g — LATVUA AMSmKĀ Trešdifiii, 1961. g. 13. septembri, Nr. 73.
S • VALENTINE HERMANE
ĒNU ROBEŽĀ
STĀSTS
7. turpinājums
„šeit peldkDstims ir tikai trau-cēlilis,: nevis : nepieciešamība^ bet brauksim vien tālāk, Silvija arī gribēs zināt jaunumus. Izpeldēties varēsim citreiz." Ar šādu slēdzienu Irēna bija apmierināta, un, lai Ausma nepaspētu rņainīt domas, atsāka braucienu. Silvija sēdēja uz sliekšņa un," ja ari viņa būtu; pārmetuši: Ausmai, tad tomēr, ciemiņu klātbūtnē, nekādu pārmetumu nedrīkstēja būt.. At> braucējas viņa apsveica ar. izbrīnās pilno: „Ak. tad tik agri? Kā tad tā?!" Bet jautājums: patiesībā nekādu atbildi negaidīja. Viņa bija pieradusi piQ visa. — Izbrī-liLS i^uniats bija Irēnas ciemošanās, j.3 Ausma labprāt bija vie-' na, vairījās pat no negaidītiem viesiem, kur nu vēl kādreiz uzaicināt pati, kaut arī sendienu paziņu vai darba biedrefii. Arī Silvija pazina Ireni, vairāk gan no Ausmas stāstījuma. Zināja arī to, ka viņas. iecerētais bija vakārnakts gājējos. Lai pārlieci* aatos nojautu pareizībā, Silvija vērīgi ieskatījās Irēnas smaidošā sejā un - atviegloti nopūtās. Šķita, ka nebija iemesla bailēm,
— ja arī Irēna smaidīja, tad viss 'bija kārtībā. Viņas vēl nezināja, . ka. trauksmes. atsaukums nebija
diļ^šības biļete atceļam uz mītni, nezināja; ka tuvākās stundās dažs labs no aizgājušiem ^es vēl tālāk, pārejta.t neatgriešanās
-robežu.. Varbūt aizgājušo ēnas neskars viņu likteņus, varbūt, — bet zināt nezināja neviens. Labi bija tiem, kas spēja smaic^t, kaut vai uz brīdi aizmirst esošo, izslēdziet no dcmām iznīcību, kas vai' dīja pāri visam. Ari tie likteņi,
' kas nevijās kiopā, būtībā tomēr bija kopēji, jo kaut arī tie neizārdīja reālos dzīves pamatus, tie. spēja izārdīt' cerību, pat ticību nākotnei. Lainūgi tie, kas mūžību pārdzīvoja mirklī, jb viņiem bija piederējis mirklis,-kas atsvēra mūžjbu, bet tukšas bija dvēseles; kas nepazina nekā cita, kā
. šaubas, ietītas neziņā., -
ibiivija' un Irēna brīvi, un viegli cajjja, priecājās par skaisto Vc.;iuiu, odvu. jaunību,, brīžiem, Vismaz^ iecerēs, pasteidzin):>t ga-. dus, veldzējot sirdis cerību ie-
. domās. Viņām bija tik daudz ko-, pēju domu, pārdomu, vēlmju, un pamazām. Ausma pārliecinājās,.
. cik- lieka, .cik nederīga viņa bija šo meiteņu pasaulē...Vēl,viņa nepazina tas jūtas un izjūtas, kas spēja jau r-O pirmajiem mirkļiem sasiet draudzības mezglu. Viņa nesaprata skatu valgio mirdzumu, l?ās atklāja dvēseles izjūtas, sārtumu, kas pārklāja vaigus,; pat ieminoties par zēnu, kas
.sirdij nozīmēja visu. Vai. viens zēns varēja nozīmēt visu? Vai
""varēja? Ausma atcerējās Austri un ļāva pārdomām slīdēt brāļa virzienā. Jā, — vijjiš bija svarīgākais, gandrīz pat viss viņas dzīvē,, bet Austris nebija tikai zēns, ; tikai jauneklis, viņš bija brālis. Bet kāds svešinieks, — kāda vara tam bija pār meitenes rirdi?: Kada? Ausmas sirdi vieta bija tikai vienam. Sākumā tas bija viņas tēvs, vēlāk — brālis. Viņa vairāk dzīvoja pagātnē, kā' domāja par nākotni. NākiDtna. Tā varētu. sniegt, — nē, nevij snliegt, bet atdot sirdij atrau.i;, un tikai šī iemesla dēļ viņa ļāva domām ieslīdēt nezināmā nākotnē. Bet šādi brīži bija reti/ jo •pārāk asi viņa vēl pārdzīvoja dienu, kas bija izdzēsusi īsto un patiesi laimīgo smaidu. Protams, laika tecējumā viņa.iemācījās atkal smaidīt, bet tikai retumis, un smaids veidoj ās vairāk lūpu kaktiņos, kā sirdī, šķita, ka dvēseli pārklāja, rūgtimia plīvuris, ko acumirklīgi spēja pavērt tikai jaunībai piemītošā draiskulība; bet drīz Vien domas atgriezās tagadnē un smaids izdzisa. Jau sen vijia ievēroj a, ka neredzama, bet stipri izjūtama' plaisa šķīra viņas ^ikdienu no citām meitenēm un pat Silvija ar savu pacietību un izpratni nebija spējusi ieskatīties vientuļā sirdī. Un ko gan. tas dotu,^ ja arī. Silvija visā pilnībā Mtu iepazinusies ar tumšo, nepārredzamo neziņu, kas mājoja Ausmā? Brīžiem sāpes lauzās uz āru,:bet tie bija mirkļi, un patiesība slēpās šķietami ■nesvarīgos izvirdumios. . Dārzā smaržoja ceriņi, un to elpa lidinājās gaisā salda, pilna burvestības, modinot ilgas. Neatvairāmas ilgas' ,neizprotamu satraukumu. „Tu solījies, nu pastāsti taču!"
— Ausmas piedurkni neatlaidīgi poīrināja Irēna, bet Silvija smējās:
,;Es jau teicu, tea nezin vai maz
dzirdēja, parīko mēs runājām."
Au^ma tiešām nebija ieklausījusies sarunā, nezināja, ko īsti Irēna gribēja dzirdēt, ko viņa jpati būtu solījusi stāstīt, bet Silvija nāca palīgā: .„Mēs.'gribam dzirdēt, kā notiek bandītu akcijas." ■.
„Kas?!" -—Ausma neticēja dzirdētam. Pašreizējā noskaņā bija neticami, ka viņas gribēja kaut ko dzirdēt par. gluži citā-diem; brīžiem, bet atceroties Edgaru ūn Pēteri, meiteņu ziņkā-rība^,bija labi saprotama. Viņas
vēlēj ās, vismaz ar Ausmas stāstījuma palīdzību, justies tuvāk zēniem, kas'nesen bija gājuši līdzīgu ceļu, ndedomājotieSj ka varbūtība viņus Varēja arī šai brīdī vest briesmu ceļā. ..
,,Vai juras alDām ir prāts? Kādēļ tīšu prātu sabojāt garastā-vokli? Taču labi z^ ka' iiekā priedga šādos stāstos nav!" vair rijās. Ausma, bet meitenes nea1> laidās savā iedomā, irenai talkā nāca Silvija, atgā<Jinot, ka neskaitāmas; reizes AUsma JDija teikusi „kādreiz", bet šis kādreiz vēl
nebija pienācis. V.
„Bet,'Iren,— es tev nekā tamlīdzīga nesolīju," ; nepiekāpās Ausma, taču vēl nepiekāpīgāka izrādījās Silvija, atgādinot, ka viņai Aukmā bijā solījusi. Un nu pienākusi reize solījumu izpildīt.
i „Ko lai es jums stāstu? Tādas kā čabāttņas, bērni, kas grib dzirdēt baismīgu pasaku, bet ar latlām beigām \...-. Bet visas beigas nekad nevar būt labās, reti kad ir . .". domīgi, • saraustīti skanēja, vārdi, meklējot ceļu ner senā pagātnē,, kur viņai pašai,nebija skaidrības,-jo atmiņas, negribēja atcerēties visu, tikai saraustītus fragnieņtus, kas nekā nepaskaidrotu, tikai vēl.Vairāk sarežģītu domu gājienu pašai un klausītājam. Starp sēdētājām bija krēsla, .viegls tuimšumā palags, kas neļāva saredzēt, sejas izteiksmi, un klusums. Lai gan visām viņām gadu skaitlis bija aptuveni līdzīgs, tād tomēr Ausmā pašreiz jūtās daudz, daUdz Vecāka. Viņai šķila, ka savu jaunību viņa bija pārlēkusi, to nepazina, kaut gan viņa gribēja, ai,, kā Vēlējās pārdzīvol un izjust to, ko diendienā juta .'Silvija un arī Irēna!; Ai" visam sāpēm, kb-nesa īsās šķiršanās, no Edģāŗa un Pētera, ār sapi;iainām nopūtārņ, ar vēlmi būt tur, kur kāvējās viņi, kaūt-val klausoties tikai nOstāsr tā, kas aizvestu tUvāķ, ļautu ieskatīties neredzamās gaitās..Meitenes apsikauda viņu un viņa apskauda draudzenes. Ikviena no viņāni vēlējās to, kāš bija citai. Grimstot juceklīgos domu gājienos, Ausnia nesaprata pati sevis. Nekad, nekad, nekad viņa tā nebija diomājusi, kas gan notika ar viņu?; ■ ■
: „NU, stāsti tak, Stāsti.!" — nepacietīgi inudināja Silvija un pievirzījās. tUA^āk Ausmai, kas'
šķietami vienaldzīgi paraustīja plecus un piekrītoši pamāja ar roku. Nebija nozīmes vairīties, šovakar viņa nevarēja „pazust", lai pašas aicinātais (ak, kas par muļķīgu iedomu!) ciemiņš netiktu apvaiiiots..
„Mēs izbraucāni vēlā pēcpusdienā", klusi un nesteidaoties iesāka Ausmā, ,^ūsu grupā bija kādi desmit brīvprātīgi:). Tie. nebija ne'policisti, ne. palīgpolicis-ti, jo toreiz nekas'vēl nebija noorganizēts. Pilsētā gan bija vācieši, bet,tie nelikās ne zinis par to, ko darīja paklīdušie.bēgļi, vai.nO: klīdušiē krieVeļi, un turpat: vai acu priekšā tika laupītas tukšās mājas. Sapratām, ka pašiem vien kaut kas bijāj jādara, ūn tā kā komandantam iiēkaš nebija pretim, tad iekārtojām tādu kā pagaidu kārtfl)as atbalsta pimktu bijužā milicijas namā. Jauki, Vai nē?" — Ausmas vaigos uzplauka smīns, bet meitenes tā neredzēja> viņas klausījās, un Ausma turpināja:
„Drīz vien mūsu grupiņā bija jau kāds ducisl Pilsētā pietika ar divu vīni patruļu. Tie paziņa vietējos, tm svešinieki izgaisa kā nebijuši. Dievs vien zina, kas tie tādi bijā: vai^nu iemaldījušies bēgļi, jebšu ari cita uzdevuma piederīgie, bet godīgi cilvēki nu, vismaz dienas laikā varēja rādīties pilsētā." ,
„Kio tad tu darīji atbalsta punktā?" — brīnīj ās -Irēna, bet viņai atbildēja Silvija: ;
,,Palidzēja bēgļiem atrast mājvietas, sagādāja ēdamo, pierunāja: Vāciešus' paņemt līdz savās mašīnās bēgļus, kas meklēja ceļu .atpakaļ un, prbtanls, turēja jpie nokas' pirmās palīdzības somu ,." )■':'-:::, '
„Ak tā?;..;Eš nezināju ." brīnīj ās Irēna,- bet Ausma pārtrauca, un vēl; klusākā balsī turpināja^; y.
„Jā, kādani jau tas viss bija jādara, un man toreiz cita nekā nebija, ķo darīt. Lai nu kā, tiklīdz pilsētā viss.; nckārbojās> tā sākās juceklis, tuvējos. mežos. Tur bijā saklīduši tādi,; kās' cerēja uz saŗkanarņiijas drīzu > atgriešanos. Vispirms viņi laUpīj a ēdamo, un drīz vien,ar to nepietika, laikani bija ienācis- prastā ,yp.iepalīdzēt" atvērt ceļu a1$)akaļ> bet būdami mazās grupiņās, viņi neuzbruka vāciešiem, bet gan civīliedzīviotĒU jiem. Tas notika naktīs, un;reti kāda nakts pagāja mierīgi."
Nakts klusumu pārtrauca diobjš sprādziens. Meiteiies stāstījums turpinājās, tikai' tagad skats vērās gaišās, blāzmas virzienā, :;„Tajā.dienā, tā ap. pusdienas iaiku, pie mums ieradās: Ignats. Viņa. mājas bija nodedzinātas, sieva; un bērni noslepkavoti .. : Viņš pats to na;kti bijā norīkots šķūtniekos. Neatraduši saiinņie-ka, bandīti izrēķinājās ar .piederīgiem . ,
,,Nabaģa Ignats^ .:..". Irēnas balsi noslāpēj a šņuksti. ;;
„Zēni^;vairs; nevarēja nosēdēt nekā. nedarījuši. Ignats :pazina apkārtni laļpāk par citieni un .-. , kaut kās bija jādara!" Ausmas balsī iedrebējās trauksmes ;stīg:a, uz brīdi viņa it kā ierāvās pati sevī, vēlreiz; iesķatīj ās atmiņu redzējumā un vingri pielēca kā-
jas : „Tur nav ^^āstīt! Mēa
ieskrējāin laoiatās."
,,Bet. . . bet," neizpratnē stostījās Irene, ,,tas taču nav viss!"
Ausma brīdi vilcinājās,;stāstīt nenācās; viegli. Viņa nemācējā stāstīt un ari riegribēj.ā, bet zināja/ ka ar ieskriešanu lamatās jau tikai iesākās īstais stāstījums, tālāko .notikumu Virkne;
„Nē, tas bija sākums, un turpi-, nājums, kas Vēlāk atkārtojās jo bieži." Viņa atkal piesēdās, pārlaida, skatu apklusušām meitenēm; ūn^ drošinot, pašmaicUja:.
■ SENAJĀS LIEPĀJAS SKOLĀS
Agr. Fricis Grava stāsta jauno d'ienu atmiņas (9)
1902. gada 20. augusta m,ums ar. sbolas, biedru Ļaudamu stāv priekšā pirmais n^opietnākais uz, 'devums mūsu. dzīvē — jāliek iestāšanās eksāmeni Liepājas pilsētas skolā. Gribam, iekļūt 2. klases 2. nodaļā, kā to bija nolicis mūsu vecais skolotājs.
Pirmo dienu jāraksta; diktāts un pēc tam domraksts krievu va-
„Nebija tik traki- ^^^^^^^^^^^ todā. Tā kā īsto krievu valodu
zinātu,; ka; iinūsējo ir tik maz, tad mums būtu pavisam bēdīgs gals, bet lai arī mēs, pirmā priēkšgnipa, ieskrējām karstos pelnos, tad. knēveļi nobij ās no. varenā ,,avangarda", veseli trīs mūsēj'p bija, kas nebija turējušies- grupai līdz, bet parādījās tad, kad uz mums no visām pū-
labi nesapratu, tad diktātu" nā> eās grūti uzrakstīt ūn pāris Vārdu atstāju neuzrakstītus, jo tos nemaz nesapratu, bet toties domrakstu, kur varēju pats brīVi- izteikties, uzrakstīju itin labi, tāpēc krievu valodas eksāmenu izturēju, bet inans draugs Ļaudams izkuita cauri, ur nākošo ek-
tiem bija Ignats, kas;nelabā balsī iebļāvās „urrā", un krieveļi aizmirsa nodomāto." •
,,Bet kā tu juties? Vai nebija bailes?'^ jautāja ..Silvija, zinot, ķa toreiz viņiem bija pirmās ugunskristības.
„Bailes?" pārdomāja Ausma, „tiešām nezinu. Nebija laika dc^ māt. Viss nāca tik strauji. Te. mūs. no Visām pusēm sagaidīja
sīcošās :lapsenes, te; atkal iestājās klusums. Vajadzēja pārsiet divus ievainotos, bet uz kritušiem ēs neskatījos, pat neredzēju. Gūstekņi, kādi 12 bārdaiņi, bolīja baltasacis, tie arī; apraka savus „varoņus".; Pē'^ņi Ausma, i.ēsmējās': „Vai ziniet, .--bijā gan jocīgi' ap; dūšu,, tikai kauns bija atzīties; Trīs dienas pēc tam negribējās ēst!"
,,Var tu āri nošāvi kādu no bandītiem?" —. Irēna apbrīnoja stāstītāju, bet/ ja yiņā bija. iediO.^ mājusies'^ apstiprincšu atbildi,, tad maldījās.
„Es?l Debess, ^;ar kp tad?! Man. šaujaniā nebija, un ja arī. būtu bijis, tad..nezin, vai; pacel: tos rokā. Mūsu varonis ttoreiz bija Ignats, un ari vēlāk viņš arvien gāja pirmais mežā .im pēdējais ārā. Pat ievainojums rokā viņu netraucēja, tikai ilgu lai: ku rēta negribēja sadzīt.. Tagad viņš ir vienīgais, kas;palicis šeit, visi pārējie ir brīvprātīgi,; pieteikušies fnontē." 'Nojaušot neiz-, teikto jautājumu, viņā piebilda: „īgņātu; noraidy«> esot pār vecu.". . ■;-v^
Meitenes vairs nejautāja. Katra bijā ņō grimusi' savā domu gājienā, turpināja, iet stāstījumā atvērto ceļu, iedoniās ... nojautās... -
(Turpinājums sekos).
Krone - Balduma
sēnu MĒRGE ZAĻĀS pupiņa_S SĪPOLU ■
'• . ' . 'MĒRCE ,.
marc. sam. - ,
piņonū.' V" kv. ' sakapātu sip(0.1Uo.3
ūdens ' 3 ēdām- sclikar. sviestā, baltā pamatmēr-kar. sviesi:a,4 ēd..' no 'A; kv. piena^ 2 mārc. no-. . /kar., miltu,;; pus., parītas^
; mazās pudelītes' Sīpolus, sasautē sviesta, pievie-. salda krējuma, sāls pēc garšas.^.-:r^ mērcei un_pa.rlej;'Sakart^^^^
Sēnes notīra, . sagriež strēmē- Pupiņam, ja vara veselas, bet .g_a-lēs Tin sautē svieštāt Pieliek mii-. .1 ^.^l^^^s grieztas var. an likt mer tus un pāris. minūtes āpsautē.
sēm sāka. birt pupas. Viens no sāmenU aritmētikā^ tam vaja-
dzeja turēt vienu no-daļu zemāk, Ŗr.oti, 2. klases 1. nodaļā, kur pa-ras-ti arī toreiz visvairāk iestājās pagastskolu beigušie zēni. Man tomēr laimēj ās visus eksāiheriUs nolikt, im tā iekļuvu 2. kl. 2. nodaļā.;-.•
Tā nu'mēs, divi lauku zēni un draugļ, jāu pašā sākumā tikām izšķirti un dabūjām mācīties katrs savā;! nodaļā, kas mūs ļoti sarūgtināja. Bet visvairāk manam draugam nepatika, ka viņš iekļuvis zemāka nodaļā nekā es, un : tāpēc "viņš, blakus šās stoolas mācībām, cītīgi sāka gatavoties iestāšanai zēnu ģimnazij as 4, klasē! Ka tas izdosies,' par to. visi gan šaubījās,' bet pēc viena:gada viņš tomēr eksāmenus izturēja. Kādu vakaru tas ieradās pie manis un teica: .„Tomēr,ēs; ietiku ģimnāzijas 4. klasē (tagad. 1 kl.), un nU; esmu .visai apmierināts."
.Nu bijām vēl vairāk šķirti, un pamazām ; sākām tā kā atsvešināties, jo ;ģimnazists. skaitījās augstāks nekā citi skolēni. ■.
Pilsētas skolas kurss bija;6-ga^ dīgs, jio pavisam bija 6 nodaļas jeb trīs klases, un katru nodaļu varēja beigt viena gadā.; Ski^las maksa bija 20 rubļi gadā. Mācību priekšmetibijašādi: krievu valoda, aritmētika, algebra, ģeometrija, fizika, dabas ziiūbas, Krievijas un vispārējā vēsture, ģeogrāfija, zīmēšana un rasēšana, dziedāšana, ticības mācība; un vingrošana. Visi šie priekšmeti bija (Obligāti. ŅeobMgāti bija tikai vācu valoda, un amatniecība,, kurus .tad ari tikai retais mācījās. Nobeidzot ;šo skolu, dabūja zemāko valsts ierēdņa pakāpi ūn varēja strādāt kantoros, ;ba,nkāš, pastā un,, - pēc . paidagbģisko priekšmetu noliķšaiias, arī; par tautskolotāju.
Ģ-imnazijā bija 8 .pamatklaseš Un 2 sagatavošanas klases, kuras sagatavoja uz' pirmo pamatkla-si. Pēdējā parasti iestājās arī 4 gadu tautskolu vai pagastskolu beigušie.' Katru, klasi vārēja beigt Vienā gadā.' Mācības .kurss ģimnāzijā bija visai augsts, un
nobeigt pilnu kursu nebija viegli^ sevišķi eksterņiem. Tos priekšmetus, kurus mācīja pilsētas sko-i lā še izņēma daudz plašāk, un bez tam vēl mācīja trigonometriju, augstāko matemātiku, kbs-m^ografiju,, psīclioloģju, loģiku, ievadu tieslietu zinībās, vācu, franču un latīņu.^ valodas. . Visi šie priekšmeM bija obligāti, ne tā, kā, Amerikas; vidusskolās, kur „studeriti" var izvēlēties: priekšmetus ūn, saprotams, ka tad daudz ko āri nemaz nedabū mācīties, kas dzīvē vai augstskolā būtu nepieciešams. ; , Liepāja bija ari zēnu reālskola, 2 komercskolas, .3 meiteņu ģimnāzijas, ' proģinmazija, jūrskola, un kāds.ducis 4-gadīģu; tautskolu. Zēnu ģimnāziju, reālskolu, meiteņu ģinmaziju un pilsētas sto-olu uzturēja valsts, citas pilsēta, bet dažas bija ari privātas, kā čin-kas komercskola im proģimna-zija (abiem dzimumiem), GesaV cas .mfeitēņu ģimnāzija, biržas komercskola u. c. Skolas maksa vidusskiolās bija augsta, sevišķi ģimnāzijā — 80 rubļu gadā. Centīgākos un trūcīgākos gan no tās atbrīvoja.
Visiem skolēniem, izņemot 4-ģadīgu. tautskolu, obligāti bija jāvalkā formas tērpi ne vien skolā,, bet arī uz ielas, lai skolotāji tos vieglāk Varētu uzraudzīt, sevišķi vakaros. Ja vien skolēni negāja kopā ār.vecākiein, tad uz ielas tie drīkstēja .uzturēties tikai līdz pīkst. 9 vaķa^. Parasti
skolēni vakaros mēdza pastaigāties pa lepno Graudu ielu un Kūrmājas prospektu, -kur Cara laikos satikās latviešu, vācu im krievu zelta jaunatne. Virsnieku spožās uniformas, blakus ierēdņu un skolēnu skaistām formām, te mirdzēt mirdzēja. Te nu es pirmo reizi ievēroju, ka sievie^; tes ideāls ir zelts un spožums, jo visi viņu skati pievērsās tikai tiem, kam skaistāka uniforma un kas pie tam. ir arī naudīgāks un bezkaunīgāks.
Tādēļ inan labāk . patika pastaigāties pa pelēko Jaimliepāju un šad tad iegriezties vecajā Paviljona parkā, vai arī aiziet līdz stacijai, redzēt kā pienāk un aiziet vilcieni, jo tad vēl katram bijā brīv iziet uz stacijas perona. Pa ceļam dažreiz nopirku ārīpar 3. kap. kādu kūku vai apelsīnu, un jutos itin labi. Pēc tam atkal ar jaunu sparu pie grāmatām, jo bija daudz kas mājās jāmācās.
Kad vecāki iebrauca pilsētā, tad atkal gāju tiem palīdzēt iepirkties un pēc tam izvadij u tos uz mājām. Tad arī dabūju saēsties karstas desas ar bulkām un izdzert kādu glāzi kvasa. Un atkaļ jūtos labi.
Tā, pagāja, veseli trīs gadi, un 1905._gadā es beidzu Liepājas pilsētas skolas pilnu kursu. Dip-loniš nu bija rokā, bet ko nu tālāk darīt, jo līdzekļu nav. .Bet varbūt lielā dzīve pati rādīs, uz kuru pusi mana jaunā dzīves laiviņa griežama.. , ;
■■;;;::: :GRĀimu^^^:^^
komunistu .Ķīnas' BZIVES citu Jvietu, lai izglītotu tautu jaū-ROMĀNS V najāi iekārtai. . "
„CR1PPLE MAH AND THE NEVi^ ORDER"
Otrā sieviete prot kļūt par viņa „dficiālo biedreni mīļāko", ie-
bv C Y Farrar Strauss &'^-^^^^^^ ar attiecīgo ieteikuma ? ; vi^'^ vienkārši viņa istabā. Tā
Cusahy (Kanāda - Ambassador kā daudzsievība ir noliegta, Ma
Eooks, Ltd.) izdevums, 231 Ipp., cena — $4.95.
nonāk darba nometnē «smadzeņu mazgāšanas". pnocesam, bet . , , - . ., otrā sieva iegūst viņa „džīvoja-
Autors uzrakstījis.rūgtuma pil-.^.0 piatibu".. Kad Ma protestē nu satīru par Ķmas komumsmu, līdzās, šim stāstam par mīlu un
ciņu.;
un apvaino savu komunisti sievu, ka tā mēdz gulēt ar katru Gang Sanu un Li Su, viņam paskaid-
Jau kopš varas pārņemšanasf?' |a gulēšana ar čang Sanu un - - - - ■ - - - Su ir pņoletanesu laika ka-
Ķīnā, komunisti cīnās pret cilvē- ^
ka dabu.. Viens no viņu iecienītajiem saukļiem; ir: .„Atbrīvoja-ties no j'\su jūtu nastas!" Romāna varonis Ma, kas ir tipisks pro-',
vēķlis, bet apņemt divas sievas ir buržujisks noziegums.
Daudzi romānā sastopaimie tipi palīdz niums izprast, kas notiek
letārietis, cenšas piemēroties jau- aiz ,,bambusa, aizkara". Tur tēlo-najai iekārtai, un iznākumā sadU- taarī diezgan visā pasaulē izrās ar daudziem pārsteidzošiem platītais komunistes tips r- auk-
sanemat:
Vai esatiiokārtojušl a b 0 n e iti e n u ?
notikumiem; ūn ļaudīm, ieskaitot divas „oficiālās bie.drenes mīļākās" vai sievas. Viņa; pirmā sieva to aplaimo ar dēlu trijos mēnešos, kas, tam sagādā ārkārtgi „prOģrēsīvā" un ,,prcduktvā" slavu, kas ir visai vēlams jaunās kārtības tikums, lai gan pāts Va-nonis rauga faisīties; vaļā no tēva ■goda, jo . nav pirms trim mēnešiem . savu «proletārisko rakstnieci" ^ sievu nemaz; pazinis. Beidzot sieva to pamet un atstāj
sta.; komunistu vecmeita, kas dumpojās komunistu sapulcēs, Vajājot amerikāņu • misionāru. Tēlots arī kāds jauns students, kas nonāk nepatikšanās,,jo pārāk daudz mīl.rūnāt, un jauna, skaista meičā, kas sagādā sev bēdas, pārāk daudz mīlot. .':
VAprakstītas : arī visāda veida ķamūništu «kampaņas", lai pa-
mudinātu'Ķīnas tautu «uzcītīgāk strādāt, mazāk ēst un vairāk rātam arī savu; bērnu, dodoties uz žot". . A. Kls.
.JONASS. M.IESNIĒKS
<j> <1> <>
NŌVELETE
pielej ; verdošu ūdeni un maisot karsē, tad pievieno saldo krējumu un sāli.; : :
VASKA ;iPUPIŅU MĒRCĒ ^
Pagatavo balto pamatmērci, pievieno 3 .viegli sakultus olu dzeltenumus, 3 ēd: kar. sviesta un 5; ēd. kar. citionu sulas. Karsē ūdens peldē, kamēr mērce ir bieza. Var ari pēc patikai^ lietot pie citām saknēm.
PUPIŅAS Ar.SIERU
2 mārc. zaļās pupiņas, Vttēj-kar. sāls, Va mārc. sarīvēta siera^ 3 ēd. kar. sviesta, V2 pudelītes salda krējuma. . ; { ^ -
Novārītas veselas pupiņas saliek formā,; pārfca,isa sālī, 2/3 d. siera im vienu ēd. kar. sviesta ar saldu krējumu, pārkaisa palikušo sieru un pārlaista ar svieštU; Cep karstā krāsnī 400° P 20 ini-nūtes.- '■ .•:^' ^ ...v;' ■'' ;
ZAĻĀS PUPIŅAS ar skābu ;.;^ .KRĒJUMU-';;;
1 mārc..notīrītās un sagrieztas sēnes, 2 ēh. kar. sviesta, 2 inārc. novārītas zaļās pupiņas, sagrieztas gabaliņos, V4 kv. skāba .krējuma, sāls; pēc garšas. Sēnes apcep sviestā,--pieliek pupiņas, skābu krējumu un sāli, un visu labi uz-.karsē.';-" -■ V
ce un visU; vēlreiz uzkarsēt.
VASKA PUPIŅAS AR- ZAĻIEM
; ,,; PīiPARiEM.; ■■•;;.>
.1 .vidēja lieluma; sakapāts sīpols,^ ēd. kar. sviesta, 6 ēd; kar. sakapātu zaļo piparu, 1 ēd. kar. sakapātu saldo sarkano piparu, 2 mārc. novārītas vaska pupiņas, sāls. Sīpolus, piparus izsautē sviestā, pieliek- sāli, gabalos sagrieztas pupiņas un karsē 5 minūtes.-
;•'■ ZAĻĀS PUPIŅAS AE :
.. ŖivmAizi; ■";;;■
2 inārc. novārītas ;žaļās pupiņas/ 6; ēd.: kar. sviesta. Vi mārc. rīvmaizes, sāls un pipari pēc gāršas,; Sarkano piparu strēmeles.
Sviestu izkausē katliņā, ieliek pupiņās, rīvmaizi, un pārkaisa sāli, un apsaūtē. Pasniedzot galdā, garnē ar sarkanā pipara strēmelēm. Var arī rīVmaizi sasau-tēt sviestā un pārliet pupiņām.
PUPIŅAS AR OLU -. MĒRGI :-■ Uzkarsē 2 ēd. kar. sviesta, pieliek ; 2 ēd. kar. .miltu un ; viegli sasautē, pielej % kv.; uzkarsētu pienu vai arī gaļas ,noVārij'umu Un karsē, kamēr ņiērce paliek bieza. Pieliek cieti noVāritas un sakapātas olas, ieliek gabaliņos sagrieztas pupiņas, vai ari vese^ ļām; pupiņām pārlej: olu' mērci, pārkaisa ar sakapātām pētersīļu
Nesaprazdama, ko^^^ iesākt bez' drēbēm, .Marianna.metas atpakaļ' Daugavā un sastinga; Uz klints-radzes stāvēja-kroplis, viņas vīrs Plūme. Marianna viņā mirkli skatījās,, un aiz bailēm Sāka slīkt. .Te no muguras ūdenī' tp apkainpā kādas rokas." Kodīgas sāpes,.—- plecā, kur vēl bija palikusi .vīra siksnas .svītra,. iekō-dās;Ērika zobi, — un viņa notrīcēja aiz. prieka, ka ir izglābta . . . No .radzes atskanēja nejauks rēciens, bet viņa ūdenī Jau bija; iekļāvušies ;Ērika. jaunās rokās.-No radzes bijā nozudis arī kroplis;:. Viņi abi izpļeldēja dzi^ navu krastā un sāka neprātīgi skūpstīties. Mariannā tomēr bija nobijusies un, saģērbusies, aizveda seV līdz Ēriku.;.Viņi negāja, kalpu liiājā, bet uzkāpa augšā, kur jau bija samests siens govīm.
Marianna gan drebēja; ka nāks Augusts Plūme, bet viņas kvēle^ Ērika dēļ bija par lielu, lai paliktu vienā. Nē, gluži otrādi: tai naktī viņa iekļāvās Ērika rokās vēl ciešāk kā krastā. Ņāk)šā3 dienās notika tas pats: viņa, baidīdamās, no greizsirdīgā ķropļā, kas viņu var nogalināt, pavadīja naktis kopā ar Ēriku, kalpu mājas; augšā. To manīja Sējas kundzē . un Mariannu atlaida. Negaidīto vēsti Marianna uzņēma aukstasinīgi. Sējas, kuu: dze' gan' dōmāj a, ka' Ēriks paliks, bet Ēriks: devās līdzi Mariannai., un viņi kaimiņos salīga par algādžiem.
; Marianna, likās, bija uzvarējusi. Ēriks no viņas neatkāpās,
ca a,Ugusts, Lai atkratītos nO' dzīvības pienākuma, Mariannā rudenī aizbrauca uz Rīgu, .bet. atbrauca gluži slima. Abu šo; cilvēku dzīVe k;ļuva dienu np dienas- bēdīgāka; ; Neatlika . nekās cits, kā lūgties:palīdzību ņo Sē--jas kundzes. Sējas, kundze bija ar mieru pieņemt no jaunā Ēriku, ja viņš šķiras no Mariannas. iJž to Eriks-neielaidās. Arī Sējas kundze palika, pie sava..
Ēriks,; lai apkoptu slimo Mariannu, pameta darbu. Nauda izgāja par ārstu. Ko nu darīt? Kā dzīvot? Ko; iesākt? Nebija nekā-das izejas. Durvju priekšā rēgojās bads. Ēriks atkal ■ devās pie Sējas kundzes.
«Pamet Mariannu, tad došu
darbu." V „Nē,": atbildēja. Ēriks. ; '
šas, bet pašas dzirnavas apturētas. Kanālis bija nolaists, un Ēriks nolaidās sausā kanāli. «Pavasarī . te iekrita Mariannas vīrs,", nodomāja Eriķs. Ja Augusts Plūme nebija noslīcis, vai arī viņš rienācā dzirnavās zagt?
nolaidi dibenā,, pīdamies ar manu sievu . ,. .",
■ Ēriks mēģināja kliegt," bet Plūmēs rokas savilkās .
Slepkava uzrāva sērkociņu. Mirkli; maza liesma apgaismoja divus vīrus i; vienu pārliekušos.
— lešavas Ērikam' prāta, lienot lielu kupri,, spalvainārn rokām
pa slūžu apakšu dzirnavās; Tum^ sa .kā peklē. Ēriks dzirnavās jau, spēra, pirmo soli, bet apstājās. Viņš pazina dzirnavu iekārtu. Uz; aCi. Kā, to nepazīt? Pēc Augusta Plūmes viņš te bija vadījis malšanu. Ērikam; likās, kā. kāds' nāk (ļzirnavu gaņģos tam pretī. Viņš aizturēja el-; pu' un klausījās, šalca tikai Daugava., rPagājis vēl dažus soļus, Ēriks izdzirda sev aiz muguras gāžoties kādu miltu maisu; Viņš noskārta'; ko ļaunu un : kāpās
Nekā nepanācis, Ēriks iegāja tumsā atpakaļ, bet bija jau par dzirnavās.; Tās bijā apturētas, vēlu: spēcīgas rokas sagrāba vi. Kā būtu, ja no maisiem, kas ņa plecus, atlieca galcu un no-
stāvēja dzirnavās, vienu paņemtu? .;•■■' ■\''y '
Kāpēc; viņi . bij a tik nabagi? Sīējaš; kundze dzīvoja pārticībā. Vai tā bija taisrūba, ka viņu mīlestības dēļ, Sējas_kundze palika tik Cieta?,
Nākošā naktī Ēriks' no kaiini-
svieda viņu zemē,.Už Ērika krūtīm, uzgūlies ceļiem, tupēja kāds otrs; cilvēks.
. ,',Tu;mani pazīsti?" šņāca; kāda balss; Ēriks mēģināja atsvabināt rokas, kuras tagad turēj a kādas citas-rokas; " '; «Nelieti! Atbildi, vai tu pazīsti
ņu mājas izgāja ārā. Marianna mani. Augustu Plūmi? Mani Sē-
palika raudot. Hgi Ēriks maldījās-un šaubījās,, līdz nonāca pie Sējas kundzes ';dzimavām. Noslē-'dzamo durvju stieni .viņš atrada, norautu. Pabrīnījies par to, Ēriks mēģināja atvērt dzirnavu durvis, bet tās neatvērās; ;Viņš atkal domīgs apstājās: un nolēma, ka durvis nobultētas no iek-
jas kundze atkal pieņēma', darbā'/ Es tas esmu. Tu pavedi manu sievu, un nu nāc zagt?" /. . at>' kārtoja balss, un ,.Eriks: sajuta ap kaklu rokas ... ■ «Suns, runā kad tev prasu! Tu-mani izēdi no manas vietas . . . Tu , Mariannu arī nobeidzi . . ; Mes labojam dzirnavas, ko; tu
kā- mērkaķim, otru — siņalkiem sejas pantiem jaunekli, kura pieri pārklāja nāves „ sviedri.
Tad gaisma apdzisa,. Slepkava •uzmeta Ērika līķim cilpu, lai to pakārtu; pie pirmā ,yadža, kad' piepeši aiz dzirnavu durvīm atskanēja soļi. Izbijies, Augusts Plūme nometa Ērika līķi, uri tas nokrita uz maisiem. Slepkava salēcās kā meža kaķis, nolēca kanāli un zēni' slūžām izlīda pa to laukā.
Rītā, kad svīda tikai gaisma, dzirnavās; parādījās Marianna, Kā viņa bija tikusi dzirnavās, to nevarēja saprast. Viņa uzgrūdās uz Ērika līķa; sāka aptaustīt mīļākā seju, tad iekliedzās; un noģība. .;, ■;;
Kad Marianna atmodās no ģīboņa, bija jau atausis rits. Viņa gulēja uz klona, tikai Ērika nebija vairs uz maisiem. Dzirnavu pagalmā sarunājās cilvēki. Gaidīja policijas ierašanos. Marianna klausījās, un tad uzrāvās kā-, jās. Viņa metās ārā.. Kāds klie-. dza:. «Zagle!", bet viņa neatskatījās. Viņa skrēja uz Daugavas krastu. Krastā, lielās dVēseļes sāpēs, kurās izgaisa zeme un debesis, piespieda roku pie sirds un aizvēra acis ... ūdeņi šalca zem viņas '
aTRA un PmiKtASiGA APļ
■DV.;^^ G, R :M A t']^ ;l C. A^; i
I>*rba laiks no pl. 9—S. sestdienās no plļ
KUR DABŪJAMI GAĻAS UN ZIVJU PRODU KTI LATVIEŠU GAUMĒ ?
^ ,'Toronta,-,. 3G3 Roneesvalles Ave.,
0.;. ■:;;.■■ ,v;GAĻAS-UN:.del1kateš1
V,: VVEIKALS:;.^^
l^išir gatavoti iiaļasix}<lrādājumi: dils dosas, aknu pņstōtc, vārīti .lu vī^li M^iņķi. MlWa, Mlādcj^. Galerts. — Oāļas uiv ki(rtui>eļu sļ
!)a7āila^svai5;rtMm žāvētas gaļas šķv
— Ceptas reņiŗes uh līdakas ■ VISS'..PASU:. GATAVOTS. V
; ŽAVJKTl ZUSI NrĢl'--':..LA Auksti uzĶde/aniie. , ^ ^ O^^^ importētļis deUkātesesļ
;VIKSīMM^ UN ;ĢIMKN r GODIKIVI, rASOTINAJllļ l'IEGADĀJAM I\IA.IĀS.
AINA ZEMDEGA
'MCA KLAVIERU;'SPĒL!;:,;■
pēc jaunākām Toronto karaliskās konservātoriļ zītām paidaģoģ-iskām metodēm un programmaļ teķus spēles technikai, muzikālās dzirdes attīs Spēlēšana; no lapas (Sightrcadinģ) lin plemeiiļ rija. 0 Ari nelielu grupu stundas.
P i c teikt i es — no fi-12G8, T^ronti);
P i e p ra s iet ;/;.;.,
:,:NAIĻO
ar pastiprinātiem papēžiem un
TAS PĀRSPĒJ PĀRĒJĀS
.lus ioKūsit ekļ |^^>. kāšanos — ckļ tībiis — čkstnļ valk5.j(ļ
P E NM. darba z<
Liela Izvēle mērotas katri ham. .lusu laļ pirkšanās paļ rolfim ceļ
ARĪ VEĻA, VIRSDRĒBES' slavena kopš 18()8
■ fV}:;l
m
iv
M,0 D E R|
■;..:;■;■; v^V'^^ - ;;;■;■ :::;:;;V-^
y PIEŅEM VIUDj\ VEIDA īEmEDUMDARBU PASŪTINĀJUl 0 . LAULĪBU un IESVĒTĪBU IELŪGUMU KARļ 6 VIZĪTKARTES,
; 0 ; DOKUMENTUS BIEDRĪBU VAJADZĪBJ . 9 KONCERTU PROGRAMMAS, ^ V .'g> SARĪKOJUMU BIĻETES, , ;: ; (d /PLAKĀTUS, DZIESMU LAPIŅAS. :■ • 0 ;GRĀMATAS un ŽURNĀLUS, \ .; ® ;;VESTUĻU VEIDLAPASIAPLCI
. ■ ■.-" ■ u/c,.; ■ ''
PASŪTINĀJUMUS PIEŅEM:
LA BIROJĀ, 123 HURON IELĀ. TŌRONT( ';ONT:,CANADA. . ■ ■ .' ; TEL.: EM 8| 9 [Pasūtinājumus lūdzam nodot i-(iikus.
Ii