4 - LATVIJA AMERIKĀ       Trešdien, 1961. gada 30. augustā,   Nr. 69.
Kārlis Pētersons
elma Te
Ceļotāja pieredzējumi Šveices kalnos
gan pr^ovinces mazpilsētas, gan .. vecās miljonu lielpilsētas, kas
ibernātoŗu, sauktu „bailiff" ap-.
Kad ceļojumā redzētas, -iepaā-, 2200 m, be,t Fuka 2400 m . tas un apbnn.tas pie divi ciu.l ļ ^ Kādā^^^^^^^^^^^^ ^^^^^ ^^^^ ^^^^.^^^^ ^^^^
gāžas spēcīgs kalnu strauts, ;bet' -'
..veidojušas .rietumu civilizāciju, pasta .kuto-no viņa tikai dažus beidzi-t.' jāpaklausa  nemierīgai imetrus. Stāvas,;snieg,:.tas sienas sirdsbālsij, kas. nerimstoši sauc /-pievērsties dabas krāšņumiem. I3abaš mīlestība var izpausties dažādi ,'S virzienos,. attiecībā no individa; .skaistuma izjij .teinperamerita, bažs.mīl saulainās pludmales ar fascinējošo jūras skaiū,. cits vislabāK var at-č pīisties'pie līkumotām upēm vai ļ Tāmiēm. ezeriem mežu puduru ielokā, bet; cits ne pret ko nemai-: .na;stāvos, klinšainos kalnus,'Mi-' V ^ŗu galotnēs' klāj "mūžīgie sniega /glečeŗi.; Es:piēderu pie;f^^ ;  Elektriskais , vilciens; ^ strauji drāžas pretim Šveicei,"; Eiropas. ■sniegoto kalnu pērlei. ■ Nenjozīml-■gas kalnu mīļotājam ir Šveices ; sešais lielās pilsētas, kas izvieto-. jušās zemes līdzenākās ziemeļu ; ■. Un- -rie t um u. -malās.. Visizdaudži-
Si.iešanu un izmantošanu. Tā minētos trīs kantonus sauc par ti,veices dibinātājiem. No pirmā
tuneļu, kas iet zem kalnu masīviem un akmens un dzelzs tilti, kas pārmesti zaļām ielejām un dziļām gravām, sveicē ir trīs ga-
Kant^na,; Schwyz, Šveice arī- da-.4-ākie tuneļi pasaulē: GDtthard 12
būjusi savu. nosaukumu. ;Tad nā-dazvie.c .āi2sed.z skatu, bet tikko I ca . Vilhelms .Tells,\ kas neliecās cieKam; caun tuiieiim,. paveras-ļuņ nesveicināja ' diespotiškā gu-sauļe mirdzošās galēs. .Desmit ļbernātora Gesslera izlikto cepu-stundās redzētas neskaitāmas ' ri.'\Gesslers nepaklausīgo zerņ-sni^gbtas galotnes,:zaļās ielejās,' nieku sOda, liekot viņam publisko ieslēdz stāvās n:.gazes, mazieļkin nošaut ābolu m sava. dēla kalnu ciemi: ar : smailo baznīcas ; naivas. Telļs .ņem divas bultas — i...rni  un līkumotie ■ceļi,, kas.,.vienu. ābolam,' bet otru -Gessle-
veikti ar spēciāl.u alpīnistu auto; vadītāja; veiklību. - -   :    - ,
Ņo zāļainām kalnu pļāvām pilsētā .nonācis šveicietis ar savu'turpat 3; m gāŗo. kalnu tauri,, : uņ io demonstrē .ziņkārīgiem :tū-ristiem. Savāda, .dobja, it kā ar. .atbalsi, plūst ..lēna un ilgstoša skaņa,; kur-' katrs pūtiens skan. citādi, šveicietis tērpies savā nacionālā tērpā, kas veļ. vairāk piešķir savdabīgo, skaistumu šai kal-, ņū īpatnībai.
ram. Abās' trāpa mērķi. ' Tells kļuva ■• leģendārais . brīvības un taismbas cīnītājs pret despotis-. nni uņ apspiedējiem. Vietā,: kur
km, Lioetschberg .14 km un^ Sim-plon 20 km. Būvējot pēdējo,^ pa^ gāja turpat 50 gadi/ līdz 1906'..gadā tunelim cauri varēja- ripot pir-ņiais_ vilciens, ši-odiēn modernam ātrvilcienam vajaga 12. minūtēs, lai;izripotu viņam cauri..* ;';
Un .savādi, izskrienot no Sim-plona . tuneļa .otrā galā, neredz vairs sniegoto kalnu galotņu, nav zaļK> pakalnu ar ganībām, nav SKaisto tīro ciemu, ar' mājiņām platiem lēzeniem junitiem, kŗā-
kādreiz stāvēja Telia māja,,ta-sotām sienām un slēgiem. Kā uz
gad paceļas, baznīcā. Bāzējoties ūz šd' vēsturisko notikumu, šil-: lers sarakstījis visiem pazīstam'j lugu Vilhelinš Tells; 18i5. gadā
burvja mājienu- ciemi kļuvuši pelēki aŗ apdrupušiēni akmens.namiem, sausi, saulē izdeguši ir brūnganie pakalni, Un cilvēld nā-
pēdējie- trīs kantoni,: pieslēdzas ļbadzīgi ģērbušies. Pelēkas un kai-pārējiem, ta radot 22 kantoriu 1as.te redzamas kalnu klintis. Te. Šveices federāciju. .        citā pasaule. Simplona tunelis iz-
iETAS LAMA STĀSTA PAR SEVI
šinī rakstā iepazīstiiiām lasītājus ar Uetām,^par k nieki reti un maz būs dzirdējuši, pienv, cilvēka auru (ķermeņa Izstarojiimu), telepatijuU c., par fco sa^s rakstos stā^^ tas. lama Lobsangs Rampa. Viņa grāmatas „The Third Eye", „C-ctorfromLhasa" un „The Rampa StOry" radījušas lielu ievērību un vētrainas pārrunas britu un amerikāņu inteliģences aprindās, ne kā literāri darbi, bet ar savu īpatnējo saturu. Lasītājam paveras citkārt sveša pasaule—Tibeta, tās klosteri un mūki — Ifimas, kuļi'u garīgie un fiziskie sasniegumi izraisa neticību vai apbrīnu, bet parasti neatstāj lasītāju vienaldzīgu. Sniedzam izATlkumuš no ,,I>6ctor frcm Lhaša", kurā Lobsangs Rampa apraksta savus pirmjs iespaidus Cunkingas universitātē. ,     Ķīnā, m kuriem \iņu no Cakpori klostera Tifeetā nosūtījis
Daļai'-Lama.
Mans vadonis ūn skolotājs, la-, jūs mācījāties, taču pierāda au- ,1a apklāj visu miesu, un mēs to ma Mingj^rs Dandeps, nebija žē- ras esamību. Jau tas: nieks, kiO saucam par ēterisko ķermeņi," K>jis pūļu, lai māņi izskolotu un esmu šinī universitātē paguvis -kas ir zemākā miesās.forma. Tas apniācītu visās, slepenās zinībās, Iuzzināt par elektrību, man rāda, ir savienojums>t:arp astrālo, im kādas pieejamas Tibetas kloste- j ka cilvēks ir maza elektrības fizisko' pasauli. Zilganās gaismas ŗos. : Tomēr,, iestājoties čuiikin-ļspēkstacija.''. ; . ^intensitāte mainās atkarībā no ;
gas universitātē, -tādi vārdi kā j '-..Kādaherēzija!" lektors sauca, ļcilvēka veselības. Ārpus šīs još-elektrība un magnētisms man bi- Dekāns mūs saņēma lēnīgu 1as nāk pati aura. Tās platība ir ja svešas, tukšas skaņas, lai gan smaidu sējā,„Bet, protams,.Lpb- ļoti dažāda, atkarībā no cilvēka citos priekšmetos biju tālu priek- sangs Rampa var redzēt auras," ^ garīgās' attīstības stāVi^kļa, izglī-šāpārējieni studentiem, viņš teica,   noklausījies lektora itības un domām. Jūsu aura, pie- .:
Kad pirmajā ..lekcijā,  gribē- stāstu. mēraiti, ir divreiz lielāka .nekā_,
daniš.demjonstrēt;elektrības .būti-    »Kā - -vai jūs ticiet tādam ne- jūs pats," teicu_dekānamr7trir'^ bu, lektors man pasniedza divas metalla. stieplītes, lai tās turot»
Ja bez dabas vareniem un. ba-ģātiēiri iespaidiem", - tūrists vēl ko grib no-Šveices paņemt -līdzi, tad- tas, protams» būs pulkstenis. Nav svarīgi, kur;.pērk- Šveices
terlakenā, :tas inaksā četras .reizes lētāk, kā Amerikas kontiņ'en-
nāca. kopā Lucernas ezera krās- tā.
tā, lai.saslēgtos kopējai cīņai ūn ' Šveice nav-tikai sniegoto,.,vā-1 sirds pukst straujāk, un priekā aizsardzībai-pret Austrijas'Habš- īreno Alpurun. daudzo līkuņiotio izsauciens ir patiess un.tīrs;; cik burt^u uzkundzēšanos un viētejio kalnu ezeru zeme, te ir arī daudz tu skaista. Dieva; pasaule!.
..iiiezu „
karalieni"-^baraviku. Es vēl neesmu noindējies.
yisd kulinārie ^ardunii ir ; Mwsw; Zzd2s
„Paejiēs .riu ari tu. līdzi liela- ļāmsiomām--- vienu.šenēm/bt- to nolauza, jati tikko no zemes jierA. uz Kalnu birzi, varbūt ari iru bekām un bara izlīdušu.
. nātākā kalnu paradīze ir lielākā.   Vakarā skatos Vilhelma Telia
■ kantonā Bernes .dienvidus, daļa/ brīvdabas uzvedumu, kas tūristu : saukta Bernēse; Oberland, ; kas aizved šīs brīvās tautas tālā pa-^ .  atrodas ceiitrāl?/Šveicē, ar pilsē- gātnē. 1. augusts .ir Šveices Na-,
tu Interlakenu kā izejas punktii'cionāļā di?na. 1291. gada 1, 'au- 'pulksteni, ženēvā, Bāzeļē, vai In-aeskaitāmiem kalnu maršrutiem!, gūstā/,trīs. kantonu, Sohwyz, Uri'■ ^ ^-'-^
Nosaukumu Ihterlakena. dabū- un Unterwaldeņ, pārstāvji; sa-; jusi no Augustīnu klostera, dibināta 1133/ gt,< kas saucies .Jriter iacūs". Pilsētk,. atrodas st^rp TUr ner un Brinc^r ežeriein, Aāre, upītes, krastā, trīs \^reņio' kalnu ma-. sīvu, Jungfrau, Mōnoh. uņ Eiger, pakājē. No ..Inteflakēņas/ kas guļ. '580. m virs jūras līmeņa, kalnos dodas speciāls vilciens, kas palēnām izlocīdamies gar pakalnu ^ zaļaj ām malām,' kāpj arvien aūg-ļjstāk, Garām aizslīd pāris apdzī-votas; vietas ar :kalriU viesnīcām; alpīnistiem, līdz sasniegts 2060 m . josla,; kUr' stalto egļu -vietā aug : pūndurkociņi un. sulīgās' zāles vietā, cietie, brūnganie ķērpji. Šeit neredz ; vairs raibās kalnu . govis lin nedzird vii;iu daudžska-'nīgos ;zvānus.. šī ir vieta, kur braucējiem ir jāpārkāpj 80; cm platā -zobratu vilcienā. :Pēc īsa .braucienā sākas 7 km ^garais tunelis, kas būvēts 14 gadus (1898 -: 1912); un līkumoti izlokās zērii Eigerā : uņ Moncba masīviem, ; līdz. atkal dieiias gaismā iznāk ^ 3450 m augstā JuhgfraūjocJi,\kas : ; ir/augstākā zobratu vilciena/stacija Eiropā/ Jungf rauj och ir milzīga; ieplaka starp jūngfrau un' [: Mōnoh. galotnēm.
Gluži neparasts ir brauciens ar polāriem suņiem garās kamanās. Turpat īrēj aihas slēpes ar zābakiem un biksēm, tad pa motora vilktu* virvi slēpotājs - iiž-. vilkts smukā pakalnā, no kurie-■; nes atliek ■ tikai .iestumties 'un laisties 'lejup. Tā pāris stundu y. izbraukšanās  liekK just : locek-:,': ļos uri sirdī sprēgājošu prieku par .skāistō/dienU Alpu. gālēs. Ke tūristi,  kas izretinātā, aukstā ' kalnu gaisā, nespēj strauji/kustē-
■ ties, lai nerastos .;galvas reiboņi, ■; sēž už,klintīm un baro pgļu ihel-
; ī^os kalnu putņūs, bet vecāki cil-; vēki/-a,rī to nespēj, tie .uzturas : restorānā un siic atspirdziniošu dzērienu.. Neaizmirstams ir/skats .  pāri viļņojošiem/mūžīgiem, sriie-; ga glečeŗiem, kaš saules : vizmā
■ ir neiedoniājami spioži. Ziemeļ-.rietumu virzienā izbeidzas i sņie-.
/ / gotie kalni un užBerhes pusi paveras ..plašs līdzenums. Neinanot. ; .aizrit stundas kalnu gālēs/ līdz pienāk;, laiks doties, atkal' lejup. ; Atceļā, pēc pārsēšanās, ķalņui vilciens, .brauz lejā pa citu ceļu, ga-.ŗām skaistākam un varenākam .   ūderiskritūmam Šveicē, Staub-- bach, ko savās dzejās pieminējis / Bāirpnsv • .Interlākena ir vienīgā vieta.: Šveicē, kur vasaras.' Vidū .    va.r'slēpot uii peldēties lielā peld-■'   baseiriā, vienā un tai pašā-dienā.. Patīkams uņ:; iespaidu ba:gāts ir :/brauciens ar kuģi. .no Interlaķe-/rias; pāri- 25; km, gāŗam ■ Tuner ' ezeram:::uz.Tun. pilsētu-un atpa-; kaļ.. Vēr:Ot:;var-n& tikai .:snie^otos ;gleGerus, bet arī ar mežiem .ap-āūgiišos- pakainus, - ezera '/krastā ■. U^ apdzīvotās vietas,' piļsetiiias -'-'kur' pietur ';ķuģis.;/Tācls';-da' ; ' mieŗš ; un- skaistums tē apņem ,iķvienu,;ķa.griba& palikt šeit ilgi
// -/;^ -Turpat./8000.'km ģaj;š 'ir :Švei:'
vedis/mūs- cauri Alpiem. Tagad atrodamies jau dienvidos no Alpiem. Esam. Itālijā, - Tepat blakus viļņo skaistais Lagd ■ Maggiore ezers, kura ziemeļu gals iesniedzas sniegotio kalnu, mežainD pakalnu.un zaļo ieleju zemē,'Vilhelma Telia zemē, kur - kalnu un dabas' mīļotāja
danju, kā likts. Dīvainā kārtā novēroju lektora sejā pārsteigumu, ūiī; nesaprašanu.
prātam, tādiem trikiem?''-/ lekjL_zināmur^^       pakāpi:sasnieguša cilvēka aura.-Kāds arī-au-
tiors vai laizsmakaT
„Tlk tiešām/ticu," Dr. Lī atbil-ļras lielums būtu, tā sastādās it dēja,„jo/viņš pieder, visaugstā- kā no krāsainām kustīgām len-kajiem Tibetā, un .man par viņu .tēm, līdzīgi krāsainiem mākonī-stāstīts. Lobsang Rampa,-vai-jūs 'šiem vakara debesīs. Viņas mai-
„Laikam savienojums pārtrū-l"^:""''>^""a j.^^ «x^ixx .««.axci ucuco^o. vii^ma hlul-
eis," viņš nomurmināja, atņēma ļ"^^"^^^^ pats mūsu zināšanas nās līdz-ar domām. Vakar, strā-man stieples un, tās turēdams,'f.^P'^^"^"" ^^^š aicināja., „S.tas- dājot bibliotēkā, redzēju grāma-pāgriezās pret savu- galdu,   no- i     ^^^^ vārdos, lai mes tā par rietumu cilvēku ticībām
spiezdams kādu pogu. Atskanēja saprastu _ un macitos.v .zīmējumus -^galvas, ap kurām
briesmīgs brēciens un lektora Tas^bija patiķann. _ . .vijās aura. Vai tas nozīmē,, ka ķermenis sarāvās kā paralizē. ^ "C^^^tor Li," es iesaku,„pie- netwi:inieki, kurus uzskatīja par Bet es'lūkojos tanī, nekā ms^^ .^i^^^^^ ^edze/ cilvēkus..zemākiem attīstības pakāpē sa-
tev laimējas tur/atrast kādu ^ēni,; vai nolauzt kādu beku,^' teica man vecmāmiņa, kad kādu rudeni jaunībā Uz dažām nedēļām biju nodots viņas gādībā un uzraudzībā uz laukieni. š;o aicinājumu sajutu kā lielāko; prieku, vienam pašam man atļāva iet tik līdz mājas tuvumā esošam .Jāņūkal-niņa „puduram", j6 lielajā :birzi es varot apmaldīties ^
Paņēmu man! pasniegtio, no kārkliem pīto, grozu, uņ prieks un lepnums bija vēl daudzkārt lielāks, kad to ap pusdienas laiku pārnesu mājās pilnu sēnēm, bekām: un baravikām. -Un tā no šīs alās dienas jaūnībā> līdz pat šim .aikam, ik rudeni, sirds un prāts aizvien palikuši tādi kā „tramī-gāki", it sevišķi, j a , dzīves gaitām ^ labpaticies marli „nbenku-not" kādā meža tuvumā.  . /
Kad paaugos un biju j au sava velosipēda īpašnieks, kādās 5 vai 6 nedēļas 'nogalēs .ik rudeni/ dzimtenē, kāpu „mašīnai'^ mugurā un izbraukāju tālu, tālos mē-
ru bekām un. baravikām.
maii reiz' pietrūkās „t^lpaš"> kur;. Iebraucot:Anglijā un kādu svēt-likt visas salauztās mežu „kara ļdienas, pēcpusdienu , pastaigājiot. liehes" — baravikas, tik daudz to bija, nevis desmitiem/ bet Slm:
žusuŗi silus, apbruņojies 2 .lie-'spēja, vienmēr gadījās kāds, kas
tiem. Piepildīju tām abas somās, un piedevām vēl no sava mēteļa izveidoju ķo līdzīgu maisam. T,o uzstutēju sēdeklim, jo par braukšanu ar lielo lomu: vairs nevarēja būt; nekāda runa. Jau dziļa tumsa klāja zemi, kad pazudušais sēņiotājs kājām atgriezās pilsētā. . / . /; .
Protams, ne visi rudeņi bija tik bagāti kā pieminētais, bija ari savi „liesie" gadi,.; bet tik „lie-sus", kādus tos esmu piedzīvojis trimdas gaitās, neatceros dzimtenē pieredzējis. Laikam man nav laiņiējies nedz Vācijā, nedz ari Anglijā apmesties lielāku mežu tuvumā, šlezvigas apkārtnē, Vācijā, gan bija ari savas mežaines, bet, diemžēl, sēņotāju skaits bija - tik liels, ka" priecīgs jutās tas, kam rīta ķi-ēsliņā bija. laimējies atrast kādu. mazu „Pi0ķīti". Par lielāku: sēni izaugt. tas nepa-
vienā no šīs pilsētas daudzajiem parkiem, kāda celmā: malā pēk-, ^.
BERLĪNES KRĪZES SĀKUMĀ MASKAVAS. SŪTNIS BUNDES-REPUBLIKĀ SMIRNOVS, SAVAS .'SŪTNIECĪBAS VAJADZĪBĀM MEKLĒ PIRKT ZEMES GABALU /BOIiNAS. TUVUMĀ,
. (it. — Reinzemē). Tag^idējā padomju sūtniecība atrodas kreisajā Reinasļ krastā, 14 km no Bonnas, :Rolaridsvērtā. Sastāvā] pavisam 37 diplomāti, 15 ierēdņi/ un ar sievām un bērniem kopā, padomju ko:onijā ir 200 cilvēku, kas apdzīvo 40 dzīvokļu.
Vāciešus satraucošo jaunimuj ■pirmie' bija īpamanijuši Šveices žurnālisti, tie . tālāk inio-rmējuši vācu kollēgas, bet kāds austriešu, av-īžnieks-tūlīt/ņp Bonnas te-, lefonējis ūz Sūtniecību un iztei-' cis pāris jautājumu, kurus atbildējis pats Andrejs Andreje-vičs Smirnovs:
:„Berlinē pirmais šāviens no mums neatskanēs."
nes liktenī, kas pagaidām, liekas,-
prazdams, un priecājos par tio, cik skaistā rietošas saules krāsā staroja viņa aura. .
Lektora kliedzieni drīz pieaicināja . citus . mācības . spēkus no' blakus telpām. Tie uz vietas palīdzēja. Kad nelaimīgais atguvās, tas griezās pie manis:. „Tu. to darīji tīšām?"     : .
,,Ēs? Es neesmu darījis gluži nekā"... ; :/;
„Nesapr^)tu. Vaitad tu itin nekā nejuti?. Ne siltimia? Gluži ner kā?"
„0, jā, jutu patīkamu siltumu, nekā Vairāk.''
Lektors atkārtoja eksperimentu un norunāja ar pārējiem, kas ieinteresēti sekoja notiekošajam.
tādus, kādi tie patiesībā izska-., līdzinot ar mums, var redzēt au-tās'. Viņi izstaro auru, kas rāda/ras, kamēr ;iiiēs, austrumnieki, ik katru domu vai noskaņu, kat- nevaram? šajos zīmējumos auru veselības, mentalitātes vai; ras bija vienīgi ap galvām. Bet . dvēselēs strāvojumu, šī aura ir es tās: redzu ap visu ķermeni, ap gaismai ko izstaro'gars cilvēkā, j rokām, pirkstieni un kājām." Savos pirmajos dzīvības gados; „Redzāt," dekāns griezās pie domāju, ka katrs to saskata, bet lektora: „šl ir informācija, kāda j^drīz apjēdzu, ka tā nav. Aizvēs- bija arī man. Lobsangs Rampa turiskās dienās cilvēkam bija vēl'.studē mūsu universitātē, lai va-trešā acs. Caur pašu neprā- /rētu palīdzēt instrumenta izgata-tu cilvēce zaudēja spējas šo aci, vošanā, kas cilvēcei nestu neizlietot. Cilvēka ķermenis izstaro mērojamu svētību un ārstiem zilganu gaismas joslu, kas parās- ^ palīdzētu' atklāt un izārstēt sli-ti ir collu jeb divas plata, šī jos- mības."
A'iiiiEliiiiniiMBiiiiiiaiiļiiiaiiiuiBilHiB.i.iiffliiiuB.iiii^ .
su sēņotāju dievināto mežu „ka-ralieni'r-- baiaviku. Tavu brīnumu — baravika parkā! Bet kas gan tik nežēlīgi apgājies ar šo dižcilti? Tagad par to vairs nebrīnos, jo zinu, ka iedzimtie tO: lielo prieku, ko sauc par sēņošanu un bekošanu, nepazīst, jo kas gan ies lasīt, vārīt un cept... indīgas mantas? Viņi pazīst tikai savus «musiiDOoņiiis" — šampinjonus, visas citas — ar kāju pasperamas, indīgas. '.
Reiz kādā mazā mežiņā manu sēņošanas „izrīclbu" tā aizdomīgi vēroja kāds trusīšu; mednieks. Virs cietās, cietās, līdz nenocietās, pienāca klāt un izbrīnījies vaicāja, ko gan es tā Ipcoties pie zemes un pa laikam metot savā somā? Parādīju; viņaim tās saturu, -un ar to pietika. Galvu grozīdams un ņiani, laikani,par!riiaz-' liet dīvainu, radījumu turē.dams, mednieks aizgāja savu ceļu. Lielu pārsteigumu šis pats vīrs pie-dzīvioja gadus trīs vēlāk, mani sveiku un veselu, nenoindējušos atkal ieraugot tanī pat mežiņā, tādā pat nodarbībā.,
tomēr. izskatīsies trīsdaļīgs, un sastāvēs no BundeSrepublikas, Berlīnes un Austrumvācijas. .
, Nākošās sūtniecības zemes; gabals, 11.500 kv. m par DM 575.000 eaot izraudzīs ļoti skaistā stūrī, pie Bad - Godebergas. Padomju jaunceltnē būšot 80-90 telpu. Bez galvenās ēkas vēl būvēšot ari vairākus dzīvokļu blokus, lai turpmāk visa krievu diplomātu, pārstāvību vadītāju uh ierēdņu saiV nie , Rietumvācijā atrastos kopā un/ nevis tik izklaidēti kā- tagad, 5 dažādās vietās. ■ ' '
: Par nākotni esam tik pārlie--
ce.^aPSižl^:Ķa;^ baidās ņ.o, bezdibens aizu. neno-
.    drošinātiem ceļiem, asiem un;
šauriem ceļu. līkumiem terasvei-/y dīgās pakāpēs^; no rīta miglā ;tī-tiein ceļiem, kad garām.grib pa-braukt vOtra, mašīna, un redzaniī-/ bair: tikai; pāris metru,.tam. ie-// teicams izmeklēt kādu skaistu im ■ /  bīstamu braucienu. Es izvēlējos . dienas maršrutu ar.dzelteno pasta autobusu, kas mani veda pāri /; trijām kalnu pārejām, no kurām ; . Grimšepasš. 'un  Sutehpass ir
laik nodarbojamies pat ar jaunas sūtniecības būves plānu Bun desrepublikā." '
Tātad' beidzot ziņa vairs nebija nekāda baiuriāi .iiņ sevišķi vai-dības aprindās par šo gandrīz neticamo; Smirnovā piezīmi radās sliks noskaņojmns. Bonnā baidās, ka tieši šī padomju būvprojekta pacelšana dienas gais-
-   i-L;j„^ļ.  -nn-iricam   <;Vflirlri -no-
..Artūrs Dīns, Sav..Valstu-delegācijās vadītājs trīs nāciju at-cmsārunās ženēvā -izteicies,, ka komunistu Ķīnai sava atombumba, var būt jau 1962.; bet ne vēlāk kā 1963. gadā. Dīna.uztverē šāds . notikums izraisītu daudz lielākus draudus-Padomju Savienībai nekā Rietumiem.
.Vašingtonā, tai- pašā laika, .agrākais Sav .Valstu atomenerģijas komisijās_ prieikšsēdis Strauss ie-
Mazliet lielāks „specs" man, i mājup braucot,   piesēdās busā. Ierau.?^t no somas stūra ārā iz-līdušo : baraviku, blakus sēdētājs ar pirkstu uz tb norādīdams, teica:  „Polish", Daudz negudro-dams,, atbildēju :--;,NiOt polish — latvian!" Bet laikam j au nepārliecināju, jo „polish" šinī zemē ir viens np populārākiem un laikam  visvairāk lietotiem - vārdiem. Par .,polish", rēsp!, / poļu izcelsmes   te. tiek dēvētas ne vien; daudzās kulinārās uzkodas, kas līdz ar „dīpīšu"- ierašanos parādījušās šīs zemes veikalos — PDļu. žāvētās  baravikas, ■ poļu skābētie gurķi, poļu desiņas,. po^ ļu galerts; poļu... poļu;., u.t.t., bet divi lielās grupās sadalās iarī visi-.šīs. salas/iedzīvotāji — vietējos, resp.,- angļ-Ds. un , ārzemniekos. Kas alriecas'ii2 pēdējiem, tad, ja vien tie nav' melnie vai pusmel-nie, katrā ziņā tiem. jābūt.... „po-lish". Par tādiem tad nu arī mūs šeit dēvē vienkāršās tautas vairākums. Devējā tā-, kad mēs še ieradāmies,   vēl aizvien par tādiem dēvē ari tagad, un par bijušiem poļiem, laikam, dēvēs arī
tas sasniedza 250 voltus. Tā kā maņ ir ļoti sausa āda, šie 250 volti nenodarīja nekā ļauna; .
tā norisinājās mana iepazīša/ •nās; ar elektrību. Līdzīgā veidā dabūju zināt arf to,, ko nozīmē magnētisms. Skolotājs, kas mūs iepazīstināja ar šo priekšmetu, bija svarīgs un sniags, smags miesās un garā. Ari viņš bija skoloj ies Amerikā, bet, kamēr viņa koUēģi bija atgriezušies atzīdami, cik maz īstenībā tie zināja, šis cilvēks bija piliūgi pārliecināts, ka zināja visU, ka viņa smadzenes bij a nemaldīgās.:
,,Šim pakavam," viņš sāka skaidrot, ,,apkārt ir lauks. Es jums šo- lauku parādīšu ar dzelzs skaidiņu palīdzību, un jūs redzēsiet, ka skaidiņas pieņems tieši to pašu veidu, kāds pakavam."
Es, aizmirsis piesardzību, ieminējos savam, draugam HUangam, kas sēdēja man blākUs: „Bet^ to taču katrs muļķis var redzēt, kāpēc tas vēl jārāda?"
Lektors lielā niknumā palēcās: „0 T- lielais lama no Tibetas — kas nezina vispār, ko. riožīmē magnētisms vai elektrība, var redzēt magneta lauku, ē?' Viņš badīja strupu pirkstu manā. virzienā. „Vienīgais cilvēks pasaulē, kas, varbūt, to var," viņš nicīgi piebilda. Es piecēlos. „Jā,,godājamais lektor, es to / varu pavisam skaidri saredzēt. Es redzu arī gaismas, kuras tas izstaro."
.,'ru melo," lektors iesaucās. „Neviens to neredz. Ja tu esi tils gudrs, nāc un'uzzīmē šo- lauku, un tad jau- redzēsim."
Ēš nopūtos, piegāju pie tāfeles,un uzzīmēju magneta lauku, ko redzēju tik skaidri, — zilgano gaismas laUku, ko izstaroja magnets. Uzzīmēju ari vājākos izsta-rojumus lauka iekšpusē. Man tā bija vienkā-rša lieta. . Kad biju beidzis, - telpā valdīja kapa klu-
RAKSTA SAREŽĢĪTU
;//^^^-./:/^^
Interesanta tiesas prā»v'a Vācijā
Trīsdesmit seši gadi vecais in- kādā dejas vakarā, kur abi jau-ženieris Verners B/ apvainots ļnieši iepazinās. Protams, katram
asinsgrēkā, un viņam draud bargs cietuma sods. Taču ikviens, kurš atrodas tiesas zālē un seko iztirzājamai prāvai, jūt līdz apsūdzētam uh viņa daiļajai kundzei, kura sēž Verneram blakus uz apsūdzēto sola. Viņiem ir bērns, vēl otrs labās cerībās.
bija. savs uzvārds, katram savs dzīves stāsts, abi bija bāreņi, jo par vecākiem neviens nekā nezināja. ■
Tā sākās jauno siržu romāns. Pēc pāris gadu pazīšanās tie do-. imaja precēties un sāka rūpēties ' par atliecigo dokumentu sagādi.
,,Nogaliniet mani vai sterilizē- Kad beidzot tos izdevās savākt, jiet, ja patīk, bet neprasiet, lai abiem kļuva skaidrs,  ka abiem šķiros no sievas! Man taču ne- ir vieni vecāki, kamdēļ tie ir brā-bijā mazākās jausmas,- ka tā ir līs ūn māsa. maņā māsa!", nervozi kliedz ap-    Izeja varēja but tikai viena —
sūdzētais, kad tiesas priekšsēdis gatavojas nolasīt apsūdzības rakstu.
Apsūdzētie ir dzimuši slimnieku kopēja Aleksandra. B. laulībā ar brazīlieti Mariju M. Dzīvespriecīgā un izlutinātā Marija 1921. gadā atradās Eiropas ceļojiunā, kad tā pēkšņi saslima un. ārstējās kādā Hamburgas klīnikā, kur iemīlējās izskatīgajā Aleksandrā, nebrauca' vairs atpakaļ ūz' Brazīliju, bet salaulājās un palika Vācijā, jo bija gaidāms pēcnācējs. Sievas vecāki, kuriem Brazīlijā piederēja ienesīgas cukurniedru plantācijas, neskopojās līdzekļiem jaunlaulāto atbalstam, un tie dzīvoja ērtībās un labklājībā. Mazais Verners, pēc
šķiršanās. Bet -Maŗiona jau; gaidīja bērriu. Ko darīt? Abi nolēma, iztikt bez laulāšanās un tur-, pināja dzīvot kopā. Kad pienāca laiks reģistrēt jaunpiedzimušo, noslēpums atklājās, un tiesa abiem vainīgajiem sodu atlaida ar nosacījumu, ka tie. izbeigs nelegālo kopdzīvi im šķirsies. Verners sameklēja darbu kaut kur Dienvidvācijā, Mariona ar bērnu palika Hamburgā. . „Mēnešiem ilgi es cīnījos ar savām' jūtām. Diendienā rakstījām viens otram vēstules. Tad mazais saslima. Devos uz Ham-burgu, jo'man vajadzēja redzēt slimnieku un tam sniegt iespējamo palīdzību. Apmetos pie M.v ■ rionas. Un tad tas notika ...
ierašanās pasaulē, bija vecākiem. Tagad mums gaidāms otrs par slogu uņ kavēkli dzīves baū- bērns.;.", pēdējā vārdā gi-odīgi pa-
Viņu notiesā uz divi un pus gadiem cietumā, bet tā māsu -sievu uz seši mēnešiem.
Vai pēc šī krātiņā pavadītā laika abi domās citādi? Vai sieva, kura cietumā dzemdēja otru _ ^ bērnu, pēc iznākšanas br.īvibā ne-Ķad . ņo  Brazīlijas  saņemtā 'gaidīs mājās savu bērnu sievas vecāku nauda bija izkus't^-/-   ' ■ si' kā 'sniegs  pavasara, saulē, ■Aleksandra un Marijas laulības
dīšanā, kamdēļ tie zēnu nodeva vira vecāku audzināšanā un kopšanā. Audžu vecāki ar lielu mīlestību nodevās "Vernera audzināšanai, neapgrūtinot zēnu ar bedī-.' giem stāstiem, ka, viņa īstais tēvs un māte to pametuši un ne-, vēlas par viņu neko zināt.
sums. Lektoram' vai acis sprāga f-Iaimi sāka apēnot rūgtumu piē-lauķa. no, pieres, ' manī   lūkojo-' gārša,- un vajadzēja sākt intere-ties-,:.- „Jūs ..šo priekšmetu esat sēties jau studējis, vai nē?"-dzīves
„Godājamais lektror," atbildēju, šansonete naktslokālos, bet Alek-„Iīdz šai dienai, neesmu neviena j sandrs   dabūja ; kādu ceļojoša
,     . ...        .  ~   .----- lt.vu,-
kad oeig-sies- tam likuma burta piespriestais iesiodzijunia '.sods? tin kas aizliegs' tiem vienam 6t-.
; ja. tie savās sirdīs neries- nar darbu U>i n'-Delnītuiff'"^''-"'^^^^^^^^^^ P^'^^ morāles ties par-aarou,   ud n.pemuu likum em,. in.-dzīvp cnc^pnā^ -i.^
īves.;iztiku. Marija uzstājas kā divi';sveš n£li^ t/'2„^
jumus, pat arī tad, ja amerikāņi tad, kad mēs šo salu kādreiz-Jm-^ varētu būt/absolūti 'droši,   -kaiSini atstājuši.' Patreiz man gan
teicis atsākt atomieroču mēģinājumus, .pat arī tad, ja amerikāņi varētu būt absolūti ' droši, ka
Udzšinējo: ženēvas sarunu laikā viena alga, vai manu meža guvu-Padomju Savienība nav nodar- m,, c^,, '. ° .
bojusies ar slepeniem atomieroču "^'^     poļu. dāņu, iru, vai
• • '   .pat kādas mežoņu cilts vārda.
rāda "UŽ Maskavas apņemšanos un galīgajiem soļiem Vācijas ņāķpt-
mēģinājumiem (par ko sabiedrotie tomēr - ļoti šaubās). No jau. vairāk kā/divu gadu ilgām saru-
mēģinājumu
mā'belfet pavisam skaidri no.,gm^:^^T«^^,^
pozitīvus rezultātus RietumJ vairs nesagaida. /,
jā; viēņ manā^soņiā ir;izdevies iē-viebot kādu īstu,- cietu brūngalvī' ti -:- Latvijas mežu un silu lep-numu-. baraviku. V ■
.:-../ Arvīds.Paukuls.
magnefā redzējis." -'/: . „Kā jūs to darāt, nesaprotu. Bet tas, ko uzzīmējāt, patiesi ir magneta'. lauks. Tomēr .es. palieku pie tā,, ka tas ir triks. Tibetā jūs mācījāties tikai trikus. Nāciet man līdz pie dekāna."
Ceļā viņš mani- pratināja, bet es mierīgi paskaidroju: „Tas' nav triks. Ar šim. spējām esmu pie-; dzimis. Varu redzēt auras un iz-starojumus." v;
„Bet tad taču viss, ko esmu. mācījies, ir maldi." : . „Nebūt nē," atteicu. „Viss, ko
aģenta, posteni. Laulība sāka irt.-   rp^^ - .     .... -
Kad pasaulē ieradās ..trs: bērns -ttof-ļn^T^ '"^
'^-^"-'^ >'icu prese nec nesen nn.:
divi; svešinieki, kas viens otram iepatikās un, nevis. kā - brālis ūn māsa?'
- meitiņa, māte bija neapmieri- sludfnāt^^^^'^'^      /'''^ nāta, ka-mazā;^dzīvībā: traucē:to t^S""^ sprieduma,,: vai-nakt;   gaitās.: kamdēļ.nodeva/^J^^^^^^ meiteni- kopšanā kādā zīdaiņu' bkumaburts? :^
namā, bet pati atstāja vim un Vāciju uz visiem laikiem, neuz-dodama nevienam savu jauno dzīves vietu.
Tā abi. bērni auga katrs savādos apstākļos,: nekā nezinādami par :vecākiem, Pēckara juku-.ļai-kā liktenis Verneru un Marionu nejauši saveda kopā Hamburgā
HAMILTONa
ANDERSONA pārtikas preču veikalā, 26 MARĶĒT St..-dabūjami atsevišķi
LATVIJAS AMERIKĀ
ŅUJORKAS aUĪSflEšI GAT^^
Dažādi ir vērojumi par latvie;-šu trimdas jaunatni, dažādi ari vērtējumi luī paredzējumi, kas pa- lielākai daļai nobeidzās ar brīdinājumu, ka latviešu jaunatne ir ceļā uz pāramerikānizēšānos, ka desmit vai divdesmit gados šinī kontinentā vairs nebūs latviešu, bet latviešu izcelsmes amerikāņi. Vērojot. Ņujorkas lat-\iešu jaimiešu darbību un redzot ar kādu dedzību, pienākuma apziņu mi sajūsmu tie. gatas-ojas dziesmu svētkiem 1V)ronto, jāsaka, ka šādiem apgalvojumiem nav pamata.
Piecas reizes nedēļa, katru vakaru trīs stundas, jāimieši pulcējas Bronksas Sv. Toma baznīcas apakšējā zālē uz dejošanas un dziedāšanas mēģinājumiem. Jau pulksten septiņos, nāk" Ņujorkas' skautu un gaidu tautisko deju kopas Trej deksnis dejotāji, pavisam 15 pāri. Dārziņš, apaļā polka vai citi deju soļi jāpilda dc-jotājiem, bet ja deju vadītāja. Z. Oaujeniece nav apmierināta, deja jāatkārto im izpildījums/jāno-; siipe. Jauniešiem nav viegli Ņujorkas tveicē'; zēniem krekli slapji, meitenes slauka valgos matus, bet neviens nesūrojas. ;Do-jošana risinās raiti, un roti kad brīvmāksliniece.i R.pētersonei jāpārtrauc- pavadījums, ■
.V. 'Gaujeniece uzsver, ka bez dejošanas vērībā jāpiegriež ari tautiskiem tērpiem un to valkāšanai. Visām dej'-Hājām vienādas kurpes, ikviens kopas dalībnieks •pieskaņojas pārējiem.
Trejdeksnis pastāv jau 13 gadu, Ik,-gadus piedaloties dažādos sarīk-ijumōs, Ņujorkas ievērojamākās vietās, kā /Kolizejā, vies-
nīcās Valdorf-Asļ modore, sieviešu izstādē ūn citās
Pēc dejotājien pulcējas Bronksi un jaimiešu koŗ no tiem 10 ap kori vada brīvm; tersone. No tā dzied vairs tika ņa, citi pārgāju Kuri, daži vairs dalās.; Daļa dzii ari tautas deju kā katru vakar jāpavada, trīs sti^ tikai Bronksas ... Jtivuklimis, Li Milija Jansone i katru vakaru br žas, ceļā pnvado daš un (ikpāt at ŗa izveidojies ar tets, kas, ieguvit :.;imDU,'
Diriģente R. na: „Prieks str šiem, redzat liol jūsmu, kaut gļ\ atpūta iznāca is
Dziodušaņas u: iraukumos jau latviski, nedzird kāņu vārdu. At tibas; Nav surb jicuu mēģina jum ļjiem braucionioi sone, kas dzied bild, ka inēģin daudz, ja ko gi dalās visos. ■ Jānis'RačevKl dejo, domā, ka biežu, sevišķi Norberts Visiieil
:MAŅ NOZAGA .BIKS
VAIROŅA BĒRZIŅA PIKDZĪV iviūSu;LipzsTliAimiliKA sn-ciAi.
H o n g K 0 n gā (28/ aug.):     cu pie , slēdziei
bodien; es pirmo reizi ieraudzīju 'izdauaziiiāio britu koloniju HOng Korigu, kas ir brīnišķīga sala, pa-.  rei2āk sakot, miljonu jedzivotā-ju neipjJseta, par kuru biju ;tik .daudz lasījis un dzirdējis vēl Kanādā esot. Hong Konģā ir pil-. nīgi citāda rakstura .lielpilsēta, salīdzinājumā ar redzētajām j'a-pānas ceļojumu laikā. Kopā ur t.s.„jauno territoriju" tā aizņem; ' samērā lielu zeņies platību (416 kvadrātjūdžu) un uztur trīs ar pusmiljona iedzīvotāju. Turpat 99% iedzīvotāju ir ķinieši. Apmē-ram ¥4 ienākumu dod o°sta, resp. ; tirdzniecība.  Pavirša statistika rada, ka ostā loperē ap 11.{K)0 zvejas kuģu un motorlaivu, tā papildinot saimnieciskos lenāku-,  mus. Pēdējos vēl pavalno divas .asa ram gadā.
Nezinu kādēļ, bet vairāku iemeslu dēļ Hon g K'onga tiek dēvēta par „paradizi" zemes virsū, Vispirms pilsētas modernie nami (atskaitot slamu kvartālus), gleznainā osta un salas klinšainie kalni rada neparasti krāšņu panorāmu. Būdama brivpilsēta, tā ir ari iepirkšanās paradīze, jo, piemēram, Japānā ražotās folo kameras Hong Koņgā stipri lē'-: takas, tāpat f^jveices pulksteņi uh-^ e angļu drānas. Atrakcija par sevi ir;ķiniešu virtuve, kas vienmēr gaumīgi iekārtota. Torbnio ķīnie-.su maltītes, šķiet, vāji .sagatavt)^ '    tas, salīdzinājumā ar caurmēra ēdieniem,  kas  pieejami Hong ;,K€ngas restorānos. Turklāt pusdienas ar 5 ēdieniem te izmaksā ap 60 centu. Vērts arī pieminēt Hongkongas dāmu.apģērbus...Pēdējie, ar augsti;; apkaklīti un iegriezumiem sānos, izskatā.s ļoti . ele,ģanti, īpatnēji, ieceļotājam -moderni, bet faktiski, pēc mtxiēs lietpratēju atzinuiniem, tradicio-nāli;
Caurmēra ķīnieša vienkāršais ^dzīvos vpids 'ir• vienmēr pulsējošs, īpaši lielās saspiestības di-], ļ . Viņi vislabprātāk uzturas )ii;tj;is, pnc'ic.-u uz , ifla.s, ■ koļKi ar. .draii j - giem spēlējot kāŗti.s vai donun''.;. -'U/ J!.-;a:> viņi ,;jitvuda .-gandrīz vi-'/'■ sas ;«avas brīvās stundas, vēroj;!; .apkārtnes. : rosibii, . tirgoj.-;ti(.'H, , 'snauduļojot, un vēlāk ari turp;vt ' . -pārnakšņojot. .Dažās 'ielas, vāku-'ros satiksmi pilņi-Lļi- slēdz.  Tad : , - parasti sikUr^.oiāji: tur -m' ar .savjem .sairiicmi fos izklāj ie- ; las- vidū,-un, lldzip arabif;:)), :   vē savu preci un rāuj. gaŗ;imu:V; Jējus:pat aiz piedurknes. ;;KādU vakaru ari es nodevos iepirk.ša-nās priekiem. Par aui^staskvali-: lālbs--.riafionav kreklu samaksāju., nepilnu d-^laru. Zeķu pāri.nopir-' . KU ,par .4-.centiem,. virsbjksos .; par 50 .conUem, bet ādas kurpes,-ļ ..(kuras Kanādā maksātu; vismaz ļ ,S12,-)- — par nepilniem- trīs do- i lariem. Jau pirmajā dienā pēc iebraukšanas Hong Kongā, es nā-
neatmuksājas i krekls pērkain,s tāpat apuļtšblks Kāda ir lloi Gribētos teikt, jo lelus Ir Vle.ņ'i Tās gan nuv vi; visai gaišas, be( gas, kas rada i ru. Vlspalickoš stāj daudzkrāsļ reklāmas pilsē jos kvartālus.
Kādreiz domi brutāli uh viiti| mēr jāatzīst, Novēroju, ka šiem jūrniekieiļ Izdevā.s; Izprovc ļtēstibu. Pat.))( gunicm un zil nc visai labjirā kā ciņā. Vēl i( reti kad smalc ļaujas folograf' raksturīgiem i spiests iegādāt . Visbeidzot/ļi mās dienas vi ķinietis noziiļ' virsbikses. Pi( cik varēju no cis ('(ļUr atvē esmiļ, apinetie: drauga, kas \r. .sa no manis r
Sirmion(;s jā,'ieguvusi dļ i)i]s diķim peldēt, Ielaist driz n^isiļcis.
Student ras vid