Idas las lai llat.
[ok-lām
mm uh ms bēk-lielu ļnes
fcošu colu
iTe-
plas ?rā-
ļ(3fe-
jau-ļnat-
īsā-
ļtdien, 1961. gada 25. februāVī, n-rs.
nu ierosmju
B, Senkēviča ierosināja tautiešu , apzināšanai lietot līdzīgas meto-des, kā to pasākuši vācu ieceļo-tāji, apzinot tautiešu dzīves vietas pa iecirkņiem. , Pēc pārrunām pieņēma A.^ie-piļia iin V. Mukta ierosinājumu^ ka Ziemassvētku ziedojumu'vāki šanas akcijā vācaini arī līdzekļi jaunatnes darba atbalstam (jaunatnei, * skolām^, vasaras nomet- ■ ' nēni un jaunatnes izdevumiem); T. Kronbergs savukārt ierosināja,. ka organizācijām savos srads-kārtējos • budžetos paredzams • jauns postenis >- jaunatnes lat- • viskās audzināšanas Un sabiedriskās dzīves> atbalstam,
R.Bregžis informēja- par. ieee- / rēto kultūrasf laukā un ierosina- • ja panākt globālu iestādījumu, kas aptvertu visu kontinentu lat- • viešu'saimi un rūpētos cita star- -pā par latviešu - angļu valodas vārdnīcas sastādīšanu, izdevnie. , čības darba saskaņošanai radot : speciālu komisijUi, Par šiem jau- • : Gājumiem tālāk rūpēsies valde; : J. Lejiņš aicināja minēt savu tautību g. tautas skaitīšanā ; Kanādā, kas palīdzētu noteikt aptuveni pareizu latviešu skaitu Kanādā. .
ļ Pieņēma ierosinājumu orgāni- ■ zācijām apzināt savas novietnes rajonā latviešu ģimenes, kuras ' nespēj abonēt bērniem Mazputniņu, un iespēju robežās to viņiem dāvināt. - Tāpat pieņēma G. Liepiņa, iesniegto ierosinājumu aicināt visus tautiešus aktīvi atbalstīt ..Mazputniņuv un L.Go-bas 'ierosinājumu, lūgt ZASV -Kultūras fondam piešķirt līdzek-ļus M. Timmas lugu izdošanai un Ceļinieka rakstu atbalstam. Pie- : V ņēma arī V. Tomas> B. Serikevi- : čas un E.: Breikša iesniegumu, ķa ĻNAK Kultūras un izglītības nozarei j ācenšas panākt Jaunās Gaitas pozitīvo sniegumu atzīšanu ZASV Kultūras fondā. Uz P. Treijera ierosinājumu 37 sesijas dalībnieki arī , kļuva JNJAK biedriveicinātāji,, saņemot'attiecīgas biedru kartes (?i,-). :
Uz V. Mukta ierosinājumu ie- i teica valdei rūpēties par padom^ | ■ došanu juridiskos jautājumos. • .V. Upeslācis izteica aizdomas, || ka Toronto latviešu saimē ir k
Bestdien, 1961. gada 25. februāri; IS. n-rs.
pār-s"^ un
js re-jgalve-purnā-pusi )alstu fšanai. Gaita |ot vi-mnat-ssvēra Jaunai
|a, kā-TLB mek-s, kas pa aiZr (rt uz-inetņu is sa. |I izteicas la-Juc,'-kā gadī-
valdei p-ugnu-ļiesutlt |.lu vēl izda-?-tviešu Iiievēr-irbam, -dis V.
kāds ziņotājs, kurš kalpo) mūsu dzimtenes- okupantu Jnteresēm.
Kasieris T. Kronbefģs iepazīstināja ar budžeta projektu $4.400.,- ko sesijas dalībnieki arī Vienbalsīgi pieņēmar~kar^ arī' ļnak valdes iesniegto rezolūciju;, kas uzliek par pienākumu draudzēm .un~orsanizācijām visus iespējamos- līdzekļus veltīt daudz lielākā mērā nekā līdz šim latviešu skolām, jaunatnes grāmatām,'žurnāliem, jaunatnes pulciņiem, bērnu un jauniešu vasaras nometnēm u, c. līdzīgu jaunatnes : iestādījumu vajadzībām. Arī vecāki un jaunie cii. vēki tiek aicināti dot vairāk jaunatnes darbam, šai sakarā LNAK valde pēc Izglītības un kultūras nozares aicinājuma arī lūdz atzīt par vajadzīgu ZAŠV Kultūras, fondu apspriest jauno lātv. kultūras politiku šīs rezolūcijas ietvaros.
īsi pirms sesijas slēgšanas vēl parunāja P. Baloža ierosinājumu par eventuālu politisku-partiju organizēšanu, kas ar saviem kandidātiem piedalītos. Kanādas vai dibas pārstāvju vēlēšanās. Debates piedaloties A. Liepiņām, J. Lejiņam, B. čeveram u. c, izskanēja doma, ka LNAK statūti neatļauj iniciatīvu šādā virzienā. Pie kam Kanādas vēlēšanas notiek pec iecirkņu sistēmas, un ir vajas cerības tikt ievēlētam kā-' dam etnisko grupu kandidātam «aut gan ziņas liecina, ka atse~ visķas etniskās grupas nākošās) velēšanās būs .pārstāvētas ar sa:^ viem kandidātiem.
Sesijā no ievēlētiem padomes locekļiem nebija varējuši ieras-ties māc. A. voitkus no Montreā-1as, mac. E. Lange no Otavas un E. Pētersons no Toronto,
Sesija noritēja labas sadarbības zīmē, bija svarīgas debates; ka politiskās.cīņas, tā jaunatnes jautājumu., apspriešanā. ,Sesiju lietpratīgi vadīja prof. a. Drei-manis ar vietn. J. Grīsli un V. ■Muktu, un J. Mežaku kā sekretāru. Sesiju slēdza pīkst. 6 vakara,, un.tās. vadītājs'prof..a. Drei-manis izteica pateicību Sv. Jāņa draudzei par telpām, Latviešu biedrībai par rīkoto tējas vakaru, un dāmām par pusdienu sagādāšanu.
•'V
i
ļrj miKĀ ZIEDOSIM ZIEMEĻ-nEšV KVLTVRAS FONDAM!
b paredzētie ziedojumi «nosūtāmi la — Latvian National Federation fx 285, Term. „A», Toronto, Ont..
- tautas- atzinība avīžniekam
Ziedi un apsveikumu plūdi preses seniora Jāņa Poriesa 75 gadu atcerē.
■ I.. ■
. Vairāk kā 50 bostoniešu pulcējās ALTS namā uz preses seniora Jāņa Porieša 75 gadu šūpuļ. svētkiem, kad atzīmēja arī 45 darba gadus avīžniecībā. Savā stilā tā bija viena no spožākām jubilejām, ko pavadīja daudzi ziedi uii apsveikumi ar vēlējumiem. Telegrammas un rakstveida apsveikumi vēl jubilejas vakarā turpināja pienākt no dažādām pasaules malām, kur šodien mīt izkaisītie latvieši. Jāņa Porieša jubilejas komiteja bija izvēlējusies godināt gaviļnieku ar īpašu jubilejas aktu un mielastu.
„Tādu jubileju, kāda bija Pō-rietim, neesmu Bostonā piedzīvojis," izteicās kāds apmeklētājs. Bija stils, programma un noskaņotas galda runas."
šī miesa," kas Bostonā vēl tagad ļoti iecienīta viesību dziesma, šādā izskaņā beidzās Porieša diena Bostonā. Ar gaviļnieku garā bija simtiem viņa daudzo draugu un cienītāju, kas nebija lielo tālumu dēļ varējuši ierasties. Te vēlreiz pierādījās preses seniora lielā ■popularitātei kādu tikai retais preses darbinieks spēj savā mūžāiemantot. Viņu vēlējuins bija : Vēl. daudz, daudz gadu pie-dzīv(5ti Vēl daudz, daudz baltu dieniņu! Osvalds Afcmentiņš.'
MTBEŠU-ŠKOLA
kastro Cērt cukurniedres
uzdevTimam nesaga-tevotā mjlicua cmas ar pretkflmūmstu partizāniem Ļas VO-
1as pminces kalmes.
dažu faktu nozīme
nformācijas darbā
LNAK. PADOMĒ NOLASĪTS REFERĀTS
HANAVA. ;;7;-^«tenes vietā bija jāsāk novākt cukurniedres, vezdams cukurniedru cērtamo na- Tāpats Kastro, ar cērtamo nazi zi, Kubas mimjtru :Prezidents; rokās, sasauca pilsētnieku talku Kastro pagājušas nedēļas noga- visas valsts mērogā ražas novāk^ lē uz bndi aizmirsa cīņas ar sa-šanai; Izklausās mazliet aplam:
Boļševiku pomilp, pakļāvuši ko- nosūtīja uz Latviju lielu armiju, mūnistu varai i^atviju un ciias kās izdarīja mežu tīrīšanas. TadV iiaitijas .valstis, savu ricibu at- ši ciņa saplaka; bet neizbeidzas,
_____. ^«w«v««i, iixa*-«cL o ia4x* ^ais^osr nepamatotu apgalvoju- par k
viem ienaidniekiem un gāja rā- •Sr^laSS^^ esJt lu- laST--gada! jūnijā partizāni uzbru.
dīt priekšzīmi Pilsētniekiem cu- vīrus, biroju darbinieki dara ^!^^-^ 'Uzņemt tās Padomju Sa- ka padomju garnizonam Zemga-
kurniedŗu novākšanā. Kubas lauku darbus" Bertā~TG\miiSa ^^^^^^^"^ so apgalvojumu parasti lē, Dobeles .Saldus virzienā; 1958. saimniecības, mugurkauls - cu- apstākļos Kakro bija vienīgā ii ^^^^^ ^^^^^^ ^'^^^^ lizspridzināja
kurniedreš - Pašreiz ir novākša- vēle Par'tās rezultātiem var ti- vēlēšanām pēc boļševiku no- netālu no Jelgavas stacijas sliežu nas stadijā, bet trūkst darba .ro- kai š . • , teikui^^^
ku. Iemesls nav.tālu jāmeklē: • . " demokrātiskās republikas sa- jās sarkano karavīru ešeIons;(tiJt
atzīmēja Draudzīgo^ aicinājumuv
bet šogad šis sarīkojums bija
, .,;5„ . , . UM • Jubilāru J. Porieti apsveic vina veltīts arī Krišjāņa Barona 125.
Jubilāru zale ieveda lubileias ^ -, . . - , . f 1 ' j • -
vr^m^f«in. r.. 1,. T ^^t tuvakais Mzstradmeks O. Ak- dzimšanas dienai.
komitejas pr-ksV. Lambergs ar i^^^^^^^ i
, ■ i. .raentms un maksi. J. Girula
LPB sekretāru O. Akmentiņu. J.' ' kundze Porietis bija redzami saviļņots,
Sarīkojumu ievadīja ar svinīgu aktu, kurā skolas pad. loc. A. Kalupnieks pieminēja Draudzīgo kad viesi piecēlušies, Ilgiem ap- Mauriņa, J. Kārkliņš, J. Grīns, aicinājumu, un vecākās klases piausiem viņu godmaja. - ^ndr. Eglltis, M. Zīverts. No ci- audzēkne: Biruta Upīte deklamē-
Jubilejas . .komitejas vārdā J. tām zemēm visvairāk apsveiku. ja K. Ulmaņa „Priecas mācība". Porieti sveicināja ar uzrunu V. mu bija pienācis no Zviedrijas, Sekoja skolotājas E. Pogeles Lambergs, pēc_tam LPB valdes, bet plaši bija pārstāvēta ārīASV referāts par Kr. Barona dzīvi uh loc. Jānis Cīrulis sveicienus nesa un Kanāda. Sveicienus bija sū- darbu. Ar lielu iiiterēsi to klāusī-. no plašās avīžnieku - rakstnieku tījis' K. Ķezbers no' Čikāgas — jās kā lielie, tā mazie sarīkojuma saimes un pasniedza LPB velti— Milvoku Preses darbinieku ko- viesi. Tautas dziesmu piemērus aploksni, bet ziedus — M. Ben- pas, • . H., Atoms - „Zintis," R. un Kr. Barona .,,Upe un cilvēka jamiņa, īsu personības raksturo- Čaks — „Brīvā Vārda." R; Veide- dzīve" deklamēja pēdējo klašu, jumu par jubilāru sniedza LPB manis — Aspazijas un Raiņa fon- skolēni. Tautas dziesmas dziedā-sekretārsO, Akmentiņš, bet rež. da, J, VeselisJ K. Zāle, V. Toma, ja meitenes no IV VII klasei. V. Streips nolasīja J. Porieša tē. J. Miesnieks, P. Dardzans^ I. Prograirimas nobeigumā bija uz-iojumu„Pie Ķekavas," kas 1920. Liepsala, Z. Ritmanis, Fr.Igals, vedums, kuŗ^ pēc J. Sarmas g. bija iespiests kādā veclatviešu mākslinieku korp. ,,Dzintarzeme" stāsta ,,Svešas pasau^^^^ sastādī-laikrakstā. Mākslinieciskā daļā u. c. ' jusi sfcolotā.ja E. Gulbis. Jaukās
piedalījās pianistes māsas Ingri-. Dzejā apsveikumus bija sūtīju- un piemērotas dekorācijas bija da un Karina Gutbergas un jau- siB. Senkēviča, K. Zāle, Ed. Si- darinājuši A. Kalupnieks un Ba-. ņais .solists Kārlis Grīnbergs. nāts un Grozgalvītis. ranovs. Skatītāju jaunāko paau-
Sekoja organizāciju apsveiku- Rež. Streips, lasot daudzos ap- dzi sevišķi iepriecināja pagājušā mi: no DV — O. Bračiņš ar velti svdkumus, bija tā noguris, ka gadsiinta tērpi. Raksturīgu gri-
— „kanaku puļVeri," ALT Bosto- vairākas reizes vajadzēja lasīša-mējumu bija devušas
nas ansambļa — rež. J. Lejiņš nu pārtraukt, lai dotu. atelpu. ■ nova ūn.L. Lapsa. Pēdējo klašu
— aploksne, ziedus pasniedza — Atbildes runā starp citu Porie- skolēni ļoti veikli attēloja tā lai-; aktrise M. Salna, no Bāstonas tis J".umora pilnā izjūtā teica: ka krievu sabiedrību.
iatv. skolas,—A. Liepnieks; Zinai- ,.Apsveicēji. pieminēja dažādas Dalībnieki paņēma, līdzi atini-d*s Lazdas fonda ^ aktrise M. lietas, ko pat sapņos nevarēju ie- ņas par jauku vakaru. . -s. Grīnbuša, Janiaica Plain latvie- domāties, taču dažas lietas pavi- ..■ ■ ; ■ ■ '
šu draudzes māc. Fr. Ruperts, sam aizmirstas. Neviens n'epiemi-Bostonas katoļu draudzes — a. neja, ka esmu bijis savā laikā arī Augustīns. Patīkamu pārsteigu- aktieris. Zelta Zirgā esmu spēlē, mu ienesa Bostonas lietuvju orga- Jis Bagāto kungu, kur mani pols-ņizācijas pr-ks, „Keleivis" red. tēja ar spilveniem, lai izskatītos J. Sonda, kas jubilāru sveica lie- resnāks un,' krītot no kalna, ne-tuvju valodā uri pasniedza velti nosistos. Bez tam esmu bijis „ar-
^ grāmatu par lietuvju ievēroja- niijas pulkvedis." Ģen.J. Balo- ^______________________ ^
mo dzejnieku P, Kiršaš un St. dis. satiekot mani arvien uzrunā- ^a sapulce notika 19.' februāri Santveras •personīgiem veltīju- Ja: „sveiks, pulkvedi." Ja tāda Baltijas brīvības namā, kur bijā ' miem, Otrs lietuvju ciemiņš bi- autoritāte, kā armijas vadītājs, pulcējušies 24 locekļi^ Pārskatu ■ ja jurists Dr. B. Mickevičius, kas. mani atzina, tad laikam kaut kas ^^fekSsT KtrS?'^il^^^^ sveicienus nodeva latviešu valo- biJu. Jaimakie. virsni.ekrgan gal-'.ŗ^ģ^ķļģ^
dā'un pasniedza velti — skaņu ^as grozījuši, kurā laikā-tad Po-mja,^ vecās paaudzes juristus, bet'
plati _ar lietuvju kora dziesmām, rietis šādu paaugstinājumu saņē- arī jaunos, kas beiguši studijas
Ancivpicēis teica' Ja mēs dzīvotu mis..." Tālāk Porietis stāstīja, šeit; • Pieņēma noteikumus par Apsveicējs teica. Jam^^^^^^^ ^^^^^ ^^^^^^ biedrības.kopām, kas oŗganizēja-
13. g. s., tad mums sarunājoties ^roickas oulka sagaidīšanu Rlaā mas mazākos centros,,ja loceku nevajadzētu tulku, bet 700 gadi iroīckas puiKa sagaiaisanu Kiga, skaits nav tur mazāks par trīs. mūsu valodu izšķīra, tomēr mēs ieradies ari ģen. Goppers. Nolēma, atbalstīt «Latviešu juris-savās krūtis jūtam vēl savu cilts Jaunākas Ziņas iznākušas pl. 12-"tu, rakstu" izdošanu, ko veic ju-Virsin ocitiic >' ■ dienā. Avīzē vajadzējis, kā izde- ristu kopā Kentā, Mid% Biedrl-oraļu asinis. ^-----„„- bas valdē ievēlēja: E.Kerno.Cpr-
ĒJškambrei kalnu apkaiinģ ar ^^.^^et mīklaini ir tā sauktie tversmei. Diemžēl, cittautiešiem paša gada 1. maijā, viņi pārdūra pretkomūnistu\partizāniem- jau ^^^^ pŗētkomūnistiskie parti- nav pazīstamā minētā satvars-, Jaunmilgrāvi lielo naftas cister-^ . vairākas nedēļās, cīnās ministru ^āni. Viņu pirmais mērķis, prO- me, un tās iztul^^ prasa ga- nu, izpludinot vairākus miljonus' prezidentārn lojālā i^^^^^ ir Kastro režīma gāšana, ŗus paskaidrojumus, kuŗos vi- litru na.^:ta^ unciti.
60.000 viru- kuŗU lielākā daļa ir "^^^^^^^^-^^ tā, vēl pagaidām ir ņiem grūti iedziļināties., šī iemes- Kad partizāni^^ vajadzēja ie- . laukstrādnieki. Sakopodams spēcī ^^k^^'^ss nezināmo notikumu ļa dēļ daudziem no Viņiem nav robežoties, pastiprina jās pretesti-go miliču armiju, Kastro bija ce- ^^^^^ slēpts, interesanta ir arī vajadzīgās skaidrības minētā jau- bas kustība. Tajā piedalās :neti-rējis ^pretkomūnlstu |)artizānu iz- ^^^^ par: partizānu labo apbruņo- tājumā. ,: - / kai dzimtenes, tautieši, bet ari
nīcināšanu paveikt pavis^^^ apgādi. Kastro prbpo-^ Daudz iespaidīgāki ir tādi fak- latviešu emigranti, par cik tie ir :
laikā. Bet. jau no paša. sākunia ^^^^^^ "^^^^"^"^^ nepārtraukti ti,,kās bez sevišķiem iztulkoju- polītiski aktīvi un atklāti cīnās . : lietas neritēja gluži tā, kā to bi- ^P^^mo Sav. Valstis, ka tās it miem liecina par tautas nostāju pret Kremļa imperiālismu un . ja iedomājies Pidels Kāstro Vi-^^ atbalstot viņa valdības pret. Padomju Savienību, ar to katru netaisnības aktu, ko latvie-ņa slikti apmācītai milicijai gan ^^^^^^^'^^^^^^^^^ apgāžot Kremļa nepamatotos ap- šu tautai un viņas valstij Aodara
skaitliski daudz pārākai pretī par jaukšanos Kubas galvojumus, šādus faktus vajā- naidīgā varā.
stājās ap 400 Pretkomūnistu par-^^^^^^^^^^^'^^ pat dzētu-pēc iespējas spilgtāk.iž- Pretestības kustībā uri partizā-
tizānu pārsteidzoši labi apbruņo ' nav teikts, ka tie līdz nu cīņas turpinājumā, tāpat kā
tu un apmācītu OperāciiasSka J^s sēklu visā Latīņu Amerikā, šim nav izmantoti.; Vēlams tikai, agrāk, piedalās gandrīz Visa lat-ieilgt Lai ģan cīņās zaudējumus Lieki aizrādīt,'/ka viņš to jau lai tiem tiktu pievērstā ■lielāka vju tauta, par ko.liecina kā sa-cieta'arī partizāni Kastro kara ^^i^^l^l^^rt iznlēģinājieš pirms sa-- uzmanībā. Un tie ir šādi: — par- vāktās ziņas no dzimtenes, tā arī vīru zaudēiumi bija lielāki !M"v.iem tiešajiem draudiem, bet tizānu cīņa, pretestības kustībā Padomju Savienības diktators tii^nivrirp. npgaidīia^ 1^ .auglīgu . zemi viņam nebūt vēl un komunistu varas viru atzinu- N. C.^ruš^evs savās runās parti-
S^PmSēS r^S^ ^av i^^^^ ■ • ' ;jas sanāksmēs Maskavā 1956. g. Z
rmdas denK^ ahze^ Partizāni bija ļoti aktīVi tūliņ 25. februārī, un 11. aprīU
vazijas speķu 1^^^^ . p.^ Latvijas okuUciJasnd 1944. des grām^^^
province. K 1950. gadam, šī piecgadīgā nodaļā Bez tiesībām un tate^^
Līdz Daeājušās nedēļas noea : iiiAJ^ viņu darbība bija sekmīga. Par to bas"). Viņš nevērtē grupu un tau.
lei Kastro bija:rionācisUnoplt-.DAUG f^ž nākās sprukās kopš savas bēdīei ga ciņa ar partizāniem un Ādolfa riet, ka latvju tautas rīciba un iz-
«slavenās valdīšanas sākuma Mi P^^^tāvju sanāksme sestdien, 4. šiides gTāmatā„Važu rāvēji" ap- turēšanās pret okupantiem ir • liču un tiem talkā atsūtīto reeu' martā, pl. lo rītā DV namā, 128. skatītie fakti. Tāda . partizānu .,kontrreyolūcionāra", kāpēc ši ~ lārās armijas karavīru stan)ā Huron ielā, TorOnto - reizē ar darbība bija iespējama tikai tauta j jāatzīst arī par „sociāU larasarmuas Karavīru^ starpa.. ■ .ar tautas. līdzdalību, ko ari āp- bīstamu revolucionāru ieriaidnlev ,
s^auji p^lu^a^ stiprina minaā grāmatā. Latvju ku." ^ ; • '
f S^S^vi.^^" Nn itiiim^ tauta savas brīvības aizstāvjus ■ Tātad paši boļševiki atzīst, k^
das. Uzsākto^ pret parhza- JNo mums ^ķines atbalstīja. latvju tauta, izņemot protan^s
niem_partraiļKt^^astro^ņe^^^^^ .^^ februārī Donkastera Anglijā Lai partizānu aktivitāti vismaz komunistus, nav labvēlīga viņu
zīsana, un tas viņam varētu dar- = . - ^ * «j« U7«
gi maisāt. Uhklielākā steigā ■ -— ^«^«l^^^nara un pie tam, bis-
pojuma pašu baznīcas sabiedriskajās telpās, Burtona_un Horto-na ielu stūrī.
;. LOSANBŽELOSĀ..
0 Dienvidkalifotnijas latviešu
revolucionāra un tams ienaidnieks.
Kā; tad tādā tauta varētu lūgt boļševiku valdību uzņemt Lat-
. ŅUJORKA-; (B Latviešņ juristu biedrības ga-
- baptistu baznīca
— vijas valsti Padomju Savienībā? ^ Pajoko sapulcē un padomes s^- ^^du iespēju noraida minētie ^ sķeiu^Jauzti, to valde nokārt» fakti un pašu baļševiku 'diktātov
- —ra atzinums jeb latvju tautās-
koncerts. Nepārspējamā melnā draudzes locekļu skaitu. Sapulci toandKapīau uņ apkārtnes lac- domju Savienības valdība nespēj Fudžiāma - (kontroalts) franču vadīja: D.- Agrums, protokolēja viešu ev.-lut. draudzes nekusta- ^^dz noslēpt, nedz arī noliegt,
valodā nodziedāja Habanēru tik .Fr. Vite uri I. Dižgalvis. Pārska-. ma īpašuma iegādes jautājums Nav konsekvences viņas apgalvo^
iespaidīgi; kā-^KiāUsItājieiri no tus sniedza draudzes priekšnieks ^j. jaunu eadu Kad taš tuvolās Jumos.
meksikāņu jaunekļi, .kas pāšmā- kās komitejas vadītājs E. Dūks, vienu no vairāk pārrunājamām "ba un latvju tautas raksturo-
cības ceļa bija nedaudz ielauzi- Dāmu kornitejas priekšniece E. tēmām. Dažkārt tas nespēja aiz- J^ms par kontrrevolūcionāru un
jušies latviešu valodā. Viņiem Rožena, . revīzijas . komisijas ēnot pat jaunā prezidenta stāša- ^istamu ienaidnieku ir pierādī-
savas izdarības uz publikas vēlē- priekšnieks ^A. Pukinsķis. Visi amata Kad draudzes saDul J^ms tam, ka Latvijas demokra-
šanos vajadzēja^atkārtot, Tad pārskati rādīja iepriecinošu^inu. ^ ^nnadimē bita skanējušas tiskā republika nav labprātīgi-ie-klausītāju priekša nostājas pats Budžets, kas bija sabalansēts.uz.un. paaome pija sKanejusas ,.,;,.„._,_^
tautas darbiniekiem," jubilejas -v»*' , -«^ ,p Rumpeteri, Olgu Dzelzīti (ka
piļrmā daļa bija beigusies! ' P®^ P^- ^2 diena. „Kuģis ar-Sibi- siere) uri Ilgu Kundziņu(sekre-
nieku biedrības priekšnieks un $12.037,53 un izdevumos $9-303,li. ^^ŗjļj^g ^amā kurā ilea āpm 15 mācījās darbā tiem. ir neatsveŗa-
. Dasvaiaeieveieja:i!i.i^erno.ipr- "zāicināja ko^^ ^^ļ^^^^}^^: ^^^ļ^ļ^ Kremļa melīgo
Kopīgi nodziedot „Dievs, dod vejs ^o prasījis, levieioi ari i.s. ^. ^ j^^. y (p^.^^j ^n.). ^as gada svetkos,_^ dievkalpoju- mm,, UKa parakstīts PirKsanas _ •„ ,jļ.^j ^.1
utas darbiniekiem." iubileias «Paredzamas ziņas", kas notiek ^'l^^^'^^zJk^l^.^ līgums, un ar to Grand Rapidu ^Pgalvo^mun^^
devas. Talak sarīkojuma daļas dzēts. Dievkalpojumi bijuši labi un apkārtnes latv. ev.-lut. drau- P^'^ P^^^^^ "^'^V par po-
„boss" apsolīja parādīt 4 jaukas, apmeklēti, draudzē 1960. g. jestā-, ^ze iegūst Burtonas ielas baptis- ^^^^^^^ naiviem jeb tādiem valsts
mīkstas un apaļas meitenītes, bet jušies 95 jauni locekļi. Brivprātī- baznīcu Līeumu parakstīja vīriem, kuru spriedumi ir šmiek-
""-4 Trīnes. Do- go talcinieku darba rezultātā, iz- nrif^kšnieks mae iur līgi- Neviens cilvēks, kas spējīgs
, sas, kuras ar būvējot draudzes zāli un izdarot ^^^^^ nevar viņiem uz-
smalku muti dziedāja par mīlēs- citus remontus, dievnama taksā- Alfr. Jaunais, viņa vietmeks A. "®^a^ ŗiņiem uz
Hh„ Sarīkojumu noslēgurim cijas vērtība pieaugusi uz §56.000, A. ValdmaniSy A. Eversons un "^^^^^ ,
WiQ VŗiViQT.5 rt.„T,>,of«;c T^l—ji:__. i.^w,;4.«^„ r^oTrii - .r-. ^ T,ai npfltbfli nītu t.os kas maz in-
Nama tēvs V Lamberes viesus ""^^^^ latviešiem un Troickas pul- tāre). Par biedrības pārstāvi Ņu-jNama tevs vL-amoergs viesus j^u bija Liepāju atstājis un katru jorkas latviešu organizāciju: paaicināja pie svētku galda, ko ko- ^..^ ^^.^^ ierodamies Rī- domē un ALAs kongresā izrau-
bija klājusi, 2^^^j^ ārlietuīninistrijai, tā ?f Y- ļf^^'
mitējas uzdevumā
saimniece Andruškēvicas kundze. :.^",..Y^^ir.ōU nctoc nkvoi ® Ņujorkas" latviešu skautu un fi^
rv,ōn 'Zipas apstiprināja. Ostas parval- gaidu gadskārtējais sarīkojums ^ibu.
dē tāpat, bet kuģa veļ Daugava notika 19. februārī Arlingtona
neredzēja. Man bija zināms viss zālē, kur bijā pulcējušies ap 400
, , . sagaidīšanas protokols, kaš ko- apmeklētāju,; no kuriem ,apiņ.
J. Porieti„kā abo sejeju. Skais- ^^^^^^ puse bija skauti gaidas. Bija
*hiia iau eatavs kā visam vaia-^^^^^^^^^-^'^" ^^^^^^^^^
Pija jau gatavs,_Ka visam vaja-g^-^j.^ vietējo poļu un ungāru
koia vēl ffalda runas un tosti ^^^^"^ ^^^^1,'^^^ skautu pārstāvji, kā arī viesi nb
koja vel galda ri^as un tosu. .^^^^.^^^ ^^.^^ j^^^ 12 bija pa- Kanādas, Anglijas un Panamas.
Fatamrez. v. btreipa roKas di- jļ^ļg pavisam niaz. Zvanīju vēl- Sarīkojumu ievadīja ar māc. A.
reiz ūz BOlderāju. Tur atbildēja. Ozola, svētrunu. Ņujorkas latvie
Bostonas trimdas draudzes māc. A. Galdiņa teica svētrunu un jubilāru sveica no savas draudzes ibo sējēju. Skaistu ziedu pušķi bija sūtījuši du-bultkvarteta Tēvijas dziedoņi. Se-
kuru vadīja kads paklīdis Dobe- kārt paredzēto $1.800,- vietā ie- j^^^ inašumii nirkšarias , teresējās par. prētkomūnistisku
lesskroderis, bet dzirdēja valo- ņēmiusi $2.776,-. Noklausījusies ^„ ^"HrrLc n^rcfā cīņu, i^^^^^
das. kā tās tomēr esot pats kora pārskatus un izteikusi atzinību Pārdošanas sabiedrības parsta- V ' ^ vislabāk ie-
diri|ents.Jēkabs ūdŗis; kas sa^ darba darītājiem, sapulce pieņē- vim nodeva čeku par Si5.000. ■ ' kāS^Ltrā^ t^^
diriģenta zizli iesviedis kaktā un ma budžetu 1961. gadarii$11.000,- Turpmākie maksājumi'tiks kār- T' ^™ - °f neuraia temata,
^Hgad zāģējot veco kokā pijoli. apmērā un _Dāmu komitejai toti pa 200 dol. mēnesī, bet ar valstsvīru nekonsek-
Jautrais -sarīkojums ievilkās $2.000,- apmērā.
ja sakrājies liels skaits telegrammu un rakstveida apsveikumu. Telegrāfiski' bija sveicinājuši
jūlija mēnesi, kad baptistu drau-:
vēncēm savās deklarācijās un rl-
rt,-imnQ iaii rPrižot domālu ka ^u Organizāciju padoriies pr-dis ka dūmus jau redzot, domaju, Ka p-^.g^gQ^g apsveica.: skautus un
Yatviia. .ūfni^ T onrionā K Za- ^^"^ ""^^^^^ ^""^ troīckiesu ku- gaidas, pasniedzot aploksries.Se-Latvijas sutms Londona K. Za- ..^ ^^^^^ minūtēm visi koja skautu un gaidu priekšnesu-
riņs ar ģimeni, sutms Vasingto- ^.^1^ interesi lasīja Jaunākās mi, rbtāļas, veiklības pārbaudes, nā Dr. A. Spekke, ģeneralkon- - ^^^^ ^^-^^^^ Savu māku rādīja arī-mazskauti
sulsA. Vanags (Oslo), bīskaps Jv--Jrt,-xn„„ pT^a bpt nats ku«^ un guntiņas. Virkne skautu lab-Eancsns, AUr. Bērziņi, raSuSāmUpstiS
BreikSs, ALA's P™ks P^°'- vēl nebija pienācis . . . KonKu- flMēJa'Ssf ^^^^ P. Lejiņs, generaiseKretars ^- lences avīzē Latvijas Sargs Er- tirgos Latvijā. Izstādītos priekš-Albātš, ministrs ' R. Liepiņš ar ^^^^^ Blanks rakstīja, kā parādi metus izgatavojuši roveŗi. G. un kundzi V. Hazners, Ad. Bļod- Daugavmalā pieņēmis pulkvedis J- Risbergu dāvāto, sidrabā ka^^^^^ nieks, Dr. V. Māsēns, prof. Lai- popjetis . . ." servīzi ļaimeja Juris Krasts,
miņš, prof. B. Dzenis, DV pr-ks, jubilārs minēja vēl citus gadi- . INDIANAPOLE. A. Vanags, M. čulītis. ar kundzi, jumus, piem., viņš atklājis Ogres Baltiešu koncertapvienība In-V. Sniķere, J. Andrups, Dziļleja, ^.ļ^^^^ pašam klāt neesot. Daži dianapolē, turpinot savu sekmīgo Anšlāvs Ēglītis ar kundzi,. Dr. H. žurnālisti derējuši, vai būs po^ darbību latvju mūzikas populāri-
piS^^i^ dS dtf-riesa raksts J^Z^pa. tiltu vai nē. S^oSlfrlŽ^^ Preimane daudzi citi. Pazaudējusi tie, kas domājusi, ka ^onas 3. koncertu. Piedalās. pia-
_ Rakstveida sveicienus bija su- ^^^.^^^ nebūšot ... Bez šiem ku- nistē Verēna Stelpe - Dambrāne. tījuši LPB Kanādas kopas: B. r\m\e>m nreses seniors atstāstīia Programmā paredzēti šuberta.
Vītola, Ravelā Un Mecļiņa darbi.
. : ^ klīvlenM )
® ĶLB korim- ir tradīcija katru
pāri pusnaktij.: Noslēgumā nāca : Lielākas pārmaiņas nesa jau- '^^š^'l'^Z':^^^^ ZĪ^Zlnn'iZ^ cibā vai kādā citā. Ja ir vēlēšanās
nepārprotams diriģenta Jēkaba nās padomes un Dāmu komite- ^ze panes uz savu ^ faktiem atsevišķi infor-
-ūdŗa paziņojuras: -..Rīt, pīkst, jas vēlēšanas. Līdzšinējais drau-. mcu, tiks nokārtots pārējais mak- „ui_._iu„ tad varētu nie-
10,30 visiem koristiem ierasties dzes priekšnieks Dr. J. Nikans, sājums. īpašums iegūts par "^r ^^^^^^^^'^^^^^ varētu, pie-
mēģinājuniā, jo mēs'nedrīkstam kas' draudzi bija vadījis pēdējos 27.00O dol. Līdzšinējās ^maes^^f^i^^^^"^^^^
: kavēt darba, mmuti. sis vgads 7 gados,: cauri pārbaudījumiem ^j^^^^:^ immanuela baz- darbību un nozīmi.:ka pieme.
mums ir liels darba gads, jo jā- 'un grūt bām, kuras Losandželo- ^'^^^ partizānus ;pie.
rrofovAioc knra 10 aari,, of^n;.ne uica 5. fcbruari vel uotika pcdc- ., „
ioic 6fVQHii /^iovlrolnniiimc TilVn- SKaņOllt
varu, atsaukties uz pretestības Latvijā; Ņikitas domas par latvju taiitu iespējams sniegt
gatavojas kora 10^ gadu 'atceres ^ tīmtleši^m'ļoti'labi zināmas» "'^^ t>^f'^^'^ Jf n^"!^'^^ skanoties cīņas veidiem ar valsts koncertam, un 3. Kanādas Dzies- vairs neuzturēja savu kandidātu- Jais atvadu dievkalpojums. Turp^ ^^^'f r^r.^.^h.^
mu svētkiem.
.gkanb RAPIBKMICH.)
ru. Savas kandidatūras neuztu- māk tie notiks Burtona. ielas vustibu Latviiā- Nikitas domas rēja arī vairāki citi gados vecāki dievnamā katrii svētdienu, tāpat 7 .^^^^f'. ^'^r^ ^^"^^l :padomes:.locekļi, pensionāri,^ lū-p^jj,st,i dienā līdz tam laikam. i..n.iam. .n,p..
tījuši LPB Kanaaas Kopas: a, riozieih preses seniors atstāstīja Senkēviča ar dāvanu — zelta pil- arī vēl citus gadījumus. 1919. g. damspalvu. LPB Austrālijas ko- .j^gggQ^ ^jj^g^ kas raksta par Ber-
r<?';;drirš'"S^^^^ monta cīņām/jo neesot ^ Konm-ir traaicija .atru
J. Sudrabiņs, Latvijas PenKluDa ^^^^^^^ velak bija daudzi aicma- gadu rīkot jautru, oriģinālu kora — A. Plensners, Trimdas raKst-. ^,1^ j^^az izredzēto. No žurnā- vakaru. Tāds vakars tika sarī-nieku Penkluba — P. Aigars, AL- ļjg^^ prasīja daudz, lielu vispusī- kots: arī šogad. Sarīkojums 'ir A's Kultūras biroja — Dr. P. Nor- j^u, darbā spējas, bet visi nevārē- slēgts, un tanī piedalās tikai :kQ-
vilis. Amerikas Balss darbinieki, ja'izturēt, jo starp avīzēm bija ""^^ viņu/vistuvākie piederi; laikr. izdevējs h. Rudzitis un Zl konkurence lai' nezustu la- f^e. Starp koristiem iŗ ne; ti^^^ , , , Twrkwhhflc: KonKurence, lai nezustu la- dziedātāji — koristi un solisti,
laikraksta redaktori, LKOKb-bas gj^^j^ interese, vajadzēja prast bet arī rakstnieki— lugu autori, pr-ks ģen. J. Priede, Latviešu .^j^j^. ^^ļ^^^n Latviešu žurnālisti. dzejnieki ūn citi gara darbinieki, strēlnieki — Edv. Mednis. Dr. Z. .|.ojnēr veica grūtu uzdeviunu ■ šī gada kora vakarā ar kārtī-
Kad Latvijas valsts piedzima, i^^s rulH nāca sarīkojuma da
-v • 1 • y.fi^ «„/i«-.n;«,„ v,.!? . „boss" Liepiņs un paziņoja, ka avizmekiem bijauzdevun^ljalir^iks ižrādīž smagā^d^ dzēt valsts aparāta izveidošana, vājais, punkts būs — līķu trū-lestādes sadarbojās ar avīžnie- kums, jo neviens neesot šai lomai kiem un ieguva tautas-atbalsi." .pieteicies. . .Uz skatuvēs parā^
grāmatvedība ub ienākuma nod. prkkš uzņēmumiein.
Tad bij. radiofona darbinieks dījās 1963.^gada 3rASV;^^^ Tf cs«,,K+,> ii-TonV^nōin T,A^^;.;^št svētku traģiskie notikumi. In-K. Saulitis uzaicmaja nodziedat formācijas stenda jaunkundze ar
^ ^ ® ° ^ * kādreizējā bostonieša' Jāņa Stei- alur^pievedējir"^
hu 5-6121 ^.inJ3-9m t<Wiito ka atdzejoto dziesmu, ,.šie kauli, „ziepes", ka sagāja „dēlī» visi
® Skautu vecāku padomes locek- dzot talkā nākt gados jaunākos. .. ^ draudzp iaunieffūtaiā bazni- rakara ar viņa minētam runām, lis Jānis Priedītis iepircis ģime. Jaunajā padomē ievēlēja :Danielu^J"''.ŗJ^^^^^^ ... Vispār, iespraužot neitrālā tema-
nes māju. Tāpat sava kaktiņa un Agrumu, draudzēs priekšnieks, ca Kjus īstais saimnieKs un aiev- ^ _ komunistu rīcību,
stūrīša īpašnieki kļuvuši Ernests Voldemāru Kalniņu, priekšnieka, kalpojumus varēs iekārtot prieks- ļ.^^^^^ un irmaPētersoni. Viņu meitas palīgs, Frici Vīti, sekretārs, Ro- Pusdienās. Ar li. februāri drau-^^^^^^^^ Baibas ģimenē ieradies trešais bērtu _šulcu, kasieris, un locek^ dzes iepirktās telpas sāka izman- "^^""^ ^- iepazīstināts ar nrivi-dēls. ;V ļus; Ādolfu -Ābeli, Alfrēdu Ar- tot arī latviešu skola un draudzes
® Daugavas Vanagu apvienības beiteri, Jāni Blūmu. Ilgvaru Diz- Vaimafnp.! miiHn? masku ballē .Satelītā ap zemes gālvi, Dāvidu Bērtulsonu, Pauli .Ja^a^^es^P^c^^^^^^^ .5. Hanrf7ii lodi" 25. februārī Ēlk kluba tel- Kurcbaumu, Ilmāru Lūsi, Ēduar- Kāda ir reakcija pec daudzu pās,:220 Otavas^ ielā, ar sākumu du Duku, Aleksandru Skuju, stundu karstām debatēm sapul-: pīkst. 9.00 vak paredzēta arī la- Kārli .Gibuli un; Vitoldu Riķi. cēs, sēdēs un latviešu namos? bāko' masku godalgošanā. Ieejas Kandidātos: Krišs Galviņš un Protartis, ir apmierinātie un ne-ceņas 2 dol., maļskās 1 dol. Spē- Jānis Tīsiņš. , -apmierinātie. Pirmie atviegloti
lēs ļoti laba vācu dejas kapella. Lielākas pārmaiņas notika ari _ ■ , «arakcjtlts ot-
® Latviešu ģimnazijasklases va- Dāmu komitejā:: Elza Rozena, Vo f h1 af ',^fr 1^^ diba Grand Rāpidos informē, ka kas komiteju bija vadījusi 5 pe- ne ir dībmati sasutuši, ka viņu jauni skolēni vēl var- pieteikties dējos gadus, lūdza viņu atbrīvot prasības un ierosinājumi par līdz 1. martam. Klase darbojas ģimenes apstākļu dēļ. _ Jaunajā rakstveida nobalsošanu un sa-skolotāju kopas un jaunatnes: dāmu komitejā ievēlēja ļvgrsmes neievērošanu sapulcē
pulciņa Pērse aizbildniecībā, to Āboliņu, Ol^.^ĶaJniņu, Elzu Cu- paukuši neizšķirti. Pašlaik iestā-. vada prof, O. Jirgensons. Par kuru. Olgu Viti, Intu Teteri,^ El- i.-. ^5 tināmc; aRiābuma skolotājiem šinī mācības posmā zu Bīmani. Lūciju Duku, Zelmu Jieo it ka zināms atslābuma darbosies A. GrīnValde (vēsture Bluzmani. : posms vai pamiers.
.,un mākslas vēsture), ,sd; Grīn- Sapulce vel pieņēma rindu ie- ■. Pirms līguma . parakstīšanas, vaids (tautas māksla), K. V. Liē- rosinājumu: par draudzes locek- klīda pat valodas, ka daži akti-piņš (saimnieciskā ģeogrāfija), Z.ļu aploksnēm, sociālas Palidzi-vākiē no opozīcijas grupas mek-: Lapsiņa, (literāijra),. Ģirts Pu- bas kontu, ^ninazijas_ kla^^^^ lēs taisnību tiesā, lai bankā pa-. riņš (dzeja Un daiļruna). Klases Sapulces nobeiguma _draudzes draud/^.; nri7Pkbi aokllā-
adtninistrātlvds' jautājumus; kar- mācītājs ierosināja radīt;statūtu ^draudzes līdzekļu, .apkua : toš Ed. Avots, mācības notiks ik papildinājumu, kās paredzētu sanu. Tas tomēr ņenotika.un ta sestdienu priekšpusdienās Vieni- mūža goda biedra institūtu, ja nu. lietas varbūt mierīgāk var , bas draudzes svētdienas skolas draudzē būtu darbinieki ar lie- kārtoties pašu mājās. Starplaikā telpās. . - Jakiem nopelniem un^JlggadigUg^n dažas amatpersonas iesniegu-
• Grand::Rapidu un apkārtnes stāžu,_ Sapulce .t^Jievi^o^ atlūgumos un atsevišķas per-: latviešu ev. - lut..-draudzes jau-^ un ; vienbalsīgi nolēma, ka sis ^^^^^.^^^..^ ,„ drau- ' natnes pulciņa sanāksmes un gods pienākas lidzsmejam drau-,ŗ"as^Pargajusas_uz. otru d^^^
bas un cilvēcības ienaidnieku, , P. Dreimanisl
ceļa vardi
Piesardzība dzīvi iiodroši-na, bet ne visai bieži to pa,-dara laimīgu. S. Džonsons.
Neanalize vienmēr savas sajūias, meklēdams nepatīkamo.
Mācies
iemīlēt
darbu.
iunda notiks skolot. L. Skujas dzes priekšniekam Dr.. J^ Nīka- 'dzi. Ko darīs pārējie neapmieri-.
Lai tev būtu sava vietā pasaulē, tev ir jārstrādā.
Centies atrast patīkamo cilvēkos. Tev jādzīvo starp cilvēkiem, tādēļ mācies vi-^os saskatīt ko pievilcīgu,
' ■ ' ;:■';> ^
Pūlies_,būt apmierināts, ja stāvoklis ir tāds, ka tu to nesļpēji viegli mainīt.
Dr. Dž. Saindlers.
vadībā ik svētdienas pēc dievkal- nam,
nātie, vēl nav pasakāma
