^ - LATVUA AMERIKĀ' Sestdien, 1981. gada 29. jūlijā. Nr.
3. LATVIEŠU
TORONTO no 1-4. septembrim 19-61. gadā
29.
Ž.se'
SESTDIEN, 2. ge
2. se
2. se
SESTDIEN,
h4
SESTDIEN, ■ .2, septembn
■3. septembri
. 3.LATVIEŠU
Dziesma latvjus
viem,
dziesma tautu ceļ.
MĀKSLAS_ IZSTĀDE
Atklāšana pīkst. 19.45 Public Library Cōllege & St. George ielu stūri). Piedalās gleznotāji no ASV, Eiropas un Kanādas. Izstādē atvērta līdz 3. septembrim pīkst. 18.00. Ieeja brīva.
DAIĻAMATNIECĪBAS IZSTĀDE
Pīkst 9.30 Sv. Andreja baznīcas zālē (Jarvis & Carlton ielu stūri): Redzēsim ASV un Kanādas daiļamatnieku darbus.
Tnvpitdāiļdmatnkčības tirdziņš.
Ieejabriva.
FILATĒLIJAS IZSTĀDE
Pīkst. 10.00 Sv. Andreja baznīcas zālē (Jarvis & Carlton ielu stūrī). i Izstādē piedalās 33 filatēlisti no visas brīvās pasaules. Turpat varēs iegādāties 3. Latviešu Dziesmu svētku propagandas aploksnes un markas; darbosies arī pasta kantoris. Izstāde atvērta no 2.-4. septembrim.
TAUTAS DEJU SACENSĪBAS
Pīkst. 9.00 Central YMCA, 40 CoUege St. ' ' Ieeja pret ziedojumiem.
RAKSTNIEKU CĒLIENS Pīkst. 11.00 Canadian.Legion Hall, 22 College St. Savus darbus lasīs: Elza Ķezbere, Zenta Lieļ)a, tiugo Pūriņš, Jonass Miesnieks, Ģirts Salnais, Velta Toīha,^ Ingrida Vīksna un Artūrs Voitkus. Sekos pārējo ieradušos rakstnieku parāde. : īeeja:$1.50, un $1.00.
SPORTA SPĒLES
Pīkst. 11.00—15.30. Jarvis Collegiate Institute (Jarvis & Wellesley ielu stūri).
Vīriešu un sieviešu volejbola un vīriešu basketbola sacensības st^ ASV un Kanādas izlases vienībām.'
Ieeja: $1.00. Bērniem līdz 16 gadiem $0.25,
S V Ē^T EU KONCERTS
Sākums pīkst. 11.00 MAPLE LEAF GARDĒNS, 60 Carlton St. ' >
Svētku runa
Dmglas S. Harkness, Kanādas aizsardzības ministrs. Piedalās 36 koru vienības ar 1379 dziedātājiem no Sav. Valstīm un Kaiiadas.
Virsdirienti: Jdnis Cīrulis, Arnolds Kalnājs, \ Jānis Norvilis un Bruno- Skulte.
Paredzēta tautas tērpu un koru godalgošana.
Ieeja: $3.50, $3.00, $2.50, $2.00 un $1.50.
SVĒTKU-BALLS. ./
Divi lielākajās deju zālēs PALACE PĪĒR un CLUB KINGSWAY, SWANSEE. Lakeshore Rd.; 100 Queensway
Spēlēs Armanda Krūmkoka un Femenettes (dāmu).
orķestri.
Sākums pīkst. 20.00. īeeja/ieskaitot galdiņu, ■-- $2.50. . JAUNDARBU KONCERTS
Pīkst. 10.00 LansdowneTheatre (Bloor & Lansdowne. ielu stūri).
Programmā^ pai'edzēti visi dziesmu svētku jaundarbu konkursā godalgotie darbi, kā arī citas jaunas, kompo- . zīcijas, jauktā koŗa„Dama'*, dubultkvarteta „Ealvis", . ?. Geistauta, baritons, T. Ķēniņa, klavieres, A. šturma, flauta, D2. Treimaņa, Mii), izpildījumā. Pie klavierēm J. BogdanopaNārunaun V. Leinvehefe-Langenfelde.^ Ieeja $2.50 un $1.50; bērniem puscena.
TAUTAS DEJU LIELUZVEDUMS
SVĒTDIEN, 3. septembri, pīkst. 13.30 Varsity Arēna Bloor St. (pie Bedford ielas).
Pieteiktas 15 deju kopas ar 250 dejotājiem no ASV,
- Argentīnas- un Kanādas.
Dejas pavadīs pūtēju orķestris un sieviešu ansamblis V. Svennes vadībā.
Ieeja $2.50 un $1.50; bērniemlīdz 16 gadiem $0.50;
jauniešu grupām puscenas visās vietās.
TEĀTRA IZRĀDE
3. septembri; pīkst. 17.00 Lansdowne Theatre (Bloor & Lansdowne ielu stūri).
Annas Brigaderes pasaku luga ;,Prmce5e Gundega un Karalis Brusubārda^'.
liligu sagatavojusi Em. Kalniņa - Znotiņa. Dekorators
— Edg. Krūmiņš.
Ieeja: $2.50, $2.00 un $1.50, bērniem līdz 16 g. puscenas.
SVĒTKU ATVADAS
Pīkst. 11.00—18.00 „SĪDŖABEN:e". No Dziesmu svētkiem mājās braucot, šai skaistajā latviešu vasaras ciematā vēlreiz varēsiet tikties ar draugiem, dejot pie ragu mūzikas un vērot jautras sacensības un uzvedumus. Atspirdzinājumi.
Ieeja: $1.00; bērniem līdz 16 gadiem ieeja briva.
•: DZIESMU SVĒTKU ĪNFOEMĀCIJAS. BIROJS, Sv. Andiela biaznīcā < Jarvis & Carltum). Tel WA 4-15S3.
BIĻETES visieni sarikojitmiem, izņemot Svētku koncertu, saņemamas Toronfco puķu veikalos ,„CALLA", „IiOTUS" un ,>VENUS", vai pa pastu: 3.i Latviešu Dziesmu svētku rīcības kjomiteja, 47 Keorstone Aveniie, Toronto 13, Ontario, Canads,
Pieprasījuma veidlapas biļešu pasūtināšanal pa pastu jau dabūjamas visos latviešu centros, organizācijās un pie koriem.
BIĻETES uz Svētku koncertu dabūjamas pa pastumo Maple Leaf Gardens, 60 Carlton Street, Tononto, Ontario, Canada, bet sākot ar 14. augustu ari uz vietas no 'Maple Leaf Gardens
kases.
3. LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKU KANĀDĀ RĪCĪBAS KOMITEJA.
ZILĀS
DON AVAS Sm) Tis i. JA iN ii. V JbikSME UN VĒLĀKAIS UZVAR AS GĀJIENS
Valsis var lepoties ar tādu- sla-vu> kādas nav nevienai citai; dejai pasaulē, to ar sajūsoīu im aizrautību dej,ojiišas vismaz četras cilvēku paaudzes, un tā pievilcība nav zudusi vii mušu 'dienās., šodien tp mēdzani uzskatīt par. vienii no pieklājīgākām un šoiidakām dejām, kaut gan sākumā ļaudis to mēdza dēvēt par nemijralisku uii piedauzīgu; Pat Vācijas ķeizars Vilhelms 2. savos pirmajos valdīšanas ■ gadPS noliedza dejM valsi galma bāl-leš, motivēdams šādu rīcību ar ūo, ka deja ir .netikumīga un kur skan :ram4a-ta, rsm-ta-ta, cur nevainība, bēg no zāles". Tā ^ tas bija; toreiz, kad komponēja ' uii slavas laurus saka plūkt vē-: iākais valšu; karalis , Johans
tomēr nekļuva, jo nobijā -veikal- gāš kcmpDnists lēnām kāpj lejā vu uzvaras gājienu Eiropā; Viņš
nieks, apmierinādamies tikai ar; 250 guldeņiean honorāra. Vēlāk izdevēji gan iedeva vēl nelielu papildu prēmiju. Tačii"vismaz slava, bija mantota, uz ko drīzi atsaucās Amerika, aicinādama slaveno valšu komponistu diriģēt savus darbus 1872. gadā Pasaules miera svētkos Bostonā. .
Bija izbūvēts īpašs; nulzīgs paaugstinājums lielajā stadionā, lai visi 20Q.OOO klausītāji, varētu labi saredzēt ievērojamo Eiropas viesi. 50 palīgdiriģenti un 1087 mūziķi gaidīja viņa zižļa mājienus, kori bija ap 2(J,000 dalībnieku. Aizturētu elpu plašā audifcc^ rija vēr<oja diriģentu stājamies pie savas augstās. pļilts, lai vadītu grandiozo superkoncertu, ko-
Strauss. Dcnavas metropolē Vi-' ordinēy'j.i tūksti'išgalvāiho izpildī-nē, viņš kopā ar Lanneri sarak- ļ tāju pulku. Par savām izjūtām stija milzums valšu, bet he visi pats komponists vēlāk, presei iž-tie iekaroja pāsaiiles slavii un. teicās: „Tā nu es stāvēju pašā cilvēku sirdis. Vislielāko populā- augstākajā podiuma vietā, nobi-ritāti Johana štraiisa valšiena^ saskanīgi paklausīs ma-
maritoja ,,Pie skaistās zilās po- niem mājieniem' nepārskatāmie
navas", ■ kurš uzrakstīts tieši 95 gadus atpakaļ.-Pirmo reizi to at'
mūziķi un koristi. Taču palīgdiriģenti . acīgi; padeva:.^vajadzīgās
pa podiuma kāpnēm; Viņa-vienī- uzrakstīja pavisam 16 operetes, gā vēlēšanās ir atpūsties, atslo-' Meklēdams iedvesnii melodijām, gat saspīlētos nervus, taču sa-' j ūsmiņātā publika strausam tK> nenovēl: nepārredzams aūto-gramuliidzēju" pulks ierauj to savā vidū,"citi grib dabūt atmiņai viņā tumšo matu sprogu, ko glabāt medaljonā;, vēl-citi ētikai-roku paspiest slaVenajain; eiropietim. Laimīgā kārtā koiicerta rīkotāju aģents - amerikānis bija parūpējies par melnās suņa vilnas atgriezumiem, ko izdalīt kārajiem suvenīru vācējiem, kā Strausa matu sprogas.
Sekmīgā: Amerikas turneja pildīja komponistu ai* pašapziņu un, atgriezies Eircpā, viņš nodevās jatmu darbu radīšanai pilnā jaudā. Slava bija nodibināta, par to rūpes atkrita Un publika apjūsmoja katru jaiinu darbu. Pavisam Johāns strauss uzrakstījis 479 valšuSs, bez tam vēl 17 darbus, kuļ^em nav pievienoti opus numuri.
Dažus, gadus vēlāk, kādā Vīnes slavenajā Konkordijas biJi-
skaņbja 1866. g. 13. augustā Dia-1 zīmes tālāk katrs :savai ^rupai>^ nas zālē, Vīnē, bet iņetodijai no- un laimīgi iznāca tā, ka visi rei-
Johans strauss daudz siaigaja pa Vīnes mežu, arī Donavas Krastiem, ieklausīdamies dabas vaJiOdā. Vīnē viņš bija nodibinājis savu orķestri, kuru ari pats diriģēja. .
188®. ģ. maijā komponists smagi saslima. Vēsts zibeņātri izplatījās un visa pilsēta likās staigājam klusi> it kā uz pirkstgaliem, jūtot līdzi savā iemīļotā dēla ciešanām,
lāpaša gada 3. jūnijā strausa orķestris deva koncertu ar atvie» totāju diriģentu pie pults. īsi pirmspnogrammas beigām atsteidzās ziņnesis, nododams or^ ķestŗa vadītājam kadu vēstuli. Tas lasīja, tad pēkšņi pārtrauca koncertu takts vidū.
Klusēja mūziķi un publika. Visi saprata notikušo. Klausītāju i^ulk^ godbijīgi piecēlās, kad orķestris klusināti sāka atskaņot „Pie skaistās, zilās Donavas".
Vīnes valšu karalis bija miris. Johana strausa slavas un panā-
lē, kādreizējais Ķelnes sinago- kumu apvītā dzīve noslēgusies, gas kantoh un toreizējais teāt- bet Zilā Donava vēl šodien tur-
visu mūžu neaizmirsīšu," komponēt operetes, jiO tanī laikā tā izskan televīzijā un radiofon^Ds.
ļGālīgi nosvīdis^ koncerta bei- šis dziesmu spēļu žanrs sāka sa-^'a^^ Itodei.
PA TORONTO PILSĒTAS VĒSTURES LAPPUSĒM
(G. S,) Vecais Tonoņto BJrt York, ko tagad visai rupīgi_ restaurējusi pilsētas vēsturēs valde, atrodas starp dzelzceļa stigu labirintu uii rūpniecības celtnēm, kas iziet uz Torpntjo Lakeshore bulvāri, asbotdaļu jūdzes no
ezera krasta. 1812, gada vasarā, J Tanī ietilpa 12 lielgabali ar ap-
1813. gada 27, augusta agrā ritā ļZuda, Pulksten 2:30 pēcpusdienā, Jorkas garnizons redzēja pie ap-, kad Amerikas koloniālisti sS-vāršņa parādāmies 16 burenie- sniedza garni^na baļķu mītnes,
aizrāva klausītājus. Torēiz'arī zē sākaun reizē nobeidza katru ŗa direktors Parīzē — žans žaks! pina savu uzvaras gājienu visā pats komponists nebija vei pa- ļniOti. &os satraucošos brīžus es Offenbachs ieteica. Strausam pasaulē ražotajās skaņu platēs, zīstams, jo- nebija -uzrakstījis vēl. - ne I Sikspārni, ■nē, Venēcijas nakti.^ Johans" strauss bija tikai } maz ievērots vijolnieks kādā orķestri; vaļas brīžos cītīgi kpnipo-nēja. Zilā Donava bija: viņa Opus 312, taču skaņdarbi velti gaidīja tautas atzīšanu un pats komponists cerētos laurus. 'Tad nāca pagrieziens, ko sagādāja -tā pati Zilā Donava. Pēc caurkrišanas Vīnē, strauss nolēma vēl reizi mēģināt Parīzē, pā^ulēs izstādes laikā. Franči izrādīj as atsaucīgāki pār austriešiem uh Zilā Do hava iemantoja nedalītu piekrišanu, izvēršoties par "pasaules mērog;a „grāVeju". Parīzes dienas laikraksta „Pigaro" redakoijā rīkoja lēpmi pieņemšanu par godu bomponistarii, piedaloties mākslas pasaules prominencēm, kuras visas gribēja. iepazīties a? gauzso slaveijību komponistu Johanu Strausu. Klāt bija rakstnieki Dima^ jun., Turgeņevs; Plaubērts,, jķ^>mponisti Lanners; Ambroise Titiomas uv c.-Ļaikrafc sta.mūziiašt kritiķis Tissaut savā recenzijā par' Zilo Donavu rakstīja: >,štrausa mūzika izskanēs līdz civilizāĢijas malējām robežām, līdz: fetrālijāi, Amerikai, pat pnaī, ļradot atskaņas viņpus tās mi|ŗiem;" •šis pareģojums itin drīz .piepil4ījās: Vīnes
kuš. Kad kuģi tuvojās, sargu posteņi pamanīja Amerikas kaujas karogus plīvojam.; Fofta garnizons nebija liels.
kad vecais Fort York ār savu garnizonu bija Jorkas (tagad Toronto) pilsētiņas vienīgā militārā, aizsardzība pret uzbruku-
kalpēm un pāri 600 grenadieru. Septiņi simti vīra gaidīja 2500 uzbrukumu. Sākumā invāziju atsita. Pie
miem, forts, ko tagad no mūsdie-: mūsdienu; King ielas daudzus no-
nu ezera atšķir uzbērta zeme, pa^ tiesībā atradās Ontario ezera krastā."
Tanī 1812. gada vasarā Amerikas kongress pieteica kāru Lielbritānijai; ūn Kanāda piepeši atradās ugunslīnijā. Savienotās Valstis vēlējās iegūt tirdzniecības posteņus gar lielo ezeru krastiem.
Jorka (Toronto) un tās TOO ļaudis bija Augškanadaš galvas-
liiošu izdevēji berzēja rokas, ie-1 pilsēta. 'Iedzīvotāji,, kas 1776. ga-
spiesdāmi ^ilo ponavu simtiem tūkstoš elķemplārbs, likdami tiem ceļot pa visu pasauli, lai iepriecinātu Valša cienītājus.- Par miljonāru .ātrauss šinī sakarībā
dā/ Amerikas revolūcijas laikā, bija bēguši uz ziemeļiem, bija lepni būt apvienotās impērijas pilsoņi zem karaļa Džordža III sceptera.
pļāva britu kājnieki un milicijas vadi, kad uzbrucēji plūda ārā no savām laivām. Vadīdams savus lojālos kareivjus, krita kāds Iro-QUOis indiāņu virsaitis, - Amerikāņu kuģi šāva uz britu līniju spārniem, nonāvējot kapteini Nilu un vienu trešo daļu viņa vīru. Pretinieku lielā pārspēka dēļ britu un kanādiešu vienības sāka atkāpties atpakaļ fprtā.
Agrā pēcpusdienā viens no forta lielgabalniekiem turēja ie dedzināmo uguni aiz sevis kā apmācību pozīcijā. Uguns skāra ratus, kas bija piepildīti ar šaujamo pulveri. Visa baterija" un kājnieku vienība sprādzienā pa-
visai lēni. Daudzi neparko ne- ļ nas, kuras pāris dienās izkūla gribēja šķirties nO-vecajiemda^ 'Visu labību, un pie tām tā, ka ba rīkiem 'Un neticēja tādiem nemaz vairs nebija jāvētī un jā-
brīnmniem, kā technika. Tā esot tikai ļaužu krāpšana. Bet kad redzēja, ka Citiem, strādājtot ar mašīnām, lielāki panākumi darbā, tad tie "beidzot sāka pārdomāt, vai arī viņiem tomēr nesekot jaunajai «m^odei".
Vispirms zemnieki pamazām sāka atmest kulšanu ar spriguļiem vai citiran primitīviem līdzekļiem, un to vietā pielietot tā laika technikas brmumu — ku-ļammašīnu, kiiŗu grieza zirgi, im mašīnā iebūvētais trumulis izkūla, labību daudz ātrāk; Bet tāda mašīna maksāja dārgi, un he katrs to varēja iegādāties. Mana; tēvs to 1892. gadā atveda no Klaipēdas, un mēs .to nespējām vien apbrinot.
Kulšana arvien notika agri W rīta, kad mitruma #ļ uz lauka nek» nevarēja darīt. Kad biju jau mazliet lielāks, man vajadzēja rīkoties ar zirgiem; kuri, skaitā četri, grieza t. s. ģēpeli uz riņķi vien. Es stāvēju uz apaļas plat-foriiiās im ar pātagas palīdzību liku zirgiem iet man apkārt un apkārt. Ar sevišķiem zobratiem šis ģēpelis grieza kūlēju. Zobrati- bija pilnīgi neapsegti, un no tieni es ļoti baicUjos. Manas bailes bija dibinātas; jo kādu dienu šie zobrati aizķēra manas māsas garos brunčus uņ viņu pašu tikko nenogalināja. Tikai brī-hums to izglāba. Vēlāk gan tādas lietas vairs nenotika, jo zobrati ,tika labi nosegti.
Bet šīs. šķietami labās Isaļm-mašīnas jau pēc nedaudz gadiem
1ŪlBllWi;Si;EiHllllifflililiaiiQl!pi«i^
Pēc pilsētas technika sāka ie- pamazām sāka izspiest apkārtce- velosipēdu (vella pēdu) ar gu-, spiesties arī'lauku mājā, bet igan ļojošās lielās tvaika kuļeanmašī- mijas riepām. Ar to varēja ātrāk - ''- I—- 1—— j.-—;;.. Draukt, kā ar zirgiem, un pat
pā visiem tāciņiem. Bet tas maksāja visai dārgi — 150 zelta rubļus, ko tikai retais varēja sev atļauties, labij ja paris cilvēku visā pagastā;
Bet mēs, lielākie zēni un puiši, braucām uz paštaisīta koka divriteņa ar ļoti lielu riteni priekšā un pavisam mazu ritēnīti' pakaļgalā. Grūti nācās tādam uzsēsties un nokāpt, bet vēl grūtāka bija pati ^brāukšana, jo koka riteņi bija apvilkti ar biezām dzelzs stīpām. Pa līdzenu vietu tomēr varēja nobraukt kādu gabalu,, uz kalnu vai pakalnu nemaz, bet no kalna tas, skrēja tik ātri, ka vējš svilpa gar ausīm, jo, bremzes trūkuma dēļ, to nevarēja nobremzēt. Un ja nu gadījās krist, tad ilgi nevarēja piecelties un dažreiz arī ilgi bija jāklibo. Bet drīz vien gribējās atkal braukt.
Kad man pēc šāda divriteņa braukšanas kādreiz 1900. gadā gadījās pamēģināt kādu moderno fabrikas velosipēdu, tad; tikko tā krietni saminu .padāļūs, tad jau tūliņ biju sētas žogā iekšās io nezināju, ka še jāmin pavisam viegli, kad nu tā darīju, tad visa māksla bija rokā, un es varēju itin labi braukt arī ar ^o moderno velosipēdu.
Bet pats es gan tādu varēju nopirkt .tikai pēc vairākiein gadiem, \ kad biju jau skolotājs, proti, 1910, gadā, im arī tikai uz nomaksu, jo tas prasīja man — pusgada algas. Es tad biju pirmais, kam bija jauns moderns velosipēds visā Vērgales pagastā. To nopirku Liepājā par 144 rbļ., maksājot 5 rubp mēnesī,'1 bija viegli.
tīra,- Izkulto labību tūliņ no ku-ļammašīnas varēja vest ūz klēti. Taš jau bija vēl daudz lielāks brīnums, nekā zirgu kuļammašī-na. Tomēr pēdēja vēl ilgi noturējās, jo ne visur varēja iebraukt, lielie tvaika kūlēji. Vajadzēj a labus ceļus un šķūņiem platas un augstas durvis; Bet ar laiku tas vairs nebija nekāda problēma, Techņika arī uz laukiem'uzsāka savu uzvaras gājienu!
Drīz arī vecā poķas grābekļa vietā stājās dzelzs zirga grābeklis un izkaptis pamazām sāka atvietot siena uņ labības pļaujam-mašīnas, kuras vilka zirgi. Tas ļoti lielā mērā ne vien atviegloja griito zemnieka darbu, bet veica to arī daudz ātrāk. lādz ar to lauku darbs kļuva nu arī daudz patīkamāks un pievilcīgāks, nekā agrāk. '
Vēlāk šur tur parādījās arī sēr jammašīnas, kas atvietoja sēšanu ar rokām. Ari grūto labības malšanu mājās ar lokas dzirnaviņām izb^ld^a galīgi un graudus veda laoalt uz lielām dzirnavām, kuras darbināja vējš Vai ūdens. Tādas dzirnavas, diemžēl, drik-stēj a piederēt gan tikai muižniekiem, tāpat kā kiogi, brūzi, fcJk-zāģētavas un meži ar visiem zvēriem un putniem. ;
Arī primitīvos k<&a darba rīkus, kā ecēšas, arklus, dakšas, lāpstas u. c. arvien vairāk sāka atvietot ar fabrikas metalla ražojumiem, kuri bija daudz ļa-
Lauku satiksmei technika deva brīnumainu satikismes līdzekli
magazīna uzsprāga gaisā. Kad dūmi izgaisa, amerikāņu ģenerālis Pyke un 38 viņa kareivji bija nonāvēti un 200 ievainoti. Pa sajukuma laiku britu kareivji paspēja aizbēgt uz Kingstonu.
Garnizons un Jorkas pilsēļfi^e-ki padevās ģenerālim Dearbor- ^ nam. Koloniālu strēlnieki izlaupīja mājas, veikalus un baznīcas, un nodedzināja, bibliotēku uh parlamenta ēku. Tad tie aizdedzināja itin visu, ieskaitot fregati ,kb tikai vēl būvēja.Laimigā kārtā kāds cits Kaiiadās: kuģis dienu pirms tam bija pac^is buras im aizbraucis.
Kad iebrucēji atstāja Jorku, neaizsargātajai pilsētai palīgā atsūtīja kādu kara inžerūeri. Izraka lielu grāvi šķērsām pāri zemes strēmelei staiļp strautu un ezera krastu. Uzcēla zemes vaļņu un palisādu trijstūri. Novietnēs ieripināja vienu 24 un. vienu 18 mārciņu lielgabalu, kā arī četrus 12 mārciņu lielgabalus. Nekavējoties uzsāka atjaunot mūra ķazarmes un baļķu blokmājas Sis otrs ž'Orts ir tas, kas tagad restaurēts.
Nākošā, 1814, gada augustā 14 kuģu Amerikas flote parādījās jaunam' . uzbrukumam, šoreiz Jorkas forta smagie, lielgabali ķēra vadošo kuģi, un visa kolonna pagriezās un brauca prom.
Lai atriebtos par Jorkas nodedzināšanu un nodrošinātu tā drošību nākotnē, pilsēta deva vīrus un materiālus uzbrukumam Amerikas galvas pilsētai 1814. g. To arī izlaupīja un nodedzināja. ' Jorkai ir gara vēsture. Kad 1834. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 10.000, provinces valdība- tai deva čarteri im ihkorpo-rēja to, kā arī pārmaim'ja tās vārdu pret Toronto. Tomēr vecas Jorkas forts vēl arvien stāv Kā piemineklis tiem pirmajiem kolonistiem un lojāliem milicijas vīriem, kas aizstāvēja kolonijas . pilsētiņu, kad to vēl pazina kā Joitu. -
V ASA. VI LSr
A li y wt
Itāļu laikrakstā „Avanti" nesen bija lasāms sekojošs precību sludinājums: „Esmu ar mieru atkal uzklausīt Džusepes Fenesi priekšlikumu, kurš 1919. gadā lūdza manu roku. Mana sirds tar gad ir pilnīgi brīva. Bruņa."
Parīzes slavenākais masieris Maurice šinīs dienās atskatījās uz 40 amatā pavadītiem gadiem, kādā sakaribā notika bankets ar tostiem un runām. Piedalīj ās daudzas filmu slavenības, aktieri, žokeji u. č. masiera pacienti. Savā atbildes runā Maurice teica, ka četrdesmit gados viņš „w-masējis" pavisam 219 tonnas tāu-
ženēvā kāds bankas direktors aizturēts, vadot automašīnu iereibušā stāvoklī. „Ka biju iedzēris, to skaidri atcenos, bet ka būtu vadīiiš automobili, par to man nav ne mazākās jausmas," otrā dienā viņš paskaidrojis policijai.
IS\'^*i--.;k-.a" 1^
. JAUNIEŠU lESVĒTE BRISBENĀ, AI turienes Māras ev. . lut. latvjtošu draudae. ^i^ kreisās — KarmeJia Žagata un Anita Kažoki drāuctees pr-ks J. §īr«vs, mac. A. Oliņš un
KAS JĀZINA PAR ASV SECURiT¥ LIKUMA (JRO:
Tautiešiem, kas dzīvo ASV un strādā algotu darbu, no svara zināt š. g. 20. jūnija ASV kongresa pieņemtos grozījumus attiecībā uz pensionēšanos. ,
vijā bija tāds ki, Ministru kļ likums, ka ja i( domstarpības mu. piēmērpšttiļ likums, noteilq labvēlīgāks st ckam. —
Nav dzlrdetsl šāds humāns nas veids pa? ..strādnieku vr nfbā, gluži oti
Likums nosaka, ka sako^ ar š.g. • augusta mēnesi vīriešu kāpas darbiniekiem, ja tie" vēlas, atļauts pensionēties 62 gadu vecumā. Tomēr, ja pensionējas 62 g. vecumā, (t. i. nesasniedzot 65 gadus, kā līdz šim), pensijas lielums ir samazināts, — saņem 80% no tās pensijas, ko pensio-nāi-s būtu saņēmis, penslonēda-: mies 65 gadus sasniedzis. Tāpat personām, kas vēlas saņemt pett' siju, nepieciešamas tikpat lielas . iemaksas — kredītu skaits kā līdz šim, 65-gadnieklem, jābūt nostrādātam tam pašam laikam,
kā agrāk.
Tagad pie saņemamās pensijas atļauts arī vairāk piepelnīt; pensijas vecumu sasniegušo atraitņu vecuma pensija paaugstināta par desmit proc, un jau ar š. g. augustu tie būs ■tiesīgi saņemt 75% vietā 82Va»/o. Tāpat paaugstinātas zemo likmju pensijas un pēc 72 gadu s sniegšanas, pensionāram tiesība un apvieno s piepelnīt neierobežotu summu, cekļus. šai 1 ppotams, lāl šī nauda rastos, tļad ari iemaksas ®3clal securlty fondā ir paceltas. - šā vai tā, grozījumi Soclal security likumā nāk par labu pensiju saņēmējiem. Par Soclal securlty likumu ASV savā laikā kollēgaK. Vanags sastādīja un Daugavas Va-mgl izdeva atsevišķu grāmatu, kur šļs likums apskatīts vIsn»s sikumosi pnotams, bez šeit minētiem grozījumiem.
To zināt ir diezgan svarīgi tiem, kam jāsaņem pensijas. Lat-
mi lekārt,ptl, nebiitu valsts; clskl vājākais. I
■ Ml jiBiiiiiDiiniBiiiiniiiii
■.KO Ml
Pagājušo cel 20. jūlijā Losa kādas milzīgaj salidojums, ki un tuvāki ra^ nftaiām. Kas niOskaidrOjās, (Leo) dzimta,, daml vai kati setā.,Tā turas
kais Lī J\ Slnģ), kuŗS mu vadījis.
D Bakstohā, netālu n» Melburnas, pilnīgi nodeg-usl 6 Istabu koka māja, kuirā .1. Liepas ģimene pārvācās dzīvot tikai 28. maija pēcpusdienā.
Cietušie 7 latvieši ir Uepa ar dzīves biedri, viņu 19, 12 un 4 g. v. dēli, 9 g, v. meita un Liepas dzīves biedres 82 g. v. māte.
0 DV Adelaides noda|a nolē-mu.si griezties pie visiem h'm\-ricm ar aicinā^furnu visādā vei-
LATVI!
VAIRA
ALA's lat\ nārs, neklāti vlsko zināša stāvējis jauļ laiku darboj das mācības traukumļeraļ ras uh včstļ nējie panākļ tā un pabe^ bijuši visai
brīvdI
ĶAlI
Vasaras fornijā, kfifļ lārajā Valk m^mas. bljj|
dā atbalstīt Austrālijas latvieSu sies. Nome 11. kultūras dienas "šl gada beigās Adelaidē. DV biedri lūsti aktīvi piedalīties korī, tautas dc-iu kapā, sporta un citos sarīko-jumos.
m Melburnas cv.-lut. latviešu draudzes jaunatnes j^ulciņā.ku. ŗā ir ap 120 biedru, nākamaiam darbības gadami par priekšsēdi vienbalsīgi ievēlēts Vili.s Caune, sekretāri Daina Grosbacha Un kasieri Reinis Ēvele. Valdē vēl ieiet tautisko deju kopas Ŗitenl-tis vecākā Ilsa Upīte, teātra k»-pas vecākais Olafs Zariņā ua pārstāvis pie draudze» lauku īpa.šuma Uldis Ozoliņš. Pārvēlēs ta ari minētās draudzes dāmu tomiitejas vadība. Priekšniece tagad ir R. Hartmane, viņa.s vietm E. Grosbacha, sekr. E Stokāne, kaš. E. Gintere un biedrz. H. Ķiploka. •
a DV SidneMs nodaļā iizņemtl šādi jauni biedri: A. Auželis, G. Stagis, V. Vēverbarants, B. Sul-ee, V. Grābis, Z. Dragiine un G. Krūmiņš. Nodaļas valde piešķīrusi pabalstu dzīves grutlbuj piemeklētiem tautiešiem un viņu ģimenēm, 3 gadījunw)8 kopā izmaksājot £55:6:0.
H Libekas ArtDerUas novietnes komitejas pireksšēdis Jānis Mar-kavs, kas ilgāku laiku pavadīja libekas dienvidus slimnīca, ārstējot satiksmes nelaimē gūtos ievainojumus, nesen slimnīcu atstājis un Uzņēmies atkal komitejas priekšsēža pienākumus.
nu un jauj kals- skfiil.sļ dalījies Z( tās vasarasļ
Ja niometi du dalibnid ķināticis ui spējams, kļ varēs paga| ļām. Kā Pž dītļāji izsai dzīga tikaļ starpā; Un| n.oslēgtas, katram uz|
Lai ple^ nē, divi ceļu pat pat nomelļ jaunieši darbības niešu gru| dzinātāji: Kness-Kņt E. Kānbel kabs'ons, nieks. Nor, ņēmies uļ skolotāj}; tivi pied bibās ar jiem nodž vadībā P| kās paau| drīz visi meļkalifoi mes šo pļ nes:vaditļ berga, Mļ da, indriļ Jēkabsons .Egils StE
