu pikas gan pa labi, dīt, ka
1941. gada žīdu slepkavī^ ™i apormo^visajarijd, .pdsaui«._ j^-^, sagatavojas tec^Jiiķa darbam, teltīs, un kur liela draudzība no. gan pa kreisi, un, ja paši netiek bās aktīvi piedalījušies arī pēr- Jauno gadu sakot, lai pateici-. izgiītibas .nobeigšanas viņš dibināta ar apkārtējiem lāčiem.
Stigu orķestris
un Maskavu apsūdz vīrs, kura Latvijas dzelzceļu policijas pr-ks si viņa nostāsti par mērnieka.bfc.KLNADlE r T . . __.i=„ ,T„—---i^^!^ ,— ^ ^x Jāzeps Mediņš
E. Bertovskis, čello V. Cirule, klavieres
JSā.''s\rier*kdzēties''pi'e 's^/ešās koņk^stiešiT''tS"S^^^^^^^ 7P,Tnp<; TīflTnātP.; v«i na?^vqL Tā nnUH^kfliā nniirfiā im šurma prezidenta J. Difenbeikeraņosta-.labākos gadus velti Latvijas gadās braukt uz ziemeiem Port !l"^.**^™^vW zemes pamātes vai patēva. T-i pol t.iskaja policija, un ,sucmarŗ Latvijas un c^tu Kremļa dzelzceļiem. . Severnas virzienā,.tad Koldvate-• Birznieks, vijol©
ir Zviedrijas latviešu pa.su oaa, ņu» bataljonos: 1941. gada iesta-^^^J^^^^^^ gākumā viņš strādā Daugav- ras apbraucamais ceļš ir Vasku B. TUtiņš. alts
un mēs noteikti atturēsimies jušies vienīgi brīvprātīgie, .kas
vērtēt viņu politiķu panākumus tātad, esot paši atbildīgi par sa- . .. , . . . _ . sabiedriskā dzīvē un dzied jauk .TjoTnntnTiao nv un EPM
vai neveiksmes, un tāpat nemē- vieiii darbiem.» . ^s domāju, ka tāpat ka. pmia kori. Pēc tam viņš Pārceļas j^^gf^^^l^^^^^ ^
^nāsim ieteikt tiem kādu labā- Kāda citā rakstiņa turi>at at- Kana)das latviesņ na^^ ap- uz darbu Rīgā. Te viņš strādā ļrar?ziedei lIpS
E. Bertovskis, čello
un bi-
'Amerikā, nevaram palikt vienai- cija esot protestējuši pret„Brīvī- ^^^^^ partijas locekļi, var savu- ^ kā darbu pāf-
dzīgi pret dažiem vīriem, kas pa- ba» agrāk iespiestu rakstu, kurā J^^rt^^^^^^^^ Eiropas socia-:.^. u..
CĪRULĪTI, MAZPUTNIŅU BITĪT» SĒRSTI AICINĀJA RIKŠIEM BĒRĪTI ES PALAIDU SEŠI MAZI BUNDZINIEKI ar orķestri
ta. ir .ava. K,bežas, un mēs še, dera vaditā P^^^vm^-'^^ ^^^^S^^^^^'^ ^
s pa- Da" agraK iespiestu raKStu,Kuŗa '^--^"T-"' . 7"'''^''^ ~riT raugs. Vēlākā laikā J. Vaskis bi- . Aizsaulē aizgājis krietns un ^'"'^^"''^^ .
ši uz savu roku uzmetušies par prasīta norobežošanās no Latvi- ^^^tu vidu un lug^^ mezgla ēku labs draugs, īsts" latvietis un kris- J^VR^^^^^
latviešu tautas tribūniem un sa- jas žīdu slepkavām. ,Brīvība" ^""^'^^s^^^ mū- pārzinis. tietis/kā savā_izvadīšanas runā ar A. Ludiņu, soprāns, vā naīvmnā vai ļaunprātībā iz- vārda vārdā r^fca: ,.Mēs; esot f .^^^^
dara lāča nakalnoiumu mū^u ko- vpmišiP^ nrpt ve4plāTVi latn/iP^ii to bu? veks bet peksņa krievu lebruku izvades 'di6Vkalpojum_a_,_22.(ķ_-j^^
0ara laca paKaipojumu mu,.u ku vērsusies piet ^^^eiam latviešu dē Latvija sieva viņam bija cembri. Izvadīšana peaeja gaita
pigai hetai. sabiedrības grupām, tātad Araja ^^^^^^^^^^^ baz- ZELTĪTAS LAPAS ■ Atšķilu latviešu sociāldemokra- eksekūcijas bataljons, Teidema- .^^^^P'^^^T «-^^^^^^V^^^^^^^ .„7- gaitas viņš uzsāka viens. 1951. g. ņīcaš: uz Toronto krematoriju. E. Melngailis
t\i partijas iadevuma ..Biīvība" ņa ,,Sicherheitsdienst" pomiskā f^^^^ ^^^^^^^ V. izceļoja-^i^^, Kanādu uņ apme- Da;adzās ziedu veltes un pavadi- SPĀNIEŠU ROMANCE
ioac. gada 8. numuru. Par šīs la- policija, štiglica šucmaņi un tie ^^^s.iļjeiķumu^^^p^^^^ tās uz^dzivi Ham^^^ aizgājējs bijis e. Dārziņš
iii^iespiedumu latviešu valodā provinces aLargi,ļ kas'šāva un S^'^-" , daja Nah^^^ Co. fabrika, tuvs un mijs Hamiltonas latvle- ^
pateicīb^ pienākas .Dr. E. Ogri- aplaupīja žīdus pēč ZLCP ieskā-- ' —^ ' : - ."—— .. • .' . , . - •'. . .: ■
,ņam,Bkno Kalniņam un Kār- ta, pieder pie latviešu. sabieidrī-1im Dziļlejam,;/Lapiņa nav ie- bas. Mēs turpretī: atzīstam, ka spiesta Austrumberlīnē, bet gan viņi pieder pie noziedznieku ,sa-
' biedrības, no l:M|"iem visiem godl^
!LS:. KUFE'R'B
(Pārziesimis 210-3. ipp.; uri padziedāt vairs nevar. Kat- liegt nav iespējams, viņ^
giem latviešiem jānorobežojas." pasaulē vēl daudz kas jāpanāk, ram ir skaidrs, ka Kupers viņai izvērtās tik i^eljēfi spožas, ka
Tik tālu Bīnmo Kalniņa Tikai ar^^r^
kompānijas (fomas. dzams. Man daudz arī jālasa uņ nevar būt cilvēkam tādu aus>.i, savu darbu uņ klausītāji prie- PĻĀVĒJA DIENDUSA
A. Viļumaiiis, baritons MĒNESS STA.BEJS STĪGO
Jāzeps Vītols 2 tautas dziesmas: LAIVĀ GĀJU ŠŪPOTIES ES IZGĀJU OŠU BIRZI;
E. Volšteine, soprāns EP,05. ■
Sarīkojumu
TORONTO Jāpieņem, ka Brūno Kalniņš jāzina par viy^^^^^^ A. Kalniņš
.1 janvārī — Kurzemes cietok- arī sevi ieskaitījis ģo'dīgo lātvie- tiek '.. .Es, redziet, neesmu no- pilnskanošu: orķestri piedevām Kaut arī ar paaugstinātām ie- 3 tautas .dziesmas: .
šņa cļnitāju un veco strēlnie^ gu vidū. Es gribētu .atgādināt, ka īdomājis palikt Rīgā visu savu varētu saklausīt vienas dziedātā- ejas ceiiām.. Nacionālā opera ne- ^^U, ĀVU BALTAS KĀJAS
vakS^-^SauSnē minoritāte Latvijā baudīja, inūžu, bet gnbudin^^^ Ņujorkas jas nepareizu noti. Katrs dziedo- kad nebija vēl piedzīvojusi tādu SIDRABIŅA UPI.BRIDU
14. janvārī-Viestura kora kon- varbūt, vislielāko politisko, kul- ^^^^^ izrādes. nis pie sevis nospļaujas un dus- publikas pieplūdumu, kā Emīla "TAUTIEŠAM ROKU DEW
certs par labu latviešu skolai, tūrālo ,un saimniecisko brīvību 'Tolaik tas izklausījās savādi, mbjas.bet katrs arī saņem visus Kupera vadītajās izrādēs. E. Pakule, soprāns
11 janvārī — Zaķu iballe Colum- visā Eiropā. Kad bijām kungi: Emīls :kupers ar savu darbu spēkus, lai izpatiktu Kuperam g. ■ (jzirflēiis vina Rīga P<;tu JĀJA PIEGUĻĀ
bus zālē. T.L.M.M. klubs. paši savā zemē, nevienam neie- panāca āri savas iedomas. Desmit un nesaņemtu velti viņ uzbru- ^ļ.. ' ^^^^^-J^ ^^^^ RINDĀM AUGA OZOLIŅI ;
21. janvarT - Preses balle. nāca prātā uzsākt netaisnas žīdu gadias, no 194Ō. līdz 1950. g. vinš kmnu. Pierādīt, ka Kupers būtu S? v,i Bor^n rnSvn^ ^^^^ SIDRABA BIRZI GĀJU
r. .. . ... ^ vai liorisu uojunovu, es j^^^
nav aizmir- ■
^1^^^1;tA sestdienas■ Ī^^Ē^^"^^^^^ri^^^ 'ū^.īm^T^''' "
^mnazijas Draudzīgā aicina- f biedrība norobežojas no vīriem, reper rādil,: ka m^pers būtu bijis darbā ĪSupera zizlis bWme^^^^^^^ ^
juma atcere. ^^am svešas okupācijas varasaiz- Rīgā viņa jājamais zii^dziņš bija rupjš, va' >^°'T^«"nīar« pW npka>.i ^. . J
februārī tradicionālais Vili- vējā. pielipušas- Latvijas pilsoņu knevi un francūži, kaut gan ne- nevarēja.
kam svešas okupācijas vaiās; aiz- Rīgā viņa jāj^amais zii^dziņš bija rupjš, vai bezkaunīgs, arī nekad 5ī;£S^sSm kS^^ P. Jurjāns
i,o„. rr^r. ■ - ; efektos. Viņa izrādes ple tam BĀRENĪTES SLAVINĀŠANA ;
asinis. Tas aft^cas ņe^vien uz-aizmirstamā atmiņā i^^
nelaimīgiem zīdu tautības upu- vina snēcigais Otello un Aidas nip^ vei s^ciiiaiuzi pap lumaja^^^^^^
bakh Drosmiņa karnevāls
lo'fSuāT- Nakts Latīņu "^Z^^ZS^^ "(^.^^ ^ ™ viņ^mani ^^^erta .bagātās dekorācijas un
kvartālā , Leasida Memmorial reiz i)amācīj^--bet ar rupju, iz- pgteŗaM
Community Gardens; • di.^aesmit .gadiem, ^Neaizmirstama atmiņā ir pa- aid^^ ^ žiia .
18. februārī - DV Kanādā teāt- vēl pirms kādreizējais Latvijas liiojgas,arī Emīla Kupera darba V «ačām wmn<. Kimpr. «rim^^ ^ ^ ^ ;
?a izrāde. armijas kaprālis Arājs no Gesta- n^etodes. Viņš allaž kairināja sa- ,^"^^^^^1^ ^^"^^ gadus velak Nacionālajā
24. febr. - Mākslinieku karne- po žēlastības vienā dienā bija vu mākslinieku nervus Neviens 1- ^
Srvērties par majom un%rēja op^^^^^
sākt sava kamia pilno karjeru. SšuSarām^^^ mākslinieks! Muziķis ka _uzŗu-. j^pu un Jāni Zariņu. Blecbs sa- EP m ■Latviešu Virsnieki iiav aizmir--
suši, ka. sarkanajai armijai ieso-:„iēģinājumu telpām - nomieri- rHh??^!^fS^^^^^ Reitera kora izpildījumā
lAinV T.afviiā. v^f^^:y^c^i^ rmm^ Gnbcjas ari sudzeties Jamm Za-.reti. Tiesa, BIec:ra izrādēs nebi- Dir. T. Reiters
E. Melngailis LOKAlTIESI, MEŽU GALI
E. Melngailiis LiGO DZIESMA . A^ Jurjāns Jaukts koris > * Teodors Kalniņš, diŗ.
$1.60 gabalā.
ēp 07 .;:■■".'
VISI CIEMA SUŅI RSJA Dir. J. Dūmiņš
CEKULAINA zīle BZIE TUMŠA NAKTE, ZAĻA ZĀLE Dir. H. Mednis
MEITENĪTE, MĒLNACITK ; rīga DIMD KALNI UN LEJAS Dir. t^ KalniņS
efm ■','■ ■•
KUMELUJII,. KUMELHNn MUGURDANCIS MAĢAIS DANCIS Viru kvartets
SUDMALIŅAS V.' Stūresteps
I. Dālmanis, vijole,
V. Crhile, klaviers LAUKU POLKA Jāzeps MediņS
Orķestris /\.
EP09 . ■/..
sliņķis GĀJA lokoties :SEV^ SIEVAS
JAUTRĀ līgaviņa JURIŅ' PRASA SMALKU • TĪKLU
TiroUesu - KAS TO LAI ZIN Vācu ~ HEINRICHS UN! LIZE Meksikāņu — SOLIŅŠ Vīru kvartets ■
EPOlO:, ■.':■.;■
SiKIE PIRKSTIŅE : ;}
E Melngailis A. Vanags, tenors
es UZKĀPU KALNIŅĀ : ■ A. VANAGS un v. Davidon® . Orķestris ROZĒM KAISU ISTABIŅU.' V. Davidone un o. Blumberga Orķestris
MEITIŅAMIĻĀ ■.:
V. Davidone uņ A Vanags : Orķestris : * ' ep'OU °; ,'■■■■.'■■
Tūi>ALIŅ - TAGADIŅ A. Jui\fāns
Simfoniskais orķestris . Dir, A; Jansons '
KAMOLIŅDEJA" _ GAISMIŅA AUSA . Kokļu ansamblis
EP.012. ^■ .,•■:-■ .::T
DĀRGAKMEŅI -. GEMS SUITE '
J. Vītols 1. Ametists 2i Smaragds
3. Pērle
4. Rubinš
5. Briljants Simfoniskais orķestris Dir. L. Vīgners
vāls Columbus Hall 25. februārī ~ Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienību 10 g. jubilejas sarīkojums Sv.. Andre ja baznīcas telpās.
J AU.NĀKĀ S;. PLATES
_ EP 014 J Vītols'
martā Jāņa Kalēja un Teii-ļojot Latvijā, vienā naktī mum^^^ . - • -------—
citas Maizites-Kalējas koncerts visiem zināms Latvijas armijas atgrieztos V Bieži vien likās ka ™ .^^ -v^^^ TEODORA REITERA RUNA
6. martā-pļkv.Kalpaka pie-- kādreizējais leitnants apgānīja,; S^KuT^ers^^^^^ n^as^dievkaapojums Sv. Jāņa armijas^:fonnast^^^ vēl skaidrāk un ietekmīgāk.
gan sūdzēties, ja Kupers 2ika tecēja tikpat jūsmīgi, ja ne
Es
šaubos tomēr, ka Leo Blec'-.^ to Kādreiz es jautāju Maksim būtu panācis ar .savu rutinēto
17. martā - Kalpaka bataljona "zsujot ģenerāļa zīmotnes un uz- nāca. atceres balle Club Kngway metoties par augstāko prieksnie- Ir ... telpās. ku komunistu poļitroku salašņu jy^^ koris solisti pilns orkes ^i^^-^^dam, ķapec gan sav- is sirsnību un vadītajā mafoj, ja
HAMILTONĀ ^^^^ tanī pašā laikā ap^ tris. Tukšajā operas zālē skaņu ^enerālrnēģinājurņus Berlī^^ te- Baltais nams pirms viņa nebņtu
MAMlLļONA niierinājās ar Latvijas. armijas ^ez gala Ar rokas mājienu Ku- ^^ros viņš sāk tik veļu vakaros izgajis smago, mocošo EmilaKu-
14. j^anvnrī - Draudzes dāmu kapteiņa vai pulkveža dienesta pgrš pēkšņi to visu pārtrauc un
' pirmizrāžu dienā;
Lai maniem māksliniekiem
šann baznica.saī)akš. telpās. i"struittuiTi -iraģēdija šinī jg, jūs t;jr, skaistā dāma; Neska- nervi būtu sasprindzināti un asi,
28. janvāri — Latviešu: skolas laikā. Un tomēr es domāju, -ka tietiēs apkārt. Jūs sol dieza vietā — viņš atbildēja. -Draudzīgais^ aicinājums un Kr.. vainīgo tiesāšana ir jāatstāj nā- dziedājāt sol. Atkārtot un — už- Man šķiet, kā arī Kupera izai-TJor^no cor,Tr/.™o =- a: . ""Vmanieties! — cinošai^^^^^^
Skaistā .'dāma; saprotams, raud jās uz tādu.pašu aplēsi, un, no- nu nay arī vairs Emilā K!u-
pera/Pēc desmit dienu slimoša-
i viņa 70 gadu jubilejas laikā ''1954; gadā,
2 latviešu tautas dziesmas JŪRIŅ PRASA SMALKU , ./ 'TIKLIE
DZIEDOT DZIMU, DZIEDOT;
AUGU .
dzi.' : , ;.Dir. T. Reiters
. Emīla Kupera nežēlīgam darba EP 015 priekam bija visai liela ietekme g Dārziņi mūsu Nacionālās operas vērtībā TĀLUMĀ
Barona sarīkojums. kamās Latvijas brīvai tiesai, ši
S9. janvāri -HLB gada pilnsa- ^^^^ pratis sodīt tos, kas pret
l^^āf^^SS; latviešu fvu taut. mi savu^sti ,ir^^^^^^^^
biedrības • dramatiskā ansam- ^a^jusi noziegumus ka sarkanas,
bļa viesizrāde ar M. Ziverta lu- tā arī nacistu okupācijas laikā,
gu „Āksts"Dalev«:>?d skolā. Es domāju, ka „Brīvības" isdevē-
11. februāri — 6. kamev51§ Pig- ji un redaktori man pievienosies,
bridžā. „ . « ^ ^. Tajā pašā „Brivības" numurā
\^r..rj,ī' ^ 1-ām rakst.: :^^^^^^
4. martā - Valmieriešu tuvīnā- «as" „Ka^das latvieši un viņu
ganās vakars Latviešu namā. organizācijas, kas savā vairumā
25. martā — Gadskārtējais lite- ir konservatīvas, lika lielas cērī-
rārais vakars ar Dr. P. Vasa- bas uz konservatīvo Dīfenbeike-
riņa referātu. valdību, ka tā aktīvi atbalstī-
15. apnh Apvienotā viru ko- latviešu lietu. Kad Dīfenbe-g^^.Viesturs" koncerts. ^ .^^^^^m^^^
16. aprīlī - Toronto 1. latviešu '^erācijas Kanādā delegāciju, ev.-lut. draudzes kora garīgais premjers paskaidrojis, ka patļa-
- koiicerts baznīcas telpās. hm. starptautiskais stāvoklis ņe-OT&r AI»s atļaujot ierosināt Baltijas valstu
r^mvxiiii»A jautājumu Apvienotaļās Nācijās.
13. ma,ijā — Tradicionālie Niaga- Tātad Kanādas konservatīvie, Bas ziedu svētki un jaunatnes tāpat kā angļu konservatīvie ar vienību turnīrs basketbolā. — ■" —!-i-v_.,i
un arī tālākā darbā — bez viņa. Nacionālās .operas vairs nav.
ĪMIISKĀ Tīlir labošana uh pārtaisīšana dāmu un kungu
'.■■-•\-;;. ■.■^■^-'v^ ":•■:-:■■.";■
Atvērts no pl. 9 rītā lī%pl. 9 vakarā,-jVi^d^
:v PAŅp/EŠAiNA; UN PIEGĀDE PAR BRĪVa
MĒNESS STARUS STĪGO. Jaukta latviešu. ķoŗa izpildīumā
Dir. J. Dūmiņš GAISMAS PILS i Vītola jauktā koŗā izpildījumā Dir. L. Vīgneŗs. ,
grSBCNDAS st., • w. pie Rancesvalles.
; LE 4-2526, TO R 0N T
nas, 82 gadu vecs, viņš mierīgi aizmidzis uz mūžu Ņujorkas Rūz-velta hospitālī 1960. gada beigās. Es nešaubos, ka Rīgas Baltais Latviešu tautas dziesma nams un tā māīkslinieki, ķiiŗus KtJR TU SKRIESI Emils Kupers reiz tik bargi kaitināja un reizē arī: jūsmināja, labprāt .pateicība noliktu ziedus uz vecā meistara kapu kopas.
. un 2. jūlijā ■ draudzība m
^ , Mekmillenu priekšgala rieķo ne-
f^^^^^t. darīs Latvijas labā/' ļ;
19S0. gadam noslēdzoties, mēs vi-
Visizdevīgākie maksāšanas noteikumi. Nesaistoša informācija, ME 3-8305, Toronto
PIRMAIS LATVIEŠU ĢBUGĀCIJU BIROJS TORONTO
turnīrs :.
Latviešu ¥MCAs basketbola turnīrs i^otiek sestdien, ^. jaavā-ri, jiL 5 ļp.p.; Centrālās TMCAs vJngrotavā. ^
Piedalās 5 komandas, kas izcīnīs' e^'-ajošo. balvu. '
. VANADZIŅI ■ Dir. H Mednis
EP 017 : ::. LATVIJAS LAUKU SERENĀDE
:j. Vītols-;■■."..■
• , l.Maršs:
2v Dziesma •■3. Deja
4. Rotaļa simfoniskā orķestra izpildījumā
Dir. L, -Vlgners; ;
Ei Dārziņš CIĀNAS BĒRNS : ' MŪŽAM ZiLfl-.'-Reiteŗa kora izpildījumā Dir. t. Reitei^ CEĻŠ UZ DZIMTENI J. Zālitiā
Tautas dziesma SVEŠAI ZEMĒ, : Reiteŗa. kpŗa izpildijuma :Dir. T^ Reiters EP 016,*.--
3 latviešu tautas dziesmas NEBRAUC TIK DIKTI yiSU DIENU BITĒS DZINU CIEMĀ DAIĻA SERDIENITE :
Jauktā kora izpildījumā
Dir. T.JKaIniņš
2 latviešu lautas dziesmas TREJAS TAUTAS SAJĀJUŠAS KALNĀ KĀPU ES DZIEDĀTI
Sieviešu seksteta izpildījumā SASISTĀ:KRŪZE . ' , Jāzeps Mediņš
Latviešu sieviešu kora izpiid.' Dir. Jēkabs MediņS EP 018 V
3 latviešu tautž^ dziesmas ACKUPS
simfoniskā orķestra izpildijumS
Dir. A. Jansonš KRUSTA KAZAKS- - :■ - ^ MUGURDANCIS
Kokļu ansambļa izpildījumā Tautas dejas DIŽDANCIS : DEVIŅI BĀLENIŅl,. polka
Pūšamo instr. orķestra Izpild
:: ■ DV ; G R Ā M A T N i :G A„, ■ 123 Hurori Street, Toronto 2-6, Ont.
