. U.S.A.
PwWis/ied tmicz weekly &2/ the Latvim Rettef Society ofCanaMfJDaugavaš Vanagi".
EDlTĢR-mJCEIĶF: Mr. JĀNIS GRINBLATS. Mitorial and Business Offiees: 123 Hurm St, Toronto; Ontario,Canaāa. Teķphones— EM 8-0792, EM 8-3239,
OFFICE IN USA: Mr. ĒRIKS VENTS, 11 Irma Ave,- Port Washingtcm, L.L, NJ. PHONES: PO 7-6696 and PO 7-6519.
. AUTHOKIZED AS SECOND CLASS MAHL : : POST OFFICE DEPARTMENT/ :OTTAWA.
WEDNESDAY, MAY 3, 1961. .
^r, 35.
TREŠDIEN. 1961. GADA 3. MAIJĀ
11. GADS.
EBVINS MEDNIS
\
^E^NERĀĻA AĢēDIJA
Vai ir tā, ka dzīve necieš t-os, tas pace?as pāri «Mvei? Vai iir tā, ka neviens laiks īstenībā ne-cieš lielus vīm un varoņus, m tiem visiem.samčifā ātri jānaieH no skatuves? Varonis ir tas, kas parasti saceļas pret savu likteni «n iMkmetu un sabrūk šinī cīņā. Varoņa biojāeja, tā sabrukšana ir parasti traģiska, bet tā pacilā mūsu sirdis,! met traģisku atblāz-miu.uz mums un mūsu laiku. Mēs ļtārdzīvojam arī sevi šo atblāz-moto vai atspoguļoto cīņu^ šķīstam sevi, kļūstam garīgi stiprāki. Vanonis ir sabrucis, bēt viņš Ir stiprinājis mūs, padarījis- stiprāku mūsu ticību^
Pašlaik mūsu acu priekšā norisinājās kāda Iļiela vīra traģiska ©iņa pret savu laiku un tā apstākļiem. Neatkarīgi no galīgā iznākuma, šis vīrs vairs nebūs itas, kas un kāds^ viņš bija cīņas sākumāi Mēs šeit runājam par franču ģenerāli GollUv Tā bija armijas sacelšanās Alžirā, kas 1958. gadā viņam pavēra ceļu 1122 vadonību, un tā bija JAuina sacelšanās tajā pat vietā, kas gribēja viņw nostumt no vadonībiag krēslā. Tie paši pulkveži, kas viņu iscēla, nu centās i» atkal nocdt no vaTBis augstiumiem. Viņu spēki gan izrādījās par vājiem, un to mēģinājums sabruka. Tfomērde GoUs un viņa vadītā Francija vairākas dienas no vietas pārdzīvoja smagu nervu drudzi, kas lika daudz ko īso jauna apsvērt oin pārdomāt. Nav vēl zināms, kā de Golls izturēsies pret šiem karavīru!-protesta,^, vai dažu pMifeu dumpja vadoņiem. Viņš var tos degradēt, vai arī fiziski iznīcināt, bet ar to nebūs samazināti, vai iznīcināti nemiera cēloņi. Francijas bruņotie spēki vēl ilgi nelīdzināsies agrākajiem spēkiem, jo sem tērpiem vēl ilgi gruzdēs ogles, kas spēs atkal iekvēlot, vai pat "uzliesmot, ja pagadīsies attiecīgs vējš, vai vētras brāzma.
imāk divas reizes nedēļā — trešdienas m sestdienās. IzdevējsLatvieSu aprūpes bie&^ nha Kanādā ,J)augavas Vanagi".
^    REDAKTOHS: JĀNIS GRINBLATS.
Redakcija un kantoris: 123 Huron St, To-ronto, Ontario, Canada. Telefoni: reakcijai — EM 8-3239, kantorim—EM 8^792:
LAIKARAKSTA PĀRSTĀVIS SAV VALSTĪS: ĒRIKS VENTS, 11 Irma Ave;,Port IVashing" ton, L. L,N.Y. Telefoni: PŌ 7.6696, PŌ 7-6519
ALA's VALDE DAŽAk
AMERIKAS LATV. APV^flB^S KONGRESS VAŠINGT0M>1^, &)ĒĻAS' NOGALĒ IZVĒRTĀS ĪSTI PLASS^^fMS^GS. REPR^EN-TĒTI BIJA LATVIEŠU iiJiL&KIE CENTRI UN ORGANIZĀCIJAS'NO KRASTA LĪDZ KRASTAM. KA-LIFORNIJA ATSŪTĪJUSI PAT  VAIRĀKUS ©ELE-
. '  GATUS.: ^:
Kongresa atklāšanā bija Wāt Kongresa debates un žurnālista arī Ņebraskas senators j. w. iespaidus sniegsim plašākā rak-Cintis, bez tam trīs Kongresa st^ nāk. numurā, locekļi. Daudz bija viesu un in-
De Golla traģēdija ir arī armijas un zaudēta kara traģēdija. Jāņem vērā, ka Francijas armija nostatīja ģenerāli pie valsts stūres, lai viņš novestu armiju pie ■uzvaras. Tas, diemžēl, nenotika, un Alžīrijas nodošana alžīriešiem nenozīmē neko citu, kā atāšanos kara zaudēšanā. Protams, tie ir dažādi un ļoti sarežģīti apstākļi, ieskaitot ASV spiedienu, kas bija -likuši de Gollam izšķirties par šo nepopulāiio soli, — tautas nobal-isošanu, sarunām ar alžīriešu nac. komiteju un atzinumu, ka franču koloni (turīgie kolonisti), varbūt, būs spiesti «repatriēties" uz Franciju.
Pasaules prese šo kolonu un franču karavīru sacelšanos dēvē par labā spārna, vai mantīgo aprindu sazvērestību, kas, protams, ir smaga kļūda, drīzāk tos varēti dēvēt par lielnacionālistiem, vai par grūti samierināmām tautas aprindām.
Ari mēs, latvieši, vēl neesam samierinājušies un nekad nesa-snierināsimies ar to, kas savā laikā bija ar Latviju noticis militāri politiskajā biržā, bet tāpēc mūs nedrīkst dēvēt par kādu tur vecpilsoņu kliķi, vai tml. Mēs esam latvieši, mūsu zenies nacionālisti, nekas vairāk, bet arī nekas mazāk. Mēs vēl neesam aiz-siizmirsuši un nekad neaizmirsīsim tās stundas, kad mūsu kR-ŗotājiem, pēc asiņainām kaujām, bija jāsaritina karogi, mēs nekad nespēsim piedot arī tiem, kas pie tā bija visvairāļk vainīgi.
Ir grūti prasīt, lai nu arī franču armija, pēc tās asiņainām cīnāmi, kas bija atjaunojušās 2. pasaules kara sākumā un pēc tam 1941. gadā pārsviedušās uz Francijas zemēm Āfrikā, nu gribētu tik viegli saritināt tās karogu un pārcelties atpakaļ uz Eiropu. Va-
SESTDIEN, 6. MAIJĀ, PL.8 '~ PALACE PIER DEJU ZĀLĒ, 1 Lakeshore Rd., Ontario ezera krastā, Toronto,
ALA's 10. JUBILEJAS KONGRESA AKLĀŠANĀ VAŠINGTONĀ No kreisās: A, Abramts, A. Bērziņš, ALA's pr-dis pi^of, Dr. P. Lejiņš (runā), V. Klfve^ B. Aibatš.
Foto B. Roatis.
PASKAIDROJUMI ,ĀRTAf A jmiJAF lim :
/Ārējās informācijas fonda pārvalde par „Ārtava Latvijai" saziedoto naudu 1950. gadā izdeva sekojošus darbus: 1.1 testify and warn. 2. Listen^ World. 3. The Soviets against Ghurch, :4. žThe^ Baltie States "''^'-Tft^'*Tn:i?t'~nctTms" of oommunist brutalit)y^ 5. .Women of all the world, Mother of all the world, da help us! 6. The Russians v-ant to rule the world. 7. Have you heard? 8. Pestilance group for you. 9. Kolhozi, 10. Do ;you know that Lat-via? 12. Save yourselves. 13. The Baltie States. 14. The Baltie Peoples want to exist. 15. La Na-tion Lettone. v',
Izgatavoja filmas: Latvijas skati un. Baigais gads. Bez tam atbalstīja Information on con-
jag ieskatīties šo karavīru dvēselēs, pārlaist acis pāri kritušo biedru kapenēm, kas balinājās Āfrikas saulē, lai saprastu viņus, to izmisuma Varonību. Skaidrs, ka viņiem nevar pielipināt kaut kādus politiskus apzīmējumus, jo tip visumā smagi cietuši vīri, un viņu pašreizējā sacelšanās ir vairāk protests, demonstrācija, nekā kaut kas cits. Viņiem nav bijis viegli nostāties arī pret de Gollu, kas līdz pat 1958. gadam bija franču tradīciju un goda iemiesojums. Tikai de Golls bija uzņēmies pienākumus, kas izrādījušies stiprāki par viņu. Daudzas diplomātiskās un politiskās problēmas arī izrādījušās stiprākas par viņu un ari visas Francijas apvienotajiem spēkiem.
Tā, piem.^ de Golls nostājies pret Apvienotajām Nācijām, dēvējot tās par pieaugušo mūsu laiku Bābeli, viņš pat apšauba, vai tādas Apvienotās Nācijas vispār pastāv.  Viņš bieži nostājās arī
ditions behiņd the īrbn curtain izdošanu.
Sakarā ar visu šo izdēvuņiu sagatavošanu, tulkošanu, iespiešanu un izsūtišariu izdots DM 16.154,64,
.,;AI Fonda pārvaldē^ ,:lg^^,;^ darbojās: kā "priekšsēdis Jānis Celiņš, locekļi: Voldemārs Bast-jānis, Roberts Liepiņš uh Jāriis Niedra. J. Celmam izceļojot, par AīF priekšsēdi 1951. g. aprīlī ievēlēja mani un līdz ar to ēs pārņēmu visās AIP aktis, sēžu un revīzijas protokolus, un varu .p"a-z iņot, ka lai gan: pagājuši .10 gadi, visi akti, pārskati un revīzijas protokoli vēl arvien glabājas LCK archīvā-   ■ :
^ y., Janums,; - \ LCK priekšsēdis.
DV CENTRĀLĀS VALDES LĒMUM
py Centrālā valde, Londonā, nolēmusi.lūgt DV |aimi atbalstīt DV vienīgo laikrakstu „Latvija Amerikā", to abonējot, piesūtot laikrakstam rakstus, informāciju un interesantus užņērhumtis. DV Centrālā valde lūdz DV grāmatnīcas neizplatīt tādus izdevumusi
• SNIEGS-^TORONTO:;
otrdienas rītā Toronto mētājās sniega pārslas, kaš nemaz nelikās piemēroti, ja kalendārs rada jau 2. maiju. Georgian Bay apvidū uzkrita pat Huscollu dziļš sniegs.;
Pievakarē temperatūra pilsētā noslīdēja trīsdesmit grādos. Meteoroloģiskais birojs pareģo laika apstākļu uzlabošanos un pavasarīgāku temperatūru iestāšanos tikai nedēļas nogalē.
kas ;ķeņģā organizāciju un tāš darbiniekus. :
DV Centrālā" valde 4etēic organizācijas biedriem visā pasaulē pieturēties pie: vienveidības dziedot sanāksmēs, sarīkojumos un citos ga(^jumos DV dziesmu. Sanāksmes atklājot dziedā,t vispirms valsts himnu un noslēgumā DV dziesmas 1. pantu, vai arī pēc vēlēšanās: vēl dziesmas 5. pantu. Bēru- gadījumos bez 1. panta dziedāt arī dziesmas 6., resp.'pēdējo pantu. DV dziesmu^ līdzīgi valsts himnai, dziedāt pieceļoties. DV dziesmas minētie 3 panti būtu jāzina katram organizācijas biedram.
pret to Rietumu politiku, kuru diriģē no Vašingtonas un Londonas, uzskatot, ka tā nav nekāda īsta Kietmrau politika, jo tā nereti cenšoties tikai pārsolīt Maskavu un gribot Kongo vīriem izdabāt vairāk nekā Beļģijai, kas ir tieša sabiedrotā un Atlantijas pakta līdzdalībniece. Db Golls bija krasi nostājies ārpus vairā-kām Atlantijas pakta saistībām, par ko gan Francijā valdīja dalīti uzskati. Tomēr franču tauta lie^' lā mērā stāvēja aiz de Golla, kā
tās lieluma Uri vienības atjaunotāja. Nav šaubu, ka viņš pāris gadu laikā bija stipri pacēlis Francijas prestižu. Francija un tās Uelmps, vai pat lieliskums, ir sajaukums, kas sastāv no reālī-bas un mistikas, no matērijas un degsmes, un de Gollam bija izdevies nostatīt jaunā gaismā tās pagātnes lieluiņu, varonību, dor mu mirdzumtu un daves skaistu-miu. Par Francijas pagātni pats de Golls bija izteicies:
i,Vecā Francija, smagi nospiestai lejup nb vēstures svara, sa-niocīta no kariem un revolūcijas, ir bijusi tomēr spiējīga atdzīvoties, gadsimtu pēc gadsimta, i>a-teicoties atdzimšanas ģenijami Tauta gan ir sajutusi mūžīgā sala tuvumu, bet aizvien vērojusi pagātnes ēnā cerības uzstaroju-mu." De Golls bija tas, kas bija stiprina^ šos uzstarojumus, bet īsā laikā bija iecerējis pārāk daudz. Varbūt ari viņi ir ļeradies laikā, kas cenšas samalt un iznīcināt pārāk daudz, to starpa ari vīrus, kas bija iecerējuši par daudz. Bte Golla traiģēdija ir, kā jau teicām, franču aiinijas un tautas traģēdija, bet no tās dveš arī visa pa^izējā laika traģisms, jo vēl arvienu bieži vien nākas zaudēt, vai piekāpties tieši gaišiem spēkiem, kanver peklē turpinājās nepātraukta dejošana.
De GbUš pašlaik ir uzvarējis, bēt reizē ar to ziUdējis, un diezgan daudz. Mūsu laiks ir rakstu-
teresentu, kuri dažkārt bija nit-: rojuši tālus ceļa gabalus.
Kongress noritēja lielā saskaņā un lietišķībā, kaut arī netrū-^ ka pārrunu, kas dažkārt ieilga garumā^
NOdfDināja Apvienoto baltiešu komiteju, . ciešākas sadarbības veidošanai visu triju Baltijas tautu starpā.
Izvēlot ALA's pārvaldes orgānus 1981./62. gadam, par priekšsēdi no jauna ievēlēja līdzšinējo prof. Dr. P. Lejiņu, kurš organizāciju vadījis kopš tās dibināšanas 1951. gadā.. Pr-ža vietnieks būs līdzšinējais — Alfrēds Bēr-, ziņš, kurš tāpat;savu amatu pilda jau 10 gadus; vicepriekšsēži: K. Balodis (Ņujorka), A. Puķīte^ (Ņujorka),  B. Maikovskis (Ņujorka), P. Norvilis (Ņujorka), L. Bērziņš (Filadelfija); informācijas daļas vadītājs   — Ilmārs Bergmaniš ":itŅ#)rās^^ latv. palīdz b-bas pr-ķ^5.  Sekretāri: V. Kiive (Vermonta),   D. Rudzitis (Detroita)r kasieris G. Mēiero-vics, viņa palīgs A. Žāģeris (Vašingtona).
Revīzijas komisijā: V. Cerbu-lis (Ņujorka), V. Vītiņš (Mineā •. pole), P. Dardzāns (Čikāga).
Jubilejas kongresa sēdes ievadīja dievkalpojumi, ko noturēja dažādu konfesiju garīdznieki, Sestdienas vakarā Vašingtonā notika t. s. kongresa balle, kas aizritēja jautrā .noskaņā., Tātad varam sacīt, ka kongress ir arī dejojis.
19 JAUTRI UZDZĪVOTĀJI DABŪJUŠI GALU
B 0 1. t 0 n, Anglijā, 2. maijā. / Uzdzīves kņadā un mēchāniškās deju mūzikas troksnī, šorīt, ap pīkst. 2 rītā, jauniešiein pārpildītā, U.K. kluba:^viēši tikai tad pamanīja izcēlušos ugunsgrēku, kad hesraas jau lauzās iekšā deju zālē. Milzīgā panikā uzdzīvotāji • mēģināja atstāt degošo namu, bet niB visiem tas izdevās. Aštoņ'ām pusaudzēm un vienpadsmit jauniem vīriešiem'divdeatnitosģa^^ šis deju vakai-s" -ižfSāijāriJfeŽē^ jais šinī pasaulē,,_!:.... ,
Daudzi mēģināja glābties caur logiem, mēģinot ielēkt :apakšā; plūstošajā upē, taču uzdzīves telpa atradās nama 5. stāvā, un 80 pēdu kritiens līdz seklās upes līmenim visiem bija nāvīgs.
C ap e gana VER A L, 2. MAIJĀ. PAREDZĒTĀ RAĶETES IZŠAUŠANA AR CILVĒKU PASAULES TELPA ŠORĪT NENOTIKA NELABVĒLĪGU M% TEOROL APSTĀKĻU DĒL. JA LAIKS ļJZLABOSIES, RAĶETI IZŠAUS CETURTDIEN. NO SEPTIŅIEM ĪPAŠI TRENĒTIEM ASTRONAUTIEM PIŖ M A^ J A M TELPĀS LIDOJUMAM IZRAUDZĪTAIS JŪRAS KAPTEINIS ALANS s E-p A R D S PAVADĪJIS NERVOZU NAKTL vēl PLKST. 2 ŠORĪT, peg visPUSĪGU METEOROLOĢISKO DATU pētīšanas, STARTS BIJA noteikts UZ pl 8. STUNDAS CETURKSNI PIRMS NOLIKTĀ LAIKA, PLKST. 7.45 MĀKONI PIEŅĒMĀS un augšējos GAISA SLĀŅOS bija KONSTATĒTL NEvēlami strāvojumi; kas varēja nelaimīgi beigt raķetes lidojumu, tad izšaušanas brīdi atlika uz PLKST. 12 dienā, bet ARI tad
APSTĀKLI NEUZLABOJĀS,
Astronauts, 37 g.^v. šepards ja aicināts, lai stātos šeparda vie uzturēsies līdz ceturtdienai īpašā tā, ja vēl pēdējā hrīdī ārsts kōnr
Kanādas latv. nac. apvienības pr-dis y. Upeslācis runā ALA's kongresā Vašingtonā.
Foto B. Rozītis.
rīgs arī ar to, ka bieži vien uzvaras tiek līdzsvarotas ar zaudēju-miem.
mītnē, kas iekārtota trīs jūdžu attālumā no šejienes. Kad žurnālists jautāja šepardam, kurš ir precējies un dīvu meitenīšu (9 un 13. g. v.) tēvs, kamdēļ tas pieteicies bīstamajam lidojumam, atbilde bija: „Tamdēļ, ka gribu būt pirmais amerikānis pasaules telpā." Telefoniski .izvaicāta, lidotāja dzīvesbiedre Lūize se-pards, Virginia Beāch,Va., teica: „Mēs nenervozējam. Esam visi lepni uz Alaŗiu. Viņš ir īstais virs savam uzdevumam." šepards un viņa eventuālais at-vietotājs, aviācijas kapt. Viŗgils Grissoms, šorīt piecēlās agri un jau pīkst. 3 no rīta ēda brokastis, iebaudot 7 urices filet-raigņon, divas olas, grauzdētas maizes šķēles, želeju un glāzi apelsīnu sulas. Kafijas vietā viņiem bija
statētu kādu defektu, kas varētu kavēt izraudzīto pirmo astronautu veikt tam uzticēto uzdevumu.
Jā lidojums ceturtdien labi veiksies, šepards būs ievēroja, mākais amerikānis. Par viņa U dojumu tam valsts nekādu atlīdzību liemakšā, bet viņš gan saņems 70.000 dol. no Life maga zinas un vēl 500.000 dol. par rakstiem.
Kamēr Padomju Savienība vispirms pārliecinās, ka tai laimīgi izdevies paspert kādu jaunu soli tuvāk izplatījuma iekaroša nai, tikai pēc' tam paverot savas propagandas slūžas (visas neveiksmes, protams, noklusējot )>
amerikāņi vispirms runā, un tikai tad dara, presei vienlīdz ska-jāapniierinās ar glāzi vēsa ūdens, ļi aprakstot kā biežās kļūmes, tā Atviētotājs kapt: Grissoms bi- ne tik biežos panākumus. Gluži (zināšanos
tas patsnotika arī pirmā Sav. Valstu mēģinājuma gadījumā ar cilvēka vadītu raķeti pārkāpt iz-. platījuma slieksni. Kaut arī 2;: maijā paredzēto Redstone raķeS-šāvienu aizkavēja nevis technis-kas klizmas, bet vienkāišl slikti laika apstākļi, Sav. Valstii prestižam tas par labu nenāca. Astoņdesmit trīs pēdu, garai un trīsdesmit trrs tonnu smagai raķetei,; ar astronautu Itapsūlā, bija paredzēts pusloka lidojumā sasniegt 115 jūdžu augstuma uņ, pēc l5 minūtēm uh 29 jūdzēm, nonākt atpakaļ lej āl kādā paredzētā punktā Atlantijas okeānā» pie Bermudām, Plaši izreklāpē-to notikumu aprakstīt bija iera dusies 600 dažādu valstu žurnā listu un fotogrāfu, kuriem tagad neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt — vismaz līdz ceturtdie nai, kad metereologi sola saulaināku laiku un vēja brāzmu ma;
Piedalās Niagaras^m^
AR M AIJ A k A R A LIE N Ē S VeLešANĀM.
Deju mūzika T. DAWIDŠON'A vadībā. PĀRSTEIGUMI, -k PILNA BUFETE. Dzeramnaudu var nemaksāt.
ROZES.     IZLOZE, -fr DAŽĀDI ^ Ieejas maksa visās vietās $ 2.-. Neierobežotas parkošanas iespējas.
I