Sestdien, 1961. gada 25.febmāri, le. n-rs.
tetdien, ISSl.gada 25. februāri, 16. n-rs.
Eeliski Paulas Brīvkaines
Filadelfijā
18. februārī, kad Filadelfijā .Lolitas .l'rinumputas'^^
Lietuvju mūziicas namā notika tīnes arija ^^^Jr^^ļ^
■ štutgartes valsts operas solistes dziesmas ,,Apmd2is rožu krūms
Paulas Brīvkaines koncerts, par ^i-P^^!^ļļļ^^,,^ .-^^ šo ^emes malu nolaidās tik bie- Tie, k_am bijusi-liel^^^^^
2a migla, kā slavenā Londonas tit f• Kalnu?a opem^^^i^^^^ „zirņu putra," tā Īsā A'ietējās lat- ^ļ^^^^^^
Viešņu .^imes —ajiem^ S B^'vf ni'Sfan^^^^^^^^^
eziem nacas meklēt ceu uz sa- f^'*";'^.';'^^^^^^^ 7I1 ka tas ne
rīkojuma vietu taustotie, gar ^^ļ^ļ^^^^^^
''S'kāTpiladelfijas Brīvo šo operu uzvedumus visā krāš-
latvju biedrības rīkotais kpncerts 9 j^ogļēurnam. izvēlētās' lielāko bija ari Bruno Skultes jaundar- skaņražu operu ārijas:
bu pirma skaņojumu vakars, -ta- ^ Hendeļa Kleopatrās, Mocarta
tad ar divkāršu nozīmi, sapro- ;;°„t„,Vōrii. noPicr^rn kāzām.
r j
v-ms tekstierh. kā: dziedājumā .izskanēja,.. H^^^^
raa ar aivKarsu nuzimi, sapro" grāfienes ārija no-Hgaro kāzām, tams.ka klausītāju interese bija fi^^^r^ JO hela un sasprmdzmata^ Jau- v^gne ^^^^^
me ciarbi - beriķu «^^^esmas ar fg,: dziesma, kas Paulas Brīvkal-:
,VLielalS _ jr.,,;^;ļ ;,,„1,„„Sih Hol5
mākslinieciskā apgarotībā,
slinkums", „Kārlītis",
ra^'^Šiba?' "s''''rS' brīnišķi zaigojošā spožumā., ^ !LrITun|s", „?Miņa u^ Sei-' Visu to dzirdot un sajūtot, kat-
fS' fļ^^monforecibas-' Ka- latvieša sirds;pildījās, ar lep-;
npnītV" un rikstS d^^^ ^^^^ pašapziņu. Ja mums^tik
ņepite. un „Gakstites azi^sma , skaņraži kā Skulte un Kal-
uzņemtas programmas ievada ļj^^^^/tik _izcili dzi^^^^
^^ļ^' • žio-^/vv.,, kā Paula Brīvkalne, mums nav
lais'"sUnkumT" SsTnie^^e" pt Jābaidās, ka tik bieži daudzinājām ^MaSīlusTavtTafā S^..tai. ^^S^'^'''':''-:
apburdama ar ,savu brīnišķīgo ^^^,j;£t,f'^'^^-ifc^^^^^^ smalkā
■ balsi un smalko, niansēto dzie- .
ri«iiimii vpri pauri mūzikas dzr- lejuta speleja Mara Eferte, do-
laSmāpasauLi Varētu ^^^^^ iespēju solistes balss nian-
ISāf Wzfmtums^ a^^^^^^^^ sēm un dziesmu t^^^^^^^^
biem ..bērnu dziesmas" nebūtu īs- misities un izpausties visa, pilm.
ti vietā. Skaņradis B. Skulte ba un ,daiļuma. _ .^^
dzejnieka vārsmām te devis tik Dziesmas, skanēja hk jaukv^^^^
spožu, efektiem un skaņu rotāju- negribējās nemaz ticet, ka^.pro-
' miem bagātu muzikālo tulkoju- gŗamma jau_ izdziedāta. ^Piede-
mu. ka visa bērnišķība pārver- ^^«1.. ^lausitajr vel dzir^
tusies īpatnējā, pievilcīgā ..dzies- Ķepisa Man tīkas ._un B.^ Sku -
^ mu kamolā", kas Brīvkaines ri- tes ,,Zaļa zīda Iakata•^;-- Jusmi-
sināiumā skan tik koši un jauki, gie aplausi negribēja rimte
ka klausītāji vārda tiešā nozīmē kal un atkal janak viešņai no Ve-
aiztur elpu, lai nepalaistu garām 'cās pasaules rampas gaisma,
ne sīkāko niansi . . . Līdz nāko_šam konc^^^^^^^
Savu darbu pirmatskaņojumu Klausītāji izrādījās ari vairāki noklausīties bija ieradies ari • Brīvkaines draugi un paziņas no
pats B. Skulte ar. kundzi no Ņu- Rīgas. Satikšanās prieki tomēr
iorkas. Jaundarbiem izskanot, īsi, jo Paulai Bnvkalnei jau.nā-
Skulte jūsmīgi pateicās dziedā- košajā dienā koncerts Bostonā,
tājai par lielisko izpildījumu. bet lidostās streiks , . . Atkal Tālākā koncertā dāļā. seko Jā-, viens starpgadījums vairāk. Uz
ņa Kalniņa valdzinošās ārijas, redzēšanos citii reizi" kā: Lolitas dziesma (no operas
1. VĒTRAS AUDZĒKŅI
Latviešu Apvienības Detroita noorganizētajā koncertu cikla ietvaros rīkotajā Marisa Vētras studijas jauno dziedoņu kcincer-tu klausīties un redzēt bija pul.. cējušies krietni pāri simtam- De-trbitas latviešu. KāUt gan Marisa .-Vētras darbs jaUno dziedoņu āu-dzināšanā sabiedrībai jau labi zi-nārtļs no avīžu ziņām, bija patiess prieks par dziedoņa saimi, kas sevi attaisnoja ne: tikai kā skolēnus, bet jaū kā labi, skolotu balsu īpašniekus;. Viņu uzstāšanās: bija disciplinēta: un; simpātiska.-
Marisa Vētras. : audzēkņus reprezentēja divas dāmas: Marta' Mekvikare^ un Mirjama Bērziņa iin četri kungi —: Kārlis šūns, Alberts Vītols, Rūdolfs inirvsun Antons .Ķīvlenieks^ ; „
Programmas pirmā daļa bija veltīta veco' un mūžam jauno operu ārijām. Rošsiiii,. Verdi, Mo- • cartu,' . Bēthovenu, čaikovski, Džordāno dzirdējām rūpīgā un atzīstārnā jauno dziedoņu tulkojumā. Rūdolfs PUrvs bez tam dziedāja Moddlemore s spāņu; tautas dziesmu >- vieiūgO, kas šķita rio kādas citas pasaules.
Otrā daļā pašuļ latviešu skaņražu darbi. Alfrēds Strombergs,
Sv. Katarīnes ev. -lut. draudzē svinīgā dievkalpojumā 19. februārī māc. J. Prauliņš ieveda amatā jaunievēlēto draudzes pārvaldi. 1, no kr.: ērģelnieks, komp. I. Sakss, . māc. J. Prauliņšļ draudzes pr-ks H. GreMe. 2. r.:pr-ka vietnieks J. ŠJrons, sekr. I. Dālbergs, vaid. loc. O. Ļahcmanis, kasieris Ģ.
Lazdiņš. j. Liģerā uzņ.
A. BĻODNIEM -ž'-^-r'
„THE UNDEFEATED :NATiON" BY-: ĀDOLFS BĻODNIEES, ROBERT SPELLER & SONS, ■ .PUBLISHERS, INC.Izdevums, 312 Ipp. Cena — §6.00.
■ DAUDZ JAUNU IEROSMJU. ...
iPāmešums no 1. ipp.) . B.Seņkeviča ierosināja tautiešu paaudze izsUd mums no roķāih, apzināšanai lietot līdzīgas meto-kam visami pāri stāv . valodas des, kā to pasākUši vācu ieceļo-problēmās, kas pat ļoti izjūtamas tāji, apzinot tautiešu .dzīves vie-vasāras nometnes. Jācenšas, lai tas pa iecirkņiem. " bērni vairāk laika pavadītu lat- Pēc pārrunām pieņēma A. Lie viskā vidē, un jaunatnes darbam pīņa im V. Muktļa ierosinājumu,
•jāparedz vairāk laika, JO stavok- ka Ziemassvētku ziedojumu vāk. lis kļūst bīstams. Organizācijaiņ šanas akcijā vācami ārī līdzekļi un draudzēm jāsaproti..ka visam jaunatnes darba atbalstam (jau- ^ pāri stāv jauniešu vajadzības, un natnei, skolām; vasaras nomet-
, tām jāiēkalkulē zināmas summas nēm un jaunatnes izdevumiem), budžetos- jaunatnes darba sek- T. Ķronbergs savukārt ierosinā-mēšanai. 1961. gads prasīs lielu ja, ka organizācijām savos sads-
; spriegumu politiskā un jaunatnes kārtējos budžetos paredzams darba stiprināšanā. , jauns -postenis — jaunatnes lat-
Par. skolu jaunatni saistošu viskās audzināšanas un sabied-refērātu nolasīja LNAK skolu riskās dzīves atbalstam, daļas vad. J, Mežaks, bet par ģi- R. Bregžis informēja par iece-meni trimdā.ar dziļu izpratni re- j-ģto kultūras laukā un ierosinā-ferēja TLB' sestdienas skolas ja panākt globālu iestādījumu, pārzine-A, Martinsoņē (referā- kas aptvertu visu kontinentu lat-ti^ sniegsim atsevišķi). viešu saimi un rūpētos cita star-
■^ar ārpusskolas jaunatni refe-pā par latviešu - angļu valodas rēja LNMKprrdis VjHiO^^ vārdriīcas sastādīšanu, izdevnie. venos virzienos illustrējot jau- cibas darba saskaņošanai radot natnes darbu Kanādā.. Par Jaunat. speciālu komisiju. Par šiem jau- ^ nes apvienības darbības pirmsā- tājumiem tālāk rūpēāies valde, kurnu ieskatāms:ļ953,g. rudens, j_ j^^^^. ^^^^
pošms;.kad Niagarā.tikaJikti pa- tautibui961. g. tautas skaitīšanā ' mati šim darbam. Pirmais Jau| Kanādā, kas palīdzētu noteikt 1 natnes pulciņš noorganizejasTo4 aptuveni pareizu latviešu skaitu '
Ja man atmiņa neviļ, tad A. vēsturiska materiāla nozīmi, nedz natnes pulciņš noorgaņizejas ' kurš veica ārī klavieru pavadi- Bļodnieka atmiņu grāmata ir arī propagandas izdevuma vērtī- ronto (Lāpa)/ kam sekoja Lon^ Kanādā jumu, koncertam! bija devis ve-pimā šāda veida gr^^^ kas bu, jo intimi subjektīvais autora dona, Bramptona u. č. Apvienī- pipv^ōma ierosiriāium,, nra.ni ' selus trīs tautas dziesmu aranze- publicēta angļu valodā. Ar to ne. stāstījuma veids grāmatas lasi- hflT'"niPkrīf~nTnrim l^oordināciia fļ^b lei^Miidjunm or>,am-jumus un L Vīksnas Nerra dzies-. tikai ir papildināts lid tājus var saistīt, jo tā lasās gan- apzmat savas novietnes
mu. A. Kalniņa : Mans .namiņš grāmatu klāsts, ko aiigļū valodā drīz kā kāds romāns. Grāmata >^ ^^^^^^^ Dijd_ «i^^i- rajonā latviešu ģimenes, kuras
dziedāja Kārlis šūns, J. Vītola Eiropā un Amerikā ir publicēju-, neko ''•'>X zaudējusi, Ja au- nes sjvetķLl959^g..vasar^^^ Darbo- ^^g^p^j abonēt bērniem Mazput-I^an prātā vēl stāv (Valdis) --ši gan angliski runājošo tautu tors tanī būtu. izvairījies no mo- jas apgāds ..Ceļinieks", kur daudz jj^n^^^^^i^^^^ robežās to vi-
Alģirds Gustaitis
Jons; Butvila izkūlās par rasētāju^ tas bija viens no: labākajiem darbiem jaunatbraucējiem.
Protams, tara bija arī savas gvgicot brāļus lietuviešus valsts
ēnas' puses. Pēc. beigtām darba svētkos, sniedzahi šo ntņreleti
stund4,m acis metās raibas no E. Skujenieķa, tiiJkojumāi.
skaitļiem un līnijām, nogurušajā Kādā piektdienas naktī, netālu
galvā džinkstēja, kutēja kājupē- nō mājām, no šķērsielas izskrē-
das. Pārnācis mājās uri atlaidies ja divi tumši, stāvi uri uzsauca;
gultā, viņš aizmiga tikai ar mo^ „Atdod naudas māku!"
, kām. , „Bet . .:... kp tas nozīmē? Kb
Uzkritušo bezmiegu viņš uzska- jūs gribat?
tīja^ar pagaidu parādību, kas ,,Laupišaj:ia, stulbeni! Šapŗāti!
-: viegli'.uzveicaTT^d.- Vairāk jāstaigā, _ un viņš. sfcijuta naža , smaili
un viss būs kārtībā^. ; spiežamies pie vēderā.
Tad.' kādā naktī, atgriežoties Atņēma visu naudu,, doķunien-
no darba pilsētas centrā, līdzās tus, pulksteni. •
Jonam piestājās patrulētajā poli- ..Gulsties kņupus!
cijas mašīna, un vīrs ar zvaigzni pie krūtīm jautāja:
„Kurp jūs iedams?" ' „Mājup . . ."
;„No.kurienes nākdams?"
„No darba,-.. ."
„Kur jūs dzīvojat un kur strādājat?"
■ Saņēmis atbildi, policists pasmīnēja un jautāja: .... .
,,Vai jūs jau sen Amerikā?" ,.Astoņi gadi." 1 , ..Precējies?" .,Nē."
,,Vai jums automašīna ir?" „Ir gan."
■ „Kāpēc nebraucat?"
..Gribu pastaigāties. 1 Redziet, darbā nogurstu un. pārnācis mā-. jās, nevaru aizmigt, izstaigājies guļu daudz labāk." .„Parādiet. dokumentus.''
„Dokumentūs?- Kāpēc?"
„Neizrunāj aties, rādiet i drīzāk!"
Dokumentus izšķirstīja abi policisti, kas atradās mašīnā. Pēc brīža viens no viņiem iejautājās:
- „Vai tikai nebūsi lietuvietis? Ja tā, tad vai esi par, vai pret ko^
Rūdolfs Purvs, J^MediņaRo-: spējas būt arvienu Māt. kad latr ar nosaukumu. ..Neattaisnots ^"3^'" mu aicināt visus tautiešus aktīvi
zēm kaisu istabiņu dziedāja Mar- viešu tautas pēdējo 50 gadu vēs. Goup d'Ētat". Apgalvojumam un sai virziena, visvai- atbalstīt ,.MazputniņuV un L. Go-
ta Mekvikare un Mirjama Bēr- tūrē norisinājās liktenīgi pagrie- (216. Ipp.), ka ,,1934. gada coup rak nepieciešams vecākas paau- bas ierosinājumu, lūgt ZASV ziņa. J. Ķepīša Liepu tēja — A. zieni, tam ne tikai bija dota ie- d'etat pierādīja,, ka izvairīšanās dzes atbalsts. Notiek jaunatnes jj^ļ^^^^g fondam piešķirt līdzek Ķivlenieks, M. Zariņa Vectēva speja skatīt šos notikumus, bet atļaut Saeimai pašai sevi izārstēt darbimeku kursi pulciņu un inte- ^uŗ rpļ^» āāstu no orātorijas Velna purvs aŗ^ aktīvi tanīs dar bija motivēta ar vēlēšanos nevis rešu puduru, vadītāju sagatavo-^,1,.^;^^^
- A. Vītols U.C. :fea parlamenta loceklim, gan kā tai palīdzēt, bet gan tikt no tās ^^«^ J^^ie t ""^^^ atbalstam. Pie-
. ■ valdības galvai, nerunājot jau pavisam vaļā", autors nav, diem- ka nākamie tadipare-ņģ^jj^ y Tomas. B.Senkevi-
Puķu nebija sevisķļdaud^^^^^ par romantiskā aizrautībā žēl, devis nekādus pamatojumus; ^^tr 25. un 26. marta Toronto. E. Breikša iesniegumu
aplaidi liecinaļa,.ka^klausītāji ir pa gada ievolūcib- tāpat ne ar ko nav pamatots au- .Par jaunatnes m bērnu litera.,^.^
vairāk ka apmiermati. , nāra gadiem, kas uz autoru, pēc tora apgalvojums (226. Ipp.)/ katūru referēja T. Ķronbergs, No — . iōp^n^a^ r^^^ākfr T«iin^.
■ . - ^'Viņa paša atzinuma, bija atstāju- „brīvi ievēlēta parlamenta, trū- bērnu literatūras autoriem pa- "^''.f -'"'^^."^as pandKc jaunas
^ V • . ..ši neatvairāmu ietekmi un ievir- kumu visvairāk sajuta tad. kad 1,!^^^^^^^ Gaitas pozitīvo sniegumu atzisa-
^Padbmāiu mrto kāPēc lāeā^^^i visu^^%^^ Kremlis uzsāka īstenot savus no- f^^f^^
neiū^SlS^^āSV Saitās. •; ziedzīgos nolūkus Latvijā un pā- kais^^bermi^žurnāls ir Treijera ierosinājumu 37 sesijas
nejutos, nopirk^?aies, un pec pa- tas mēdz būt ar šādām rējās divās Baltijas valstis; šai ^Ģs", kas domāts bērniem no 6 dalībnieki ari kļuva JNJAK
ris dienam atkal biju normāla atmiņām, autors visus notikumūs: liktenīgajā laikā Ulmanis bija l2 gadu vecumam. Jaunatnei tu- hjprjrf vPirfnāfāJT «innpmnf stāvoklī." ; ir attēlojis visai subjektīvi, ne- palicis vie^^ \Z^t^ri^m^
,Tātad, jūs atzīštaties, ka jūsu. raugotiesūz īstenu cenšanos būt atbildības nastu". Autors tomēr ^a E Andersonē u c Loti ne- Vt^^^^^ ' stāvoklis nav normāls?*' Pēo iespējas, objektīvam ; . . To- nav pateicis, ko gan Latvijas Par-pieciešams savs labs žurnā^^ iau- V. Mukta ierosinājumu le- _
„Es nesaku; ka nenormāls, ti^-^^^ ^^^^^^^ai nevar noliegt ne laments būtu ^ŗrējis izdarīt vai- ^^"^ ^^^^ Jica valdei rūpēties par padom- ;
kn dikH cniiPf" '--- - • : ■— rak musu tautas liktenīgas uņ datnei jo pašreizējie neapmieri došanu juridiskos jautā um^os. . -
kar saku sikh gulet. ^ , . ■ ļP.i.«f^nniii iii<aH«lr«e f traģiskās vēstures stundās, kad na. ; Pie, apgāda darbojas īpasa ^ uneslāri<; ižtPica aizdomas ^
,,Vai staigāšanu apkārt;nakts i^OTKOmumstlSkastlM zemi tik un tā būtu pār- studiju komisija, un ..Ceļinieka" ^f. Upeslacis izteica aizdomas.
vidū jūs ieskatāt par normālu . , 'čikāffa pludinājušas sarkano austrumu darbinieki ziedo milzii-pūles iz- ■ TOronto latviešu saime ir^^^'
stāvokli?"- i • ° barbaru ordas. Vai autors neat- devumu sekmēšanai Runātājs ^^^^ ziņotājs, kuŗš kalpo mūsu ;|
budžeta projektu
......, . ., ............____......_______ —j„ „..K.v *vL*iuuiai3 i'v^uuu uant sesijas_dalībhieki arī-
nav liegts naktīs staigāt, ja patīk." kuplu apmeklētāju pulku — pā- un. paraustot aiz bārdām, pār-.^āpat organizācijām paredzot zi ^^^nbalsīgi pieņēma, ka ar"
.Butvilas kungs, neaizmirstiet, ri simtam: . ^ ^^^g^^^^S Uem^iS^ summas šī darba atbal- LNAK valdes iesniegta rēzolūci-
ka šeit nav Eiropa, bet Amerika!, Ka pirmo radīja pag. gada pa- ' JU. kas uzliek par pienākumu
Kļaipaliek.:. Vai staigājot vāsarr^^ sSe bSba?t'kam ^u^^ Ar"īpaši atziņām bagātu, pār-^^^^^^^^^
jus ststapāt daudz ļaužu?» mu ,.Operation Abolition" - ko- komunistu .valsts sākumā nebija d^omātu referātu par vecās un iespējamos līdzekļus veltīt ..Nē, tikai vienu - otru,. . . " mūņistu inscenētos studentu ne- nekādas cieņas pret pašu brīvās jaunas paaudzes mijiedarbību un ^audz lielākā mērā nekā līdz ..Ielas pieskaņotās ļ3raucējiem, mierus.AŠV Kongresa Pretame- vēlēšanās ievēlētu satversmes sa-! j^atras paaudzes lomu un uzdevu- ^^"^ latviešu skolām, jaunatnes
ņe kajam gājējiem; Vai neesat rikamskas. darbības izmeklesa- ^^gSS^ s^^^ miem ikvienas tautas kultūras at- S^amatam. žurnāliem, jaunatnes
ievērojis, ka ne visur atrodamas.nas komisijas laikā Sanfrancis- plāna imfrafikas" bija tīstībā padomes dalībniekus iepa- P^iciņiem. bērnu un jauniešu va-•
pat; ietves? Bet. jus viens pats:ko. Filmā labi uztverti momenti, paredzēts ievēlēt ..savu saeimu".~zīstināja Izglītības un kultūras sarās nometnēm u. c. līdzīgu
,.Gulsties kņupus!"
..Žiglāk, es tev saku!"
Tikko apgūlies, viņš saņēma belzienu, pa pakausi, ausīs sāka džinkstēt . . .
Viņš atjēdzās policijas iecirknī Galva neganti sāpēja, tā visa bija notīta, atstātas bija tikai spraugas ' mutei, deguna galam un acīm., Viņu sāka. pratināt:
„Pasakiet savu adresi, darba vietu kas notika pagājušajā
Kad Jons bija pabeidzis, pratinātājs iebilda starpā:
.,Jūs neseii- aizturēja policija seiioas.parDauaei." _^ pirķt filmaparātu, parasti filmē
un brīdināja,;lai naktīs nestaigā-^, ^^^ļ''^'.^^^ dienas svi-
jot apkārt vaineo" 1 kos. Brauciens bija gars, bet vi- nībasuh savas jaunās mptorlai-
.,Reiz policisti mani aizturēja] W «^Peja visa gajva un-uzmā- vas, bija tik neparasti un tik ie-kad gāju uz māju. Noskaidrojuši f-'^^^"^^^^^^ ir :vēl cil-
apstākļus,; viņi aizbrauca, bet ''^'^^^-^^ ^^P^^^V^ uri dara no-
staigāt neaizliedza." ' 1 - I 1 pīetnu.darbu, lai atrastu Un ap-
,.Tad jau laikam gribiet sa- ^ 5°^°^^ .^^^^^^ augstiem strādātu dažādus ^ ^
ņemt'rakstveida brīdinājumu uri ff jartiem, viņi nobrauca ga- mūs materiālus; rezultātā izvei- County « aizliegmnu staigāt, ko?" fam slimnīcas sargam. Tad nāca dots visai spēcīgs pretkomūnis- ""^
sesijas dalībnieku piekritigus aplausus.
īsi pirms sesijas slēgšanas vēl parunāja P. Baloža ierosinājumu
kai ieguvusi.
: ■ MŪŽĪBĀ ■AIZGaJIS: ■
EOSĪGS SABIEDRISKS jaunās Gaitas atbildīgais le-^^^ eventuālu politisku partijU;
DARBINIEKS ; daktos L. Zandberģs deva galve- °i"Samzešanu, kas ar saviem kan-
. ,. ■ ^ ' vilcienos ieskatus par žurnā- dīrātiem piedalītos Kanādas val-
Pec Ilgākas slimošanas .C^^ literāro un saimniecisko pusi Pārstāvju vēlēšanās. Deba.
3unty slimmca 3. februāri mi- mdza sabiedrības atbalstu Piedaloties A. Liepiņām.: J.:
tautietis. Preds Lihens. sekmīgai iznākšanai: ^«JiWB. Ceveram u. c, izska-
ris
sekmīgai iznākšanai.
Kad sasistais neatbildēja, vi- ^^^^stresanas, pavadoņa -.policis- tiskās propagandas ierocis. Gri- ^"^"^^^ ^3: ^f""^"' Viņš an' uzsvēra." ka Jaunā Gaita "^J^^^^^^a. ka LNAK statūti ne-
ņam jautāja par jaunu: .1^^^^^,^^^^^^ bētos ieteikt šo filmu apskatīt arī PfSff; ^.^tv^^jf jauniešiem, bet vi-V^W iniciatīvu šādā virzienā.
,.Kāpēc staigājāt, kaut policija . . ; ■ s^^ sabiedrībai: DV KV jaunat- ^^^^am Kanādas vēlēšanas no-
to aizliegusi?-: :. - filma - .;Mana L^^^^^^^^ EBreikšs uzsvēra Pēc iecirkņu sistēmas.^
^ pamazām kļūst pazīstama arī dzimtēm. Ieceļojis ASV^^^^^ ^dzekļu nepieciešamību Jaunai l^^^' ^^ribas tikt ievēlētam kā-
™" Gaitai.- " > ^am etnisko grupu kandidātam,
noai- Martinsone atgādināja, kā- gan ziņas liecina, ka atsei
^' tīs guļ lieliski un neviens majas ^ ja"t«j ui pusbalsī kaut ko pasacīja pirmā- kājām neiet, izņemot jūs. īntere- — no Latvilas
jam. ,,i,a narādiba. vai ne?» Ķm slimojusi un miruši viņa ra-
GhTOnikām, kas slepus izvestas 'Zv^l v^*7m""^āP^^i^ī^, grūtības ir ar telpāirT'TLB f^^^^^^s grupas nākošās
kādam slimi- ; ^ dzibas b-ba un sacīs aktīvu dar-seg^-gj^^j..^ kā arī ieteica mek- ^^^^«a^^s būs pārstāvētas ar; sai
mašīnā, brauksim UZ tavām mā- ār^t^ li^k vairāk kustēties."^^^^^^^^^^^^^^^^^ sociāliem ieskatiem - - ^ ... ^ ^«tiem padomes,
jam. ' -
. ,.Uz manām mājām? Kāpēc?"
ārsts liek .Ārsts?
..Pārbaudīsim, var tev ir autjO mašīna." Pēc dažām minūtēm Viņi izkā-
iek vairāk imstēties:" :^ savukārt u.. locekļiem nebija īrējuši ieras-
to' neteicāt. K.a,ijci; r vōr.- ' * - «. ' ' "^T'"*^^' koUēea»;
,,NegribējuJūs^^:a^^^^^^
nesvarīgiem sīkumiem." ^ Sesija noritēja labas; sadarbī.:
i- . atgriezās ciKagas .tautiešu sai- bi ievadīto darbu hieži iziaim kā bas zīmē h,ia cvo.t^oV
pa Pie .o„a-dziv,k,a. Pār.ie ic ^l^^^^^^^^.^-^^^ S™!!^-. . Ē^^ Ī^^k^ci^as^t J^^S
šanos. 1925. gādā,, kad zemi pārim tam līdzīgi.
-iAk apgrūtināt, .ko?: Kā sauc V^^^"^ mītnieki jau gulēja, bet. izdzir- min^^^S^S^ cēlās,
persona tiešām šeit dzivo un ka „Oik reize^ m_mņm^- '^^ ^ Piesūtīt Mukt^ un J. Mežalm kā sekre-^
V. tistu drautei un tās korim, bet: it?K„!'f?'fT^. ^^^T' slēdza pīkst 6 vaka- ,
Sesiju A. Drei-uri V.
par to neko sliktu nevar iebilst, sta", noUcisklausulī, policists ''^"^^^pai^Perso
„Bet kāpēc viņš pa naktīm stai- jautāja pār jaunu. noskaņām. Brīva valsti taču ne
gā apkārt?"
„Mēs nezinām. Viņš saka, ka citādi nevarot aizmigt..."
Drīz vien Bufcvillu atkal sāka mocīt bezmiegs, un, viņš nolēma ka atkal pa reizei jāpāriet mā
Vienu reizi" - • konsti^^^^^
"vai esat bijis pie citiem ār- naktis staigāt Kāpēc tad jūs stiem'» ^ \ v^^^^
j^-'„ kā nenormālu? Es jūtos pietieka-
"Kāpēc ' ^; - vēlos atgriezties mā- -
iijutos labii bet 'ja kādreiz pa- f !•; "^^ļ: ^^j^ ; mēs nevarētu
jās kājām. Ar kārtības sargiem gadījās kāds sīkitms, tad a^^^^
viss noskaidrots, tā kā vairs nav pats tiku galā." ko baidīties.
Zeltkalis Ac
r Gatavo «n labo visu. kam sakars ar rPtām.
PretoriaAve.,-Toronto '6, HO 34008.
PIEPRASIET KATAIiŌGU.
nas, ārsta kungs?"
Patrtlkirģaiā? Kādā.veidā?" /^^"^^^^ esat ļot!
interesants un komplicēts-pacients. Rets eksemplārs l Jūs šeit esat slimnīcā; kur, ārstējami nervu un gara slimnieki, un ie!t jums nāksies palikt tik Ilgi, ka-. mēr mēs noskaidrosim Jūsu sli--mības stāvokli un jūsu iespējamo bīstamību pārējiem gi§ brīvais valsts pibpņiem.".;
ARTURSZUTIS^B.
ADVOKĀTS Ķ NOTĀKŠ 133 RlceMOND ST., ; tOR 1,^ ONTARIO, :
EM 6-8996 (darbā).
■RO 6-8354 (mājā).
atturies ticībā Piedalīiies ar pa-rā. un tās vadītājs prof. A:Drei. dS Sk^af"^^:^^^" izteica pateicību Sv. Jāņa
dibināšanā l4. gadā. izbeidzo-^^f^^^^^^
ties Otram pasaules karam,! ak- ■ .^'^^^^^l^"" ^ ^"^"^^J^^ rīkoto t^jas vaka-
tīvi piedalījies tautiešu kfea^^^^^^^ valdes pr-dis V. ru, un dāmām par pusdienu sa: nā uz ASV. Rosīgi palīdzējis at- P^^^acis.
gādāšanu.
Apkurii un ūdensvadu s pe G 1 ā1 is ts
braucēju novietošanā ūn darba sagāde, izvēršoties plašāk sabiedē riskai dzīvei, piedalījies katrā ievērojamākā darbā. . ; Pēdējos 3 gadus slimības nomākts, uzturoties veco ļaužu patversmēs, bijis ļoti vientuļš. Jūtot pēdējās stundas tuvojamies, nokārtojis savu testamentu, izsakot vēlēšanos atgriezties pie Dieva. ; : Dzimtenē pēc viņa siro niāsa un o ■ brāliS; Vieglās smiltīs.:. lo.
■ mER^
i Mtūras fondam paredzētie ziedojumi : pēc adresēm: Kanādā — Utvian National Federation • in Oanada, P. 0. Box 285, Term. ;„A", Toronto, Ont..,
ASV— American Lātvian Associātion, 1727 Kenvon Street. N.W.Washingtoh 10, D.C. . i^^nyon
I
!
TAUTAS ATZINĪB.
Ziedi uiv apsveikumu plūdi ^preses senij
Vairāk ķā 50 bostoniešu pulcējās ALTS namā uz presēs seniora Jāņa Porieša 7.5 gadu šūpuļ. svētkiem, kad atzīmēja arī 45 darbā gadus avīžniecībā. .. Savā stilā tā bija Viena no spožākam jubilejām, ko pavadīja daudzi ziedi un apsveikumi ' ar vēlējumiem. Telegrammas un rakstveida apsveikumi vēl jubilejas vakarā turpināja pienākt nO dažādām pasaules malām, kur .todien mīt izkaisītie latvieši. . Jāņa Porieša jubilejas komiteja bija izvēlējusies godināt g"aviļņieku ar īpašu jubilejas aktu un mielastu.
„Tādu jubileju, kāda bija Po-rietim, neesmu Bostonā piedži-; vojis," izteicās kāds apmeklēlājs. Bija stils, progranuua un noskaņotās galda rūnas." . . Jubilāru zālē ieveda jubilejas komitejas pr-ks V, Lambergs ar XPB sekretāru 0. Akmentiņu. J. Porietis bija redzami saviļņots, kad viesi piecēlušies, ilgiem ap-plausiem viņu godināja.
Jubilejās komitejas vārdā J. Porieti sveicināja ar uzrunu V." Lambergs, pēc tam L'pb valdes loc. Jānis Cīrulis sveicienus nesa 'no plašās avīžnieku - rakstnieku saimes mi pasniedza LPB velti— aploksni, bet ziedus >- M; Benjamiņa, īsu personības raksturojumu par jubilāru sniedza LPB sekretārs 0. Akmentiņš, bet rež. V. Streips nolasīja J. Porieša tē. lojuinu „Pie Ķekavas," kas 1920. g. bija iespiests kādā veclatviešu laikrakstā. Mākslinieciskā daļā piedalījās pianistes māsas Ingrida un Karina GUtbergas.un jaunais solists Kārlis Grīnbergs.
Sekoja organizāciju apsveikumi; no DV — O. Bračiņš ar Velti
— „kanaku pulveri,":. ALT Bosto-nas ansambļa rež. J. Lejiņš
— aploksne, ziedus pasniedza ;^ aktrise M, Salna, no Bastonas latv. skolas,— A.Liepnieks, Zinai-das Lazdas fonda — aktrise M. Grīnbušā, Jamaica Plaiii, latviešu draudzes māc. Fr. Ruperts. Bostonās katoļu draudzes — A. Augustans. Patīkamu pārsteigumu ienesa BOstonas lietuvju orga-: nizācijas pr-ks, „Ķeleivis" red. J. Bonda, kas jubilāru sveica lietuvju valodā un pasniedza velti -i. grāmatu par lietuvju ievērojamo dzejnieku p. Klršas un St. Saifej:i^5^^^ velUiu-
".Iniem. Otrs lietuvju ciemiņš bija jurists Dr, b. Mickevičius, kas sveicienus nodeva īatvlešu valodā un pasniedza veltie skaņu plāti ar lietuvju kora dziesmām. Apsveicējs teica: „Ja mēs dzīvotu. 13, g. s., tad mums sarunājoties nevajadzētu tulku, bet 700. gadi
■ , niūsu valodu izšķīra, tomēr. mēs savās krūtīs jūtām vēl savu cilts brāļu asinis."
• Kopīgi nodziedot „Dievs, dod tautas darbiniekiem," jubilejas pirmā daļa bija beigusies.
Nama tēvs V. Lambergs viesus aicināja pie svētku galda, kb komitejas uzdevumā bija klājusi saimniece AndrUškēvicas kundze. Bostonas trimdas draudzes māc. A. Galdiņš teica svētrunu un jubilāru sveica nb savas draudzes J. Porieti, kā labo' sējēju. Skaistu ziedu pušķi bija sūtījuši du-bultkvafteta Tēvijas dziedoņi. Sekoja vēl galda runas un tosti. . Patam rež.. V.Streipa rokās bija sakrājies liels skaits telegrammu un rakstveida apsveikumu. Telegrāfiski bija .s.veicināju.«ii
Latvijas sūtnis Londonā K. Zariņš ar ģimeni, sūtnis Vašingto-nā Dr. A. Spekke. ģenerālkonsuls A. Vanags (Oslo), bīskaps J. Rancārts, Alfr. Bērziņš, . J. Breikšs, ALA's priek.šnlcks prbf, P. Lejiņš, ģenerālsekretārs B. Albāts, ministrs R. Lieplņš ar kundzi, V. Haznērs, Ad. Bļod-nieks, Dr. V. Māsēns, prof. Lai-. . miņŠ, prof. B. Dzenis, DV pr.ks, A. Vanags, m: Culītis ar kundzi, V. Sniķerei J. Andrups, Dziļleja, Anšlāvs Eglitls ar kundzi, Dr. H. Tic^.ovskis ar kundzi. P.Jēgere-Preimane un daudzi citi. .Rakstveida sveicteņūs bija sūtījuši LPB Kanādas kopas: B. Senkēviča ar dāvanu — zelta pll-dāmspalvu. LPB Austrālijas kopās — Ed.Pranks, Vācijas kopas: J. Sudrabiņš, Latvijas, Penkluba ^A. Plensners, Trimdas Takst-- nieku Penkluba - P. Aigars. AL-/ A's Kultūras biroja - Dr. P. Nor-vllis, Amerikas Balss darbinieki, laikr. izdevējs- H. Rudzitis un lalkrakstaredaktori. LKOK b-bas pr-ks ģen. J. Pi'lede, Latvle.?u strēlnieki - Edv. Mednis, Dr. Z.
grāmatvedība un : ienākuma nod.,:; priekš tizņemumiem.
m 5-8121 vai HU 3-9187, Toronto
Jubilāru Porieti tuvākais Udzstrādļ mcntiņs un māki kļJmtzļ
Mauriņa.. J..Ķārkļ Aņdr. Eglitis, M. tām zehiēm visvaļ mū bija pienācis bet plaši bija pārstļ uh Kanāda.. Sveici lijis ■ K. Ķezbers nļ Miivoku Preses pas, H. Atoms Caks „Brīvā Vāļ manis Aspaz'ijas| da, J. Veseli!^) K. J. Miesnieks, P. Liepsala, Z. Ritniiļ mākslinieku korp.
U.C.
Dzejā apsveikuņļ si B. Senkēviča, nāts uii Grožgalviļ Rež. Strelps, lasļ gvelkumus, bija vairākas reizes vi| nu pārtraukt, lai
Atbildes runā st| tis humora pilna ..AiJsveicēji plei lietas, ko put sapH domāties, taču daļ sam aizmirstas. Nļ neja, ka esmu bijlļ aktieris. Zelta Ziiļ jiš Bagāto, kungu, tēja ar spilvenldif resnāks' \m, krītoļ nosistos. Bcž tumi mijas pulkvedls-'ļ dls satiekot manil ja-. ..sveiks, ^ŗ\x\\ autoritāte, kā i\\ niani atzina, tad biju. Jaunākie viļ vas grozījuši, kuļ i-lelis šādu paaugj mis..." TūlAk kā noticis fainoz'J Troickas pulka siļ ar kuru ieradjoš iļ Jaunākās Ziņas dienā. Avizevajiļ ; vējs to prasījis, ..paredzamās ziņļ pēc pl. 12 dieni rijas latviešiem ku bija Liepāju bridlblja galdamļ gā: Zvanīju ārlict ziņas apstiprināji dē tāpat, bet kuļ neredzēja. Man i sagaidīšanas pļ mandes goda saļ '))ija jau gatavs,] dzēlu notikt, šķirties, ja laiķuļ licis pavisam ņiļ reiz uz Bolderājf ka dūmus jau reļ tam vajaga būļ ģim . ; ; Pēc dažf ar lielu interesi Ziņās manu rakļ gaidi.'^anu Rigā, kaut kādu nezinij vēl nebija pionāļ rences aVizC! Laļ ne.sts Blanks Vai Dāugavmalū pittļ POŗietis . . ." .Jubilārs minēļ jumus, piem., vi tiltu, pašam klij žūrnālisli derojf rie.'ia raksts J, Pazaudējuši tic,' raksta nebūšot ļ rioziem preses ari vēl citus gE neesot bijis, kaļ mohta^ cīņām,; jļ nāllstu. Vēlāk bļ ti, bet maz.izrfļ ILsta prasīja daļ bu, darba .spējaļ ja izturēt, jo liela konkurēncļ sītāju. intdreso, dzīvi rakstīt. Lļ tomēr veica gr Kad. Latvijas^ avīžniekiem bijļ dzēt valsts apa Iestādes sadaļ ' kiem un ieguvāj Tad bij.:, 'radļ K. Saulītis u^f Vkādreizējā bo.stļ ka atdzejoto dzļ
^1 :•,