U.S.A.
twlce weekiy by the SjStvian R^if Society of Ganada «Daugavas Vanagi", Editoiial and Business Offices: 123 Huron Si, Toronto, Ontario, Canada^ Telephon® EM 8-0792. Editor in U.S.AŽ— A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecka C«mrt, Ridgewood 27,^^R^ Tei EV 1-5212
.AUTKOBIZED AS SECONB CLASS MAHL r POST OFPICE. DEPARTMENT, OTTAWA..
WEDNESDAY, MARCH 5, 1961.
27./1061. n-rs.
TREŠDIEN, 1961. G. 5. APRĪLĪ
chbušceva laika iegūšanas , politikai labi panākumi
KOMUNISTU SPĒKI LAOSĀ TURPINA
Rietumi baidās, ka tie varētu tikt nostādīti notikuša fakta priekšā, un, ļProti, ka komunisti būs guvuši militāru uzvaru, pirmi vēl miera sarunas būs kārtīgi sākušās.
. Padomju Savienība Laosā rīkojas tieši tā, kā td varēja sagaidīt. Un tāpat rīkojas: arī Rietumi. Kamēr pirmie, ar savu sarunu domu spēlēdamies, turpina komunistu spēku atbalstīšanu, komunistiem turpinot ofensīvu pret Rietumiem draudzīgās valdības armiju> Sav. Valstīs un Anglija pilnīgi iegrimušas domās par sarunām ar Padomju Savienību "un nedara nekā praktiska komunistu operāciju apturēšanai,^ ■
Pagājušās nedēļas nogalē no Vašingtonas gan atkal bija dzirdami noteikti vārdi: kā Sav. Valstis, tā -Anglija par Laosas politisko nākotni runās tikai pēc tam, kad būs > panākts efektīvs militārs pamiers. Sav. Valstis ne-
. ielaidīsies nekādās politiskās debatēs laikā, kad Laosas karaliskās armijas stāvoklis kļūs arvien kritiskāks, ļ
Kā amerlkāi;ii, tā angļi baidās, ka, sākot politiskas. sarunas pirms pamiera, j viņi var nonākt tai smieklīgā situācijā, kur konference jāpārtrauc vienkārši tā- ■ dēļ, ka sarunu laikā komunisti izcīnījuši' militāru uzvaru un savu politiku noteiks bez Rietumu palīdzības.
Laosas jautājumā Padomju Savienība ir uzsākusi savu. tik labi
- KOMUNISTU -
«Aizsardzības organizācijas .spēkiem iejaucoties Laosas karā, lo pašu darīs ari komunistu Ķīna," brīdina pēdējās ārlietu ministrs maršals Cem.. ■
Jākar tā. Atvadoties no Indonēzijas valdības pārstāvjiem Jakartas lidlaukā, īsu runu teica komunistu Ķīnas ārlietu ministrs čenjī. Pēdējais bija nule kā Ijeidzis savu piecu- dienu ilgo draudzības vizīti Indonēzijā.
, Draudzības vizītes atvadruna izvērtās par draudu runu ārlietu ministram, brīdinot, ka, tiklīdz Dienvidaustrumāzijas aizsardzības organizācija sāks savu spēku sūtīšanu uz Laosu, to pašu darīs arī komunistu Ķīna. Maršals Čenjī gan pasteidzās vēl paskaidrot, ka komunistu Ķīna savu palīdzību sniegtu tikai tad' ja to prasītu legālā Lo'asas valdība. Protams, ka Pekingas uztverē legālā Laosas valdība ir tās komunistu valdība.
Komunistu Ķīrias ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valstij ir 450 kilometru gara robeža ar Laosu un ka svešu karaspēku iejaukšanos Laosas iekšējās darīšanās komunistu Ķīna nevar atzīt citādi kā vienīgi par draudiem tās robežu drošībai, čenjī atgādināja Korejas kara notikumus,' kad komunistu Ķīna bijusi spiesta iestāties karā tikai tādēļ, ka. Sav. Valstu spēki apdraudējuši tās drošību. Ja Dienvidaustrumāzijas aizsardzības organizācija nosūtītu savus spēkus uz Laosu, tas nozīmētu gandrīz tiešu Korejas situācijas atkārtošanos, kad komunistu Ķīna tiek spiesta iestāties karā vienīgi, lai nodrošinātu savas robežas.
īsumā komunistu Ķīnas ārlietu ministrs pieskārās arī attieksmēm ar Sav. Valstīm. Viņš uzsvēra, ka prezidentam Kennedi-jara būtu jātaisa pirmais gājiens draudzības uzlabošanai. Tikmēr, kamēr Sav. Valstu 7. flote uzturoties Formozas ūdeņos, un ^tikmēr, kamēr Vašingtona turpmot atba^tīt čangkaišeka kliķi/nekāda draudzības uzlabošanās neesot sadedzama, nedz iespējama. Pēc ārlietu ministra domām prezidentu maiņa Sav. Valstīs neesot darījusi nekādu iespaidu uz .Vašingtonas attieksmēm pret Pekingu. „Kā prezidenta Kenne-dija, tā ari -Eizenhauera politika pret komunistu Ķīnu bija un paliek tīri imperiālistiska", beidza maršals čenjī.
pa2,istamo • novilcināšanās politiku. Atbildot Anglijas 23. marta notai, kurā Anglija pieprasīja, lai Padomju Savienība un Anglija, kā 1954. gada ženēvas konferences priekšsēži, toreiz izlemjot noteikumus Indoķīnas kara nobeigumam, pieprasa pamieru Laosā. Savā atbildē Padomju Savienība bija» mierā kopā ar Angliju pieprasīt Laosas pamieru, bet piezīmēja, ka pamiera jautājumā sarunām būtu jānotiek arī starp abām naidīgām Laosas valdībām. Tātad, no vienas ptises, Padomju Savienība izrāda parasto gatavību sadarboties, no otras — tā rada apstākļus, kas šo sadarbību pataisa par ārēju izlika šanos, bez jebkādas praktiskas vērtības.-
Laosas jautājumā garākas sarunas paredzētas šīs nedēļas vidū, kad Vašingtonā sastapsies prezidents Kennedijs un Anglijas ministru prezidents Mekmil-lens. Līdz tam nekādi praktiski Rietumu soļi šai jautājumā nav sagaidāmi.
Kamēr prezidents Kēiinēdijs gatavojas sarunām ar ministru prezidentu Mekmillenu, no Laosas pienākušas ziņas, par jauniem komunistu militāriem panākumiem nedēļas nogalē. Laikā no.l. -r 2. aprīlim komunistu spēki pēc spēcīgas artilērijas sagatavošanas uguns pieņēmuši stra^ tēģiski^-avt^ģo-Tik,^Thdtda ciemu, 40 jūdžu ziemeļos no Pak-sanes. Kārtējo reizi Laosas militārais personāls apgalvo, ka komunistu rindās atradušies arī Ziemeļvietnamas karavīri,. tādējādi mēģinot pierādīt, ka te nav darīšana vienīgi ar savstarpēju pilsoņu karu, bet agresiju no ārpuses.
MAJORS JŪLIJS ĶĪLĪTIS AIZSAULE
Miris' pēkšņā nāvē 26. mļartā KoVentrijā, Anglijā, apbediīts 30. martā Koventrijas Canley kapos.
Nelaiķis dzimis 1902. gada 23. jūlijā. Beidzis Latvijas augstāko kara skolu. Dienējis 4. Valmieras kājn. pulkā. Otrā pasaules karā komandējis bataljonu 34. grenadieru pulkā. .Zēdelghemā gūstā piedalījies DV organizācijas dibināšanā un bijis tās vārda devējs, kā arī ierosinājis par tās himnu pieņemt Lāčplēša dzies mu. Anglij ā visu laiku darbojies DVF Koventrijas nodaļas valdē un atkārtoti bijis tās pr-dis. 1947. g. 21. decembri Londonā piedalījies DV Fonda dibināšanas sapulcē un viens no DV darbības pamatu licējiem. Par nopelniem DV organizācijas darbā DV CV Jūliju Ķīlīti savā laikā apbalvojusi ar DV krūšu nozīmi zeltā. Aizgājējs visu laiku Anglijā bija arī Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā loceklis. Sarakstījs grāmatu „Es karā aiziedams."
11. gaos.
miSk divas rdzes nedēļā — trešcfienās un stenm^ nās. Izdevis — Latvijas aprūpes biedrība KanMffi «Daugavas Vanagi". īRedaktori: I. Vīksna, J. Vītola, A. Gaffite. Redakcija un kantoris: 123 ITuron Slq Toronto, Ontario, Canadisu Tel. EM 8-0792. ASV ped. — A. Zvēfiņš, 63 - 43 Bonnecke Gomt, RictffO-woQ& 27, N.Y., U.S.A. Te!, EV 1-5212.
Abonēšanas nml^ ASV un KanadS: par i mfiiD« 3 mēn. $4.50; 6 mēn. $8.50; par gttdu ^IBM,
SIodBnāJīBsm ma&sa: sludii^omu da^ā $1.68.
iBI
eiLVĒEAM JĀBŪT
SAVIEM IDEĀLIEM
, 15. izlaidums minstereš LATVIEŠU .■VģīmnAZIJĀ-un PAMATSKOLA v^ ' )
MŪSU vienīgā ^mnazija 25. Izlaiduma" aktu ievadīja .māc. martā izvadīja dzīvē 9 absolveņ- R. Bērziņš ar svētbrīdi, aicinot tus. Ģimnāziju šajā mācību gā- jauniešus izteikt pateicību: Radī-dā beidza: Marija Pelse (turp- tajam. Arī'turpmākā dzīves ceļā, māk studēs medicīnu Minsteres runājot svēto rakstu vārdiem^ universitātē), Juris Pērkons būt arvien' apjoztiem : gurniem (studēs fiziku Minsteres. univ.), un degošu sveci rokā. Latviešu Ilze Purene (studēs valodas), je- jaunatnei svarīga misijā, ķo uz-va . Rituina (studēs medicīnu), liek šī skola, un tās ueidzējiem -Viesturs Vētra (studēs medicī- arvien jābūt nomodā par latvis-nu Minsteres univ.), Valdemārs ko dzīves ziņu. . Trauciņš (mācīsies kara skolā), Ilggadīgais skolas direktors Raimonds Krastiņš. (mācīsies Ansis Dreimahis deva absolven-par konstruktoru mēchanikā), tiem padomu tālākam dzīves ce-Laimonis Ozoliņš (mācīsies par ļam, kad jaunietim pašani jā-ļrchitektu): uņ Ēdvins Ozols, sāk sevis tālākā veidošana. Gal^ Pamatskolu beidza 4 audzēkņi: venais —cilvēkam jāpaliek uzti-Baiba Alužāne, Kārlis Kangers, cīgam savam ideālam uņi jābūt . Antrā Rantiņa un Einars .Pelss.\ patiesam, cenšoties 'īstenot' iespē-Visi pamatskolas a'bsolventi turr jamo, bet necelt gaisa; pilis, kas -pinās mācīties Minsteres latvie- izjūk. Direktors izsniedza abšol-šu ģimnāzijā, ventiem gatavības apliecības un
•Šis bija Minsteres latviešu izdalīja grāmatu veltes, ķo ba-, ģimnāzijai 15. izlaidums^ savā gātīgi. dāvinājuši; pati skola, ziņā ievērojamā jubileja, kas lie- Latviešu komiteja Minsterē, cina, ka skola pastāv kopš trim- Minsteres latviešu draudze, DV das sākuma: dibināta August- CV un DV Minsteres nodaļa, dorfas latviešu nometnē un ta- rakstnieks Jānis_ J^unsudrabiņs ■ gad darbojas Minsterē. ^un Andreja Ozoliņa un A.. Spo-
: Tā bija svētku dienā visai la,t- ģa apgādi. . viešu sabiedrībai Minsterē, kas Absolventus sveica LČK m
Polijā pēc Gōmulkas nākša- nāsies? Vai nenāks spiediens no kupla skaitā pulcējās skolas zā- lck priekšsēža V. Jahuma |ār-' tliroina irdiešli karavīr^ii varas valdīja brīvāki ap- krievu puses darīt galu šai„bri-lē. Starp viesiem; bija daudz bi- dā mag. iur. K.■Ozoliņš,:aicinot
ļi . u ivdmvuu ^^-j^ļ. ^^j^. ^.^-^ komunistiska- vībai"? Pat mazais partijas-bied- jūso ģimnāzijas audzēkņu, kas _ čakli apgūt ziiiāšanas tālā^^^^
jās valstīs: tur bija dažas pri- ru skaits Polijā (salīdzinot ar ie- arvien uztur sakarus ar bijušo dzīves ceļā nesaraut saites ar sa-vafcipašuma atliekaspilsētā's un dzīvotāju skaib) liekas nevēš- skolu, ierodoties sarīkojumā āri vu tautu, bet' iegūtās zināšanas laukos: Samērā neliels procents tām neko labu, jp tās it kā lie- no patāliem Vācijas apgabaliem, izmantot latviešu tautas labā.
Minsteres latviešu) ģimnāzijas skolotāji un abiturienti: sēž no kr. ~ skolotāja M. Ririkuša, skolotājs M. Tingurs, direktors A. Bīeimanis, skclotājaA. Alužāne, skolotāja O. Trauciņa un skolotājs A.Spoģis; stāv abiturienti: Juris Pērkons, Marija Pelse, Valdemārs Trauciņš, Ilze Purene, Viesturs Vētra, Raimonds Krastiņš, Ieva Rituma un ļ^monis Ozpliņš.
Fot»: Jānis Vinters.
kara draudi
apstāklī satelītu zemēs:
BRITANIJAS POLU TRIMDINIEKU'BAŽAS
vfenotās Nācijas
ElizabetviMē. Kamīna bāzē, neatkarīgās Kantangas rietumos. Apvienotās Nācijas pieve-
lauku īpašumu bija pārvērsts cina par īpatu iedzīvotāju „pa-kolchozos, un Gomulkā bija ap- sīvās pretošanās" VeidU un vair
¥ai'Kastro
Jaunietis; kas aiziet; ņo savas taU-tas, hav cienīgs savas bijušās latviešu skolas. Šis Latvijas ķa-, : rogs, kas rotā izlaiduma zāli, lai ^ lepni plīvo jauniešu '^roķās,
T^ā^'^^mm kollektīvizāci- novest Pie represijām. 1959. ga-
Stu??t s^i^mS s^^^^ j^- ^^^kos p^...^i^i ap- dā kompartijas;biedru: s^^^^^^^
g^^ldts s^^^^^^ -K^ātīvos, lai da- vēl s^rns^ .....
ķim Lumumbam vēl Joprojām ^-J^^^^^^^^^-^^ ISb^Sa^^^
lojāliem karavīriem provinces ^"fj.^"'^^^^^ ^^^^^^ "^^^^^
siemelos Uz īndiias spēku iera ^^^^^^^^i savu iespaidu tautas ru skaits nekad neesot bijis tik natniga Kubas tekstilstradmeKa ^^^^ ^ Vācijas DV vārdā
sanes Katangas valdība skatās-^omulka, pārņemot va- mazs. ' Partijas presĶ-;pāstāA^igi:RW;^;f^i^^ sveica MežftlS,
Apvienotajām. Nācijām. veļ arvien, esot katoļu bazni- Arī viens otrs fakts Polijas ^^?^',lf .^^^^^ jaunatnes iesaistīšanu nacionālā
tr;^«««A -,s^;,^^;„„, Gas locekU, un pat kompartijas, dzīvē pēdējā laikā liekas bīs- • «si piasu- .i^ewes^^ •. . jo bez jaunatnes mūsu tau-
ienās naklusām fiiot ...^o "^i.^L^,^ S^^;.,, jaukta Sav. Valstu drošības poli-; „;;,.i„„„ _ .0.0. .u^
Kamēr Katangā pēdējās val-
cija un slepenais dienests, kā ari
:r tai nav nākotnes, un tāpēc abi-
dibas un Apvienoto Nāciju at-^^^®'^^^^ svētdienās paklusām ejot tains, piemērām, dažu staļinistu
tieksmes kļuvušas pavisam '^-.''F^- .Daudzas zemākās sko- atgriešanās .izcilos . posteņos, ^.^^.^^ .j,^.^,. ^.-^^^ spīlētas, par nenelu atslābumu
ziņo starp Leopoldvilii un.komū-.^^^^S^^^ . cu u. c. Izplatījās pat, baumas, .J-.^ .■ ■ , ^ vums arī turpmāk - ar pieme-
l_ turienti laipni gaidīti DV rindās.
jas.
Vairāku: diemi intensīvā iz- latviskā apziņā _piedalitie3
.Cerībn m
nista Gizengas Stanlijvilli.-Pie Po^iJ^s ied lai- ka iebraucējiem no Rietumiem
pēdējā nule kā ieradies Leopold- ku samērā brīvi sarakstījās ar uzpriekšu' būs jāapmetas tikai '^l^^^^si SvieriSlāt • ka jaunatnes piesaistīšanā latviska-
villes provinces; prezidents Ķa-:^s^^^^ tautas brāļiem trimdā un viesnīcās. Tas,, Protams, dau- ^^^^.^ _ ^ ^^^^^^ ^^.ļ _ jam. : |
mitatu, gan vecs Gizengas un saņēma no viņiem saiņus. Poļi dziem trimdiniekiem vdantu ne- vecās meitiņas nolaupīšanu Rakstveidā abiturientus sveica
Lumumbas sabiedrotais, bet arī varēja braukt uz^ ārzemēm, un iespējamu, dzimtenes apmeklēša- .oj^^ēr biiis savs Pamats Nolau ^^°^°^^J^ ^' R"dzīte, kurā
centrālās valdības aizstāvis. Ka- PO|u trimdinieki bieži apmeklēja nu, jo tie nevarētu samaksāt sazvērestībā aizdomās ^"^^ P^™^ izlaiduma saslima un
mita|;u mēģinās pieruiiāt Gizen- Poliju, brīvi; apmetoties pie ra- dārgās viesnī^^^^^ baUmas ir ^.^^^ turēti četri Kubas pilsoni Pašreiz ārstējas Vārsteinā (Zau-gu; iestāties Kango valstu fede- diem vai draugiem:. pagaidām izrādījušās par ^^di-. ^ . ^ tagad uzmana diē'^^^^^^^^^' ^- Ozolii?š nō Eutihas
rācijā, tādējādi likvidējot atse-' Tagad poļu trimdinieki Brita- zinātām. Iebraucējiem esot at- ^ ^^j^^. pierādījumi pret ^ vairākie agrāko gadu absol^
višķo provinču savstaiiJējos ;asu-. nijā. ar bažām .vēro^; h^^^ kā agrāk, ^"^^^tie^ .^^^^^^ ^^j^ veriti. ^ .
mus. Cik zināms, tad Kamitatu dzimtenē (vislielākais poļu trim- Pie tuviniekiem, ja ^ ^^^^"^J ^i^si lai varētu izdot rīkojumu Skolēnu vecāVu vārdā runāja
uz Stanlijvilli izlidojis ar Apvie- diniekU; skaits dzīvo Britanijā) rādīt radu vai draugu vjnu a^^^^^ Vilhelms Krastiņš no Hambur-
noto Nāciju svētību. ..un jautā: „Cik ilgi tas tā turpi- J^mu Viesoties pie viņiem. : Kopš buUmu sākimia par Ka- pateicību skolotā-
—--—-—--~-— Tomēr groži pamazām tiek sa- ^oļainas ■nolaupīšanas gataVoša- Jiem par pašaizliedzīgo darbu
vilkti stingrāk dažādas dzīves jj^g^y_ ^^ļg^^ gļgp^^^^^^^^ dienests latviskā jaunatnes audzināšana
nozarēs. Tā - Polijā .iznākošais dubultojis prezidenta un viņa un visiem: skolas labvēļiem. ku0
laikraksts ;„Przeglad Kultūrai- ^.^g^^g ^p^^^^ Lieldienu bagātīgām artavām palīdzē-
ny ziņojis,: ka būšdt obligāts-^^^^.^^^^^,1^^^ ^^^^^^^ p^ģ^idents i^ši uzturēt mūsu vienīgo gais-
marksisma uņ ļeņinisma kurss savu dzīvesbiedri ieradās SV. "^^s;pili, Runātājs izteica nože-vidus- un augstākās skolas (pec. E^^arda baznīcā uz dievkalpo- lu, ka.šajā atvadu aktā smagas 1956. g. nemieriem tas vairuma .^^^^^^^^^ bija ne tikvien slimības dēļ nevar piedalīties Polijas skolu nebijis obligāts), ^ā stāvgrūdām pilna dievlūdzēju skolas inspektors E. Ābaliņš un Pāreja uz šīm obligātajām stu- bijā saplūduši: skolotāja Dr. A. Rudzite, kuri
dijāiņ tomēr notikšot pakapenis- ^^nnot prezidentu bet ari dro- nesavtīgi darbojušies jaunatnes ki, jo pagaidām vēl neesot pie- -jļ^^gp^j.^^^^^
tiekoši daudz marksisma un ļe; ta ierēdņiem; kas bija sanēma.ši Ģimnāzijas abitūrijas klases ņinisma skolotāju. - . vēl jaunu informāciju un,' proti vārdā runāja;juris Pērkons, pa.
Materiālā ziņā iedzīvotāju stā- ka Kenhedija meitiņas nolaupi- teicoties skolotajiem, labvēļiem voklis; :esot; ievērojami; labāks sāna ir tikai viens no Kastro fa- Par bagātīgajam izlaiduma vel-nekā ;pirms. Gōmulkas: veikalos nātiķu' iecerētiem atriebības gā-tēm;uii visiem skolas atbalstita-esot dabūjamas dažādas preces, jieniem. Slepenais dienestsneiz- Jiem. Pamatskolas absolventu arī:restorāni esot labi apmeklēti, gļedza iespēju, ka vārētu notikt vārdā runāja Baiba Alužane un bet. iedzīvotājos tomēr neesot ra- uzbrukums pret pašu prezidentu izteica prieku, ka viņi varēs tur-dušās simpātijas pret komūnis- viņā dzīvesbiedri. Par vienu Pināt;mācīties latviešu ģimnazi-: mu. Daudzi poļi arvien sakot jj^;^gspējapāni uzbrukuma vie- Jā. ■ par komunismu:. „Mēš riīstam ^ām domājās pārpildīto baznīcu. -Abitūrijas klases audzinātājs, ,—i,, irr.;^ Tingurs, atvadoties no savas
klases, norādīja jaumešiemne--1 V • I • m ^ :^i: ' • aizmirst savu skolu un latvisko mākslinieki Toronto , -dzīves ziņu'visās, gaitās. Kaut
Zviedrijas viesu — Marijas In- dažkārt skolas stingrais likums . ku atšķaidījuši šd naidu, to aiz- dusēs Mucenieces un Jāņa:Indu- jaunietim izliekas grūts, tas nes stājot ar politisku, apātiju un ci- gjeznu un grafiku izstādi at-: svētību visai dzivei, un tikai sav-nīsmu. Poļi ciniski aizrādot ap- ^iģs 9. aprīlī, pīkst. 3.30 p.p. To- starpējā labā griba veidojas meklētājiem no. Rietumiem, ka ŗo^-o ļnternacionāīā institūta, krietnas personības, viņiem esot izvēle tikai starp Go- tģipā^^^ Nobeigumā direktors A. Drei-
mUlku vai Ungārijas likteni,, un, atvērta līdz .23. aprīlim. manis pateicās viesiem un sko-
proVams, ^iņi; negribot: upurēt piektdien, 14; aprīlī, pl. 8 vaka-. las labvēļiem visā , pasaulē par sevi ,,par d a ž ā-m rindi-.ŗāsv. Andreja baznīcas atbalstu, jo skola šogad ar lep-' ņām. : Rietumu presē un ik-; māksliniece stāstīs par savām uņ numu var atkal izvadīt dzīvē 9 gadējām debatēm: Apvienotajās sava vira mākslas gaitām trim- jauniešus, kuri apguvuši vidējo Nācijās", (CinisķSi. bet pareizs dā un pārrunās.noskai.dros dažā-, izglītību un latvisko, garu pašu aizrādījums už Rietumu sniegto ^ pieeju un izskaidrojumus tā skolā un. latvisko sadzīvi skolas „atbalstu" Ungārijai!), , saucamās modernās mākslas internātā. Sekoja valsts himna.
.) . , jautājumiem. : ; ;-^:^
so sistēmu; komunisms ir krievisks, tās grib. visu kontrolēt, bet mēs, poļi, neciešam, kā mūs kbn-trolē.," (jomulkas laikā;, radītie atvieglinājumi, esot vienīgi, drus-
svē^ku wte agrajā dievkalpojumā baznīcēni īsāk la draudzes baznīcas.
ārā no Toronto Sv. ■ .,' .J.:Kreiļa U2ņ..
(Nobeigums