g — LATVIJA AMEBJKĀ^^ Nŗ.: 73.
GLEN ECHaLOBGE — SEŽ
■š. ģ: 16^/17. septembrī, >^ Balvas labākām maskām,: Dariet to zināmu draugiem; Pieteikšanās izdarāma :līdz piektdienai, 15. septembrim. Zvaniet — _;
Tāpat pāziņoj am, ka kopgalds darbosies: katru nedēļas nogali līdz š.g. 9. oktobrim. Sakarāvar to virtuve un tās piederumi nebūs pieejami individuālai
rPārtŗiiic atomsarunas...
(Pāraesums no I. Ipp.)
pārej āni; atbruņošanās ■ sarunām, Ohruščevs: uzsvēra, kai Padomju . Savienība "atomieroču, mēģinājumus atsākusi tikai tāde},: ka Rie^ timii viņa Vācijas miera līguma priekšlikumiem atbildējuši ar ķaŗ ŗa draudiem.: ^.Apsverot visas iespējas,'* sacīja Clirušcēvs> «Padomju Savienība, ar smagu sirdi, bija spiesta atzīt, ka tās vienīgais ceļš ir atomieroču mēģi: nājumu at!
;u un Angli-raukt mēģl-Chruščevs Rietumu
KOMUNISTU GALMA BIOLOGS PROF.TROFIMS DEŅI-SOVIČS ĻISENKO ATKAL PADOMJU SAVIENĪBAS LAUK-SAIMNIEC. "ZINĀTŅU: AKADĒMIJAS PREZIDENTS;
(mo) Zinātnieku un politiķu aprindās lielu, pārsteigunlu izsaucis Ņikitas Čiiruščevapēdējio dienu dekrēts, Lauksaimniecības zinātņu /ākādēniijas prezidenta postenī ieceļot drīz pēc Staļina nāves/atcelto tās-vadītāju ;prof. Trofimu D. ĻisenkO; Minētā zinātnieka atgriešanās atbildgajā postenī noamē atgriešanos pie
galvenais autors un eksponents bija pats Ļisehko,
Kaut gan pats ChMč tas, kurš Ļisenko^ atcēla no-aka-dēniij as prezidenta posteņa 1956. gadā, jāti nākama gadā viņš pilnīgi negaidīti atkal Ļisenko sāka āizstāvēt.Kā. galveno, iemeslu Ļisenko atkalieGelšanai. min .viņa
Noraidot jaš aicināj: nājiimus- atmo paskaidroja t
ļpŗiekšlikuma akceptēšana atstā-tu; Padomju Savienību zaiidētājā
■lomā; Un proti. Rietumi to nekautrētos izmantot atsākt atom-
. ieroču mēģinājumus. :pazeniē, ne-
. maz ņerUnāj'Ot par Franciju, kās
^tcs,: tāpat .kā- līdz šim, turpinātu Saiharas tuksnesī'. Tāpat tās. nekavētu sabiedrotos izvest mēģi-
^nājums starpplanētu telpā, ;
- Sāv.; Valstu, un Anglijas priekš^ likumus Padomju Savienība. no-
• raidījaine^tikai kā; vārdos, bet ari.darbos, .šī gada 6. septembrī. iziriēģiņ!0.t ^ jaunu atombumbu piekto,pēdējo desmit dienu laikā. Pašreizējās, krievu sērijas intensitāte- tikai.. ^tkārtoti atbalsta Rietumu aizdomas, ka. krievi Uz .mēģinājumiem gatavojušies ilgu laiku,, pie: viena ženēvā runājot par mēģinājumu pārtraukšanu, kās tiem' nekad: nav. nācis pat
;'prātā,::' ■■.'■''/[r' ^:/'
Pāž-reizojās sērijas piekto ātomr.
l3umbUi līdz. šim spēcīgāko (Sav. ; V a.J:s ;;u at j menerģijas' komisij a to
saiidziriaaŗ vairākiem miljoniem
tf^riņu . ļiinamita) ■ vizspridzijnāja
Arktikā, ■ Novaja Zemļa apkārtnē;
• Sprādziens bijis tik ^spēcīgs, ķa gaisa: spiediena palieliriāšanās manrtā;pat Japānā.: .
: Bet ■ aliofilbumbas; ņebiit ■ ņāv: vienīgais ierocis, ko tagad :lielā steigā v grib izrņēģināt Padomju Savienība, Jau 13. septembrī ;:feu-; sā okeānā sāksies krievu raķeš-mēģinājumi. ' .Tam Pādoniju Savienība ■izvēlējusies apmēram, to pašu apvidu, ko tāizniantoja. jau divos; iepriekšējos ģadījum4s — ap ■tūkstoš jūdžu: dienvļdrietur mos un ne vairp-k: kā 500 :ļūdžu :no; tuvākās ASV kāra: flotes bāzes. Rakēšmēģinājumi. vilksies veselu mēnesi, līdz pat 15. oktiob^ rjiii. l^Jeplederoši kuģi un lidmašīnas brīdināti minētā apvidū] ābeles un citronus, rudzus par-nerādīties. veidot par auzām un kviešus par
miežiem. Lai arī kā zinātniskais kadrs iiecentās, iecerētie panākumi izpalika, - Lielās jaunjo dēstu plantācijas iznīka stepju smiltīs jeb tika iznīcinātas ziettias aukstumā; Ļisenko ; trako plānu*^ neveiksmes af savām dzīvībām da-bijā samaksāt daudzi zinātnisko staciju darbinieki. : '
NEITRĀLO DELEGĀCIJU PADOMJU SAVIENĪBĀ SA-<>AIDAĀĶ ATOMSPRĀDZIEm ~
M a s ka V ā. Dienā, kad Bel- nolēina, pirmkārt, aicināt visas gradē sākās militāriem blokiem Berlīnes un Vācijas jautājumos nepiederošo valstu konferenee, ieinteresētās valstis atturēties
no bruņotas varas pielietošanas, bet mēģināt pastāvošās domstarpības atrisināt miermīlīgu sarunu ceļā. Otrkārt, Belgradē atzīts, ka nepiieclešama vai nu ārkārtēja Apvienoto Nāciju pilnsapulces sesija; vai kāda cita veida starptautiska konference atbruņošanās līgumā izķris-tallizēšanai. šādā konferencē visām valstīm būtu arī jāvjenojās un jāapsolās, ka starpplanētu telpu izmantos vienīgi miennīlī-giem nolūkiem. Treškārt, Apvienoto Nāciju pilnsapiUces rudens sesijā, kaš sāksies šī gada 19. septembrī, proponēs komunistu Ķīnas, uzņemšanu Apvienotajās Nācijās. Un ceturtkārt,"ka pasaulē par pa.tiesu Un paliekošu mieru varēs runāt tikai tad ,kad
Padomju Savienība atsāka atomieroču, mēģinājumus, tos turpināja visu konferences laiku, un ar savu ceturtfO sprādzienu Maskavā sagaidīja neitrālistu dele-. gāciju. Delegāciju, kaš' Maskavā ieradusies, lai:mudinātu Ohruš-čeva' un.Kenedija sarunas,, vada Indijas ministra prezidents Nē-ni. Kopā ar viņu atbraukuši ari Gānās prezidents Nkruma, Indonēzijas prezidents : Sukamp un Mali prezidents Ķeita.
Maskavā neitrālistu delegācija pasniedza Clmiščevam vēstuli ar Belgrades konferences - • lēmumiem, aicinot Padomju Savienību un Sav. Valstis izvairīties no jauna pasaules kara sākšanas īrn •uzsvelpt Ohruščēva un Ķenedija sairunu nepieciešamību. Līdzīga Vēstule no Belgrades nosūtīta arī uz Vašingtonu, ko četri neitrālistu konferences delegāti apmeklēs pēc vizītes Maskavā.
Neitrālo konference Belgradē
KOMUNISTI APVAINO BONNU UN VAŠINGTONU TERRORA RADĪŠANĀ AUSTRUMVĀCIJĀ. '
būs likvidēts imperiālisms, koio-niālisms un ņeo - koloniālisms visos iespējamos veidos un paveidos. ^.-'^
1952. gādā arī Staļinam pašam Staļina, laikā kultivētās unpro-ļapniķā Ļisenko eksperimenti, un pagandētās materiālistiskās bio- - viņš sāka; pieļaut atklātu kriti-
lūģijas pamatprincipiem,, kuras ku., aķiet, ka Staļina liāve un ®pēc prezidenta Kenedija^^^
«vc.rYn.,or,fc pāmiaiņās un iekšējās cīņas par- iņuma atsākt atomieroču mēģi-tijasvadbā izglāba prOf, Ļisen- nājumus, padomju ziņu 'aģentu-ko dzīvību. Smagāko sakāvi Ļi- rā Tass paskaidro, ka tas nav ne-senko piedzīvoja 1954. gadā aiz- f as. neparedzēts. Sav. Valstis uz stāvot sava skolnieka Dimitrije- 5°.^*^^^^ J^i^?^ ^^^^S .vatezī,.ka katrs kultūras augs attīsta savu nezāli, .
šī un tālākās neveiksmes, ļikā domāt, ka Ļisenko karjera pilnī-
personībās līdzību ar Ohruščevu izbeigta. .Pēkšņi: 1957;:jgadā pašu 'Saviem spēkiem izcīnījis. <^'^čevs uzņemas. Ļisenko aizceļu līdz ;partijas:augšgalam,jStavību un'krasa veidā Ghruščevs atzīst ikvienu, kambi-ļvisus..viņa darba nopēlējus: un
juši: saskare ar praktisko dzīvi un: kas nemaldīgi sekojis parti-: jas; vadlīnijām. PŗiOf. Ļisenko ir viens no spilgtākiem piemērieni:
1937. g.. Ļisenko, toreiz; vēL nepilnus 40 gadus-vecs, pirmo reir zi parādījās lielajā forumā — Padomju Savienības Augstākās padomes prezidijā. To viņš bija izpelnījies ar savas aktīvās, pārveidotās bioloģijas teoriju, apgalvojot, ka ārējā apkārtne: pārveido :āuģu; dzīvnieku un cilvēku iedzimtās; īpašības.. Zināmas apkārtnes. īpašības var tikt ieauctei-nātas ikvienā ķermenī. Tās pārveido iedzimtības īpašības un tiek pārnestas no paaudzes paaudzē."
,šī Ļisenko teorija rādīja plašu pretestību daudzu ■ padomju z> nātnieku vidū. šī iemesla dēļ Ļisenkp teorija skolās tika mācīta tikai kā hipotēze. Ļisenko spēcīgākais kritiķis — biologs prof. Vavilovs un viņa domu biedri savu pārliecību samaksāja ar deportāciju Sibirijas sioda nometnēs. ' Tālākajā karjerā' Ļisenko trīs reizes tika piešķirta Staļina godalga un' seši Ļeņina ordeņi. Kļūstot Staļina ■mīlulim, viņam tika dota pilnīga rcībaš brīvība un uzticīta arī ķcmūnistu iecerētā stepju apmežošana. Pmf. Ļi-
domu pretiniekus. ■ Prof. Trofims D. Ļisenko ir atkal vecajā godībā. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā• daudzi nb padomju nopietnajiem zinātnie^ kiem tiks piespiesti;; atzīt savas kļūdas un „nomaldīšan,os aio partijas nemaldīgās līnijas". Viens otrs karstāks oponents savu pārliecību dabūs samaksāt ar vergošanu jauno. zemju, apgūšanas darbos. Un trakā profesora. Ļisenko smadzeņu produktu rezul-' šu vārpā.
mēģinājumu atsākšana ir_ tikai šīs ilgās gatavošanās rezultāts.
0 Komunistu Ķīnā savā otrā vizītē ■ kopš 1960. gada,: nule. kā ieradies angļu feldmaršals lords Montgiomerijs. Pekingās prese plaši citē Montģomerija lielo sajūsmu par visu redzēto, sākot ar skaistiem. bērniem im . skaistiem
tātā arī tūkstošiem latviešu jaunekļi 'un jaunavas būs atkal spiesti „brīvprātigi" doties stepēs un; kalpot trakos eksperimen-ttps. Tā. .to grib jaunais Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas prezidents profesors D. Ļisenko, tā to grib komunistu partija un arī pats Ņikita Ohruščevs pats labprāt redzētu katru nezāli pāp vēršamiēs. trīsdesmitgraudu kvie-
ziediem, un beidzot: ār padomju īljušina - 14 lidmašīnu, ar ko Montgomerijs atlidoja no Kanto-nas uz Pekingu. Feldmaršals komunistu Ķīnā paredzējis uzturēties vairāk kā trīs nedēļas im cerot apmeklēt vairākus apgabalus ārpus galvaspilsētas.;
O Jaunu valdību sastādīt aicināts janvārī no amata : aizgājušais -Izraēlas, ministru -prezidents Ben - Gurions. Pēdējam, atkāpjoties, . kā zināms, Izraēlā sākās poltiskas jukas, kas noveda pie-vispārējām vēlēšanām, šo vēlēšanu rezultātā Ben Guriona vadītā Mapai strādnieku partija parlamentā ieguva 42 vietas (no iespējamām 120), un tāpat kā līdz šim palika spēcīgākā politiskā partija Izraēlā. ®' Nesniedzot nekādu tuvāku informāciju, padomju ziņu aģentūr ra Tass paskaidro, ka četras personas, kas vadījušas uzbrukumu pret Aleksandrovas pilsētas (60 j ūdzu ziemeļos no Maskavas) prefektūru, notiesātas uz nāvi, nošaujot. Pieci citi, to starpā viena sieviete, saņēmuši piecpadsmit gadu cietumsodus.
B e r ļ ī n ē. Schweriner Volks-zeituņg: ziņo par Rietumu vadītu uri atbalstītu sabotieŗu darbību Austrumvācijā. Pie štern-bergas, netālu no Baltijas jūras krasta, „baņditi" nolaiduši no sliedēm kādu 12& vagonu garu preču vilcienu, apstādinot vietējo dzelzceļsatiksini dienām ilgi."
Laikraksts apgalvo, ka sabotie-ŗus Austrumvācijā vada Bonna un Vašingtona, mēģinot iedzīt terroru Austrumvācijas iedzīvo-tajos. To Rietumi darot, lai atspēlētos par Atistrumberlīneš robežas slēgšanu 13. augustā.
No Berlīnes pienākušas arī vēl citas ziņas. Vispirms, ka Aus-trumvācij as komunistu vaļība grib tiešas sarunas ar Rietumu sabiēdro^tiem par pēdējo tiesībām lietot gaisa koridorus no Ŗie-tumvācijas uz Rietumberlīni. Savienotās. Valstis^ Anglijā un Francija, kas komunistu; valdību Pankovā neatzīst, līdz šim noraidījuši katru Austrumvācijas piedāvājumu tiešām sarunām.
Sakarā ar augšminēto Rietum-berlīnes vecākais Villijs Brants brīdinājis sabiedrotos no jaunas komunistu Ofensīvas, ko viņš sagaida nākamo divu; nedēļu laikā.
'VARŠAVAS- P " : : / ; VALSTIS^: ■ ;
PAUEMHĀS. ARMIJAS;
. V a, r š a v ā. Pagājušās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā noslēdzas Varšavas pakta valstu aizsardzības ministru ūn amijas štāba priekšnieku- konference, nolemjot, ka Ziemeļatlantijas orga-nizācijas agresīvās ' izturēšanās priekšā komunistu .valstīm nepieciešama bruņoto spēku palielināšana. Bez pašas Padomju Savienības un Austrumvācijas, kas, kā zināms, Berlīnes dēļ atrodas pašreizējā starptautiskā saspīlējuma centrā, par Varšavas pakta spēku stiprināšanas nepieciešamību ļioti dedzīgi izteicās arī Polija. Sarunas vēl nebija ne lāga beigušās, kad Polijas komunistu galva Gomulka jau bija paspējis izsludināt zināma apmēra mobilizāciju, paziņojis, ka tiks pagarināts kara dienests un nosūtījis ievērojamus poļu spēkus lauku manevīps; (Rietumu militārie lietpratēji' rēķina, ka Polijai
12-14 divīzijās zem ieročiem atrodas ap 225.000 vīru. Bet poļu armijas kvalitāte neesot" nekāda " augstā). : • :
V a š i ņ g t o n ā. Berlīnes . kri-zei turpinoties, par bnmotto spēku palielināšanu Rietiuneiropā ' nopietni domā arī sabiedrotie, jo- sevišķi Sav. Valstis, Anglija, Francija \m Rietumvāčija. Sav. Valstu divīziju V„noapaļošanai"' Ziemeļatlantijas organizācijas militārais; virspavēlnieks ģen. Nprstads Vašingtonai jau iDirms laba laika pieprasīja 38.000 karavīru. Tagad viņš tos arī dabūs. Aizsardzības ministrs Maknama-ŗa VašingtiOnā izteicās, ka jau , vistuvākā- nākotriē uz Eiropu, šai gadījumā Rietumvāciju, tiks no-sūtāti. 40.000 amerikāņu karavīru, kā arī dažāda veida stransport-līdzekļi anjerikāņu spēku kust?-bas palielināšanai. Francija nule . kā atvilkusi vienu divīziju no Al-žīrijas Eiropas aizsardzības vajadzībām. Karavīru skaitu Ziemeļatlantijas Organizācijā palielinās ari Anglija un Rietumva-; cija. ,"
PREZIDENTS DE GOLLS GER ATRISINĀT TUNI SIJAS UN ALŽĪRIJAS PR OBLĒMAS MIERMĪLĪGU SARUNU CELAv :
Parīzē. Prezidents de Gplls, ■draudzīgiemmoslemiemun .pārē-ko nedēļas nogalē atentātā mēģi-ijp. atdodotn nāja nogalināt labā spārnā eķs-. kiem, kās, starp citu, par šo piā-
trēmisti, pretojoties viņa ^ Alžīri-jas polītikai, no tās tomēr nedomā atkāpties un turpinās uzsākto ceļu. mēģinājumā vienoties ar AlžĪTĪjas nacionālistu nemierniekiem.. ; Lai -gan līdzšinējās sarunas ar neriiiernieku pagaidvaldī-bas pārstāvjiem beigušās bez panākumiem, Francij ais prezidents tagad domā atradis plānu . kā vienai, tā otrai pusei pieņema-
senko plāni bija lieliski: aklimā-. mām kpmpromisam.
tizācijas ■ ceļā Sibirijā audzēt
KASTRO UZSĀK
S
KOSTA RIKA PĀRTRAUC DIPLOMĀTISKĀS ATTIEKSMES AR KUBU
.San Hozē. Pagājušās nedē-nāvi notiesāja kāds. Kubas mili-ļas nogalē Kosta Rikas valdToatārais tribunāls, atzīstot pēdējos pārtrauca diplomātiskās attiek-p^^. mainīgiem dažādos noziegu-smes ar .Kastro Kubu, protestē- .. . . ,: ^„ ., _ jot pret pedeiās izrēķināšanos ar"^^^ ^^^istas režīma laika. Kos-aprīļa invāzijas gūstekņiem. Pie-ta Rikas un, citu Latiņu Ameri-cus.no. vairāk.kā 1200 sāgūstī-kas valstu lūgumus, nāves,siodus tiem invāzijas dalībniekiem «u?atlikt,. Kastro neievēroja.
Nevērojot savu politisko pretinieku . opozīciju, prezidents, de Golls nedēļas nogalē deklarēja, ka Alžīrijas. jautājumam vienreiz jādara... gals. Un, prrOti, viņš saredz divas izejas. Vispirms, un to uzskata par lielu piekāpšanos
nu nebūt nav sajūsmināti. Tas pats sakāms arī; par einopiešiem, kuru starpā ir daudz labā spārna ekstrēmistu, kas par Alžīrijas' neatkarību, daļēju vai pilnīgu, rie-grib ne dzirdēt.
Kamēr Alžīrijas gadījumā, Francijas prezidenta apņēmībai uii optimismam vēl priekšā daudz grūtu brīžu, Bizertes flotes bāzes dēļ radītais saspīlējums TUnisijā tuvojas labvēlīgam . atrisina jumam. Vispirms, Franci-
jas un Tunisijas valdības jau uzsākušas, sarunas par hesenās cīņās sagūstīto karavīru un civilistu apmaiņu. Franču rokās atrodas ap 700 un Tunisijas rokās ap 300 gūstekņu. Pēc tam sāksies debates par Bizertes bāzes likteni. Sagaida, ka Francija Bizertes pilsētu atstās jau vistuvākā laikā,ka Tunisijas pašreizējā starptautiskā stāvokļa' iespaidā atļaus frančiem palikt Bizertes ostā un ka , Francija, savukārt, apsolīsies flotes bazi likvidēt, tiklīdz to atļaus starptautiskā. :mi!l-; tārā situācija.
Kanclers Adenau^rs nezaudē optimismu
(D Runājot BOnnā;,Rletumvāci-jas kanclers Adenauers pārliecināti izteicās, ka Berlīnes un Vācijas miera līgiima krīze pie jauna pasaules kāra nenovedīs. Un proti, Rietumu pārākā, potenciāla, apņēmības un militārās gatavības priekšā Ohruščevs karu sākt neuzdrošināsies.:
Kamēr neitrālie Belgradē prasa' K.enedija un Chruščeva saru-ms, Rietumvācijas kanclers do-mļā, ka tagad pienācis laiks četru • konferencei. Adenauers uz-svļēra, ka tikai lielo sarunās 'var ce rēt panākt nepieciešamo saspīlē uma samazināšanu.
ŠACHS
® Ivars Dālbergs iip Portlāndes sekmīgi izclnījia Oregonas štata meistartitulu. "s labāko štata ša-
cliistu konkurencē Ivars nēpazau-no parasti stūrgalvīgā preziden- dēja nevienu spēli un sasniedza ta puses, nacionālistu nemierniē- 6.;1 rezultātu, kiem tiks piedāvātas plašās tie- ® Sietlā ..Seafair" svētkos Vik-sfbas Sabaras tuksnesī Saha-' Pūpols, spēlējot simultāna ras naftas laukos. Līdz šim de Su^il'ām f ām'^S!ācfs«. Golls katēgorišM;deklarēja, .ka, 21:1^ pārliednošu^^zvaru,' Pie
KRUSTĀM (Patentēts
ŠĶĒRSĀM 1945)
Biksītes vīriešiem un zēniem
Speciāla piegriezuma ērtākai valkāšanai, ar elastīgu jostas vietu un pašaiztaisāmo "krustām šķērsām" priekšu. PagatavOŗ tas no mīksta kokvilnas auduma, ilgi .- valkājamas, viegli mazgājamas, nav jāgludina.
I6-W-0
Alžīrijas^ neatkarības gadījumā, naftas lauki paliek Francijas īpa^ šumā. Tagad de Golls samierina-. tos ar šo naftas lauku izmantošanas . un izveidošanas .tiesībām. Ja arī šādas piekāpības priekšā ar nacionālistu nemierniekiem vienošanos nsizdotos panākt, tad de Golls atgrieztošpie sava.agrākā plāna — Alžīrijas sadalīšanas, . , ,-. . . .- . „. ^ .-. ^. . - , ,Vienīgais atviešu pārstāvis Vies-atsta;,:t zmamas platības Eiro- ^^^^ legUņš £ 5'A re2^1tātu. piešu kolonistiem un Francijai saņemot arī prāvu naudas balvu.
KANĀDAS BAZNĪCĀS
TORONTO
Mac. A. Gops^ 70 Scarboro Rfi, Toronto, Ont., tel. 0X 9-3331. Toronto Sv. Andreja baznīcS. Garltoh un Jarvis ielu stūri. Tdl WA 4-156S. ■ ■ :
Svētdien, 17, septembrī, pīkst. 3 p.p. dievkalpojums. * Pēc. tam draudzes vakars, sakarā ar draudzes pr-kg, R. Rozes 60 gadiem.
Svētdien, 24. septembrī, pīkst. 11 dienā svētdienas skolas atklāšanas dievkalpojums. Aicināti visi skolas vecuma bērni.
Māc. A. īiūsss, 50 Dewson §i, Toronto Ont.. *el, LE 6-2510/
Sv. Jāņa draudze Toronto.
17. septembrī, pīkst. 2 p.p. Trīsvienības baznīcā.
24. septembrī, pīkst. 2 p.p. Jāņa baznīcā.
Māc. A. Bri«Ss, 191 Ferria Rd^ Toronto. tel. PL 7-2739.
Toronto Austrumu ev-lut latviešu draudzes dievkalpojumi notiek Sv. Barnaba baznīcā, 361 Danforth Ave,
10. septembrī, pīkst. 11.00 Kapu svētki TononbD York kapsētā.
17. septembrī ,plkst. 2.30 p. p^ dievkalpojums Sv. Barnaba baz-nīcā. .."..;,
24. septembrī, pīkst. 2.30 p. p. Pļaujas svētku dievkalpojums Sv. Barnaba baznīcā.
Brampt'Onā, Latviešu ev. - lut. draudzes dievkalpojums: 10. septembrī, pīkst. 1;3"0 p. p., Grace United baznīcā.
Hamiiltonaš latviešu ev • lut. Kristus draudzē, 18 Victoria Ave. South, svētdien, š. g. 17. septembrī, pīkst. 10.30 pr. p. dievkalpiO-. jums pieaugušiem.
Piektdien, :š. g. 22. septembrī, pīkst. 7 vakarā jaunatnes stunda vecākajai grupai, baznīcā. —
TORONTO BAPTISTU .
draudzes CCevkalpojumi svētdle^ nās pl. 3 p.p. un trešdienās pi. 8 Bībeles vakari WaUner Road baznīca"? talpā&
dalīj ās apkārtnes labākie Šaohis-ti, tā arī- Pūpolam nācās 9 spē-, % Ies zaudēt, un dažās bija jāap- -mierinās ar neizšķirtu rezultātu, Piipļals,. pašreizējais Vašingtonas štata čempions, 3 partiju mačā pieveica arī pag, gada štatā čempionu. Mekkarmiku ar 3:0 rezultātu. , '
© Lielajā „Seafair" turnīrā, pie- Toronta latviešu ģimnāzija ats āk savu 9. mācrbas gadu. Vidū .SSo^īiSS?!!^^^^ . /ģimnāzijas. ..inspeķtrise V. Slā vieša . jaunpicteikušamies au:
dzēkņiem paskaidro izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē.
J. Kreiļa foto.
Kapu svētkiem beidzoties, dievlūdzēji pulcējās pie nelaiķes Ērikas Freimsnes kapa ■ kopiņas, kur māc. A. Lūsis iesvētīja mākslinieka A. Kopmaņa darināto piemiņas plāksni, k» dāvināja dainas koris, Pa kreisi: Dainas k^ra priekšnieks A, Jankovskis
noliek' aedus. pie. Iesvētītās, piemiņas Plāksies.
J. Kreiļa foto.
Māc. J. Prauliņš, 22 Academy St., Apt. 3, St. Catharines, Onft. Tel. MU 5-5098.
Sv. Katarīnes latviešu ev.-lut. draudzē, Kristus baznīcā, 140 Russel Ave, 17. septembrī, pl. 3.30 p.p. dievkalpojums. Dziesmu grāmatas. Māc. J. Prauliņš.. / ■■ : Ņorandas latviešu ev.-lut. dr. dievkalpojums svētdien, 17. ■ sēp-tembrī.pl. 4 p.p. United Church baznīcā. Prāv. A. Skrodelis. ;
Svētdienas skola.. sestdien,' 16. septembrī, pl. 2 p.p.
Vīŗdžinijtaunas latviešu ev.-lut. draudzēs dievkalpojums svētdien, 17: septembrī, pl. 1 p.p. an-elikaņu baznīcā.. Prāv. A. Skrodelis. Svētdienās skola- 17. sep-■' tembri, pl. 10 no rīta.
Trīsvienības ev.-lut. latviešu (IratFdzē Montreālā.
Mānītais Arturs Voitkus. 3438 Rosedale Ave., Montreal 28. P. Q. tel. HU 9-3224. Dievkalpojumi no-Mek 4345 Marcil Ave., Jāņa ev.-'ut.. baznīcā.
. Sv. Pāvila ev. - lut. latviešu draudzē, Montreālā.
Māc. Viesturs §efers, .4571 Coolbroōk Ave., Montreālā 29, P. Q.. Telef. 484-8394.
Dievkalpojumi notiks Presbi-tēriāņu baznīcā, HutchisOn " un Viateur ielu stūrī. : ■ 17. septembrī, pl. 2 p.p. dievkalpojums. /
24, septembrī, pl. 2 p,p. Jaunatnes dievkalpojums.
Jaunieši, kas vēlas. 1962. .gada-pavasarī iesvētītie,s, Jūgtipieteiķ-tie.s pie draudzes mācītāja,:
HAitroL-roNAS LAT-vrestj^ .
BAPTTvSTU MISIONĀRU
J'.Kvkalpojitmf notiept Stanlev A-ve., baotistu baznīcā; - Snlerlž
• Bineie.^ .studēšana un-''ūešanr^'^: ■'■•■'ndp.F kvAr; npdpiu ja 9-1007. ; Toronto latviešu misiones kārtējie dievkalpojumi .notiek sest-' I dienās, pīkst. 8 vakarā 14 Park . jRd., Blooropazemeš pieturas tu-' ! .vumā. Svētdienu rītos pīkst.' 10.45 —11,00 garīgs radio raidījums — Bridis ar Dievu. Vilnu garums. 1350 — Ošavas raidītājs. Tel Ami - 4218,
^47273