ir
)Wblished twice meekly by the LatvianRelief Societtļ ofCanaāa ,Daugavas Vanagi".
EUITOR-IN-CHIEF: Mr. JĀNIS GRINBLATS. Editorial and Business Offices: 123 Huron St., Toronto, Ontario, Canada. Telephones — EM 8-0792, EM 8-3^39.
OFFICE ĪN USA: Mr. ĒRIKS VENTS, 11 Irīna Ave, Port Washington, L.L, N.7. PHONES: PO 7-6696 and PO 7-6519.
: AUTHOŖIZED ASSECOND CLASS. MAIL POST ■ OFFICE .DEPARTMENT, OTrAWA. '
WEDNESDAY, MAY 17, 1961.
Nr. 39.
TREŠDIEN, 1981. GADA 17. MAIJĀ
11. GADS.
tai
ULDIS GRAVA
Latvi<sšiii Isdkraksts AmerM
isnāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes "biec^ riha Kanādā ,J}augavas Vanagi'^
REDAKTORS: JĀNIS GRINBLATS.
Redakcija un kantoris: 123 Enron St, Toronto, Ontario, Canada. Telefoni: redakcijaii — EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792, i
LAIKARAKSTA PĀRSTĀVIS SAV. VALSTĪS: ĒRIKS VENTS, 11 Irma Ave., Port Washing-ton; L.L, N.Y. Telefoni: PO 7-6696, PO 7-6519
MANTOJUMA
Tikko aizvadītā Amerikas Latviešu Apvienības 10 gadu ;ļiibile-Jas kongresā uzkrita viena lieta, War palilca jalinatnes pārstāvji? No 102 delegātiem, kUļi piedalījās kongresā, tikai viens pārstāvēja kādu latviešu jaunatnes organizāciju. Tas bija Amerikas delegāts — AUA-s priekšsēdis Juris Šleseris. Bet arī viņa mandātu varēja apstiprināt tikai pēc kongresa pirmās sēdes, kad pienāca minimiālās izpirktās 25 ALA-s biedrukartes.l Kur palika Latviešu Studentu Centrālā Savienība? Kur palika studentu biedrības un vienības? Un kāpēc starp Korpprācijiu kopu delegātiem nebija neviena sfudenta?
Visvieglāk, protams, šiem jautā-Jumiem var atbildēt, minot jauniešu neaktīvitāti vai latviešu Emltiiras 'un tautas mantojuma neizprašanu vai jauriiešu neizbēgamo asimilēšanos. Bet vai šādas atbildes tiešām atspoguļo i>ašreizējoi jauniešui nostāju? Liekas, ka nēi, jo mūsu papildskolu skolnieku skaits nesarūk,. mūsu skautu un gaidui skaits nesama-^ājas, mūsu jaunatnes pulciņos s^rvien vairāk redzami paši jau-oīākie jaunieši, mūsu studentu korporācijas tutpina aiugt "un mūsu zinātnieku un mākslinieku skaits vairojas.
Tomēr stikla, siena, kā to kongresā minēja AUA-s pr-disJ. SleseriSj joprojām pastāv starp pamidzēin. |Mes skatāmies cauri šai^stiMā ^ienai un aoslizējam Jauniešu iH'Oblēmas, tāpat kā to daira ja,unieši. Bet vai stikla sienu nav iespējams nobīdīt tikpat viegli ņo vienas, kā <otras puses? Cik daudz latviešu organizācijas darījušas, lai piesaistītu jaurius spēkus latviešu sabiedriski-kultū-irālajā laukā?
ALA-s (pr-dis prof. Pēteris Le-Šiņš minēja kongresā, ka, visiem Jauniešiem izpērkot ALA-s bied-vu kartes, kongresos varētu būt 20-30 personfu liela jaunatnes delegācija. Ar šādu pieeju tomēr stikla siena vēl nebūtu nobīdīta, io jaunieši vēl joprojām būtu iesaistīti tikai savā pašdarbībā, Jārada ari iespēja jauniešiem aktīvi darboties līdzi latviešu biedrībās, latviešij draudzēs un citās liatviešu organizācijās un pasāku mos. Tikai šādā veidā plaisa Vstarp paaudzēm tiktu izlīdzināta,
Nevar būt tāds stāvoklis, ka ©rganizācijās darbojas tikai vienas un tās pašas personas. D'au-dzās latviešu organiKicijās vīri trīsdesmitos un pat četrdesmitos : gados tiek uzskatīti paŗ daudz jauniem, lai viņiem uzticētu līdzdalību latviešu sabiedriskos pasākumos. Vai latviešu sabiedriskā darbā bieži nav atrodamas personas, kas darbojas, lai izbēgtu no ikdienišķām dzīves pro-blērnām^ svešā zemē un kuras vairs kaut ko jaunu un svaigu nevar, vai pat nevēlas ienest? Vai nebūtu lielāka Vērībai piegriežama mūsu kultūras nodošanai tā-Bākām paaudzēm?
Eā pozitīvu soli šinī virzienā var minēt Amerikas Latviešu Apvienības radīto i darba un studiju stipendiju, kura iepazīstina un sagatavo visā pihiībā kādii jauim latviešu studentu latviešu sabiedriskā darbā Wi centienos. Kāpēc šāda veida stipentiijas ne. varētu radīt katrā lielākā latviešu kolonijā? Izdevumi īsā laikā atmaksātos ar tiem paveiktiem nepieciešamiem darbiem, kuri citādi paliek nepadarīti.
Vēl kādu pieeju jaunās paaudzes piesaistīšanai sabiedriskā darbā atradis Vašingtonas latviešu biedrības priekšnieks Rūdolfs Šillers. ĪBiedrības sanāksmes dažkārt tiek veltītas jaunatnes programmām, bet svarīgākais paneļos un diskusijās tiek iesaistīti arī vairāki jaunās paaudzes zinātnieki vai darbinieki, šādā veidā jauniešu līdzdalība, kāiiimā-4ājos, tā skatītļājos, turpina augt un-biedrības featīāksmģu.ap-
KANADAS MINISTRU PREZIDENTS DĪFENBĒKERS BIJA PIRMAIS KĀDAS ĀRVALSTS VAlI>īBASGALVAy KAS APMEKOlJA
KANĀDA IR PIRMĀ ĀRVALSTS, KO APMEKLĒ Šī GADA JANVĀRĪ AMATĀ IEVESTAIS SAV. VALSTU PREZIDENTS.
O t a v ā. Jūsmifa sagaidītāju pūļa apsveikts M g&M 16. maija pēcpusdienā Kahadas galvaspilsētā' ieradāsCŠaV; Valstu prezidents Kenedijs. Prezidentu viņa pirmajā oficiālajā āŗvaM^ jumā pavadīja viņa dzīvesbiedre.
Otavā Sav. Valstu prezidentu gaida divi - svarīgi uzdevumi — domu izmaiņa'ar ministru prezidentu /Dīfenbōiķeru un uzruna Kanādas parlameritam. Kā vienā tā otrā gadijumāļKanadas valdībai pareģo vairākus nepatīkamus brīžus; Sav.;Va;lstis, ka^ tagad kāpina..savu' palīdzību mazāk attīstītām: valstīm, to pašu sagaida arī no Kanādas. Pēdējā, turpretim, šogad savu artavu ir samazinājusi. No Vašingtonas jau pirms Kenedija atbraukšanas sāka pienākt: ziņas par prezidenta pārliecību, ka Kanāda ir fi-nanciāli spējīga darīt vairāk, nekā to dara prateē,- Ar; šo jautājumu . vaigu vaigā, sastapties jābūt sagatavotam ministru prezi-[dentam Dīfenbeiķeram; tāpat arī- atbildēm Kenedija vāicāju-mieņi. (Ja Kanāda šogad savu ārvalstu palidzibii'samazinājusi, tad taš darīts pamatotu iemeslu robežās. Un proti, ■ pagājušā budžeta gadā Kanad£^ radās lielāki neparedzēti izņēmuma gadījumu- maksājumi, atbalst^reilesun
gabalā var, ļoti iespējams, izvērsties pār sarunu visdelikātāko daļu. Pastāv ļoti pamāt?ota varbūtība, ķa . Sav. Valstu prezidents aicinās Kanādu iestāties Amerikas Valstu Organizācijā, kur ietilpst Šav. Valstis un Dienvidamerikas republikas.^ Tam-notiekot vai nē, neizbēgami pacelsies .jautājums pār Kanādas: attieksmēm ar Kastro Kubu.
Sav. Valstis ār Kubu tagad pārtraukušas gandrīz visu agrāko tirdzniecību.' Kanāda to turpina līdzšinējos apmēros. Sav.- Valstīm nāv diplomātisko saišu ar Ķāstrb. Kanādas gadījumā nekas nav mainījies, šādai, Vašingtonas neps iku' izsaucošai, Kanādas nostājai. nuie kā - jāpievieno-, kāds starpgaidījums ženēvā. Ārlietu ministrs Grīns, kas .pārstāvēs Kanādu Lapsas konferencē, izteicies, ka viņa valdība labprāt uzņemtos starpnieka lomu Sav. Valstu un Kubās attieksmju nor-. mālizēšanā. Vašingtona priekšlikumu jau ir paspējusi katēgoris ki noraidīt, kamēr vēl pagājušās nedēļas nogalē ministru prezidents Dīfenbeikers, parlamenta deputātu prašņāts, mēģināj a no nepatīkamās situācijas izlocīties, aizbildinādamies, ka ar Grīna sacīto tieši nav paspējis iepazīties. Prezidentu Kenediju šāda atbil-
lāko, vājākais ar stiprāko. Uzrunājot Kanādas karalisķ'i puli^a gadskārtējp pusdienu viesus šī gada 12. maijā, šādu iespaidu radīt mē^nāja ariministru prezidents. Pēdējais izteica cerību, ka sastapšanās ar prezidentii vienreiz un par visām reizēm nostiprinās atziņu, ka nedz Kanāda, neidz Sav. Valstis nevar iztikt viena bez otras.
,,Mums ir abpusēji jāsaprot," uzsvēra ministru prezidents Dīfenbeikers, „ka mēs neejam pa vienvirziena ielu. Nedz Kaiiada, nedz Sav. Valstis nespēj eksistēt viena bez otras. Es ceru, ka nākamā nedēļā tiekoties, mēs spēsim rast jaunu spekti atziņā, ka mēs esam viens otram absolūti
nepieciešami."
(«®:®j®.©®:©®®:®,®€)©©€).©e«i©®
Komunistu režīmis Baltijas valstis pēdējos gados atvēlējis zināmus līdzekļus, lai pasargātu dažas pilis un vēsturiskas celtnes. Vietējie komunisti, acīm.vedzot, ņēmuši vērā faktU, ka Krievijā tiek izdotas ievērojamas summas, lai restaurētu feodālās pagātnes pieminekļus. Izrādās tomēr, ka tas, kas atļauts kungu tautai, nav atļauts tās kolonijām. Kādā nesen teiktā runā Čhruščevs: nosaucis vēsturisko pieminekļu at-jaunošariaš; darbus Baltijas re publikās par nevajadzīgu naudas izšķiešanu. Lietuvas ko.nūnistu partijas I sekretārs Snečkus steidzīgi vien izteica savu piekrišana šādam uzskatam, uzstājoties ar runu partijas centrālkoinitejā; ,,Biedrs'Ohrusčevs'Pilnīgi pamatoti mūs kritizēja attiecība, uz feodālo piļu restaurēšanu, kaut gan tanip^t laikā nav līdzekļu darba ļaužu vajadzību api"!?ieri-.
nasanai."
NOSLĒPUMAINIE KUĢI NO
No Londonas ziņo par aizdotnī-ļmātas zvejniecībai, bet gan migu padomju zvejas kuģu braucie- litārām . vajadzībām. fRietunm
niem Atlantijas okeānā, šie zvejas kuģi nāk no .Baltijas republiku ostām. Padomju radio ir zi-
Marokas . zemestrīcēs cietušos neapmierinās.
tūkstošus. Tāijgit Kanāda ar devīgu rolm; dalīja: jgxtiku trūku-
ma.nonākušajieirM
TULPJU LAIKĀ
J. Liģera uzņ.
Normāli Kanādas lielākais gads-kārtējais palīdzības sniegums Iet Ķoiombo plāna valstīm, kas saņem 50 milj. dolāru. Bez tam, piegādājot kuģus un dažādus techniskUs materiālus,: Kanāda aktīvi: darbojas Ŗietumindijas palīdzības programmā. Kanādas politiskā nostāja, palīdzība un ■tirdzniecība Karaibu jūras ap-
N6 ministru prezidenta Dīfen-beikera Kanāda sagaida, ka viņš ar Kenedi ju runās kp^-^^-^^»^
: Pulkvedis EDVĪNS MEDNIS.
lietpratēji apzīmē šos kU'>us par-spiegu kuģiem, kaut arī tie palaikam maskošanās dēļ ņndarbo-
ņojīs, ka padomju zvejas kuģi' jas ,ar zvejošanu.. Pēdējā laikā apgādāti ar elektromsķām ierī- šie; kuģi' parādījušies Āfrikas :
cēm it kā zvejniecības vajadzībām. Zvejniekiem, k^iŗi paredzēti šo kuģu apkalpošanai, vajadzējis
rietumpiekŗastē.
Jānožēlo, ka šinīs „zvejas braucienos" spiesti piedalīties arī
nobeigt īpašu ai^māčības kursu, baltiešu zvejnieki^ kaut gan kuģa ^...i,,^;,,^ ^,lsm&s Uadība. bez šaubānv atrpdag^^m^
-□iyk«i«,;aE4ie=^ ieil^s^'nav^;;is do-ļramu'Soniū^^^
KURZEMES CĪNĪTĀJU SVINĪGA SANĀKSME TORON10
Tas karš, kuru vēl arvien: dāvē . na, ķa rietumu valstis nevēlās par mieru, turpinājās. Par šo ka-ļkarsto karu un tādēļ tāš vēl tur-, ŗu turpināšanu jau atklāti nesen .pinās piekāpties, bija Maskavā izteicies • Ghruš-
čevs,iizsveŗot, ka nacionālās atbrīvošanās kari ir svēti un attaisnojami, izceļot pie tam Laosu^ Vietnamu, Koreju, Alžīriju un
Pirms dažiem gadiem, viens no labiem krievu zemes pazinējiem; teicis: „Tā ir mīkla; liela riiīkla,-kādēļ mēs, tieši mēs, kas esand izraudzīti par komunistu iekaŗo-norādot, ka visi režīmi, kuŗOs ko-' šanas upuriem, iedomājamies, ka mūnisti vēl nav pie varas, ir ne- komunistus būs iespējams pieru-iikumīgi un tādēļ — apgāžami, nāt, uzpirkt, vai arī padarīt mīķ-
Tā ir atklāta valoda, par atklātiem darbiem, kas komunistu rokās nodevuši kārtējo upuri — Laosu un kurai samērā drīz sekos Vietnamas dienvidu daļa.
Ir tomēr ļaudis, kas vēl piegriež vērību visādām pamiera konferencēm, 2enevā un citur un mēģina sevi nomierināt; „NaV jau'tik traki, telegrammas vēl lido, diplomāti vēl apspriežas. Un kamēr tie runās,, vēl neies vaļā, — pa īstam." Tas tomēr ir naivs, stipri naivs atzinums, jo komunisti turpina cīnīties, tie turpina karu, kuru vēl dēvē par mieru,-
stus, ieteicpt .tiem atteikties, no pasaules virskundzības? ..Mēs uzvedamies tā, it kā starp Vašingtonu, Londonu, Parīzi uri Maskavu būtu novērotas parastās domstarpības par pasaules tirgiem, robežām- un • territorijam,' kā. tas. bija agrākos laikos. . Maskava, turpretim, turpina «pastāvīgo revolūciju", kuru iēdārbināj a Ļeņins, un kuru,; aiz stulbumā, visU laiku .eša,m atbalstījuši arī mēs; . Mēs cenšamies aizvērt acis un lietot: ņōmierinātājus. pulverus, kas palīdz aizvien; mazāk'" šais. vārdos ir daudz taisnības. un brī-
pie :kam diplomātiskās sarunas žiem ir tieši grūti izprast rietumu tie izmanto jaukšanai, kūdīšaoaī>ļ valsts' vīru izrīcību, ar visām to rietumu spēku šķelšanai. Tie zi-ļ vizītēm, pretvizītēm, intervijai^, j 41ni..u..............T........na. ļpaskāJdfojumlem, kas" paskaidro-
I II— *w vn- « . ■ iļoti maz. Mēs aizvien vēl velti
'meklēšana, neatkarīgi uQ pro-1 ., -, , -- •
• „ • - gaidām- kadu bridmajumu, vai
grammas, ir kļuvusi par norma- '
lu jauniešu nodarbību.
pretsitienu, ar kuru Maskavai būtu jārēķina jas. Rietumi vēl ar-. Nav bijis tāda laikmeta lat\ie- ^ien uzskata Maskavas militāro šii tautas vēsturē, kad, vajadzi-ļ mašīnu par ļoti stipru; uņ savus bai rodoties, latviešu jaunatne ' spēkus par. neapviēhotiemuņ pie-ncbūtū sadzirdējusi tautas asins- tiekam^ nesagatavotiem, kas ir balsi. Bēt, kā ALA-s kongresā ļ liels misēklis un kļūda. , rņinēja profesors .P.Lejiņš, ne-ļ .Krievi istenibā ir daudz vājā-pietiek, ka tautas mantojumu mēs | ki, nekā tos iztēlo tie vīri, kam tikai atstājam nākošām paau- ir sakars i ar ieročU ražošanu rie-
(J.G.) Aizvadītā nedēļas nogale Torbntp izskanēja Kurzemes kapitulācijas dienas atceres zīmē. Daudz bijušo cīmtāju bija mērojuši tālus ceļus no Kanādas un ASV, lai būtu klāt svinīgajā jundā. Liels pagodinājums TOronto latviešiem bija ģen. O. Dankera ierašanās, tāpat klāt bija Bruņinieka krusta kavalieris R.Ancāns uh plkv, P. Līcis n'6 Ņujorkas, kapt. A.: Ru4zītis no Toledo, Kurzemes cietokšņa, grāmatas autors A. šiņķis Cj.Lāčaķepa") no Sad-berijas, T. Mūchks no. Kirkland Lakes u. c.
Svinīgajā jundā klāt bija vairāk nekā 200 Kurzemes cīnītāju un viesu.
Deg sveces. Māc. A. Lūsis notur svētbrīdi, klātesošie piecēlušies dzied „Dievs, sargā mūsu tēvu zemi". Rīcības komitejas pr-dis Osv. Ķļavenieks ņodpd ziņojumu ģen. O. Dankeram, kurš jundu pieņem, savā uzrunā cildi-
not Kurzemes cīnītāju varoņga- pr-dis Osv. Ķļavenieks nolasa
ru. Taš mums jāpatur arī nākot-, nei. Jundas dalībnieki, dzied Dievs, Kungs ir mūsu stiprā pils un Latvijas himnu. Biruta
- )
Senkēviča deklamē pašas sacerētu dzeju Kurzemes vsamņu .piemiņai, Velta Toma — savas :pa-
nam. Āzijas iebrukumam Eiropas sirdī.,;;■■■
Ungārijas šķietami sarkano divīziju sacelšaaās 1956. g. skaidri parādīja,; ķa krievu divīziju vairumam būs jānodrošina aizmugure un. ari uzbrūkošām, divīzijām būs bieži jāskatās atpakaļ uz aizmuguri, jo, ja rietumi gūtu panākumus, sacelšanās liesmas uzsprāgtu gaisos daudzās vietās. Tā arī krievi pagaidām ir „noli-kuši uz', ledus" savu pārspēku Ei^ ropā un tikai; šad un tad pabiksta .Berlīni, un galveno spiedienu pārsvieduši uz ĀZiju un Āfriku, kur to; rīcībā atrodas pietiekami ņas un upurēšanās tiesības atr aaudz krāsaino rbkas. puišu, kas stāj — citiem. Tā arī sarkaniem
vēl nav tā vīlušies, kā krievu rokās nodotās Eiropas kultūras tautas.:
komisāriem ir tik viegli sapulcināt un dzīt ūz priekšu sarkanos karotājus kā džungļu skudras,
Maskava arī zina, ka amerikā- kamēr rietumniekiem pretspēkus
ņiem būtu bijis vēl grūtāk iejaukties kara Laosās vai Vietnamas .džungļos, nekā tas bija Korejas nelīdzenumos. Jo ikkatra māte šeit. jautātu: ,,Kādēļ. tieši
savākt ir stipri grūti, un tas, arī tas ir sekmējis • sarkano hprdu virzīšanos uz priekšu.; daudzās pasaules malās, k.opš.; tiem laikiem, kad; otrā pasaules kara vi-
Itn. J. Simsona vēstuli. Simsons tikai pag. gadā ieradās no Vor-kutas brīvajā pasaulē, un savā rakstā pauž vēstis par pārdzīvotajām šausmām un ieceres trimdinieku uzdevumiem. Telegrāfiski sanāksmi bija svei-triotiskās dzejas, kas aizrauj va- cinājuši p?kv.R. Osis,-plkv, R, kara dalībniekus, izpelnoties jūs- Kociņš un V. Skaistlauks no Vā-mīgu aplausu vētru. Tāpat Mai- ļcijas, plkv. A. Silgailis (Halifak-jas Gaiķes izjustais skandējums. sa), majors E. Štipnieks (Austrā-.Svētku runu teic Brm,iinieku lija), DV centrālās valdes loc. A. krusta kavalieris R. Ancāns, uz- Bērziņš (Vācija), LCK loc. P. sverot vai'oņgaru, kas, pretēji Začs (Vācija), dzejn. Andrejs dažu redzamu sabiedrisku darbi- Eģlīts (Zviedrija), Latv. virsnie-meku ieskatiem, tomēr latvie-; ku apvienība u. c. šiem nepieciešams, lai šodienas; pīkst. 12 naktī kapt. Vērsāns trimdiniekus nepiemeklētu seno vadīja pusnakts jundu., zemgaļu liktenis. „Latviju mums i Vakara saviesīgā daļa ritēja pie ' neviens nedāvinās, tā būs jāizcī- klātiem galdiem grāvju viru sir-na," uzsver runātājs. snībā un omulībā. Skanēja vecu
Vienīgo; klātesošo augstas goda vecās, zaldātu dziesmas, tika ci-zīmēs — Bruņinieka krusta' ~ lāts pa spēkglāzītei un gar ^ Jts nesēju R. Ancānu jundas dalīb-. Kanādas alutiņš, nieki godina ilgiem un sirsnī- Mākslinieks J. 3ukurs bi.ii rū-giem aplausiem. pējies par telpu dekorācijām, ro-
Apsveikumusnodod.LNAK pr- tājot piaoās zāles sienas savām dis..V. Upeslācis un: Jānis Nied'-: ainavām,, ķā"arī iekārtojot sim-ra (kā - pēdējais KurZernes civī- bolisko- Kurzemes, karavīra kapa lais pārvaldnieks); Viņš arī nola- atveidu ar bērza krustu un bru-sā rezolūciju, ko virzīs tālāk niū- ņu cepuri uz tā. ■ su pārstāvju rīcībai. Vēl runā Sarīkojums notika mājīL-ajās Modris Lorberģs, ģen. 0. Danke^ igauņu. kluba: telpās, 9.58 Broad-ra kundze un rīcības komitejas view Ave.,; Toronto.
manam dēlam jāpiedalās cīņās dus posma rietumu valstsvīri ar
un tieši tur?" Tāpat jautātu, arī latvju mātes, kiiŗām nevarētu iestāstīt, ka no Laosas frontēs līnija iet pāri arī Latvijai; viņas to
savām rokām. atvēra sarkanos aizsprostus, ļāva Maskavas ūdeņiem pārpludināt pasauli. Izlietu ūdeni sasmelt ir grūti,- uņ:kas
dzēm. Tas ir jā no d o d nāko šām paaudzēm. Mūsu pagātnes
tumu, pasaulē: To norāda • daudzi apstākļi, arī .tās, ķa krievi vēl
mantojums ir mūsu tautas spēks arvien nav centušies izmantot sa-
im izturība, bet tikai mūsu nā-
vu pārspēku Eiropas vidiēnēj kur
kotne var padarīt šo mantojumu'.daudzo divīziju skaits runātu par
nemirštīgtt.
labu neapturamai invāzijai, jau-
varbūt Saprastu ar prātu, bet ne-'sasmels vai pagriezīs atpakaļ vi-kad ne ar mātes sirdi. • . :, ļsā pasaulē iepludinātos nemieru
Un te ari mēs pienākam,pie,lie- un kara kūdījumu plūdus? ; ļās starpības starp karošanu un i' Tas gan būsiēspējaniSi bet tad, ^ spiešanos uz priekšu^ —. riētum- ļkad rietumu vīri būs atraduši j nieku:. un' komunistu .: izpratnē.! labākos līdzekļus, kā tos aizturēt Komunistu terrors; ir panācis to, ļun raduši sevī drosmi šos līdzek-, ' ka tam pakļautās tautas .ir; zau-1 ļus lietot: To izdarīt: būtu samē-dējušas ne vien savu mantu, bet ļrā viegli, kaut. vai. padziļinot un ļ ari : pašas sevi, jo tām nepieder paplašinot krievu _ paceltās^^pro- \ vairs arī to dēKi.un vīru .dzīvi- ' bas; tās komunisti var upurēt kā; un kam vien • tas iepatīkas. Rietumu'valstis tomēr dzīvība un tiesība uz .jiodrošmatu dzīvi ir katra pilsoņa lielākā tiesība, uņ daudzi ir tik augstsir^gi, ka cī-
blēmas. Tā. Berlīnes problēmu varētu padarīt, krieviem, .nepatīkamu, ja.rietumu lielvalstis pieprasītu .( tieši pieprasītu), .papla-šmāt koridorus uz šb lielpilsētu^ vai ieteiktu atvilkt okupācijas >
(Pārnesums 8. Ipp.)
Kurzemes cietokšņa piemiņas vakarā I. Dankere saka veltīju-mu-Mātes dienas piemiņai. Pa kreisi no \iņās ģeņ. O. Danļ kers un malors P. Balodis; pa labi dzejniece V. Toma un brui ņinieka krasta kavalieris R. Ancāns. (Foto JAK.)
