U. S. A.
Fublished twice W8ekly •by tSae ILatViatt ErtlelI
Society off Canada «Daugavas Vanagi", — Ēditorial ana Business Offices: 123 Huron St., Toronto, Oritario, Canada,  Telephone EM 8-0792. Editor in U.S.A. — A. Zvēriņš, 63    43 Bunnecfee Court, Ridgevvood 27, N.T., U.S.A. Tel. EV i-5m.
AUTHORHZED AS SEC0N1> CLASS MAIL • POST .OFFICE DEPAETMENT, OTTAWA.'
WEDNESDAY, PEBRUARY 8, 1961.
n./1045. n-rs,
TREŠDIEN, 1961. GADA 8. FEBRUĀRĪ.
il gads.
divas reizes nede|ā — irešffienās un sesidio» Kās. Izdevējs — Latvijas aprūpes bie&lba RaUadES „I>augavas Vanagi". Kedaktori: l. Vīksna, J. Vītola A. GalUte. Redakc^a tm kantoris: 133 H*ut)n Ši, Toronto, Ontario, Canadia. Tel. EM 8-6792. ASV nū. ■— A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Courfc, ŖidgCb ■. yfO0ā. 27, N.Y., U.S.A,  Tel. EV 1.5212.' ■
Abonēšanas maksa ASV im Kanādā: par 1 tnēGO, $1.50; 3 mēn. $4.50; 6 mēn. §8.50; par gadu S16.<R),
Sludinājuma noaksa: sludinājumu daļā" $1.69. tekstā 5 3^(^~§ 6.40 par vienu collas slejas tcipt
¥INI AIZGĀJA MOKU CEĻU
Firas ISigadiem Zviedrijas izdoto baltiešu karavīru piemiņas diena Stokholmā
To 27. janvāri sarīkoja Baltie- šanas"  paņēmieniem, okupanti šu sadarbības komiteja kopdar- bija piesēdinājuši tajā pašā 17. bibā ar Zviedrijas Daugavas Va- janvārī pie mikrofona, un viņam nagu organizāciju (StokJļolmas bija jāmelo, ka viņam klājas labi nodaļu). Piemiņas diena izdevās un ka arī citi strādā, vārdā noteicami. To ievadīja sarīkotāju, saukdams' divus, pie tam vienu preses konference, kur ļoti kuplā no tiem — Alksni, kurš nemaz ■ skaitā bija ieradušies zviedru lie- netika izdots, jo bija izdarījis lo laikrakstu un visi latviešu un pašnāvības .mēģinājumu un .kā. igauņu trimdas preses pārstāvji, smagi slimu zviedri viņu paturē-Preses pārstāvjiem izdalīja ie- ja slimnīcā, pēc kam viņš, kopā priekš sagatavotu ziņojumu par ar citiem tādiem pašiem smagi to, kāds pēc izdošanās bijis bal-slimiemi izdošanas brīdī, pēc at-tiešu karavīru liktenis padomju veseļošanās no Zviedrijas aiz-vergu Valstī. (Ziņojuma latvisko brauca, baidīdamies, ka pēc at-fcekstu lasiet mūsu laikraksta nā- veseļošanās izdos arī viņus. Alk-košajā numurā).  Preses konfe- snis tagad dzīvo Londonā un ir ?enci atklāja Baltiešu sadarbības viens^no leģionāru izdošanai vel-komitejas sekretariāta šefs Ahti tītās grāmatas („Latviešu kaŗa-Fae, uzsvērdams, ka baltiešu le- vīru traģēdija Zviedrijā") auto-ģionāru izdošanu! nekad nevar riem. Tātad okupanti ar saviem aizmirst un ka jaunajām paau- meliem bija smagi iekrituši. Pre-dzēm ir jāzina mūsu tautu jaunā- ses konferencē .uar to tika infor^ kā laika vēstures notikumi, kā- mēti zviedru preses pārstāvji, dēļ Šis drūmais' notikums nekad kuriem tika nospēlēta Badītāja nezaudēs savu aktualitāti un ka Rīgā teiktā runa (vai tā bija viņa ar šo sarīkojumu nav domāts runa?), kas bija uzņemta skaņu apsūdzēt tos, kas ļāva izdošanai lentā, siotikt, jo mēs ticam, ka viņi paši        (Nobeigums 8, Ipp.) sava iekšējā apziņā to nevēlējās, -ļr»^
Tālāk runāja inž. Arvīds m- j^^ rēns, kas izdošanas laikā bija sagaida; ka nenogursto
Pēc Draudzīgā aicinājuma atceres sarīkojuma Niagarā. No kreisās: sk<a. P Duins DVnod.pr ks j. Celms, Niagaras latviešu draudzes pārstāve V, Ķoiesnikova, skolas pārziiUs J Oģers __sfcol. G. Vītola un mazgk. vad. R Zālamans.   Foto: Džems'liguris
BIBTUMU ZINĀTNIEKIEM NEIZDODAS UZTVERT JAUNĀ PADOMJU SATEILITA
RADIORAIDĪJUMUS.
,SLEPENO DIPLOMAW
daži aizdomīgi soļi valdibas pirmajās
■dienās;:;-::;;:
Pagājušas tikai kādas piecpad- Tālāk jaunais prezidents, pār-smit dienas no jaunā ASV prezi- kāpjot konstitūciju un ierobežo-denta Kennēdija stāšanās am^tā,jot pilsoņu vārda brīvību, aizlie-bet šīs piecpadsmit dienas izrā- dza tikko np Padomju gūsta iz-dās jau pietiekams laika sprīdis, laistajiem amerikāņu lidotājiem lai redzētu, kādā yirz;ienā iet jau^ atstāstīt žurnālistiem savus pār-' nās valdības ārēja politika. Dau- dzīvojumu Bet tā kā preses ļau-dzi slavēja jaunā prezidenta ama- dis varētu piezagties pie šiem litā stāšanās runu, bet pirmajās dotājieih arī maskētā veidā, tad dienās Kennēdija valdības kuģis uz;
vēl it kā grozījās uz vietas, beiz abiem lidotājiem pielikti sargi, noteikta virziena. Jaunais prezi- kas neļauj tiem sarunāties ar dents izdarīja, vairākus propa-; svešiem cilvēkiem .. . gandas iestus, kā piem.. komū-   p^j^pjg^ :p^^ j^^^ ^ija sā-mstu atbrīvoto amerikāņu lido- ^ dzirnas: .,Re-
taju sagaidīšanu, preses sarunu Kennedijs tūlīt panāca
pārnešanu uz televīziju un dažu ^^g^ ^^^^ atbrivoSanu , . pārtikas krājumu nosūtīšanu trūcīgajiem. Bet lielajā politikā - Bet šie rakstītāji ne ar puš-klusēja. Viņš pat bija tik uzma-P^^^tu vārdu nepiemin, ka lido-nīgs, ka atsauca, liekas, jaū sle- tējus komiinistu pirāti nogāza peni sagatavoto, sastapSanos ar "® padomju territorijas, bat a^ruščevu martā, Apvienoto Nā- atklātajā Barenca jūrā un tos viju sesijas atklāšanas.laikā. sagūstīja ar īstiem laupītāju pa-Bet tad pēkšņi nāca liktenīgais ņēmieniem. Ja nu bantUtš atlaiž lūzums ASV ārējā politikā — ku- ^avus ķīlniekus, tad jāprasa
,L 0 n d 0 n ā; Ši gadā 4.: feb- ari ir gandrīz viss,^^^   krievi par varētu būt nākušas no jaunā ģa stūre tika pagriezta uu aust- P^^*^^ samaksu? šī sMiaksa rīTKION^ IT7¥A'R pīkst. 8 vakarā Maskavas savu satelītu atklājuši, šis ir vi- krievu satelīta.   Toties nākamā rumiem . . . rioŗuhāta ASV sūtņa Tomp-
UUJtilUl^o UiiVAK^^^^^^r^^^^   pārtrauca savu parasto ņU līdz šim lielākais un sver dienā vairs nav sadzirdēts; abso-   kennedijs'deva rīkojumu no- slepenajās   sarunās ar
raidījumu ar speciālziņojumu,ka 6843 kilogramu, tātad gandrīz 7 lūti nekas, liekot domāt, ka vai ņemt no Kdlumbijas televīzijas KIremļa varas vīriem Maskavā, Zviedrijas YMOA's kara gūstek-. ŠAIS DĀVIDS BEN GURIONS krievu zinātniekiem izdevies/ie- t9^s. Tas apriņķojot zemes lodi. nu pirmajā ;diēnā notikusi pār- raidījumu programmas kādu Presei un atklātībai tā netiek ņu palīdzības vadītājs un tādēļ BŪS NĀKAMAIS IZRAĒLAS vadīt orbitā ap zemes lodi jaunu^l^tras 89,8 to vai arī satelītam ga- drāinu par komunistu spiegu ak- Služi tāpat kā visas ^sl-
vislabāk zina notikuma apstāk- KOALĪCIJAS VALDĪBAS SA- gigantisku satemu.  Raķetes:^iž-jā punktā attālto^^ dījusies  kāda  klizmaJ. Angļu tīvitāti Amerikā. &iš raidījums, tas norunas par daudzu austrum-
ļus. Viņš bija arī tas, kas izrai-  . STĀDĪTĀJS.; šaušana noritējusi bez traucēju- 203,5 jūdžu, tuvākajā punktā pie- pi-of. Lavels izteicās, ka viņš n6# kas aizņemtu veselu Stundu, s^        nodošanu komunistu jūgā
sīja zviedru tautas protesta ak-   r^^^,„^^ ...      "miem, un satelīta instrumenti nākot 13B.S: jūdzes no zemes lo- niaz nebūtu pār^^^^^^^
ciju pret baltiešu izdošanu un bi- 3=? i5?_.-lf„„ darbojoties priekšzīmīgi. Un tas des. tos, ka krievu satelītā ap zemes tam bija jāsākas trešdien, J. feb-. "^as, pamazām, tikai vēlāk.
—r——. • - ,   •■ ■•—■ ... Satelīta  izšaušana,  protams, lodi riņķojis kāds cilvēks.   Pa. ruārī. Tāpat viņš pieprasīja svīt-   Pat komunistiem draudzīgais
KUBA UZSĀK radīja daudz dažādu minējumu domju Savienība šai laukā aiz- rot ho admirāļa Burkes, paredze- žurnālists Valters Lipmaris pro-
i> A f/Tif-riT' tā'saturu. Vai krievi jau pa- gājusi tik tālu, ka tas var no--tās runas to daļu,.kas saķa, ka testē pret Ķennedijaj^al^
BAZŅiCK'KAŖUSAM   tieši būtu tl: ;ālu, ka pasaules tikt kuru katru dienu. Var ļoti Kremļa pasaules iekarošanas plā-jiaunotosl^^^
telpā . būtu iii^fivuši cilvēku? būt, ka 1961. gada 4. februāris ņi nav atmesti un tādēļ ASV ir prasa, ka presei ūn tautai ir tie-Kāds anglu '^iLiļ^^ka^teicās pat ari izj^ „ķas  notiek aiz
ja gatavs doties izdotajiem līdzi, Pf ^ļJ^; ,^^1^ rakums sniedzas lai pārliecinātos, ka viņiem ne- ^^P^??J ^'^J^^ gadam, patiks nodarīts nekas ļauns, bet pa- gājušas nedēļas sakuma noveda domju iestādes neatļāva viņam ministru.prezidenta Ben Gu-braukt līdz. Inž. Norēns plaši at- atkāpšanas. Nedēļas noga, stāsta, kas tika darīts, lai izēo^ «ituacija tomēr bya atka! tik-š&nvL novērstu.'
kennediju
Okupantu vara, dabūjusi zināt par Stok^olmā gatavoto leģionāru Izdošanas 15 gadu piemiņas dienu, bija pacentušies aizsteigties priekšā un 17. janvārī Rīgas radio zviedru valodā sniedza rai-.
dljumu, kuŗā baltiešu karavīri ^l,^^
bas sastādītājs- nebūs neviens cits, kā tas pats Ben Gurions.
1954. gadā, kad^. Izraēlas aizsardzības ministrs bija tagad spēcīgās strādnieku federācijas vadī-tika izdarīta kāda
aisknrļfttn". valdībai' labvēlīgais žīdu dieiias
■met sadarbošanos ar katoļu bas- Bet visas lielākai^Rietumu" uz-   _ _ _ f\t& t T&yr a  TiT^tnvJr^vv^ni vamtum muvciigajis isiuu uieima
nīcu cīņā pret Kubas pastāvos» tversanas stacijas nav saklausi- ^^J^ļ^. iekārtu. jušas absolūti fiekā; radio kon- ^
H a v a n ā! Kad pēc,prezident ^^^^^ ^r padomju sateiltū: nav ta Kennēdija stāšanās amatā iedevies uzņemt. Un arī tas, pro--Kubas Kastro mazliet aprāvās ar v^^ms, dod vielu jauniem minēju-
jauna apsūdzēti par fašistiem kļūda ^^^^^^^^^^ īsti
to savu pretamerikānisko ālēšanos,
ka
rriiem.
.   Ruskoje Slovo", spriežot pēc re-BRAZILIJAS VALDĪBA INTERNS NOLAUPĪTO PORTUGĀĻU faktora M. Vainbauma rakstu
KUĢĪ UN SOLĀS TO ATDQT TĀ LEGĀLIEM ĪPAŠNIEKIEM, sērijas „Par dažādām tēmām".
Pagājušās nedēļas nogalē no- puse nemiernieku,, līdz ar līsto if sašutis par šo slepeno diplo-
slēdzās viena no visdīvainākajām kuģa apkalpi meklējot patvēra- matijuun izsakās, ka „ir saus-
1.     ^  -i--m voc moTr ^^raēla neizpauž) valsts aizsar- varēja gandrīz vai domāt,   ka   Frof-Kļmovs pirātu" drāmām jūras vēsturē, mu Brazīlijas Gietzemē. Kāptei^
un y.^^®*%^^.^®''^ļl^^^^ V;;^: dzlbā. Ben Gurions visu šo lai- viņš valdības maiņu Sav. Valstīs.cis saprast, ka satelītam nav cii- Portugāles ministru prezidenta nim lojālo nemiernieku pulciņš, tām, kas notiek aiz aizkariem.,." lejus_i P^g^7"^^ fj^^f"^^'^^   ku tur vainojis aizsardzības mi-' izmantos attieksmju uzlabošanai, vēka pasažiera.  Satelīta instru- g^^^^^^^    o^^jg^p  ^g^ai^^^ pap. daudz mazs, lai ar to Laikraksts te min gadījumu, ka ,
tomēr viņus i^aevusi paaom^^^^ ^.^^^ ^^^^^^^      ^^^^^ ^^^.^^ Tagad tas vairs tā neizskatās.    «^entu Pienākums esot pētīt zemi^ ^^^^^^ mēģinātu izvadīt jūrā 21.000 tj Padomju'sūtnis Vašingtonā Men-•
valdībai, beko giaimi zviearu vai-     ^^^^^ (Pavisam nesen kāda   Kamēr visa Sav. Valstu prezi- kā planētu un tuvāk iepaziliep ar gj,^2ilijas^^^^ sāka Uelō pasažieru tvaikoni. šikovs jau otrā dienā pēc novem-
..sagatavots   smateņunmga- ^ ^^^^^^^^   Pagājušajā Ja ari ne pats Kastro. tad prezl^.vaipat divi cilvēki. Bet vai
■ ■.—■—■■ .     .     nedēļā iekšējais saspīlējums bija dents Dortikos kādā runā asi uz- tā arī noticis? Sniega vētras Sav. Valstis tā pieaudzis, ka Ben Gurions at- bruka Kennedljam un viņa vaidi-   Anglijas un Rietumvācijas ie-   Kamēr pasažieru izcelšana no- tes vienībām, kas būtu aizspros-TtfFtvs-l a«5 nogales sniega ^^^^^       ministru prezidenta bai, kas ejot roku rokā ar kāto- vērojamākie zinātnieki par jau- ritēja bez sarežģījumiem,   kaut tojušas Galvab ceļu uz Rietumaf-J^'šp amatu viņām neviens, iz-v-t^aS nfsušas nāvi vai- ^^"^^^ Mapai strādnieku ļu baznīcu, kura savukārt nodar- no krievu milzeni izteikušies ļoti kas tomēr notika, izčākslOt ķpt. riku. Apkalpes t^^^^ ņemot .. .padomju sūtni, vē!
■    *^ 'partijas centrālkomiteja nolēma bojoties   ar   pretrevolūcionāru skeptisM, Ang^ revolūcijai: Uri, proti, zilijās valdības izturēša nipriāvāiisi
mākuģi nogremdēt. Uzbrukums Viņš uzaicinājis arī Rasku piō draudēja no Portugāles kara llo- sevis un viņu apsveicis, bet pats
Rasks bijis ārkārtīgi pārsteigts,
rāk KĀ SIMTS CILVĒKIEM.
nebija piedāvājis! Iznāk; ka tādi Kremļa draugi
nobalsot Lavona jautājumā. Bal- darbību Kubā. devies uztvert nekādu satelīta līdz ar pasažieŗu^^ i^^^
Ņ u j 0 r kā. Pagājušās ne- sošanas rezultāti izrādījās pār- Dortikos pārmeta Sav. Valstu raidījumu.   Pŗōf. Lovelš to iz- sākās masveidīga kuģa apkalpes tālākos plānus uri pagaidām pa- kā KlIVlendas sarkanais milj o-
dēļas nogalē Sav. Valstu ziemeļ- steidzoši labvēlīgi Beņ Gurio- katoļu skolām naida sēšanu pret skaidro vai nu ār faktu, ka sate- bēgšana.   Gālvao bija iecerējis, likt Brazilijā, kur viņam un yi- nārs Sāirus ītbns, kas ar vienu
austrumi piedzīvoja šīs ziemas nam: ar 159 pret 96 balsīm nolē- Kastro iekārtu. Tai pašā gadīju- lits vispār neraida (ka tas vai ņu ka pēc ātbrivošariās no pasažie- siem citiem viņa nemierniekiem kāju ir demokrātu partijā,; bet
līdz šim smagākās sniega vēt- ma atcelt LavonU no strādnieku mā,   uzrunājot kādu skolotāju nokritis un sadedzis, vai arī tā ŗiem viņš varēs atkal doties jū- piedāvātas politiska asila tiesī- ar otru — Maskavā,} ir visu laiku
ras, kas atstāja aiz sevis parali- federācijas vadītāja amata.   Ar grupu, runu teica arī Kubas iz- raidīšanas instrumenti sabojāju- ŗā, un, domājams, ceļot uz An- bas. rosīgi  strādājuši   ,,abu tautu
zētas pilsētas un vairāk kā 100 to izdarītas divas lietas — polī- glītības ministrs Harti. Pēdējais šies),  vai, varbūt, ka raida uz golu, Portugāles koloniju Rie-   SantaMariu Brazīlijas valdība draudzības labā" un arī panācis,
upuru. Atsevišķās vietās ņpsnigatiska slepkavība pret Lavona po- uzsvēra, ka Kubā drīz slēgšot vi- angļu  zinātniekiem  nepazīsta- tumafrikā.  No tā tomēr nekas visiespējami ātrākā laikā apso- lai, ASV ārlietu vadībā nāktu
turpat 30 collu sniega, Ņujorkā lītisko karjeru un atjaunots Ben sas privātās (katoļu) skolas un, mieiri  viļņiem.  Rietumvācijas neiznāca.! Pēc pasažieru izcelša- lījusiēš atdot tās īpašniekiem.    „trīs lielās zvaigznes" '—. Rasks,
17,4 un Bostonā 14.4 ooUaSv ŅU- Ģuriona pēdējā laikā noziedēt ķa nākotnē visi bērni saņemšot Boc^umā observatorijas direk- nas Galvko bēdīgi konstatēja, ka   Arī pēc kuģa apkalpes un Tie- štīvensons un BaUls. Gan jau
Jork^s ielās sniega sablīvētā sa- sākušais prestižs. Sagaida, ka vienādu izglītību, ņesaindējot vi- tors . Dr., Kaminskis liaškaidro, viņam uzticīgi palikuši vairs ti- lās puses revolucionāru zaudēša- tad viss pārējais nokārtosies pats
fciksme bija tik neiespējama, ka Ben ; Gurionu aicinās sastādīt ņu prātus ar dažādām absurdām ka izšaušanas dienā viņa obser- kai ap 30 vīru. Tātad savu va-nāšGalvao.cīņu pret ministru no sevis ... ^^^^^^^^^^^^^
pilsētas galva. Vāgners izdeva rī- nākamo Izraēlas valdību.   Līdz idejām. vātorija uztvērusi skaņas,   kas doni biji atstājuši vairāk nekā prezidentu Šalazaru nedomā uz- *'' '
kojumu privātām automašīnām jaunas valdības sastādīšanai Iz-
uz ielām vispār rādīties. Nedēļas raēlas valdība aizvien atradīsies nogalē SaV; Valstu lielākās pilsē- Ben Guriona rokās. Viņš pienā-tas ielu tīrīšanu uzsāka U.GOO kūmus turpinās kā aizejošās val-strādniekul dības galva.
LUMUMBAS ATBAI
ik
SPeKIEM
l.m viru liels kongo karavīru; pūlis neklausa nedz saviem. virsniekiem, nede apvienoto, nāciju rīkojumiem.
pusē zaudēja 5 zaudējumi bija
L e 0 p 0 1 d V i Īlē. Pagāju- nigerieši savā
šās nedēļas otrā pusē kādai 200 vīrus, Kongo
vīru lielai  Nigerijas karavīru daudz lielāki,
grupai uzbruka ap 1.500 Kongo Apvienoto Nāciju ģenerālsek-
kaŗavīru. Uzbrukums notika pie retāraHammeršelda plāns miera
Kindu pilsētiņas Kivu provincē, un kārtības atjaunošanai Kongo
kas lojāla no amata atstādinātā- nav varējis īstenoties galveno-
jam ministru mumbam.
prezidentam Lu- kārt tādēļ, ka Kongo politiķi lui ■ militāristi pat dzirdēt negrib par savu karavīru atbruņošanu.'Plkv. Mobutu un prezidents. Kasavubu deklarē^ ka viņu spēku atbruņošana Leopoldvillē nebūtu grūta. Bet to viņš nevar darīt tādēļ, ka Kivu un Kātaņgas provinču ka-ķavīru atbruņošana būtu pilnīgi neiespējama,  un ar disciplinēto Kongo karavīru uzbrukums nl- Leopoldvilles kaŗa^āru atbruņo-gēriešiem notika pēc pēdējo mē- šanu nebūtu panākts nekas cits ģinājuma apturēt pirmo orģijas kā vienīgi neprātīgi nojaukta mx kaušanos. Kamēr cīņas laikā provinces aizsardzība.
Kivu province jau vairākas nedēļas atrodas pilnīgi izlaistu, nedisciplinētu Kongo karavīru varā. Pēdējie laupa pēc savas patikas, neklausa paši saviem virsniekiem, nemaz nerunājot par Apvienoto Nāciju vadību.
doma tāpat kā Galvao, kurs isi    ,   .    - \. ,       ■ . ^ uvum tapai, ^vd, >aai a ,    ļo     p^domju parstavju saruuam ar
pec   Santa Manās  nodošanas t^, __^._:_..,...„
Brazīlijas autoritātēm deklarēja, ka cīņa pret Salažaru ir starptautiska apmēra un ka tā netiks uzdota.
Pirmā vietā, kur Galvao vārdi atbalsojās darbos, bija Luan-da, Portugāles Rietumāfrikas ko-
Kenņedija padomniekiem; prof. V. Rostovu, senatoru Viljēmu Bentonū .(Kori.), bij. sūtni Dž. Kenēnu, „baznlcas miera misijas" direktoru V. Ļōsu, plkv. Ŗ. Leg:iomu, bij. gubernatoru He-rimenu, Brandeisa universitātes
,   .. -j.     ,^ prof. Dž; Pīšeru u. c. Jaunais
loņija. Trīs bruņotas neģeŗu ko- ;,ezidents jau vairākus no :š^
mandas uzbruka Luandas policijai,, kā arī militāram un civīicie-
slepeno sarunu vedējiem izraudzījis Visai atbildīgiem amatiem.
tumam, mēģinot atbrīvot ieslo- _ Herimens un Kenēns
i .      ... . .   izraudzīti sūtņu amatiera. Nav
Laigan ņiibtarai pphcm ^^^^^ j^a ,^1 tie jau bijā vas uzbrucējus apturēt pirrns^^^^^^^ ^
dejie paspēja nodomāto paveikt, . ^^gpožajos" Rūzvelta un
uzbrukumi neapšaubāmi pierada,     »     » •> ka Santa Manas sētās revolūcijas sēklas sasniegušas arī Afri-lm.^kur Portu^le va^^^^^^^
P^^^5™P?^\ 1;^^.^ kuram ari sagatavots sūtņa stacioneti visai niecīgi speki, ne- ^ Kemiedija valdībā.
Trūmena laikos un pieder pie jaltas gara celmlaužiem. Tagad nu tie atkal aicināti; līdz ar vie-lielā" Rūzvelta dēliem.
piemēroti cīņām ar masveidīgiem nēģeru uzbruktunlem, Piektdienas mēģinājumos atbņ-
Jāpiezīmē, ka jaunais Rūzvelts līdz ar māti Eleonoru un citiem
Draudzīgā aicinājuma dieiiā Sv. Katarmēs tautiešu bagātīgi dāvināto grāmatu klāstu skolas pā^ndaim r. Zālamanam nodod vecāku padomes pr. M. Mūkāns (labajā pusē).  Pa labi — ar jaukajāim pasaku grāmatām leia^stfe čsMās ksiftājas Ingrida (pa labi) un Gunta.
vot cietumniekus, galu dabūja 18 bija nesen parakstījuši ari ie-cUvēku, to starpā 7 policisti. Ka- sniegumu Kongresam - Ukvidēt mēr sestdienā pagāja bez starp- .„Pretamerikāniskās darbības. iz-gadījumiem, Portugāles valdībai meklēšanas komiMju", lai debe-^ hai&'gas demonstrācijas sākās sis būtu skaidras Un nekas vairs atkal svētdien, kād vairākās sa- neaptumšotu Jaltas gara atgrie-dursmēs tika nogalināti 4 im le- šanos.. .^^^ vainoti'TdlvēM.   ^^^^ .     " Alberts;