g - LATVUA
!Tr«šdien, 1881. gada 16. augustā, Nr.
VALENTINE HERMANE
STĀSTS
Rietošās saules stari vēl, bija pilni siltuma, kas .patīkami glāstīja nogurušās meitenes I^ek-ļUs. Nogurums... Kas'gan iŗ nogurums jaunībā?! Tas izgaist tikpat viegli un nemanāmi, kā pagājušais mirklis, tikai mirk)i, dažkārt, atstāj atmiņu . pēdas, bet jaunības īslaicīgam pagurumam pēdu nav.
Garā darbā diena bija beigusies un Ausma; viegliem soļiem, steidzās ārā no pilsētiņas, lai tāpat kā citām reizēm, pirmās va-Icara zvaigznes sveiktu iemīļotās upmalas krastā. Kas to lai ziiiā-tu", vai tā bija nepieciešamība, ieradums? Ausma pati vēl nebija meklējusi nedz attaisnf:)jumu, nedz ari iemeslu savu soļu mērķim, bet ak vakaru tie viņu noveda līkumoto Rītupes krastu virzienā. Vakara klusumu netraucēja pat meitenes soļu vieglā atbalss bruģētā lielceļā. Ēnas kļuva garākas, tiunšākas un, pat neatskatoties, viņa zi;aāja, iia saule jau . ieslīdēj a Purvmales mežu ielokā. Vēl īsu brīdi zeltainie stari pārslīdēs apaļiem baznīcas kuppliera, krustam, un tad visas ēnas ■ saplūdīs, vienā. Tilta tuvumā lielceļa.grāvis bija dziļāks, platāks, bet pietika ar dažu soļu ieskrējienu, lai vingrais augums bez sevišķas piepūles pārlēktu pāri. Misēties varētu tikai svešinieki, bet vietējie iedzīvotāji pazina ik pēdu no apkārtnes, kur bija dzimuši; auguši. Ikvienam no viņiem bija sava iemīļotā vieta. Ausmai tā bija l^t-upes- līča krastmalā. Upes dzidrajos ūdei^?os viegli šūpojās ūdensrozes, krastmalā ziedēja ievas un ceriņi pašā krāšņumā, •vēstot pavasara ardievas un vasaras sākumu. Siriu reibumu padziļināja neredzamās burves, lakstīgalas saldi - smeldzīgais vī-terojums, un vienai dziedātājai drīz vien piebiedroj ās citas, brīžiem apklustot, lai atsāktu atkal un atkal. ,
Lai arī Ausma pati stāvēja uz sa^as dzīves pavasara sliekšņa, viņas sirds vēl nebija iepazinusies ar trauksmaino nemieru^ nedz arī ilgām im izji^tām, kas vēstīja par tik bieži dzirdēto, bet būtībā vēl neizprasto apzīmējumu — mīlestību. Ziedu smaržā apreiba galva, putnu dziesmas izraisīja savādu sajūtu, kas bija reizē priecīga, bet arī skmnja, taču tādas izjūtas, par kurām runāja bijušās skolas iDiedrenes un draudzenes, viņai bija svešas, šovakar, vairāk kā jebkad, viņa gribēja aizmirst visu,, aizmirst un nedomāt, bet jo vairāk mēģināja novirzīt domas no biroja un pēdējo stundu notikumiem, jo skaidrāk tie iezīmējās atmiņu pavedienos,
„Zelma Poga.» Ak — Ķ. Zelma!" — gribas spēks cīnījās pret
Zelmas ēnu, kas kā zirneklis vija tīkla valgus. Daiļā tumšmate bija iespējusi šķietami neiespējamo, saduļķot Ausmas prieku par paaugstinājumu, un ne tikaL to, bet ari daudz, daudz vairāk. Viens teikums, daži, šķietami nenozīmīgi vārdi, un pietika, lai Ausma justos — netīra.. ^
Sekretārs bija ienesis jaunā priekšnieka. rīkojumu parraksteii kur starp daudziem citiem paaugstinājumiem bija minētā arī Ausma, bet nebija vēl izskanējis Ignata labvēlīgais., apsveikums, kad ieskanējās, Zelmas jaūtār jums:
„Tevi paaugstina?  Hm... bet
žu gadu tecējumā. Tas, ka Zelma arvien bija redzama vācu virsnieku sabiedrībā, nebija tik neikdienišķi, jo viņia bija biroja tulks un, kā tādai, viņai bija daudz un dažādu di^esta lietu kārtojumu ar vācu militārām iestādēm. "Arī Zelinas nevaļu, tiekoties ar pazīstamiem, varētu attaisnot ar patiesu nevaļu un nevis iedtomību, taču a-ri Ausma pati drīz vien saskatīja Zelmas rakstura īpašības, pār kuram jau bija dzirdējusi, dzirdēja vi-' ņas pavēlniecisko valodu sarunās ar darba biedriem, redzēja viņas smīnus, kiir pat smaidam nebija .vietas.^ .
■ Jau: pirmā diena, pirmās sttm-das jaunajā darba vietā sākās ar sīkiem, bet nozīmīgiem starpgadījumiem; Zelma bija ienākusi smaidīda.ma, nolikusi'žūksni aprakstītu papīra lapiņu Ausmas priekšā uh teikusi: ^,Tie-jāpārraksta nekavējoši!" Ausma, savu-
par kādiem sevišķiemnopel- ^ārt, atsmaidīja ^u^
niem?" Ja vārdus varētu iztulkot
ka tādā gadījumā, ja tie ir tik
dažādi, tad tomēr, balss noskaņa^g^gi^j^g-  .rifcajumam jānāk no
bija nepārprotamai tāpat kā Zelmas viszinīgais smaids. Pārsteigti bijā visi,. bet visvairāk pati Ausma. Telpā bija iestājies neērts klusums. Smaidij a tikai Zelma, kā gaidot un reizē arī negaidot Ausmas atbildi.     :; :
„Ja jau ir tik. svarīgi zināt tier šos iemeslus, akurāt un punktīgi, visus pēc kārtas, tad pajautājiet; priekšniecībai, tā zinās labāk,"—-lēni un mierīgi klusumu un 'reizē arī neērto situāciju pārtrauca Ignats. Kā mierinot, viņš bijā uzlicis roku uz Ausmas pleciem. Zelma izaicinoši smaidīja un. Varbūt, būtu teikusi ko vairāk, bet Ignats turpināja: „Ā, re kur nāk pats priekšnieks... pasteidzaties un.." Taču Zelmā, pametuši ātru skatu Ignata norādītā virzienā, vēl ātrāk apsviedās: uz augstā papēža un- izsteidzās korir dOTā.. Pašapzinīgais uzvaras smaids bija izzudis. Vārdu džē-lieni visasāk iedarbojas tieši: tad, kad tos vismazāk gaida, bet Zelmas uzvara būtu bijusi.daudz saldāka, ja starpā nebūtu iemai-^ sījies vecais draugs, IgnātS; Ķaut arī notikums bija vēl pavisam svaigā atmiņā, Ausma nespēja tjo 'pārdomāt mierīgi, sakarīgi. Viņa vēlējās to aizmirst, bet-rei-zē arī atsaukt atmiņā ikvienu Zelmas vārdu, žestu, ņorādiju-
mu.-  ■■::
Jau kopš pirmās dienas jaunajā darba vietā starp viņām valdīja saspīlēta atmosfāira, Zelma Poga bija valodu studente. Dažus gadus viņā bija npdzīviojusi Rīgā un, varbūt, ka tieši šie prombūtnes gadi Zelmu bija atsvešinājuši no mājām un mājnie-kiem. Ja .pirms aizbraukšanās viņa bija viena, no> populārākām ģimnazistēm, tad pārbraucot, kādreizējie draugi un draudzenes vairījās Zelmas sabiedrības. Kamdēļ,. to Ausma laiku pa laikam dzirdēja no Zelmas kādreizējiem skolas biedriem un — neticēja, šķita neticami, ka cilvēks varētu tik ļoti pārmainīties un pie tam, tik īsā laika sprī^, da-
sekrētaŗa... Bez iepriekšēja nodoma. Ausmā bijā trāpījusi Zelmas vārigā vietā: viņa necieta, ja kāds no „kancelejas ierēdņīein" neātzma viņas nerakstītās priekšrocības, jo Udz šim, mīļa miera iatiā, ikviens bija centies Zelmai pakalpot bez pretrunām. ,
Gan Ireņa bija ■pasteigusies cik necik iepazīstināt Ausmu ār bi-r^>ja kārtību, ieteikusi visu ievē-rotomiera ceļu;„Pāklausi,. uzklausi, kās viņai sakāms, un tad dari pēc Sava prāta I" — Ausma neticīgi sinējās un labi domār tiem padomiem. nepiegrieza vē-rībii.i Baidīties no Zelmas? Ķain-dēļ gan? Savas noteiktās doņias vii?a bija pateikusi kā Irēnai,. tā arī citiem:
„Mums, mazaj iem garii^iem šai telpā un zem šī jumta ir tikai divi priekšnieki. Viens. sekretārs un pāri visiem ņia-jprs Ābele. Ko viņi teiks, tā būs, bet citi savu^ rīkojumus var paturēt paši sev." šādas un līdzīgas sarunas notika diezgan bieži:un, vainii kāds bijā pasteidzies Zelmai tās a,tstās-tīt, vai arī Viņa pati bez liekas kavēšanās • gribēj a / ieinācīt Ausmai nerakstītos likumus, — jau' ar pirmo dienu abu nieīteņu starpā, iestājās ,,cīņas" gaisotne. Odz ai: Ausmas pirmo atteikšanos, Zelma bija skrē.jusi pie sekretāra, Arņa Ieviņa, taču laikam tur atbalsta neatrada, bet viņa nepiekāpās. Atkaļ un atkai viņa atrada veidus, kā «atspēlēties" Atismai, nereti vairākas reizes riesiot pārrakstīto; tulkojumu at-
KAD CHRUŠČEVS PĀRBIJĀS ;,T]aE PilY KHRUSCHEV
:pANicKEi>«,
:by (G«»ffge B.- Mair, Cassell' (Kanādā — British Book Service (Canada) Ltd. izdevums), Ceisa — §Ž.50 ■'.
1860. g. septembrī, pēc autjora ieskatiem, ko tas pastiprina ar bijušā premjera īdena izteicienu, pasaule bija tikai mata platumā ho jauna pasaules kara, Sad Chruščevs kopā ar dažiem citiem komunistu vadoņiem atradās ce-ļā uz Sav. Valstīm ar kuģi „Bal-tica" un ar nepacietību gaidīja ziņu, vai krievu satelīts ir iegā-jis orbītā, lai ar uzbrukumiem izmeklētiem mērķiem nestu pos-tii Sav. Valstīm. ■ 'iy)mēr signāls nepienāca. Satelīts bija cietis neveiksmi un reizē ar to ari visai vienkāršais,, bet nāvīgais komunistu plāns nospiest rietumus uz ceļiem ar jauna ieroča — „antimāterijas" palīdzību. Anti-materija ir vairākSiārt spēcīgāks ierocis par ūdeņraža bumbu. Ne tikai bija zaudētā vienreizīgā iespēja panākt pasaulē domināciju, bet Cii. bija likts manīt,' ka pie pirmās agresijas zīmes viņu ko^ pā ar visu bizarro „Baltic" kravu nogremdēs kāda zemūdene, kas visu laiku bij a kuģim sekoj usi.
pakaļ ar īstiem, vai ietSomf -'em, ^ūdu labojumiem.   ' ..
Niecīgais paaugstinājums, nebi-ja nekas sevišķs, jo visas darbinieces, kuŗas nostrādāja vismaz 3 mēnešus apriņķa .Priekšnieka birojā, pierādot savu piemērotību un spējas, tika paaugstinātas, pretējā gadījumā tās tika vai nu pārceltas uz kādu no iecirkņiem, vai ari atlaistas. Zelma to zināja ļoti labi un tomēr nebija, spējusi
iztiktbez...  • / Wot domām slīdēt pēdējo m
pešu^ dienu un stundu-notikuma, Ausma cīnījās pret aizvainojumu, : meklējot apmierinājumu prātīgos apsvērumos un .tomēr, ari zinot un iedoīriājioties Zelmas) iemeslus, viņa nespēja atkratīties no sajūtas, it kā viņai kāds būtu uzlējis netīrumu šalti. Vakara krēsla bija pārvērtusies tumsā un to, savukārt, šķēla 7.vaiģžņu un mēneša stīgas, vijot staru tiltu ūdeņu dzelmē. Tikai tagad viņa vērīgāk ieklausīj as lakstīgalu vīterDJumā. Pie .viņas kājām skalojās viegli vilmli, kas it ķā aicināt aicināja aizmirst vi Su un iegrimt to skavās. Jau nākošā mirklī krstmalā palika tilāi viņās drēbes, bet meitene pati vingrām rokām pašķīra mierīgos ūdeņus. Brīžiem viņas pleci ietinās: debess spīdekļu sudrabotā vizmā, brīžiem viņa visa pazuda ūdens -dzidrumā, lai pēc mirkļa atkai.iznirtu.
Vakara klusumu pārtrauca, mo-<?DCikleta troksnis.; Uz' pilsētas pusi pa lielceļu aizjioņoja ziņnesis. Ausma bija pieradusi pie dažādām' skaņām un mācēja atšķirt nožīrnīgās no nenozīmīgām.
Nebijā jāredz. l^i^m^''ļ^';^° ŗaš puses m kuru dodas- braucējs    Vēlā vakara, stunda uh Bija bauda to klausīties, un arī braucēja ātrums norādīja tikai sēdēšana det^ ir patīkama, ja viemi: ,,Steidzoši! Tātad, ari n^-d^^^^^^ pietni." Viss personīgais zaudēja v - iK...-- . ■
PAVESTA PROBLĒMAS
ko darīt, ja chruščevs brauc uz romu?
(J. R.) Divi pēkšņi atgadījumi Romas pāvestu Jāni 23. nostāda dziļu pārdomu priekšā.
Pim^is nepatīkamais atgadī-jiuns ir pēkšņais tuvākā drauga, uzticamākā un apķērigā padomnieka, 73. gadi vecā kardinālā Tardini zaudējums, kuru pāvests 1958. gadā bija iecēlis ārlietu sekretāra amatā.
Otrs nepatīkamais gadījums ir nesenā itāļu premjēr^ Amintōres Faiifāri un viņa ārlietu sekretāra Antohio Segni viesošanās Mas-kavā. ■ .
šiem abiem notikumiem ir kopīgs sakars, kas nostāda pāvestu Jāni 23. pareizas izpratnes un lielu pienākumu priekšā."
Ar kardinālu Tardini pāvestam Janini ir bijis daudz kopīga. Savu lāikū Viņi bijuši skolas biedri, lādzīgi pāvestam, Tardini bija liela auguma,: priecīgs, draudzīgs un ar humora izjūtu, bet aktīvs cīņā pret bezdievību. Pā-Vēsts Jānis stipri paļāvās uz Tardini, viņš bija Vatikāna ārlietu referents, kas urbās diplomātisko džungļu juceklī.- :
isiiiiiiainiiBiiiiiaiiniiaiiiiiBiiiiiraiiiiDiiiiniiiiiB
Peru galvaspilsētā Limā kādā sodīts noziedznieks atrakstīja pnokuroram vēstuli:,, Jūsu apsūdzībās runa bija tiešām lieliski apsvērta im paihatota, pirmklasīgi Uzbūvētā un pārliēcihošā.
savu svarīgumu, nozīmīgumu, 30 cita, daudz svarīgāka un nopietnākā :cīņa risinājās tik tuvu dzimtenēs robežām. Uz īsu, pavisam īsu laiciņu viņa to bijā it, kā piemirsusi, un hu, ieklausioties motocikleta rūkoņā, domās norā-; ja sevi: :„Kaunēties vajadzētu,.. Tad ta liela muiža, ka Zeliiiai netīra mute \ Lai domā 'ko grib, lai saka kļo grib, vai tamdēļ jāraud? ;Sen vajadzētu būt mājās, — ja nu atkal: kāds steidzošs ziņojums... Tad tik būtu. Jā mani tagad meklētu un..." ar dažiem vingriem vēzieniem viņa jau izpeldēja krastmalā, veikli uzvilka drēbes, paķēra kurpes un ■ steidzās uz tilta pusi .   (Tuiļunajums; sefcps)' ■
.Nirnbergā kāda jauna namamāte bija izmazgājusi kādu savu intīmu apģērba gabalu un izkārusi žāvēties auklā uz verandas. Vējš, būdams vīriešu kārtas, uzpūta spēcīgāk, un maigais audums aizlidoja, uzkrisdams kādam riteņbraucējam tieši uz sejas. Neredzēdams brīdi vairs ceļa, riteņbraucējs uzdrāžas citam pilsonim, kUŗš patlaban centās novietot automašīnā televīzijas aparātu. Divi vīri un aparāts vienā mirklī atradās zemē uz ielas. Kopīgais zaudējums pārsniedz DM LOOO,-, ķļiŗu, laikam, nāksies samaksāt daiļajai apģērba gabalā īpašniecei, atbildot tiesā par neuzmanīgu rīcību veļas žāvēšanā. .
Tikai nepilnas trīs minūtes paguva priecāties pār savu izdevīgo
DOMAS. PAE PASAUBES ;CEŅTRIJ. mBEZGAIIBU
Krone-Balduma
PADOMI NAMAMĀTĒM
ATSPIRDZINOŠI PADZĒRIENI
AUKSTĀS- ^ • AUGĻU ^IRAS
Pp^īkams bau dijums: aukstās augļu viras gan pēc treknāka gaļas ēdiena un visvairāk siltākam laikam iestājoties.
Kanēlim, citronam un vaniļas pākstītēm jābūt mājās, lai Vienmēr būtu pie rokas, kad gribat gatavot kādu augļu viru. Ja viras vāra no pusgatavām ērkšķ-logām, tad tām Jāuzlej verdošs ūdens, jāpārsedz trauks un jāatstāj dažas stundas, lai izvelk nevēlamo skābumu. ;.
MELLEŅU OGU VIRA .
..■ '6 personām
Ielej katliņā! V2 kv.:. ievāritu melleņu ar 2 kvartiem ūdens, citronā miziņu, V4 standziņas kanēļa, 2 krustnagliņas vai mazliet vaniļas.: Kad vira V* stundu vārījusies,   pieliek cukuru pēc
VAI JŪS PLĀNOJAT
braukt iiz Eiropu
vai
vēlaties kādu izsaukt?
M prāvākai
infprinācilai kontaktējiet
«HENRT MOOS — NOTARY PUBUC
KE.NNEDY TRAVEL BUREAU, LTD.
296 Qiieen St, W., TORONTO. TEL. EM Dil^ia 192S. gadā.
garšas un 1 ēd. kar, atšķaidītu kartupeļmiltu, vēlreiz uzvāra. Klāt var dot ķilķenus vai sausiņus.
ĶIRŠU VIRA- ;.:
6 personāati
Notīra 2 mārc. ķiršus, iZņem kodolus un uzliek vārīt ar 2 kv. verdošā ūdens,, uzvārītu ar mārc. cukuru, pieliek citrona miziņu un vāra mīkstus; Tad atšķaida ar 1 ēd, kar. kartupeļu miltu ar.nedaudz auksta ūdens, maisot pielej pie viras un vēlreiz uzvāra, piespiež viena citrona sulu. Klāt dod sausiņus.
PLŪMJU VIRA ■
S personām
3 mārc. zilās vai dzeltenās plūmes viegli, noplaucē un ntJņetri ādiņu, izņem .kodolus un uzliek vārīt ar 2y2 kvartiem ūdeņa, kas uzvārīts ar V2 mārc, cukura, pieliek 2 ēd, kar. aveņu vai jāņogu ievārījuma un vāra kamēr mīkstas; Tad atšķaida 1 ēd. kar. kartupeļu miltu ar Va kv. ūdens un maisot pielej pie viras, vēlreiz uzvāra. Pie plūmju viras var dot klāt ķilķenus.
.•  ĀBOLU VIRA AR BUMBIERIEM
8 personām
Nomizo 1 mārc. bumbieru, 2 ar pus mārc. ā>olu, sagriež gabaliņos un izņem serdes. Uzvārs^ 3 kv ūdens ar V4 mārc. cukura, ieliek ābolus un bumbierus, pieliek citrona miziņu un vāra .mastus, tad izņem ar putu karoti im saliek traukā. Sagatavo ķilķe-
(Pārnesums no 3. Ipp.) Androiheda, uh otrā vietā ^— mūsu Pienā ceļš; Fornax gnipa, kas satur 20 galaksijas; Virgo grupa ar 350 galaksijām, u. t. «ļ;.
Lielais Magellana Mākonis ir gālāksija, k» var redzēt no Dienvidamerikas, Austrālijas vai Āfrikas dienvidu daļas. Gandriz tieši, šīs giilaksijas virzienā, bet daudz dziļāk par to telpā> Shap-lqy atklāja, milzīgu gālaksiju koncentrāciju, kas simtiem rei-, žu pārsniedz galaksiju biežību mūsu zvaigžņu sistēmas tuv^ā apkārtnē. Aiz Magellana Mākoņa, ' simtiem tūkstošu galaksiju ir sablīvētas cieši kopā, uu tai telpas daļā Shāpley (savā grāmatā „The Inner Metagalax;y". 1957. g.) ieteic; meklēt savas Iekšējās Metagalaksijas centru vai kodolu.
..  EINSTEINA UNIVERSA CENTRS IR PASAULES ' RADĪŠANAS ;MIRKLIS . '
Krustām šķērsām apceļojot zemes lodi, mēs nekui: nepienāksim pie nepārvaramas sienas vai „pa-saules ripas" nialas. Bet vai tāpēc mums;ir jādomā, ka zemes virsas laukums ir bezgalīgi liels? Mēs; tikai apceļojam zemei apkārt un atgriežamies savā izejas punktā, jo zemes šķietami plakanā, .divu dimensiju virsa ir liekta telpā — trešaj ā dimensijā. Līdzīgu attiecināja uz pasaules telpu. Pasaules telpas šķietami bezgalīgais izplatījums, kas satur trīs dimensijas — garumu, platumu un augstumu — ; varētu biit liekts ceturtā dimensijā. Kādas galaksijas gaisma, vismaz principā, varētu iziet cauri liektajam universam un atgriezties savā izejas punktā. Tā 'kā liniverss strauji i^lēšas, tad gaisma tomēr šo uz-devumu nespēj paveikt. ■
Ja ziepju burbulis izplešas> tad; tā .centrs 'nav; meklējams nekur uz tāl divdiniensionāļās virspuses, bet gan trešajā dimensija, iekšā burbulī. Tā arī, ja pozitīvi liektā trijdimensionāla tel^
nus un uzvāra, izņem ar putu ka- pa izplešas, šīs kustības sākums
roti un ieliek pie izņemtiem nav meklējams šai telpā, jo katrs
augiem Tad atšķaida 1 ēd. kar. telpas punkts ir ekvivalents ar kartupeļu miltu ar 1/8 kVr auksta
turtā dimensija nav nekas cits kā laiks, jo uz laiku un uz telpu attiecas t. s. Ijorenca transformācijas, kuļni nozīmi Einsteins izskaidroja. Tapec laika - telpaS 4-aimeiisionāla izplatījuma; centrs ir pasaules radisaiias.mirklis, ņ^> iSUjfcisajiits teipas lispiesanas. lei-iiitiS iieiuinam pieaugot, ii^mstei-iia universa mouens cauri gada (jiijumem Kļusc aizvien iiozigaKs
Ēuklida bezgalīgai telpai, un telpas liekums ceturtā dimensijā samazinās. Einsteina telpa nav bezgalīga, bet gan slēgta, un galaksiju skaits ir noteikts un aprobežots, Tībmērātrš^kais pasaules telpas ceļinieks; — gaismas stars — nekur nepienāk pie «ārējās sienas", jo Einsteina telpa ir pati sevī atgriezeniska, līdzīgi kā Zemes virspuse. ■
FIZIKA -UN METAFIZIĶA •
Parasti cilvēki domā, ka metafizikai pieder jautājumi, par Dievu, eņģeļiem un dvēseles nemir-stibu, kurus var izšķirt tikai ar dziļu, iekšēju, subjektivU pārdzī-vojūmu un ticības atklāsmi Tomēr izrādās, ka arī zinātne uzstāda jautājumus, kurus jau pašā principā tā.nespēj atrisināt. Fizika plašākā nozīmē aptver visas ' dabas vai eksperimentālās un eksaktās zinātnes, un fizikas kompetencei pieder jautājumi par Metagalaksijas vai ~redzamā universa uzbūvi. Metagalaksija satur vairāk kā triljonu galaksiju, un katra galaksija sastāv caurmērā no simts biljonu zvaigznēm un tikpat lielas putekļu un izkaisītu ūdeņraža atomu masas. Tomēr ar neaptveramo redzamās pasaules daudzumu cilvēka prāts vēl neapmierinās, un ziņkārīgi jautā, kas varētu būt aiz Olbera robežas. Tā kā no turienes ne gaisma, nē kāds cits sig^ nāls pie mums nenonāks nekad, šo jautājumu mēs varana atstāt metafizikai. Nav teikts, ka mums par metafiziskiem jautājumiem jāatsakās domāt; zinātnē nevar novērot, bēt cilvēka prāts spēj operēt arī ar inetāfiziskiem^ jēdzieniem. Cits mētafizisks jautājums ir šāds: vai sīkākie vielas būvakmeņi, kā elektrons, ir
. - —1.1,- trilni vni vifi-
Elektrons parādās kā, daļiņa vai vilnis atkarībā no eksperimentā veida. Elektronu nevar „redzēt", un, katrs eksperiments izsit tio no normālā stāvokļa. Par nenovērotu elektronu var domāt, bet tas paliek tikpat nepieietams un mīklains kā Olbera nobeža un universa centrs.
ķērienu 24 g. v. Džeks Gordons, Nashvillē, Tenn. Pēc laimīgi paveiktas bankas aplaupīšanas, ro^ kās sažņaudzis papīra tūti ār 13 tūkst, dolāriem, Džeks skrēja līču loču pa apkārtējām ielām, līdz nejauši iedrāzās ap stūri tieši krūtīs policijai, kiq'a bija nodarbināta auto sadursmes apstākļu noskaidrošanā. Laupītāju tūdaļ apcietināja.
ii
© Anglijas valdībai, kā pašu angļu, tā daudzu citu brīvio tautu presē vēl vienmēr turpina pārmest par grandiozo kosmonautā Gāgarina uzņemšanu Londonā. Kad uz tiO aizrādīts ministru prezidentam Makmillanam (acīmredzot, vienreiz par biežu), pēdējais atcirtis: „Tas vēl nebija nekas. Ja Gāgarina vietā būtu bijis kāds no mazajiem krievu (izplatījuma) šuneļiem, tad gān mēs būtu parādījuši!"'.
Holandē augsti vērtē morāli im tikumību, kamdēļ policija aizturējusi kādu motocikleta braucēju, kurš sava satiksmes līdzekļa benzīna tvertni bija nolīmējis pornogrāfiskiem zīmējumiem. Vainīgam lika uz vietas notīrīt tvertni, un tikai pēc tam, kad 'policijas rīkojums bija izpildīts, atļāva ceļu turpināt.
Riomas pāvests ir ne tikai ka-tolu galva, bet arī Vatikāna vald-iiieks. Lai gan viņa valsts ļoti maza — tikai ap 108 akru (nepilni 44 ha), tās iespaids ir liels, un pāvests uztur diplomātiskos sakarus ar valstu vairākumu šaipus dzelzs aizkara.
Pāvests Jānis stāv grūtas izšķiršanās priekšā: ko darīt, ja Chruščevs apmeklē Romu?
Kad pag. gada februāri itāļu prezidents Giovanni Gronči viesojās Maskavā, Vatikāns jutās stipri apvainots, Chruščeva pretvizīte Romā ļoti iespējama. Ja Pad, Savienības premjers ieradies; Bomā kā itāļu valdības viesis, vai tam atļaut tikties ar pāvestu jeb nē?
Tā ir, sarežģīta problēma, kuras izkārbošanā pāvests zaudējis Tardini padoniu.
Ja pāvests Jānis 23. atsakās, ar Ohruščevu tikties un atstāj Romu krievu vizītes laikā, kātoda- ■ rija Pius 11., kad Hitlers apmeklēja Musolini, tad viņu var apvainot par atteikšanos darīt savu daļu miera labā, kurš tik bieži tagad tiek kladzināts, bet kuru Kremlis tik bieži apdraudējis gan vārdiem, gan darbiem. Bet ja pāvests piekrīt tikties ar Chruščevu, tas nozīmētu atzīt komunistu režīmu un zaudēt pastāvošo uzticību aiz dzelzs aizkara.
Itālijā ir lielākā komunistu partijā kā jebkurā citā valstī ārpus Padomju Savienības, ar' iespējamību, ka katrs ceturtais : itālis ir sarkans. Ja pāvests Jānis sēž kopā ar Chruščevu, vai tas nedos itāļu komunistiem prestiža pieaugumu? Bet ja tomēr vergu valsts valdnieks kāptu pa Vatikāna trepēm, pāvests, varbūt, ' iegūtu labāku iespēju sadarboties ar kāboļiem Polijā un Ungārijā? Varbūt varētu izspiest iīĢlāku ti- • čībās brīvīļjuuņ ticības mācīšanu katoļu bērniem aiz dzelzs aizkara?
Nav. šaubu, ka Chruščevs uz varbūtību tikties ar pāvestu spekulē, bet 44 gadu laika kopš krievu revolūcijas uzvaras, Romas katolisms uzskatīja komunistus kā velna aģentus.
Tardini atviebotājs, kas dotu padomu pāvestam, jāizvēlas drīz. Pieci vārdi cirkulē kandidātos: kardināļi;Montini,Mareila, Testa uņ Siri, iin Mgr. Antionio Šamo-rē. Vienalga, kurš so posteni ieņems, tas uzliek lielus pienāku«-mus ūn problēmu izšķiršanu.
& Ŗendek
ABVOKĀTS — NOTĀRS 455 Spadina Ave., Apt. 403, ICōUege un Spadina ielas stūrī)!
Tel. birojā --WA 2-6111, WA 2-6112, TŌRONTO.
LUNSKT
470 CpLLEGE St., Toronto.
WA 1-3924.
ūdens, pielej pie viras un vēlreiz ^ memejams ce- ...... , .
uzvāra, pārlej augļiem un ķilķe- ^^^ta dimensija ,izplēšanās kUs- savā miera stāvokli viļņi, vai vieniem. . tības sākuma momentā. Bet ce- nā punktā koncentrētas dapņas?
DĀMU FRIZIERSALONS
3 Westiiioreland Ave.  (Bloor - Doveļ Tel. LE 6-9544, Toronto.
Dr. TOMAN PNEWSKY
: Ilgga^ga prakse filimmcāsVācUa,^P^^ un Speciālists iekšķīgās, sieviešu un venēriskās 3537 PARK AVE., MONTREALk P.Q.. 4«t VI 5-7623J ^ Runā vāciski un krieviski. Pieņem no pl.
IMANTA PA] SERVICE A^
PĀRTIKAS PR| JAUNAIS SAR
Sūtot pārtikas saiņus saviem piederīgajiem \i\ uz okupēto Latviju vai ari Krieviju, varat paši ' sūtījumu saturu no zeniāk minētajām precēm pēcļ kas. Mēs nosūtām kvalitatīvi labākās preces par cenām. Pārliecinieties un salīdziniet.
Sastādot šādu individuālu saini, iesaiņojumanj sainim līdz, 5 kg.— 1 kg; sainim līdz 10 kg — 1,5 f līdz 15 kg T-1,5 kg; sainim lidz 20 kg (maksimālt bruto svars) — 2 kg. Lūdzam to respektēt, jo preļ mā mums jātaupa iesaiņojums vai preces svars.
Tālāk — individuālo saiņu priekšmetu vai pļ nām. jāpieskaita šādi izdevumi licencei, apdrošiļ pārsūtīšanai (iesāktus 5 kg, rēķinot par pilniem saini līdz 5 kg — $6.95 (uz Āzijas Krieviju $7.95j - $8.95 ($9.95); 10-15 kg - $10.75 ($11.95); if $11.95 ($14.76). :
Pārtikas saiņiem atļauts pievienot cigaretes ari atsevišķus darba rīkus (piem. stikla grležam(ļ ne citas t. s. rūpniecības preces (drānas, apavus PĀRTIKAS PRODUKTI UN KOLONIALP] (krievu muitu ieskaitot).
Āboli, žāv., 1 kg ........ $1.45    Marmelāde, daži
Aprikozes, žāv. 1 kg ....   1.10 450/800
Augļi, žāv., 1 kg ........   1.25    Medus, bišu, 454ļ
Auzu pārslas, 1 kg ....   0.60    Milti kviešu, bftlļ
Augu tauki(PaImin),l kg 0.90    Olu dzelt, pulv.,
Bekons, 1 kg.........2.40    Olīveļļa, 900/120(1
Biskvīti, 200gn/260 gb '0.50 Biskvīti, pildīti 370/420 0.85 Buljona kubi, 50 g .... 0.26 Cepamais pulveris, 30 g 0.10 Citroneļļa, pud. 10/75 0.20 Cukurs, smalkais / grau- •
du, 1 kg.................... 0.50
Cūku tauki, pac, 1 kg 1.65
0.45
Dateles, žāv, 170/200... Dūmdesa īstā, Salamī,
1 kg ................•...........
Ēdamā eļļa, 1000/1300 Kafija, malta vai pupiņās, 1 kg .........
Kafija bundžā (Max-
well) 454/620............
Kafijas konc. ,Neskaf<5,
60/125 ..............MV....V....
Kakao pac, 1 kg ........
Kakao bundžā, 454/630 Kakao bundžā, 225/300 Kanēlis, standz. vai
pulv., 100 g ................
Karameles (īrisi) bun-^ džā, 225/360 Karameles (irisi),4M/850 1,35 Karameles (luksa, plld.
šok.) 454/750............
Karbonāde, žāv. 1 kg Kardemons, graudos /
malts, 100 g Konfektes .bundžā, 340/
450 ..,.......;.....^.v..........".
.krējuma pulv., 40yo,
112/190........................
Krustnagliņas, 100 g Košļ. gumija, 250 gab.
400 g .........................
Lauru lapas, 100 g ....
, Makaroni, 1 kg............
Mandeles, 1 kg
Mannā, 1 kg..............■.
Margarīns, vitamlnlzēts,
2.95 1.60
3.95
2.15
0.65 3.95 1.95 1*20
0.25
0.75
1.95 3.30
0.85
0.95
0.45 0.35
1.45
0,15 0.85 2.25 0.45
0.80
Ovomaltins, 227/1 Paprika, 100 g Piena pulv. bunļ
500/600 Pipari, melnie vr
100 g Piparkūkas, 500 Plūmes, žāv; pa( Plūmes, žāv., vaļ
1 kg
Raugs, sausais, Raugs ,parastal{ļ Rīsi, 1 kg Rieksti, daž. (laļ
1 kg..................|
Rozīnes, Kalif., 340/390 ........
Rozīnes, Kalif. Safrāns, pud.. Siers, kausēts,
i70/290 Siers „Maribo" Sinepju pulv.. Speķis, žāv., 11 Stērķele, 1 kg .ļ Sviests, pac, 5( Šķiņķis, spēc sļ
3 kg Šokolāde, daž., Šokolāde, Svelļ Holandes (krf riekstu) 100 Tēja, pac. (Ridļ " 100 g . Tēja bundža, 4l Vaniļas standz.J Vīģes, žāv., 1 Vīnogu cukursļ
250 g...........
Virces,. 1Q0 g Zupas konc, pr
daž. Zivju eļļa, 15( u.t.t., u.t.t.
500 g
Atsevišķo preču svaros, ja nav ipaSu atzī ir ari bruto svars. Tālāk tekstā pirmais skaitli otrs — bruto, g = grami.
Pieprasiet mūsu katalogu! '
Scit minēsim tikai dažu saiņu piemērus (vi ieskaitītas):
C-9 — 9 kg smalkā vai graudu cukura, m tu (svars pēc pasūtinātāja vēlēSanās) u Svars 10 kg............
C—j8 — 19 kg smalkā vai graudu cukur miltu (svars pēc pasūtinātāja vēlēšanās).
K-1 - 2,5 kg cukura, 2,5 kg risu, 2 kg b :    miltu. 10 kg bruto...........................
K-2 V- 2 kg miltu, 2 kg risu, 2,5>kg ouku ' tās dūmdesas, 10 kg bruto ..^^
Z—9    — 9 kg žāvēta cūkas speķa, beko
Bruto 10 kg ......,......::..."..".v-t-ļ,-.....••••••••
„K—luxus" — 500 g pupiņu kafijas,!, 5OO g k kolādes, 1 kg ēd. eļļas, 1 kg cuki^ia, 1 kg ra, 1 kg bekona, 1 kg šķiņķa, 1 kg žav
10 kg bruto ......
„īsteniba" - .500 g pupiņu .kafijas, 500 g kak lādes, 200 g tējas, 1 kg konfekšu, 1 kg rozīņu, 300 g zemes riekstu, 5 kg bruto Mēs sūtām ari drānu  komplcktiss uzvalki» mēteļiem, kleitām u.t.t. Mūsu ricībā ir simlli dumu, krāsu un kvalitāšu drānu. Pieprasiet p tām veļu, lakatus, gatavus apģērbus, segas, ad letes piederumus, kažokus, medicīniskus pi|i< rīkus, pulksteņus, mūzikas instrumentus, majt mus, medību bises, velosipēdu^ / motociklu / ' un „šļaukas", rokas un kājminamas šujamr . u. 1.1. Tuvākas ziņas par visu mūsu katalo latviešu un angļu valodā. Nosūtām iepriekš minēto arī uz Poliju, V
IMANTAS PaRST Daugavas Vanagu sainīšu noļ 123 Huroii St, TORONTO 2-B, Oi