|— LATVIJA AMERIKA Trešdien, 1961. g. 13. septembrī, Nr. 73.
'1
Piezīmes pār aizvadītajiem dziesmu svētkiem
Dziesmu svētki pagājuši, bet daudzas ,,izdarības" kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav ieraudzījušas dienas gaismu latviešu presē.
. Vai repiortieŗi būtu kļuvuši slinki, jeb vienkārši tikai pārstrādā-fušies, skrienot no viena svētku sarīkojimia uz otru? Jā, tempam bija liela nozīme šajos svētkos, īstu «rekordu" vispirms uzstādīja koristi im diriģenti, distanci no Queens parka līdz svētku koncerta vietai nosoļojot visīsākā laikā,, kāds jebkad reģistrēts To-mntD vēsturē. Kāds no koristiem vēlāk:izteicās: ,,šis tiJc bija gā-^ jiens, — kā armijā!" šim tau-
,tietim taisnība, jo gājiena priekš-, galā bija kanādiešu armijas pūtēju orķestris...
• Vislielāko attālumu uz dziesmu svētkiem bija m.ērojusi Maija Vi-toliņa no Adelaides (Austrālijā). Viņa savu ceļojumu izplānojusi jau pirms gada, lai laikā ar kuģi ierastos šinī kontinentā. Maija atzinās, ka viss izplānots līdz pēdējam, lai ar ,-,vienu šāvienu varētu nošaut divus, zaķus". .' :^ .,Kuŗš tas otrs zaķis?" jautāju. ■„Eipopa," smaidīdama atteica Maija, „jo gribu teo. apceļot pirms. ., došanās atpakaļ uz Austrāliju."'
Būtu vēl ko pajautājis: tālajai viešņai, bet man.pa labi im pa kreisi jau vairāki jaunekļi nepacietīgi-mīņājās... ,
īstais negals dziesmu svētkos bija ar fotogrāfiem. Tie nosvīduši rāvās, lai tiktu . pie labām bil-dcm. \ Visvairāk uztraucies bija „Tilta" fotogrāfs H. Skrāstiņš, kas nevarēja ilgi nomierināties, kad kāds kollēga tīras, nejaušības dēļ „aizēnojis" visu lielisko skatu uz tautas deju lieluzvedumu. Dažbrīd likās, ka fotogrāfi it kā sacenšas savā starpā, tādēļ rīcības komitejai nākošajos svētkos būtu jāpadomā par labāko fotogrāfu godalgošanu. Par spīti lielajai tveicei, fotogrāfi bija visumā apmierināti ar. saviem panākumiem. Viņu-uzņēmumi parādījās ne tikai latviešu laikrakstos, bet arī kanādiešu presē. Tomēr divi fotogrāfi piedzīvoja vilšanos. Vņi bija noīrējuši visaugstākā nama jumtu Maple Leaf Gardens tuvumā un jau uzstādījuši savus aparātus „kaujas gatavībā". Tikai vēlāk tie atģidās, ka izvēlējušies nepareizio jumtu un savus aparātus nostādījuši nepareizā virzienā. Sestdi,enas priekšpusdienā izde-
Dziesmu svētku f:lograft darbā. A. Kalniņa JEoto.
■ NO ŅUJORKAS PERSPEKTĪVAS
VISUMĀ TORONTO DZIESMU SVĒTKI PATIKUŠI
Toronto latviešu dziesmu svēt- brokastīm. Mājās pārbraukuši, ki ir izskanējuši, parikušas tomēr i daļa no dejiotājiem bija zaudēju-atmiņas: Neskatoties uz lielo tā- šiS līdz 10 mārciņas no svara, ļumu, ari krietns skaits; Ņuj,or-. kas latviešu bija ieradušies svēt-
. ko3, gan kā svttku.programmas
• izpildītāji, gan skatītāji, un, ķlau-..sī'tāji. se^t daži svētku, iespaidi:
2i^}Mci Gaiijeiiiece, skautu un ' gaidu tautisko deju kopas Trej-deksnis vadītāja:
vās satikt rīcības komitejas priekšsēdi Elmāru Krūku, kas likās visai nobažījies. Iemesls: uz kopkcŗa mēģinājumu bija ieradušies tikai ap 500 dziedātāju. „Ķur tie pārējie?" es.jautāju. „Ja gribat zināt,, kur tie pārējie.-: patlaban atrodas, tad aizejiet iiz. rakstnieku ritu; tur viņi visi ir," smagi h'oiiūzdamies, atteica rīcības komitejas priekšsēdis. Ka redzams, rakstniekiem bijis tāds. pievilkšanas spēks, ka d?iudzi; f.iO koristiem bija pat: ar mieru atsacīties no garšīgajām • pušdieriain, \ kuras jau pīkst.- 12-os varēja; sa-; ņemt Maple 'Leaf Gardens | priekštelpās. .
Kad nu reiz iesākts runāt par ešānu, tad katrā: ziņā nevar nepieminēt dziesmu svētku rīcības komitejas vakariņas ar dažām neparedzētām : „apsveiktima" runām.' Ievērību . izpelnījās Kalvja vadītājs .-Juris' Dzeguze; ienākat laikā, kad kāds cits, runātājs .jau bija ticis pie vārda: Ne-ievērojiOt.savu ,,konkurentu",. J. Dzeguze: sāka runu, nosēsdamies pie mielasta' galda. G.- šmits (rīcības kom. locfeklis) redzot, ka, laikam; divi nevaŗēs: reizē" runāt, ienāGējam jautāja: „Vai arī Dzeguzes kungain būtu kaut kas sakāms?" „Jā, man ir kaut ka^i sakāms," atbildēja J. Dzeguze, ;,ši8m dziesmu svētkiem; pietrūka „galotnes". Kas tie "par, svētkiem bez Gaismas pils?" Tad J. Dz. sadeva komp. J. Norvilim par viņa dziesmām, bet- vislielāko j,sutu" saņēma.dir. J. Cīrulis, J. Dzeguze: konstatēja: „Gīruļ Jā-
ni, man tcvis žēl. Jeib:gu!"
Divi jaunekļi bija izgudrojuši, kā tikt: vaļā ho; lielā karstuma, kas valdīja .šidrabenē svētku pēdēja dienā. Nevarēdami vairs izturēt spiedīgo: tveici garajās bikses, tie steigā sameklēja šķēres, un dažās.: minūtēs, biksēm gali nost. šī ceremonija notika māc. A. .č,-pa vasaras, mājas priekšā. „Tas .tik bija skats,'atzinās kads n-p -klātesošajiem. '' Egc
« o «
Mūsu līdzstrādnieka Alberta Veselauka speciālraksts no Rietiinif/ācijas
Tiesa, krievi ar panākumiem piezīmēs, un jāiemācās. Tā tas iekrist arī pirmdienā vai piekt-cauri padebešiem grūž visādus ' — '--j- ■♦^ō.,^^,.
sputņikus, bet tai pašā laikā : v..ja savās :0'kupanta pozīcijās 4nir?u5 vienīgi sarkanarmijās un /is sargāti. Vēl pēc 20 gadiem sarkanie: nav ieguvuši mūsu .zemes milestību, nedz arī dzīvi cilvēkam tur padarījuši saulaināku.: Ir iegūtas noteiktas liecības; ka tikai ar terrora palīdzību vairums latviešu jauniešu pārceļas ni, bez bērna Imaigās gaismas se-uz Ghrušnftva Hnimipn. H^^iā . Viņiem jāskatās Ļeņina
velkas no pus maija, līdz jūnija" dienā, un nekad tās nav visiem beigām, 1961. gadā. • kopā. Tāpat dievkalpojumi grūti
. Taču visspilgtāko, varbūt arī pieejami. Tuvākais mācītājs dzī'-
aizkustinošāko šāsdienas ainu rāda Saukas pagasta bij. Ķesteru skolas 1. klases Uzņēmums: vecajos Latvijas laika solos, sarkanās zvaigznes zīmēm pie krūtīm.
sēd: sarkano pionieru formās ie- cēdami.
vo Akniste. Viņa aprūpējamā draudze sniedzas n,o Slates pāri Elkšņiem, Ritei līdz Saukai. Mirušos lielāko daļu izvadām Dieva vārdu teikdami paši, ķā mā-
tērpti AugšZeiņgales latviešu beŗ-
Tālākā svētku dalīi)nīece Maija Vftūliņa no Adelaides, Austrālijā.
A. Kalniņa; fot».
uz Ghruščeva. tīrumiem Āzijā. . Kā šodien okupētā Latvijā sā-gāiiavo skolas bērnus, rāda pāris .piemēru: Zviedrijā dzīvojoša tautiete Rīgas apciemojuma laikā apimekiē t. s. 9. strādnieku jaunatnes vidusskolu latviešu vaio-das stundas laikā. Skolotāja (de dzīga komjauniete) A. Bondere pārrunā latviešu : literatūru, dodot vadmotīvu: Tauriņš, .— .tipisks buržuja tips. (No. V. 7uāča romāna .„Uz jauno krastu")...
■ Pavasarī: Alūksnes apkārtnes ki'Jcihozos stipri aizkavējušies lauku.darbi. Lai stāvokli glābtu, ģimnāzijas zēniem un meitenēm jāiet lauku dai*bos tāpat kā zemniekiem . .. Bet tā kā arī skolas gaita' nedrīkst "-apstāties, jo tuvojas . pārbaudījumu laiks, tad Alūksnes ģimnāzijas vadība spiesta atrast pavisam komunistisku izeju: ik dienas no katras grupas vienam 'jaunietim: jāierodas skolā, kaut arī daudziem līdz tai jāmērp 20 uh vēl vairāk kilometru tāls ceļš. Pārējiem atkal vakarā, vienalga, cik smaga bijusi darba diena, visu no ško-, 1as: atnesto jāpārraksta savās
Bet piedalīsimies atkal nākamajos svētkos Klīvlendā pēc diviem gadiem. Esam arī priecīgi par iegūto ceturto vietu deju sacensībās." .
Ingrida Karlsone, Bronksas jauniešu kioŗa un Ņujorkas deju kopas dalībniece:
i,Laika Toronto bija maz, un skrēju pa galvu pa kaklu, lai varētu pēc iespējas vairāk apska tīt. Jāpiedalās mēģinājumos, pēc tam koncerts un dejas, pa starpām ļ sporta spēles un daiļamatniecības, izstāde.- žēl, ka netiku uz teātra izrādi. Daiļamatniecības izstāde likās vājāka kā Ņujorkas dziemu svētku laikā, tā bija mazās telpās, viss bija saspiests un cilvēku pilns. Likās, ka svētku pnogramma bija par plašu, visur bija jāsteidzas, un tomēr maz varēja redzēt. Pat brokastis-nebija laika paēst, iekodu pa ceļam, kamēr pārskrēju- no vienas vietas uz otru.
Pirmo reizi aktīvi piedalījos dziesmu svētku sarīkojumos un.
.(mp),Berlīne ir atkal pasaules televīzijas antennu: īpašniekiem. uzmanīb?iš centrā. Ir skaidrs, ka Speciālas „brīvprātīgo" techniķu saspīlētais politiskais .štvoklis;. mazas neuzmanības vai pārsteidzības sekās, ik brīdi var, izsaukt notikumu ķēdes reakciju, kuru. apniēri un šekaš pašreiz ir neaptveramas. ■ .■ :
'Austrumvāeijas tautās republi-, kāš valdība savu pilsētas sektoru iežC'gojusi dzeloņdrāšu stieplēs, betonā mūpos un aizsprostos, aiz kuriem kaujas gatavībā izrindc-tas: Tautas- policijas, armijas un rūpniecības trieciena grupu .vie-mbas,':-.. ./■•■■: ^
Ne velti kāds Austrumberlīnes iedzīV'Ptāj s, „brīvprāt.īgās" darba klausās slīdošās lentes produkcijā saražotos aizprosta . blokus montējot, izteicās:
„Apbrāriojiet mūsu sociālistiskos .sāsmegūrnus: mūsu valsts iŗ vienīgā visa pasaulē, kam ir pārvietojamie ciētuiha inūŗi."
Tajā pašā laikā Austrumberlīnes dnošības iestādes savu .pilsoņu :„aizsardzības" nolūkos: evakuē visus iedzīvotājus 200 nietru joslā no sektoru robežām. Māju ieejas tiek aizmūrētas.: Protams, izdarības austrumu- sektorā rietu-niu pusē pulcina lielus vērotājVv barus un arī- arvien ..ziņkārīgos presēs fotogrāfus.: Lai izvairītos no nevēlamiem preses . uzņēmu-, miem, komunisti Fŗīdricim ielas :pārīt;šanas punktā novietojuši cilvēku ar lielu spoguli. Tā pienākums ir 'ar spoguļa palīdzību koncentrēt - saules starus' fotiO::yaī filmaparātu obj ektīvos: Rietumv Vācijas un- pēdējā nedēļāv Berlī^ nē sapulcējušies Āzijas'un Āfrikas laikrākstupārštāvji bija apmierināti arī ..ar šiem: daļēji, sabojātajiem .uzņēmumiem, jo komunisti savu nostāju iabāk -nodemonstrēt vairs nespēja. Vīrs ar spoguli šoreiz izrādījās „lāča pakalpojums" pašiem k-omūnistiem. Drošības pārbaudes pilsētas
vienības izkāpelēja visus jumtus, un noņēma hb tieni ikvienu.an-tennu, kas dptu: iespēju iiztvert signālus vai programmas no Riē-, tumvācijas. Tā nu, austrumu sektora iedzīvotājiem jāsamierinās: tikai ar pašu sarkano tele vīzijas prOgrammuV: :
; Komunistu , uzceltais „Ķīnas mūris" nepatikšanas sagādājis arī.kādam restorāna īpašniekam-sektioru robežā. Komunisti gan laipnā kārtā -^istājuši. 80 centi-, mētru 'Platu.ietves; malu iekļūšanai rietumu sektora restorānā, bet noteikuši, ka uzkavēšanās minētajā: ietves gabalā: tiks Uzskatīta par provokāciju. Otrā ..puse jaunceltajam mūrim tika navie-tiOti seši tautas pclicisti, bruņoti pistolēm, asaru gāzes granacām-lin — uguiisdzesēju šļūtenēm, pēdējā nedēļā restorāna viesi, neuzmanības dēļ,; vairākkārt ■restorānu: atštāj,U3i. kopīgi un brīdi uzkavējušies ietves mala. Protams,' komunistu acīs tā bija „ap-
bildē, jāmācās krievu alfabēts.
Bēdīgu ispaidu atstāj arī Jēkabpils uņ Krustpils. Tilts nav atjaunots. Satiksmi: pāri - Daugavai uztur . vecais, noplukušais
bet politiskajās, kā arī,dziedāša- ..Gulbīti.s", un pajūgus, automa-nas. stundās, jā vien tikai jauks i šinas ceļ pāri prāmis,, gluži kā laiks, klase, skolotāja V.BOrtņi- pirms 25 gadiem. Cukui^fabrika
iwva: vaciita, ejot uz baznīcas dārzUi bieži arī pašā baznīcā mācīties komunistu" dziesmas krievu valodā.
Māte stāsta dēlam, kurš pašlaik kādā Rietumvācijas universitātē gatavojas medicīnas studiju noslēguma. pārbaudrjumiem: „Kāda .šodien izskatās dzimtā puse — Rites pagasts, uz Lietuvas robežas, pretī Ilzū. muižai? No visa bijušā tur tagad vairs tikai ..gruveši; un postaža. . Ļāūku mājas, sevišķi starp Pilstiņiem un-. lesaļniekiem, . iegrimušas, juniti.cauri, logi aizsisti.ar dē-. ļiem vai saplākšņu gabaliem; tīrumi lielāko tiesu ■ pārvērtušies atmatās. Bet paši cilvēki; kļuvuši īgni, noslēgti;. kaimiņš nesatiekas ar kaimiņu, jo veoo, labo laiku ļaiižu vairs tiJcpat kā nav, jaunie visi svešinieki, kurus šinī malā neieredz ne lēits, ne suns, ne ŗi-tiets. Vienīigl velkam savas kailās dzīvības, un nekas mūs vairs nevar sajūsniiiat. • .Svētdienu te nav, vienīgi izjjamās dienas kol--ohozs vēl mums dod,, bet tās .var
dēļās vairākkārt izvestas . apvidus kaujas spēles, lai koordinētu visu triju armiju vienību sadarbību. Pār pavēļu skaidrību liecina šī.da amerikāņu virsnieka paskaidrojums:. ■■
„Mēš neesam šeit, lai provocē-, tu. Bet .mēs neesam ari šeit,: la: ļautos izprovtDcēties. Katram vienības komandierim, ir dotā pilna rīcības brīvība, piemērojoties acumirkļa stāvokļa, nopietnībai, .v'i'.jadzibas gadījumā lietojot pat karstos ieročus " :
Tas noiīmē, ka kbiņūnistu asaru gāzes granātas sprādziens rietumu pusē var Izsaukt īstp granātu tūlītēju pielietošanu;
Ķuŗš vainīgs pie dalītās Vācijas un saskaldītās Berlīnes? —
šim jautājumam īsu un kodolīgu atbildi dod angļu lugu rakstnieks John OsbOrne, spriedumā par angļu pplītiķieni:
„Es vēlētos, kaut varētu jūs visus ar :visu jūsu netīro veļu uzkārt .pie nolādētās Oderas-Neises linijas un tam klāt septiņus no
atjaunota. Lidlauks kalpo militārām vajadzībām un ir aizliegts, apsargāts rājions. Okupantu akti- : vitātes vajadzībām >Krustpili paceļas t. s. Kultūras nams, bet Jēkabpils. komunisti izmanto bij. Aizsargu namu. Latvieša dvēseles galīgai nogurdināšānai un pazemošanai, šinī' novadā, kurs sākas pie Biržiem un izpiatās līdz Līvāniem, Medņiem, Pļaviņām, Jēkabpilī iznāk nedēļas avīze , „Brīvā Daugava"| Krustpilī ^ > ^Dzirkstele". : ledzīv.otāju skaits i abās pilsētās lielāks kā Latvijas laikā, bet puse no tiem, varbūt ari vairāk," ir krievi. Latviešu -jaunieši gaumīgāk ģērbušies, ir klusāki un turas pilnīgi atsevišķi rio . skaļajiem, barOs klīstoša^ jiem krieviem;"
Augšzemgale, kas; bijUsi dzimtene Akurāteŗam. Grīniem, Ves6-1im un Toniai, bijusi šūpulis dau-dzām.mūsu tautās teiksmām un leģendām, . dziesmām, šodien . ir sKumja puse — peKšņi par nabagiem kļuvušie zemnieki palikuši bez smiekliem. :
Urundai. ga i no miisu dienu
zināta provckācija", kas acumir- desmit amerikāņiem. .Es labprāt klī tika likvidēta ar, lielām ūdens redzētu jūs mirstam Rietumu la-
masām. šī notikumā sekās, restorāns • vairākkārt appludināts. Lai izbēgtu no tālākām nepatikšanām, restorāna ..īpašnieks piestiprinājis ' uzrāļcstu: «Ikvienam, komunistu proVokāto-rain :■ turp-iņāk' būs pašam jāizsusina pielietās telpas." ; ; .
Rietumu pusē kaujas gatavība izvietotās Rietumu . sabiēdr.oto kaujas vienības. Pēdējās divi ne-
bā," ■\ .
Taj ā pašā laikā. Ghruščevs atkal reiz ■ atradis Dievu,; lietojiot Viņa vārdu stāvokļa komentēju znā:' .■
„Es ticu, ķa mīļais Dievs-ir ■tiešām neitrāls: viņš tikai vēro no augšas, pats neiejaucas."
Bet Dieva dzirnavas, maļ lēni un noteikti. Gan arī tās reiz taisnību izmals. :
viedhOkja nav kāciju, kās pacelšanos br uii reizē ar tc
lllOilllliailllIGB^iiiiDilill
!l;Bi'iliD.
„Svēiki bija lieliski organizēti, viss norisinājās: bez burzmas, viss sākās precīzi, gandrīz.-uz ņii-nūti.' Liekas ,viss bija iepriekš •pārdomāts. Tikai karstums bija par daudz liels.
- Tērpu, godalgošanai • vajadzēja: . atrast..ciiulai'ku, vai-- goaalgo.t. ci-tādā.veidā, jo tērpu komisija, lair kam,:v"isus tērpus, apskatīt nevarēja. Tā diuic'.zi krāšņi tērpi palika, negodalgoti. .
Liekas, ka programma bija pari gaļii un sablīvētu — pat skriešus nevarēja izskriet- uz visām sarīk-ojumu vietām, ko gribētu redzēt. Vai- nu programmu vajadzēja. īsāku, vai vēl vienu lieku dienu. Organizēšanā un sarīkošanā torontieši bija veselu metienu priekšā ņujorkiešiem. Likās tomēr, ka kopkoncerta programmā kaut kā pietrūka, jo nepirdēja Gaismas pili, vai Mēs gribam,būt kungi, kā arī Jurjāna kantāti, šīs dziesmas svētkos nedrīkstētu Jrūkt. •
Labāk varēja būt organizēta varr; sainmieciskā puse, jo svētdienas rītā jaunieši palika bez
stipri nervozēju, _sevišķi^_deju sa-Aj^ustrumu sektorā .sagādājušas
bija pagrūti dziedāt,- jo: viens ot-m nedzirdēja sakarā, ar tiO, ka kopkoris bija sadalīts sekcijās un līdz ar to, no. koru viedokļa; iz-
censībās. Vienmēr baidījos, ka tikai neiztaisu kādu kļūdu, jo tas atsauksies uz visu kopu.- Tomēr bija vērts braukt, kaut ari vesela diena pagāja ceļā. Nāko-, šo reizi, braukšu atkal." •;
Alda Grīviņa, Br<onksas jaunie-''^.11 kora dalībniece:
• .„šie bija mani pirmie dziesmu svētki un pirmo reizi-arī biju tik tālu no Ņujorkas, bet; vids man ļoti: patika. Daudz biju: dzirdēju-, si nostāstus, ka dziesmu svētkos nevar dzirdēt "dziesmas, ka bijuši dažādi trūkumi, ko sevišķi stāstīja par Ņujorkas dziesmu pvētkiem, bet Toronto atstāja patīkamu iespaidu. Neredzēju teātra izrādi, jio biļetes bija jau i^: pārdotas. Labāku iespaidu biju gaidījusi no svētku ballēs. Tā bija saspiesta, apmeklētāji bija nodalījušies grupij?ās, kas apvienoja tikai paziņas, bet kam tādu nebija, tiem ^maz 'radās iespējas .iepazīties. Ballei,nebija tuvības."
Ņujorkas draudzes kora priekšnieks N. ..Plato:, - .
• Svētki bija labi-izdevušies. Sarīkojumu tomēr bija par daudz, visur nevarēja izskriet. Bija ari lietas, ko varēja kritizēt. Koriem
■stošo līdz ar savu nozagto somi-, ņu malā.
■
Nausbekā, Vācijā, kāds dzelzs-lietu tirgibtājs, ierasdamiēs no rī-Puerstenauā, Vācijā, kāds ka-1 ta veikalā, pārsteidza tur zagli, ŗavirs bija nolēmis salaulāties ar Veikala īpašnieks neapjuka, bet savu izredzētb, bet viņam nebija steigā' paķēra - gāzes pistoli un naudas gredzenu iegādļsi. Naktī raidīja tļo iebrucēja virzienā. Arī viņš izdauzīja pilsētiņā kādu ju-1,pēdējais nezaudēja apķērību, iz-velieŗa skatlogu: un gredzeni bija ļ rāva no kabatas gāzu masku un, rokā. Pat policijā nebija ielauša-, ķāmēr tirgotājs rīstījās tvanā, nos .pamanījusi.. Nelaime, sākās,: steidzīgi izslīdēja caur durvīm, kad jaunā sieva gribēja gredze-' nbs- iegravēt abu laulāto iriicļā-iļus. Tā palūdza vīra gredzenu un ar.savējo nodeva tanī p^"
iaudz tādu kvalifi-seķmētū šis zemes vas valsts pakāpe, atvērtu tai durvis pasaules ioruļtnā — tā nav ne liela,. ne bagāta, — tomēr jau š. g. 16. septembrī tā atkal no jauna atgūst:^ zaudēto pašnoteikšanf^s, lai drīz vien pēc- tam kļūtu pilnīgi brīva un neatkarīga.
Līdz šim vienā pārvaldes vienībā saslegbā^. „divķaraiiste", t. s. Ruanda - Urundi, kopplatībā — 54.200 kv. km., atradās Apvienoto Nāciju aizgādniecībā, kās to 1946. g. nodevā Beļģijas pārziņā, šp zemes stūri atrodam Aust-rumafrikas vidus daļā, ekvatoriālā joslā tūliņ aiz 1. dienvidu platuma grāda, kas dienvidus galā aizsniedzas* vēl aiz 4' S. Pa vidu te iet 30. austrumu pusdienas līnija, kas liecina, kā šī zeme atrodas tai pašā standarta laika josla, kur Latvija.;
Urunda aizņem šīs „divkaralis-tes" dienvidus pusi, 27.834 kv. km kopplatībā, tātad tik liela kā mūsu Kurzeme un Zemgale kopā.
Iedzīvotāju skaits Urunda pašreiz tuvu 2j5 miljoniem, caurmērā tātad ap 90 cilvēku uz kv. km. Ap 90» 0 no visiem iedzivctājiem ieskaitīti pašiztikās lauksaimniecībā. Ārējam tirgum, galvenokārt, eiropiešu plantācijās un atsevišķās iezemiešu saimniecībās audzē kafiju,' ko noņem ' ASV, kokvilnu, arī putekšņu krizantēmas (pyrethrum) kukaiņu pulverim, kā arī eļļas palmas.
Iezemiešu laukos galvenie pārtikas augi ir banāni, saldie kartupeļi, jams,, manijioks, zemes rieksti, pupas, niaiss un sāre.
Lopkopībā izceļas lielais govju daudzums. Tomēr ienesība nie-
nāca nepareiza nostāšanās. God-- pīti. Juvelieris pazina savu man-
šam zeltkalim .iegravēšanai, ī)P kura veikala gredzeni bija izlau-
cīga. Savā laikā Beļģijas valdības ; uzdevumā gan te mēģināts uzla-bJi panīkušos ganāmpulkus. To- ļ mēr, tiklīdz lopkopjiem naca zināms, ka no Viņu ganāmpulkiem paredzēts izņemt vājos un sasirgušos lopus, radās tik liela pre-, testība, ka no paredzētā nodoma īstenošanas nekas neiznāca. Tā. kā govju skaits, ne labums, te izsaka ganāmpulka īpašnieka bagātību, saprotams, ka izlase no viņu Viedokļa pielīdzināma tīšai niantas izputināšanai, Pēdējos gados te mēģināts ievest labāku govju šķirni no Pakistānas, bet, par panākumiem vēl nav- nekādu' ziņu. -
Dzelzceļu Urunda nav. Vienīgi no „divkaralistes" galvaspilsētas Usumburas (54746 iedz. — kā Liepājā) ar tvaikoni pa ezeru ie^ spējams nokļūt uz Tangaņjikas dzelzceļa mezglu.
Nq Usumburas arī atiet galve- -nie zemes ceļi uz zemes iļskšieni lin pieslēdz šai rosīgajai ezergalu pilsētai, kā' Urundas galvaspilsētu Kitegu, tā arī Ruandas gal-' vaspilsētu KigalL — Usumburā ierīkots arī plašs lidlauks, kaa dod,iespēju te nolaisties lielajām satiksmes lidmašīnām.
Caurmērā Urunda viena ■automašīna (1959.) iznāk tikai uz ^ 1500 iedzīvotājiem, bet viens tāl- ; ruius uz 3000 iedzīvotājiem.
Izglītības līmeņa raksturošanai te pietiek atzīmēt, ka nb visiem skolas vecuma bērniem (7—12 g.) 40«/o patiešām iet skolā, bet tikai 1% tiek pāri ēlementārskolai. :j Neskatoties uz visu to, • ka Urunda, tā Ruandā'pamazām, radusies sava inteliģence, kas izglītību smēlušies Beļģijas un Francijas j universitātēs, ,
: Res.
50 GADI SKOLU DARBĀ
algu izdalīšana bija garlaicīga. Svētku gājiens bija pār daudz sasteigts, sievieši netika līdz. Kori iesoļoja tukšā zālē, jo klausītāji ārā vēroja gājienu, bet. zālē ieradās pa runu laiku vai pat koncerta sākUmā. JaUndarbu koncertā nebija skaļruņu, tāpēc nevarēja dzirdēt godalgbtiO vārdus. Labi vismaz, ka godalgotos vēlāk apgaismoja starmešiem. Zāle pa koncerta laiku kja. tumsai; .
. Ņujorkas dziesmu svētku, kp-mitojas pr-sēdis prof. P. Stares :
„Svētki- Toronto bija lieliski un gludāki kā Ņujorkā, kur bija veselā rinda kļūmju. .Programma bija labi sastādīta, un cilvēki dzī-: voja svētkiem līdz. Torontieši ir laipni im sirsnīgi cilvēki, dzīvo labi. No Toronto atbraucu Ņujorkā ar : vislabākiem iespaidiem." V:
V. I.
tu un- ziņoja policijai.
■V ■ - : - -.^
Madridē- kāds krodziņš, pazīstams ar. gadskārtēj ām dzeršanas sacensībām. - Skatītāju acu priekšā konkurentiem iespējami īsākā laikā jāiztukšo viens pēc otra
ir
Minchenē kāda 70 gadīga pen-' sibnāre, pastaigājoties parkā, at- -rada nomestu portfeli, kuru atve- • ŗot pamanīja'daudz naUdas, pavisam' DM 57.000. Vecenīte stei-ļ dzās atradumu nodot policijai. Kad pieteicās portfeļa īpašnieks, , kāds attierikānis, tas gribēja tikt cauri ar „t.hank you!" Tikai kad policija ieskaidroja,, ka Vācijas likumi paredz oficiālu. atradēja i atlīdzību (lO^'o), tas lamādamies uzmeta galdā DM600, kurus, poli-
piepildītie vīna , ieausi, katrs no [ci%i; Mrgāk ug:ājoties.^^bei^ tiem-viena litra tilpumā. Uzvaru' " ' ' ^ izcīnīja 48 g. v. kurinātājs Anto-nio Ruis Senen, iztukšojot 7 minūtēs un 26 sekundēs 9 litrus vīna.
Uzvara bija iegūta, . bet pats uzvarētājs kā maiss iekrita draugu rokās, kas to nogādāja māj ās ■ dzēruma' izsulēšanai.
Chimā, Japānā, kādai jaunai dāmai uz. ielas laupītājs norāva rokas ■somiņu un metās bēgt. NO-tikunia^culiecinieki dzinās bēglim-pakal, līdz. tas, skriedams, gar ostmalu, iekrita ūdenī un, neprazdams peldēt, sāka grimt, saukdams palīga. Aplaupītā, ķuŗa arī bija. atsteigusies krastmalā, pa-, skatījās, atbrīvojās nb liekā ap-ibrprhn; ielēca ūdenī un izvilka slīk-
papildināja līdz oficiālai summai. - . : ■ .- ■
tJtiinigmfHi«ii>'īiBaBūwttxiMwa3gnn> TWīwiirwiiMr.iWiinnwiiii i ■
NELAIMES GADĪJUMS .. , .BIRMmGHAMĀ-
' No trešā stāva' jumta., to labojot, nokritis Ādams šulbers. Cietušais ātrās palīdzības mašīnā nogādāts Birminghamas negadījumu slimnīcām Paredzania ilgāka ■ārstēšanās, jrO cietis mugurkauls- un radusies, stilba kaulu' plīsumi.
;, Ādams ,:šulbeŗs ir ;;vieninieks un rosīgs sabiedriskā dzīvē, aktīvs DVP Birminghamas nodaļas biedrs. . 3:- R.
Skolotāja Erna Brezo.vska š. g. septembrī atskatās uz 50,nokalpotiem gadiem skolas darbā. Skolas gaitas sāka 1911. g. rudenī- Blūma reālskolā uri P. Dzeņa ģimnāzijā, Rīgā.. Tagad ir Ha-noveras latviešu papildskolas skolotāja. 29. septembrī BreZrOvskai, -piepildās 71 mūža gads. Uzņēmumā Brezovska redzama tuvāko ■ 'draugu Tidū^ smaidu, pa kreisi, ,sēd ,
ērģelniece - pianiste Mirdza; Bīskape, pa labi tautas apģērbā ilggadīga dziesmu mīļotāja Emma Znots. Stāv,pakreisi, Hanoveras latviešu kora ■ diriģents R. Alberings, un viņam blakus kora, labvēlis - .veicinātājs, atv. pulvkedis Emīls Zīmulis, P.Zvaigznes uzņ.
KONGRESS UN MEISTARTURNĪRS lail
Ziemeļavienkas latviešu šacha au ''ijā meistarturnirā Kalūinazū, ti\ no vietas uzvar 21 gadu vecais l. iq \ Filadelfijas, bet pa spēļu
ta,is ZALšA 3. kongress par izcilien nieju kā pirmos mūža goda biedrus ii Balodi no Mineapoles, Heinrichu Kal Kalamazil, Jēkabu Kalniņu iiočik] Jāni Veidi no Klivlendas. '
3. septembri notiicušais latvie-, Jaiimā valde . šu šachistu 3. kongress, kuŗņat- raudzīja 0. Pu klāja bij. pr-dis J. Tums, bet uz- zū, pr-ža pal. j. runā „karaliskās" spēles dalīb- E. Gūtniani, ki. niekus apsveica Kalamazū Latv.- pārējiem valdes b-bas pr-ks J, Grotēns, ar saviem: got atsevišķus cļ 12 darba kārtības punktiem, tur-^ Trešais Ziem pinoties^. tikai:~apm.\ 1 stimdu,ļšu šaolia apvie šķiet, bija viens no visīsākajiem' nirs n:slčdzās : latviešu kongresiem, ār to iezīmi-' karā ar uzvarē gi apliecinot, ka spriešanai unļko veica jaUŗ debatēšanai nevar nodbties, ja ir dents G. Puriņf darbs, kas stādāms pirmā vietā, pā; visu spēļu u Un par to, ka tas tāari bija, rā^'i; Kalmonv iegi dija notikušās : šacha partijās sniedza adv. J. sacensības, kad pie vienas spēles:' kuru tas izcīna, vajadzēja patērēt 6 im vairāk | tā pāriet viņa i stundas, bet tomēr paredzēto 3 viņš saņēmu vi dienu laikā, spēlējot pēc Šveices. balvu. 2. v. iegi sistēmas, turnīru noslēdzot.
Kongresu vadīja E. Gutmunis, protokiMējiOt A. Liepniekam. Pr disJ. Tums ziņoja par notikušo darbību, minēdauiš, ka šac<lia ap- 1 vielu ieguva vienībā skaitās 80 biedri, bet tur- O. Fongors, 3 v nirā piedalās 20. H. Kalniņa va- 4. v. A. Ozoļ! dībā noiorganizēts koresponden- tāji saņēma bi ces turnīrs. A. Liepnieka redak-, ziodoj uši; D V aļ cijā paredzēts izdbt šacha grā- zū,. Mednieku , matu. E. Gūtmanis, sniedzot ka- klubs Kahunaz ses pārskatu, minēja, ka ieņemts pa, pati ZALš $399.50, izdots --$312,38. Nākamo privātas porson
3. vietu dālija ,6ai'manis, bet -I niņš. A, Liopniļ uu.'L, Ratormail
budžetu pieņēma S300,00 apmērā. Uz valdes ierbsinājuņm, kongress kā pirmos mūža goda biedrus ievēlēja augšminētos 'četrus nopelniem bagātos šachistus. Dažos jautājumos pieskārās izdotā žurnāla „šaoha pasaule" vēlanfi-bai, izsakot redāktjorani A. Liepniekam pateicību. Jaunajā valdē ievēlēja: O. Pūriņu, J. Tumu, A. . Liēpnieku, Dr E. «Rudzitl, E.ŗiem pat kāds Gūtmani.A. Kalnāju un I. Gapo, |cies, ka ši spē kandidātos E. Sncideri.' 'skolās kā nuici
pas bijā atvēlējļ riba, un turpat, rlņa Iekārtotā pastmarkām", tējftis. TV raļ meistaru I. Kali bet prese sniec stus im uzņem plašo reklāmu, ja daudz interJ
nieifilarsankslcs šaušanā li).
Kalamazū
:„Sacīkstēm sākāin' gatavoties Pārallēil ftlm - i jau savlaicīgi,, .un jo citigi aiz tās pat .vietā. Moci apziņas Vien, ka tanīs tiks izci-^ nieku kluba šiJ nīts meistarnosaūkums ASV ap-,DV sacensības'
mērā. Cik tagad jau zināms, pieteikšanās^ termiņš vēl nav ņioslē^ dzies, atsaucība šim sacensības veidam, aktīva un plaša. , Dari-: sim. visu. iespējamo, lai zemes valdes uzdevumu, — sarīkot šaušanas sacīkstes, , noorganizētu pēc iespējas labāk," izsakās DV apvienības Kalamazū pr^isR. Jankavs, kuram ar DV zemes, valdes lēmumu uzdots vadīt šau-šanas mēistarsacikstes , Kalamazū. Laikrakstā LA pārstāvis viņu līdz ar vēl citiem darba daritā jiem sastapa tieši DV izbūvētajā šautuvē, inž.; V. Grīviņa . lauku Saimniecībā, 6000 N. 26. ielā, Kalamazū, kur notiek vēl pēdējā „plānošana", un kur 16. septembrī, plkšt. 10.00 n'> rīta zemes valdes pr-diš .A. Vanags atklās saGensības., Tuvāk pieskaroties dziesinu. S.avh pašai sacīkšu gaitai, R. Jānkavš dīs.bazārs, kuļ-pastāsta,.' ka šaušana notiks ar ļsaginavas deju mazkalibra ložu bisēni pēc Ze- ļ m.ūzikaš, mes valdes izstrācļ'ātiem noteikumiem, kufi jau piesūtīti visām : vienībām. Sacentīsies pavisaii» četras: grupas, vienības, individu-, āli, jaunatne Un sievietes. Katrai grupai paredzētas balvas' labāko punktu ieguvēju godalgošanai,;
šanā. Tanīs vaļ bises ne lielākiļ sacīkšu dalibiļ šauj laukā rūpļ nadzos.
Tanī pat die organižējusij-vēļ mus. Pīkst. ļ5.:l Latviešu b-b"as kagas nīāk.sla.sļ ņa Jāņa Rinkļ bet pīkst. 7.30: vienības plašie I creatlon Park šāvēju apbalvo! inu daļā vie^v\4 Dotroilaš, tauu| samblis, radot: ražu otro daļu, nās'',. kurā pieļ 2() l(''l;;;tāju unļ
Abonenti /vi
I.a\vi,)as Annļ maksu ludJ DV STOtvriof
iiox mc
iB Au.strāliiā, Adelaides: lalvjcšu bit'drības pilnsapulcē ievēlēta jauna vald»\ par kuras priclLšsē» di ievēlēts F. Svenel.s, ko u/skata par sevišķi atzīmējamu ieguvumu, jo I'\ Svcncis tikko beidzis Adelaides universitātes taiitsāim. nieen)as fakultāti uri ir viens ņ» .jaunajiem, kas turpina darb'Dtics sabiedriskajā Jaukā, n(!skatoties uz rūpēm par ģimeni un studi-•jām^ ■■ ■
S F'āzistamais sportists Vācijā Valdis .lasis jvjeņeiiits Ksenā, Leibnica iimna'/i,jā par fiziskās audzināšanas skalotāju. V. Jasis abs;;Jvē.iis sporta autŗstskplu Ķelnē un darbojās Par sporta māci-bu vadītāju visā UMasreinas apgabala viei,Matlētika.s savienībā. m Ņujorkas valsis Universitātes tird/nictīl)as f 1"tcs kolledžā par mācības spēi<u pieņemts māk.slas vēsturnieks Jānis Kŗastiņii. ■ SI Kieiumaastrālijas . universitātē, Pērtā, pšīchoio.^jā graduēta Vera Mičule-IJisktipa, kās dzimuši lf)34.!(, Vidšmuižas pag., Rēzeknes apriņķī. Viņa pamatskolu beidza Ansbachas nometnē, Vācijā. Austrālijā mācījās Pēr-
tas nieitcņii skj tēeliniskā sk'f «adā, sāk dijas; psīclīolf)!;! dijas held/a J!)| i iŗadā 'pār«āja ļ no/ari, kiir ināļ ļdnin sociāli;- aii kuni.s ri;;> visa .ši saka — ..d^'l m*āds psīclīol'ii kijā zem kopējļ a DV J)y.īJ"ni ha atceres svētļ Jētā sarlk;ijuinļ h;)daļa džīlonf^iļ
nasivad; pr-ks tīja māc. IC. K\ B Džīlongas draudzes r-ilnsiļ 37 draud/es loļ dzes niāeītājanļ kārnajiem 3 ļiaļ ja līdzšinējo vļ Jaunietis. Vali nr I jaunu loi Kevizljaš koniiH rulis. Par driiiļ ievēlēta Irma iļ viņai zelta kiniļ