(JENBKALKONSULB
Mr. R. N. BRYSON
Toronto, tel. HO 3-5861, 118 dakforth AVE.
j KONSULS
TOMSONS
Tel. re 8-7798, Montreal, p. q^ 5»10 vjctoria ave., apt. U
V.
apdrošināšanas
y speciālists
41 pitcairn cresc. toronto. pl. 9-0266.
la
la
ALEKSANDRA .KĀNB.ERGA i R/iKSTU D/illBU BIROJS . '65 Ferrier /\ve.,Toronto, (pie Danforth h- Carlaw) Tel.:HO 3 2667 . ,:;
latviešu kredītsabiedrība latvian (toronto)
credit union Ornited
maksā 4<»/o gadā par noguldījumiem un 'ZV2% pai- depo'sitiem, izdara visas parastās banku op«-' I rācijas.
birojs atvērts 4. reizes nedēļā, Sv. Andreja baznīcas telpās, Carlton un Jarvis ielu stūri, Tel. WA 4^503.
Pirmdienās no pīkst. 3—10 jak. Trešdienās un piektdienās ■ no pīkst. 11-3 dienā.
Ceturtdienās no pīkst..7-10 vak. Venus puķu veikalā, 231 Roncesvalles Ave., TeL le 4-4645.
Pasta adrese: 280 Wright Aye., Toronto, Ont.
[EU DUMPIS?
:S KANĀDAS VĒSTURf
ļe , voja divus priesterus un dažus ^' kalionistus pie Froga ezera. Metisu vadonis, kUŗš klausīja Rie-lam, bija Gabriels Dumonts. ValcUbā steidzīgi nosūtīja ka-^ rēivjus uz sacelšanās vietu un l Batoohe kauja izbeidza dumpi. Tomēr pavisam divi simti Kanādas kareivju zaudēja dzīvības. Bielu un dažus citus dumpja var. doņus sagūstīja, bet Gabriels Du'monts-aizbēga uz Savienotam Valstīm. Rielu apvainoja valsts nodevībā, atzina par vainīgu, no-ļlī- tiesājot uz nāvi un pakarot Re-v
bri- ginā. ■ ļ.
Ino' Dumonts vēlāk atgriezās Kanādā un mierīgi nomira Saskače-vanā, 1906. gadā. Tagad maz^a , Bātoclie pilsētā, Saskačevanā, agrākās kaujas vietā ir Neapsēta. Te; uz kraujas, dažu simtu jy_du_at: tālumā lio baznīcas .un. mācītāja mājas, atdusas kaujā kritušie. JMetīsu cerības uz savu valsti mi-. ra- šai Riela dumpja pēdējā kaujā, kas notika 7885. gadā.
|ap-
[lU,
tūksti' ladī-
jar-uii ibu^ Irnā-icē. ?tu-^tzīt. vēja Irālā
Ival-Par npis.
īrež-atU lēģi-ļz at-ļāku-Pno' 'np.-^ au bet bai-liiinā-tizlie-ktāvē-
, (Oke-Jiaunu Jtumu gar lidiāņi ļe bal-lukus. ļiotām Lcel^a^ ļātnie-Iskače-ļiāvēja ilepka-
Sarikojumu kalendārs
TORONTO
30. septembrī — Bostonas teātra
viesizrāde. . 7..oktobrī — DV Tononto nod. gada svētki. ^ ^. . g oktobrī — Toronto baptistu "draudzes' 10. gadasvētku diev-kalpiojums Walmer Road diev: ,
namā. ' .
14. oktobrī —: prof. A. Teicbrna-ņa čello koncerts Sv. Bamaba baznīcā.
15 oktobrī — Toronto baptistu 'draudzes 10. gadasvētku koncerts Walmer Road dievnamā, 21. «oktobrī ^-M: Vētras godināšanas koncerts. "\/ ■ 21. oktobri, pīkst. 7.4*^ vakara Massey Hall, Toronto, etmsko enipu sarīkojums ar ministru prezidenta j;'Dīfenbekera. piedalīšanos; 261 oktobrī G. Trēziņas. (mecosoprāns), koncerts, koncertap-vienības sarīkojumā. 4i novembrī -^'Mārtiņu balle r-IPalace Pier telpās. • 11; novembri Gleznu izstāde -koncerts Centrālās bibliotēkas .'telpās, St. George / College. 25. novembri — Vašingtonas teātra viesizrāde. 27. janv. 1962. g. - Viru kora „Viesturs" koncerts.
HAMILTONĀ
lu.v Queen, n.
Piektdienu vakaros — k3barē,;.16
„LATVIJA AMERIKĀ". PĀRSTĀVIS MONTREĀLĀ
.o$'kARS trenŽe.
1934 St Gcrmain BlvdL, Montreal 9, Oue. m RI 7.2288.
I
m
Sestdien, 1^1. gada 19. augustā, Nr. &S.
LATVUA AMERIKĀ - g
Āntoniļm
Vaiv&des koneērt^ Nuļorkm
Patīkami bija dzirdēt dziedātāju Antoniiiu Vaiv/Ddi (ķontralts) Ņujorkā. Koncertu bija rikojusi Katoļu apviemba, noslēdziot savu IV- kongresu, sestdien, 12. augustā, ļSv. Alfonsa baznīcas zālē.
Vaivode apveltīta ar sonoru, plašu, skaista tembra balsi, un tās apjoms (vaitāk kā 3 oktāvas) jauj vienlīdzīgi labi veikt kā kpntralta, tā mecosoprāna un dxl soprāna dziesmas, īrn grūtā Rosini ārija no operas La Ceneren-tola pierādīja, ka arī zemās un augstās kļoloratūru pasāžas nesagādā viņai grūtibas. Labu kanti-lēnu V. pierādīja divās Hendeļa operu ārijās: Lascia ch'io pianga un Ombra mai; fU; Ar sirsnīgu izjūtu tika izpildītas populārās E. Dārziņa (Vēl tu rozes plūc m Kā zagšus) un J.Mediņa (Pieskaņa un Glāsts) dziesmas, no kuram visvairāk valdzināja — Glāsts. Programmas II daļa ar operu ārijām apliecināja, ka V. vieta ir uz pperas skatuves,. un i ai liktenis lemj viņai šo vietu dzīvē sasniegt! I Vaivodei piemīt visas skatuvei nepieciešamās īpašības: plaša, dzid^ skanoša balss visos reģistros, stalts stāvs ar izteiksmīgu seju, liels temperaments,' dziļa izjūta, precīzs ritms, skaidra dikcijavisāsfvalodās un iedzimts' skatuvisks
jauno šarms, kp viņa vslabāk aplieci-' nāja franču vatodā izpildītajās •populārajās Bizē ārijās no operas Karmena: Habanerā, kilŗu viņa veica ar vieglumu un īstu čigānietes , temperamentu, un grūtā „Tra la - la" ārijā (piedevām) sasniegdama ar katru pantu lielākus kāpinājumus. Ar dzi-u izjūtu m. dziedošu kantilēnu V. sniedza melodisko Paulinas āriju no Čaikovska operas Pīķa dāma (krievu ;va]K)dā) un milas pārdzīvojumu bagātu tēlojumu Saint Sansa ārijā no operas
HOLANDIEŠI IEGŪST MĀKSLAS BALVAS KANĀDĀ
Samsons un Dalila (franču valodā). Traģiskas mātes ciešanas pauda Meierbera ārija no operas ,,Pravietis-' untflielu dramatismu un izlīdzinātu kantilēnu grūtajā Don Carlos ārijā.
Klausītāju pilno zāli apdāvinātā dziedātāja valdzināja ar katru dziesmu un. āriju vairāk, beigās ,kā pateicību saņemot vētrainus aplausus un. skaistas rozes. Laba, muzikāla un precīza līdzgaitniece pie klavierēm ,bija brīvmāksliniece Austra Gaiķēns. Alīse Dzirkale - Cenne.
MMJA LII>EKA ...
NAKTS MENUETS-
Viz n^ness dzJntarbals.
Ka vāzē apelsīna šķēle.
Un māk-aņgrēdai cauiļ
Stigas zaļā zeltā vii >^
Uz ūdens menuetu sļ^ij nakts.
Kādai vakardienaL,
Aiz mirkļa mirkli^ Zūdošs vilnis pagājība ^eg^ „ Mirdz ūdens spoguļos Vēl vakardienas sa-oleg Krelles — dzirksteles.
šķēle
i ZMĀTNES LIMENI.^^^^
B^TAS, KA VARĒTU APSĪKT Lai uzlabiOtu universitāšu zināt- ļlu zemais līmenis. Kāds Kalifor-j cinašanai izdod 60 milj. dolarui
Caur nakti Mēness vīd. Kur greizie rati Māfcoņkaiavāna slīd. -
nisko līmeni, ASV izglītības ie- aijās universitātes- profesors to štādes cenšas pacelt profesoru tormuiē šādi: „Saprotamš, ka algas xm piešķirt līdzekļus pētī- katra zinātnieka mērķis ir pēt-jumiem. ' niecība, ua ja nu viņiem radu-
Lielās firmas, kas nodarbina zi- sies izdevība parādīt spējas, tad natniekus pētīšasms darbam, arī'tā ir ļoti cilvēciska lieta, un tas
var nākt nākotnes zinātnes attīstībai tikai par labu. Lekcijās profesors savas spējas nevar parā-
ziedo lielākas summas šim nolūkam. Universitāšu. priOfesori un lielo firmu zinātnieki, redzēdami, ka līdzekļi ienāk pētniecības dar-, dīt, bet var tikai pasvītrot savu bam, visu uzmanību sāk pievērst' paidagoģisko mākslu. Ķā lai jū-
VĀCU PRESE PAR DAUGAVAS VANAGU
5ALID0JUMU
ATZINĪGI VĀRDI UN STĀVOKĻA IZPRATNE
(G. S.) -T Divi Kanādas holandieši ieguva balvas lēdijas Dunn starptautiskajā amatieru izstādē, kas pašlaik notiek Bīverbruka mākslas galerijā. Fridriktanā, Ņubransvikas provincē.
Piona De Vletter no . Lively Ontariio par „Lapām un.nakts turenīšiem" ieguva augstāko at zinību un Grand Prix $1.000,-: apmērā,, sac^sībā- ar 205 visāda veida audekliem,; kamēr . Jan G. -Wyers no Windhorst, Sask, ar „Māja Holandē" ieņēma ceturto vietu un ieguva $200,- godalgu.
■Piona De Vletter piedzinīus: 1927. gadā, Javāy Ro^al Dutsih Shell sabiedrības kalnu inženiera ģimenē. Tā apmeklējusi skolas Holandē no 1945. līdz 1957. gadam. Tā apprecējusi kādu Holandes ģeologu, un 1955. gadā laulātais pāris vispirms pārcēlās uz Kubu, pēc tam uz Kanādu. Viņas vīrs nodarbināts Kanādas internacionālajā niķeļa sabiedrībā. Mākslā Fiona De Vletter- dod priekšroku iedomām un fantāzijai.
Jan G. Wjyers dzimis 1890. g., Holandē. Kanādā ieradies 1916. gadā. Viņš mākslu apguvis pašmācības ceļā, mācīdamies pie kāda vācu internētā, izpildot sarga pienākumus kādā. Ontario kara gūstekņu nometnē.
DV Bietumvācijas saimes Min-sterā salidojums ievērojami atbalsojies Vietējā vācu presē. Trijos Minsteras laikrakstos publicēti septiņi plaši, objektīvi raksti un divi uzņēmumi. DV Rietum-vācijas valde izkārtojusi divas preses kionferences — vienu pirms un otru pēc salidojuma. Arī pašos sarīkojumos klāt bir juši reportieri. DV centrālās valdes sekretārs A. Bērziņš nevērtē, ka, laikam, neviens cits mūsu sarīkojums pēdēja laikā Vācijā nav piedzīvojis tik lielu pub-licitāti.
Pirms salidojuma notikušā preses konferencē, kurā piedalījies arī DV priekšnieks plkv. V, Janums, DV Rietumvācijas valdes loceklis P. Valters runājis par latviešu ^tautas vēsturi un DV organizācijas izveidošanos, mērķiem un darbību^ kā arī informējis par pašu salidojumu, šos tematus izsmeļoši im pareizi, apskata Mūnsterisoher Stadtan-zeiger — ar virsrakstu DaugavaS; Vanagi satiekas. Laikraksts citā garākā apralistā izseko salidoju-: ma norisei, bet atsevišķā rakstā stāsta par solistu kjoncerta iespaidiem, šeit atzinīgi vārdi veltīti latviešu mūzikas -kultūrai vispā.r un tās izpausmēm Rīgā. Cildināts mākslinieku Borisa Piekalnīša un Astrīdes Hilde-brandes - Damkēvicas .dziesmu snie'gums. Izskan vēlējums, lai nākotnē līdzīgs koncerts notiktu īstā koncertzālē, kas vairāk ieinteresētu arī pašas Minsteres mūzikas mīļotājus.
Mūnsterisches Tageblatt pirmā rakstā izsekio.DV organizācijas izveidošanās ceļam un pašreizējai'' darbībai, skarot arī palīdzību grūtdieņiem un Latvijas brīvības lietas atbalstīšanu, šīs avīzes nākailnā numurā kiodolīgi atreferēts pats salidojums, starp citu, pieminot plkv. V. Janumā vārdus: „Mums nav varas, bet mēs paļaujamies uz Dievu, kā taisnība uzvarēs.
tam, atstājot novārtā auditoriju lekcijas.
Vprens Vēvers, Sloan Foundation . veceprezidēnts „!rhe Wall
tas profesors, ja viņš skaidri zina, kā tikai 10% no studentiem vispār staprōt, ko: .viņš stāsta. Mūsu vidusskolu līmenis ir tieši
„šim salidojumam ir pasaulei jārāda, ka latvieši patur savas tiesiības uz padomju okupēto dzimteni", raksta Mūnsterische Zeitung. šai pašā rakstā apskatīts DV aprūpes darbs, kam līdzās uzsvērta nacionālās apziņas un brīvības gribas uzturēšanas nozīme un vajadzība, pasaulei nerimtīgi atgādināt tiesības uz savu dzimteni, žurnālists norāda, ka šāds uzdevums jau netieši izskan pašā Daugavas Vanagu dziesmā. Tanī pašā laikrakstā skatām Minsteres latviešu ģimnāzijas tautas deju kopu Circe-nītis. Raksturīgajam uzņēmumam pievienoti izprotoši vārdi latvju tautas liktenim, trimdai, un dažas rindas par DV salidjoju-mu.
Mūnsterische Zeitung — rakstā Cīņu neuzdod -- atzīmē DV
salidojuma svinīgo jundu, kurā izpaudusies griba uzturēt načic^ nālo apziņu un paļāvību, ka dzimtene reiz būs briva. Jundā klāt bijuši arī vācu zemes valdības ^pārstāvji, konsuli Bekers un Dr. Lībšers. Tālāk skartas Jāņa Rankas referātā izskanējušās domas, ka latvieši nebeigs cīnīr ties.par brīvību,
Vācu tautā atrodam izpratni mūsu liktenim, ko modinājuši kara notikumi un tD sekas, šodienas simpatij as, līdzās draudzīgiem vārdiem, vietumis izpaužas arī praktiskā veidā,, kas veicina mūsu pasākumus un centienus. Tomēr it sevišķi patīkami lasīt sveštautas preses, rakstus, ku|^ps mūsu problēmas skatītas gaismā, kādā tās redzam savām acīm.
Street Journal" izsakās^ ka ame- kritisks." rikāņu zinātnieki lēnām pārvēŗ-1 Pēdējos gados izglītības iestāšoties eunukos, kas neesot spēji- dēm piešķirtās summas ir mil-gi radīt pēcnācējus zinātnie- zīgas. Ja vēl 1940. g. amerikāņu ki^s. universitātes pētīšanas darbam:
Daži profesori gan protestē un saņēma tikai 15 miljonu dolāru, saka, ka lekciju lasīšanā radu- tad uz š. g. 30. jūniju jau bija iz-siēs gan apātija, bet tani par ie- dots 879 miljoni dolāru. Speciāli meslu esot amerikāņu vidussko- atomenerģijas pasniegšanas vei-
gadā.
Lai gan pēdējā laikā universitāšu profesoru algas uzlabotas, tomēr privāto firmu zinātnieki jopnojāmir labāk atalgoti.
Labs speciālists- ASV tagad katrā laikā varot saņemt dienā no 100 — 500 dolāru, ko universitātes nekad nevarot vēl solīt.
Daži politiķi pārmet, ka ame-rikāņu zinātnieki vairāk izplūstot plašumā, bet aizmirstot zinātnes pamatu dziļumu.
Daudzas firmas savus zinātniekus sūtot papildināties uz Vā-Giju, kur vēl šodien valdot zinātniskais dziļimis un kbncentrācija.
■.90mB:Q
ĪEEE
L
Ar ceturto numuru Zintis noslēdz pastāvēšahas pirmo gadu. Tā sākums bijis grūts diezgan; pagrūts vēl jopirojām, spiestuvē ■ nobeidzot ceturtā numura salikšanu. Pretēji citiem
žurnāls bības gadā, klāt nāfcs jauni autori, zinātnieki, mākslinieki, lai tā bagātinātu to latvju kultūras pūru, ko mēs pashiedzaŗm cittautiešu' ieskatam. Mums būtu taš jādara, jo sveštautieši, kā raksta
žurnāliem,; materiālais stāvoklis jOjārs- Celle; ■ ZiemeļkalifOrhijas nav grūtumu cēlonis^ Problēmas ..Apskatā", ja .arī viņi gribētu ie-
fliiiiniiuiniiiiiiiiiii
Iii
īlIBlIllllllllllESOlliBlllilEajIII
IIIEBIIIIQiilliEillllliBilirailW
GUNĀRA STUMBRA GLEZNU IZSTĀDE MINEAPOLĒ
rodas, meklējot piemērotu, augstvērtīgu saturu, jio, kā jau, gaitu sākot, sacīts, Žintīs jāatspoguļojas latvju kultūrai. Tāpēc redakcija pielieto vislielākās pūles, lai žurnālā parādītos latviešu labākie sniegumi. Tagad Zintis abonē vsas galVienās augstskolas ASV, bibliotēkas; nostiprinājies arī pa-stāvīgļo abonentu skaits, bet, diemžēl, latviešu intelektuāļi, rakstnieki, mākslinieki un citi kultūras darbinieki ■ nav pilnībā izmantojuši iespējas „iziēt tautās" āi: Zinšu starpniecību. Redakcija cer, ka ieejot otrā dar-
Pirms diviem gadiem jaunais latviešu gleznotājs Gurārs-Stum-bris nāca atklātībā ar savu pirmo darba skati. Tā iemantoja dzīvu atsaucību skatītājos im tika novērtēta pozitīvi. Patreiz — no 8. līdz 15. augustam — Mine-apoles latviešu draudzes namā sarīkota Stumbra otrā darbu skate":
:. Gunārs Stumbris savus pirmos soļus ; tēlojošās mākslas laukā iesācis jau dzimtenē, kur mācī^ jies pie Jēkaba Strazdiņa un Leo Svempa, Trimdā, Vācijā, kādu laiku viņš pastrādājis pie glez. notāja Fr. Milta. Iebraucis ASV, Stumbris vēl pabeidz studijas Mineapoles mākslas institūtā. Tagad Stumbrim jau krietna techniskā varēšana. Kompozīcija viņa darbiem mērķtiecīga, labi izkārtota un līdzsvarota.' Krār su toņi gan izlīdzināti, gan krasi pretstatīti. Darbos pārsvarā konstruktīvais reālisms.
Skatoties. G. Stumbra gleznu klāstā, grūti rast kādu noteiktu
salīdzinājumu ar mūsu krāsu meistariem pagātnē, fMūsu trimdas latviešu.. jāunfe. gleznotāju saimei vēl nav" itm izkoptas tradīcijas,, kā kādreizējiem mūk-
saliešiem vai zaļvāmiešiem, Pā- .. « . .-. ■ - -v
ris. darbos pavīdēja «tofedg»; ^^S^JS^-SS±?.
Mākīsias vēsturnieks Jānis
saites ar mūsu dzimteni. No izstādītiem 18 darbiem pārsvarā pilsētas ainavas. Bija arī pāris tīkamas Idusās dabas, «Sarkanais pliknis' un „Zaļais pliknis", gan krietnā gleznieciskā izpildījumā, taču nekādu «pārsteiguma mio-mentu" skatītājiem nesagādāja, jo līdzīgas lietas jau redzētas arī agrāk. Kā jau ikvienam. jaunam māksliniekam, arī Gunāram Stumbrim vēl jātiek pāri tā saucamam ,,rūgšanas procesam". Rāma, pat liriska noskaņu-gani-: ma, : šķiet, viņa stiprākā daļa. Pāris izstādītie darbi jau jjārdo-ti izstādes pirmajās dienās.
Paldies māksliniekam par jauko sniegumu,' kas gan iegadījies neizdevīgā atvaļinājumu laikā.
spēku Ņujorkas valsts universitātes tir(^ņiecības flotes koUe-džā, Ņujorkā,
A Gleznotājs Juris Soikāns no Vācijas paredzējis rudenī viesoties vairākās Zviedrijas pilsētās, kur rīkos savu darbu skates un priekšlasījumus.
A Dziedone Elza Sedliņa no Up^ salas, Zviedrijā, paredzējusi šoruden doties koncertu turnejā uz Kanādu un ASV.
E. T.
A Filmu skaņu meistars Vilmārs Zīle ASV līdz šim bija nodarbināts Aļexander filmu sabiedrībā Kolorado Springa, bet tagad pārcēlies darbā uz Našvili, Tenesijā, kur pārzinās skaņu aparatūras un skaņu uzņemšanu metodistu televīzijas, radio un filmu nozarē. .
pazīties ar latviešu kultūru, to nespēj, vienkārša iemesla dēļ — viņi neprot latviešu valodu. Tas jādara ar angļu valodas palīdzību, f- tāpēc jau jaunie latvieši gadu' atpakaļ uzsāka izdot Zintis. ■ ■ ■
Ceturtā numurā ^ būš šādi darbi (literārā daļā): Knuta Lesiņā stāsts „Mikelis' Prridge", Ruth Speirs tulkojumā; Ilzes šķipsnas stāsts „Quiet Encountērs". Dzejas devuši Olafs Stumbrs, Pēteris Aigars, Valdis Krāslavietis, Andrejs Pablo Mierkalns, Ieva Prīmane u. c.
Zinātnes daļā: prof. Leonīda Slaucītāja • zinātniskais raksts par Antarktīdū; baltu filoloģes Valerijas Saitiņas apcere par latvju kultūras inantojumu folkloru (dainām un tautas tērpiem ar dainu tulkojumiem).
Mākslas daļā:'apcere par jaunās paaudzes gleznotāju Vīto Sīmani ar viņa darbu reprodukcijām. Interviju ar komponistu Tālivaldi Ķēniņu solījis docents Arnolds šturms. Ruta Liepnieks intervējusi Jaunatnes svētku rīcības komitejas priekšsēdi A. Klētnieku sakarā ar otriem jaunatnes svētkiem, kās notiks Čikāgā 1962. gadā. ;
Trijkrāsainu vāku darinājis māksi. V. Sīmanis: Latvijas monētas — pieclatnieka atveids ar Latvijas krāsām.
Zintis var pasūtinat un manu-skriptus sūtīt tieši izdevējam: Alfrēda Kalnāja apgādā, 719 West Willow St,, Chicago 14, Illinois. Atsevišķa burtnīca maksā 75 '{!; gada abonements (4 n-ri) tikai $2,-. Krājumā vairs tikai daži trešā numura eksemplāri.
MTVIEŠU GĻEZNO-TaJA DĀVANA , ,,ROTAr '
Gleznotājs .H. Buumanis kopā ar citiem talciniekiem pag. nedēļas nogalē atveda līdz 3 savas gleznas invalīdu Katskilas celtās mītnes „Rota" izdaiļošanai, bet būvnieks J, Rīsteris .— plākšņu kravu mītnes apšūšanai. Abi ir veterāni — cīnījušies Latviešu leģionā.
No Kanādas „Rotā" kā viesis ieradās Toronto pazīstamās „Real Estate" firmas nodibinātājs Un notārs O. Perro ar ģimeni, atvedot līdz grāmatas ..Ro-tas" bibliotēkai un ziedojumu. Perro ir Latviešu leģiona virsnieks, apbalvots ar Dzelzs krustu, Vii?š ir arī Latviešu virsnieku apvienības Kanādā valdes loceklis, :
GRĀMATU APSKATS
KANĀDAS SOGiu ISVi „SOCIAL purpose FOR
•. CANADA", rediģējis Michael Oliver, Umversity of Toronto Press 'A. Cena — $4.95. 472 Ipp.
Tas ir ilgi gatavotais Kanadaa kreiso profesoru un žurnālistu, kās sevi politiski uzskata esam „pa kreisi no centra", kioUektīvs darbs, kas veltīts sociālisma simts gadu laikā nosirmojušo ideju iedzīvināšanas propagandai, sakarā ar „jaunās partijas'" dibināšanu, lai gan autori to ne^ grib atzīt, apgalvojot, ka šī fcol* lekti vā ideolo^sko rakstu krājuma parādīšanās īsi pirms «jaunās partijas", dibināšanas sapul-ces sanākšanas esot tikai sagadīšanās... Grāmatas redaktors te mēr atzīst, ka „jaunā partija'" esot CCP (agrākās Kanādas.so-ciālistiskās partijas) mantimece.
No sociālistisko principu vie-diokļa grāmatā apskatītas kā morālās, tā arī sociālās pnoblēmas, veltījot īpašu ievērību ari ekonomiskiem jautājumiem un Kanādas iekšējai un ārējai politikai. Grāmatas redaktors savā rakstā grāmatas beigu daļā iestājās par «demokrātiski sociālistisku politiku" Kanādā. • Vai ir īstais laiks pasniegt tos pašus vēžus —• tikai citā kulītē — laikmetā, kad Eiropā sociālisma Idejas noriet,
ir jautājums, uz kuru jāatbild Hugo Atoms pašiem grāmatas lasītajiem.
20. turpinājums
— Ak, nevaicā! Ko tas tev dos, ja zināsi, ka arī man šai laikā naktis tapušas par dienu, — ne lai ietu no meža uz mežu, bet tāpēc, ka... tāpēc, ka man vairs nav miega! Ivar -r vai tu zini, kā tas ir, ja cilvēks nevar gulēt?! Ja plaksti iekaist, acis sāp, galva top karsta un sve^i, domas kļūst smagas un neveiklas, kā nodzīti zirgi? Ja ik stundas.tev jādreb — vai. tikai tevi atkal nesauks -r-turp? Jā četrus mēnešus tev nepārtraukti vismaz divi reizes nedēļā un dažreiz ari biežāk jādzird vieni un tie paši jautājumi, ļun ja tu pēc nedēļas atbildē vienu vārdu pasaki citādi, tad tevi tincina vēl vieiiu stundu īpaši, kāpēc tu šoreiz esi teicis „im"i bet viņā reizē ,^bet"? Ja tev vismaz reizi nedēļā kaut kas jāpastāsta par kādu no> taviem draugiem, un pie tam tāds, lai tu tiem nekaltētu, bet neiegāztu ari ļpats sevi? Ja tev jāizliekas jāizliekas — jāizliekas!? Vai tu to zini? — Nē, tu to nezini! Un tāpēc tu tik viegli toreiz pasviedi -r es tevi nicinu! '
Ranta! -
— Jā, Ivar. Tu nekad neesi palicis nomodā tikai tāpēc, lai sagaidītu noteiktu nakts stundu, om tad ietu... Ietu ar domu — varbūt šī iŗ pēdējā reize... Varbūt šoreiz mani paturēs pavisam... Varbūt neizdosies izmeloties... Tu nekad neesi pats sevi nicinājis, sevi nīdis, sevi... tu esi vienmēr drīkstējis nicināt citus!
Ranta! Vai tu to nekad neaizmirsīsi?
— Ne tik drīz, Ivar. Un tomēr es priecājos, ka atnāci.
— Tu viena pati mājās?
— Jā. Māte aizbiļauca uz Mežmaļiem.; Tos mums beidzot atņēma pavisam. Bet mēbeles drīkstam izvākt — māte aizbrauca kārtoties.
— Un tēvs?
: — Kā. visu laiku — slimmcā. Reizēm viņš tur dabū atvaļinājumu, tad pārguļ kādu nakti mājās. Vesels viņš tur iegāja, bīstos, ka slims beidzot pārnāks. Ja iznāks! PraugS: Kola jau vairākas reizes apvaicājās, vai tēvam nekļūstot labāk — gribot aprunāties. 1
. Tā... — Ivars piecēlās im piegāja logam, — tā... Tad viņš strauji pagriezās atpakaļ.
, — Un kāpēc tu te vēl nīksti? Kāpēc nepazūdi?
— Es?
— Jā, tu.
— Es nevaru.
— Kāpēc?
— Kas notiks ar māti? Vai tu domā, ka tēvu vēl kaut stundu atstās slimnīcā, ja es kādreiz noteiktā laikā neieradīšos?
— Bet jūs taču visi varat pazust!
— Tev viegli runāt! Tu eisi jauns, stiprs, grūtībām pieradis.. Bet māte? Un tēvs? ES, varbūt,' vēl. Bet viņi. Uņ tad—T cik Ilgi? Ja būtu paredzams kāds gals!
— Un kādu galu jūs tā domājat sagaidīt?
— Reiz taču viņi Iztrakosies! Reiz taču viņiem pietiks asiņu. Un tiem, kas tad sāks nākt no mežiem ārā, viss tas, ko tagad pārdzīvojam mēs, būs vēl jāizcieš.
— Tiem asiņu nekad nepietiks. Jūru nevar nedz aizbērt, nedz Izsmelt. Es jūsu vietā sen būtu—
Viņš nospieda Izsmēķēto papliosu delnā, saburāja čaulīti un izsvieda pa logu.
— Tā ir, —• viņš citā balsī turpināja, — es tā darīta. Sevišķi, kamēr vēl vasara. Nāks rudens—- gan tad atkal redzētu. Mūžunz priekšu neizdomāsi.
Viņi bridi 'klusēja. Tad Ranta piepeši atcerējās, -r- Ivar! Piedod! Neesmu tev pat glāzi tējas piesolījusi!
— Derētu gari, — viņš atbildējā, — bet tad tā, pa kungu modei — pie balta galda, glītās tasītēs jā?
Pēc vakariņām Ivars atva^jās:
— Jāapciemo Lauciņi. Kārlis sūta vēstules.
— Atpakaļ vairs nenāksi? Naktsmāju nevajadzēs?
— Ja tu atļauj? Tikai — ko ļaudis teiks?
— Ļaudis! — Ranta iesmējās ,— kas to šodien vairs prasa?
Lauciņu Anna jau kopš mēnešiem strādāja par kopēju poliklīnikā. Ķad Ivars Ieradās, viņa tikko bija pārnākusi no darba.
— Ivar! Tu jau izskaties pēc lielceļu laupītāja! Vai Kārlis tāds pats?
— Kas par iedomu?! Kārlis staigā baltā apkaklītē un viksētos zābakos.
Un Ivars saka stāstīt par savu un Annas brāļa dzīvi; mežā, par kopējiem sirojumiem, par briesmām un jautrību, par cerībām un šaubu brīžiem.
— Cik Uģi.vēl? — Anna beidzot nopūtās, — visi cerēja, ka līdz ar pavasari nāks pārmaiņas, bet nu jau vienpadsmitais jūnijs — un kas sagaidīts?;Nekas. /
~ Vismaz vasara — un.mežā vasarā patīkamāk nekā^
■Ziemā, v'^
— Tas ari vienīgais. ;
Tad viņi pārrunāja dažus saimnieciskus jautājumus. Ivars Annai bija atstājis dažus dolārus un angļu mārciņas — ietaupījumu no jūrnieka laikiem r- lai tā valūtu melnajā biržā pārvērstu rubļos.
— Tik daudz? — viņš brīnījās, červoncu sainīti saņemot," — kurss cēlies?
— Tev iebildumi?Anna smaidīja.
— Nē. . . bet zini, Anna, ko tas nozīmē, ja červcncs krit un žīdiņš grib no tā tikt vaļā? Tas nosāmē, ka viņš paredz, ka šai naudai te driz vairs nebūs vērtibas! ,Un šiem ļaudīm ir labi deguni.
— Veltas cerības, draugs! Tā mēs te ari sevi mierinām un priecinām, ibet nieki vien ir!
Viņa piecēlās. ■
— Nenāksi līdz? I^n norunāts aiziet pie Gaidas.
, — Varētu. Tikai ^ mani ieraUgot viņa pārbīstes, tāpat kā tu un Ranta.
Beidzot Ivars tomēr ļāva sevi pierunāt. Pārģērbies Kārļa drānās, spodrās kurpēs, mirdzoši baltu apkaklīti, viņš, nevēnojot kuplo bārdu, izskatījās pēc īsta lielpilsētas dendija. : ' \ ■ ' ' , ; :■ ■
— Lepni! — Anna uzslavēja, — varain Iet kaut vai U2 Aihambru! v
— Un iesim arī! Vēl tikai jāpiezvana Rantai,— tad — lai put manta, ja nenāk klāt!
No Alhambras tomēr nekas neiznāca^ Gaida, īvani redzot, gan ļoti priecājās, bet viņa sabiedrība tai tomēr šķita pārāk'īpatna, lai kopā rādītos ļau^s.
Neērti? -r- Ivars aizkārta apjautājās, redzot, ka <^ida vilcinājās atbildēt, — saprotu, varu tevi kompromitēt, /' . ■ ^.V'
— Kāpēc tūlīt tā? — Gaida spoguļa priekšā pārmai-gludināja un sprogāja matus, — varam jau tepat
jauki pasēdēt. '
— Nu jā, — Ivars norūca, — ir jau labi.
Viņš sāka šķirstīt kādu žurnālu. Un ar vienu .ausi klausījās meiteņu valodās. Kas tās gan bija par rūpēm, kas spieda nabaga Gaidas sirdi! ^
— Man bija gabaliņš zilu mežģīņu, — viņa stāstijai Arniai, — domāju, iznāks blūzīte, bet tagad šuvēja saka, ka nepietiekot. Kur lai ņemu tādu pašu? Un uz Jāņiem man blūzīte noteikti vajadzīga! Esmu pavisam izmlsusii
— Nabadzīte! — Ivars Iemeta starpā, — ko nu?
— Ko'tu zini par tādām lietām! — Gaida saīga.
— Daudz jau nē, — Ivars smaidīja, — tikai — vai tās nav tās pašas mežģīnes, ko tev reiz no Briseles atvedu? ■
— Neatceros, — Gaida, neērti juzdamās, sagrozījās krēslā, bet tad aptvēra, — tomēr, jā. Tās pašas gan. Ivariņ, mīļais, vai tev nav vēl kāds gabaliņš? Toreiz tev bija diezgan daudz, — visu taču nebūsi aizdāvinājis? Apskaties gari mājās —jā?
— Un kas man par to tiks? Iet Už Rīgas dzīvokli, maa nozīmē riskēt ar brivibu.
No krēsla, kur tā līdz šim bija sēdējusi. Galda veikli pārsēdās blakus Ivaram uz vāļās un, satvērusi viņu zem rokas, pieglauda galvu tā plecam un lūdzoši paskatījās acīs. ■
— Tas pats, kas toreiz, kad atvedi visu gabalu! — ņa diedelēja. — Jā, Ivar? I
Ivars saudzīgi atsvabināja roku. ;'•,■■— Tikai? .. ■ ļ
Gaida izlikās nesaprotam. : ^ Ko iōA
— Mazliet vairāk jau nu vajadzētu. Apdomā — bes tā gabaliņa tev blūzīte neiznāks.
; —Bet kd tad vēl? — Gaida bija tuvu asarām, — Vilna aši paskatījās Annā — nebijusi tā te, varētu vismaz atklāU parunāt, ja vien viņš negribēja pārāk daudz, tad ja« vārēja vienoties.
Ivars tēvišķīgi noglāstīja tās galvu.
— Nevari Izdomāt? Toreiz bija turpat stacijā buža uz valga, šoreiz vajadzētu vismaz — viņš vilcinājās, — nu, teiksim, divas!
— Ivar! Mīļais, labais! '
— Lēnām, lēnām! — Ivars to atturēja, kad tā sniedzij tMn lūpas pretī, — ne tik strauji. Divas — bet ne uz valg^ un ne te, kur Anna skatās!
— Kur tad? — Gaida ātri un iztapīgi noprasīja. Ivars piecēlās.
— Man nu.jāiet, — viņa balsī bija neslēpts, rūgtums^ — darišanas. (Turpmājums sekosJ
