3 — LATVui amerika TresMea, 1961. gaija 8. augnstā, Nr. 03.
LATVIEŠU MEDNIEKU W MAKŠPRNIEKU KLUBS rīko
eksternas māla baložu un mazkalibra šauteņu šaušanas
SACĪKSTES
' ntā,-BElZ A INe. :
So g.
Peldbaseina, atklāšana, o Bazārs ar vērtīgām mantām
® B E J A — spēlēs vācu Ō£ju
IEEJA S 1.00.
VARŠAVAS PAKTA VALSUS
PAR BERLĪNI
Komunistu pasaule pieprasa Rietumu piekāpšanos Berlīnē
Maskavā, ši gada 6. augus-,pakta valstis parakstītu atseviš-tā, pēc trīs dienu slepenām sē- ķu miera līgumu ar Austrumva-
dēm, neslēdzās Varšavas pakta "valstu komunistu partiju cetrāl-kiOmiteju pirmo sekretāru kon-ierence, panākotvVienbalsīgu vienošanos iBeflīnes jautājumā. Pēc konferences izdotais komunikē lika" saprast, ka" komunisti gan it kā atstājuši durvis vaļā tālākām sarunām ar 'Rietumiem, bet ka tām patiesībā jēga būtu tikai fcad, ja Rietumi piekristu visām padomju blcka pirasibām. Ja šā^ das sarunas laikā nesākas un ja tādām notiekot-nekāda vienošanās netiek- panākta, Varšavas
ciju.
Ļoti neskaidrs komunikē ir jautājums par pievadceļu pār-, raudzību uz Rietumberlīni. Kamēr vienā paragrāfā komunisti mierina Rietumus, ka Austrum-vācijas miera līguma gadījumā satiksme netiks'. traucēta, kādā citā paragrāfā brīva satiksme uz Rietumberlīni minēta ar pilsētas Rietumu joslu demilitārizē-šanu. Un kaut kam tādam, kā zināms, sabiedrotie nepiekrīt.
Vašingtonā. Rietumu diplomāti Varšavas pakta konferen-
OTRS PADOMJU KOSMONAUTS ORBĪTĀ
Krievu žinātiiieki pareģo^ķa cilvēka lidojums m mēnesi var notikt jai
jūdžu maksimumu ar 17.000 lūdzu ātrumu stundā. Nerodoties nekādiem sarežģījumiem, majora Titova ceļojums (orbitā ap zemes lodi aprēķināts vismaz 24 stundām, apriņķOjOt. zemi 17 reižu — katras 88,6 minūtes, Tifcova kapsulas maksimuma, augstums līdz šim bijis 159.59 jūdzes un minimuma augstums .110 5 jūdžu. Vostok II:lidojums kā zināt-savējč. jau var pats daļēji vadīt, nisko sasniegumu, tā propagan-12. aprīļa pionierlidojumā ma- das laukā- nenoliedzami pār-jors Gagarins gaisā pavadīja 108 sniedz Vostok I. Tas gan bija minūtes kapsulai sasniedzot 110 pirmais, neapšaubāmi pārāks par
M a s k a v ā. Pag-iiedēļās nogalē Padomju savienība, pārsteidza pasauli, izšaujot rorbitā savu •3tro kosmonautu,. šreiz;: 26 gadu veco .majfOru Titovu, Vpstok II kapsulā. Pēdējā starp citu, sava ziņā ir tāda pat; ar kādu šī gada aprīlī savu lidojumu veica ma-J'G'rs Gagarins: Kapsulu starpība ir to manevrēšanas spējās. Ka-'Saēr Gagarins bija galvenokārt padots zemes kontrolei, Titovs
jūdžu minimuma augstumu un
amerikāņu līdzšinējiem varēju-
miem,' bet laika ziņā tomēr ne pārāk tālu no tā, ko iespēj amerikāņi. TiOties tagad padomju kosmonautam jau paredzēts 24 stundu lidojums,, kamēr Sav,Valstis atkārtoti atzinušas, ka pirmais amerikānis neko tamlīdzīgu nespēs veikt vismaz līdz šīgada beigām, iespējams pat, ka ne līdz nākamā gada pirmai pusei. .
Np propagandas viedokļa Vostok lī Chruščevam ir patiesi kolosāls panākums. Tikai dienu pirms majora Titova izšaušanas orbītā, Maskavā noslēdzās slepenā Varšavas pakta valstu sē-
nekronētā karaļa nikong krushouvanna iejāšana , neitralizētajā laosā.
(Amsterdam Algemeen Handsblad)
Mg>:g)g>'ei!®®"g)g):®:g)'ffi^:e ® i»):®;®:® ®:©i)'«)»€)'«) ®®:®.'®'®'®®««L®®'®®'®'®'®:® ® ® ®''
UZVARA, KAS AIZSLīDeJA GAR , , PAŠU DEGUNU
studentu' starptautiskais šaclīa turnīrs beidzies ar krievu komandas uzvaru un tieši ar 39 ar pus pret, 8 ar pus pk. Cieši krieviem seko amerikāņi ar 34 ar pus : 13 ar pus pk. Ja amerikāņi vēl būtu guvuši tikai dažas
vairāk vai mazāk apsaldējušies. Trešo un ceturtrO vietu dala Ge-ohoslovakija un Austrumvācija (31 : 17), no 13 valstu komandām priekšpēdējā vietā zviedri ar 20 : 38 un tunisieši ar 6 : 42. Otrdien mūsu studenti jau
uzvaras un kādu neizšķirtu, viņi aizlidoja uz-StoMiiolmu, kur pā-
Vismaz dalītu pirmo vietu, i">s tā aizslīdpiusi ciešj garām dp""'-nam. Pēdējā kārtā amerikāņi sita Mionsfoliju ar 4:0 pk.. kn-mēr krievi pret to spēja gūt tikai 2 ar pus : 1 ar pus pk.
Krievi pavisam nebija nepārspējami, bet amerikāņu api'ēķi-nus sajauca dažas ļ stipri negaidīti .zau(iē*-ns oartijas no parasti stipra spēlētāja, tamdēļ arī turnīra vidus un beigu posmā regulāri spēlēja abi .'latvieši. Visga-^ ŗāķo partiju laika ^ ziņā iznāca spēlēt Edmaram pret bulgiru Bogdanovu, un tš beidzās pēc II' stundām ;un 89 gāiieniem ar. ne-izšķirtU;.Sākumā likās, ka uzvadi rēs. Edmars. bet Stāvoklis sarežģījās un bija jāuzsāk sīva ciņa par neizšķirtu. Tamdēļ Edmars bija -priecīgs,: ka "pret 'Austrum-Vācijas pārstāvi partija beidzās jau 34..gājienā ar remis, jio viņš bija spēlējis pārtī*,auktās partijas 4 rītus no vietas. Labi bija veicies, kā jau.ziņojām, arī Ivaram, un sīkāku pārskatu par viņu veiksmēm sniegsim pēc mūsu spēlētāju atgriešanās. 'Helsinkos bijis nenoteikts laiks, apm. kā mūsu Rīgā agrā pieru-.denī,no rīta saule, pusdienā līst, naktī vētra. Tamdēļ mūsu studenti staigāja mēteļos, un bija
ris dienas atpūtīsies.un arī spēlēs šachu. Edmaram un Ivaram tur ir draugi latviešu vidū jau kopš asrpkpm uzturēšanās dienām Stokholmā un Upsalā.
šachs
HAMILTONa
ANDERS0NA pārtikas pr««ti veikals, 26 MARSEET St.,
LATVIJAS AMERIKĀ
■ ■ imniil. .
© AS¥ vieglatlētikas ietvaros! Sietlā š. g. jūlijā notika arī latviešu rietumpiekrastes šacha turnīrs, piedaloties mūsu 6 n^eis-tariem. Turnīrā, bez zaudētas partijas, uzvarēja mūsu internacionālais meistars Elmārs iZem-galis ar .ZV2:2V2 rezultātu (divas uzvaras un tris -neizšķirtas spēles). Otrā vietā palika portlan-dietis Ivars Dālbergs ar 3:2 rezultātu. Trešo vietu dalīja Viktors Pūpiols ar kanādieti Miervaldi Jurševski, katrs ar 2V2:2V2 rezultātu.
© Tikko notikušajā Ņujorkas štata meistarības turnīrā labus panākumus guva ekspejts Jānis Pamiljens, paliekot dalītajā ceturtā vietā aiz turnīra uzvarētām ja Seldmaņa. lielmeistara Ben-kp un Kanādas pārstāvja Grim-šava. Pamiljens, piedaloties pirmo reizi šajā meistarībā, var būt iepriecināts ar savu sniegumu, jo uzvarēja 3 meistarus, ar diviem spēlēja neizšķirti, im pieveica 2 ekspertus. Pamīlj ens zaudēja 3, vietas ieguvējam un ekspertam Lorinetam, tā sasniedzļot 6:3 rezultātu un iegūstot godalgu. Ne tik labi veicās divkārtējam Ņujorkas čempionam Augustam Raņķim. Viņam ar iVz'AVi rezultātu .bija jāpmieri-nās ar zemāku vietu un bija pat spiests kapitulēt spēlē jpret Pa-milj'enU. Tuifnīŗā pavisam! piedalījās 38 sachišti, to starpā 8 meistari un 14 eksperti. V. S.
ces noslēgumā izdotā komunikē boni uzskata par daudz maigāku, salīdzinot ar nedēļas nogalē saņemtām notām no Maskavas. Lai gan arī Varšavas pakta konferences lēmumi nesola nekā jauna, tie vismaz ārēji neizklausās tik draudīgi kā Chruščeva. ultimāti. NiOtās Sav. Valstu, Anglijas un Francijas" valdībām Ohniščevs deklarēja, ka eventuālām sarunām jānotiek Maskavas prasītā virzienā, ka sarunu gala mērķim jābūt miera līgumam ar Vāciju, ka Vācijai jāpaliek dalītai un Rietumiem jāatstāj, līdzšinējās okupācijas joslas Rietum-berlīnē. Rietumi no savas puses ir solījušies augšminētām prasībām nepiekrist un runāt par miera līgumu tikai tad, ja tur paredzēta Vācijas apvientošana brīvu vēlēšanu ceļā. Un kāds būtu šādu brīvu .vēlāšanu. rezultāts, protams, visiem ir skaidri ' zināms. (Privātsarunās ar Itālijas ministru prezidentu Fanfani, kas^ nule kā viesojās . Maskavā, Chruščevs deklarēja, ka Rietumiem kādā konferencē sākot runāt par Vācijas apvienošanu vēlēšanu ceļā, Padiomju Savienība šādu konferenci nekavējoties atstātu, un ar to jautājums būtu izbeigts).
Rietumu valdībām iesniegtajās notās Ohručevs runā arī par. Berlīnes pievadceļu likteni atsevišķa Austrumvācijas miera līguma j autājumā Te Cbruščevs atkārto vienīgi jau daudzreiz ag: rāk dzirdēto un,, proti: „Padom-ju Savienība no savas puses, tāpat kā citās mieru mīlošas valstis, zina, kā pastāvēt uz savām tiesībām, stāvēt par savu drošību un mieru." šo „tiesību" rezultātā tad Padomju Savienība ies Austrumvācijai talkā gadījumā, ja pēc Rietumberlīnes pievadceļu pārraudzības nodošanas vācu komunistu rokās, sabiedrotie mēģinātu izlauzties uz Rietumberlīni .pa zemes ceļu vai arī mēģinātu atkārtot 1948. gada blokādes laikā tik' sekmīgo gaisa tiltu. Citiem vārdiem, lai pēc PadiOmju ; Saviembas un Aus1> rumvācijas atsevišķai miera, līguma sabiedrotie varētu turpināt Berlīnes apgādi, viņiem būtu jā. stājas tiešos sakaros un jārunā tieši ar Austrumvācijas valdību — ko nedz Rietumu lielie, nedz Rietumvācija neatzīst un ir atteikušies to darīt.
R i et u m b e rl i nē. Ignorējot rietumnieku protestus, Austrum^ Vācija turpina savu kampaņu pret Rietumberlīnē nodarbina, tiem austrumvāciešiem. Jaunākais paņēmiens — Rietumberlīnē nodarbinātiem visi rēķini komunistu pusē jāmaksā Rietumu markās, kas ir daudz vērtīgākas, un maksātāju. dzīvi padara, apmēram pieckārt dārgāku par Austrumberlīnē nodarbinātiem."
Majors Titovs nogādā atpakaļ zemes virsū iiebojā tu Vostok II
®.®®;®®®®®®
M a s ka v šl, 7-. augustā. Majors Hermans Titovs Pēc seikmī-^gi. veikta lidojuma Vostok n raķetē, 17 reizes ■^orbitā apkārt zemes lodei, pavadot gaisā pavisam. 25 stundas un 18 minūtes, laimīgi sasniedza ^ zemi pīkst. 10.18 no rīta {pēc Maskavas laika), nolaizdamies kādā kviešu laukā, Saratovas'tuvumā, 700 kilometrus dienvidaustrumos no Maskavas/Pavisam raķete veikusi 434.960 jūdzes, kas nozīmē attālumu no izemes līdz.' mēnesim un atpakaļ. V" ^
Pirmais, kurš spieda .'^tra. sekmīgā krievu kosmonauta r.oķu, bija kāds kCilchoža mēcīiāniķis, kurš bija patlaban, nodarbināts' kombaina renionta darbos. :
Tūdaļ pēc nolaišanās majors H. Titovs telefonēja ūz Kreinli premjeram N; CbrUščevam, no-diodams zļņojūinu par telpas lidojuma norisi.
Tass, ziņodams par, š<) sarunu, pastāsta, ka Chruščevs patlaban sarunājies ar Argentīnas sūtni Cesar Barros Hur.tado, kad pieteikta telefoniskā saruna ar majoru Titovu no Saratiovas.--„Jūs, ekselence, būsiet ausu liecinieks manai sarunai," smiedamies noteicis Chruščevs.
„Klausios, Heŗman Stepanovič! Sirsnīgi apsveicu jūs!"
Majors Titovt: „Biedri. partijas pirmo se'krelār, varu ziņot, ka partijas lin valdības uzdevumu esmu izpildījis. Visi aparāti un ierīces darbiojas pirmklasīgi. Nolaišanos izdarīju iepriekš paredzētā vietā unlaikā. Jūtos Ue liski!"^
Chruščevs :„Tas labi. Jūsu balss izklausās, itin kā tikko, būtu atgriezies no kāzu ceļojuma."
Titovs: „Labi teikts, biedri Ņi-kita Sergejevič. Tas bija ceļojums, tikai, bez kāzām.". ; Abi runātāji smējās..
Chruščevs: „Jūs esat veicis vienreizēju pasaules telpās ceļojumu. Cik riņķus iztaisījāt ap. zemi?"
. Titovs:,,Septiņpadsmit, Ņikita Sergejevič!":
Chruščevs: ,,Un cik ilgā ļai-kā?"^
Titovs: ,;Divdesmitpiecās stundās un dažās minūtēs."
Ghruščfevs: ,;Divdesmit piecās stundās ar minūtēm. Tā ir varonība. Jūs esat piepildījis cilvēces sapni.. Esmu lepns, ka jūs — padomju pilsonis un komunists — esat tas, kurš t(0 veicis. Jūs vairs nebūsit tikai partijas .'kandidāts. Partija uzskata, ka jūsu kandidēšanas laiks beidzies. Katra sekunde, ko pavacUjāt izplatījumi, atsver vienkāršu mirstīgo gadus. Jūs esat pierādījis.
ka protat -augstu turēt Ļeņina karogu.uri gūt panākumus!":
Kosmi.oņauts majors H. Titovs ieradīsies Maskavā trešdien, kad netiks tā sumināšana. Sarkanā laukumā; kur patlaban jau isteigā tiek Veikti pušķošanās ūn. dekorēšanās darbi; V ^
Titova 52 g. v.. tē^fe Stepans. Pavlpvičs un' 'māte Aleksandra Michailovna jau atrodas ceļā uz Maskavu, tāpat kosmonauta sieva Tamāra.;
Ieradīsies arr pirmais kosmio-haūts Jurijs Gagarins, kurš jau paspējis izteikties, ka tādu «sīkumu", kā amerikāņa-šeparda uzlidojumu 200 jūdžu augstumā un atgriešanos pēc 10 miņūtēni at-iķaļ uz zemes^^^fe varējuši veikt, jau pirms sfeši gadiem. ■ ■
Chruščevs apzīmējis Titovu par Padomju Savienības „mīļāko
dēļu^'.:,'V.-^
Padomju zinātnieki pareģo;, ka vēl pirms oktobra " reviolūcijas svētkiem notikšot ;citš raķetes lidojums lorbitā, kurā piedalīšoties trīs cilvēki,, to starpā viens zinātnieks. Nākošais solis būšot cilvēka lidojums uz mēnesi.
Kāds kolchoza strādnieks pie Saratovas apraksta Titova raķē^ tes nolaišanās iespaidus: ,.Strādāju uz .lauka, kad, pēkšņi dzirdēju gaisā .dobju rūkoņu, it" kā tuvojošos pērkonu,' Tad pamanīju dzidrajās debesīs lielu ķermeni, kurš lēnām tuvojās zemei." .
Oiiciālās iestādes nav skaidii pasacījušas, kā notikusi Titiovā nolaišanās. No Pŗavdas aprakstiem saprotams, ka viņš nolaidies ar visu tislpas raķeti, nevis tikai tās otro vai trešo posmu, ūn; raķete ir spējīga atkal pacelties jaunam; lidojumam^ ja: vajadzīgs. Tas ir jauns, sensacionāls panākums raķešu technikā.
Majors Hermans Titovs ir 26 g. vecs, piedzimis Sibīrijā, Pol-fcovnikovo sādžā, netālu no Bai-kala ezera, kur viņa tēvs bijis literatūras un vācu valodās skolotājs. 1955rģ. Hermanis iestājies Staļingradās lidotāju skolā, ieguvis piliOta tiesībās un ļoti-sekmīgi : bei^is skolas kursu. Pēc tam darbojies par kara lidotāju Ļeņingradā. Viņš ir precējies ar 24 g. V. Tamāru Vasiljevnu. Ģimenē pagaidām bērnu nav.
de Berlīnes "jautājumā. Kas tā par lielisku iespēju lielīties lār komunistu zinātnēs, grandiozieni sasniegumiem, kā arī aizrādīt» ka līdzīgas raķetes, ka tās, ar kurām krievi sasniedz savus • zinātniskos • panākimius, atrodaS; nomērķētas Pret Rietiuneinopu un Savienotām Valstīm Un kara gadījumā tite laistas darbā.piļet ienaidnieku! Tikai« nākotne rādīs, kā Vostok II iespaidos Berlīnes krizi, bet taS, ka kapsulas izšaušana orbītā ap zemes lodi tieši sakrīt ar Chruščeva runu, acīmredzot, .liek padomju premjeram cerēt, ka notikums Rietumu, jo sevišķi Rietumeinopas dojņāšanu iespaidos un padarīs to padevīgāku Maskavas prasiļ' bām.
Vostok n visu lidojuma laiku atrodas tiešā radio un, televīzi. jas kontaktā ar zemēs novērotājiem, sūta sveicienus Chrušce-vam, maskaviešiem, visai padomju tautai, tāpat viņš sūta svei-; cienus arī visām tām valstīm, ķuŗām tai brīdī pāri joņo.: viņa kapsula, — ar vienu izņēmumu, ^av. Valstis padomju kosmo*; nauts aizmirsa pasveicināt, lai gan atradās virs Sav. Valstu austrumu piekrastes.'
Majors Gagarins, tiklīdz pa-^ dzirdējis par Vostok II izšaušanu, nekavējoties pārtrauca savu viesošanos Jaunskoti jā pie lielā Chručeva drauga ībona,! nosūtīja laimes vēlējumus Titovairi un iz-; lidoja atpakaļ uz Maskavu.
Ņujorkas laikraksts. „DaiTar News" ziņiO no Vašingtonas, ķa īpašā kongresa komisija, kura nodarbojas ar pasaules telpas lidojumu pnoblēma deputāta Overtona Bruka (Brooķ, D-La) vadībā, spriedusi,' ka krievu panākumi varot apdraudēt arī mūsu planētas iemītniekus, jio raķetēs, kurās vada cilvēks, varot novietot arī bumbas un-kravu āt-
rā laikā noadresēt; pēc Vajadzības. Tāpat neesot izslēgta iespējā ar raķetēm apdraudēt jemi ņo izplatījuma, šinī sakarībā Sav. Valstis varOt justies nopietni apdraudētas.:
„Lietpratēji domā, ka šāds, milzīgs, cilvēka vadīts, satelīts, var izvērsties' par „ļoti bīstamu un ietekmīgu militāru ieroci", piezīmējis komisijas priekšsēdis.
CILVĒCES IZVIETOŠANĀS :KU SKATĪJUMĀ'
Franču zinātnieki, kas- nodarbojas ar cilvēces kustību pētīšanu, nākuši pie slēdziena, ka cilvēce pārvietojas no austrumiem uz rietumiem. Pirmie cilvēki, kas dzīvojuši Azijas austrumu daļā, savu pirmo izvietošanās gājienu izdarījuši rietumu. virzienā, apmetoties tagadējā Vidus- un Dienvidāzijā. Indoeinopiešu un arābu tautas arī pārvietojušās vispirms rietumu virzienā un ^tikai vēlākos gados arī uz ziemeļiem. Huņņu invāzija notikusi rietumu virzienā. Eiropieši, kas appludināja jauno Amerikas kontinentu, kustējušies rietumu
Abonentu ievērībai
Latvijas Amerikā sOtonelasias . matea lūcteņni kSrtot ar BV SpĶHOLBSAS NODAĻU.
virzienā un apmetušies vispirms Amerikas austrumuļ krastā im tikai no turienes'virzījušies tālāk.
'Tāpat pētījumi pilsētu attīstībā rāda, ka pilsētas' cenšas vispirms izplatīties rietumu virzienā un tikai pēc tam -uz citām debess pusēm, ja vien to nekavē kaut kādi dabiski šķēršļi. Pilsētas,,kas atrvodas upju austrumu krastos, vispirms attīstās ziemeļu un dienvidu virzienā un tikai pēc tam, lēnām, austrumu virzienā.
šie pētījumi "rāda gari statistisku pamatojumu, bet iemesli šai kustībai nav vēl atrasti. Bio, logi un sociologi pie ši jautājuma pētīšanas' vēl cītīgi; strādā.
pamatā.
Pacifisti jau pareģo, ka līdz ļar cilvēces kustības zinātnisku Pa-„ matošanu būšot iespēja novērst nākošos pasaiales
iiiii|[9iiiiiiaiiiiiiii!ii!iiii!iiaiiiiiBiiiiHiiiiniiimiiiiiffl
•CHTO:ščEVA :ATRILDE::PREZID,ENTAM
M a s ķ a v ā, 8; augustā. Padomju premjers N, Chruščevs savā pirmdienas "vakarā teiktā runā apsūdzēja Rietumus kara kūdīšanā, piezīmējiot, ka arī ^Aņš būšot spiests koncentrēt Sarkar no armiju pie Pad. Savienības rietumu robežām, lai n-odriošinā-bos pret eventuālām nejaušībām. Tāpat viņam varot rasties vaja-dzība-pavairot saVas. divīzijas ar jauniern.iesaukuiūi
Tālāk padomju diktators gan piezīmēja, ka Pad. Savierņba nemeklējot asumus m karu nevēloties, starp citu, lietodams tādas frāzēs, kā: „Mēs varam visus jautājumus atrisināt godīgi pie konferences gaida", ,,Nepa-liksim .histēriski!", ,,Vādīsimies Do skaidra Saprāta;"nevis saražoto atomieroču svara 1"u.tĀ: '
Tālākā savas 85 minūtes garās runas laikā Chruščevs pievērsās prezidentam Kēnedijam,, kurš esrOt lietojis draudus savā pag. nedēļas vēstījumā . amerikāņu tautai. Runātājs uzsvēra: „Si-. vienotās Valstis draud mums : tr mobilizāciju un eventuālu kaŗ i. To sabiedrotie Rietumeiropā g i-tavi iet to pašu slideno ceļu. š i-
JAUNAS Mēbeles tieši
HI
BAZNĪCĀS
TORONTO
Mc. A. Gops, 70 Scarboro Rd^ ŗoronto, Ont., teL 0X 9-3331, Toronto Sv. Andreja baznic&i CarUon un Jarvis ielu stiirī. Tel WA 4.1588.:
13. augustā, pīkst. 11 rītā dievkalpojums Sv. Andreja baznīcā.
20. augustā Sporta svētki Sid rabēnē ar dievkalpojumu pīkst. 10 rītā.
Sestdien, 26. augusta vakarā,, bērnu nometnes noslēguma diev-kalpojums Sidrabenē.
Māc. a. Lūas. 50 Dewson Št„ Toronto Ont.. tel. le 6-2510.
Sv. Jāņa draudze Toronto,
. 13. augustā, pīkst. 2 p.p., dievkalpojums Jāņa baznīcā.
20. augustā rīta svētbrīdis-Saulainē
Māc. A. BrietUš, 191 Ferris Rd., toronto. tel PL 7-2739.
Toronto Austrumu ev-lut. lal^ viešu draudzes dievkalpojumS-notiēk Sv. Bamaba baznīcā, 3611 Damforth Ave.
12. augustā (sestdienā), pīkst. 8 vakarā dievkalpojums Sy. Bar-naba baznīcā.
27. augustā; pīkst. 2.30 pēc p. dievkalpojums Sv. Bamaba baznīcā.
Bramptonā, Latviešu ev, - lut. draudzes dievkalpojums 13. augustā," pīkst. 1.30, Grace United: baznīcā; ļ
■ ^ •TORONTO BAPTISTIU
CKevkalpoJumi svētdienās 1)1. 3 P4}. un triSdiēnāe pl 8 Bībeles vakari Wei]iner Road baznīca'» talpāa
dā situācijā būtu aplami sagaidīt, kā. mēs sēdēsim, klēpī sauktām rokām."
Tālāk Chruščevs teica, ka Par domju Savienības nepārspētie sasniegumi raķešu attīstībā, tāpat -pārējo ieroču varenība garantējot valsts dnošību pilnā mērā,
„Mēs imnanīgi sekosim notikumu attīstībai un rīkosimies situācijai atbilstoši. Taču, lai amerikāņi neaizmirst, ka Padomju savienība spējīga noslaucīt ASV no pasaules: kartes, ja rietumi melnās sākt karu,'- firaudēja N Chruščevs^ .
Runas noslēgupiā ^viņš gan kļuva mierīgāks \m aukstasinī-gālcs, pat izteikdamies,, ka Berlīnes blokādes nebūs, kaut arī Austrumvācija noslēgtu separātu miera līgumu,;: '
ASV jau sen pazīstamas ar dažāda veidā apdrošinājumu iespējām. Jaunākais, kas nācis šai plāksnē Idāt: : apdrošināšanās pret piekrāpšanu laulības darījumos. IzmuļķfOtām līgavām ar šo jauno apdrošināšanās veidu vismaz dota iespēja saņemt naudu, ja nedabū vīru.
ŅO FABRIKAS visām istabām un virtoiVel I0«/o iemaksa, aļtīikujns jāsāk maksāt pēc 3 mē-nešiem.
FI raMo ar s&aņu plašu atskaņotāju.
JAUNI VAGU sākot ar S 180.-
Var daļiūt ari lietotas iļlites, ledus skapjus, TVu.t.t-Zvanīt pēc Jrikst. 6 vaļkarā — l E 4 - 1 6 5 9.
Māc. J. PrauliņS, 22 Academ7 St., Apt. 3, St. CathBrines, Oni Teļ. MU 5-5098.
Londonas latv. ev.-lut. draudasē Trīsvienības lut. baznīcā, Ox-ford un Colborne St., dievkalpoj. 13. augustā, pl. 1.30 p. p. Māc. J. Prauliņš. Dziesmu grāmatas.
Sv. Katarines latv. ev. - lut. draudzē, Kristus lut, baznicā, 140 Russel Ave., 20. augustā, pl. 3,30 p.p. dievkalpojums. Efeiesmu lapiņas. Māc. J. Prauliņš.
»^
Trīsvienības ev.-lut. latviešm (Iraudzē Mohtreālā.:
Mācītājs Arturs Voitkus, 3438 Rosedale Ave., Montreal 28, P. Q., tel. HU 9-3224, Dievkalpojumi no-tiek 4345 Marcil Ave,, Jftņa ev.» lut. baznīcā,
Montreālas St. Paula Ev.-lu4. baznīcā māc. • Viestura šēfera dievkalpojumi notiks:
13. aug., pīkst. 11 w rīta draudzes lauku. īpašumā, Tērvetē/ dievkalpojums. Māc. V. šēfers.
27. aug., pīkst. 11 no rīta Tērvetē sezonas slēgšanas dievkalpojums. Māc. V, šēfers.
No 28. aug. līdz 14 sept. drau-dzes niācītājs būs atvaļinājumā.
Montreālā 15.. jūlijā salaulāti Guntis Sukse ar Rutu Kušils.
HA3WlI."i:ONAS LATVIESUJ . BAPTISTU MISIONĀRU
dlevkaippjtniif notic» 8taaley Ave., baptistu bastnicā. Snleda s4sus garigus paskaidro^mnuii
Bībeles studēšana un IfigŠanas RtundaF katru nedēlu. JA MOOT.
Tomito latviešu misiones kārtējie dievkalpojumi notiek šest-: dienās, pīkst. 8 vakarā — 14 Park Rd., Bloor pazemes pieturas tuvumā. Svētdienu ritos pīkst. 10,4S —11,00 ^rigs radio raidījums — Bridis ar Dievu. Viļņu garums 1360 — ■ OSavas raicUtājs. Tel. Arni-4218.