GEN. TEDLORA ■ ■ NORIETS UN ATGRIEŠMĀS,^
Prezidenta Kenedijū maUārā vadomnielca strcdeģiskķ:^
apsvērumi.
čiem bruņota armija, kas ar komunistu lokālagresijām spēj cī-hītīes - lai kādā pasaules malā tās arī nenotiktu.
Pēc Centrālās pretizlūkošanas aģentūras un ģen. Lemnicera kļūdu izmeklēšanas Klibas invāzijas gadījumā ģēh. Teiloram taf ģad uzticēts vieiis no visas pasaules mērogā svarīgākiem un atbildīgākiem pienākumiem un proti, Sav. .Val$tu militārās stratēģijas izstrādāšana Berlīnei. 1Ē159. gadā ģen.Teilors. kādai kongresā izmeklēšanas komitejai deklarēja, ka Berlīni var aizstāvēt un M tā jāaizstāv, šai jautājumā prezidenta Kenedija militārais padomdevējs savus m-skatus nav mainījis arī šodien,
■ Vašingtonā. Pēc nesekmīgās invāzijas Kubā Sav. Valstu valdība visu neizdošanos vainu mēģināja uzvelt Centrālai pretizlūkoi-šanas aģentūrai un bruņoto spēku stabā priekšniekam, ģen. Lemniceram. Pēdējo kļūdu iz--meklēšanu prezidents Kenedijs uzticēja ģen. Teiloram, kas laikā no 1955.-1959. gadaml bija armijas štāba priekšnieks/ atstājot dienestu "sašutumā par valdības un citu bruņoto spēku nozaru nevērību pret viņa priekšlikumiem. Un proti, ģen. Teilors visiem spē-Miem. mēģināja uzsvērt modernas armijas nepieciešamību arī atomlaikmetā, kamēr , oponenti visu Sav. Valstu militāro varenību gribēja koncentrēt aviģ^ijā un atomieročos, rēķinoties, gandrīz vienīgi ar plaša atmaksas īszbrufcuma stratēģiju. Otrā pasaules kara laikā ģen. Teilors komandēja slaveno 101. izpletņu lēcēju divīziju, īsi pēc Berlīnes blokādes bija agrākās"Vācijas galvaspilsētas komandants un 1053. gadā, Korejas kara. beigu posmā, pārņēmla Apvienota Nāciju spēku vadilsu Korejā.
Kad 1959. gadā ģen. "teilors atstāja armijas štāba priekšnieka amatu, un līdz ar to arī armijas ierindu, viņa akcijas kā n|iilitā-ms tā republikāņu valdības aprindās bija noslīdējušas pavisam aemu. Bet tagad tās strauji cēlušās, pat tik augstu, ka prezidents Kenedijs apgāja visu Bruņoto spēku galveno štābu un par savu militāro padomdevēju izraudzīja nevienu citu kā ģen. TeilQ.ru. Vairākus sava jaunā pa-, domdevēja priekšlikumus prezidents Kenedijs jau akceptējis un var sagaidīt, ka tuvākā nākotnē bav. Valstis koncentrēsies uz armijas stiprināšanu. Savu teoriju šādai' nepieciešamībai ģen. Teilors balsta m faktiem, ka pēc otra, pasaules kara Padomju Savienības ekspansija visur norisinājusies bez atomieročiem, bet ar parasto ieroču, partizānu darbības un politiskas subversijas palīdzību.
Ar ģen. Teilora. nostāju nebūt nav jāsaprot, ka, jauna pasaules kara gadījumā, nebūtu nepieciešamas raķetes un atomieroči. Bet tai pašā laikā aŗī nedrīkst aizmirst, ka komunisti vēl ilgus gadus var turpināt savu lokāi-Bgresiju taktiku.
Sav. Valstīm tamdēļ nepieciešama kustīga, situācijai piemēro-
Sagaidīšāna (ļiezsah vēsa un oM^
.Londonā, II. jūlijā: Angļi Kad padomjugaisa spēku ma-jau turēja gatavībā izritināšanai jors Jurijs Ģagarins: parādījās sarkano paklāju, jo bija ziņas, ka lidmašīnas durvīs, pūlis aplau-sakara. ar padomju izstādes afe- dēja. Viesis, pa krievu^modei, pa-
klāšanu Londonā, ķoļpā ar J. Ģa-garinū varētu pēkšņi; ierasties pats N. Chruščevs. Vēl "vakar nebija īstas skaidrības šinī lietā. Taču šorīt agri jau radio vēstīja, ka no Maskavas izlidojis tikai astronauts Gagārins.
Ķad Padomju Savienības gai-' sa satiksmes kārtējā pasažieru lidmašīna nolaidās šorīt Londonas starptautiskā lidlaukā, Gāga-ņna sagaidītāju pulkā bija ap 4W) personu, to starpā padomju, sūtniecības darbinieki, ziņkārīgo bars un lid).auķa apkalpes personāls. ■
.®j3'®9.®
PORTUGĀĻU
TVAIKOŅA SAVE BOJĀEJĀ PRASA 237 CILVĒKU
DZĪVĪBAS ^ V
Lisabonā..Pagājušās nedēļas nogalē, vētrainā jūra Aust-rumafrikas ūdeņos bojā gāja portugāļu tvaikonis Save, prasot 237 cilvēku dzīvibsis. 2.037 to tvaikonis uzskrēja sēklī, .radot benzīna un munīcijas eksplozijas. Traģēdijas bridi uz nelielā tvaikoņa atradās turpat 500 cilvēku, to
starpā portugāļu karavīri un afrikāņu ogļrači, Pēdējiem brauciena sākumā nebija zmāms, ka kuģa krava isastāv no munīcijas un degvielām), kas avārijai brīdī, izsau(?ot; vispārēju kuģa ugunsgrēku, prasīja turpat ipusi pasažieru un āpkaipes locekļu dzīvību. .
ĪSUMĀ
(D Nule kā aizvadītā četru die- Arktika, nu ilgā nedēļas nogalē atzīmējot Sav. Valstu- neatkarību, satiksmes negadījumos nogalināti 509 cilvēki. Līdz šim, raženākais nāves siena laiks Sav. Valstu autpi-braucēju pļaujā bija neatkarības dienas nedēļas nogale 1950, gadā, kas prasīja 491 lupuri. Kanādā, šogad saraustītās Dominijaš dienas^ laikā no 1.-3. jūlijam; dfflLvi-bas maksāja 43 braucējiem un pasažieriem, šis skaits/ starp Citu, ir par septii;iiem nelaimīgiem augstāks nekā to bija pareģojusi Kanādas lielceļu' drošības padome.
® Līdz ar pieaugošo SaV. Valstu delegātu pārliecību ženēvas atomsarunās, Ica Padomju Savienība nav ieinteresēta atomieroču mēģmājumu pārtraukšanas ligu-ma parakstīšanā, pieaug arī Vašingtonas aizdomas, ka ar savu gadiem ilgo pretestību krievi atturējuši kā amerikāņus, tā angļus no jauniem atomieroču mē.ž:inā-
šādi viļņi; kas tikpat
teicās ar rokas mājieniem. Viēmr gais oficiālais Lielbritānijas Valdībās pārstāvis lidlaukā bija Zinātņu ^ ^ministrijas sekretārs Francis P. Turnbull's. Savā uz^ runā viņš cildināja majora Ga-garina. drosmi, un uzņēmību, doties :ķā pirmajam cilvēkam pasaules, izplatījumā. ,)Eš: ceru, ka būsiet iepriecināts, ciemodamies mūsu zemē." ■
Gaģarins ;parakņāj ās . savas li-, dotāja uniformas kabatās un iz-
vilka, jau iepriekš sagatavotu papīra lapu un atbildei lasīja: „Es uzskaitu šos apsveikuma vārdus kā cildinājumu manai Valstij un padomju tautai, kuras pašaizliedzīgais darbs radīja priekšnoteikumus pirmajam lidojumam ārpus Zemes atmpšfairas." Tālāk Gagārins uzsvēra, ka viņš ūn; padomju tauta Vēlas darboties pasaules imiera labā un pateicās Lielbritānijas rūjpnieku orgamzā-cijai, kas palīdzējusi sarīkot Londonā padomju ražojumu izstādi.
Padomju astronauts ciemosies Anglij ā četras dienas, viesodamies arī nule atklātajā izstādē.
EĒDiGAIS TIEGOTĀJS
Padomju Savienībā as> gu gaļas propaganda neatrod dzirdīgas ausis.
Fakts.
'^iniiiiiffiiniiiiigiiaiiiiiaiiBiisiiBiiiu^
ii!iiiH!aiiii!gaiiii{K..o>ņiEBuii'e;iu.i9
: Visa .pasaule gandrīz vienbal-. sīgi atzīst, ka Padomju Saviēni-bas riiinistru prezidenta draudi parakstīt atsevišķu miera līgumu . ar Austrumvācīju un nodot pievadceļus Rietumberlīnei Fan-kovas' valdības rokās, radījuši: lielāko saspīlējumu kopš otrā pasaules kara beigām.: šiem diem eventuāli īstenojoties, ;;yar izcelties 3. pasaules karš-, Bet tādā gadijumā'kaŗā nebūs iesaistīti tikai Rietumi, bet arī Padomju Savienība. Un vai to Ghruščevs var atļauties? .
Apskatoi pašreizējo situciju no saimnieciskā viedokļa, jāuzsver, ka iChruščevs karu loģiski vār atļauties tikai tad, ja viņam ir ne-a,pgāžamas garantijas par ātru uzvāru. Un tādu viņam nav. Ķā no komunistu Ķīnas, tā no Austrumeiropas satelītiem un, arī pa-
labi var nozīmēt arī atomieroču mēģinājumus, pēdējos gados vai-
centrs vienmēr saskatīts kaut'^eP^r^^tas'ziņas par chroms-kur padomju territorijā, i«r^.«t,o^^^,-,1,11^1, K-nnīnmRhi
® Uz prezidenta Ķenedij a rīkO' jūmu; no; apcietinājumā atbrīvots smadzeņu augoņa rezultātā redzi zaudējušais amerikāņu komunistu vadonis Vinst?ons, ko savā laikā ieslodzīja par sazvērestības gatavošanu pret Sav. Valstīm. Vinstōna vārds nesen bija starp tiem apcietnātiem komunistiem, kuŗiis Kastro solījās ap-apmainīt pret trim 17 aprīļa invāzijas vadītājiem; Kā no politisko cietumnieku, tā dzīvo dvē^ sēļu apmaiņās pret traktoriem Kubas min. iprezidentam nekas neiznāca. Sav: Valstī nodibinātā līdzekļu vāksaiias bconitejā tagad likvidējusies; gala vārdā iesakot Kastro, ka viņš nedabūs
kujpāitikas trūkumu. Komunistu Ķīna to mēģina aizpildīt ar labības pirkumiem Kanādā; Polija — ar palīdzību no Sav^ Valdtim, Padomju Savienībā — ■vienkārši atsakoties palīzēt saviem trūkumā nonākušiem satelītiem, kā plem., Austrumvācijai, kur atkal ievesta pārtikas racionēšana. Kara ga-dījuniā, protams, brīvās pasaules labības tirgi komunistiem būs slēgti. Un tā kā Ghruščevam naV nekādu garantiju, ka viņš Rietumus varētu sakaut zibeņkaŗā. kā to, piemēram; Vācija otrā pa-
saules kara sākumā izdarīja ar Poliju un, tā kā," kaut vai vienkārši pārtikas trūkuma dēļ. Padomju Savienība ilgāku laiku karu nevar atļauties, tad ir iemesls secināt, ka Berlīnes ķrizē arī šoreiz tālāk .par Chruščeva draudiem neaizies.
No politiskā viedokļa raugoties, Ghruščevam nopietni -jārēķinās ar Āustrumvāciju. Kamēr Maskavas acīs miera līgums im Aust-rumvācijas neatkarība nekad nebūs nekas vairāk kā vienkārša fikcija, vācieši savu brīvību var sākt ņemt nopietni. Ka Austrumvācijai ir savs sacelšanās potenciāls, pēdējās strādnieki pierādīja 1953. gada 17, jūnijā, Citiem vārdiem, ar Austrumvācijas brīvību un tās iespējamām sekām ehruščevs nevar spēlēties.
Tō pašu, ko, Auštrumvācija, Ghruščevam daudz lielākā mērogā parādīja Ungārija, mazākā ■mērā Polija. Albānija ir atkitusi no Maskavas un jpārgājusi Pekin-gas gādībā, čēcboslovakijā rio-tiek plašas tīrīšanās, tāpat Bulgārijā. Nav tāda AtistrumēirOpas satelīta, uz ko Padomju Savienība briesmu brīdī varētu paļauties. Tādēļ, Ja Ghruščevs Berlīnes dēļ sāk karu un Rietumi tur dofcoi vārdu tās aizstāvēšanai, var puslīdz droši rēķināties ar maš-
Boss: Veikals jau divi nedēļas kā atvērts, reklāma pamatīga, bet pircēji kā nenāk, tā nenāk." (St. Louis Post-dišpatch)
nedz prasītos 28 milj. dolāru, pat jumiem, kamēr paši tos visliēlā- he divdesmit astoņUs dolārus, kā : slepenībā, turpinājuši; visu' © Adlejs Stīvensons, Sav. Val-konferences laiku. Visjaunākās stu sūtms- Apvieriōtās : Nācijās
ziņas saņemtas no Somijas, kur stāsta, ka -Kubas invāzijas pir- ko, neviens vienīgs Dienvidame-seismografi uztvēruši ..zemestrī- mā dienā pie viņa, uzbrukumam rikas pārstāvis vairs nelicies^ par ti apmācīta un parastiem īero-ices" viļņus ar centru padorhju laimes vēlēta ieradusies visu Dien-j viņu ne zi
vidamerikas TeRubliku delegāciju pātstāvji; t>trā dienā, kad situācija vairs neliķusies tik rožaina, viesu skaits sarucis .uz deviņi. Trešā dienā, kad invāzija jau pierādījusies par galīgu fiaš-
9 Ņujorkas štata amatieru ša-cha meistarībā starp iO spēlētār jiem labus panākumus guva 3 latvieši. Piecu kārtu turnīrā Laimonis Zvaigzne ieguva 3V2 punktus. Turnīrā neuzvarēti palika Visvaldis šmits un Gunārs Zvaigzne, katrs uzvarot 1 spēli un pārej ās 4 spēļēj ot neizšķirti, tā sasniedzot 3:2 rezultātu. 0 Maršala šacha klubā, Ņujorkā, amatieru turnīrā Jānis Pa-miljens ar 5V2:2V2 sniegumu ierindojas piektajā vietā. © Pokipsij as (N. Y.) pilsētas abu šacha klubu ātršpēles apvienotajā turnīrā uzvarēja amerikānis Janiels, bet dalītā otrā vietā ar 3:1 rezultātu ierindojās Visvaldis šmits un Gunārs Zvaigz-
(D ASV Šacha federācija oficiār li paziņojusi izraudzītos šachis-
KAS IR
(Pārnesums no 4. Ipp.) Kuveita nav nekāda lielā un nepārskatāmi plašā zemes mala, nekāds ^milzīgais ; lielums'V ko neviena mūsdienu vara nevarētu palaist nepamanītu, n© arī tās daoas apstākļi pārlieku pievilcī-
• jiem un šeichu pastāv nolīgums krastā. Pretējā krasta zemei Iiļa-par peļņas sadali uz pusēm: 50% ļnai, — ķā tas ņēsert pierādījās, šeicham, tikpat naftas sabiedri- 'saspīlējumu brīžos viegli panākt,
Kad 1958. gadā Japānas naftas sabiedrība ipanāk, ka tai nodrošina tiesības izmantot naftas atrād-
im
maksājot pār to Kuveitai Šaudi Arabijai 57% no saprotams, ka šeichs vēlētos, lai
gi. Aizņemot Arabijas tuksneša,nes neitrālās- joslas piekrastē, izgriezumu Pērsijas līča rietumu piekrastē 15.000 kVļ. km kopplatībā, Kuveita, kā redzams, nav nemaz lielāka par mūsu Latgali neatkarības laikā (15.680 kv km — Tagad Latgalei jau izgrauzts I jumus tam^ tomēr krietns robs Abrenes apkaimē), ļ devies panākt.^ Iedzīvotāju šai nelielajā valsti-1 ASV intereses iesaistītas
maksātu tikpat. Līdz šim grozī-
vēl naV iz-
ari
ka kuģu kustībā uz Basru rodas traucējumi. |
Nav nemaz ilgi. jāgaida, kad pēc ^JKuveitas patstāvības del^ilā-rācijas Irākas premjers atklātībā paziņo, ka. uzskata Kuveitu par Irākas sastāvdaļu, ka agrākais līgums ar Angliju bijis vil-
arī pārējās koncesiju turētājas tojums, nopirkts par 14.000 ru-^
pijām, un ka pašreizējo vienošār noš parakstījušas neatbildīgas personas. Kasims vēlaķ Izsaka savu nodomu aneksēt šeicha ze-
» satelitvalstusacellanos
pret krieviem. To, protams, sa- 31. jūlijam. Pamatsastāvā ieda-prot arī pats Chruščevs, un tas lits Ivars Kalme, bet kā pirmais ir otrs iemesls, kādēļ grūti iedo ļ rezervists Edmars Mednis. Kā māties, ka Padomju Savienība ' zināms, pagājušā gadā Ļeņingra-Berlīnes dēļ gribētu riskēt ar ka- dā ASV vienībā, ar Kalmi un
Medni ierinda, uzvarēja, atstās jot 2. vietā Padomju Savienības komandu. V. š.
ŗu un komunistu nīcināšanu.
impērijas iz-
® ® ® ® ® ® ®®®®®;®®'®
:jxjiJXJiJX>'XJtJTj!ņ
fEmĻMJzU MĪTNES
ņā tikai ap 206.000, starp tiem kādi. 3.900 eiropiešu. No tā redzams, ka Kuveitas atzīšanā par patstāvīgu valsti šoreiz nav svarīga ne tās nelielā platība, ne tuksnešainā daba, ne mazais iedzīvotāju daudzums, ne arī „tautas gribas izpausme", bet kaut kas cits. Kas tad? Lūk, nafta. . ■Tiklīdz atklājas, kai šai zemes malā zem tuksneša klajumiem paslēptas pasakainas dabas bagātības, Kuvo^ōa vienā rāvienā nokļūst pasaules uzmanības degpunktā.--Zīmīgi, ka lielo Burga-nas naftas lauku zemes vidienē -pašreiz izmanto britu (Britisli Petroleum Gompansr) un ASV (American Gu 1 f Oil Oorpora-tion) naftas sabiedrības kopēji, • veidojot'pazīstamo Kuveitas naftas kompāniju (Kuwait Gil Co.). Acumirklīgā situācijā tam, ka te iesaistītas arī ASV intereses, va-, - srētu būt krietni liela nozīme Tuvo Austrumu līdzsvara sabalansēšanā.
: No Burgunas atradnēm, pa cauruļu vadiem aHigsta labuma „ze-mes eļļa plūst uz svarīgo naftas ostu Mina-el-Ahmadi Persijas līča krastā; Kuģu piebrauktuves te .. ir dziļas un -ostas ierīces izvērstas, tik plaši, ka spēj 'Vienlaicīgi uzņemt un apkalpot 5 tanku kuģus. Turpat ierīkota arī samērā liela naftas rafmērija, kas tomēr pārstrādā tikai nelielu daļu. Jau kopš 1951. gada, starp ,Bur-gunas . naftas lauku- izmantotār-
Kuveitas neitrālajā joslā. Kāda mi un izplest Irākas robežaslīdz ASV naftas sabiedrība (īndepen- Kuveitas dienvidi.ēm. aent Oil Gompan,y) jau 1948. ga- ļ Mēs gan > esam pieraduši, ka, dā saņem koncesiju meklēt un valstsvīri dļ^žkāŗt tikai „mētā izmantot naftas atradnes ņeitiā- 'jas" ar draudu vārdiem, kāda ie^' _lā joslā. .1953. gadā te- patiešām cerēta nodoma sekmēšaiiai, vai laimējas uziet diezgan bagātus. kādu '., sava pretinieka nodomu naftas laukus, kas šai laikā jau aizkavēšanai. Tā arī par Iraka^ dod savus 29,4 milj. mucu gadā. premjera draudiem aneksēt Ku-Tādā kārtā mēs redzam, kas īsti veitu ār varu, pasaules presē se-pievelk pasaules varu uzmanību ko atzinums, ka tas tikai zināms nelielai Kuveitai. Tas ir mūsdie- manevrs, lai aizsteigtos priekšā
nu rūpniecības dzinējspēks un „asinis" — nafta.
Pats - galvenais' šīs naftas že--mes mezgls — galvaspilsēta uņ^ jūras osta — Kuveita, nelielas pussalas galotnē pie ieejas no •Persijas līča mazākā ierobā — Kuveitas līcī. Par Kuveitas ostas izcilo nozīmi liecina tas, ka te kārtēju satiksmi uztur- 27 starptautiskās kuģu līnijas, un ka Kuveitas lidosta ieslēgta 11 gaisa satiksmes starptautisko sabiedrību kārtējo lidojumu ceļu tīklā.
Kuveitas pilsēta un osta līdz ar to'izceļas kā visas šeicha valsts lielākais lepnums un savā ziņā modernās civilizācijas spilgtākais veidojums Persijas līča krastos,: bet reizē ar to nozīmīgais ceļu mezgls modina un pastiprina Irākas tieksmes pārņemt šo novadu savā varā.. Irākai pašai tiešas pieej as Pērsi j as līcim nav. Basra, vienīgā jūras kuģieiņ pie-ietamā Irākas osta atrodas krietni dziļi iekšzemē, šatelarabas
jas draudzes viesmīlību, kas pat ka. Rietumu,apgabala draudžu bija parūpējusies, lai konferen- 'rosīgā darbība un nepārprotamā ces noslēgumā,, doc. E. Vīnerta ■ draudžu augšana ir ķīla nākotnes un doc. M. Vīnertes vadībā viesi saglabāšanai.
Apvienotās Arābu Republikas vadītājam , Ņaseram, ^ kas arī tīko pēc Kuveitas.
Ievērojoty ka pēc Kuveitas naftas laukiem tīko arī Šaudi Ara-bija, šī nelielā zemīte nonākusi triju.arābu valstu interešu un ambīciju lokā, kurām katrai savi uzskati un nostāja iepretim Rietumu un Austrumu duālismam. Turklāt katra no tām uzskata savu nostāju un savu orientāciju par vienīgo pareizo visas arābu pasaules apvienošanas centienos. Blakus tam krīt svarā arī milzīgās atšķirības kulturālā un Dlītiškā attsītibā šo valstu starpā. Nevar noliegt, ka tiem arābu vadītājiem: pilnīga taisnība, kas norāda, ka arābu zemes bagātības pieder. visiem arābiem un ka ienākumi rio tām izlietojami kopējiem mērķiem, ne tikai atsevišķa šeicha un viņa ģimenes locekļu vajadzībām, tomēr — kā panākt šo bagātību izlīdzināšanu, vēl nevienam nav izdevies atrisināt. ■
Pašreiz Kuveitas šeichs par naftu ieņem ap 400 miljonu do^ laru gadā. Cik zināms, diyi trešdaļas tas mēdz noguldīt Londonas un Ņujorkas. bankās, pie kam viņam jaut varētu būt uzkrājies pāri par biljonu dolarU liels kapitāls. Kuveitas šeichu padzenot un zemi aneksējdi, šī milzu summa: varētu palikt ārpus aneksētāja smedzamibas. Varbūt tāpēc arī Irākas premjers piedāvā Kuveitas šeicham pārvaldnieka postem viņa zemē pēc tam, kad tā būs aneksēta.
No visām trim Kuveitas bagātību tīkotājām visvājākā izrādās Šaudi Arabija.TāS; l^aspēks tikai ap 3.0(K) vīru, iepretim Irākas krievu ieročiem, tankiem un lidmašīnām bruņotai 60.000 vīru armijai. Apvienotās Arābu Republikas vadītājs Nasers pašreiz nonācis asā konfliktā ar Padomju Savienību, bet arī ar Rietumiem tam nav sevišķi lielas draudzības. Tāpēc ari, neraugoties ne uz agrākajiem draudzības apliecina- | jumiem, ne arī uz ļoti sirsnīgc> Apvienotās Arābu Republikas apsveikumu Kuveitai patstāvības izsludināšanas dienā, grūti pielaist varbūtību, ka; šai brīdi. Nasers varētu kaut ko vairāk darīt naftas valstiņas pārvilkšanā savā pusē, kā vien pateikt dažus siltus vārdus.
Ar Irāku pašreiz ne Kuveitai, ne.Rietumū pasaulei nav sevišķi f draudzīgas- attiecības. Jāatceras, kad priekšvtrim gadiem Irakā.' krīt monarchija ļin šī. starpupju.| zeme pārveidojas ..republikā ļ (1958. g. L janv.); tā izstājas I no Rietumu aizsardzības savienības (Bagdades pakta) ūn_ nonāk Pad. Savienības ietekmē.
Nafta gan vēl arvienu turpina plūst it kā nekas nebūtu atgadījies, bet atliek tikai atcerēties, ka saspīlējuma brīcH Irākas naftas vadus, uz Vidusjūras . os'J'm iespējams viegli pārraut, kā 1957.
gadā, un kādas tam sekas, lai redzētu, cik uzmam'gi: te jankcjas, lai ■neizraisītu- jaunu katastrofu.
(Pārnesums no 1. Ipp.) cinatas ziedot pārvaldei $2,00 gadā no katra draudzes locekļa, i • Konferences • trešā diena pagāja slēgtā mācītāju sēdē, kur galvenās rūpes un debates bija par jaunatnes un bērnu darbu. No debatēm izauga atziņa, ka mūsu draudzēm steidzīgi jānoorganizē savi jaunatnes piilciņi, lai pasargātu mūsu; jauniešus no aizraušanās ar sēkularismu un dotu iespēju jau 1982. gadā sarīkot kristīgās, jaunatnes dienas Rietumu krastā.
Trīs vērtīgas dienas pagāja nemanot, baudot Ziemeļ-Kaliforni-
un delegāti redzētu pirmo latviešu operas izrādi šai krastā. Do-niceti vienu stundu garā, agrāk archīvos aizmirstā, opera Rita bija jautra, asprātīga un pavisam labā sniegumā. Klausītājs domās atkal sēdēja Rīgas operā un gii-va sparu savam rītdienas ' dar-bam.
Paldies namatēviem un mātēm! -
Nosūtot telegrammas archibīs-kapa tēvam uz Eslingenu un LEL-DA priekšniekam māc. A; Vein-bergam uz Vašingtonu, konferenci slēdza, lai nākošo gadu satik-': tos Seatlā, pasaules izstādes lai-
KANADAS BAZNĪCĀS
TORONTO
M5c. A. Lftsas, 50 Dewson Si, Toronto Ont.. fcri. LE 6-2510. Sv. Jāņa draudze Toroņto.
16.- jūlija ritā svētbrīdis Saulainē.
23. jūlijā, pulkst. 2 p.p. dievkalpojums Jāņa "baznīcā. Diev^ kalpojumu noturēs stud. theol a. Vanags. Draudzes mācītājs šajS svētdienā piedalīsies jauniešu ie-svētes dievkalpojumā Londonā Ont. ■ :
30. jūlijā — rīta svētbrīdis Sauv lāmē. , I
6. augustā, pīkst. 2 p.p. dievkalpojums Trīsvienības baznīcā.
13. augustā, pīkst. 2 p.p., dievkalpojums Jāņa baznīcā.
20. augustā — rīta svētbrīdis Saulainē ,.. , "
Māc. A. Brieffls. 191 Fenin Rd., Toronto. tel. PL 7-2739.
Toronto Austrumu ev -lui ]a,U viešu draudzes dievkalpojuma notiek Sv. Barnaba baznīcā, 3611 Danforfch Ave.
16. jūlijā, pīkst. 2,30 p.p. iesvētīšanas dievkalpojums ar dievgaldu Sv. Barnaba baznīcā. I
Māc, J. Prauliņš, 22 Academ^ St., Apt. 3, St. Catharines, Ont. Tel. MU 5-5098.
Londonas latv. ev. . ļut. draudzē, Trīsvienības lut. baMcā» Oxford un Colborne St.
Jaunatnes iesvētīšana un diev-1 galds 23. jūlijā, pl. 1,30 p.p.; mācītāji: Arnolds,Lūsis no'Toronto un Jānis Prauliņš, dziesmu lapiņas.
Sv. Katarīnas latv, ev. lui draudzē Kristus lut. baznīcā, 140 Russel Ave 16. jūl. pl. 3.30 p.p. Jaunatnes iesvētīšanas dievkalpojums ar dievgaldu. Dziesmu lapiņas. Māc. J. Prauliņš.
; HAMILTONA. Hamiltonā, latv. ev.-lut. Kristus draudzē, 18 Victōria AVe South^ svētdien, š. g. 16. jūlijā, pīkst-. 11 pr. p., apvienots pieaugušo un bērnu dievkalpojums. .Māc. E. Pāvasars. .
MONTREM Trīsvienības ev.-lut. latviešu draudzē Montreālā.
Mācītājs Arturs Voitkus, 3438 Rosedale Ave., Montreal 28, P. Q., tel. HU 9-3224. Dievkalpojumi notiek 4345 Marcil Ave., Jāņa ev.-lut. baznīcā.
Svētdien, 16. jūlijā, dievkalpoj. pīkst. 7.00 vakarā.
Svētdien, 23. jūlijā dievkalpoj. pīkst. 7.00 vakarā.
Svētdien, 30. jūlijā dievkalpojums nenotiks. I
Svētdien, 6. augustā, dievļ^al-pojums pīkst 7.00 vakarā.
Montreālas St. Paula EvAvd. baznīcā māc. Viestura šēfera dievkalpojumi notiks: ' 15. jūlijā, pīkst, 7 vāk. svētvakara dievk. Montreālā, Presbiteriaņu baznīcā (Hutchison un Viateur ielu stūri).
23. jūlijā, pīkst. U no rīta, tēr-vetē.
Hiagara Fails, (Ont.) latv. ev;i lut. draaidzei, anglikāņu Sv. Jāņa bazm'cā, 580 Portage, Rd., š. g. 6. augustā, pl. 2 p.p., dievkalpojums.^ Dziesmu grāmatas. Māc. J. Prauliņš,
TORONTO BAPTISiro. cira-ddzes dievkalpojumi sviētdi©^ oās pl. 3 p.p. un trešdienas pi. J Bībeles vakari Wairna'' Roa<i oazriir»" talpāa
HAimtTONAS LATVIESID BAPTISTU .MISIONĀRU. UevkaiiroJTsmf notieK Stanley Ave.. baptistu baznīcā. Snieda ':"-i.<? earins- naskaldr<'xtT«ļi:>.:--
Bībeles studēšana un ificBana"} '^'nda" 'rcairiT nedēlu JA 9-100'/.
Toronto latviešu misiones kārtējie dievkalpojumi notiek sestdienās, pīkst. 8 vakarā — 14 Park Rd., Bloor pazemes pieturas tuvumā. Svētdienu ritos pīkst. 10.45 -11.00 garigs radio raidījums — Bridis ar Die\ni. Vilnu gapms 1350 — Ošavas raidītājs. Tel. Ami r 4218. ■