Trešdien, lS61.g. 13. septembri, Nr. 73, LATVIJA AMERIKA
KONGRESS UN MEISTAimJMiRS:
Ziemeļamerikķs latviešu šacha a/^mbas trešajā meistarturnirāKūlamazū, trešo reizi no vietas uzvar 21 ga(hi vecais I/KaMe iiō Filadelfijas, bet paispēļu starpMItun^^ tais ZAĻŠA 3. kongress par izciUeni^^n niem kāpirmos mišdgoda biedrusi&DēlJčmi' Balodi no Mineapoles, Hdnrichu KaMņu ņo Ķalamazū, Jēkabu Ķalniimrioč^^ im Jāni Veidi no KīMendas^' ■
3.. septembrī notikušais latvie- ļ šu šachistu 3. kongress, kuru atklāja bij, pr-dis J. Tums, bet uz-! runā „karaliskās" spēles dalībniekus apsveica Kalamazū Latv. b-bas pr-ks J. Grotēns, ar saviem' 12 darba kārtības punktiem, turr;; pinoties tikai apm. l stundu,! šķiet, bija viens.no visīsākajiem i latviešu kongresiem, ar to iezīmi-' gi apliecinot, ka spriešanai un debatēšanai nevar nodoties, ja ir darbs, kas stādāms pirmā vietā. Un par to, ka tas tā ari bija, rār dīja notikušās šacha partijas sacensības, kad pie vienas spēles vajadzēja patērēt 6 un vairāk ' stundas, bet tomēr paredzēto 3 dienu laikā, spēlējot pēc Šveices, : sistēmas, turnīru neslēdzot.
Kongresu vadīja E.. Gutmanis, protokolējioļ A. Liepniekdm. Pr-dis J. Tums ziņoja par notikušo darbību, minēdams, ka šaoha apvienībā skaitās 80 biedri, bet tur nirā piedalās 20. H. Kalniņa va-,dībā ncprganizēts koresponden^ ces turnīrs. A;Liepnieka redāk' cijā paredzēts izdot šacha grāmatu, .E. Gutmanis, sniedzot kases pārskatu, minēja, ka ieņemts §399.50, iedots —S312,38. Nākamo budžetu pieņēma $300,00 apmērā. Uzvaldes ierosinājumu, ko-n-gress kā pirmos mūža goda biedrus ievēlēja augšminētos; četrus nopelniem bagātos šachistus. Da-'ŽOB jautājumos pieskārās izdotā žurnāla „šadha pasaule" vēlamībai, izsakot redaktoram A. Liep-niekam pateicību. Jaunajā valdē ievēlēja: O. Pūriņu, J; Tumu, A, Liepmeku, Dr. E, Rudzīti, E, Gūtmani, A. Kalnāju un I, Gaŗo, kandidātos E. šneideri.
Jaunā valde par priekšsēdi izraudzīja O. Pūriņu no Kalamazū, pr-ža pal, J, Tumu, sekretāru E. Gūtmani, kasieri. Ķ; Rudzīti, pārējiem valdes locekļiem izrāu-gQt atsevišķus citus pienākumus.
Trešais Ziemieļamerikaš latvie-. šu, šaoha apvienības meistartur-nirš n;::slēdzās 4. septembra vakarā ar. uzva,rētāju apbalvošanu, ko:, veica jaunievēlētais prezidents O. pūriņš. Galvenajā grupā, visu spēļu uzvarētājām (6 p.) I. kalmēm iegūstot i; vietu, pasniedza adv. J, Kalniņa trofējU; ķuŗu tas iecīna jāu trešo gadu un tā pāriet viņa īpašumā, bez tam viņš saņēma vēl §175,00 naudas balvu., 2. V. ieguva .L, Dreibēi-gš,
3. vietu dalīja':V/T^ Bāumanis,: bet .1 v,----::.H,; Kalniņš, A. /Līepnieks, :R, :Didriohs un. L. RatermarUs, Blakus, gnīpā. r vietu ieguva j. Zvērs, 2; v, •— O. Fengers, 3, v, —. A, ■ Dioniņš un.
4. V. —'•A. Ozols. Visi.šie uzvarētāji saņēma balvas, kuras bija . ziedojušf: D V apvienība Kalamazū, Mednieku, un •makšķernieku • klubs Kalamazū, Korporāciju kopā,; pati ZAĻŠ Aun loti daudzas privātas personas. Turnīram telpas bija atvēlējusi Latviešu biedrība, un turpat notika arī. 0, Pūriņa iekārtotā izstāde „šaGihs m pastmarkām". Turnīra laikā vietējais TV raidītājs intervēja meistaru Ļ Kalmi luīO. Pūriņu, bet, prese - sniedza vairākus rakstus un uzņēmiinius; Sakarā ar plašo reklāmu, turnīru apmeklēja daudz interesentu, starp; ku-: .ŗiem-pat kāds audzinātājs izteicies, ■ ka šī;.spēle ;.būtu jāuzņem skolās kā;mācībās priekšmets;,.,
;BIžA KAŖAViM
Daugavas Vanagu' apvienības Ziemeļkalifomij ā valdes Loceklim, Ļ,k,o.k. Vilim Ozdlam, piepildījās 65 mūža gadi. Brīvās Latvijas gados V, Ozols ir Latvijas armijas dienestā, ļ Trimdā, jau no pirmām DV organizācijās dienām, iŗ. tās; aktīvs loceklis, un pilda Hersbrukas lin vēlāk Traunšteinas liodaļu valdēs kasiera pienākumus. Ieceļojot A&V, vanagā gaitas uzsāk DV apvienībā Ziemeļkalifprnijā. Darbošanos karavīru organizācijās, būt kopā ar savieni cīņu biedriem arī triindā, turēt možu karavīra garu un ticību Latvijai, Vilis Ozols uzskata par katra virsnie--ka morālisku pienākumu, ;
Sabiedriskā darba viņš arvien cauri sīkai dzīves kņadai Saskata vērtīgāko,.kas' atbalstāms, stiprināms,. un kam jāziedojas, lai mēs,, kā; tauta,- svešumā neizplēnētu. Neatsverams DV apvienībai < arvien ir ;bijis viņa tiešais darbs un rnorāliskais atbalsts tās centienos,: bez tam viņš 4 gadus ir pildījis kasiera pienākumus
5.
[S
• -^^^^^ S^ļ^l'^^ ^^^"^ ^- Dulbe raksturoja nodaļas. atsevišķas kaŗavīrii šķiras; nedz jumu, kas so^^u norisinājās Gē- darbību aizritējušos 10 gados.ļīpaši izceltu militāru iestādīju-
Niūtdaļa dibināta 1S51. g. septem- mu, kā tās ir vienā otrā citā, vāl-
brīj un tās pirmais sekretārs bi-
si: V, Pauls, A, Ristamecs, A, Pētersons lin tagad — V. Pun-
Latviešu .biedribā, tepat 10 ga-; 3. vietā, dus dzied vīru korī '>,Krīvs", un ļ; Jaunatnes klasē.- ar šautenēm arvien- piedalās ar i)rieķšlasīju- 1, ;vietā ierindojās ,s,. Pundiņš,
teborgā, no 2- līdz 3. septembrim,
vietējā .DV nodaļa atzīmēja ari ^___________.______
savu desmito pastāvēšanas gadu. jis Bruņinieku krusta kavalieris. Sarīkojuma g^itu ievadīja Zvied- tagad speciālā uzdevumā Latvi-rijas DV gadskārtējas meistar- jā varoņ^^^^^ sacīkstes šaušana, 2.. septembri, stiņš. Viņš ari pirmā laikā vadi-paceļot masta Latvijas ķar.oģu jis nodaļas dzīvi. Nākamie nod. Gēteborgas pilsētas šautuvē,.un priekšnieki secības kārtībā biju-Zviedrijas DV zemes valdēs pr-ža KTalfcera uzruna, .... : Mēistarsackstēs piedalījās šāvēji no 6 DV,nodaļām č.ē-. pingas,; Stokholmas, Halstaham-maras, ; Vesterosas,; Gētebiorgas ūn Jēnčepingās, kopskaitā 32 per-sonas,. šajā skaitā arī 6 dāmas, sālīšanas • sporta: cienītājas. V
Šaušanā ar šauteni meistarklasē, 300 metros, Zviedrijas: DV meistartitulu iecīnīja Cēpingas 'dv nodaļas .biedrs ž. Tamsons ar 105^ pkt., pieveicot J; Cielēnu Ģētēborgas nod., kas ar 99 p. palika 2. vietā, bet līdzšinējais titula pašnieks, A. Vuciņš, palika
miem . lāčplēšu, strēlnieku un plkv.. O.Ķalpiaka piemiņas sārī-kojum,-os. Arī nometņu laika pienākumus V, Ozols pildījis af goda prātu, un; bij is i,nepārkožams rieksts" visiem. DP laikai „kom-binātoriem", Tie .nekad nav spē-. juši; iedragāt" viņa- taisnības sajūtu.; ' ; ;
Daugavas Vanagu saime, sveicot _savu lāčplēsi Vili Oz~lu,. var ziņot, ka Lāčplēša gars mūsU saimē vēl.ir dzīvs, kas arī ir garantija, ka^ Latvija atkal celsies, reizē; ar jauno lāčplēšu cilti, kas staigās iepriekšēj'O ■ pēdās — mūžīgās Latvijas slavai.. . - . .. Novēlējums šo skaisto brīdi piedzīvot. ■
■ X Sīiis..
■ SACENSONUS
DV meistarsacīkstēs šaušanā 16. septembri
Kalamazū
i,Sacikstēm sākām' gatavoties ^ jau savlaicīgi., un jo cītīgi aiz tās apziņas, vien,-ka tanīs tiks izcv ^ nīts meistarnosaukums ASV ap-'; mērā. Cik tagad jau zināms, pie-
■ teikšanās termiņš vēl nav noslēdzies, atsaucība ..šim sacensības veidam aktīva un plaša. Darīsim visu iespējamo, lai zemes valdes uzdevumu, .-^ sarīkot šaušanas sacīkstes, noorganizētu pēc iespējas labāk," izsakās DV apvienības Kalan^azū pr-dis R. Jankavs, kuram ar DV zemes" valdes lēmumu uzdots vadīt šaU' šanas meistarsacīkstēs Kalamazū, Laikraksta LA pārstāvis viņu līdz ar vēl.citiem darba daritār jiem sastapa tieši DV izbūvētaiā šautuvē, inž, V. Grīviņa lauku saimniecībā, 6000, N. 26. ielā, Kalamazū, kur notiek vēl pēdējā ,,plānošana", un kur 16. septembrī, pīkst. 10.00 no. rīta zemes valdes pr-dis A. Vanags atklās sacensības. Tuvāk pijeskaŗotieš pašai,sacīkšu gaitai, R. Jankavs pastāsta,- ka šaušana notiks ar mazkalibra ložu bisēm pēc Zemes valdes izstrādātiem 'noteikumiem^ kuri jau piesūtīti visām vienībām,. Sacentīsies, pavisam četras grupas, vienības, individu-
. āli, jaunatne un sievietes. Katrai grupai paredifētas. balvas labāko punktu ieguvēju godalgošanai.
Parallēļi šīm • sacensībām, • tanī pat vietā; Mednieku - makšķernieku klubā šautuvē, notiks vēl: DV sacensības māla baložu šaušanā. Tanīs varēs lietot medību bises ne .lielākas pār 12 kal.^ Par sacīkšu dalībnieku /pusdienām šaujla"ukā rūpēsies : vietējās va-nadzes,'•.
: Tanī pat. dienā, apvienībā noorganizējusi vēl iDlakus sarīkojumus. Pīkst; •5.3a p.p, Kalamazū Latviešu b-bas namā atklās Čikāgas mākslas, institūta audzēkņa Jāņa Ŗrinkusa^ gleznu skati, bet pīkst. 7,30 vakarā sāksies ap^ vienības plašie rudens svētki Re-crļsatiion' Park lielajā zālē. Pēc šāvēju apbalvošanas, priekšnesumu, daļā viesosies L. Gleškēs,; no Dētroitas, tautisko užvēduinu ansamblis, rādot latviešu kāzu^ paražu otro daļu. ,^Bāleliņa . ierašanās", kurā piedalīsies vairāk kā 20 tēlotāju, uņ dzirdēsim ap .30 dziesmu. Saviesīgu, vakaru ievadīs bazārs; ķuŗam sekos deja pie Saginavaš.deju kapellas ,',Rithis". mūzikas. ..■ ' .
■, Ab.oŗientu ievēribai ■■ Zviedrijā
Latvijas Amerikā abonēšanas maksu lūdzam kārtot m DV STOKHOLMAS NODAĻi; BOX 220, STOCKHOLM.
Sarīkojuma svētku runu teica viesis no Vācijag, viens no pēdējiem cīnītājiem Kurzemē, pulkv. R. Kociņš^ ruņādarhs par tematu= „Latviešu karavīra uzdevumi šodien." Runātājs ievadam uzsvēra, ķa visu notikumu pareizai iz-, prašanai par vienīgo salīdzinājii-mā mērauklu jāņem. Latvijas brīvvalsts periods. ■ Latviešu karavīrs visos laikos bijis.tikai savas tautas loceklis — Kuuns nebija
stī. Tāpēc- var teikt, ka visa mūsu tauta bijā vienlīdz iesaistīta uzdēvunios, kam sakars ar v&išts aizstāvēšanu. Lai. labāk būtu izprotami šīsdienas karavīra uzdevumi, runātājs īsos vārdos pakavējās pie latviešu karavīru, gaitām visos Latvijas vēstures pbsr mos. ■,■' ■..■■:'■■■
Noslēdzoīt; savu uzrunu, plkv. Khociņš uzsvēra :„Mums jāturas pie mūsu organizācijām, lai viens otru stiprinātu un lai nacionālos, uzdevumus pārnestu uz jauno paaudzi;"
Programmas turpinājumā operdziedātāja M. Vintēre atskaņoja latviešu komponistu darbus, R. Skrapstes klavieru, pavadījumā. Vakars noslēdzās ar saviesīgu dzīvi.un deju,
' P. A.'S/., ■
Q:.ll.a.<,S.>:i'-kS<V.fil..l!lB;!IIVJillK
bet 2.; V. — J. Kārkliņš, abi nb Gēteborgas nodaļas. .■/.;;
Meistartitulu. šaušanā ar pistoli ieguva A. .Vuciņš (Stokholma); 2,.v. J. Bŗēdeīrmanis (Stokholma), 3. ,v.. K ļansons (Gētebor-ga),.-
^ Dāmu klasē meistartitulu sekmīgi aizstāvēja pag; g. meistare Inga^ Ozoliņa (Stokholma), 2. v,^ atstājot A,'Kukāju. 3. - v.- palika' viešņā na Vācijas, Hannp-veras DV iiod, Dž. Birzgale. ' .. Salidojuma turpinājumā, klāt-' esot. ap .70 py biedriem un viesiem, māc; A, T.reua- vadītais svētbrīdis-, atklāja sarīkojuma svinīgo daļu. Svētku viesus sveica Gēteborgas DV nod; pr-ks V, Pundiņš. Gēteborgas .nOd, .s.ekre-
(D 27, augustā pēc kāriējā diev-^ņēma atzinumu, ka ikvienam kalpojuma baznīcas apakšējā zā- draudzes loceklim būtu jāstrādā lē sanāca Viehībās draudzes Ito--zināms dienu skaits savas bāznī-cekļū sapulce, un tajā piedalījās ;cas uzkopšanas un remonta dar-25 dalībnieki. To vadīja H, Ri-ļ bos, jo līdz šim tas balstījies gal-tumS; bet protokolēja A, Lapsiņš, i venā kārtā uz nelielas grupas vai un galvenais dienas kārtības pat tikai dažu cilvēku pleciem, punkts bija mācītāja algas pa-ļ Sapulce ilga tikai nepilnu stundu, balsta pieprasījums no ĻUCA si-'Un pēc tās draudzes locekļi devās hbdes iekšniisijas. Pēdējā bija'izbraukuniā uz Gun ezeru. ; griezušies pie draudzes vacUbas} ® Grand Rapidu un apkārtnes ar piedāvājimiu, paredzot nātop- latviešu ev. - lut. baznīcā," 26. au-šajam gadam vēl 300 dol. māci- gūstā māc, Ķr, Hermanis salau-tāja algas pabalstam. Sapulce ātri vienojās no šī pabalsta neat
teikties, iesūtot attiecīgu lūgumu. Ieskaitot šo, tas jau. būs desmito reizi pēc kārtas/kad šī latviešu draudzē izmanto sinodes devīgo/roku, protams, sākuma gados piešķīruma summa bija krietni prāvāka. Sapulce vēl pie-
PALDIES
.TOROOTIEŠIEM;:
NO Skaitliski samēra mazās latviešu saimes Vilmingto>nā, De-lāware, dziesmu svētkus Tonon-to apmeklēja 25 tiiUtieši. 500 jūdžu garajā ceļā tiē devās jau piektdienās vakarā. Braucot cauru nakti un mainoties pie auto stūres, rata, sestdienas rītā viņi bija svētku .vietā-
Skaists pārdzīvojums bija koru kopkoncerts. Tik daudz latvie-šu^ vienkopus, laikam vairāk kā jebkad trimdā, un to visu izslāpušajās sirdīs ielija mūsu brīnišķā dziesma! Vecākā paaudze gan domā, ka svētku programmā būtu labi iederējušās mūsu dzelzs inventāra dziesmas, kā kantāte Tēvija, Gaismas pils.u. c. Tās aizrauj un Meno. Tās nenoveco! " Skaistā atmiņā paliks skanīgā Pie Staburaga saule riet.
Sajūsma nebija mazāka noska-' toties tautas deju lieluzvedumu nākoša dienā. Meistarīgi nbiOrga-nizētais, krāšņais uzvedums pa- . liks atmiņā kā jauniem, tā veciem. Viens otrs izsakās, ka šis deju iieluzvedums atstājis pat varenāku iespaidu kā koŗu kopkoncerts; — Pirms uzveduma gahi skatītāju prieku pa daļai sabojāja neiedomājamā drūzmēšanās pie arēnas ieejas. Nesāpnotamu iemeslu dēļ. rīkotāji skatītāju tūkstošus tveicīgajā pēcpusdienā ; mēģināja sarīkojuma vietā ie laist pa vienu pašu ieeju. Bija \ dzirdami diezgan skarbi teikti vārdi./ . .; '
Trešais no. sarīkojumiem, kas paliks labā im ilgā atmi-ijā, bija -ļ svētku teātra izrāde. Jauka spē-lāja Veltu Vecziediņu ar Bemieļlē un brīnišķīgs skatuves ietērps. Luesu. Kāzu viesības bija rīkotas žēl, ka skatītāju sajūsmu par
lliGi!il»i/BIUi.B)iaB!:li:D
:par no™ gadu, ievēe vad: a, artmani
:;,,Pateicoties^ .sirsnīgai sadarbī-; Sīpolu,;novada sekretāru." — \R...i?Jķšt,.:6,00 jau sākās kārtējās 11^ bai un saņemtam atbalstam, lat-.' Roļli (Kalamazū), novada mācī- • metnes nodarbības, .bez tām, daži
baznīcas sabiedriskajās telpās īs ti latviskajā garai un tajās piedalījās samērā ' kupls ciemiņu pulks, Bij a apsveikumi, laimes vēlējumi, 'dāvanas un ziedi,. Jau-nais pāris devās kāzu ceļojumā uz Mičigena,s ziemeļiem un Kanādu un pair savu pastāvīgo dzīves vietu izvēlējušies Grand Ra-
pidus. ;
-® Latvijas kara skolas beigušp; virsnieku' apvienības; MičigenaS
kopas biedri no Grand Rapi^em, nča pļavas ūn" pakalnes.' Kalamazū un Grand Hevenas 2. septembra vakarā pulcējās ar sa-
izrādi mazināja gandrīz neciešamais karstums zālē. Skatītāji pa- : lika neziņā — vai nu rīkotāji nav varējuši Torontio atrast piemērotu zāli ar gaisa dzesināšānu, vai arī nav" to meklējuši."
Kā jauku svētku izskaņu gribētos pieminēt svētku atvadas Sid-rabenē, kur, atvadoties, svētku iespaidos dalījās . pārsteidzoši liels apmeklētāju skaits. Mazo un lielio čalas piepildīja zaļās upes
Šķiet, būsim vienis pratis, ka šie bija svētki ar plašāko pro-
vām dzīves t)iedrēm kopīgam-sa- grammu un, liekas, ar lielāko;ap^
viešu skauti savu darbību var vēl; tāju - A, Piebalgu un novada no sapulcē klātesošajiem vadītā- lidojumam, lai atzīmētu _ izlaidu- ijj^gj^ļ^ļ^j^ skaitu. 'Kā katrreiz, t^ a.rvien;.aktīvizēt un padziļināt,",ārstu-^Dr.A^ jo ma atcere^ dienu. Salidojirnis^^^^^^ šoreiz, bija viens otrs minēts
uzrunājot 3. novada skautu va-ļ debates izraisīja jautājums par viņus pienākumi saistīja dažādos i SfrfSpn^^ un neminēts nelīdzenums; Lielos
dītājus viņu gadskārtējā sanāk-j nometnes rīkošanu-ūn tās ilgu-' darbos. ..
a Austrālijā, Adelaides latviešu biedrības pilnsapulcē ievēlēta jauna valde, par kuras priekšs»-diievēlēts F. Svencis, ko uzskata par sevišķi atzīmējamu ieguvumu, jo F. Svencis tikko beidzis Adelaides imiversitātes tautsaimn niecības fakultāti im ir viens nJ> jaunajiem, kas turpina darboties sabiedriskajā laukā, neskatoties UZ! rūpēm par ģimeni un studi-jām.
Bl ^Pazīstamais sportists Vācijā Valdis Jasis pieņemts Esenā, Leibnica ģinmazijā par fiziskās audzināšana'^ skolotāju. V. Jasis absolvējis sporta augstskolu Ķelnē un darbojās par sporta mācību vadītāju visā Lejasreinas apgabala vieglatlētikas savienībā. H Ņujorkas valsts universitātes tirdzniecības flotes kolledžā par mācības spēku pieņemts mākslas vēsturnieks Jānis Rrastiņš. B Rietumaustrālijas universitātē, Pērtā, psīcholoģijā graduēta Vera Mičuļe-Biskupa, kas dzimusi 1834. 'g. Vidsmuižas pag,, Rēzeknes apriņķī. Viņa pamatskolu beidza Ansbachas nometnē, Vācijā. Austrālijā mācījās Pēr-
tas nieiteņui skolā un Līdervilles techniskā sk"lā. Matrikulējās 1954. gadā, sāka daļas laika stu-dijas pšīchologijā. V. M.-B. studijas beidza 1958. gadā, un 1959. gadā pārgāja uz antropoloģijas nozari, kiir mācījās līdz 1960. gadam sociāla antropoloģiju. Iznākums no visa tā ir, kā austrālieši saka — „d3uble major", t. i grāds psīchploģijā un antropolo-ģijā zem kopējā B. grāda. m PV Džīlongas nod. 10 g. darba atceres svētkos, kupli apmeklētā sarīfeojumā DV Melburnas nodaļa džīlongiešiem dāvāja karogu. To pasniedza DV Melbur-: nas nod. pr-ks V. Ķirps un iesvētīja māc. E. Kociņš, la Bžīlongās ev. - lut. latviešu draudzes pUnsaplilcē, piedaloties 37 draudzes locekļiem un draur dzes mācītājam E, Kociņam, nākamajiem .3 gadiem atkal; ievēlē-ja līdzšinējo valdi, ko vada A. Jauģietis. Valdi papildināja arī sr 1 jaunu locekli — J. Klani. Revīzijas komisijas pr-ks ir J. Cīrulis! Par draudzes goda locekli ievēlēta Irma Kociņa, pasniedzot viņai zelta imistiņui.
smē, teica latviešu skautu pr-ks A.. Griģars, .ziņodams vēl par darbību uzsākušo„ģenerā]a K. Goppera" fondā valdi,, pārstrādā-tiem statūtiem un līdzekļu vākšanas plāniem, kurus lūdza atbalstīt. Tāpat viņš darīja zināniū,' kā par informācijas daļas vadītāju darbosies-Arvīds Lūsis ūn par apgādes nozares vadītāju J. Bērziņš, abi no Ņujprkas,' Vadī-tāŗju žurnāls; ,,Ķegums",; kurš līdz šim iznāca Austrālijā, darbību turpinās ASV, pavairošanas darbus veioot Grand Rapidos ,,Sirojumā"' redakcijā, Pr-ks A. Artmānis, ziņojot par pagājušā gada darbību, uzsvēra, ka skautu skaits:,ASV audzis, nioja,una nodibināts^ mažskautu pulciņš Klīv-lendā, bet vienības rOrganizēMine-āpoiē, Vašingtonā un Kalifornijā.
Tā kā 1, skautu novads-savu nosaukumu izvēlējies „Daugma-ļe." un 4. novads „Jersika" ,tad uz Vad,. J, .Ķestera ienosinājumu, sapulcējušies vienbalsīgi 3. skautu novadam devā vārdu „Zemgale"; Pārvēlot, novada vadību, no: jauna pār priekšnieku ievēlēja A, Artmani, kuru arī sapulce-^nomi-. neja par- kandidātu ASV lātv. skautu- pr-ka vēlēšanām. . Par mažskautu vecāko ievēlēja ,-E. Avotu (Grand: Rapidi,), skautu vecāko — A, Kangaru (Sagiņā-va), roveŗu cilts vecāko — :Fr.
mu. Sakarā at to, ka Klīvlendas
sies pār dalībnieku uzņemšanu un noorganizējusi; kopīgas vakariņas: Notika arī kopas vadības vēlēšanas, un uzticība tika izteikta ilggadīgiem vadītājiem — kopas priekšniekam A.: Puravam un
„šī sapulce būtu. rādāma kā Vienībai, kur bi^a domāts nomet- parauģsapulce visām tām organi-ni rīkot, nav iespēju to noorgani- zācijām, kuru sapulcēs trūkst ko-zēt, sapulce lūdza Grand Rapi,-J pigas saskaņas, kaut tās notiek
dus,^Pēc;iespēju:iyoskaidrošanas,'normālā; dienai laikā," -mājās SS"j\ Rtdztoa^Sveici^ ja.tas būtu noraidošas, nometni 'ejot izteicās kāds apmeklētājs nus bija sūtījuši: Virsnieku aprīkotu atkal Kalamazū; • 'par patiesi sirsnīgo un sadarbīgo. vienības Kanādas valde, kollegas • Skautu vadītāju sapulcē, piedā- ļ garu starp novada vadītājiem, J. Kāmaldnieks, Fr; Neimaņis, T'. lījās: 31 novada vadītājs, un tā kad pie, visiem, apspriežami^h Brivkalns,_P.\Kubuliņš u.c.^Ķo. notika :pēc lielā skautu ļ^^^ dalību, P^!^^^^^^^ kurā „ģēn. K, Goppera" nometnē lai totiešām atrisinātu tā, kā tas Latvijas kara skolai un tās un ilga līdz pīkst. 2.00 otrā rītā. būtu lābāk^^^^^^^^^^^^^;^^^; ^ 1 bijušiem audzēkņiem,.
iiiliai|!tiQiļ!ilSI!illQIIIII^;illlBIOUIBIiraillllillllllBilG
ili;iai!^ia!lll!iailll!BIII!:il!llllBIIIIIB]ll!l!I91lillB!lli;i!
@ Draudzes namā nokristīts Dāvids Viktors Andersons, Haralda un Aelitas, dz.: Geskē 'dēliņš. Svētdien baznīcā kristības sakramentu saņēma- Bruno Andrejs Ozols,. Guhāra.un Birutas, dz.'An.-deŗsons, dēliņš,
@ .. Jauniešiem iesvētes. mācība sestdienās no pl. 9.30 līdz l.GŌ draudzes;namā; iesvēte Reformācijas svētkos, 29. oktobrī, pl; 1, Betlemes baznīcā. Vidusskolēnu mācība piektdienu vakaros, sākot ar oktobri. Jaunatnes pulciņam ^sanāksmes katra mēneša trešā svētdienas;, pēcpusdienā
un neminēts nelīdzenums; Lielos, darbos tie allaž atgadās, un tie j āuzņem . kā pamācība. nākoša-jām reizēm. Bijām sabraukuši np malu malām, un kaut kas kapīgs mūs visus bija mudinājis t.o„ darīt. Bijām ieradušies pie avota, lai uzpildītu savnis latviskās kultūras dzēriena traukus un tad atkal, ar atgūtu sparu un ticību, . atgrieztos savās ikdienas trimdas gaitās. ,
Paldies torpntiešiem par lielo darbu, šios svētkus sarīkojot! ; ■ L,, Vilmingtonā, Del.
: MAN SVĒTKI PATIKA
Dinamika, krāšņums, skaistums, --kādu latvieša sirds nevar; izjust nekur citur, pasaulē, bija svētku galvenā iezīme,,Mēs. atkal lieku reizi varam būt lepni, kā piederam tautai ar tik bagātu ūn krāšņu vēsturi. Tas izskanēja soļos Torontto galvenā ielā, rtieji-teņu sudraba un dzintara rotu ■ žvadzēšanā, mirdzēšanā, bet galvenais — kopīgā dziesmā, , kas ;. nāca no sirds:un gāja pie sirds; Tā bija mazās tautas lielā gara manifestācija, ko varētu salīdzināt: ar balti, putās sakultu jii-ŗu, mūsu dzimtenRS kra.stmalā un. kas nevarēja palikt neredzēta . svešnieku .vērīgai acij. Priecāja' ties latviešu vecā paaudze, ka .
reni ozoli,; ;māc.Kr. Hermanis ©Akadēmiskā balle sestdien, š. noturēja brīvdabas dievkalpoju- g. 30. septembrī, Biltemore vies-mu, un pēc tam draudzes locekļi nīcaS greznajā mūzikas zālē. un- ciemiņi varēja iestiprināties ^ Losandželosas latv amatieru pie dāmu komitejas, gadata cie- teātra valde amatus sadalīja se-nasta, bet bērni spelet dažādas ķojoši: priekšsēdis Ilgvars Diž-spēles. un citādi izpriecāties. Bi- gaivis, vietnieks Edgars Gerna-ja organizēta ari toterija, kura ^ovskis, sekretārs - biedrzinis Ar-divus galvenos laimestus nepāra- vids Pukinskis, kasiere Māra stā.kārtā iiz Nr. 70 un Nr._ 13 ie- Krisberga," mantzinis Jānis :Bēr-
guva . Jāņa. Jansona ģimene. 2:iņš,.lspeciālu uzdevumu valdes • ^ •
Viens no tiem bija spilvens un. locekli Mudīte Jurševška. Teāt- i mums trimdas garajos .gad^s.ir otrs mākslinieciski ādā darināts,; ris pašreiz iestudē Mārtiņā zī-. izaugušas skaista.s meitenes, ku-tautiškiem rakstiem izrotāts šķi- .vērta,„Āksts", Vitolda Rika reži-i m aoīs mirdz L^.tvijas debesu vis. Par laimes māmuļas devīgo jā. Galveno lomu tēlotāji:'Ādolfs zilums, matos saules zelts, un de-mku, kā J. Jansons izteicās, vi-, Kaktiņš, Stefanīda Jansone, .An-: li ar latvieša stingro stāju un. sik-riam. radusies gandrīz vai neērta drejs Žinbergs, Andrejs Kur- sto lāča spēku,: mūsu_darbir,tur' sajūta. "miņš. ■ pinātāji. Tam vislabākā. liecība
@ Jūlijā Sileniēka ģimene Grand,' j i bija tautas deju Iieluzvedums,
Rapidos nesenā pagātnē piedzī-ļ .: ASV- BAZNĪCAS kas no visiem sarīkojumiem ^jā*
voja di^his priecīgus brižus: no Čikāgas latviešu ev.-lut,.Ciānas atzīst par vislabāk izdevušos. Vācijas ieradās viņu vecākā ;draudze, 5015 W. Ferdinand St., Daudz negribu pieskarties svētku meita ar znotu, kuŗi dažādu le- svētdien, 17. septembrī; pl. 11 ri-!kr.ncertam, šķiet,-tur bija daudz meslu dēl tur bija„aizķē.rušies",' tā dievkalpojums,- teoi Augusts;kas ko vēlēties, tāpat jaundarbu un to ieceļošana nebija sekmēju-;r-Teirenovs. Svētbrīdis pl 2 p.p., 'koncerta programmā. ; sies visus šos gadus, un totrs ga- draudzes lauku, izbraukumā,, šil- pats galvenais,: ka visi bijām, dījūriis "-tautās tika aizlaista lera -.parka 7; laukumā. Māc. A. prieolgi, sajūsmināti ,ka pēc;; 12 dValidzes^'namārt^^^^^ Lauma, kura dar-,: Rautenšilds, -". ; . . gadiem'"Jāriitis no: Piebalgas va-
septembrī. ■ y ' : ļbojās kā deju skolotajā. Atbrau- 'Ņujorkas.ev. - lut. draudzē svēt- rēia: .satikt Anniņu no Daugav-
GRAND RAPIDI,. MīCH.-'cējiem no'Vē"''"- r,oci.ofnHa= ... „n„ os...ic r,.T.ncanri'>prr>.c;a<;
^-5 3. septembra priekšpusdienai uz,atslābumu St.Mary slimnīca pēcv apm.: 6 i jau ari '
I tās dzīvību glābt. A.. MateUsa bi-: luterāņu baznīcā š.,g. 2. septem- sākuma dievkalpojums, māc. O.Miem. ' ia.. dzimusi Liepājā ■ 1908..- g. 18, brī • salaulāja - inženieri Viesturu Gulbis; pl. '6 vak. Bronksas Sv. ļ !-^_fi.-. -' - - ' a'r Dr, oharm. Andu Toma.baznīcā ar dievgaldu,māc.
'■::'■: i A.:'Ozols..^' . ^' , : :l
E, Alks. Bafalo. .N.Y.;
Foto rūpnieks Juris Benjamiņš uzņem svētku notikumus krāsu filmā, A. Kalniņa foto.
aprīlī, kur: apnieklējusi skolas, ūn- ģmitchcnu studējusi Latvijas universitātē Ealninu.■ medicīnu, bet apprecoties studijas; pārtraukusi, :kopjot savu ģimenes lizdu. Pēc viņas sēro; vīrs, divi dēli;, māsa un mazbērni Grand, Rapidos, bet dzimtene- māsa un divi, brāļi, kā arī citi tadi un pa-'^ ziņas. .Nio dzimtenes bija saņem-! ta:ziņa,..ka nesen tur mirusi ne-1 laiķeš māmuļa 91 ■!gada vecumā.' :v- t ® Nelaiķa prāv. J. Ozola ievestā .1^- \ t$^M tradicija. vasaras :■ beigu posmā' 'f \ '''dv&m draudzes iocekiļem doties izbrau- i kumā arī šoreiz -Grand Rapidu im apkārtnes latv, ev. ■" lut. drau-^ ■ dzē bija radijūsi;vajadzīgo atsau-' čību, un 27. .augustā daudzi sa^ vās mašīnās devās uz Pallesbur-gas parku pie Ievelēs. Ievadījumā straujas upes izveidfOtā-līkumā, Imr" patīkamu ēnu rada va-
Tautas deju lieluzveduma akordeonisti. No kreisās. V. Šūma-nis, L Raģelsoae un L Akmene, Fļoto — J. Ligers
PASKAIDROJUMS KONCERTA LIETA
■.,-,Latvija Amerikā" š. g. 23. augusta numurā Marisa Vētras rakstā ..Strupceļā" starp citu minēts „...kauns un. grēks, ka Atis T.eichmanis šoruden koncertēs Toronto ārpus TK: apvienības..."
Skaidrības labad atrodam par nepieciešamu paskaidrot, ka Toronto koricertapvienība netika saņēmusi piedāvājumu sarīkot Ata Teiohmaņa fconcertu. 1961./62. gada koncertu sezonas programma-bija sastādīta.jau 1960. g. novembrī, un ziņa par A. Teichmāņa ' otru koņcertceļjoj.umu Ziemeļ-1 amerikā sasniedza Toronto tikai šī gada agrā pavasarī. . Torcnta koncertapvienibas valde.