latvua amerika       Trešdien, 1S61.: g. 2??. septembri, Nr. 77,
iniešu prieki, aDsveičQt,,ve(xi^^d^^^ SATMUKUMS RIETUMVĀ
•■SESTDIEN/7^ OKTOBM,"^
- I Karogu pacelšana un svinīga junda, ko pieņems Veterānu padomes pre-ļ zidiļs — ģen: J: LAV^ A. GALINDOMS.       ; ■
, \ II Veterānu atpūtas nama „R O TLA'^iesvēte, māc: R. ZARIŅš._ . , _^ ■ III Svinīgs akts un koncerts ar A. BĒRZIŅA uzrunu' K ANGaNA: svētku runu,'kam sekos apsveikumi: Savās dzejas lasīs Velta klamēs Gvido Imants ANGĀNS, runās rakstnieks Arnolds ŠIŅĶIS. Kon-, cērta daļā uzstāsies: KatrīneAIZPORE-GRAPSu^ baritons Juli]s ; V    .BOR&S,fpie -klavierēm A     DZIRKALE - CENNE. ; Pīkst. 5.00 p.p. saviesīga dzīve ar dejām, rotaļām; loteriju u:t.t.«> Dāmu komitejas organizēt^ azaids un atspirdzinājumu galds, © Labas pāmakšņosanas
■■..iespējas.:'^--SVĒTDIENAS. OKTOBRll--;. / ^
Plķst; 9.00 no rīta brokastis, pīkst. 11.00 dievkalpojums, pīkst. 1.00 p.p. pus-dieiias, pēc tam sporta spēles un atvad^^ ;
^ šaušaiias sacīkšu sākums 7. oktobri^ pīkst. 10.00 no rīta TannersviUes Šauilaukā ielūgti.
(jģ) Pagājušajā nedēļā^erlime^ ieskaitot kadu melni tērptu mū-. 5 cm augstiem- burtiem virsrak-ši ar lielu sajūsmu ^ Ovācijām ķem, skrēja automobilim blakus,.ļstā kliedza r „Vai sākusies Vācijas sagaidīja pilsētā ierodamies „ve- lai mēģinātu paspiest augstajam; izpārdošana?" Līdzīgi gen.. Kleja
00 draugu" ^un 1948./49,. _g. bl;?-: kādes salauzēju, amerikāņu ģenerāli'. Lūciju D. .gleju' (LUciiis D. Clay),kuŗšaareiz atbrauca kā prezidenta , Kenedija .Pilnvarnieks. Ģenerālis Vācijas bij., galvaspilsētā ieradās vienā lidmašīnā kopa ar birģei^eistaru; Viliju Braiitu. Liela bija iedzīvotāju sajūsma un ovācijas- kad abi
viesim; roku, kad brauciens, lēni izteiktās domas komentēja pārē-virzījās uz . Wannsee, ,kur ģen.ļ'jā vācu/prese, izraisīdaiiia milzL Klejam iekārtota apmešanās, gu satraukumu, j,a vairāk tam-Kādā laukumā auto apstājās un dēļ, ka ģen. Klejs šoreiz ieradies Vilijs Brants uzrunāja sapulcē- kā prezidenta Kenedija personī-
jušos : sagaidītāju tūksbošus, stādīdams priekšā „veco draugu", kam sekoja ilgstioši aplaiisi un ,,Lebeh;och!'' saucieni! Atbildes runā ģen. Klej s vis-
lielie  viri   vaļējā automašīnā pārējas frāzēs pieskārās Berlīnes ļ brauca ho lidlauka uz pilsētu.]jautājumam,   gan vairīdamies Ļaudis piesvieda mašīnu līdz pu- kaut ko skaidri pasacīt, bet ap-
sei ar puķēm, un ģen. KleJ^ stāvēja līdz ceļiem ziedos. Sievietes,
MV. VALSTIS^ B^^ ■Ņuiiivd^ā.-šī gada 25. s^embrī tu cerēt atrisināt miera ceļā, arī
Apvienot,^ Nāciju pilnsapulci uz^. runāja 'Sav. - Valstu prezidenta Kfc'nedijs, nākot. ar jauniem miera Un sadarbības piedāvājuniiem, un škaidri/un noteikti deklarējot Sav.: Valstu nostāju atļtieksihē pret; Padomju Savienīfc Un tāii jDiolītiku pasaulē. :Ķenedija runa, kiO Bonna uzskata par tās interešu iišpāŗdošanu; Apvienoto Nāciju diplcmātu • aprindās .atstāja visai lOptiiriistisku iespaidu, liobot doiiiāt, ka ierpcu žvādzināšaiia uz kādu laiku: var tikt pārtraukta un iestāsies viens no kārtējiem sarunu uri koņfereriču periodiein.
Savv Valstu prezidents iztirzār ja Berlīnes jautājumu, noraidīja Padomju Savienības „troikas" .priekšlikumu. ApvieiiiOito Nā ģenerālsekretāra, funkcijām un iepazīstināja klausītājus ar sešu punktu plānu miera nostaipa šanai pasaulē. Piesķaŗpties Berlīnes un Vācijas apvienošanās jautājumiem- . prezidents pārstei,dza. starptautisko audienci ar atzinumu, ka Berlīnes jautājumu varē-
pēc atsevišķa Padomju Savienības miera līguma ar Austrumvār ciju. (Par šo .runas daļu ārkārtīgi sašuta Bonnas valc^ba, kas šādu iiostāj.u uzskata, par tās politisko interešu izpārdošanu. Savienoto Valstu dipl'orhāti,- no otras ļpuses,.paskaļdriO, ka prezidents tikai piegājis vienīgi n'o ļoti reāla viedokļa, jo neviens taču nespēj Padomju Savienību no sār da llgiima parakstīšanas atturēt).
Izteikdams cerību miermīlīgam Berlīnes j autājuma atrisina-jujitiām, prezidents tomēr neķaive-j ās brīdināt Padomju SavienībUi
draudiem," sacīja prezidents, var vienīgi novest pie kara." , : Nelaiķa ģenerālsekretānt Ham-meršeld aizstāšanas jautājumā prezidents kategoriski, turējās; pie līdzšinēj ās Vašingtonas politikas, un ipŗati, kā t^ var aizstāt tikai kāda viena persona ūn nevis .padomju proponēts triumvi-rāts, kur būtu pārstāvēti Rietumi, Austrumi un, neitrālie. „Pat troikas trim zirgiem nav trīs ku^ čieŗu," • komunistiem :aizrādija Sav. . Valstu prezidents, „kas katrs brauktu savā virzienā." Kenedija uztverē katra cita.riiefcode kā vienas persOnas ģenerālsekre-
ka Sav. Valstis agresiju Berlīnē ;tāriāts kārtību, pārvērstu anar-
'cļhijā,   spēju rīkoties pārvērstu paralīzē   un ticību Apvienotām
necietīs un np savām tiesībām tur   neatkāpsies. „Padošaņās
ļ> >5a^ ..«gļ^ ļ-g^
* -5^^ -p"-* -P'^
Alt ĀUSTRUMVĀGIJAS^ MIERA LĪGUMU
■ Jaunatnes kongress
-'.   .vramsšums no 1, Ipp.); : . (Ee^  jaunatnes; darba nebūtu 'jaiiņatrieš pasākumu/ Darbs izau-;dzinājis jūs pašus, saglabājiet labo . sadarbļbu paaudžu; ļstarpā): Māc, A. Lūsis sveicināja Sv..Jāņa draudzes vārdā (Mūsu draur dzes';,majā ešat vienmē"r sirsnīgi . gaidīti, uh.rriēs arī; priecātos' re-;dzēt-sanāksmes y;niOturam Šaur lainē), Kanādas latviešu skautu sveicienus nesa pr-ks St. ;Leiina-. ' nis. Latviešu b-bas pr-ce V. Po-; riete, LPB Kanādas kopas pr-ce ^B.;Senkēviča,; nio .;DV Toroiito nod, .Saimes O. Kļavenieks (Lai kongress biitu saulains un bez tveices, tāpat kāsī dienā). Z.Mie-zītis sveica no. Diždaņča. Rakstiskus sveicierius bija -sūtij JA's prrdiš J. šleseris,; Kanādas latv. katoļu apvienības pr-ks J. Niedra, gaidu pr-ce A. Martiņso-ne un. jaUnatnes labvēļi P. Trei-
■ jers un A. šteinbachs no Niagaras, ļ;.'-' ■■■■■■
■Dzīvu interesi kongresa dalībnieki .jpievērsa LNAK valdes pr-ša V. Upesiāčā referātam ;„Jau-ņatnes nozīmē .sabiedriskā darbā", kurā runātāj S saistošā un klausītājiem labi izpriOtamā valodā norādijā uz svarīgākiem faktoriem, kas, pēc referenta do-iņām;,;'/bū]l;u grozām^ atmetami > vai kāpināmi,  ■ .
Par kongresa vadītāju,ievēlēja Gunti;Liepiņu, par sekretārēm I. , Zvaguļi Un A. ūdri., bet kongresa Otrai dienai L.; Rodi. Bija pārstāvēta X'-rOnto „Lāpi" ar 10 delegātiem. Darba kopa (7), Londonas jaunatnes pūlc. (7),; Niagaras (.5), ..Hamiltbiids.,,Rotā" (5)' ūņ 'Viiūpc pulc- ar
delegātiem, v;;. ""Pagājušā darbības gadā noturētas 6 valdes serdes un izdotas /apvien.   Vēstis". 2 numuri. Ai apvienības valdes locekļu un pa^ . domnieka P. Treijera sniegtrO atbalstu iegūti. j auni biedri-veicinā-. tāji.    Apvienība piedalījusies : Draudzības ' ; dienu sarīkošanā Magarā, par. ko arī saņēmUsi zi-; namu daļu atlikuma. Apvienības : ierosmē pulciņi; saŗīkoj uši Lieldienas Sidrabenē, Jāņus Hamiļ-t'pnā.. uti. Stratfiordas; invāziju. ■Jaunatnes darbinieku kursos bijuši 29 kursanti, ■'Valdis pr-dis piedalījies LNAK padomes sesijā, nolasot referāti;..
Kasieris M. Zandbergs informēja, ka pag. gada budžets gan realizējies, taču apvienībai grūtības ar naudas līdzekļiem. Kasē pašreiz ;$2(K),-, Biedrzinis A. R)0-ļavs savā, ziņojumā uzsvēra, ka biedru skaits pieaudzis uz 209
Beļģijas ārlietu ministrs Spāķs iepazīstina Zieŗneļdtlan-^tijas ōrgamzācvjds padomi ar Maskavas sarunu rezultā-
;.■■■;■;■...;..-:"-'. tiem. <^'-^:'-.':' '
Farīzē. Kamēr Apvienoto Nāci- parakstīts, tad vienīgi pēc starp-ju pilnsapulcē ar, jaunu piedāvājumu palīdzību starptautisko saspīlējumu mēģina mazināt Savienoto Valstu prezidents Kerie-dij s [ ,no Maskavas visai. optimistiskas ziņas nule kā pārvedis Beļģijas ārlietu ministrs. Spāks, kuram pagājušā nedēļā bija.garākas sarunas ar.. dbruščevu, SņiedZļOt ziņojumu Ziemeļatlanti-jas organizācijas padomei, Spāks paskaidroja, ka Obruščevs izteicis gatavību Rietumu un Austrumu konferenceļ, bet gan tikai tad, ja Rietumi, nemēģinātu šādas konferehces darba kārtību ierobežot vienīgi ar Berlīnes ūņ Vācijas ;,apvieiio§anaš : jautājumiem. . Rietumu diplomātiskās aprindas no tā Secina,;ka Padomju Savienība ;nolēmusi: nesteigties ar atsevišķa miera līguma
tautiskās , konferences beigām-. Citiem vārdiem tas nozīmē, ka Ohruščevs pamazām attālinās no saviem līdzšinējiem draudiem Auštrumvāci j as miera līgumu parakstīt jau līdz šī gada beigām ^ ja līdz tam neizdodas .noorganizēt sarunas ar Rietumu sabiedrotiem. .Ohruščevs esot izteicies, ka viņš labāk dodot priekšroku novilcinātām sarunām nekā pārsteidzīgam karam. /Piecu stimdu ilgas debatēs ar Beļģijas ārlietu ministru, Ohruščevs nācis;klajā arī ar-kādu jaunu- priekšlikumu. Un proti, ka viņš parakstītu miera līgumu ar Austrumvāciju un, ja sabiedrotie kaut kio tādu negribētu darīt, tie varētu parakstīt atsevišķu miera līgumu ar Rietumvāciju. Tad abas Vācijas varētu. sanākt
Nācijām- pārvērstu sajukumā. Vislielāko sensāciju t^'iņēr radīja prezidenta atbruņ'ošanās programma miera nr^stabiiizēšanai visā pasaulē. Uzskaitot atbruņošanās programmas sešus punktus, prezidents, uzsvēra, ka šīs programmas detaļas vaŗ tikt izstrādātas jau nākamo divdesmit četru stundu laikā. Prezidenta Kenedija pilnsapulcē proponētais atbruņošanās plāns ir sekojošs:
1. Ligimis atomieroču mēģinājumu pārtraukšanai.
2. PārtrauRt atomieročiem nepie ; ciešamo materiālu ražošanu un noliegt šādu materiālu tālāk-no4ošanu valstīm, kurām pašām nav atomieroču.
3. Noliegt nodot atomieroču. kontroli tādārri valstīm, kurām pašām nav savu atomieroču.
4. Neļaut atomieročiem sēt jau-, nuskaujas laukus izplatījumā.
5. Pamazām iznīcināt esošo atomieroču krājūiņus un..atomieročos lietotos materiālus. novirzīt miera laika vajadzībām.
6. Pārtraukt.neierobežotu atom-/.  raķešu ražošanu un izmēģina-
. šanu un uzsākt to pakāpenis-: ku iznīcināšanu.
mierinādamies vienīgi ar izteikto cerību, ka nākotnē Berlīne atkal ieņems tai atbilstošu vietu
Šie neskaidrie un visai miklai' nie izteicieni jau mazliet atvēsināja pūļa sajūsmu, bet īstu šalti auksta ūdens „vecais draugs" uzlej a • vāciešiem piektdienas vakarā' kādā runā izsakoties, ka „Rie-tumvācija nā,ktu ^ tuvāk Vācijas apviendšariai, ielaižoties godīgās sarunās ar austrumiem, nevis tos ignorējot."
Šos vārdus jau otrā dienā vērtēja, un tulkoja viSā Rietūmvāci-jā, jo naktī tjos jau,zināmus bija
gais uzticības virs. Lai nomierinātu ļaudis, valsts prezidents Liibke radio runā paskaidroja, ka ģen. Klejs, kurš savā laikā tik stingri un enerģiski piedalījies krievu blokādes salaušanā, neesot ieradies šeit, lai ielaistos politiskās andelēs ar Padomju Savienību, kaut gan tai pašā piektdienas; vakara runā amerikānis bija^ ieteicis rietumniekiem «meklēt Saprašanos ar Austrumvāciju". ;
Sestdienas v^rā pats Klejs koriģēja savus iepriekšējās dienas izteicienus, deklarēdams, ka Sav. Valstīm neesot nodoma, gip-zīt savus ieskatus, zīmējoties uz apvienotu Vāciju.
Anglijas vadošie di.enas laikraksti tomēr, šķiet, labāk inžor ņiēti un runā skaidrāku valodu. Tie atklāti raksta pār „dr;ānlatiš-ku pagriezienu ASV ārpolitikā".
«mērķtiecīgu noslēpumainību".
Tā paša laikraksta Vašiņgtio. nas korespondents Brūce Roth-well ziņo, ka prezidents Keņedijs ■ atzīst Austrumvāciju de facto. Tālāk Rothwell's sakās zinām, ka Ķenedijs principā piekritis atzīt. Oderas - Neisaš līniju par galīgo Vācijas austrumu robežu, tāpat viņam nebūšot iebildumu krievu prasībai,-' ka Austrumvāci-as; iestādes kontrolē pievedceļus uz Berlīni.
Daily Express korespondents Renē Mac Co\l ziņo no Ņujjorķas: «Amerikāņu un krievu saprašanās un Anglijas .labvēlība Berli nes jautājuma kārtošanā šodien likās pieņemamies."
«Sarunas rezultēsies ar komunistiskās Austrumvācijas atzīša-nu un divu Vāciju radīšanu." :
darījis radiofons un otrā rītā — ,,Daily Mail" apzīmē Klej a piekt-laikraksti. „Diē Bild 2eitung" ar | dienas . vakara izteicienus par
BAZNĪCĀS
TORONTO
Māc. a. Oops, 70 Scarboro Rfl., Toionto, Ont, tel. 0X 9-33^1. Toronto Sv. Andreja baznīcā, Carlton un Jarvis ielu stūrī. TeL WA 4-1563.
Svētdien , 1, oktobrī, pīkst. 3 P. p. Pļaujas svētku dievkalpojums. Sprediķos mā,c. K.Kamp^. Pēc tam gadskārtējais draudzes vakars ar māc. A. čopa referātu „Mūsu bērnu un pusaudžu problēmas". Tējas galds.
Svētdien, 8 oktobri, pīkst. 11 dievkalpojums.
MācA. Lūsis, 50 Dew90n Si, Tflronto, Ont., tel. LE 6-2510. Sv. Jāņa draudze Toronto.
1. oktobri, pīkst. 2 p.p. dievkalpojums ar dievgaldu Trīsvienī-
r>-   »   .    ^       ,        • ,  «.    ,  ^   bas baznīcā. Dievkalpojumā dzie-
V Pec Apvienoto Nar Ies sasmegusiNdolu Ziemeļu Ro- dās V. ūbeTīte no Sav. Valstīm ciju bruņoto spēku neveiksmes dēzijā, zina stāstīt, ka Katangas Svētdienas slgola^bazm'cas sanāk-atbruņot Katangas: provinces valdība, centrālās vald^^^ ^ armiju un pievienot provinci pā- kūmam gatavojioties,-apbrūņ'OJUr
rējai Korigo, no Katangas sāku--si-iŗtūksWem" neģēŗu. Visi vi-'svētku dievkalpojums Sv. Jāņa sies masveidīga balto iedzīvotā-, riesi vecuiņā no 16 līdz 45 ga-ļ baznīcā. _ Dievkalpojumā viji^
GATAVO UZBRUKUMU
Prezidents Čombe apbruņp nēģeru Ciltis šautenēm un automātiskiem ieročiem.
8. oktobrī, pīkst. 2 p.p. Platījās
ju bēgšana iiz Ziemeļu Ŗodēzijūvdiematstājtiši sādžas un
jo sākušas klīst baumas, ka cen-ļ sapulcināti galvaspilsētas Eliza^ trālās valdības karaspēks .gata-ļbetvilles tuvākā apkārtnē un, vojas provinces invāzijai. Un tas,, šautenēm uh automātiskiem ie-protams, var nozīmēt tikai jaunu rļčiem.bruņoti,; stāvot kaujas, asinsizliešanu, baltiem atriodociēs gatavībā; .gaidīdami invāziju nio pilnīgā karojošo nēģeru varā. Leopoldvilles. Beļģu bēgļi ,kas no Ēlizabetvil-'
parakstīšaiiu .^aŗ; Austrumvāciju kopā un sāk spriest (par ēventuā-un, ka, ja arī šāds līgums tiktu j lu apvienošanos kādreiz nākotnē.
EĒEEEEEEEE
(iepriekšējā gadā 196). Nokavēju- u.c.  Iesniegums   palika hepie-šos revīzijas komisijas ziņojumu ņemts,;jo neguva vairākuma. ; sniedza K Kalniņš (otrā dienā).!  N. Sebris, U. Zommers u. c. ie-leteikums uzlabot grāmatvedības rosināja iejūsminā,t jaunākos ga-
sistēmu. Kongresa dalībnieki uzklausīja ziņojumus,; bet .debates .nesāka. -...;;:■ Kīcngtess izraudzīja Lieni Rodi par LNJAK pārstāvi j aunatnes svētkos nākošā vasarā ōikagā.
A. Daumants, kurš; izraudzīts par jaunatnes .svētku nometnes komandahtū, inforniēja par nometnes nodarbību iecerēm;, un veiktajiem priekšdarbiem. Nokļūšanai uz; jaunatnes ;svētkiērn meklē īrēt'lidniašīnu:
: P. šteinbachs informē pār Jaunatnes ; ūn draudzības ; dienām nākošā vasarā Niagarā- Kongress ieteic šo dienu; sarīkošanu izkārtot pec jauriatnes svētkiem Čikāgā.
G. Liepiņš iesaka dibināt Zie-meļamerikas jaunatnes apvienības padomi, kurā. darbiotos ik pa 3 locekļiem no Kanādas, un ASV latviešu- jaunatnes apvienībām, Debatēs tomēr apšaubīja šādās padomes lietderīgumu un balso-, jot ierosinājums neguva vairākumu.. L. Zuntaka, V. Gulens.N. Sebris u. c. vēlējās kongresa otrā dienā panākt līdzīgas rezolūcijās .pieņemšanu, bet arī neguva aļtbalstu. :^;.^ .■;:;'
Spraigas .^debates ■■ arī izraisīja .„Lāpas" ierosinājums par statu-' tu maiņu, reducējot pulciņa biedru vecuma- robežu .h)0 tagadējā 30 uz 25 gadiem. Ierosinājumu dītīģi aizstāvēja E. un I. Kaiņiņi,-J. Simanovskis u. c, bet tam oponēja L. Zuntaka, A. Pone,, U. Zominērs, Z. Miezītis, L. Rbde
du gājumus aktīvāk piedalīties organizācijā. A. Liepiņa ier.osina sekmēt ciešāku sadarbību apvienībai ar. pulciņiem. Kongress ieteic, jaunajai valdei aktivizēt LNJAĶ un ALJA'S saites. .
Kongress ar aplausiem pieņēma ierosinājumu par ; ilggadīgo jaunatnes darbinieku Tālivalža Kronberga un Mārtiņa štaūvera apbalvošanu ar zelta. nozīmēm.
Par apvienībās pr-di turpmākam gadam ievelēja , Modri . Zaņdbergu no Hamiltonas, bet valde Anitu Liepiņu no T^oronto (līdzšin.),: i). Asari (Hamiltona),. P. steinbachu ] (Niagara), U. Zommefi,.• A. Daumantu (Toronto, līdzšihj, A. Roni,, (TorOritO),; J. .Simai'urvski (Toīront) un Arn. Smiltnieku (HamiltOna),' Revīzijas komisijā ievēlēja: V. Zariņu, .G. : Liepiņu un. Maiju Žvirgzdi-ņu (visi TOronthO).
Nākošais kongress notiks Hamiltona. ■;: ^ ■ :
šis bija kongress bez hekvārdī-bas un neauglīgām debatēm. Visus jautājumus ajtrisināja īsi, pārdomāti un.lietišķi. Ar to jaunatne apliecināja savas dotības sabiedrisko ; lietu kārtošanā, nospraužot vadlīnijas apvienības turpmākām. darbam.
Torontļolātv. jaunatnes pulciņa «Lāpa rīkotā LNJAK kongresa balle pag.'sestdien bija pulcinājusi vairāk kā simts dēju un jaunības prieku mīļotāju, kuru vidū redzēja tikai ap desmit vecākas paaudzes ļaužu, .Sarīko-
Skats kongresa ballē: «Kongress dejo".
ll:i:iSl!ll{@!l!!iE
!:g2'iilSa'i:!iaiH!iSii.llESil'!^[Z:>i!!:Slill!@:i!l!e3ilE
Visi j. Kreiļa uzņ.
:ilil!Biil'IB!II1IBlll!IBi[;!!a!ili;Sllii:Bai;il<B!;iW
SiOlo spēlēs Imants Ramiņš. Svētdienas skola.
15. oktobrī, pīkst. 2 p.p. Trīsvienības baznīcā. Pēc dievkalpojuma kora rīkots vakars ar pro-grammu un kafijas galdu baznīcas sanāksmju telpās.
Māc. A. Briedis, 191 Ferris Rd., Toronto, tel. PL 7-2739.
Toronto Austrumu cv. - lut. latviešu draudzes dievkalpojumi notiek Sv. Barnaba baznīcā, 361 Dimforth Ave.
Hamiltonā, Latviešu ev. - lut. Kristus draudzē, 18 Victoria Avc. South, svētdien, š. g. 24. septem-" brī, pīkst. 5 p.p., dievkalpojums.
Ceturtdien, š. g. 28. septembrī, pīkst. .7 vakarā, 'jaunatnes jaunākās grupas stunda baznīcā.
Otavas latv. ev. - lut, Miera draudzē, Sv. Pētera ev. - lut. baznīcā, 400 Sparks St. . Svētdien, š. g. 1. oktobrī, pīkst. 4.00 p.p.. Pļaujas svētku cā evkal-pojunis. Piedalās mācītājs A. Putniņš no Milwaukee, Wis. Pēc dievkalpojuma apakšējās telpās draudzes vakars ar gleznu izlrozi un jaunatnes priekšnesumiem.
Ceturtdien, š. g. 5. oktobrī, pl. 7.00 vak. jaunatnes vecākās gru-pas stunda baznīcā. •
Ceturtdien, š, g^l2^.oktobrī, p.l. 7.00 vakarā jaunatnes jaUnākās grupas stunda baznīcā.
TORONTO BAPTISTTJ
draudzes dievkalpojumi svētdie-nās pl. 3 p.p. un trešdienās pl. 8 Bībeles vakari Walmer Ŗoad baznīcas telpās.
jums bija labi organizēts, tikai, žēl,par sabiedrības mazio. atsau-.j čību, un tā rīkotājiem nācās piemaksāt ap S60,-. Kā jau.tas «Lā-pas" • sarīkojumu tradicijāsiēgā^!
T0R0NTO ZINAS:
f Pārnesums no 2. Ipp.) Latviešu jaunatnes darba ko-
ģitāras priekšnesumu. '• .Austrumu ev. - lut. latviešu
jies, izpahka stinrāku dzērienu 1?^^  sanāksme, pag._ ceturtdien,' draudzes' vakarā, pēc dievkalpo-pauKa stiprāku azenenu ^       Raumas mājā piedalījās juma. piedalījās ap 120 draudzes
24 jaunieši. Sanāksme bijā b^^ fcčekļi. Pie dāmu komitejas klā-
gata; vērtīgām pārrunām, un tO tā kafijas galda tie pavadīja pār-ll^^L-^n^L""^.!.^^^ patīkamas, stun-
bufete,  un  balles viesi re^-. dināja  slāpes ar .«vieglajiem dzērieniem.    Ballehieku gars
bija   možs. un  atskanēja   ari Janvārī domāts īpašs sarīkrojums. das.   Dāmu lS)mrteTai'"dra^^^ pa dziesmai. Bija patīkami-vērot SSŽ^^^ SniS!,.^'^!?^"^'' f i''^^^^^ ^^^^ a^ S120,-.ienākumu: PrlcK. apstaroti LL^ēiču^n l^^^tl^^ jaunekļu sejas. Daudzi bija iera-^ saVu , vieglā žanra varieLē pro- Veltas meiti^jn^' rvZ. ont dusies n^ attālākiem latviešu cen- grammu   (dziesmas,   parodijas, ^^cT A'^ieSs^ is^ ' -triem^ Ar maz izņēmmniem ballē ~ ^u-      Moniku laSt Sa t
redzēja Visus kongresā, dalībnie- I^^^S^'^J^ f Lizas meitiņu   Salaulājis Ansi
kus,.Par.deju mūzilm rūpējās. J.'fSkkSSg^ni^ Valdmani-ar Juliānu Imerati.-
' ® Sv. Jāņa; .'draudzes; nenogurstošā dāmu komitej.as "darbiiiie.-ce un; kora ;priēksniece. Sofijā As-
izbraukūmu" uz Brantfordu uri cer uz kopas biedru plašu atsau-: čību.' Brauciens īpaši domāts ru-
Griķa -deju kapēlla; un. dejotājiem tā p,aiika. Balies laikā līdzšinējais LNJAK pr-dis v. Zariņš,
asistējot'.jaunie vēj M. Zandbargain
gresa piešķirtiD: zelta ņozīmi jau- .jaļ^^ājuSļic iepazīs^ p£ ņatnes apgāda ,,Ceļiiiieks". pado- .-i.^vātās telpas uzlabojuma- darbu mes pr-di Tālivaldi Ķr.oriberga. k-"ķulējumu,  ieskatus sniedza'
rīkotas dāmu komitejas darbinieču iniciatīvā, korim sveicot jubilāri ar korāli „Teici to Kungu".
'^'misijas loceklis N. Sebris. D. Sirsnīgus apsveikumu vārdus un rT,_;.:.___     « r,;,u__- xt;;,..x;;     vēlējumus; sacīja māc. A. Lūsis,
dāmu kromitejas pr-ce L. Lūsis,
Balles viesi . sumināja vīni:...]: ^ ...        „ „■, -.r-,
imidPTTi & fr,-     ^T^n nnv^tpi- Treijere un A.Zobens. Nakosasa-
lausiem. ■ A. Lusa. vadīta paistei ^^^^ oktobrī, liekas, jaUtā
guma deja yelt;es izpelnījās ..Z. un
lu izšķirs galīgi. Par delēgā-S. Miezīši. „Lāpas" .pr-ks E. Kal- = LNJAK kongresam izrau-niņš apsveica un .apveltīja zie- dzija A. Roni, U. Zommeri, V. Za-diem balles meiču izraudž-^^^^^^^ Sproģi, L. Rodi, L. Zun-togresa balies ^A^;;.^^^
mantu un viņa asistentiis /-i . ^ lībniekus ar kafiju un Aivars [galda pārrunās un tautas dzies-Smiltmeku uņ J. Roci» 'Staško uzjautrināja ar patīkamu ļmās. -
Saulaines p^ks A: Buka un jau-: nākā koriste I. Ancāne. Bija ziedi un balvas. Pēc tam sapulcēju-, šies kavējās pie jubilejas svinībām skaisti klātā, ziediem un sidraba krāsas  svecēm rotātā.
Māc. J. Prauliņš, 22 Academy St., Apt. 3, §t. Catharines, Ont. Tel. MU 5-5098.
Niagara* Fails (Ont.) latviešu ev. . lut. dr., anglikāņu Sv, Jāņa baznīcā, 580 Fortaģe Rd., 1. oktobrī, pl. 2 p.p.. Pļaujas svētku dievkalpojums ar dievgaldu. Māc. J. Prauliņš.
Sv. Katarīnes latv. ev. - M. draudzē. Kristus lut. baznīcā, 140 itussel Ave, 15, oktobrī, pl. 3.30 p. p.. Pļaujas svētku dievkalpo-jums ar dievgaldu. Dziesmu lapiņas. Māc. J, Prauliņš.
■ MONTREĀLĀ
Māc. Arturs Vflitkus, 343 Ros©. dale Ave., Montreal 28, P. Q., te!. liv 93224. Trīsvienības ev.-lut. latviešu draudzes Montreālā diev, kalpojumi notiek Jāņa ev.-lut. baznīcā, 4345 Marcil Ave.
Māc Viesturs šēfers, 45TI Co'Olbro^k Ave., Montreal 29, P. Q. Telef. 484-8304.
š. g. 1. oktobrī, pīkst. 2 p.p. Presbiteriaņu baznīcā dievkalpojums.
S. g. 8: oktobrī, pīkst. .11 no rīta. draudzes lauku īpašumā, Tērvetē Pļaujas ■ svētku' dievkalpojums. ,
Sv. Pāvila ev.-lut. latviešu drau, dzes Montreālā dievkalpojumi notiek Presbiteriaņu baznīcā, Hutchison un ¥iateur ielu stūrī,
Dievkalpojumi notiks Presbiteriaņu baznīcā, HutchisOņ un Viateur ielu stūrī.
Jaunieši, kas vēlas 1962. gada pavasari iesvētities, lūgti pieteikties pie draudzes mācītāja.