- MTVUA AMERIKA      Trešdien, 1981. gaite % jūnijā, Nr.
u bija tiktāļu; Mārtiņš bijā ar direktoru Meieru, tu jāti.zi-pieņēmis darbu kādā citā ' ninūjā, viņš mīļ iedzen », .
pilsētā, bet mani kavēja pienākumi tepat. Ne ātrāk, kā pēc pusgada varēju viņam sekot.    „Tu,,.
dārgumiņ, manu prombūtni pā- gā. Bezrūpīgs un pašapmierināts.
tamdēļ tā iznāca ... "
Kad atgriezos no vannas.istabas, Mārtiņš jau krāca saldā mie-
rāk smagi neizjutīsi, jo tev taču laiks paiet darba steigā," prom-braucot Mārtiņš centas mierināti glaudīdams manu galvu. „Bez.tam,   apmeklēšu tevi ik .:Parņedēļas. Arī tev būtu derīgi .mazliet, paceļot' nedēļas nogalēs, xm Jtnēs būsim bieži kopā," pie-biida viņš.
, ;,Var jau. būt, ka mūsu šķirtā dzive tikai ciešāk nostiprinās mū-
,: su laulību," Mārtiņš bija teicis aaktī pirms aizbraukšanas. Bija tumšs un nevarēju vērot viņa seju.   Taču mani ■ kaitināja viņa
. aukstasinīgie apsvērumi. ^„bĶirsanos   pārcietīšu. Starp citu, iialfs mani ielūdza rītvakar viņu apciemot, lai vienai man ne-
: būtu mājās jāskumst,'' ierunājos, kaut gan šī ziņa bija manis izdo-māta.
,,Nu-redzi, tas taču jauki!" noteica Mārtiņš, apgriezdamies uz otriem sāniem, lai tūdaļ iemigtu. Mans iecerētais greizsirdības velniņa izviļinājums neizdevās. . Vai tiešām viņš bija tik. drošs un pārliecināts par manu uzticību? Jeb jutās manis noguris un nemaz neuztraucās, kad minēju visu dāmu mīluļa Ralfa vārdu, par kuru visas manas draudzenes bija sajūsmā. /,;Par šo siržu lauzēju I Bet Mārtiņš neuztraucās.
Kad otrā rītā viņš sēdās mašīnā, lai dotos ceļā, man asaras saplūda acīs,; bet viņš, motoru iedarbinādams, vienaldzīgi noteica:: ,„Geru, ka nejutīsies pārāk vientuļi, dārgumiņ!" im mašīna drīz aizslīdēja ap ielas stūri. — ■
,,Te ir lieliski, man izdevās atrast glītu, mājīgu, mēbelētu istabiņu, un jūtos, vareni!" rakstīja viņš pirmajā pastkartitē no svešās pilsētas. „žēl, ka tu neesi seit!" Dija piezīmēts malā. . :
Pēc divi nedēļām viņš atbrau-^ca, priec-gs izlēca no mašīnas un -starodams sniedza man greznu šokok^^d kasti, kādu citādi mēdzu hii^f^^iil tikai dzimšanas die-, liā. .Viņš ijv^ca. pats labsajūtas un laimes iemiesojums.
Viss likās labākā kārtībā esam. Viss? Vai tiešām mūsu attiecībās jaekas nebija mainījies? Brīžiem, kad viņš sēdēja savā nodabā, neviena netraucēts, dzirdēju to klusi svilpojam, kādu nodarbību nekad agrāk nebiju novērojusi.
„Tu.-esi stipri pārmainījies!" •teicu, vērodama Mārtiņa rūpīgi koptos nagus,. kUŗiem agrāk viņš nemēdza pievērst tik lielu uzma--mbu.
„Tiešām?" un viņš gremdējās: svētdienas laikraksts cītīgā lasī-■šahā.-. • .
Jā, Mārtiņš bija. kļuvis cdtāds. "Vai tas gaisa pārmaiņas iespaids? Vai glītā istaba mākslinieku rajonā? Jeb kāda draudzene? Kas to lai zina! Taču klusa asara man. nobira, un neziņa tirdīja, kas gan ar Mārtiņu noticis šo di • vu nedēļu laikā? .
Nākošajā nedēļā man dienesta darīšanās gadījās būt Mārtiņa pilsētas tuvumā, kamdēļ, nolēmu .viņam sagādāt pārsteigumu, un to negaidot apmeklēt. Bez iepriekšējas pieteikšanās. .
Man miegs bija prom; gs ne-raudāju. Bet domas jaucās pa galvu veselā mudžeklī. Deniņi džinkstēja kā lapseņu spiets.
Nākošajā rītā aizbraucu.. Man lieka^, Mārtiņš uzelpoja atvieglināts. — Piezvani iepriekš,.ja padomā iebraulst. Tu saproti . . , ē . . .es negribētu būt aizņemts vēlās apspriedēs, kad tu iebrauc .. .'• viņš stostidajnies mēģināja runāt.
Tūkstoš domas šaudījās manā galvā, kad, virzīdamās cauri dzīvajai satiksmes burzmai, vadīju savu mašīnu pa pilsētas ielām. Vai man vajadzētu šeit uzkavē-ties unri mēģināt viņu izspiegot? Kamdēļļ? Kamdēļ censties iegūt pierādījumus lietārh, kuras man tāpat Jau skaidras? Nē, es rīkošos citādi! Uzliku saules brilles, noslaucī-ju lūpu krāsu, apsēju lakatiņu ap galvu un iegriezos kādā puķu veikalā.
„Nosūtiet, lūdzu, ik trešdienas vakaru trīs sarkanas rozes uz šo adresi!" Es uzdevu Mārtiņa vārdu un adresi, samaksādama rēķinu par divi mēnešiem uz priekšu. Pārdevēja pētoši vēroja mani. Ja, gadījumā, Mārtiņš apvaicātos veikalā,^ kas bijusi roža pasū-tinātāja,' pat rūpīgi notēlotais ārējais izskats, nevarēja mani nodot.
Nākošās trešdienas vakarā Mār-' tiņš man piezvamja.
,,'Gribēju tikai apjautāties, ka tev klājas?" — Es nobijos. Domāju, ka viņš varēļtu būt mīklai?
atrisinājumam nācis uz pēdām. Bet par rozēm tas neko nerninē-
. ■^: :■/^»^,;^ v":;;, .^.v., Piektdienas vakarā atnāca inū-su ģimenes draug^ Ralfs lin stāstīja, par savu jaunāko ienūlēšā-ņos. „Mari ir patiess prieks, ka varu tev laiku pakavēt!" Viņš ļji-ja atnesis sarkanas neļķes, izdzēra puspudeli paegļu degvīna un nopipoja jiēskāitā^as ijigarētes. Kad viņš aizģā,ja, bija vēls un jūtos pārāk iiogurusi, lai nokoptu "galdu iih aizvāktu glāzēs un pelnu traukus. ,D6vos pie, miera. Neparasts troksnis māni:uzniodi-
ņāja. Pie ģtiltas stāvēja. Mārtiņš, stulbi raļidžidamies šausmīgajā nekārtībā ūn sarkano neļķu pušķī, kās greznoja vāzi galda vidū. Tad viņš centās notēlot greizsirdības scēnu, kāda pat slavenākajam filmu autoram nedarītu ķa^nu. Beigās viņš dusmīgi -aizcirta guļamistabas durviā un ņo-vietojārS gUlēt Viesistabā uz dīvāna. , ■    ■ ^\
Viņš staigāj a snidzis visu nākošo dienu, tad aizbrauca, gan ņe-aizmirzdams maii ik pāris vakarus : piezvanīt pa tālruni.; Nākošajā nedēļā, protams, atkfil bez pieteikšanās^ aizbŗaucU: Mārtiņu, apciemot. Visas iepriekšējās dļef-na'š biju ļāvusies mākslīgajai kal, nu saulei/ nodedzinādamas brūna, izbalinājusi matus un iegādājusies bjirvīgu tērpu, kas ^āPiad pirmo reizi bija mugurā. Novietoju savu aUto blakus viņējam Un gaidīju Mārtiņu iznākam ;ņo; darba vietas. : Nekad neesmu ar tādu labsa-Dabigi, ierados, pievakare, un, ^^^^ Mārtiņu fotografējusi, kā dabīgi, sēdēju Viņa istabā gaidi-       j^.^^^-^       ^^^^^ pārsteigts.
es tās . ... ā, jūsu kundze ari ieradusies, labvakar!" Dzīvokļa saimniece, respektējot mūžvecās saimnieču tradīcijas, bija bez pieklauvēšanas ienākusi. Viņas klātbūtne manā iecerētājā lomā nebija paredzēta, taču kuplā, rūpīgā mēbelēto istabu iznomātāja labi iederējās šinī spēlē, vMēs draudzīgi apsveicinājāmies, pārmainījām sirsnīgus komplimentus, tad es nomazgāju rokas, padarbojos ar lūpu zīmuli un pūdera slotiņu, palūdzu saimniecei šķēres uh grasījos nogriezt vienu rožu ziedu.
Mārtiņš,' kurš visu laiku bija stāvējis kā sālsstabs, pēkšņi sanervozējās un gandrīz iekliedzās: ,;Ko tu gribi darīt? Liec rozes mierā! Neaiztiec!"
„Jā, bet mēs taču gribēsim kaut kur vakarāiziet. Man jāizpušķojas. Bez -tam, tās taču ir tevis paša pirktās rozes!" —-Un es nogriezu ziedu, spoguļa priek^ šā mēģinādama to pielaikot tēr-pani; Mārtiņš^ dusmīgi izrāva man ziedu no pirl^tiem, paķēra atlikušos divus' no vāzes un iemeta papīrkurvī „Nāc. Iesim!" satraukumā Mārtiņš rāva mani uz durvīm, atraudams tās tik strauji, ka pie atslēgas cauruma lūrošā dzīvokļa saimniece nemaz, nepaspēja pazust, bet pārsteigta blenza mūsos.
Mārtiņš mani nervozi iegrūda automašīnā un mēs traucāmies ārā no pilsētās. Kādā ēnainā mežmalā viņš mašīnu apstādināja.
„Tu vari pieprasīt šķiršanos, Evelīn, es uzņemos visu vainu uz sevis!" bez' ievada paskaidroja Mārtiņš. '
Es mierīgi aizkūpināju cigareti un klusēju.
„Saki taču kaut ko! Pārmet! Saki, ka esmu nelietīgs tēviņš, kūŗš dauzās. apkārt ar svešām sievietēm! Teic to! Bet varu zvērēt, ka nezinu, kas ir tā dul-nā, kas man sākusi katru nedēļu rozes piesūtīt. Jā,' tā ir! Bet nesēdi tik vienaldzīgi! Runā!"'
— «Mārtiņ I» es čukstēju, paturēdama mieru.
—. ,.Izpļaukā mani, EveU'n, ba^ ries, lamājies, dari kaut ko!. Bet nesēdi tik mierīgi un neskaties, manī tik vienaldzīgi! Zinu, kādēļ Ralfs tanī vakarā bija pie tevis - viņš saderinājies un drīz precēsies. Bet.es uzvedos tik bezgala muļķīgi! Evelīn. kad šodien tevi ieraudzīju iznākdams no darba vietas, man bija tā, ka .gribējās pašam sevī sist Un dauzīt. Jutos kā nopērts suns. Tu izskatījies :tik brīnišķa - es nekad nevēlētos tevi pazaudēt . • • Evelīn, piedodi man! Pamet savu darbu un brauc tūdaļ šurp!"
Viņš nolika galvm man klēpī, pieglauzdamies kā bērnfe mātei.
,,Mārtiņ, vai tad tii patiesi gribi, lai iesniedzu šķiršanos?" —
— ,,Nē, jel nē! Es milu tevi! -Pn kad tu tagad pie manis ^^^^> tad arī mūsu laulības dzīve nebūs vairs tik garlaicīga. Paliec pie manis,: Evelīn!"
— „Vai lai tiešām vēl mēģinu?" centos smaidīt, kaut gan asaras slīdēja pār vaigiem. .
• — „Vai tu atceriesvēl, kas bija par nedēļas dienu, kad pirmo reizi tikāmies?'' ievaicājos sēžot mašīnā, atpakaļceļā uz pilsētu. Ķā iemīlējies, zaļš jauneklis, Mārtiņš bija - apvijis" savu roku manam plecam.
— „Dabīgi I Tā bija trešdiena. Tu biji baltā kleitā un izturējies gaužām vienaldzīgi, kad mūs iepazīstināja!" —
■ — „Un katru trešdienu, līdz pat mūsu kāzām, tu mani atcerējies ar trim,, sarkanām rozēm!" —
Es būtu izlidojusi caur vēja aizsarga stiklu, jā Mārtiņš nesa-turētu,, tīk pēkšņi un cieši viņš nospieda bremzes.
— „Evelīn!" Viņš pieglauda galvu manam plecam; „Kāds es esmu idiots!"
Man šķita, nekad neesmu dzirdējusi sirsnīgāku mīlestības _ atklājumu". ;
PAVASARIS LATVIJAS UUKOI
OKUPĒTAJĀ DZIMTENĒ ŠOGAD SĒJA AIZKAVĒJUSIES
ABESINIJAS lEKA
Ziņas radiofonā un ,iGiņas" publikācijās liek secināt, ka lauksaimniecība okupētajā LatvijŽk turpinās nīkuļot ari šogad. Nav līdzējuši ministru nomaiņa, tāpat partijas centrālkomitejas uzsaukumi, pat draudi,- darīt iespējamo ražu celšanai. .
RežMs izdara milzīgu spiedienu, : lai palielinātu kukurūzas sējumu platības. Tāpat kā pagājušā gadā, kukurūzu propagandas rakstos sauc par tīrumu karalieni, bet tā kā tā dod zaļo masii, kas satUr maz olbaltumvielu; tad jāaudzē an' cūku pupas, kuru piejaukumam jāuzlabo kukurūzas skābbarība. 'Cūku pupas tad nu presē god% par tīrumu karalienes pirmo-galma dāmu.
Okupanti arī vēršas pret koi-chpzu līdzšinējāmmazajām brīvībām. Tā, piem., noliegta kolhoznieku personīgo lopu ganīšana uz tādiem zaļajiem, ko līdz šim kolchozi nepļāva un negaiū-ja. Ta ķā visos rajonos šajā pavasarī piftiā izslaukumi ievērojami samazinājušies zem pagājušā gada līmeņa, un valsts plāni netiek veikti, tad arī presē nemitīgi prasa, lai pašos kolchozos neizlieto tik daudz piena, jo plāns jāizpilda vispirms. Tā da-žos' rajonos valstij nododot 70% piena ražas, bet pārējo izlietojot kolchozā. Jāsecina, ka kolchozu darbiniekiem, kuriem nav personīgo lopu, pienā iegādi ierobežos. _ Par spīti kolchozu pūlēm sagādāt kaUt cik. labu sēklu, „Cīņa" atzīst, ka tikai mazākā saiminie-cību daļā tas apgūts, arī tad'ne-ipilnīgi. Laikraksts arī jautā, kāda raža vārot būt Limbažu rajona; kolchozu „Cīņa" Un ^,Uzvara" tīrumos, ja už ha uzvests tikai pāris' tonnas mēslu, šaj ā rajonā isevišķi atpalicis Staiceles kol-chozš, bet arī Icomūnārā slaucēja Anna Liece trīs. mēnešos, izslaukusi tikai 3liB kg piena no govs'. Piena ražošana atpalikuši esot Ventspils, .Saldus, Jelgavas, Dobeles, Talsu un Siguldas rajoni, jo trūkstot barības. Pilsētu ap-
gāde ar pienu un gaļu tādēļ apgrūtināta.
No daudziem SalduSi Ilūkstes, Bauskas, Krāslavas, Dobeles un Siguldas rajonu kolchoziem gaļa aizejot garām iepirkšanas punktiem. Saldus rajonākol-chozs „Jaunais komunārs"^izlāi-dis uz tāliem tirgiem 30 teļus,- to skaitā arī audzēšanai paredzētos, kā arī 137 (cūkas. Kolchozs Boļševiks uz tālajiem tirgiem aizvedis 49 liellopus, bet „Sarkanais strēlnieks" 91 govi pārdevis Nov-gorodā uņ černovicoš. Jau agrāk okupantu laikraksti
Metumu saņem daudzi kolchozu vadītāji, kuri nav parūpējušies saremontēt mašīnas, kādēļ tās tagad, pašā sējas laika steigā atsakās kalpot un atkal kavē ..plā-na izpildīšanu". Gik lasāms; vietām pielietoti bargi sodi, vainīgās amatpersonās atstādinātas uh nodotas tiesai.
Brivajā- 'Latvijā katrs saimnieks zināja, kas būs vajadzīgs, lai pavasari īstā laikā izietu ar sētuvi uz lauka, jo nokavējot dar- . bus, viņa saimniecība aizietu postā. Tur nekādi rīkojumi un sodi nebija vajadzīgi, ikviens bija ie-
ziņoja par. kolchoznieku tieksmi interesēts augstākas ražas sa-
razojumus vest un pārdot Krievzemē. Tas liecina, ka tur augstākas cenas nekā Latvijā, kolchozu vadība nerēķinās pat ar uzspiestajiem valsts plāniem.
Padomju presē bieži pazib žēlošanās par „plāna" neizpildīšanu, sociālistiskās apziņas, trūku^ mu u.t.t. Kā parasts, daudz pār-
sniegšanā. Tagad, trūkstot personīgai interesei, tāpat zināšanām ūn pieredzei lielu saimniecību .vadīšanā, darbā jālaiž pātaga, bet ar to ražas neceļas.
Pavasaris, kas agrāk Latvijā bija darba rosmes im dzīves prieka pārpilns, tagad rādās drūma, un neko nesološs. ■
l!IIPeaiii;iliJ!IIQrilliaiii!lBII!llBil!'lllOliQUI!IBIiBI!li!ia!IIIIBIIIi^
(J. Z.) 24. jūnijā Vinipģgāat- eventuāli aizņemtu 140 akru lau-.
KĀ IZSKATĀS UZ
ANGĻU VADOŠĀ ASTRONOMA ATZINUMI UN RADARA INSTRUMENTA ĻIĒGlBAS
Kopš pirmā astronauta — krievu majora Jurija Gagarina lidojuma pasaules telpā, padomju zi- dījusi .radara impulsus uz Veņe-
Milzīgā it^^otelēsljopu stacija Jodrel - Banļj'ā, Anglijā; horai-
nātniskajās publikācijās Mēness,
ru, no kurienes tie atstaroti a:-
Marss un Venera jau izpelnīju- pakaļ. Iespējams, ka nākotnē, tā-
šies «cilvēkam sasniedzamo tāl-mērķu" apzīmējumu.
lak izveidojot šo metodi, izdosies iegūt izsmeļošāku pārskatu" par
Varbūt šodien vēl tāds apzīmē- .Veneras patiesajiem apstākļiem jums ir. mazliet pāragrs, taču varam rēķināties, ka tuvākā nākotnē jautājums kļūs visai aktuāls.
Cita iespēja kaut ko tuvāk uzzināt par spožo .Auseklīti (tā tautas mutē sauc Veneru, kas gaiši
Planētas . Veneras
dama četras stundas, dzīvokļa saimnieces ironisko un nožēlošanas pilno skatienu pavadīta. Bet es gaidīju Mārtiņu pārnākam. Stundenis rādīja jau pāri pus--aaktij. („es allaž eju agri gulēt, jo agri jāceļas")/ kad Ķārtiņš parādījās. Viņa vaibsti pauda visu to, ko varam lasīt vīrieša sejā, kurš atgriežas no jautri un bezbēdīgi pavadīta vakara uh pēkšņi sastop sievu priekšā: neticams pārsteigums, krietna porcija vilšanās, apslēpts dusmu piemaisījums im zemapziņas doma: «Sasodīts, taisni tagad" . . .
,,Kā tad tu šeit gadījies?" sasveicināšanās vietā,: apjucis dvesa Mārtiņš.
„Vai tad tu nemaz nepriecājies ļpar to?v liekās, muļķīgāku neko nevarēju uzprasīt..
„Jā, jā, dabīgi... priecājos ... tas ir tiešām lieliski! Man nebi^ ja ne jausmas . . . tas . . . man
bija kāda svarīga apspriede . . . vtin, ē ... 3s nokavējos. Bijām
OPTIĶIS LIMSKY
470 COLLEGE St, Toronto.
WA1-3924.
mani ieraudzīja.
Kopš tiem laikiem, kad tēvs mani kā laimīgu līgavu ieveda baznīcā, nebiju Mārtiņa acīs lasījusi tik laimīgu skatu.
;,Evelīnel" un samulsumā viņš steidzās skūpstīt manu roku. Es sirsnīgi priecājos par labi izdevušos pārsteigumu un ziņkārē gatavojos uz vakaru, jo šodien bija trešdiena.
Braucām uz Mārtiņa istabu. Durvis atslēdzis, viņš pamet ska'-tu telpā, it feā saraujas un Uztraukts saka, liegdams ieeja:
„Piedod, bet gribu tevi vispirms iepazīstināt ar savu saimnieci! Nāc pa šīm durvīm .. ; "
„To darisim, bet atļauj man iepriekš nomazgāt rokas," teicu Un nospraucos Mārtiņam garām istabā. Uz galda bija trīs sarkanas lOzes.
Savu lomu biju jau mājās, spoguļa priekšā, vairāklsārt izmē-^nājusi.
Es pētoši raudzījos rozēs, gan. ari Mārtiņa sejā^ ku^s krāsa pamazām tuvojās ziedu sarkanumam.
„Sk^istas rozes!" es konstatēju.
„Ē ... Evelīn'. .. jā ... istaba likās kaila . .\ es nopirku ... tu saproti .'. apjucis un bez-spēcīgs Mārtiņš raustītos vārdos centās situāciju glābt.
„šodien atkal piesūtīja puķes,
viens līdz sim vēl nav novērojis, tāpat trūkst, jebkādu fotogrāfisko uzņēmumu, jo planētu sedz biezs mākoņu slānis, kuram cauri izlauzties nav spējis pat pasaules lielākais teleskops.
Intrasarkanā^ fotogrāfija, kura zemes virsū cauri mākoņu aizse-gai fiksē pat niecīgākās detaļas,, atsakās spiesties cauri Veneras atmosfairai. Uzņēmumos ■■ ar ultravioletiem stariem izdevies atklāt dažus gaišus plankumus, kas tomēr maina savu vietu un formu.
šie novērojumi, zinātnieku uztverē, liecina, ka uz Veneras ir atmosfaira. To apstiprina arī konstatējums, ka Veneras virsma atstaro vismaz 60% gaismas, ko tā saņem no saules. Spektranalī-ze neliecina par skābekļa un ūdeņraža klātbūtni Veneīras. atmosfaira, toties gan ogļskābā gāze liekās esam tur ievērojamos daudzumos. Pieņem, ka tās slānis varētu būt pāris jūdzes augsts, šādos apstākļos temperatūrai uz planētas virsmas jābūt augstākai par ūdens vārīšanās punktu, resp. 212 gr; F vai 100 gr. C. Viss tas liek secināt, ka uz planētas plosās stipras vētras, cikloni un tornado, bet virsma ir nepārtraukts tuksnesis,, bez ūdens un veģetācijas. Iespējams, ka tā klāta biezu putekļu kārtu, ko vēji- un vētras paceļ augstu gaisos. Domājams, ka kalnu un aissu nav, jo mū^gās atmosfai riskās kustības tos nonivelējušas. Tiktāl par saviem novērojumiem izsakās Lielbritānijas vadošais astronoms sērs Harolds Spencer Jones savāv grāmatā „Life on Other Worids".
LATVIJAS AMERIKĀ
pārstāvis
ST. KATARINĒS
e. Greble, 85 Maple S6., St. Catharlnes, Ont., kārto abonemeoitii, sniedz m pieņem
virsmu ne- "^^§0 pie rīta debesim) būtu iz-' platījuma raķetes novirzīšana ap-
planētai, irozigijĶa t?o pn-domju zinātnieki izdarīja ar Mēnesi, uzfOtografējot tā neredzamo pusi. Izdaritoš fotogrāfiskos /uzņēmumus modernie aparāti iespēj rac^oviļņos; noraidīt atpakaļ;
uz zemi.
Cerēsim, ka tuvākā, nākotne spēs apmierināt mūsu ziņkārību par kaimiņu planētu,, kura. savā apjomā ir kā Zemes dvīņu māsa, kaut gan pagaidām mums pilnīgi sveša un nepazīstama.
9® ®;® ®:® ®'S    ®.® ® 9
LIELS SAUSUMS M
LAUKSAIMNIEKI AR BAŽĀM RAUQAS NĀKOTNĒ
gadā Valštates' kaujā ^pie Ļighi-cas pret mongoļu ordu iebrucējiem brālīgi cīnījušies vācu un
Jau vairāk kā trīs nedēļas Kanādas rietumos nav lijis lietus.
Tā kā turienes lauksaimnieku tu- - ^ .
riba atkariM no nokrišņu daudzu- P°^i toreizējie karotāji - bruņi, S:        ^     3^^^ 'nieki hercoga Heinricha II (Diev-
bijīgā) vadībā. Sakarā ar minē-
ma vasaras periodā, tad šogad jau pamats sākt bažīties par ražas izredzēm.
Vēlais pavasaris nokavēja kviešu un miežu iesēšanu, un tagad sausums kavē uzdīgt. Statistiķi kalkulē, ka kopraža rudenī būs par 10 proc. ^iemāka par caurmēra ražām pēdējos desmit gados.
šādi pareģojumi gan bieži nepiepildās, jo tie operē vienīgi ar kontraktu datiem, bet lauksaimnieki arvien cenšas iesēt drusku vairāk, nekā kontraktā paredzēts, un ar to ražas daļu piepilda neražas robus kontraktā.
Ja nu nākošo divu nedēļu laikā vēl lietus nelīs, tad jārēķinās ar jūnijā vētrām, kas iznīcinās daļu sējumu, t^-pat ar ražas ienākšanās novēlošanos. 1959. gadā tāds gadījums notika un daļa ražas nenovākta iesniga tīrumā.
Kanādā lauksaimnieks gan var pret visām varbūtībām apdrošināties, bet ne visi to dara, vairi-damies lielo izdevumu. Kā^s Saskačevanas zemes īpašnieks šo prērijai raksturigo nedrošību raksturojis šādi: „Kanadā par lauksaimnieku var būt tikai tas, kam stipri nervi un kas aizmirst pagātni, nebaiļodamies nākotnes.".
Pasaules raibumi.
Līdz šim kaut cik objektīvas pasaules vēstures grāmatās, kurās, iet runa par kādreizējiem Cingishana kara pulku iebrukumiem Eis?opā, ■ lasāms, ka 1241.
tās kaujas 720. gadā dienu pOļi šogad Lignicā iekārtojuši nē vien mūzeju> kurā izstādīti toreizējie ieroči un citi priekšmeti, bet izdevuši arī publikācijas, kurās iet runā tikai par kauju starp po-pem un tatāriem . . ,
Meklējumos pēc jauna veida pasaules rekordiem, angļu studenti sākuši ar āmuriem dauzīt klavieres;' Līdz šim divu vīru paša 'Ies rekords klavieru sišanā ar 34 minūtēm piederēja Mānčeste-ras studentiem. Tagad šo rekordu pārspējuši divi Derbijas studenti, ar āmuriem klavieres sasitot 14 minūtēs, pie kam sadauzīto klavieru, atsevišķie, atlikušie, ga-ba i nāv lielāki par apmēram 22 cr diametrā.
1^0 senseniem izrakumiem Romas archaiOiogi konstatējuši, ka jau visādi slavenajos romiešu klasiskajos laikos senās romie-tes savu figūru uzlabošanai lietojušās korsetes/ Jaunākie izrakumi norādot, ka tp laiku dāmu korsetes Romā bijušas vismaz tikpat rafinētas kā mūsdienās.
Televīzija ir bīstama putniem — pie tāda atzinuma nesen nā-kuši_ britu ornitologi. Novērots, ka putni vislabāk uzturoties tur, kur televīzijas raidījumi neesot vispār uztverami. 5 km rādiusā no televīzijas raidītājiem putni rievijot ligzdas un neperējot. Gadoties, ka jaunāni raidstacijām uzsākot darbību, putni iijā 5 km zonā pametot pat savus mazuļus.^ .. ■ ; "
kumu.
Ja projektu pieņems, tad būs: atslogots pilsētas centrs, ka arī; sagādāta iespēja apmeklēt izstādi bez, drūzmēšanās. Architekts paredzējis izstādes lauķuniu brīvajā laikā .izmantot bērnu spēļu vajadzībām, kā arī peldbaseinu ierīkošanai, kas līdz šim Vinipegā. allaž bijuši neatrisināta problēma.-.
Kanādas jātnieku policija Šogad sagatavojusi īpašus izstādes; slepenpolicistus, kuri solās nežēlīgi : apkarot milzīgi savaiŗbjuStTs. kabatzagļus. Kā zināms, pēdējie sevišķi iecienījuši vietas, kur notiek drūzmēšanās, kā las allaž; mēdz būt Red Riverās izstādē..
klās Red Ŗiveras izstādi, kas turpināsies līdz jūlijam. Manito-bas provinces, valdība izstādi rī^ ko jau desmit gadus, piedaloties eksponātiem no Kanādas im. citām zemēm.  /; ; . •
Pag. gadā izstādē -piedalījās 1851 firma no 62 valstīm, un apmeklētāju skaits, sniedzās pāri miljonam. Pirmo reizi piedalījās ari Padomju Saviemba, čechoslo-vakija un Dienvidslāvija. Vislielāko ievērību izstādē pelna lauksaimniecības mašīnu un sugas lopu parāde, šajā ziņā pārspējot Kanādas valsts izstādi TOronto. Izstādes laikā notiek arī nepārtrauktais krusta danču festivāls, kurš turpinās visu nedēļU; Krusta danču Vieruba, kas iegūst pirmo vietu, saņem §150.000,- naudā un ceļa naudu uz mājami
Visas provinces mērogā notiek skaistumkaraliēhes vēlēšanas. No teikumi samērā stingri, aspirantei jāprot, jāt uz zirga, peldēt, šaut ar pistoli mērķi un dziedāt ^etimikanadas tautas dziesmas.
Katru dienu, izstādi slēdzot, tiek izlozēts auto, ko šādiem nolūkiem ziedojušas lielākās rūpnl-
OM :— Kraislers; Pordsun General MOtOrS.^
šogad izstādē sagaida vismaz divi miljonu apmeklētāju, jo laiks (no 24. jūnija līdz 1. jūlijam) i2aneklēts ar gudru .ziņu tāds, kad Ŗietumkanadas lauksaimniekiem nav steidzamu darbu, jo siena laiks vēl nav sācies.
Vairojoties kanādiešu un ārzemnieku interesei par Red River izstādi, Vinipegas pilsētas tēvi jau sākuši domāt par plašāka
laukuma iekārtošanu. Architekts aktīvi balstītāji ūn līdzstrādnie-Bleirs jaii izstrādājis plānu-jau- ki.JaUnais pasākums to tiešām nai izstādes vietai.  Tā atrastos ir pelnījis. Lai tad tam pašķiras St. Vitāles (Vinipegas priekšpil- ceļi visos kontinentos! sēta) ziemeļaustrumu  daļā un   .     :     . ļlermanis Kreicers
(Pārnesums no 3. Ipp.)
kultūras darbinieku atceres, tāpat notikumi latviešu un pasaulēs dzīvē.
Ir ari humors, joki, mīklas un uzdevumi, im labi, ka ir.
Valoda visumā gluda, vienkārša, tīra',. vietumis rotaļīga, bez skolmeistariskā stīvuma un pro-fešoriskā„augstā" smaguma. Manīju tikai pāris valodas kļūdu,
Kopsavilkumā jāliecina, ka sākums ir izdevies, svaigs un sais-tīgs.' Recenzents atļāvies dažaa piezīmes un ieteikumus. Bet redakcija nav ieslēgusies nepieejamā ziloņkaula tornī. Tā labprāt uzklausa ieteikumus, tos izvērtēs ūn iespēju robežās ņems vērā, veidojot žurnālu arvien bagātāku, Darbs māca darītāju.
Bet neaprobežosimies tikai ar labu padomu došanu un nepukosimies, ja tie ne vienmēr tiks īstenoti.  Būsim arī čakli lasītāji^
JAUNATNES APGĀDS ,,CEĻINIEKS», ; KAS ^ŖAIMJA, LIELISKO -MĒNEšMKStij' LATVIEŠU B^^ ■
„MAZPUT!^IŅU", ■'■ •;.
IZUEVIS MOPERNU ŽURNĀLU JAUNIEM -..LATVIEŠIEM
0 Neviens nenoliks to neizlasī-■ tu. Pat cittautietis, kas neprot valodu, ar interesi pētis daudzos foto attēlus uh zīmējumus par jaimiem latviešiem visos kontinentos, par viņu tautu un zemi.
® Reti kāds jaunatnes žurnāls ir tik rūpīgi sagatavots, tik nepacietīgi gaidīts. Neviens jaunietis nevar ļ3ez tā iztikt.
,;mB" ESAM LIELISKA DĀVANA KĀDAM. JAUNAM LATVIETIM.
—    (šeit nogriezt)
LATVIAN. TOUTH MAGAZINE „MĒS" ... P. O. Box 44, Kalamazoo, MicSi., USA.
□ Vēlos pasūtināt 6 numurus gadā, pievienoju $4,-.
□ Vēlos saņemt 1. numuru uz. 14 dienām bez maksas.
Ja žurnālu paturēšu, piesūtiet man rēķinu par $4,-v Vārfcim adrese
4
JAUNA VERSIJA PAR
Pirmā vācu kolonna, ko 28. aprīļa pēcpusdienā aiztur, partizāni tX)ngo, sastāvēja no SS ieroču vienības un zenitartilerijās baterijas.. Tikko kolonna apstājusies tirgus laukumā, mašīnu pārbaudi uzsāk muitas brigādes instruktors Ortelli. Viņš ierauga zem -sola gulošu vācu kareivi, kam sacelta mēteļa apkakle im galvā bruņu cepuce. Kareivis zem sola skaļi krāc.
Vācieši sit Ortelli uz pleca un smejas:
„Draugs piedzēries,"
Ortelli kādu brīdi šaubas, tad Jizkliedz gulētājam: ,
,.Vai esat vācietis, vai itālis?" ' No sola apakšas atskan apspiesta balss;
„Itālis."
Bruņu cepuri norauj. Parādās isaila galvas virsa. Reizē atskan trīs balsis:
„Musolini! Musolini!"
šis izsauciens tirgus laulcumā /saceļ drūzmēšanos. Ļaudis skrien pie mašīnas.
Musolini pieceļas un Bils ar Negri paņem viņu zem rokām: Tie jūt, ka Musolini trīc pie visas miesas. Tad atskan Musolini balss:
„Neviens mani neaizstāv." ..Izkāpjiet," saka Bils.
Musolini gājiena laikā grīļo-as, kādēļ abiem partizāniem tas jāatbalsta. Kaunīgi un ar vāju smaidu, gandrīz tēvišķi, viņš saka «biem atbalstītājiem:
„Tāda ir drive. Tie ir pēdējie vii; leitnants Bircers soliņi mutes, par ļ tam vajadzēja atl galvu.     ; ^
Pūlis trako tirl Mā2ā pilsētiņa sa§ lini.
Musolini ieVed nama pirmajā stāļ aizrestoti un tanil vienkārši koka gail ka dr^bAu uzkarat
Musolini pārmeļ un nepamirkšķina no. partizāniem izļ paslēpto mazo plstļ jo ieroci,.
Ar nicīgu žestul rauj no pleciem vļ ristu mēteli un n<| biem; V,Atkal viņi mni:
Telpā ienāk jaur ma vīrietis, tēriļ formā, sarkanu kj pu cepuri.
Partizāni viņu viņu dēvē par kc citi uzrunā par „ viņa segvārds. Pl Pietro Belllhl de no vecas toskānl^ ģimenes.
Veselu gadu tasi kiem partlzānleml nos, gan užbrukds
M. Ķrone>Baldunia
PADOMINAMAl
MAHINftTS JĒRA MUGUl
5 niājrc. jčra   un apcep no visā m'uguras gabala, Pielej mazliet ka 2 ēd. kar. sviesta liek tomātus un V« mārc. žiSvē-žt aplaistot.' 4a speķa, V» kv. skāba krējuma,' CepeSa gabalu sāls. ,griež šķēlēs, sal
'   Marinādi, sagatavo   no  galda'un noliek siltum etiķa, atšķaidot ar vārošu ūdeni,'nevēlas pasniegt kas rwvārits ar garšvielām: lau- Caur sietu, pleļie ru. lapām, pipariem, sīpoliem un liet pietume, Izk burkānu. galdā atsevišķā t
Gaļu atbrīvo no taukiem un.|ceptU:S kartupeļu plēvēm. Tad gaļu ieliek sagata-' tus, votā^ marinādē Un ļauj apsegtai stāvēt dažas dienas, bieži to apgrozot;
Pēc tam izņem no marinādes, noslauka, un karstā sviestā ap-
cepMnU. , kāļu,lCd.kar.
Pārkaisa sali, parklaj ar Plan ^kāba krCjuma, sagrieztam speķa šķelem   .uzlej k^r. «viesta, .sali nedaudz ūdens un cep, bieži ap- ļ Q^r^ sadala gi laistot. īsi pirms ; gatavības pār- ^ Ļi^^^o^ 2iež ar skābu krējumu. ņā, pielej verdošļ
Gepetr, ja vēlas, pirms cepšanas sagrieztu sīpolu, var iespeķot ar speķa strēmelēm.' zo, sagriež lielāk No pannā esošā šķidruma paga- katlā un sautē sl tavo mērci,   pietumējot vēlamā mēr gatavs. Tad biezumā. 'skābu krējumu
Cepetim atgriež fiļē. no" mugur- kapātas pētersīļi kaula,   sagriež slīpos ^^gabaliņos   Galdā pasnied un sakārto ūz sasildītas bļodas, kartupeļiem un 1 Galdā pasniedz ar novārītiem pu-ķu vai rožu kāpostiem un ceptiem kartupeļiem.
.TĒRA ĢAļ.AS AR KI
■-'•-4 . ■■
, Var būt mujiŗuras|
JĒRA.CEPBTIS
.Gurnā gabalam nogriež taukus. Cepeša gabalu ierīvē ar etiķi, liek uz pannas karsta sviestā un apcep brūnu, pielej karstu ūdeni, pārkaisa sāli, pieliek sīpolu, lauru lapu un piparus, bieži aplaistot, cep gatavu.
Mērci pietume, pasniedz atsevišķā traukā. Jēra gaļas cepetf pasniedz ar novārītiem kartupeļiem, sautētiem burkāniem un zirnīšiem, un lapu salātiem,
JĒRA GAĻAS CEPETIS AR •, ■ ■ .TOMĀTIEM.
3 mārc. jēra gaļas, 3 cd. kar. sviesta,3 vidēja lielumā tomāti, 2 ēd. kar, skāba krējuma, ļ zariņ» ķiploka, sāls.
Cepeša gabalu atbrīvo ņo plēvēm un izdauza, ierīvē ar sāli un ķiploku. Liek sakarsētā sviesta
JĒRA umii>!|
3 marc. jēra skābi gurķi, 3 čdl ^uma, 1 ēd. karJ garšas, '/« kvartiļ ma.
Gaļu liCRB ar šķēlēs un apcer Tad pārlej ar ■ mīkstu. Pieliek sagrieztu gurķi, liek skābu krēji
DABISKĀS i KOTI
3 mārc. mīksti griež šķēlēs, izj sāli un apcep brļ sēm, Uz pannas,] tas, sasautē 1 čc lej Vi kvartu vai ūdeni, plelleļ tad ieliek gaļu 'sniedz galdā ar ļlem un sparģoļļ
KRUSTAIVl (Patentēts
Biksit( un
Speciāla takai. VI elastīgu jļ