2 ~ LATVIJA AMERIM Trešdien. 1961. gada 12. jūlijā, m,
Nŗ. 55. TREŠDIEN, 1961. GADA 1
i^lbonēšanas maksa ftSV un Kanādā: par^ mēn. % 1^0; 3 mēn. $ ^JO;
6 mēn. 3 8.50; par gadu $ 16.09. SSudinājunm minksa: slndinājumu daļā $ 1.60; tekstā $ SJO ~ $
par vienu collas slejas telpu.
vēlēšanos: 'sita
Redakcija patiar tiesības matavskriptus saīsināt.
NeizUetotos manuskriptus neuzglabā CDtpakal, ja pievienota pastmarka.
Ar autora vārdo va!iniciā}&0i5i parakstītajos rakstos izteiktās dAinas var neatbilst redakcijas viļedoklim.
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, Bet mēs gribam palikt latvieši
ArcUmskavh ī. GRĪNBERGS.
■ 3
/
'HmmiāoMe zini un mmtenm
nometne
Noslēgusies skautu uīi gaidu 10. lielā nometne Ontario
m:::»:"
'•:!::::::!;:".!:::m::sw?i
0 Latv. preses b-bas Kanādas kopas valdes sēdē pārrunāja rakstnieku cēliena sarīkošanu Dziesmu svētku laikā. Nolēma aicināt kopas biedrus šo pasākumu aktīvi atbalstīt.
Sakarā ar pag. Preses balles mazo atlikumu, valde nolemj rīkot loteriju, izlozējot Ģirta Tiltiņa^ gleznu. Izloze notiks nākošās Preses balles laikā.
1. oktobrī kopa rīkos A. Briga-deres 100 gadu dzimšanas atceres vakaru.
© Ziemeļontario mākslinieku savienības gleznu izstāde tagad no Sadberijas pārcelta uz TorOnto, un: atvērta Publiskās bibliotēkas mākslas galerijā (Gollege un St. George) līdz 15. jūlijam, ik dienas no pīkst. 10-8 vak., sestdien līdz pīkst. 6 p.p.
©DV teātra jaunajā valdē par pr-ci ievēlēta Inta Purva, administratore Ilze Rūdolfa, kasieris Hugo Miķelsons, sekretāre-biedr-zine Maija Ķuze, mantzinis Kārlis Pakrastiņš: Teātris patlaban iestudē «Gatavības apliecību", kuras pirmizrāde paredzēta rudenī. Lugas režiju uzņēmies Dzintars
© • Sestdien,^ Torcnto laltv. kapu nodalījumā māc. A. Lūsis pavadīja mūža dusā Līzi Apinis, ku. ŗa mirusi š. g., 6. jūlijā, Tcronto. Nelaiķe bija dzimusi 1879. g. 8. ; septembrī Raņķu pagastā, Kuldīgas apriņķī; atstāj meitu, zno--tu un mazmeitu.
svētbrīža dalībnieki katrs ziedo^ ja savu artavu šim mērķim.
Nometnes , atklāšanur. izdarīja draudzes priekšnieks Žanis Rū-tenbachs. i ® Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejā nolēmusi rudenī vākt lietotas drēbes trūcīgo altbalstam. Draudzes locekļus, kam būtu la^ bas,' tīras, lietotas" drēbes, lūgti septembra mēnesī tās nogādāt draudzes namā 200 Bal-moral Ave. '
© Kopēju dievljialpojumu Dziesmu svētku laikā rīkos Toronto latviešu ev.-lut. draudžu mācītāji Sv. Andreja bazmcā.
vieta likās labi piemērota savani uzdevumam ar nonietnes territo-
TTjLIT^A r'"''W''*utu vadītāji un
ja„Sv Baniaba touca. Toŗo^, daži roveri no Ki&neras. Nmet-P»to A. Jamtas. ne bija ieradušies ari vjesi, ASV
GODAM TURĒTS
EEGINA PAVASARS 25 GADUS
š. g. 25. jūlijā paiet 25 gadi, kopš Regīna Pavasars devusi gaidu vadītājas solījumu. Tas notika 1936. gada 12. jūlijā, Rīgas Jūrmalas, Lielupes, toreiz Buļļu ciema, gaidu vadītāju sagatavošanas nometnē.
Regīna Pavasars, dzim. Kauce, dz. 1911, g. 6. aprīlī, Priekuļu pag. Beigusi Cēsu % pamatskolu, kur bijusi vienā klasē ar Kanādā pazīstamo sabiedrisko darbinieku J. Breikšu, kā arī Cēsu ģimnāziju. Studējusi tautsaimniecību Latvi-
© MācA.ļ Lūsis vasaras mēne- i jas universitātē un ir latviešu šos draudzes kancelejā, 200 Bal-ļ studenšu korporācijas „Dzintra" moral Ave.; būs sastopams Piekt-' f jļ^g^j-e^ F, tēvs bijis Cēsu dienās no pīkst. 4 ,p.p. līdz 8, pjļgētas galva. Viņas piederīgie
9. jūlijā slēdza Kanādas. lat-V latviešu skautu pr-ks Artmanis, viesu skautu un gaidu desmito ļASV latviešu gaidu 2. novada pr-liēlo nometni, kurā piedalījās ap |ce Zinta P^ u. c. 250 zēnu un meiteņu — no Rīgas ļ Nometnes darba gaitās galvenā 72? skautu vienības (pr-ks P. vērība tika piegriezta āra māku Plaudis). Tērvetes (A. Budre- nodarbībām, tomēr varēja vēlē-vies), Aiviekstes (E Davidsons),' ties vairāk brīva laiJsa nometnes I Jelgavas (E.jēkabsons); Gaujas iekārtošanas darbiem. Nometnes gaidu yieml)as (pr-če M. Vilka)* Ventas^ (Dz, Majoriņa), Saul- ^
krastu (R. Zālamans), Pērses nju šķērsojošo upīti, kuras ūde-
'ņōs veldzējās īpaši mazākie no-metņotāji un, kā vairāki; no viņiem nometnes slēgšanas dienā izteicās, tiem ,,ūdens nodarbībās" esot nometnē vislabāk patikušas.--
Ieejas vārti nometnē simbolizēja Rīgas pili, un karogu mastos plīvoja Latvijas, skautu-gaidu, ūn šīs zemes karogi. Bija arī īpaši celti vārti uz atsevišķo vi^iubu un pulciņu, nometņu vietām, im pie tam to. būves stilā bijā ievērota īpaša gauiņe, kā arī veltīti uzraksti: ,,Jelgavnieki lasa Mēs" (jaunatnes žurnāls), Rīgas vienības vārtiem bija uzraksts „Pal-dies", u.t.t. Aiviekstes skauti savā nometnes territorij ā, augstas eglēs galotnē bija uzvilkusi Latvijas karogu un 1^ koka-piepes parakstījuši savus vārdus. Atsevišķi gaidu pulciņi bija gatavoju, ši savus galdus, un Rīgas skautu pulciņš ierīkojis savu pā.rtikas novietni — upītes, krastā, zem lielā celma. Patika arī vēl daudzi citi iekārtojuiiii iim nevar ne^e-minēt nometnes vadības pievērsto uzmanību „labiericību" kārtības ievērošanā u. c. sanitāro upstākļu labā uzturēšanā. Bērni
Mr. R. N. BRYSON
Toronto, teL HO 3-5861, 113 BAKFORTH Am
vakarā. Draudzes nama tālrunis - 924-8537 (WA 4-8537).
© Svētdien māc. A. Lūsis iesvētīja kapa pieminekli 1960. g. februāri mirušajam mežzinim Alfrēdam Ramiņam:.Svinīgajā ceremonijā klāt bija nelaiķa piederīgie un tuvākie radi. Bija ieradies arī brālis Lotārs. Ramīņš no:ASV; ■
: hamiltona
@ Aiviekstes skautu un Ventas gaidu vienību vecāku padome bija rīkojusi mantu loteriju, līdzek-u iegūšanai gaidu un skautu dat-)am. Loterija bija labi noorganizēta un deva krietnu atlikumu. 0 Māc. E.ļ Pavasars kristījis Sandru Arlenl Bērziņš, Jāņa un Ainas meitiņu." " . ,
Iesvētīti: Dzintra Reinis, Jēkabs Māris- Jaunzemls, .Jānis
Mazpolis, Andrejs Valdis Putns, Rūdolfs iPutns; Jānis Valdmanis un Andrejs Valentinovičš.
®' Jāņus vinipegieši šogad ligO: ja lielākā sajūsmā nekā citus gadus. Kopīgā Daugavas Vanagu un Latv. b-bas rīkotā līgošanā Jā-
14. jūnija deportācijās izsūtīti uz Sibīriju.
Savu darbu gaidu organizācijā Regīna uzsākusi Cēsīs, vēlāk pārcēlusies uz Valmieru, sitarplaikā iegūstot skolotājas tiesības. .Gaidu, organizācijā darbojusies, līdz dzimtenes atstāšanai, pēc tamļmu pūra. Tāpat viņa sekmē lie-Vācijā, latviešu bēgļu nometnēs, ļlāko gaidu sarīkojumu izkārtoša: Hūzumā un Flensburgā, kā no- ļ nas Un nGorganizēšanas,- gan ar vada gaidu vadītāja, vēlāk angļu i padomiem, gan referātiem par zonas gaidu vadītāja un pēc lat-'
^ V5„t„rv^^^1,c Tnliici ņabērni pulcējās Rūdolfa Stasus
w «t^^^ īPaš^^^ā- vieta - upes
nt^^^^^^^^^ krastā, iežogota no visām pusēm
kādā vācu ģimnāzijā Hanovera savu atvaļinājumu vada Amerikas kontinentā, viesodamies^Det roitā, Čikāgā un Ņujorka. Pag.
ar skuju im lapu koku mežu, ir pats dabas krāšņums . Augstu mastā paceltais _Latvi-
nedēļas nogalē J. Bračs bija ie-jas kpogs bija ceļa rādītājs Ja-rādies Toronto, apmeklēdams ari ^ņabērniem, kuŗi leradas^ņo Mi-
..Latvija Amerikā" redakciju.
pegās, Lakdibonetes, Point de
"šūdams jau kopš- Rīgas lai- Bris un citām latviešu apdzivo-kiem rosīgs Latviešu-lietuviešu i tām vietām. Visus sagaidi.ia Ja-vienības darbinieks, viesis ap-ļ ņatēvsl un Jāņamāte (R. Stašus
meklēja arī vietējo lietuvju ko^ Lonijas vadību, parunādams ciešākas sadarbības jautājumus abu : tautu starpā.
(B Sestdienas vakarā, Toronto Doctors.Hospitālī, ar ļaundabīgu
. audzēju miris Voldemārs Mež-ģirts, kādreizēJE^s karakuģa „Vir-saitis" radiotelegrafists. Nelaiķis bija dzimis Liepājā, 1908. g. 25. oktobrī. Atstāj atraitni, dēlu un 5 g. V. meitiņu.- Aizgājēju mūža dusā izvadīs māc, A. Lūsis trešdien, 12. jūlijā, pīkst. 10 r. no Turner bēru nama, 2357 Bloor StJ
: W., uz latviešu kapiem.
. ©Bērnu nometnes atklāšanā Saulainē, vecāki un viesi pulcē-. jās zem kuplās ■ ābeles, pie vienkārši darinātā altāra. Gaišai'novakara saulei starojot pār dievlūdzējiem, tie .vienojās draudzes mācītāja sacerētā korālī ,>Saulai-
■ nē kad sanākam, Dievu mīļi pielūdzam ." Savā svētcerē mācītājs norādīja, ka šajā vasarā-—^ savās svētrunās—- viņš palīdzēs jauniešiem skaidrāk redzēt Dieva varenību, godību, gudrību un mi-
: lestibu r- tā kā tā. atklājas mūsu tuvākā apkārtnē, dabā uii dzīvnieku valstī. Lai rastu līdzekļus trūcī^ bērnu atbalstīšanai, dodot tiem iespēju kaut pāris nedēļu pavadīt Saulaines nometnē.
not, tie ieradās karogu lauloimā. Parādi pieņēma St. Leimanis luī A. Martinsone, Vakarā bija lielais ugunskurs, kuru iededzināja ASV gaidu viešņa Zinta PrikuTis. Programmu vadīja L. Lukss. Varēja vēlēties vairāk dziesmu. Labi izskanēja ugunskura sauciens: „Skautu garš gaidu gars, šurpu
nāc"v. V /;
Noslēgumā E, Jēkabsons nolasīja sveicienus no DV Toronto nodaļas, gaidu pr-ces E.; Laufe-res, rovēru virsaiša P; Sīpolā un skautu pilnvarnieku pa'd. loc. P. Kuzņeoova. Skautu un gaidu labr vēlis Ē. Plūme, sveioot nometņo-tājus, pateicās par latvisko degsmi un nodeva latviešu karavīru pārstāvju veltes St. Leima-nim, A. Martinsonei un E. Jēkab. sonam. Ar tradicionālo vakara dzieaniu >,Kād ugunskurā beidz kvēlot ogles . . ."/ugunskura dalībnieki, saslēdzoties rokās, vakara lūgšanai izskanot, devās pie miera.
Atvadīšanos.no nometnes ievadīja balvu izdalīšana un A. Mar-tinsones uzruna. Sirsnīgi aplausi ļ sveica nometnes vietas saimniekus, Ēriku un Valiju Augstmaņus, par pārācHbo viesmīlību. St. Leimanis paziņoja labākās sekmes guvušos: nometnes iekārtojumā labākā Rīgas skautu vienība, no gaidām Ventas Vienība, kas saņēma dāiļamatnieka H. Lapiņa dāvātos im paša pasniegtos latviskos vairogus. Mazskau-tu un guntiņu šķēršļu gājienā pirinā vietā tika Rīgas Bērzu saime, šķēršļu gājienā pirmo vietu izcīnīja" Jelgavas bebru kops. Lat-
KONSŪLS
¥1LIS TOMSONS
teL RE 8-7798, Montreal, P. 5310 VICTORIA AVE., APT. M.
I.
OnS G.L.1d» 41 Muircrest Drive, MILLS, pNT. - HI 7-4323, Auto, uguns, garantiju, pablis'' atbildības, dōvības u. e. veida apdrošināšana.
ALEKSANDRA KĀNBERGA ||xAKSTU; l)ViŖBUi 3i ROJjS i Ķ :65 Ferrier Ave,,Toronto, (pie Danforth & Car.lav/); . :Tel,:HO 3 2667 ;
PIRMS
ik rītus un vakarus ierindas gā^ ^^^^ māku pārbaudījumos maz-jienā devās uz kaxoga pacelšanas\^^^^^^ labākās bija Tērvetes
un ndlaišanas ceremonijām; iepriecināja labā disciplīna.
Notika divi lielie ugunskuri un dega nedziestošais Ugunskurs, kuru ied,edzināja ar latviešu gaidu pr-ces E. Lāuferes atsūtīto tasīti. Ar to M. Vilka iededzināja, arī gaidu ugunskuru, bet programmu
nodarbību vadīšanu.
R.- Pavasare ir māc. E, Pavasa^ ra, Hamiltoiļā, dzīves biedre''un vadā latviešu sestdienas skolu un ir draudzes dāmu komitejas priekšnieces .palīdze. ■ Tumšajās cirtās jau Iezagušās pa rētar SUaraUa stīgai.
Egļu un Rīgas Egļu saimes, bēt otrās vietās palika Bērzu saimes. Sacensībā gaidām pankūku cepšanā labākos panākumus guva Ventas vienības Mežipīles. Labāko skautu un gaidu kopu nosau-kiunus ieguva Ventas Mēžpīles im Rīgas Lāči. Skautu jendas pr-
Ir klāt atvaļinājumu laiks. Lai tb patīkami pavadītu, par to jau laikus jāpadomā^ Vienā pusē ir mūsu vēlēšanās, otrā — līdzekļu jautājums — ko varam atļauties?.' ■ '
LŅAK šāda atvaļinājuma nav, jo tā darbojas visu gadu beis pārtraukuma. Tomēr LNAK darbs ir jāplāno. Uu lai to varētu, vajadzīgi līdzekļi, šajā jautājumā katrs latvietis var .pielikt savu.
rofcu:
LNAĶ līdzekļi sastādās galvenokārt no LNAiC dalībnieku maksām, ši nodeva nav liela, tikai $1,- gadā, kārtojot to ar LNAĶ tieši, vai 500 gadā no personas, kārtojot, caur organizācijām. ■ ■
Tāpēc pirms došanās atvaļinājumā nokārtosim savu dalības maksu LNAK, un brīvi baudīsim pelnīto vasarās atpūtu.
LNAK adrese:' P. 0. Box 285, Terminal „A" Toronto.
A. Rožkalns, LNAK biedrzinis.
MONTREALAS - TORONTO
ks Bt.. Leimams ^veltīja ar lat- v,enīBU SAGĪKSTĒS^TENISl viesu skautu augstāko goda zīmi,'
viešu gaidu priekšnieces Lāuferes izceļošanas uz ASV, ir latviešu gaidu va(Utāja angļu un amerikāņu zonās Vācijā.
1950. gadā izceļo uz Kanādu, Vinipegu,,bet 1951. gadā ipārce-ļas uz dzīvi Hamiltonā, kur nodibina Ventas gaidu vienību un ir bet neskatoties ;uz to R; P. ir dzītās priekšniece līdz 1956. gadam, ļ ves priecīga un vienmēr; modra, Divas reizes ievēlēta par: Kana- kā tas īstai gaidai: pienākas, i das'latv. gaidu priekšnieci. | vēlēsim jubilārei vēl daudz ga-Lai gan patlaban R. Pavasare du Strādāt iemīļoto 'darbu lat-neieņem vadītāju amatus, vien-'*v.^Uflv>i,; onH^ināSonā. Ttjis! mēr un visur iV klāt ar padomiem no sava lielā piedzīvoju-
5IjTjIXJ!Jlo]roI'jXž
vadīja R. Pavasare. Piektdienas vakarā notika arī nometnes da:
toeku masku balle, un te par^'Saulīti, ilggadīgo Jelgavas skautu steidza vairāki labi darināti tēr|| un Saulkrastu gaidu vien. vecā-pi, kas bija veidoti no rīcībā esoļ ,ku padomēs pr-di Vili Balto no šiem.materiāliem:uzvietas.^_T^^ pu izdoma un ļgaumigumaipasi balstu skautu organizācijas dar- varas pēc kārtas pārgāja Mont^ izceļas meitenes, kas ari ieguva bības veicināšar.ā. :_ASV skautu reālas viem"bas īpašumā., šoreiz
viešu meiteņu: audzināšanā, kas šeit, trimdas zemē, ir 'tik svarīgi.
.MODRĪBAS
VALTERA ZIEDIŅA SPIESTUVE GREENWOOD PRINTERS
izpilda augstas kvalitātes drukas darbus latvieSu valodā /Letterpress • Offset/. Mūsu darbus atzinīgi vērtējuši daudz lat-vielSi un organizācijas A. S.V. un Kanādā. . Ja Jūsu problēma, kur iespiest drukas darbus, kā. piem.; vizītkartes, iesvētību, kāzu, jubileju, organizāciju sarīkojumu un cita veida sarīkojumu ielūgumus, programmas, aploksnes, vēstuļu papīru, katalogus, broSūras, kam kvalitātē jāatbilst Si kenVinenta prasībām, lūdzam rakstīt: Greenwood Printers, 218 Greenv/ood Ave., Toronto 8, .Canada. Telefons: 465-8646. .Pasūtinājumiem no A. S. V. "Air MailParcer Post". .
k-gs uri kundze); .bagātīgi tos pacienājot. Kad līgotāju pulki vienmēr pieauga, mājas ļaudīm palīgā steidzās DV nodaļas pr^ks Jūlijs Staudžs m vanadžu pr-ce Velta Z^ariņš. Izsalkušos un izslāpušos līgotājus :cienājā ar miestiņu un Jāņa sieru. Dziesmas skanēja kā vecos labos laikos un nerimās no pēcpusdienas līdz nākošajām rītam, kad saule jau bija gabalā. Dziesmu karā meitas pārliecinoši pārspēja puišus. Iepriecinoši, ka Līgo vakarā dzīvu dalību ņēma veclatvieši. Nevar nepieminēt ,,jaunāko".Jāni, Jāni Apsīti, kurš pi€ saviem 72 gadiem vēl saglabājis jaunu sirdi, Viņa možums, atjautība un mīlestība uz dziesmu to pilnā mērā aplieĢināia. R. Stašus lauku īpa-šumsi kur katrs labprāt mīl paciemoties, izvērties par vietu ar sabiedrisku nozīmi. Tur notikusi vairākkārtīga Līgo svētku svinēšana, šaušanas un makšķerēšasias sacīkstes im citas organizāciju nodarbības; īsts latvisks paldies Rūdolfam Stašum un dzīvesbiedrei par latviskās dzīves sekmēšanu trimdā.
R. Stašus ieceļojis Kanādā 1923. gadā. Pēc 14 gadiem viņš devies atpakaļ uz Latviju un tur izraudzījis savu dzīvesbiedri Nelliju, ko pārvedis Kanādā. Par savu dzīvi Rūdolfs, saukts Rūdis, saka, ka tā bijusi „raiba, kā dzeņa vēders". Ar īstu sīkstumu darbā viņš izsities cauri visām pirmā laika dzīveS grūtībām, i Tagad viņš jau skata savus panār. kūmus, jo tam ir īpašums Vini^ pegā un laukos. Dēls pirmo gadu studē inženierzinātnes.
(Ganadian Scene) — I.O.D.E. ■ speciālā demokrātiskās akcijas komiteja, ko noorganizēja 1957. gadā, iturpina izplatīt zināšanas, kādas briesmas, draud kanādiešiem no komunisma, im, tanī pat laikā mudina kanādiešus %;pzinā-ties 'demokrātijas. pilsonības priekšrocības un atbildību.. Lai īstenotu šo demokrātisko programmu, I.O.D.E. komiteja izdala un izplata materiālus, kas apraksta komunistu partijas mērķus, tās taktiku un acumirklīgo partijas ieturēto līniju, šo materiālu izsūta iespiestā biļetena „Alerts" veidā,'ko var saņemt no modrības dienesta" — brīvprātīgas lOrganizācijas, kurās pr-ce kopš 1950. gada ir Miss Marjorie Lamb. šos pakalpojumus pasāka, pamatojoties uz kanādiešu pieprasījumiem ipēc autentiskas informācijas par komunistu darbību Kanādā, un tie ir izveidojušies par visā valstī im arī starptautiski atzītu informācijas 'Un padomdošanas dienestu. Biļeteni vai „Alerts" palīdz kanādiešiem apbruņoties pret komunistu propagandu un infiltrācijas draudiem. Arī Ganadian Scene laiku ļ pa laikam' izmanto informāciju,
mūnistu mēģinājumiem tos 'ietekmēt, noskaņojot pret viņu jauno tēvzemi un tais pilsoņiem; Viens no ,,Alert": biļeteniem, ko Ganadian Scene regulāri publicē, ir'. galveno komunistu: līnijai sekojošo šīs zemes organizāciju un. publikāciju-saraksts.
Miers ir komunistu propagaii-das galvenais temats. T .. Kāds modrības biļetens ko^nsta-
šogad notiek Toronto, 15. jūlijā,-Riverdale Park laukumos, sākums pīkst. 10:00. .„ LSAK dāvātais ceļbjošais kauss
abas pirmās vietas, un tās izpel-'^ganizācija apbalvoja ar 'patei-.'Montreālas spēlētāji solās ieras- ' ņījās Gaujas gaictos; Vija .Zunta^ ļcibas zīm^^ ka (mūmija) luī Māra Liepa (ha- 'ni, A. Martinsoni,M. Vilku un vajiete). . . 1m. Strīpnieku. Ar kaklautu turē-
8. jūlija pievakarē bija noniet- tājiem - A, Budrēvicu un: A. Si-^'ci^ skaitā jo
ņotāju parāde un, dziesmām ska- līņu. onsioc ^^150 Kri+ ^nforAconfac "
ties ar jaunu, jau tradicionālajām spēlēm savu labvēļu dāvātu, balvu. - ■. Tenisa cienītāji un draugi ai-
.--tfaĶttKBiiiijiaif»i!iiBiiiim^
Sāpju vēsts 5. jūlijā pārsteidza 1 bijušo, cīnītāju saimi, pār rīta agrā štimdā mirušo kāpt.: Jāni Puimali. ■ ,
Aizgājējs dzimis 1893. g. 10. janvārī, Seces pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Jaunjelgavas tirdzniecības skolas beigšanas iesaukts krievu armijā, kur dienējis 28. Sibīrijas, strēlnieku pulkā, un pirmajam pasaules kāram sākoties, viņu komandē uz Maskavas kara skolu. Nodibinoties latviešu strēlniekiem, pārnāk. ikā virsnieks uz 7. Bauskas pUlku un
liliiilBiiiilS
spēles solās būt interesantas.
jiiīiSiiifieiiiiiaiiniEiiiiiaiiīnBīiiKBiM.....idiiiiiBiiBiiiiisiiiD
tē: „Chruščevs ii pārliecināts, ka piedalās arī cīņās pie Ložmetēju tas var uzturēt, mieru pietiekami" kalna. Pēc Latvijas brīvvalsts nolīgi, lai tas varētu; pārraudzīt ka- dibināšanas ir virsnieks 2. Vēnt=-pitālistiskās pasaules >,atbrivoša-: pils, 12. Bauskas pulkos un sa- '■
nu" bez asinsizliešanas. Tāpēc — „miermīlīgā koeksistence" ir tekošā komunistu partijas politikas līnija.".
vas armijas gaitas beidz .pensionē joties kā kapteinis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā (1936. g.). Pēc tam apsaimnieko savas , lauku
AŽ0,S: VĀR:1):0S
# No cietuma Kingstonā, Ont izbēgusi 18. g.v. bij. krogus dejotāja DorotbV Mills, uzrāpjoties uz 15 pēdu augstās sienas un no-laižoties no tās ārpusē.
šī jau otrā reize, kad Dorotejai izdodas izlausties no Ķing-stonas , krātiņa. Pag. gadā, kad viņa sēdēja par prostitūcijas piekopšanu, Dorotejā izbēga no cie-
tuma lun brivībā pavadīja 6 neko sniedz modrības dienests, unļ dēļas. Ari šoreiz tā vēl nav n%
KRĀSOTĀJS
Sema cena — augsta kvalitāte.
CL 5-6451
tādā veidā brīdina etniskās iz-celsmes jaunos pilsoņus, kas ir svešvalodu preses lasītāji, no kor
ANGLI
Mdzam mūsa abonenti^ slK>iiēšaius maksas kārtos iO).V.F.. G R A M A.T N I G Ķ ;; 72 QUEEa«SBOROUGH,' v;. -TERRACE, . LONDON, W., 2,
Tel. BAYwater 1652.
TiHīpai pieņem arī sludinSjumus, kā ari dabūjami BEZMAKSAS
tverta.
# Sestdienas nakti divi kadeti sēdēja Niagara Fails, Ont. apstā-dīj'umbs, vērodami krāšņo uguņošanu pār ūdenskritumu, kad pēkšņi krūmu biezoknī izdzirda bērna raudas. Trokšņotāja bija apm. 4 mēn. veca meitenīte, kuru acīmredzot, kāda n^edziga māte pametusi; likteņa varā. Policija atradeni nogāja slimnīcā, kur māsas to apkopa un deva vārdu «Svētdiena?' (Šunday).
# Nepanākot vienošanos ar streikotāju arodbiedrību, Toronto R.0^1 York viesnīcas administrācija rakstiski paziņojusi vi-siern streikotājiem, ka līdz 16; jūlijam dota iespēja atgriesties darbā; un strādāt uz viesnīcas piedāvātiem noteikumiem. Pēc šī termiņa visus streikotājus uzskatīs kā atlaistus no darba. /
# Toronto' ostas strādnieki, skaitā ap 500, pirmdien pasludināja streiku, atsacīdamies iz-kraut . iebraukušos 10 ārzemju kuģus. Paredz, ka streiks tuvākās dienās var skart arī Hamiltonu, Montreālu un Bafalo.
# 54. g. V. John Barker's Oak-view Beach, Ont., dabūjis galu strīdu ar drauga Herbertu Hud-soņu, kurš dzērumā, domādams pastrādāt labu joku, nemanot paslēpis Johna kabatā sprādzienam sagatavotu .petardi, kura ari eksplodējusi. Barkers noskaities, ua iņetieš draugam virsū, abi.cīnījušies, līdz nejausi atspiedusi vaļā ārdurvis iih izgāzusies atmuguriski^ uz cementa kāpnēm
Kritienā Barkers ielauzis galvas kausu uhsliiiaiucā miris.
# Hullas tuvumā, Kvebekas provincē. Karaliskās jātnieku policijas seržants Douglas Heslopš dabūjis divas lodes krūtīs. Neraugoties už smago ievainojumu, policists mēģinājis tomēr automo' bilī aizbraukt līdz sūmnīcai, bet pēc 4 jūdzēm, saļimis pie stūrēs nesamaņā. To pamanījis kāds garāmbraucošs smagā auto vadītājs, kurš tad aizvedis ievainoto tuvākā slimnīcā. Ārsti policista stāvokli atzīst par kritisku.
mājas „Mežmaļus", Seces pagastā, ūn darbojas arī kā skolotājs; pasniedzot militāro apmācību un grāmatvedību Seces - Sērenes lauksaimriiecības. skolā. Otram pasaules karam sākoties, piedalījies partizāņu cīņās, vēlāk Iestājas latviešu bataljonā un, pēc leģiona nodibināšanās, pāriet uz 15. divīzijas 32. kājnieku pulku.
Osnabrikas nometnē, Vācijā, darbojies kā vietējās DV nod; pr-ks. 1951, g. ieceļo Kanādā, Toronto, kur dzīvo un strādāAlīd^ §. g. jūnija vidum, kad jūtas nevesels un itiēk ievietots slimnīcā, šeit viņam izdara sarežģītas operācijas. 28. jūnijā izdarīto operāciju nelaiķis gan laimīgi i25tur un, liekas, jau pamazam atspirgst, bet
bas sargāšanā. Nelaiķis darbojās ABN bloka latviešu sektora vadībā, bija arī aktīvs DV organizācijas darbinieks, tāpat virsnieku apvienībā un strēlnieku kopā. Par nopelniem Latvijas atbrīvošanas cīņās apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet pēdējā karā —• ar kara nopelnu un dzelzs krustiem. \
Aizgājējs atstāj dzīvesbiedri Er-nestīnip un 26 g. v. dēlu Žani, meitu Gaismu, znotu (Jāni Zvirgzdi-ņu) un mazbērnus, Aini un Aus- .
mu. ... ■ • ..
šī nekrologa rakstītājam nāk atmiņā sestdienas skolas pēdējais izlaidums, ar kādu dzīvu deģ^ ' smi aizgājējs sekoja sava mazdēla atzīstamo mācības sekmju veikumam, par to viņam nododot dāvanas. Nav vairs mazbērniem vecātēva, dzīvesbiedre zaudējusi draugu Uz mūžu, bērni — tēvu ūn znots, tuvu piederīgo.
Aizgājēju pēdējā gaitā izvadīja māc. A. Lūsis no Rosar sēru nama, kurš bija pārpilns pavadītāju, kas bija nākuši atvadīties no diženā latvieša un drauga. Nelaiķi izvadīja .uz Jorkas kapiem, un apbedīja latviešu kapu nodalījumā. Pie kapa atvadījās un ziedus un vainagus nolika: U. Maksiņš no DV Londonas, Ont. nodaļas, kuras biedrs aizgājējs bija, P. Rudzītis no strēbiieku kopas, A. Augulis no latviešu virsnieku apvienības un N. Li-deks no 32. pulka bij. cīņu biedriem. Kapu kopiņu klāja daudz krāšņu ziedu un vainagu, im atvadoties piederīgie im draugi veltīja daudz nūļu atvadu vārdu.
Vieglas smiltis svešzemes kaipu kalniņā!
viņu skar pēkšņi asins izplūdumi, uh 5. jūlija agrā rīta stundā Jānis Purmalis šķīrās no šīs dzīves. Mūžībā aizsaukts vīrs, kas stāvējis pie Latvijas šūpuļa un nosirmojis Latvijas neatkarības laiku stiprināšanā, grūtajos okupācijas v gados un iegūtās brīvī-
Sarīkojumu kalendārs
TORONTO
26. oktobrī G. Tfēziņas (mecosoprāns) koncerts, koncertap-vienibas sarikojumā.
11. novembrī — Gleznu izstāde -koncerts Centrālās bibliotēkas telpās, St. George / CoUege.
w
■II
HAV
„Tu, Havajas puķe" ... vai nedzirdam Jāni Niedru dziedam „Havajas puķē" Nacionālajā operā? Vai domās neaizejam pie „Tabū" — svētnīcas? Kur dejo havajietes un atskan smeldzoša mūzika? Gaiss piesātināts ziedu reibinošo smaržu un cilvēki reibst skaistuma pārpilnībā. Vai skatoties šo opereti Nacionālaljā operā Rīgā, reizēm nebija vēlēšanās pabūt šajā pasaku zemē, šajā klusā okeāna salu pudura, Havajas galvaspilsētā Honolulu? Ja vācu kritika rakstīja par šo izrādi, nūnot attiecībā uz dekorācijām, ka Ludolfs Liberts teicami ..pārstādījis" šo puķi Rīgā, tad . tsm bija taisnība, jo cilvēkiem tā patilta, un šo opereti izrādīja vairāk nekā 100 reizes. Rokās bija Gadevušies režisors, diriģents, dekorators, baletmeistars un kormeistars. Skatuves meistars Andrejs Senakols ar savu štābu un apgaismošanas meistars Auniņš ar savu. Brauca viešņas un īīk-smināja rīdziniekus.
Nu mēs esam samērā tuvu šai paradīzei, šīm 8 lielākām salām: Un daudzām mazām, kuras neapdzīvo. Salu izcelsme ir vulkāniskas dabas. Stāvi krasti vietām paceļas augstu virs okeāna līmeņa. Augstu, jo augstu uzšļācas viļņi ar gigantisku spēku. Savu pasakaino seju Havaja pamazām zaudē, un tajā vietā arvienu vairāk ņem virsroku modernas celtnes, platas ielas, auto , . , KopS 1959. gada Havaja pievienojās ASV un ir tās 50. Štats.
Ostā lēni un ms peld liels kuģis ar ti amerikāņiem. Viņus gaida dziesmām, de lejā no kuģa havj ipaibos ģērbos apliek ap kaklu Un vīriešieiiļ gu. No kaut kurienes! ta mūzika . . . TūriJ vieto pasūtītajās viesļ moderni iekārtotas, tas visizsmalcinātāke Saprotams, viesnīci cenu ziņā pastāv Eiropā vai Amerika, ties. Ēdienus gatavo gus un pēc izvēles, vļ uiba liela un apkali
Tūristi var nodari žāda Veida sportu, makšķerēšanu un braukšanu ar ūdensj Višķi pēdējais ļoti iei nīcas un vadošās ies iespējamo, lai savus bl uzņemtu un &\2 bu. Staigājot pa vies prātā nak operas uz princesi Laiju un kapi nu (Pērkone un' Vemļ Leonaitiš un , Mirdz vai Pfeifere. Vemei jadzēja atkārtot sav mu ar „jūmiecer Ietu, kur dejotājas jūrnieku tērpos un i! IcoŠi. Skatoties havaj Jam viņu ipata tērpā, prātā mūsu balets, jo ka havajietes ir daiļas gan bija mūsu baletnit jietēm pagari kostīmi,
JAUNA LATVIEŠI
ASV VIDIENES APGABALA JAUNATNES d1 MINEAPOLĒ, REDZĒJĀM, JAUNIEŠU SASl MUS TĒLOJOŠĀ MĀKSLA
Katru gadu kādā no latviešu ev.-lut. draudžu apvienības draudzēm notiek jaunatnes dienas. So^ gad tās bija 1., 2. un 3. jūlijā Mineapolē, kur sanāksmes mājastēva pienākumus bija uzņēmies Mineapoles un St. Paula latv. ev.-lut. draudzes Jaunatnes pulciņš. Mākslas skatē ar saviem darbiem piedalījās pavisam 7 jaunekļi un 4 jaunietes, izstādot kopā 42 darbus. Pleci no ^Is izstādās dallbnleklom bUft mācījušies Jāņa Kalmites studijā, bet divi mācās Mineapoles Mākslas institūtā, šīs izstādes ^mugurkaulu". —■ ja atļauts ta izteikties, — veidoja Jāņa Kalmites audzēkņi. Sevišķi tas attiecināms uz Ārija Pakalna, Egila Ja-ģera un Ineša Gredzena darbiem, kuru mākslinieciskais līmenis bija tiešām iepriecinošs. Viņi var jau skatīties ar zināmu paļāvību un cerību nākotnē. Protams, ja pietiks nopietnības iln enerģijas pasākto darbu turpināt. Pārēji divi KalmīteS audzēkņi — Inese Neiburga un Andrejs Langiņs vēl stiprā .sava skolotāja iespaidā, bet, studijas
nopietni turpinot, neis viņu panākumi. Te r. aizmirst, ka visi šie too slinieki mācās arī vai vidusskolā vai studē, tams, prasa daudz laik Ļoti simpātiskas ta mes uzrādīja Jānis Sk\ ka viņa dekoratīvā k (Nr. 20). Salīdzinot ari dzetlem darbiem, pro^ stud Marija Skutāns.
ciTl MfikBla»^ inBUt<^ta|
Marija Jansons. Tā pji institūta audzēknis J sitis izstādei devis 3 dj di jas centīgi turpinot, sasniegumi kļūs redza kas.jau neveidoja.š pat} bet viss panākums tika bā. Minesotas universi dent.os Mārus Ogulcs darbi vēl neliecina par vēlēšanos kļūl gleznot tams, tas nenozīmē, ka būtu talanta.
Nobeidzot šīs mazās! par Mineapoles jaunie slas izstādi, varam prleļ mūsu trimdas saimē ai dojas jauni māksliniekiļ
9. turpinājums
Un viņa paņēma zīmuli un pierakstīja — dīvaina! Cilvēki staigā cits citam garām kā svešnieki, un dienas lielākās rūpes ir — sagaidīt nākošo dienu.
Viņa mirkli padomāja, uri tad nobeidza:
Bet nebīsties — es izsturēšu. Jo es Tevi mīlu. Un es gribu reiz ar Tevi kopā kļūt laimīga.
Viņa parakstīja vēstuli un Ielika to aploksnē, šā vai tā, viņa bija rakstījusi, ko domāja.
Brokastu paēdusi. Ranta cēlās, lai steigtos ūz unlver-sitāti, bet tēvs viņu atturēja: • —• Iesim reizē. U&n ari uz to pusi ejams.
Kad universitātes priekšā Ranta gribēja atvadīties. Selga viņu satvēra aiz elkoņa.
— Ranta ... Man ar tevi kas pārrunājams . , . Paiesim vēl gabaliņu ...
Ranta izbrīnījusies paskatījās tēvā —•' kas bija noticis? ., ■ ■;. ■;■■;■: • . : — Ranta . . . Tu tagad esi jau pietiekami veca es visu nakti domāju — teikt tev, vai neteikt, bet tad atzinu, man tev tomēr jāsaka . . .
— Kas noticis? Vai ar Vilni kas? Tev kāda vēstule?!
— Nē, nē! Ar Vilni nekas! Kas lai notiktu ar Vilni?. Vilnis ir laimīgs— prom no šiem . . .šiem velniem! Bet ar mums — ar mani. . . un tevi.. .
Viņš apklusa, nedroši paskatījās meitā
— Vakai- biju tur ... , čekā . . . ūn rīt tev jāiet tur-, pu . .
■ - Tēt!!
Lai ļaudis uz ielas tos neievērotu, Selga gandrīz ar varu vilka Rantu tālāk.
—■ Kā .. .kā tas notika? ,.. Ko viņi no tevis gribēja?