I
ĢENERĀLKONSULS
|Torontb, tel. HO 3-5861; |ll8 DAKFORTB AVE.
Trešdien, 1961. g. 13. septembri, Nr, 73,
LATVIJA AMERIKA - ^
Ilis T0MS0Ņ'&-
h RE 8-7798, Montreal, P. Q, LŌ VlCTORlfA AVE.. APT. VH
0 LĒMA DAUGAVAS ANAfelU FONDA
1 Vālītes SĒDĒ
DV-namā Londonā, svētdien, 3. IDt'erabrī, DVP: valde, priekšsēža ' iŖumbas vadībā, kārtējā sēdē lēma;: vairākus organizācijas ifbibas jautājumus. Vērību vel-ia DVF delegātu rudens piJn-,pulce|, kas notiks 30. septembrī ikl^ oktobri Mančesterā — Pio^u i^; invalīdu. apvienības telpās: tļa ' Shŗewsbury St., Brooks's aŗ.; Sākums pīkst. 12.00 sest-' .en. Paredzams, ka ievadījumā iiēgātus un viesus uzrunās DVP ^ bda' -priekšsēdis sūtnis K. Za- . ':^š. LNPL prezidija priekšsēdis^' |;;Abakuks referēs par stājas lutājumu patreizēj ā- sarežģītaj ā asaulesun mūsu .trimdas situār jā, D^rba kārtībā ievērību pel-i^Līdsas nodaļas priekšlikums, aribērnu un jauniešu'pulcēšanu iejorganizācijas modālām. :Par delegaitu un viesu uzņem-mū gādā Mančesteras nodaļas ^clība ar valdes pr-diplkv. A, iķurbi. Nodaļa sapulces telpās, ^itdienas. vakarā, 30. septembrī, iko ' arī sarīfcjumu, kas, celms, pulcēs tuvus un tālus cie-ņiņus. To pīkst, 17.00 ievadīs te-ilŗa iļ^rāde — Boltionas drāmas L^pai uzvedot J. Lejiņa komēdi-U /Bij' man vienas rozes; dēļ, Iz-•^dpi sekos deja.. Gādāts arī par ^spirdzinājumiem, ^ . |Pārrunāja brošūras Latvia sa-jataviošanas un izdošanas gaitu, lUŗas norise ir sekmīga. Valde ikaicina nodaļas, kuras vēl nebū-tu' atsaukušās, tuvākā .laikā DVP darbvedībai •iesūtīt ziedojumus brošūras izdošanai, — ID refe-
rentsA'ivLiepiijiš sagatavojis jaunu preses biļkēnu angļu valodā, •kas jau publicēts,
ļ sarīko julim kalendārs
I, ! TOROŅTO
6/Grebžes gleznu izstāde atvēr-f ta* līdz 17. septembrim parastā ' ijaaikā.
30*. septembrī — Boštonas teātra •^viesizrāde.
,7'. oktobrī — DV TorrOnto nod. ga-{•'da svētki.
8." oktobrī — Toronto baptistu X draudzes 10, gadasvētku diev-i,kalpojums Walmer Road diev-
namā. • ■ i ā4. oktobrī— ptof. A.iTeichma-
ņa čello koncerts Sv. ■ Barnaba }r baznīcā.
Hs. oktobrī — Toronto baptistu . .'draudzes 10, ,gadasvētku koncerts Walmer Road'iievnamā. '2l! oktobrī — M. Vētras godināšanas .koncerts, .. 21, lOktobri'— T, L. Sp. kluba 10 ; ; g, pastāvēšanas turnīrs volej-; j&bolā un basketbolā, JUniversity . Settlement, '-v '21, oktobrī — T. L, Sp, kluba balle Igauņu namā, 958 Broad-V view Ave,
'21. pktobrī, pīkst. 7.45 vakarā.r Massey Hall, Toronto, etnisko, grupu sarīkojums ar ministniv prezidenta Difenbēkefa piedalīšanos. .1 . • 26;: oktobrī G,. Trēziņas i (meco-iš; soprāns) koncerts;- koncertap-
vienības sarīkojumā. ^ i,> '4, nove nbrī — Mārtiņu balle -- ;
Pa,laCļe Pier telpās, dl. novembrī — DV teāfa pirm^^ ^ izrāde „Gatavības aplikība", ' i ll. novembrī i-f Gleznu izstāde = koncerts Centrālās bibliotēkas''■ telpās, St. George / Cdllege, 1^2,; novembrī ļMartas iMacVi;. /car,-: Kārļa- ļfšūnas un. ļjuŗa Cī-; ruļa dziesmu (J. Poi-uks, T. Ķe-:\ ' niņš) un ārijii vakars Sv. Barnaba baznīcas zālē. ^25, 'novembri- — Irmas Ka jakas : - Ķeniņas Ritmikas un plasti-, kas skolas 10 gadu svētku sa-•ļ::Tikojums, Sv. Andreja baznīcas sarīkojuiļnu zālē. 25. novembrī -r Vašingtonas teāt" ■ ŗa viesizrāde.
HAMILTONĀ
Piektdienu vakaros kabarē, 16 Queen. N, -7..ļ:okt»brī;— LMMK Hamiltonā-f'^alleļ Rainbpw zālē. ' 21, oktobrī - Hamiltonas DV nvgada svētki ;Rainbbw zālē : ar |s :.nllfiždanča. piedalīšanos.
„LATVIJA AMERIKĀ" PĀRSTĀVIS MONTREĀLĀ OSKARS TRENC E, ' 1934 St. Germain Blvd,, Montreal 9, Que.
Tel. RI 7-2268.
\
dianas -jablokovas r vorpas' baletstudija uzsāk sezoku;^
Skola aidnāta kuplināt DV dienas 1962. gadā, Ņujorkā.
"Arnolds'APSE
Apklusa ŠopēJia valsis. Citi to klausīsi^ rit. -Klaidonis neiiit, ka ka-usā
Š. g. 5. septembrī jaunajai. se-aonai durvis atvēra Dianas Jab-ioRovas. - Vorpas baleta studija, lai pēc vasaras pārtraukuma atsāktu mācības, šinī sakarībā mušu līdzstrādnieks apmeklēja studijas vadītāju, kura, sarunā laipni izteicās:' '
„Jaunā sezona ievadīta un studijas audzēkņu skaits papildinājies ar daudz jaunām sejām. Pavairots arī mācības spēku personāls, piesaistot baletmeistari Hildu Strombergu, . kādreizējo
Liepājas operas baleta solisti. Vīna darbosies arī Canadian Junior Bāliet audzēkņu profesionā-lā izglītiošaņā. Ar gandarījumu varu atzīmēt, ka vairāki Canadian Junior Bāliet sekmīgākie audzēkņi jau angažēti pastāvīgam darbam dažādās Kanādas baleta trupās. - To starpā minama no Junior Bāliet uzvedumiem pazīstamā A, Snyders, kura šinī sezonā ar .līgumu saistījusies Mont-reālā."
:. Runājot, par Junior Bāliet Cio.
šīs sezonas nodomiem,- vadītāja Diana Jablokova ^ Vorpa, paskaid- §lepeni asara n:), ka paredZiĶts iestudēt divus viencēliena baletus; kuriem cho-reografiju dos viņa un Hilda Strcmberga, .Atklātā uzvedumā
audzēkņu seknies šinī plāksnē i n^ekrīt ne rasa, iie līst.. Torontovbāleta mākslas cienītāji varēs vērtēt nāk. gada februārīi - m -i čnnpnč. , i '•
vai martā. Dekorācijas zīmē if^^^^^^S' Ēriks Dzenis, Muzikālā vacUDa ^^f^f^'^ī^:'^^
Apklusa šopēna»valsis, Apnicis, apnicis klīsti — Mūžā kā tuksnesī sausā
JAUNĀ AUDZE ;DEJAS SOĻOS UN DZIESMĀS TURPINA ^^^^^^^^ KULTŪRAS
rV/i': : PAUSMi.'
;,DZiesma: latvjus vieno, dzies- rāva visnomaļāko vērotāju, vis- vērts?" viņš jautāja, un, atbildi ma tautu ceļ" — bija izvēlētā lielāko skeptiķi. Tā apskaloja nenogaidījis, pats tūlīt atbildēja: itrešo Kanādas dziesmu švētkū: ikvienu,.: lai tad atkal izdalītc.s'„Miljonu,dolāru. Miljonu amert mude daudzās sīkās straumītēs, kas, kāņu zelta dolāru!r
] sveiku norise rādīja, ka latvie-^ Uz bridi apjuku, bet tad ap-
šu dziesmai^^vēl: arvien^ pi^īt ^^"^^S^'^^^ 1'. tas neizskaidrojami mistiskais ar lielāku spēku plūdīs uz jauno - , saskaitītu visas koru, tautas
uzticēta. A. Strombergam.
1962. gadā Ņujorkā notiks Daugavas Vanagu dienas Var plašu programmu,, kuras kuplināšanā talkā aicināta Diana Jablokova • Vorps ar saviem audzēkņiem ■ Ba^ Ieta prieksnesuiriu prograrnnias izstrādāšanai, skola veltīs vajadzīgo uzmanību;
Ar: gandarījumu varam konstatēt, ka Dianas Jablokovas - Vorps klasiskā baleta studija savos 12 pastāvēšanas gados TfOronto izpelnījusies ■tiklab . latviešu, .kā kanādiešu ievērību. To apstiprina daudzās atsauksmes vietējā kanādiešu presē, kā a,fī baleta mākslas cienītāju atsauksmes,
Toronto dienas laikraksts „The Telegram" sava š. g, 7. septembra numurā ievietojis plašu un atzinīgu rakstu par skolas sasniegumiem. ■ j. G;
Klaidonim naktī aiz loga i Liksies pat aukstums
spēks - pulcēt, vienot/likt iz- tikšanās' vietu - nākamajos
just. Kā sīkas ūdens.lāses, vien-;jļ2iesmu svētkos ,kopussapiūzdārnas, izveido va-'
deju grupu,, svētku : plānošanas un orgaņizēšarias darbā ieliktās _ darba stundās, tad; kcpsuiimiā^ :
rēnas straumes, tā latviešu gru-' dziesma pati izpildītāju pulka laikam, miljons sanāktu. Rēķi-
I^P paš, kopas un vienības, no visa ^^^^'^^ dzīves ceļa paša .not ikvienu darba stundu tikai . ."^ tas tiešam 'dotu
- ta Toronto saplūzdamas, izveido-klausītāju pulka gadu starpi- grandiozo skaitli ar sešām nul- : Skanēs vel š'opēnā valsis.- : ^ ja milzīgu nacionālās gara kul-i'^^^ ^^^^^
mazs, bet teicams darbs
E. LANGE, LATVIJAS BAZNĪCAS VĒSTURE. SĒJĒJS,
1961., 56 LPP,
Katrā ziņā ■ Otavas latviešu māc, E, Langes darbs ir vienīgais savā veidā, kas 56 lappusēs raksturo visu Latvijas baznīcu vēsturi, ieskaitot arī trimdu. Tais pašās lappusēs. iestarpinātas arī 28 ilustrācijas, pie tam dažas ve-„ selas lappuses lielumā. Tādi ārē-ļji apmēri un ilustrāciju, skaits var vedināt uz domām par kādu pasākumu,, kas nemaz nevar izdoties. Taču iepazīšanās ar mazo .grāmatiņu sagādā patīkamu vilšanos. Lange ir uzskatjījis par savu uzdevumu iepazīstināt lasītāju, cik vien īsi iespējams, ar svarīgākajiem notikumiem Latvi jasbazriīeu dzīvē. Kau]t arī grār mātai trūkst priekšvārda un ne-- kas nav sacīts par autora spleciā-lajiem nolūkiem, tomēr nav grūti uzminēt, ka darbs ir rakstīts jaunatnei^ To rāda ne tikai izvēlētais materiāls', bet arī valoda. Katrā ziņā tieši pēdējā laukā autors uzrāda lielu veiklību. Teikumi ir ■ veidoti ļoti ■ vienkārši, xm tādēļ viegli saprotami. Neskatoties uz to, valoda nav zaudējusi savu latvisko garu. Tas sagādās prieku tai jaunatnes daļai, kam . grūtības ar tēvu valodu. Gandrīz pie .visiem svešākiem vārdiem au-•tors ir pievienojis . paskaidrojumus. Nav nekādu šaubu,-ka arī skolotāji grāmatiņā atradis lielu atbalstu. Ikdienas rūpes un svešā vide vienmēr aizved tālāk pro-.jām arī pieaugušos no savas baznīcas vēstures pazīšanas. Tādēļ tā arī šai ziņā var izrādīties labs . palīgs. Katrā ziņā tas, ko grāmatiņa sniedz, būtu jāuzskata .par minimu, .kas katram latvietim,
jaunam vai vecam, ir jāzina par baznīcu dzīvi. Latvij ā.
Kaut arī grāmatiņa ir rakstīta tiešā atkarībā no autora skoltotāja L, Adamoviča līdzīga, trimdā par jaunu izdota, plašāka darba, to-mēr sevišķi iepriecina, ka autors arī trimdā ir sekojis jaunākajiem pētījumiem, un, kur tas ir ■vajadzīgs, labojis savu. skolotāju.
Ir jācer, ka grāmatiņa drīzumā iznāks jaunā izdevumā, tādēļ te. ir vērts pievienot.dažas piezīmes. Pārbaudot vairākos . gadījumos autora uzdotos skaitļus un fakr tus, tie izrādījās pareizi. Vienīgi larchibiskaps T. Grīnbergs uzdots par locekli Pasaules luterāņu federācijas eksekutīvajā komitejā līdz 1950. g. (42), kaut patiesībā viņš tanī bija līdz 1953. g. Autora uzdotais 1918. -1919. g. boļševiku noslepkavoto mācītāju kopskaits ir 26, kamēr sabērts (Bal-tisohe Mārtyrerb.uch,/ 1926, .9. Ipp.), ■ saucot vārdā, «lin Kurzemes un Vidzemes mācītājus.
Ziņas par katoļu un pareizticīgo baznīcām ir nepilnīgas. Starp katoļu baznīcas darbiniekiem .nav minēti ne viņu izcilais bīskaps B. Sloskāns, ne bīskaps Urbšs, kas abi jau Latvijā ieņēma ievērojamus amatus. Ja ir minēts tagadējais Latvijas luterāņu arohibīskaps Tūrs, . tad konsekvences dēļ bija jāmin arī katoļu bīskapi P. Sfcrods un; M. Dukal^ skis.. Tāpat nav minēts pareizti-, cīgi:> baznīcas bīskaps Jānis, kas vācu okupācijas laikā vadīja un arī kādu periodu trimdā bija šīs baznīcas līdzvadītājs.. Abas šīs baznīcas pašas savus vadītājus
sauc par archibīskapiem, tādēļ nebija ieniesla atkāpties ;no šī vi-' ņu oficiālā amata apzīinējuina un saukt tos.par virsbīskapiem,: sevišķi vēl, jā luterāņu-, baznīcas: vadītājs tiek apzīmēts ar s>ficiā-IļO aroMbīskapa nosaukumu: Zi^ ņas par trimdas baznīcas organizāciju ir ļoti..nepilnīgas, nav pat minēta ASV latviešu draudžu apvienība. ' ■
Dažos: gadījumos var ar autoru arī nebūt vienisprātis. Viņš, runādams par Latvijas agrārreformu, lieto izteicienu,. ka ,,drau-. dzēm atstāja tikai 50 ha". zemes. Izteiciens ar„-tikai", liekas; ir pārņemta klišeja no: vācu muižniekiem, kas Sļūkstījāš par pazaudēto zemi. Var domāt arī tā, ka loti daudzos gadījumos šie 50 ha bija. mācītāju nelaime, vienalga, vai; tie šo zemi apsaimniekoja paši un kļuVa par īstiem zemkopjiem, vai arī iznomāja un ķildojās ar. saviem niomniekiem,lai pēo iespējas iegūtu lielāku, nomas maksu; Kā triitida redzamv tad mācītājus var algot arī citādi. • Tolerance prasītu nerunāt' par katoļu viduslaiku ticējumiem kā par „māņiem" (8). . Konsekvences dēļ būtu jālieto viscaur vai nu „luterāņi", vai ,,luterieši", bet ne abi pamīšus. Nediskutē-jot svešu īpašvārdu rakstību, var tomēr prasīt, konsekvenci, pi'-oti, j a Georgs vienā gadījumā ir kļuvis Juris, tad tas pats jādaira ar visiem .Georgiem,.tāpat. Johan-nes (Jānis), šīs mazās piezīmes nevar mazināt teic^niā ; darba vērtību. : ■ ^ . .
H. Biezais
A Mākslinieka Aļņa AnsOna 700 :kvadrātpēdas liels:sienas glezno^ ļjuihs rotā Braitonas pilsētas valdes ņaiiņu Melburnā.. Sienas -igleznOjimis sākas divstāvu' čeļt--ņeš apakšējā stāva un tuiT)inās lotrā stāvā. Gleznojums ir . keramikā dedzināts krāsains reljefs, kas attēlo moderna cilvēka dzīvi ar. figurāliem veidojumiem sešās dažādās grupās. Tur ir dievlūdzē-: ji, ļaudis. darbā, studijās, ģimenē, pludmalē uii sportā. Aņsons. savā keramikas darbnīcā darbu.paveicis' septiņos .mēriešos; Mākslinieks pašreiz darina sienas gleznu Anglikāņu baznīcā Melburnā.. A •Gleznotājs Ģirts Ārvaldis pabeidzis riakstīt grāmatu:-4 .Mākslas problēmas.Dažus darba fragmentus publicēja žurnāls Ceļa Zīmes Loiidonā., .Ģirts .Ārvaldis, strādā par skolotāju Miņsteres latviešu ģimnāzijā; : • -
A Austrālijas latviešu 11. kultūras.-dienās ieradīsies viesis no ASV -^tenors Voldemārs. Salna. Viņš dziedās solistu koncertā.
A Dziedone Gaida Trēžiņa dodas 7. oktobrī. koncertceļojumā uz Kaiiadu un ASV..Pirma,is koncerts aizjūŗā paredzēts jau 26.. oktobrī .TOŗonto. ASV koncerti jau nolikti Čikāgā, Klīvlendā, Filadelfijā, '. Trēziņu pie klavierēm Kanādā pavadīs Edīte Timerma-ne, bet ASV — prōf. Dobrovoļ-skis. ; Koncertu^ - programmā: Dvoržalca, šuberta, Grīga dziesr mas. No latviešu ■ bmponistiem Trēziņa dziedās — J, Vītola,, H. Pavašara.^T, Ķēniņa, A. Jēruma u. c. darlms. • . ' ^
Savoļ aizjūras turnejas programmu dziedone sniegs klausī-tajiem Londonā sestdien, 23. sep-iembrī, pīkst. 7, IgaUņu kluba, zālē.
■•A .Austrālijas latviešu kultūras rfonds.. p^āšķīris £ 50 Kultūras fonda naudas balvu rakstniekam 77 ģ. V. Jānim Sarmām par: viņa romānu Kalnakūļu Vikta, Tas bija k'ā-ievadījums patlaban.Austrālijā notiekošajām latviešu rakstnieku dienām, .
A Sakarā ar dziedones Paulas Brīvkalnes koncertturnejās beigii cēlienu Austrālijā, Adelaides laikraksts :,;The AdVertiser" mūzikas kritiķis atzīmējis lielo klausītāju saviļņojumu, piebilstot, ķa^ Paula Brīvkalne,„vedot savus tautiešus atmiņu ceļojumā, lai atgādinātu tiem viņu kultūras tradīcijas;" Tāpat Austrālijas ■ Latvietis sniedz viscaur atzinīgas un sajūs-.mās pilnas atsauksmes no klausītājiem. Pati Paulā Bfīvkahie savos atvadvārdos saka, ka Austrālijā pavadītās dienas viņa.nekad neaizmirsīs, saņem-otpie tam. tik bezgala daudz ziedu- velšu ^un sirsnības; No Sidnejas P. Brīvkal-ne pārveduši, līdz ari 3 kolas lācīšus ,no kuriem Vienu nosaukusi. „pžordžiks", un tas koncertos sēdot uz flīģeļa un mierīgi klau-ssoties. Paulas Brivkalnes pēdējais koncerts paredzēts 17. septembrī, pēc' kam viņa dosies atpakaļ -uz Vāciju, Stutgārtes operu, ņemot līdz arī savus 3 lācīšus.-. ■ ■ ^■
'. niu un vienīgo kopmēģinājumu iritmā ar stipru Pavedienu vecā- tautas deju lieluzveduniam, gri-iļkas paaudzes dzīvei galā Piesēja bētos teikt, ka tajā sutā un kar ļsavejo. Dažam labam, varbūt, gtumā normāla darbā gan- ne- : tas bija" pats pii-mais. Kad vare-: viens^ par dolaini stunda iiestra. ļna kopojuma Varsity . arēnas Jdātu.-gija" brīnums, kur džiedā-jumta kupolā izskanēja tūkstoš ļtājiem vakarā vēl pietika balsu mutēm dziedātā „Daugav' abas veiksmīgi izdziedāt pilno pno-malas", kāds jau krietni paau- grammu un kāpināt sniegumu at-dzies zeņķis angļu valodā savai kārtojumu piedevās. Vēl vairāk mātei teica: bija jābrīnās, kur dejotājienV .
„M:amm, es arī gribu būt lat- pietika spēka pēc četru stundu vietis." .''i■ , mēģinājuma un zaudētām pus-
Māte nepatikā saraustajā zeņ- dienāmv smagajos tautas tērpos ķi, un angļu Valodā atbildēja: [izturēt tautas deju straujo rak-„Pagaidi, tev jau vēl laika diez- ^ tautas dejas pats;dejo-gan» ļjis, tas zina, ko jau viena pati
.Bet jaunulim, laikam, laika deja prasa no dejotāja. . vairs nebija, jo Viņš stingri pa- Izturēja dziedātāji un neapku-stāvēja uz savu- sa dejotāji, pie savažotas Mātes
„Ne vēlāk, tūlīt uļl tagad!" - ^atvija?^ kājām^ nolikdami trim-^ * das latviešu zelta miljonu — sa-
Ja vecāku tuvredzība nenomai- ziedotu no negulētām naktīm, no tas zēna krūtīs iomesto latvisko tūkstošiem, iekaisušām r
seklu, tad nākamajos dziesmu ^alss saitēm^un izsvīdusiem tēr-' svētkos ari šis padsmitnieks n-[^iem. IMs uiv mazs, • daudzajos binasgrīdu tautas deju lieluzve-ļ uzvedumos un sarikojumos kopā dumā. Kaut Dievs dotu! . .[saplūzdami, nolika savu artavu.
Svētku, sarikojumu steigā sat^|Skatītāju tūkstoši un arī dalib-ku sen neredzētu draugu, kūŗš i nieki paši daļu no šī zelta miljo-pats jaU/sen gadus neskaitāmasļ na paņēma- atkal atpakaļ.līdz • uz stundas sava brīvā laika^ ziedojis' «lājām, lai nākamos svētkos to -
sabiedriskajam darbam.
Mazās tautu meitas mākslas izstādē. No kreisās; Melita Gri-gule, Mārā Strazdiņa un Rasma Cāuņe pētī «balodīšus". (Z. . . Jurševska keramika). Foto — J; Ligers
i atgrieztu vēl ar lielākiem augļu augļiem, ;
Kad Tautas marša skaņās no arēnas lēnām aizvijās dejotāju pāri, daudzu, skatītāju acīs ie-inirdzējās asaras. Tā bija varena : izskaņa, kam līdzīgu pārdzīvojumu 'grūti sameklēt trimdas sarīkojumu plašajā klāstā. Latviešu dziesma; deja un melodija atkārtoti lika mums izjust savu spēku. To nav salauzis attālums, svešums ne laiks. Tās vēl ir dzīvs. Un kamēr tas dzīvos, dzīvos arī ! latviešu tauta, ;
ļ Latviešu vienkopus' sanestais , zelta^ miljons vēl. ilgi mirdzēs, iTas liks mums. atkal pulcēties, lai ciešāk sietu irstošās saites, un vecajām pievienotu jaunās.. Na-' kamajā reizē,.algā viena, kur un. ļ kad, lai. Dievs dod, ka tajā savu, I artavu pievienotu arī tife, kas ša-'jā, reizē vēl stāvēja nomaļus. • Tiks piedots tiem, kaš neiespēja, bet mūžarri nē, ja negribēja. .
Māris Olainietis.
4^
d ■....
tlomSnoi
(26. turpinājums)
Viņa purināja galvu, . -
—. Es neskumstu, "Ivar. Bet es esmu nogurusi. Zinu, man vajadzētu priecāties , , ., gavilēt par to, kas noticis un notiks — bet eS vairs nespēju. Kāpēc tas nenotika pirms mēneša , , , pirms trīs — divi — ja, pirms vienas nedēļas?! Kāpēc?! Un tagad? Kas tagad būs? Tu mani gribēji sargāt:
— Bet , , .
: — Jā, jā, — viņa'nepacietīgi turpināja, — ir jau pareizi! Tev ir citi, svarīgāki pienākumi! Bet redzi — toreiz, kad es mežā tev piekļāybs, tu mani paņēmi savās rokās, un es kļuvu tava, man pirmo reizi pēc tik ilga,- ilga laika .
ak Dievs, cik tas sen! —- bija sajūta: nu es esmu pasargāta! Nu esmu drošās rokās!. Bet nu man atkal jābūt vienai . . ; ; y
— Ranta!
— Jā, Ivar ., .Tavās rokās bija labi. Viss nemiers, visa trauksme, viss apkārtējais ļaunums pazuda, iznīka — tā vienkārši vairs'nebija. Bijām tikai tu un es. Un meža vientulība unraiers ap mums.
Viņa apklusa un, acis nodūrusi, ar kurpes purngalu rušināja sabirušās skujas,/ Ivars neredzēja, bet juta, ka .viņas acīs ir asaras un ka viņa tikai ar mokām valdās, lai nesāktu skaļi raudāt. Viņš apsēdās pie. egles celma, un piespieda Rantu apsēsties sev līdzās.
— Ranta man tev kas jāsaka ... mēs nevaram 'izšķirties, iekams es tev to neJsmu pateicis . . . Redzi — bet nesmej par mani, tādas runas man lāgā nevedas —, esmu drāzts no cita koka , ,-, Redzi: es labi zinu, nebijis tā nolādētā četrpadsmitā un visas'tās jezgas, tu nekad nebūtu, kļuvusi , . , nu, mana siev^ , , .Tu biji solījusies
Vilnim, un viņš, varbūt, tevi vairāk pelnījis kā. es. Bet es . . .bet es . . , nūjā, es.tevi .. . kā tp lai gaišā dienas laikā bez nosarkšanas pasaka? --tevis dēļ vien ēs visu laiku trinos ap Rīgii. Ne jau, iāi tevi sargātu priekš Viļņa. Pats nezinu, kāpēc, jo toreiz jau man nebijā nekādu cerību. 'Un tai naktī.-- tai naktī ... tici man, es gan nedomāju, ka tu ...rka viss tā notiks . . . Bet tagad, nu es visu rītu jau doniājU: cik ilgi vairs, un iv^beža būs vaļā, un Vilnis nāks mājās. Man nu, varbūt, vajadzētu tagad teikt: es tevi atbrīvoju .nb. tava soļī^ . -?.
— Ivar!
— Paigaidi, ļauj, man izrunāt! Tā:man, varbūt vaja-: dzētu darīt, un tad-tas būtu cēli un cildeni un,'Dievs zina, kā vēl nē.Bet ēs tā nevaru, un es tā arī nedarīšu.: Es tev .
. šonakt teicu, ka neesmu nekad par kaut. ko ar iepriekšēju niDdomu cīnījies; Tas ir tiesa, bet šoreiz es to darīšu. Es cīnīšos par tevi! Es tevi Vilnim atprasīšu! Man uz tevi ir' vairāk tiesību kā viņani. Un ja tu mani gribētu, atstāt, es tev iešu pakaļ uii——- ; . v . ■ ; :•
— Kāpēc tik dedzīgi, Ivar! Vai tad es gribu no tevis iet prom? Nē, draugs! Viss, ko gribu, ir — palikt pie tevis. Bet vairāk tiesību? Kāpēc lai tev būtu vairāk tiesību? Tāpēc, ka tu mani pieņēmi tai brīdī, kad biju visas pasaules pamesta? Vilnis būtu darījis to pašu. Bet es tevi neatstāšu es.tevi nevaru atstāt: mūs ir savienojusi tik liela un baiga stunda, ka mēs šīs - saites neniaz nedrīkstam saraut; Ko laimē saved kopā, tos nelaime bieži izšķir, bet ko nelaime salaulā, tos vairs neatšķirt. .
. —- Bet mīlēt tu mani nemīli?
— Mīlēt? No kā tad sastādās milestība? No jūsmas un no sirds siltuma, šai vienā gadā esmu kļuvusi veca, Ivar. Vismaz vecāka nekā man vajadzētu būt — un tāpēc neļauno, j a nevaru tev vairs dot bo, kas ir jaunibas c^a ■ — jūsņiu. Tev jāpietiek ar nianu sirds siltumu.
Ranta apklusa. Saņēmis viņas roku savā, Ivars skatījās tai garām, un ap lūpām nicīgais smaids tam bija zudis. Viņš piespieda tās delnu sev pie acīm.
— Piedod, Ranta, negribēju; tevi sāpināt. iBet -es tev varu droši teikt: es tevi mīlu.
Tad strauji pieliecies, viņš noskūpstīja to uz lūpām, pielēca kājās un,, neatskatījies, iegāja atpakaļ meža — likās, ka tam bija bail paskatīties atpakaļ, lai kaut kas neparedzēts nekavētu tā nodoma izpildīšanu.
Bet ja viņš ,būtu atskatījies, tad redzētu, ka Ranta noslīga ceļos un lūgšanā saliktās rokas pacēla uz debesīm. Un acīs tai iemirdzējās bezgalīgs naids, kad viņa trīcošām;
lūpām un sakostiem zobiem bez skaņas kliedza: ..Dievs, sodi —-sodi — sodi viņus!
.Kad Ivars atgriezās pie biedriem, zemnīcā viss bija sajaukts — drānas izsvaidītas, soliņi sakrauti cits ūz cita, lai atbrīvotu lielāku telpu, uz galda samestas šautenes un munīcija, un pa klonu mētājās tukšas pudeles, konservu kārbas un papīri. Zēni visi, izņemot Mazpuŗu Pauli, kas : pašreiz vēl zieda seju .milzīgām baltām :putām un pie tam nepārtraukti stenēja .dt. kā; smagu nāstu ceļot, bija ;nj-jskuvušies kā,Vasarsvētku;sestdienā..;
— Mana. bārdiņa . .. Desa. vaidēja, — mana kuplā, -Skaistā bārdiņa .'. > ;
Tad viņš pagriezās pret Ivaru:
— Tu mūs uz balli vedīsi? ,
Nē, uz Medoli. •'
: Medoli?! Ko tur?
— Kauties. ^.'; ■
— Bet kāpēc uz Medoli? šito«gaisa gabalu? Vai tad nevarēja tepat? Ierasta vieta . .' . .
— Negribi — nenāc. Nav. spiesta lieta. ..
Negribi — nenāc, Desa atmēdīja,—, kas te runā par negribēšanu? Bet vai tepat darba trūktu? Pagasts pilns smalku vīriņu, kas būtu. par galvas tiesu saišināhii. ; Ivars pacēla balsi: .
— Kas vēl grib palikt? Man ir noruna ar Medoles ■puišiem, ka mēs apvienosimies. Tagad mēs izkaisīti mazās grupiņās pa visu zemi un paši pa,r sevi varam tikai dzelt, bet ja mēs apvienojamies lielākās grupās, tad varam arī kost. Tātadkas nāk> kas paliek?
Gājēji bija visi.
— Eš tikai gribēju zināt, nazi gar vaigu laizdams, Desa taisnojās, — vai tad pat pajautāt nedrīkst?... .
— Labi, ^ Ivars nobeidza sarunu, — un pēc pusstundas — ceļā.
Apmēram kilometru no slēptuves lielceļš-mežāuzsāka kilometrus trīs garu, nolaidenu, bet taisnu skrējienu; Beidzamajā ceļa līkumā grāvmalā Ivars pats, ieņēma vietu, Apmēram pusceļā novietoja SklandU, Desu un LaUciņu Kārli, bet Namnieku Kārlim lika ieņemt posteņi taisnā ceļa pašā gala. Ja viņš savā sarga vietā pavicināja mutautiņu, tad zirni redzēja ir tie, kas atradās posma vi-, du,. ir Namnieku. Kārlis — un otrādi: Namnieku "Kārļa signālu redzēja Desas grupa un viņš. ■
Noruna bija: viņš un Namnieku Kārlis pētīs gaŗārņ-braucējus auto un, ja.kāds izliksies viņu vajadzībai pie-
mērots,, tad trīs reizes vicinās ar mutautiņu un vidus grupa mašīnu apturēs — un tālāk rīkosies pēc vajadzības.
Pēc apmēram divi stundu, gaidīšanas Ivars beidzot izšķīrās, garām joņoja milzīgs septiņvietīgs Buiks — un tajā neredzēja vairāk, kā vienīgi pie stūres sēdošu, lepni tērptu, pusmūža vīrieti. . Lakatiņš paspīdēja gaisā, un. kad- mašīna: bija šdļus . simts no vidus grupas, pāri ceļam nogūlās nelielā priede un no grāvjiem Ceļa abās pusēs šautenēm rokās izlēca : -Kārlis^ un Sklanda. :.
; Mašīnā apstājās pāris soļu no nolaistā kokā. ■ -
— Rokas augšā!
. .Braucēja seja, rokas ceļot, zaudēja cilvēka izskatu. Mirkli vēlāk Kāriis ar Desu bija pārmeklējuši tā kabatas. .Ieroču nebija. ; ^^:' ■•
— Kurp braukdams?
■— Uz Liepāju. ; • .. ;
— Ko tur? •
. — Kompartijas uzdevumā.
Aiia! — Desa :omulīgi nokrekšķināja, ;— biedra karte ir? ''
/Sagūstītā sejā uzplauka cerība. ^
— Ir! ■ ' :
Kamēr Desa ār. gūstekni iegāja mežā — gūsteknis, rokas pacēlis, pa priekšu. Desa, pistoli rokā, divi soļus aiz viņā, grupai bija piesteidzies Ivars un kopējiem spēkiem visi novilka no ceļa nolaisto priedi. .
. .Soļus trīsdesmit no viņiem mežā noskanēja īss, aprauts pistoles šāviens. •
-^Tā, — Desā no nieža iznāca viens, — tīrs darbs ... Tas vairs kompartijas uzdevumā nebrauks. /
. Lauciņu Kāriis piesēdās pie stūres — motors vel darbojās — un ieroču kasti iecēluši un, cik Varēdami, zem segām paslēpušij mašīnā ievietojās arī pārējie,
Viņi tikko bija sākuši braukt, 1^ Lauciņu Kārlis parāva Ivaru aiz piedurknes:
Paskaties gaisā!
Pāri galvām Rīgas virzienā lidoja bars zili-pelēkU lidmašīnu, vācu zīmi .zem plākšņiem. ' . "
— Sākums!
— Lai Dievs viņiem dod labu ceļa vēju!
Mašīna joņoja — garām druvām -un pļavām, cauri mežiem im birztalām — desmit — piecdesmit — simt kilometru,
— Brauc kā kungs, — Desa priecājās, — ne kāds; tevi aiztiek, ne.:
(Turpinājunis sekos)