1
LEĢIONĀRUS BIJIS IESPĒJAMS
NEIZDOT
Trešdien, 1961. gada 22. februāri, 15. n-rs.
BARBA GADS
Toronto L ev. - lut. draudze atskatās uz padarīto.
:k::
Draugi grib mūs asimilēt, .. Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, Bet mēs gribam palikt latvieši.
Archibīskap& T. GRĪNBERG8.
Čfkas repatriantu, lapa ņirgājās par nelaimīgaji^^^ • Pirmas ev.-iuu aiaua^do plm- summās ieciipst an veco ļaai:a
. sapulce 12. lebruari p.acejas'i?>G nama ronaa nazekn, iiaspae.gd-
sakara ar piemiņas die- visi, ar .maz izņemu«uem, noae- ^^^^^^ ^^^^^^^^ ^ ^^^^^^^ pieaugumi par .■^o'i'i. oet lozi-
li nu «lok-plmā pirms 15 gadiem smm g^o^em sp^i^u ^^^^^^^ p^_^^ j^^^^ ^^^^^^^ ^'•
ii i.a.tajiem baltiešu kaŗa^^^^^ tobos j^^^^^^g ^^ceknem jau iepriekš uzrada S7727,-. Kopējais draudzes
:| preses konference iegūtos mate- Ir no eU^tas. ziņas, ka no mJ- ^^g-^^^.. ^^^^^,,3 ^^^^,^,^3 nozam apgrozījumu
J nālas jo plas atreereja gandrīz tajiem 146 pie dzivioas ir 32. cet- ļj ^-^ tuvāk raks- parskacs uzrāaa, M pag gadTS^^
OtENSBĀLKONSŪLS
BRYSON
Toronto, tel. HO 3-5861, DAKFORTH AVE,
■Trešdien, 1961. gada 22. februāri, 15. n.rs.
KON.ms .
VILIS TORISONS
pag; gadā ķo- rel. RE 8-7798, Montreal, P. Q,
TAUTU
P.PREIMANIS
AVE^ APT. M.
1980 locekļu, ieskaitot 490 bērnus, priekšējā; gada atlikumu uzrada (
C.L.I/
=^ '"T"sss
„sin.KSs= stersr- |i=5-51 s SS^^ ». .
Vairāki tautieši ir mēģinājuši kai atvieglot komunistiem iespe- bēgļus ļlebua 146 vrn, ko_med- dos^ņirgajas^ne vien par varoņu ^. ļ.^^^^,,3 ^^^^^^ ^^il . , , V „;;n,* —;,«i>jTK„ 73;,* t3«rii nnliftisti.KViftdru karavīrus»- naveaizffaiH^^^ Kof on nar ■ y .u^
;^^^^o^l^ ju gāzt likumīgo valdību. Bet Pa- r« J^^vz^edr^p^^ r^ a^^^ ^et -rpaŗ ^ ^ — ™ atl>Udte. dzivfl,^ u. .
jas demokrātiskās republikas domju Savienība sava mērķa sa- sardziba, spaidu kārta dson^^iaa tam personām, kas Zviedrija ^^^".^^^^^^^^ ^^.^^^^^ trūkumos: Bez šaubām, tādi ir sniegšanai iztēlo pat tādus trū- krievu ku^j "BeloostiK)v'v Trel^
Auto, uguns, garantiju, pabUv
no tiem 4 bi- ir |79u^
«ĒssTi^: r^iJtrsKs:: ss'sS^ ^i^sgj^^-
arineDustaaasvaiai^^^^ „-^. .oh .Mn." .f=.„.nf^.c ka atstarnēs tika Pieminēts. Un- veduši līd;^ T)ašnāvīŽor Mērinot ^«vka^^^^ mes un nozaru darbs vests apzi-
Sidrābenē. Draudzes, mācītājs nīgi un ieraksti saskan ar attais-jies' arī citu latviešu nojošiem dokumentiem: Revīzi-
veida apdrošināšana.
dzīves vadību, pēdējos tās brīvi . , . . x- - . mm a upnprps a i-prico
bas gados savās rokās, atzina interesē. Viņai ir sava pieeja at- domādama, ka tas attiecas viem- tikuši tie tagad dzīvo. Reportieri^^^^j^^^^^^
trūkumus tikai politikas laukā: tiecīgā mērķa sasniegšanai, ar ko gi uz vācu militāmjīem bēgļte^ ^^^^^'^"P^'' tp^k^
par citām kultūras nozarēm izredzētam upurim bieži vien nav Tiklīdz kļuva zināms, ka šaja maizes ;devejiem. s^o šādi iztei- -^^J^^ un mac. oopa, vaama. a.
tāju A. Cēberes, A.
Pērko- 'Debatēs par draudzes darbību Ē. Tiltiņš ierosināja paredzēt da-žādu būvju .pasākiuniem u.t.t. jau labā savlaicīgi īpašas summas, lai palu pārmaiņu tajās neierosināja, šī taktika līdz šim Padomju tūdaļ atskanēja spēcīga: atklāt!- gāju^^ sākts darbs nepaUktu pusceļā. Tāpēc grūti izskaidrot latvju tau- Savienībai ir devusi
vins izteicās atzinīsi un radikā- nekāda sakara. kontingentā ietelp arī baltieši, cieni.\Vārds„mocekļu nāvē aiz- ^^P^^ ^^Ķ^^^
viņs izteicas atzmigi un ^.......^^^^^.^ ^.^^^ atskanēja spēcīga atklāti- gājušiem'^ ..Krustdē^^ svei- ^raudze un baznu
;i pozitīvus fe- bas balss, prasot valdības lēmu- cināt ...^^g g^dilau- Par maz, kam par iemeslu galve- bet māc.A. čops un P. Plīsīs pasts' neeātivos piedzīvoiumus ar ļzultātus. Apturēt tās uzvaras gā- mu atsaukt." Laitoraķsts tāiā^ ;yas •riklē'!,' • ,,;Siļjiriju .'neesiiiu re-' nokārt ir^rba.^arit^^ ka lielākie draudzes
aleksandra
■ k:ā.n.:b ē ŗ ga.:,^;:^
birojs pārcelts uz : :Gd- Feīnrier Ave.^ .; ■ ^
(pie Danfortfi — starp Ļog^ un Carlaw Ave.).
aO 3-2667, T^^
trūkumiem valsts dzīvē Pēdējos jienu spēj tikai brīvo tautu vie- norāda, ka lēmumu bijis iesi^-^dzējis'^,,At kā ari sāpīgais telpu.jautājums.ļveikumi ir radušies entuziasma
20 gados vairākas citas tautas ir notība ļun stingra nostāja iepre- Jams atsaiikt, ja ārlietu ministrs kā dzīvojam, tad nebūs jādeldē Ja gadījumā visi skolas vecuma uzplūsmē.
IESNIEGUMS BRAZĪLIJAS
kūmiem ir kopīgi cēloņi. ja pirmie kristieši attieksmēs tības balss atskanēja visā zviedru kādiem nolūki^^^^^^ 'ir palīkuši $3500,- nenokārtoti j. . ^
Vairāku Eiropas tautu labklā- pret saviem vajātājiem. Visas sī- zemē. Turpretim Undēnš. pa- k^^ pārveidota>^idrabenes bērnu nometnē izda- nodevu maksājumi. Nodevu ap- sam no SS^^l^^^^^-
jība ilgāku laiku balstījās uz ko- "kās domstarpības viņām jāiz-" skaidroja, ka valdībai neesot ne- pēc vajadzības''; : rīti dažādi uzlabojumi, sanitārie zināšanai draudzes JOcekļi ir ša- „5 nrivaif n r ^
lonijām Pēdējo divu pasaules beidz vai vismaz nav jāievēro no- kāda pamata domāt, ka Padom- Mums" nevienam nav noslē- apstākļiļoti labi. N. ■Krūmiņa un dalīti pa 18 iecirkņiem, kuru pār- !,arn^^ satraukti
karu laikā to metropoles bija stājā pret galveno ienaidnieku,, ju Savienība izdotos uzskatīs p^^^ ar draudzes-lo- Ķa. Brazīlija vairs neat-
spiestas veicināt rūpniecības at- brīvības un cilvēcības nicinātā- nodevējiem, tīštību savās kolonijās. Tur at- Ju.
Diemžēl, tagad pasaulē nevai: da skaidra garīgā stāja, bet gan žas bijušas pamatotas, Gandrīz atreferēt
Visādus viltojumus ūnfaisifikā- žā^ ir ļaudis, kas nepa-,S^io^^^^
Paši baltiešu beģļi bija citos ie- cijās, lai rokas mazgātu nevaini- metnē uzturējušies 242, ^^^^ no ziņo savas dzīves vietas un „pa- ^5 ? pārstāvjus. .Bri' . skatos. Tagad ir zināms, kā ba- bā. Tāpēc arī nav nozīmes sīkāk Torphtoun apkārtnes latviešu zūd." Tos pēc 3 šādiem svītros f-^^^^" demokrātijas nav
tīstījās arī gara dzīve; koloniju jaunieši diezgan kuplā skaitā ieguva ari augstāk^ izglītību. Tā-
dos apst
aiju iedzīvotā-
skaidra nauda, ar ko var visu jm-^ nākt. Tagadējām brīvajām vai-, vas tiesības tlibām un to atbalstītājiem jā-, 'ālizēšānu kā apzinās, ka līdzšinējās komūnis-nozarēs, tā īpaši ma zemēs materiālās vērtības ir'
ŠIS lapas^le^onāru kofonijām,kaarrnoASV.I^ atzinušas padomju > varas aktu.
1. ■
stāstījumu, bet gan jautāt čekas ti |987?,-, atlikums $7^-. Jū-lapas izdevējiem reportieriemi, vai
pievienojot sev Baltijas valstis,
SliākZrSi^^^* DarMbasEārskatusapulce Pie-ūntun.ina atzīt JO vai^^^ SLST ^ IIS^S'S!? Patei- mātišķos , Pārstāvjus. xas būtu
un
Trešdien, 2^. februārī, pl. 8 v. Tiumur^s nepastāstīja, Par ^ Si^"^ st^rpt^tiskajārn
Sv. Andreja baznīcas telpās or-. kuli. 130 pārējie ie^onāri, un, grāmatu galda darbu, norādot^a «r>^^^^^ _ ^am^ ja Brazihja atsam^ so
Ma Viņi balstās'uz ASV Pārņgmtas valsts īpašumā jeb ganizāciju pārstāvju sanāksme, ja tie kāds vē^^ ^g. _budzets ^ pa^^
prezidenta Vilsona deklarāciju'nacionalizētas, izņemot personī: lai pārrunātu 18. novembra rīcī- tad -- kā tiem M^^ vēlēšanos redzēt kuplāku garīgo ^^of fpS'iīn'^'^ ^ faktors un
par tautu pašnoteikšanās tiesī- eās iztikas priekšmetus, kāpēc bas komitejas izraudzīšanu iin un citās vergu nometnēs un cīe- rakstu darbu atbalstītāju gaimi.^ ^
.-- ^ j_„.„..._™^«rr hiir,čipm vichoaātati.^ rv4i.ļi..im,. PPhr,m^H^^ ; tumos? Grāmatu galchi Vada B.Namgau-
bām. To vispirms izmantoja gan arī bijušiem visbagātākiem pil- Jaunu ceļu (meklēšanu
ne'kolonijas, bet Eiropas kultu- soņiem, kam atstāta dzīvība, arī--; ..
rālākās tautas, kas līdz šim ietil- Jāpelna niecīgā iztika sūrā dar-
pa Krievijas un Austro-Ungāri- ^ā. Tā ir patiesība, par kuru
jas monarcijās. To starpā bija katrs var pārliecināties, pie kam
arī latvieši, kas 1918. gadā nodibi- nekādi izņēmumi nav pielaisti,
nāja savu Latvijas demokrātisko Ja daudz ko komunisti var no-
republiku. . slēpt, tad šī-patiesība ir visas
šajā . laikā {un jau agrāk) ^^^^ rValstiskās '^2^^ pamatā,
marksisti solīja dažādus labu- ^as nav nedz noliedzama, nedz
noslēpjama. Tāpēc miljonāriem
da.
mus strādniekiem, aicinot tos sacelties pret turīgo iedzīvotāju citiem bagātniekiem jāapzi-
nieki un rakstnieki no Kanādas un ASV. Izlozēs m'ākšl. V. Rein-
jo nepiecie- cerību stars Baltijas tautu cīņā
šama telpas izbūve baznīca māci- par atbrīvošanu,
tāja vajadzībām, paredzēti re- šo telegrammu, prof. p. Lejiņš
raiirizp^ nr k« R Rn7P 7imifl maksājumi draudžu ap- nosūtīja bez'iepriekšējas sazinā-
raudzes pr-Ks K.KPze ziņoja ^.^^j^^^ ^ ^ t. Atskaitot vecos šanās ar ārpus dzīvojošiem BP-
mit? n^fff .ff Hr^^^^ j"'- ^^^^ļ jauuajā budžetā paro- nās. Prof. Lejiņš tomēr izsūtījis
" • mS5or,5 oW«„-WVr.4.v.5f^yA 4„-„ doklis §2,- mēnesi.lbefc-^ievietem cekļjem; pneksseža v«
^ SiSrS'm^aJī S" ^^^^ —'^- ^'^^
o.,-« tajumu izkārtošana. Viņsan sirs- ^^īvas debates, un vairāki kātam, valdes locekļr
nās, ka komunisti ir vispirms to Vislielākie ienaidnieki, kāpēc vi-
^ " >Mda dāvināto gleznu ,,Saulainās ^ī^^ A. Krīpenam, J. Māli-
® Baltie^_gaidas_rīko_treM^^ ii.c.) norāda, ka, paaug- tim,, a Meirovicam un V. Upes-
stinot maksājumus, apgrūtinās lācim— ar lūgumu piesūtīt soli-
■H:_____:
atbalstītām, valdībām un organizēt sociālistiskas valstis, kur noteikšana būtu viņiem. Tas vās komunistiem Krievijā, kuras, kā jau minēts,. atdalījās
vairākas tautas, nodibinot savas' Jas. noliedzēji,; jo, ķā jau teikts,
valstis. Komunisti ar to neap- '^r naudu tagad viss panākams, februāri; pl. 8 vaka^^^^^ . • . . .
mierinājās, bet gan deklarēja, ka Mazo jauno valstu iedzīvotāju vi- zālē, 582 S:^rbourne Street. Ie- gadiem .11. februārī atskatījās .ir^bijusi lidz sim- tit iesniegumu Amerikas valstu
,_________ pielīdzināmi tikai lams, ka Austrālijas, Kanādas
Lot^l, puķu veikalā, v ; dis palika ^1^^^^^ siem trimda un dzimtene. _ ^^dzeramnaudas" vērtībai, it īpa- un Eiropas latviešu apvienības
©Ar L janvāri sacīs darboties: vira solījumam stavet sardze par Palīdzības fonda vadītājs P. eV ,0 ooiī^;,,-«r o, .,{«^A«„Tv„-orn r,ner,<-o iī,ļ,?crQ cofnro 'foi^ffrnm latviešu informācijas centra grā- tautuun tēvzemi. Karambeidzo- veisšTiSomSaja salīdzina p ziedojumiem nosūta li^^^^^^^
matu galds, kaš dod iespēju ik- ties viņš palika armijā. Kā in-J^n^^
vienam tautietim vai organizāci-struktors Liepājas, garnizonā-ie- ^ =^ Bukauntijas (A- Amerikas latviešu apvienība sa-:
jāi atbalstīt informācijas darbu, ņēma vairākus atnatus līdz Lat- miršanas gadījumos izmaksāti fg^^^ kurš sprediķoja dievkalpo- • vukārt nosūtījusi telegrammuv
iegādājoties grāmatas savam vijas armijas likvidācijai. ; S2450,-,kase ir $4725,-. _ ■ ^^j^niā, norādīja uz savu skaitlis- ASV ārlietu ministram,D.Ras-
MĀC. A. L€SIS
LŪDZAMĀ
„Kā briedis brēc pčc ii tā mana dvēsele sauc ak Dievs."
42. D<ivid
Lūgšanas, ar kurām mēs tuvojamies Dievam, ir tikg cik dažādi ir mūsu mūži un likteņi.
Sliinais vienmēr lūdz citādāk,kā veselais. Laimigļ tādāk kā sāpju salauztais uil bērns citādāk kā sirmļ kas sēd pie pilnas- bļodas, Dievu lūdz citādāk kā tas, ēst; im brīvā cilvēka lūgšana 'būs citādāka kā tā, ko ļ iekaltais. ^ ' ■ ' ' ■ 'I
5et cilvēki lūdz bievu; zemojas Dieva priekšā, ceiļ Ari tad, kad Dievs, varbūt, šķietami klusē. Kādēļ mēs
Skaistu atbildi uz šo jautājumu dod-vīrs, kas, apuļ trīsdesmit astoņiem gadu simteņiem uzrakstījis -i'i. psiļ psalma ievadā teikts, korac.itu dziesmu.
• Un ši atbilde,skan: mēs lūdzam Dievu tādēļ, ka n slāpst pēc Dieva.
„Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā ņuuia dvesļ Tevis, ak Dievs. Mana dvēsele alkst pēc Dieva, pēc dzi\ļ
Vēlāk, ceturtajā gadu simteni pēc Kristvis, Kart{ Aurēlijs Augustīns šo pašu atziņu ietērpis skaistos vi sām viņa;grāmatā „Atzīšanās".
„Tu mūs esi radījis ,ar ilgām,pēc Tevis,'' saka šis tajs un kristietis: ,,Un mūsu sirds nav mierīga, kaiļ mieru iekš Tevis, ak Kungs . .; inquietum cors noļ reguiscat in te. Dominē";
Mēs lūdzam Dievu tādēļ, kā Dievs pats mūsu sirdi to liesmiņu, ko saucam par lūgšanu. Tālāk mēs l( tādēļ, lai atrastu mieru. , Protams, ne ārējo fizisko mieru, pēci kura šodlciļ bumbu iebaidītie cilvēki un tādi filozofi, kāds ir vecaiļ ditājs un cinīķis Riisells, kas kailās dzīvības turpiniļ par dzīves augstāko mērķi un uzdevumu. •
Mēs lūdzam Dievu tādēļ, ka mēs meklējam iok.^ējl mieru — to lid^^svaroto, apskaidroto svētlaimes stāvif aŗ dziesminieku Kārli Krūžu varam tei^^
„kad Dievs zied tavā dvēselē, tev ir tik labi pasi gaismas nemeklē..." , šī miera mūsu laikmeta cilvēkam, vairāk par visiļ
Viņš ir to nK\^inājisatrastj bēgot pats no sevis.] tincnta civilizācija ii" radīta tā, lai palīdzētu cilvēkam no šGvis. šim mērķim kalpo lētās filmas, apšaubāmi zijas raidījumi, lētā nēģeru mūzika — visa ta raibā le, ko šeit sauc par izklaidēšanos...
• Lai palīdzētu cilvēkam izbēgt pašam no sevis unl Ies mieru, ir izgudrotas dažādas tabletes, aizmir.'^aii
Un tomēr cilvēka dvēsele ir, saplosīta; Daudzi c( migi, izmisuši. Kādēļ? Tādēļ, ka viņi ir aizmirsu.ļ dvēseles ihiers ir atrodams'tikai pie Dieva; Irātrodiļ Šanā atverot savu sirdi Dieva gādībai, Dieva padomļ ■-^stibai.
Mēs nevaram izskaidrot, kā tas notiek. Mēs neviļ : t9, kā lūgšanā noskumušie manto iepriecu, vājie jaiļ misušic mieru un-cerību.
Bet tas notiek; Par spīti to cilvēku izsmieklam, pazīst. Par spīti to ņirgām \m zobgalībām, kas, tlcil ^anas redzot, vīpsnā un jjiutā; Kurnu ir tavs Dievļ Dievs tagad klīisē? K&pēc Viņš hepalīdz?; .
Mēs, mācilājl, šo jautājurfiu-~k&pec Dievs! klul jās dzirdam gandrīz ve.1 katru dienu.f itlaidigl tas mums uzmācāsļ- var^t,! ;>ūdzamās dienas nopietnā gaisotnē..f mēs atbildam? Ko lai atbild tiem, kasļ nav dots; tiem, kas klaudzinājuši, un kam nav atvļ meklējuši, un nav atradu.ši? (Nobeilgumsl
,au ...xv.o apvienības slēgtais ;:.karnevāis J^s St. : _ , Pā ar pag. gada atlikumu uzrāda 1^^^ ^ j^oze, V. Poriete u. c. norā- tiem Icontinentiem. Sevišķi tas
m^āli^!' "Jo pliks, JO traks" piektdien, 24. ® -Draugu un piederīgo vidu |2120,.,. izdoti $1660,-. Ienākumi j.^ ,u.p.ānii dr^ud79m hūfu «;variffi ia vaiadzētu nosū
panākams, februāri, pl. 8 vakarā Columbūs Vestonāūz 60 aizvadītiem mūža „„r,,^^ „^ «a citam luterāņu draudzēm DUtu svarīgi, ja vajaazetu.nosu
Sīvotājuvi- zālē, 582 S-'ļerbourne Street. Ie- gadiem .11. fei
viS"ritVi«;iM-''iJar visDašaules'^šo.':dū. parasti šādui.'bagātņieku-.nav, ejas maksā $2.50, biļetes. Uzrādot Miķelis Briedis. ,r«iH« r.ou^-7Th„c ^o,k««, i„f„,.« —o----•
dLS r^™^^^^^ v^^-^ ^--^^^ Visiem, kas ir. ielūgumu, iepriekš^ ^^t^- jumi būtu
nodibinātos vīnu Padomju Savie- b"vībā, ir skaidra nostāja pret nībai līdzīga valsts iekārta. Ari komunistu centieniem un to gala tagad tas ir viņu centienu gala «lērķi. Tas uzliek viņiem piena-
irjvru
mērķis.
Tādā kārtā gandrīz vienā laikā sākās jaunu valstu dibināšana un cīņa par vispasaules sociālistisko revolūciju. Padomju Savie-
kumu pakalpot brīvajai pasaulei ar savu neviltoto informāciju.
To ievērojot; brīvajām tautām ir viegli orientēties un pārliecināties, kā rīkojas komunisti
•grāmatu plauktām vai piesūtot , Kanādā B. ieceļojis pirms 10 Draudzes kori ir 52 dziedātāji, .. „' rm<m nadc^h^m^^š^^ kam lūdzot vimi darīt iesnēiā-' tās saviem kanādiešu, un ameri- gadiem, pirmo līguma gadu strā- kas diriģentrTpnm vadībā no- f mazo, citigo nodokļu maksāta- kam, judzo^ ; kāņupaziņām,, skolām, pilsētu dāja pie Haidro pēc tam pārgā- turējiiši 60 mēģinājumus draudzi un ieteica pievieno- mo. lai namudmatu Braziliias ,
mo, lai pamudinātu Brazīlijas valdību pār jaunu apspriest pie- ! varā^ teikto politisko maiņu attiecībā ļ pado- pret- Baltijas valstu - diplomātis- j
vienojamas komunisma valstu tus paņēmienus. Brīvo valstu pa- ternacionālo komunismu u.c. Peļ- māju, kur tagad dzīvo Brieža ģi- dievkalpojumu kuplināšana saimei. Tāpēc to dzīvē viņi vis- sivitate un daudzu so valstu pii- ņū izlietos informācijas darba mene—sieva Elza, dēls Ojārs ūn reiz koris cītīei eatavoias SaVam ' vairāk iejaucas gan ar teorētis- soņu paļaušanās uz komunistu vajadziT)ām...Gramatu Ŗldu vada mazbē^^^^^ gadskārtēlam koncertam 8 anrī-
kiem ieteikumiem gan ar šo zem- solījumiem, meliem _ un citiem p^azis^tamais jaunatnes darbmtekS|draU^ dzimšanas gadskārtējam koncertam 8.. .apri-
ķnes uzstādītam budžeta projek- kiem pārstāvjiem. Tāpat rīkoju-1 •tam. .' šās arī lietuviešu un igauņu ceņ-1
ju komvmistu atbalstīšanu, gan apgalvojumiefi atbrv v.ņ m ^j.p^S'sekSi M. dS,^ «rmasev . ciraua.es p»- ^.u™... ar tec:™ķu sūtīšanu, SOs lidzek- ^.^'^Z^^^ 233 Lakes-VoreM,; Toro^^^^
lus vtoi parasti lieto vienlaicīgi, mērķim. Sava nozīme ir an bri- , dv«>**jm^^^iļ^:i,^;.,gami^^.; pienākumus uzskatīja'brīvdabas bazni-
Māc. A. Cops informēja par no- trālās organizācijas, domu draudzei iestāties
ASV
dienā. ^ '—'r,^^,:'-^-, - ij latvieŠTi-£v.-lut. draudžu apvie-
©Pirmās ev. - lut.vdraudzes pa- ^Si^ab^^s^paij^
iāš'^Hamiltonas latviešu draudze.;
Ja tie nelīdz, tad viņi laiž darbā vās pasaules tirdzniecībai ar ko- P Brīvkaļnes, koncertu .?est veiks P. Plīsīs. No jaiiā padomē ļj^^^ varu, īpaši tur. kur vājākā pre- mūnistu valstīm. Kamēr šāda iz- l^.,aprili, 570 S^^^^ ievēlēts Ē. Tiltiņš. Padomi 2^^.^^^^..^!^^
kanādas immigrāc!. jas ministrija
Tās mērķis ir vienot visas ev.-lutl_ , 0 . , r^r draudzes Amerikas kontinentā! ^ 1^^^"^^' .ka^ ieceļotāji, kas Ka-lai veicinātu arī garīgās literātus, f^^^
S^'sa^g"SSS^ Sāsies atsev^u brīvvals^ '^^^'^'^'^'^^^^^^^^
Sim pSldm Valstīm iekļaušana komunisma zemju ^ DV nodaļa rīkos: mantu lo^'^^^^ ^^Mt^^ī^ Pē?ēJ 5^%^^^^ skolotāju kursu rīkošami u.t.t:f^^^ ^^istibu.
af^du rl£n vSties saimē un līdz ar to viņu wa- teriju; lozes Uēs, iegādāties pie ^^^.^^M
par «ju rīcību kādas ras gājiens tuvosies savam gala ^^ S^TiŽiSsO^^ iebildumu. Uz — --------
valsts pakļaušanas laikā Padom- mērķim - vispasaules^ sociahs- ^ ļ^^a'koSS .^.ināinm. .
uz 1.
K. janvāri -1981. g, $7303,-. šajās
vispasaules
ju Savienībai. tiskai revolūcijai. Tāpēc
Pieturoties pie šīs taktikas, boļ- jām valstīm — vecajām un jau- Blūmā. .iepazīstināja ar
ševiki ir pievākuši citu pēc citas najām-- jāietur vienota fronte latviešu valodas- pareizrakstību; vairākas mazākās, īpaši jaunās cīņā par brīvību un cilvēcību, piedalījās 17 jauniešL^:^^^^^^^^ valstis. Ķīnā apvērsums notika Tad ne tikai apstāsies komūnis- sanāksme 1- marta, pL;7,30 tās iedzīvotāju lielās nabadzības ma uzvaras uri diezgan zemās kultūras dēļ.. arī atplūdi Minētie fakti liecina, ka trūku- maldīgās mācības.
-ari. martu. iZiozeia. maija.: : vakaTĪ77raTid7P^^5iā^ Pārrunā- P^^' ieņemts bzu.om.
jau- sir™s°iS»s™»r,^w^^^^
māc. A. ōopa ierosinājumu sapulbe āri vienbalsīgi atbalsta iestāšanos draudžu apvienībā. ■ , Pārrunājot jautājumu par pievienošanos AŠV latviešu palīdzī-
nbdarbina 34.882 personas.
Viņu uzņēmumi un īpašumi : lauksaimniecībā ir $140,866.900,-ivērtīt)ā. 11 gadu laikā jaunieceļo-tāji iegādājušies 5967 uzņēmumus un 5385 lauksaimniecības. Par šiem pasākumiem īpašnieki
LATVIJAS NAUDAS
lē.
SJekSfS^SS^^^^^^^^^.......____________ . ______
lauku īpašumu iepirkts Ontario provincē. Uzņēmumus visvairāk
faimdlehdas. viešu lež;iona atceri un nodaļas ^erga priekšlikumam
'l l^kust^^ģ|™y^ _iz^gāma8 viru saimniecisku pasatonu nopirku-
n^'/m=S« ■ dzīgā aicinājuma S ^ Pie- P-P. • kas petita apstakĶun jj vācieši, 1223 holandieši, S59 -
ka drau- jpašumus^ holandieši. 1381
Pazīstamais numizmats A. vārdi par naudu. (Naudas vēs-P1 a t b ā r d i s ir izdevis mono- turēs zīmīgākas nonses^un epizo-erafiju „Latvijas Naudas". Dar- • di). Ir' arī a" bā, numizmatiskā sakārtojumā reproducētas _ dokumentēti un sīki iztirzāti visi oriģināllieluma no 1918, — 1940. _g. -Latvijā izlais- teli, iespiesti u
S^rS^ri^tiriSc^^SSi ~l«'Ss"S-ivieSS^Sr"""'^?^ ministrijas:Ziņojumā nav piemi-
1919 - 1922 g Monētas no 19^2. vēsturisks dokuments. Vecā pa- ļjf"j'y„^^^^ Aūstriņū, A. nēti latvieši, kaut gan zmams, ka
^ 1939. g. Latvijas bankas nau- audze varēs pakavēties atmiņas, Aicināti ari latvieši. Sest- gada sapulce notiks 26: februārī, džu pārstāve būs Aina_Janitena.| sproģi: u^ no jauna E. Tiltiņu, paprāvu skaitu uzņēmumu un das'zīmes no 1922. - 1939. g. bet j_aunā iegūs priekšstatu par ^ ^ 25. februārī, pl. 2,30 p.p.Pjkft. 5 komiskā; ievelēja Jani|ļ^-^^^ komisijā ievēlēja ar lauku māju ieguvuši: tautieši.
------"-"^^ "'^^ Snkas ^aunkanaSešu^ ^^aklamācīju līdzšinējos r savus īpašumus
Valsts kases zīmes no 1925. - to, kāda nauda bija Latvija.
1940. g. Pilsētu naudas'zīme? un -Pas^______________ -
okupācijas varu izlaidumi: Lie-1 čeku par $7,-iesūtāmi autoram: j^^^ svētdien, 26. februārī; pl. 7 ®Montreāl^^^^^^ . .
pajas, Jelgavas, Ventspils. Rīgas Mr. A. Platbardis. Tallasv. 14., ^^^^^^ īpašā sapulcē „Serviče of, nevāls'ar nosaukumu «Nakts el- Dilnsapuļce, 12. tebruari, parve-
un Rēzeknes parādu zīmes. Cēsu Sollentuna 2., Sweden. witnesS" kurā piedalīsies apkar- Ies ķēķī" notiks 25. februārī, pl. lāmō draudzes locekļu vieta le-
un Rīgas 1919.- g. boļševiku nau-, ^,5,^1 UGUNSGRĒKI tējās kanādiešu :baptistu drau- 8_vakarā Victoria Hall Lielajā za- velēja A. Allu_uņ_E.Treilonu^^Re-
da. Bermonta armijas nauda. ijuui^a^iij&m dzes, aicinātt ari latvieši.. ; le. Piecas labākas maskās godal- vīzijas v k^^^^
Latgales partizānu pulka naudas. Pastāvot karstam laikam, Rie- © Jaunās Gaitās ..literārais kok- gos. īstu .elli dekorācijās radis Draudzes toacita.Ts ir E._Ķerģir,
Sniegti ari pārskati parlLatvijas tumau^frālilā nodesmšas 2 nīlsē- teilis" ar Marisu Vētnimāksli-, pazīstamais d^^^
maksāšanas līdzekļu viltojumiem «rS^lH^ nieciskās'daļas vadībā notiks Streņģe.-Būs loterija - allegro, ķīistiti 5 berni un_ iesvēti 1 4
un iznicināšanu. Monētas kā to- tas. 1000 iedzīvotāju palikusi bez sestdien, 25. martā Bv. Andreja ziedu. meitenes, .amora pasts, jaunieši.. Dievkalpojumi, bijusi
tas lietas. Papildus nodala: Daži pajumtes. ho^^nīroe -^ais PioHnTīcifp^ rļ^ipi- masku nolonēze. 1
K. \ pieteikuši.
baznīcas zālē.' Piedalīsies dzej- masku polonēze, laba -deju mūzi- labi: apmeklēti.
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt. Neizlietotos manuskirptūs neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka.
Ar autora vārflu vai Iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktag domas var" neatbilst redakcijas viedoklim.
, 16. turpinājums
Un, lūk, šis Jāņa, Vesela disejolls ir vic skaistākajiem, ko viņš Ir uzrakstījis." Augusts apļ sēdošajiem pārējiem redaktoriem to nolasīja:
„Divainas burvības manai dvēselei ap vīties sākļ Dziļumos divaini tēli lokās, murd un ārā nāk. Dižajā pasaules telpā nebadu es vairs viens, Aizvijās visumā Putnu ceļš it kā nomīdīts plier Zudusi zeme, ir tauta, iŗ bērnības sapņu vietas Svešnieki samīda takas sensenls tēvtevu ietas, l Ilgajos laikos un mūžos ce|i vēl atpakaļ vīsies, Mūžība dziļa ap mani ar zvaigznēm plūdis un tīj
„Labi, lai notiek," kaut ari ne sevišķi laimīi izteiksmi, Lejāsmeijers teica. Ja kādreiz būs ār Veseli satikties. Izrunāsimies personīgi." ,
.Auriņš atzinīgi pasmaidīja. Viņam nu uzradās ta, ka atbildīgais redaktors laikam tomēr būs vēriena cilvēks, kāds sākumā nebija licies. „Man š| bultnumurā vēl gribētos iedabūt iekšā Kārļa Ošaf par Blaumaņi, kas. manuprāt atjautīgi un interSaļ rakstīta, mēģ:inot pārvērtēt vienu otru stipri api spriedumu."
„Kas tas par Osi?" jautāja Leonīds Ozoliņš, sl^ izskatīgs jauneklis, blondiem viļņainiem matiem, kā veiklam un gaumīgam zīmētājam bija iedalīti kā redaktora pienākumi, tāpēc viņš veicīgi pievj Auriņa nākamā „Sauksmes numurā iespiest nolernt nuskriptus un ātri aplēsa, cik tie žiirnālā aizņems id
„Kāds Kārlis Osis Minčhenes universitātē s| , parapsīcboloģiju. Tas pats jau laikam būs," zināja tīt Ieleja. „Vai viņu mums vispār vajadzētu, kad n| pazīstamu literatūras speciālistu, filoloģijas fal profesoru.Man ir jau apsolījis
„Profesori pa daļai mēdz atkārtot to, ko kš