g — LATVUA AMERIKA Trešdiea, 1881. gada 12. jūlijā, Wr. ii.
TA
VĀCU ĪSSTĀSTS
lolīcijas komisārs, sēdēdams pie saVa platā rakstāmgalda, pētoši vēroja mani no galvas Hdzkāj^,kM ienācu ta
v„Sēžatiesl" uri viņš norādīja uz ■ galda pretējā pusē novietžoto ko-:-ka-:krēslu.-^-'--
— >iUņ tagad stā^^^ visu, ko : siniet par; atgacHjumu : Palasta
viesnīcā! Mōller, jūs pierakstietI Tātad jūs sakāt, ka dzīvojat Pa-ļasta viesnīcā.un nDtikuins, par kuŗii iet runa, risinājās vakar va-
.. ■':.■■•■l■ — ,,Patiesībā. jau vakat pēcpusdienā. Tad ieraudzīju Maristi pir^no; reizi; yiņa sēdēja blakus csa^am tēvani viesiūcas rest?6rār nā un dzēra kafiju. Varljūt tēju. Skaidri; nezinu/ ko, bet vismaz es pamanīju dažas citrona šķēlītes uz viņas galda..."■ p —r ,,Nāv svarīgi, b» viņi dzēsa! Mōller, tas nav jāprotokolē 1 Un meitene jums iepatikās? Vai
■-viĢa skaista?'^-
^ ,>Tumšmat», augstSptAiribto
atgādinošs matu sakārtojums.
PatJkattia> klasiski veidota: seja, r platas, brūnas acis. Viņa Mji»,^
ļā jaciņā ar izgriezumiem, platā
^ «Pietiek! Un tēvs?" — ^Vīrietis labākos gados. Mazliet iesirthiem deniņiem ..."
-r- ,,M(Jlier, rakstiet: izskatīgs vīrietis! Un uzņēmāt ar meiteni kontaktuŗ
—" „Pē(5)USdienā «vēl ne. Tikai vēlāk,, vakarā, viesnīcas bārā. Viņa atkal tur sēdēja kopā ar tēvu. Orķestris patlaban spēlēja" ča^ča-ča. Manuprāt, tā ir lieliska deja. Tur dejotājani atļauts brīvi fantazēt^ izvēloties figūras. Dejotājs var piekļaut dāmu sev cieši klāt. Tačvi; domā.ju, k elegantāk iz-alkatas, ja abi i»rtneŗi dejo^ niaz-
;Iiet atstatu, Tā, protams, gaumes libLa; Uzlūdzu:Marišu dej'bt; Un. tad tas' sākās.. Kā jūs jau riule ļeminējātiesi :mēs ņāoāni^^^^^to taktā. Starp: citu, es esimi veikalnieks, tirgojos ar biroja mašī-Eiāih., šinī nozarē esmu lietpratējs un varu jun^ dažādu firmu ražojumus ; sīki aprakstīt. Bet,
. kas notika dejojot, to aprakstīt es nevaru. Tur jābūt. dzejniekam. Ē5. jutu viņas kā^ mani sabrauca viņas elpa. Sl^^ jos Marisai acīs, viņa saprata mana skata valodu.. Viņas lūpās pāveŗās mazliet, itin kā- vēlīgaņui smaidaūn. Tās apakšsvārki cauķ-
§tēja..
■—„ Nerunājiet muļķības! Man pašam:,ir nieita u^^ ka apakšsvārki nečaukst. Tie. ir stērķelēti ūn izspīlēti, cieti. Tur kaijt kas cits būs čaukstējis. Vārdu sakot, jūs iemīlējāties?"
Bs stostījos: i,Vai tas jāproto-:Mē?"
— ;,vZināins; Protokolam jā pilnīga, bez izlaidumiem' ūn noklusējumiem. Nu, stāstiet tālāk 1"
■-r- ,„Mēs nodejojām vēl p^ris dejas. Viņa pieglaudās man ciešāk. Bet man bija aizspriedumi. Meitenei nevarēja būt vairāk par septiņpadsmit."
— v.Mōller, to nerakstiet! Būtu labāk, ja meitene jums būtu likusies divdesmit vienu gadu veca. Un tagad esam pienākuši lietai pie resnā gala, vai ne?"
Komisārs iesmējās jautri un sulīgi. Tas mani kaitināja: „Vai viņa ierosināja satikšansos?" —
—' „Skaidri neatceros," teicu, kaut gan zināju visus sīkumus. ,jMēs norunājām, ka viņa istabas durvis- neaizslēgs. Vienpad-
Ar auto pa Eiropin, atstājot'paši savu vāģi Kanādā, Jūs varat braukt, kur tik, sav-Mragi piesakot savu vēlēšanos
SMANTA pārcel service
• TŪRISMA NOZAREH
Oldmarken 12 Oopenhagen - Bagsvaerd Telefons 98 18^ . , (Telegrammu adrese).
© Mēs nododam Jūsu rīcībā vāģus ar vai bez šoferiem tuviem vai tāliem braudealem
©sameklējam
istabas viesnīcās ® kārtojam
celAJunM formalitātes
® informējam par
skaisiāMem tūrisim nmfro.
. tiem ,.:
@ palīdzam
lēti iepirkties O Jūsu pirkumu
nosūtām uz jeMmŗa valstS •
Plānojiet iepriekš, rakstiet jau tagad!
IMANTA , Parcel Service
smitos es devos pie Marisas. Durvis bija pusvirus un es veikli ieslīdēju pa tām, Marisa sēdēja uz gultas malas. Telpa valcUja puskrēsla, dega tikai blāva nakts spuldze: Biju satraukts." — — Klusums. Es koncentrējos tālākam stāstam. : . .
— „Viņa piecēlās un nāca, man pretim. Es to apkampu. Viņas lūpas bija saldas un kaislas, kad tā atbildēja manam skūpstāmi. Bet tikai mirkli. Tad viņa sāka kliegt.. ." : ."
— „Ko?" iesaucās Mollers. „Vi-ņa kliedza?"
— ,,Jā", es atkārt(^u, „ viņa kliedza skaļi uii grieagi Es biju vairāk pārsteigts, ķā jios patlaban. Marisa, čukstēju, taču (paliec klusu. Tēvs guļ ļjlakus ista; bā ūn viņš var pamosties! Vaiv būt man nevajadzējato pieniinēt. Tad viņa kliedza attol, vēl skar ļāk.'Mēģināju tai;tuvoties, jo sa^ traukiMiā biju izlaidis meiteiii no isaviem skāvieniem, .gribēju mierināt: nekliedz, es tūdaļ iešu prom, ja tu tā vēlies .. .Bet mani vārdi nekā nelīdzēja."
•Komisārs ziņkārībģ. bijā pārliecies galdara. uz ^ ipusi, lai nepalaistu ausīm garām ne vārda. — „Un skuķe turpināja trokšņot. Kādēļ tad jūs vēl kavējāties lim tūdaļ neatstājāt is-tabu?" -
— «Gribēju to darīt. Bet viss risinājās pārāk ātri. Durvis atvērās, un ienāca Marisas tēvs. Viņš izskatījās gluži tāds, kādu to redzēju iepriekš bārā, tikai ne vairs tik draudzīgs uii laipns. Viņš aizvēra durvis un man bargi noiprašīja: Ko jūs meklējat manas meitas guļamistabā?, Te hu man jācildina Marisas uzvešanās : meitene centās tēva satraukumu mierināt, teiktoia^ lai neaiztiek mani, jo nekas ļauns vēl neesot noticis. ' ' ■ :
; Marisa atkal mierīgi apsēdās gultā, koķeti sakrustodama kājas un, itin kā neviļus, ļaudama kleitiņas apakšmalai uzslīdēt la-bu gabalu virs ceļiem.,Skats varēja kārdināt. Un, godam jāliecina, ka viņas ceļgali bija iekārošanas-.vērti. .."
— :,^olleri to nerakstiet!^Tas ir personī gs novērojums, kuram ar lietu nav Iiemia.''satora!•^ :pārtrauca komisārs.
— „Tad kāds klauvēja pie durvīm", es turpināju stāstīt. „Mēs visi trīs bijām pārāk satraukti, lai šim apstāklim pievērstu uzmanību. Bez mūsu ,,iekšā!" durvis atvērās, ienāca kāds. kungs elegantāk tumšā uzvalkā: un teica : „Mani kungi, kas šeit notiek? Es esmu viesnīcas detektīvs un dzirdēju saucienus, kādēļ steidzos šurp. Bez tam; lūdzu jūs visus sarunāties klusāk, jo skaļums traucē apkārtējo istabu viesus." .
—„Kasite notiek!" dusmīgi sauca tēvs. ,;šis svešais jauneklis ir ielauzies vēlā nakts .stundā pie manas meitas, ar nepārprotamu nolūku pastrādāt varas darbus. Laiņiīgā kārtā» eš iesteidzos vēl īstā laikā, lai to aizkavētu! —
Detektīvs vēroja mani, tāpat Marisu. Tā sēdēja pavisam -mierīgi, itin kā viss tracis uz viņu nemaz neattiektos. Viņas matu sakārtojums bija iie^^ ļ tāpat blūze un svārki bez burzi-jūma pazīmēm.j.Tātad, patiesībā nekas šeit nav noticis,-un par gadījumu nebūtu vērts vairāk ru-ļ nāt"/ noteica ■ detektiVš, grasīdamies atstāt istabu. Bet tad iemaisījās Marisas tēvs: ,,Es t-c^i-mēr negribu šim nelietim ļaut izbēgt pelmtam sodam, tādēļ zvanīšu policijai!" im viņa roka jau sniedzās pēc telefona klausules.^, .:.•:■"':•■;
Detektīvs viņu atturēja: „Ss šo gājienu neieteiktu. Ko gan jūs, direktora kungs, panāksiet, jā iejauksies: policija?. Vienīgi skandāls būs, cits nekasi Mūsu viesnīcas administrācijai šādas Uets^: ir ļoti nepatīkamas. Mēs nebūtu iepriecināti, ja: lieta m-nāktu žurnālistu rīcībā im tik-[Ju publicēta laikrakstos. Ciestu mūsu viesnīcas, un reizē ari jūsu meitas, labā slava. Iedomājieties tikai nopratināšanas 'policijā, reportieru ziņkārīgās iztaujas, an-žu rakstus . . . Protams, nekas šeit nav noticis,^taču ... jūs sa-g)rotiet, reportieri prot gadījumu visādi apgaismot. Ēna katrā ziņā būs mesta . ; ." —
— „Un jūs gribat, lai es, baidīdamies skandāla, ļauju šim nelietim apkārt staigāt un apdraudēt ari (^udzu citu nieiteņu^n vainibas? Nē, to jūs no manis nesagaidīsiet! Tik gļēvs es neesmu!" dusmās rēca tēvs.
— ,,Esmu; ar jums vienis pratis, direktora kungs! Vaimgajam sods jāsaņem. Bet to mēs varam izkārtot citādi . .
bez policijas un tiesas starpnie-, tirdzniecībai tā nekāda .reklāma
nevarētu-būt. Teicu, ka. tūkstoši esmu ar mieru maksāt."
-■ «Velns un deviņi pērkoni!": uztraucās policijas komisārs, klausīdamies manā stāstā. „Vai tad tiešām jūs: bijāt tik dulns u
čības. Atceros, pāris gadu atpakaļ miuns te, viesnīcā, bija līdzīgs gadījums: kāds laulāts vīrs pārsteidza svešu vīrieti savas sievas guļamistabā.. Arīdzan vēl īsta laikā. Nekas nebija vēl noticis.
un
Jūs saprotiet. Vīrs bija neganti maksājāt pieci tūkstoši? Agrāk
pārskaities mi tāpat nifc policijai. Taču,
ar
a zva-manū
starpniecību, lietu izkārt?ojām pavisam vienkārši: svešais samaksāja Sarkanajam Krustam zināmu ziedojumu, kā sodu par neizdevušos mēģinājumu plūkt ķiršus kaimiņa dārzā . . . Eš ceru, jūs mani saprptiet?'^ — .
— ,,Hm, un cik viņš samaksāja Sarkanajam Krustam?" domīgi ņurdēja iMarisas tēvs.
„Ja es labi atceros, summa bija desmit (tūkstoš marku!'* atbildēja detefctivs.:
p virzījos uz durvīm. „Tad labāk sniedziet psx mani sūdzība!";: ■
' Marisa uzlēca pjās. „Desmit tūkstoš mārku? Pui!" viņa teica.
Nezinu,- kas viņai pie ^ pieminētās cenas nepatika. Es pārdo^ niiāju. katrā zinā nebūtu patīkami tik pikantā lietā iekļūt avīzēs. Varbūt vēl ar bilcH! Blakus dažādiem lelauzēji^, zagļiem, marihuānas šņaucējiem uņ kramplaužiem).' Manai biroja mašīnu
TAI JuS fi^OJAr
bmiikt iiz
Tuvākai informādjai kontaktējiet
„HENR¥ MODS NOTARY
296 Qii«8an St., W., T0RONTO. Mbhiāta 1926. ga^.
šādas lietas izkārtoja .'ar ;astoņ-^6smi!t-vai simt ļmarķām!"—^^
— „Es izrakstīju čeku. Viesm"-cas detektīvs to paņēma. Sarkanais Krusts, viņš teica, nosūtīs jums īpašu pateicības rakstu!" Tēvs virzījās uz durvīm. Ari Marisa. Tie abi likās neapmierināti ar notikušo darījumu. Pēdējais izgāja detektīvs. Es Ieliku istabā viens, nesaprašanā stāvam. Tad Marisa atgriezās un sacīja: „Bet šī taču galu galā ir mana istabā! ko jūs te meklējat? Ejiet ājā!" — Eš paklausīju.
šorīt pieceļoties vēroju, ka abas istabas — Marisas un viņas tēva — tās atradās tam pašā gaitenī, iepretimmanējai, ir tukšas un ieniītiiieki nakti aizceļojuši. Varbūt viss nakts notikums bija lepno direktoru un viņa meitu tā satraucis, ka tie centušies žigli; pazust no viesnīcas, kur tār das nepatīkamas lietas atgadās. Nocēlu klausuli un zvanīju vies-mcas birojam, apprasīdamies pēc
— ,,.Mēs nekad neesam nodarbinājuši detektīvus, mūsu vies-mcā tādi nav ^vajadzīgi," paskaidroja telefoniste.
Es Mūsēju. Tāpat policijas komisārs. Viņš dziļdomīgi ra-ud^-jās manī ar skatu, kādu zvēru dārza pārzinis veltī kādam jauniegūtam eksemplāram. Tad, īsi paraudzījies pulkstenī, viņš teica : „Bankas atver deviņos. Pat> laban ir 8^0. Es steigšos, jo pieņemu, ka vakardienas «detektīvs'' būs viens no agrīriiem klientieni. Nedomāju, ka pats ...direktors" vai Marisa steigsies ar čeku uz banku."-
— ,jBet kā jūs d<wnājat, komisāra kungs, vai mana uzvešanās Ir sodāma?" vēl vaicāju.
— '„Muļķība vienmēr ir. sodāma, mans jaunais draugs I" —
(Brivi pēc Frank Braun).
63 35 Fresla Pond Koad, Ridig:ew(M5d 27 N. Y. 62 02 Myrtle Ave. Glendale 27 N. ¥. 136 35 Kfl«sevdt Ave;^^ 415 864hvStMet, Bpc*oMyia N. Y. , \
68 38 Fprest Ave; IUdgew^ 27 N.
69 39 Mjiitle Ave. Glendale 27
185 M Horac® Ha?diEg Elvd. IF^M Meado^s
84 Msdn §t]%et, MempsM,:M^ . 4380 White Plains RfOad, Brons, N. Y. 30 New Street, Huntington Y. 230 East 86-th Street, NewYork 370 Main Street, PoughkeepsieN, Y, 9 JBank Sticeet, Peeksklll, N. Y^
STĀSTS BENETAS EZERA KRASTĀ, BRITU KOLUMBĪJĀ.
Ā I Z R A D 1 J^tJ M S
turpmāk būs atvērta ceturtdienās iro pīkst. 9—8 vakarā. Pārējās dienās nō pīkst. 9—6 vakarā.
Sestdienāsy līdz jūlija^^ mēneša beigām, nopl. 9—8 vaJc.
; Slnī pašā laikā iŗ iespējams nokārtot arī abonēšanas aš un citus maksājuma
Apgāds Latvija Amerikā.
(Oanadian Scehe) —- Beneta, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos tuvu Jukonas robežai, radās, kad Klondāikas zelta drudzis bija sasniedzis savus' augstuniuš 1898. gaidā. Tā ziedēja īsus divus gadus, . un tad pakāpeniski pazuda, kad izbūvēja Jukonas dzelzceļu 1900. gadā. Palicis tikai baļķu baznīcas ēkas skelets, lai atzīmētu pazudušās pilsētas 'Vietu.
Drudžainās 1898. gada dienās Beneta kļuva par alkatīgas burzmas centru, kad ļaudis' ceļoja no; Vankuveras un Sietla,s !uz Skagveju un Daienu. No: turienes: āvantūristi-devās zemes iekšienē kājām, ,pāri grūtajam White Pass. No Daienas ceļš veda pāri Chilkoot kalnu pārējai uz Lake Bennett, kūra krastos izauga Benetas pilsēta. Te vīri no-
teKSīp SĒRIJA PAR^
Hoti. W. A.GoodfellotB, MinUUr
ESA GĪLVĒCE, neatkarigi no tā, kādai rasei vai ādas krā^ sai katrs pieder, apzinās to, cik dabai liela nozīme cilvēka dzīvē, Jau no paša sākuma, līdz ko cilvēks sāka apdzīvot zemi, tas saka cienīt un vērtēt visu, ko zeme ar savu auglību tam dod, no ķā pārtiek visa dzīvība, vienalga, vai tas bū^ pilsētā; vai laukos.
ŗīMz to cienīgi novērtēsini mūsu zemi un tas bagātības līdz ar aujglību, no kā mēs pārtiekam. Būsim apzinīgi un šim svarīgajam faktoram piegriezīsim lielu vērību, jo tas iŗ cilvēces eķsist^ gan visa Ontario pro-
vincē ļoti daudzas organizācijas un personas veic ^i®!^ darbu zemes skaistuma un vērtību saglabāšanai, .tomēr tur vēl daudz ķo varam darīt.
1 Oņteirio LaufcsainmiecīlDas Departam^ ir izstrādājis efektīgu programmu augsnes un ūdeņu izveidošanā un izmantošana, tomēr nevienai organizācijai vai: iestādei šis darbs nav pilnīgi paveiCattis bez visu iedzīvotāju līdzdalības. Neaizmirsīsim, ka tie, kas kopj un izveido laukus, kā arī tie, kas dzīvo pilsētās r~ visi esam atkarīgi,no
ko zeme mums sniedz. Tāpēe^ pilsētnieki; a^^^^ tiēcīgi novērtēsim laucinieku darba prasmi, kuras rezultātā mums ir dienišķā maize.
metņoja pietiekami ilgi, lai varētu uztaisīt laivas un plostus, kuriem bija tos jānoved iiz leju pa riskanto Leves. upi līdz kion-daikai. īsajās ziemas dienās un ilgi salstošajās; naktīs turpinājās laivu un plostu gatavošana. Kad pienāca : pavasaris, sākās drudžaina laivu nolaišana ūdenī, lai zelta meklētāji dotos sava' ceļojuma pēdējā posmā.
SāJcumā Beneta bija telšu pilsēta.' Pieaugot; iedzīvotāju skaitam, radās baļķu būdas un krogi. Viesnīcas, spēļu nami un pat kādas bankas nodaļa atvēra savas durvis. . Iekārtojās arī laikraksts. Tas bija 1898. gadā. Beneta aUga un uzplauka. Uzsāka baznīcas būvi, ko pilnīgi nekad nepabeidza, kaut gan lietāj a dievkalpojumiem. Stāsta, ka dzejnieks Roberts Serviss sarakstījis dažus savus slavenos darbus šīs baznīcas ģērbkambarī.
Vienīgi: karaliskā Kanādas jātnieku policija uzturēja kaut ko līdzīgu kārtībai, bet neraugo-
fliipililIBliBIIIIIBIIIlIBlIlllBIIIIIBIIIIIBIiniDlI
ties uz to, Beneta bija mežonīga vieta. Dabas bagātību meklētāju vidS hazarda instinkts bija augsti attīstīts un bagātības tika iegūtas un zaudētas ar kauliņu ripošanu vai kāršu dalīšanu. Daudz ari dzēra. Danču zāļu meitām bija jautras im ienesīgas karjeras."..,;, .
Tā bija romantiska un uztraucoša Kanādas ziemeļu ēra, un Beneta, laikam, bija viskrāSņā^ kā no atpūtas vietām gar taku, ko. gāja Klondāikas avantūristi. 1900. gadā pēc diviem gadiem va-rorūgas piepūles, pabeidza White Pass un Jukonas dzelzceļu un ceļotāji bīstamo Chilk^t ceļu pameta. Tagad pavasaris Beneta ezerā vairs nepiedzīvo dīvainu braucamo rīku nolaišanu ūdenī, lai dotos pēc zelta bagātībām. Smaragda krāsas ūdeņi spīguļo slinki saules,gaismā uņ agrie kro» kusi krastmalā spraucas netrau-cēti" caur kūstošo sniega kārtu, kad vecā baznīca lolo savas atmiņas par vietu, kas reiz bija Benetas pilsēta.
imBiilliBlllliBiilllBilHļlIlIBIIIIIBIIIlIBļlIllBjIlllO!^^
10 derīgi zināt piena patērētājiem .
ONTARIO
Nodrošinot augsni, nodrošināsim savunākop
ni: , • ' ■
Tuvākai informācijai lūdzam rakstU vai sazināties personīgi ar
PAMiAMENmĒKAS AIJST^^ STĀVĀ, TORONTO.
(C. S.) Kanādas pilsētās un lielākos ciemos piens obligāti jāpasterizē. Pasterizēšana liozīmē piena iizkarsēšanu līdz tādai temperatūrai (+78" e), kas iznīcinātu slimību dīgļus, bet neietek-m;||u,piena garšu un sastāvu; bet toniēr uzlabotu tā uzglabāšanas iespējas. Barības vērtība nemainās. Visi piena veidi, kas te uzskaitīti, ir pasterizēti. Tirgū uz _ piena iesaiņojumiem atrodam vēl ;J rindu apzīmējumu, kas daudziem patērētājiem nav saprotami, Tamdēļ šai vietā paskaidrojumi, ko nozīmē šie uzraksti; ttomogernsjēts paens ir pārstrādāts tā, lai piena taulcus sašķaidītu mazās daļiņās, kas paliek vienmērīgi sadalītas visā pienā, nepaceļoties tā virsū kā krējums.:':';
?% pienam daļa piena tauku ir noņemta, atstājot 2% piena tauku pilnpiena 3.6%. vietā.
Vājpiens ir pilnpiens, kam noņemti visi piena tauki.
Paniņām ir līdzīga vājpienam barības vērtība. Agrāk visas paniņas bija no sviestošanas, bet tagad lielu daļu paniņu pagatavo, pieliekot pienskābes kultūru vājpienam. .
šok-plādes d^eim pagatavo no piena ar tauku saturu, kas nepārsniedz 2%, pieliekot kakao vai šokolādi ua kādu saldināju-mu. ■
Multipieas ir pilnpiens, kuram viena trešdaļa ūdens iztvaikota. Dzeršanai jāsajauc 1 daļa piena ar 2 daļām ūdens; barības līdzekļiem — jāsajauc 1 daļa pie-m ar 1 daļu ūdens; kafijas krējumam un citām līdzīgām vajadzībām jālej tieši no papes kār bas. :>■':■,■
pienam ar uzkar-
sēšanu iztvaicēts vairāk par pusi tā ūdens satura, tad tas ir homo-genizētļs, atsaldēts, iepildīts skār-denēs un sterilizēts. Lielākā daļa iztvaikoto pienu satur D vitamīnus. Dzeršanai jāsajauc 1 daļa. piena ar 1 daļu ūdens; kafijas krējumam vai citām līdzīgām vajadzībām jālej tieši no skārde-nes; putu krējumam — jāsasaldē līdz saldēšanas punktam un tad jāsakuļ. Kondensēts jideass ir pagata-
vots, pievienojot pienam cukuru» uzkarsējot to īsu laiku, lai. izkau-setii cukuru, un tad maisījumu Iztvaicējot, kamēr cukura saturs ir ap 40 procentiem. Kondensēto pienu lietā galvenam kārtam cepšanai un saldiem ēdieniem.
Jogurts ir pilnpiens,, vājpiens vai daļēji nokrejots piens, kas ir ieraudzēts.
DaUasā, Tex., 72 g. v. L. E. Huffa liķieru veikalā ienācis kāds vīrs un prasījis atdot visu ' naudu, cik kasē. Veikalnieks iz-licies puskurls esam un vairākas reizes vaicājis laupītājam, ko tas vēlas, reizē ar kāju iedarbi-.
nādams signāla zvanu policijai. Veiklais triks pasargājis apķēri-gb liķieru tirgotāju no zaudējumiem.- .
■
72 g. V. somiete Helga: Hirvo. nen, kas bija Titanika bojā ejas pēdējā dzīvā aculieciniece, mdnu si pag. nedēļā Cato pilsētā, ASV. Tvaikonis „Titanic" savā pirmā : braucienā no Anglijas uz Ņujorku, 1912. g. 14. aprilī, uzdūrās ledus kalnam un nogrima Atlantijas okeānā līdz ar 1517 pšsažie-ŗiem. Tikai 150 pasāža©?! Izgm-bās, to starpā Helga Hirvonena.
Iesvētībām Mģātigā i2 latviskas dāvanas,
LOTUS PUĶU
BATHURST IELA, PI teL LE 3.3884, TOR(
IESVĒTĪŠANAS DIENAS
KANĀDAS LATVIEŠU KU APVIENĪBAS SALONll
DR. A. VANAGS
RŌSEBANK ANIMAL HOSPITAL (aj ziemeļos no Hw. 2). RŌSEBANK Rļ
R.R. 3 PIĢKERING^ ONT. Tel. TEnļ
Jābrauc pa Hw. 401. līdz Shoppard Ave,, pēc apm. 1 jūdzi uz aostruniiem lidz Roscbanl
Dr.ROMANPNEWSKY|
Uggadiga prakse sUnuflofisVā^djā, Folijā Speciālists iekšķīgās, sieviešu un vener^ 3537 PARK AVE,, MONTREAL» P,Q,, tel. VI 5-Runfi vāciski un krieviski. Pieņem no i
DĀMU MipĒŖSALONS
3 Westmoreland Ave. (Bloor - Ū Tel LĒ 6-9544, Toronto
ocooQQO<ia'pcodooc>c>oco<a<xx3q TRANSPORTA FIRMAI
Veicam visādus transportus ar modcrnāiļ (mēbeļu, bfivmateriālu u. c). Lūdzam zviuiļ
, LE 5-6619. 941 Dovercourt g
DODOTIES ATVAĻINĀJI]
aiMskatietics
DV GRĀMATNICI .GRĀMATAI
A. Dziļumā - NOKALTIS ZARS - romāns K; Ķēžbera - MAINAS HERCOGISTE - rd
j. Ziemeļnieka — KOPOTI STĀSTU ..........
T. Zeltiņa - DRUPU REPUBLIKA- romfl KALEVALA ^ Somu tautas eps ................
V. Toma — MŪŽĪGA SPĒLE — dzejas ......ļ
Māc. A. Ozols STĀSTI PAR JEZtl .......
Māc. A. Ozols TIGIBAS MACIBA, 3.-4. kl| Aspazijas autobiogrāfija ZILA DEBESS
: ZELTA MAKOI^I .....
j. Ezergailis - ANDRIEVS NIEDRA L. Pērļupe — ZAĻOJOŠAIS ZARS - romAļ T. Vesoss MULNIE ZIRGI - romāns .....
K. Zariņš — KAUGURIESI — romāns..........ļ
MAZAIS KATECIIISMS.........................
Anši. Eglīts - MALACHITAV DIEVS, ron
A. Simsone - ATMIŅAS, atmiņas.............
Klāra Zāle - MĒNESS KOKLE— dzejoļi .:| Velta Sniķere - NEMITAS MINAMAIS -TEODORS ŖEITERS UN VIŅA KOI.U -J. Rļidziāa redakcijā ............................'^...-ļ
Prof. P. Jurēvičš - KULTCKAS SE.IAS ■ S. Lazdiņš - SADEGUŠIE SPĀRNI - romi H. Kreicers - CEĻI UN GĀJĒJI - atmlņa.«j
123 Huron Street, Toronto 2-1
Štālmani Arturu,
ar sievu Annu un dēlu Vovu, meklē nmsa Lonija.
RAKSTĪT: J. A. Brants, 76 Ful-ton Ave., Toronto 6, Ont.
ADVOKA
455 Spiidlļ <Collcge un Tcl. biroj WA 2 611
AMERIKĀ
MO
SPI]
p/MEM wsAi)A
īESmDUMDARBU PASm
0 LAULĪBU un IESVĒTĪBU lELŪGUI ©VIZĪTKARTES, © DOKUMENTUS BIEDRĪBU VAļ 9 KONCERTU PROGRAMMAS, O SARĪKOJUMU BIĻETBSr 9 PLAKĀTUS, DZIESMU LAI t GRĀMATAS un 2URNA1 • VĒSTUĻU VEIDLAPi . u. c.
PASŪTINĀJUMUS PIEŅEM:
LA BIROJA, 123 HURON IELA, T( ONT., CANADA. ™ 0 Pasūtinājumus lūdzam nodot