I
Sestdien, mi. g. 30. septembra, Mr. 78.
LATVIJA AMERIKĀ -
LAUUBU
liilatu un metīšu skaits
[apiro vadībā. izpētījusi apstāk-ps uz vietas. Antnoīpoiogu atzi-ledzlvotāji uzrāda labu ļeselibu un fizisku.attīstību. Ne^ ļkatoties uz biežajām laulībām sinsradnieku starpā, nav sasti':>-Dāmas . deģenerācijas, paziimes, ļiedz fiziski trūkumi. Nav ne pa-ļalitiķu,|ne garīgi slimo. ledzlvo-ļaji uzrāda fizisku izturību (no 30 cilvēkiem ap 24 sasni.edz 85— ^5 g, vecumu), un garīgu možu-m, kā arī-piemērošanās spējas, /ienā.di labi iekļaujoties kā ie-zimtb dzīves apstākļos, tā arī Piemērojoties balto civilizācijai jilse.tās.
,Antri5poiogi līdz ar to uzskata
/
jar pieradītu, ka jaukšanās ar me. /eroigāKu cilvēka Ijenefaius. Kā mūli CkrūsbDjumš
baltās rases .sa-no nerada maz-tipu, nedz de-
starp
pirgu un: ēzeliO uzskata īpar stip-Jiako dzīvnieku, tāpat šādā ratu, krustojumā radušies pēcnācē- . ļji - fiziski ■yisizWīgākie, ko vis-. jabāk raksturo pHijumi pie .Bra-ļzilijas Ģietīteiiem, kas radušies, portugāļu . felonistiem sajauoo-. ties ar. vietējieni indiāņiem un fnelnajiem. - ' • -Kopš JaunāsjJ'asaules atklāša-is, eiropiešu iļ'iramigranti kā ienvid-, tā Zietheļamerikā tur-fjna jaukto rašu laulībais. Balto m indiāņu pēcteči - metisi (vai-āk kā 30 milj.), un balto un nē-ieŗii ;ņēcnācēji - mulati; (vairāk cā 10 milj.) šobrīd: jau iztaisa ienu. sestļo- daļu no .pasaules [austrumu puslodes iedzīvotāju kopskaita. ■ ši tendence -tik spēcīga, ka^ neskatoties: uz Savienoto alstu likumiem, tikai ap 20% lašreīzējiem Amerikas nēģeriem : tīra melnās rases izcelsme. ; , Atliek jautājums, ' kādēļ gan, [ja tādi ir fakti, . vēl jopnojām laulības divu dažādo raša pi'eda-]-īgo starpā — it .sevišķi, -ja tie sabiedrībā pazīstami — izraisa , tik .milzīgas -pārrunas un komen-.. i.arus iprese, televīzijā, sabiedrī-bā? ■ Lai pieminam tikai melnādainās.' dejotājas Dorotī. Daridri- ; džas laulības ar restprana īpašnieku Džeku Denisona, vai nēģe-. ļŗu dziedunes Lenes Homes izieša-. nu pie orķestra vadītajā. Lenija deitona. Sabiedrisku „skandālu"; izraisījušas slavenā vijolnieka ^■ Jeihudi Menuehijia meitas apprecēšanas ar: ķiniešu pianistu -Pou T&rjngu ,tāpat kā britu bijušā fi-nanču ministrā Staforda Kripa meitas laulības ar Gānās valdības locekli, melnādaino Jāzepu Apia. Un kur vēl pagājušā gada noslēgtā laulība starp gaišmatai-,^ no zviedru: filmaktrisi Mai Britii UU: pusnēģeri -'puszīdu aktieri; Samu Dēvisu, kuŗu^ privātās dzīves iztirzājumi vpl šogad nav pa-un ' Holivudas
zuduši no avīžu tenku žurnālu i^i'ejām: •
ļ Aciinredzot baltās (un tāpat ; melnās un dzeltenās!) rases sirdsapziņa vai dziļākie: instinkti -- to var nosaukt,.kā vēlas — neatzīst un pretojas rasu jauk-. šanai kā; kaut kam negatīvam, savā ziņā it kā neatļautam, kai-: tīgam,un neattaisnojamam. ■ Jio ļ neapstrīdama patiesība ir- tā, ka. ■■• katrai rasei .no cilvēces pirmsā-. .kumiem nāk līdz cits mantojums, dažādas tradīcijas un dzīves iz-iPratne,. un instinkti runā dažādu-:' valodu.
; Tāpēc tikai daļēji var .pievieno^ [ties Senegalas republikas prezidentam Leopoldam SenghiOram,: '.kas, apprecējis francūzieti,. izteicies: „Rases atšķirībām maz nOr-zīmes. Svarīga ir vienāda izglītība un kultūras pakāpe laulāto starpā."
-1,
A
lE GADA SVĒTKI
Bostonas latviešu nams bez saimnieces "
šai vasarā es bieži aizgāju uz latviešu namu-Bostonā, ķo tautā sauc par Balto namu. Vienalga, svelme vai. lietus, kaut kas tur mani vilka. Gāju pētīt vecos Austruma, Mājas Viesa mēnešraksta. Tēvijas literārā pielikuma. Vērotāja, Domu, Vārda, Izglītības un Druvas mēnešraksta komplektus. Tie vēl nav novietoti skapjos, kā saiemti no likvidētās Bostonas latviešu palīdzi-
bēmus, kas še kādreiz nākuši latviešu skolā, .izstādēs, koncertos, bet tagad kaut kur pazuduši.
Es yēr,oju koka resno stumbru, kurā zīmējas dīvaini likteņa raksti, kas tbs var izlasīt? Pats stumbrs- atgādina ziloņa- kāju, resnu svina pelēku. Tik kluss ir šeit, ka ja būtu dzejnieks, droši vien rastos ļdzejoīis. Bet namam ir jau vēsture, Te 'Žīberga muzejs^ te pārnakšņo studente n'o
bas; bibliotēkas, šajos izdevumos Kalamazū, kamēr atrādīs mājvie-atrodu mūsu tautas dzīvi pirms tu: Harvardas Universitātes iņter-.50 -- 70 gadiem, kā 'tā virmoja'nātā. Te atbraucis grāmatsējējs Rīgā,- Jelgavā, Pēterpilī un Mas- i Zušmanis li^ galvaspilsētas, pakavā. Kā latvietis pamazām cēla ciemoties un; rast'jaunus-draū-galvu arvien augstāk! un augstāk. [ gus. Paraugies ļogbs, un tie at-. Cik daudz te ir materiālu tiem, sp,o.guļo 4 Latvijas prezidentu at-kas grib. rakstīt memuārus, vai tēlus,' ko gleznojis Jānis Lejiņš. apcerējumus par mūsu kultūras Nupat kā teātris atbraucis ;np attīstības; kāpnēm, šie sējumi. Ņujorkas; „Ja būtu "vēl ēdamais, dod daudz.- spēka un ticības tau- ļ varētu ' vēl: braukt"y- saka kāds tas nākotnei. Tie ir kā aizsērē-' priecīgs aktieris, kas stiepj deķOr juši avoti, kurus patīrot, virmu-' rācijas garāžā. Aktieriem labi gā-
ļ/D:tu un skalotos jauns ūdens. Bet kopš. Dieva mierā aizgājis vecais Bostonas Misiņš — Ro-. bērts Cers, bibliotēka vairs nedarbojas. Cera, tēvs pats aizgājis, līdz paņemot arī skapju atslēgas. Nu • vajadzēs jaunajam bibliotekāram lauzt katru durvi vaļā , . . Vēl tās ir ciet un gaida, ka varbūt kāds atnesīs Cera tēva atslēgu saišķi, kas līdz af viņa nāvi pazudis.
: Mūsu tautas sakari ar Ameri-; ku nav nemaz tik jauni, kā viens otrs iedomājamies. Jau: 1893. g. Austruma fcorepondents Miķelis Klusiņš (1847. 1904.), kā .viens no pirmajiem latviešu žurnālistiem, dodas uz Ameriku un savu ceļojumu plaši apraksta Aiistru-mā. CeļrOjums notiek sakara ar Amerikas 400 gadu atceri, kurai
jis Ņujorkā...
ALTS savus 43. gada svētkus atzīmēja klusībā, tā. ka tos var uzskatīt par klusiem gada svētkiem. • Priekšnieks V. Ļambergs šiD laiku salīdzina ar jūru, ar paisumu, un^ bēgumu.. Bēgums patlaban iestājies trimdinieku dzīvē, bet reiz nāks: arī paisums, Tēvija atskaņoja dziesmas, Kāds ipārti-cis pensionārs, pie galdiņa ēdot kūkas gabaliņu, teica: „Es tomēr gribu, lai maiii ipīšļi būtu aprakti dzimtenē— Kurzemē." :
Trimdinieki joprojām dzīvo domās savai tēvzemei,
.Latvieši varētu -būt priecīgi, ka pašiem nu ir savs nams, bet dzīve ir citāda. Sabiedriskam namam neviens negrib kalpot, tā ir piespiešanās, uzupurēšanās. Pēc 3 gadu darbrOšanāš namu . atstāj saimniece Marija, Ermansone. Nu ALTā vīriem atkal problēma, kur ņemt saimnieci? Atrast; cilvēkus, kaš būtu ar riiieru; strādāt biedrības namā, to: apitīrīt uzturēt kārtībā, ir grūta lieta. Problēma ir nopirkt namu, bet vēl lielāka priOļjlēma to apsaimniekot;
Gada svētkos vēl var piertiinēt, ka ALTS namā ir pretkomūnis-tiskais seminārs, kur katru pirmdienu māc: O. Blūmītis stāsta amerikāņiem par komunisma briesmām,. kā ari, iepazīstina ar cīņas metpdēm, ka- komunismu apturēt,. Blūmīša. Amerikāņu .iti-stitūt.s rīko sēriju .lekciju Ūžona
:PROFESORA FRīCA GlULBIA STIPENDIJU FONDA ZIŅOJUMS
Lai uzturētu Friča Gulbja piemiņu un viņa latviskos centim nus latvju jaunatnē, Studentu vienība Udums 1956. gadā nodibināja viņa vārdā nosauktu stipendiju fondu. _
Stipendijas mērķis ir, atbalstīt oti sekmīgus latvju studentus )rlvajā pasaulē, kas darbojas līdz arī latviešu sabiedriskā dzī--■ve.
■-Stipendijas lielumu nosaka ih gadus un 1961./62. mācības gadā 'tā ir $100,-, Ši stipendija ir neatmaksājama. ■, '. ■ .
Stipendiju piepra&ot, jāiesniedz šādas ziņas:.
a) īsa biogrāfija; b) Universitātes apstiprināts' pārskats par sekmēm iepriekšējā mācības gadā (1. kursa, studentiem, vidusskolas beigšanas apliecības apstiprināts : noraksts . atvieto sekmju pārskatu pai* ie-ipriēkšējo gadu); c)' infiOrniācija
pirdzinājums cīņu lauku
vīriem
mēnešraksta 4. numurs
_Ar lielu novēlošanos pie sa-ni beidzās kapt. A. Reinharda viem lasītājiem ieradies Dauga- stāsts — Ar Dievu, Kurzemīte. vas Vanagu Mēnešraksta cetur-Tie tautieši, kuri būs dzirdējuši tais numurs. No redakcijas pār- sirmo virsnieku stāstām par sa-stāvja paskaidrojuma uzzinām^ viem liktenīgajiem pārdzīvoju-ka šī novēlošanās izskaidrojama raiem, zinās, ka: šai stāstā tie atar spiesfuves nespēju darbus tēloti skopi un ipieticigi, veikt laikā;DVM iespiež A. Ozo- seko V.: Silājas dzeja„Lūgša-
lasītāju
liņā grāmatu apgāds un spiestuve Vācijā. Cerams, ka izdevēji būs parūpējušies par traucējumu novēršanu nākotnē.
na". V. Hazners rakstā pulkvedis Kārlis Aperats sumina un reizē raksturo šo taisno Am pašaizliedzīgo latviešu karavīru. Piedaloties trijos karos — par Latvijas brīvību viņš kritis Austrumu frontē, sedzot savas divīzijas atkāpšanos. R. Ekmaņis rakstā Ho-mo š.DVieticus — padomju cil-
LiD^lGS UZVĀRDS
Trimdas presē šad tad pieminēts kāds Padomijas konsulāta Stokholmā darbinieks, uzvārdā Lapiņš. Atļaujps laipni paskaid-j-dt, ka niinētā persona nav man radinieks, nedz pazīstams, -r-
Mag. iur. E. Lapiņš l KĀDA TAM sakarība?:.
Ceturtā numura titullapā Valža Krāslavieša dzeja „Vēstule kara draugam", s^ķp J.. Sudrabiņa „Mūsu ticība". Rakstnieks aicina trinidiniekus: Ne mirkli šaubām vai tukšiem prātojumiem, bet cīņas sparu, un upuŗņs prasa no mums tagadne, bet vēl vairāk nā-pār materiāliem apstākļiem, už-ļkotne. Laiks to prasa. Un no šīs rādot jau saņemtās stipendijā? atbildības neviens nav atbrīvos." ūn pabalstus; d) informācija par: A. Eglīša rakstā „Zem Viņas līdzdalību studentu un- latviešu. Majestātes karoga", stāstīts par crganizācij ās ■ e) divu , tautiešu | sardžu un transpiorta vienību dzī-
, vārdi: un. adreses, kas varētu'vi ..Vācijā.- Tanī. spilgti notēlots^ļ ta Brīvības cīņu chrēstomatija. •sniegt ziņās -par stipendijas.pie-,ka ŗpirmie: rekrūši no GēštachtasiPaziņota.pilna un galīga DVM īs-HēnkfOka namā ,kur kā pirmais, prasītāju. . _ . iUh Spakenbergas, dziedo. Nu ar lugu sacensības žūrijas komisija: 24; septembri runas Benjamiņš ■ Stipendijas pieprasītāju snieg-.ļ Dievu, Vidzemīte, izbraukuši uz !.Nodaļā Mūsu dzīve sniegti ap-rTifinv.; kādrPi7Piai<5Aqv krimfi^ tā infomacija netiks izpausta.-! sapulcēšanās" kazarmām un ka.'raksti par majora A. Alksnīša nSn naSSt^^ iesmedzaim līdz 196^^ Korhijas DV
nīstu partijas aiomatajs, bet ta, ^ jg. novembrim E.-Ķraulim, 369 ižceļopuši. aiz tālam Jūŗam. Par nodaļai, Jāņu vakars Almēlijā, gad SĪVS pretkomumsts; ļEllis Park Rd.,Toronto 3, Ca-..transporta vīru dzīvi- tuvāk pa- latviešu tautas tērpu demonstrē-Kad M.. Ermansone cēla Na-, nadā. .stāsta F. Neimanis. Ar šo numu- šana Bostonā, ASV un par lat-ci!3nālās: Operas ;gleznot,o attēlu ...^.^^^^^i^.^^,,^,,^^ __^i.».i viešu ārsta dzīvi un.darbu -zvied-
To vajadzētu noskaidrot LPB lielām un mazām valdēm: vai par goda biedru var palikt rakstnieki,, kuriem tik tuvas attieksmes ar Latvijas okupantu režī-' mu, ka to darbiis tur publicē desmitiem tūkstošiem eksemplā-
vēks, ar bagātu faktu materiālu
aprāda komunistu pūles izaudzi- ros un pēc tam pat īpaši pārfil-
nāt šādu cilvēku, reizē nākot pie atzinurna,..ka šī ir komunistu lielāka rīeveikssne. . .. v
Apskata E. Reisters piemin Latvijā r^irušo dzejnieku Jāni Medeni. Tālāk apskatīta grama-
jur^. ratos ,kāds putns■ sķābar-dē žēli iebrēcās: „Kur aiziet mūsu saimniecā?*^ Klusais laiks pagājis,, jo vasara Bostonā sabied-rišlii mirusi. Gaidisirn, kas būs rudeiii.';^■.■■ Osyalds Akmentiņš.
mē? Ir labi zināms, ka šādās filmās ielaiž komunistu tenden- . ces, .— pretrēli^iiozoš izteicienus, ironiju p^r nacionālismu im tml. Nav dzirdēts, ka no Mēness ezera puses pret to būtu atskanējuši kādi protesti. .'. . ;
Toronto preses kopas valdē ir ieņēmusi tieši pretēju viedokli un nostājusies pret šādu izdarību ■ atmaskošanu. Vai tai pašai nevajadzētu patīrīt gaisu.un apskatīties, kas atrodas šādas izrīcības aizmugurē? .. Vēl jāatzīmē: Pēc tam, kad Latvijā Amerikā bija , ievietots raksts Pagātnes vētras
„JtJ& BIJĀT LABĀ FORMĀ!";
i Pārnesums lio i.lpp.) vēsturē ir daži desmit gadi ar citādām robežām un pat neatkarīgām valstīm šajās „ vēsturiska jās uņ legālajās interesēs,". Nto visas lieliskā stilā teiktās runas skaidrs, jau tagad,.ka Rietumvā-cijas ■ armiju neapbruņos ar
Grāmatu apgādjs ,,Inianta". tas; Cēsis, Amata, Siguldā/ Ogre atomieročiem. Bet hez atomiēro-(īpašņieks I. Reitmanis Ķopen- u.t.t: Kad nu esmu'šīs ļoti pazīs- čiēm vācu karavīrs var būt tikai
ru armijā.. Seko Rietumvācijas i^vētriņas, sākās Rīgas_ preses nv ««lirtoiiims un vp«i:inp.«; rpriak- (Bzimtenes Balss) pastiprināti
uzbrukumi Latvij ai Amerika. Rodas jautājums, kāda tam visam ir kopsakarība un kas vada
Dv salidojums un. vēstules redāk cijai, DV jubilāri un chronika. Daugavas Vanagu Mēnešrakstā
JAUNS^ MaĢIBAS līdzeklis-
pirmais piekrita brīvpilsētai Ber- 'ir ĻaĶijas .cīnītāju žurnāls, pa^ līnei,.uņ vēlāk tļo noliedza. "
Nedefinējot, . kādas ir „mūsu neaizkaramās tiesības Berlīnē",
hagenā) šinī vasarā izdevis jaunu ļoti vērtīgu mācības līdzekli latviešu bērniem,, kas reizē va? noderēt, ari jaunatnei un pat vecākajai paaudzei. Tā;ir saliekama Latvijas karte,: kio, pirmo reizi laida apgrozībā jaunatnes fcon-. gresā, š. g.: augustā Dānijā, sa rikiojot: sacensības.- .
rīkota pasaules izstāde Čikāgā. Kad Klusiņš aŗ krievu žurnālistu grupu ierodas galvaspilsētā, viņš saka, ka Baltais nams nav nemaz tik liels — dažam krievu muižniekam pils daudz lileāka,
nekā ASV prezidentam. Čikāgas ..-^ijuā. ^ala^ rtn ir daudz)
izstāde bijusi ļoti iespaidīga un ievISSpapS^las^^^^^^^^^^^^^
tur pirmo reizi piedalījušies ari redzama daļa Latvijas kartes.
latvieši ar saviem izstrādāju- Kad nu es vēlos salikt no kasti-.
miem, piem., bijuši Kuzņecova tē esošām Latvijas kartes daļi-
kristam, bet no māksliniekiem ■ ^ām pašu karti, es ņemu tās pa
Tfiiiic PpdPrc: i7c^ādiii^ ^avii pIpz- ^^^"^^ un lieku UZ galdā. .Piem., Juhjs Feders izstādījis savu glez ^^^^ gadījusies daļiņa, kur rak-
nu „Mana vasaras maja', kas g^^^g -ŗj^g (a) dib. 1201." Ahā,
faktiski piederējusi Pēterpilš tai vajagā būt, Rīgai (trūkstošais
mākslas .muzejam, šajā izstādē;a burts ir.uz citas, daļiņas krēi-
tedhniskuš darbus veicis ari kāds sajā malā). Kur tā jāliek — ap-
-cits'latvietis - Amerikas latvie- mēram kartes -vidii. Tad.ņemu
tāmās vietas novietojis, mēģinu .^lielgabalu barība'.', kā atzinis pievienot citas, mazā-k zināmas,^ ^(jenauers. Tāpat— ir gan uz-
Jaunatnes dienās Dānijā kāda :nekas nav teikts ;par Austrumvā-Vāeijā dzīvojošā „meitā" Regi- cijas Tif>"+7,išanu. Nav Batmkts. naPelsis šo: kārti salika 25 mi-
šu tēvs — Jēkabs Zībergs.
„Baltā nalma" dārzā
Latviešu
zied kl'inģerites, puķu zirnīši. Lielā skabarde pa desmit ga^ diem, kopš nams pieder ALtam, izplētuši zarus līdz pašai ielai. Ak, kāds jauks vēsums karstās dienās zem tās!
mēram kartēs vidū. Tad citus gabaliņus: Saulkrasti, Car-. nikāva, (V)ecāķi, — šīs vietas, labi zinām, ir Vidzemes jūrmalā. RDJa —V ^.Kurzemes jūrmalā;: Ventspils \— arī ļoti: pazīstama vieta, .Piltene, Usm(a) — netālu: no Ventspils,. Kūidīga, Ydole no Piltenes uz augšu, Pāvilosta ■Ventspili un
^. . jūrmalā starp ™
Bet simboliskais Liepāju, Miķelbāka-- Kurzemes koks it kā grib ar saviem pirk- jūrmalā, turpat netālu Dundaga štiem. sasniegt izklīdušos latvju j u.t.t. Tad vēl labi zināmas vie-
OJ Iedzerot indiy Melburnā pai-rtāvibu izdarījis 38 g. v. Andrejs Dzerkalis. Pēc atstātās vēstules
tčijā sarīĶojumā 21. oktobrī, Noŗt-kotēs pilsētas namā, Melburnā.
Melburnas priekšpilsētā Jare-
nūtēs untā izpelnījās pirmio. vietu, .Zviedrijā dzīvojiDŠais 11 gadu gveca.is, Dainis Drāviņš — 34-miņ., 'Vācijā dzīvojošais Helrnuts Grīnvalds — 36 min. u.t.t. Tas ir. patiesi paveikts pavisani ātrā laikā, ūn.es.domāju, ka šiem^sacensībā uzvarētājiem tik labi ša sniegumi bijuši :tikai tāpēc, ka viņi būs daudz pie Latvijas kartes kavējušies agrāk un savu tēvu zemi vērbjuši tā, ka tā viņiem labi iespied.ūsies' atmiņā... Tādi jaunieši tēvu zemei nezudīs..'
Jārūpējas, lai ^tadū būtu. vairāk. To var. sekmēt šī saliekamā Latvijas:karte, par kuras izdpša-:nu apgādam „imanta" jāsa;ka paldies.'
.".P..-A. .
■ KOMŪMŠTU ■ IESPIEŠANĀS ;
,.SKOLĀS:
. „THE .COMMUNIŠTS AND '.,: THE SČHOOLS'^ by::B<fe W. iveŗsen, Hārcoiirt, Brace and Go. (K^ādā — Longimians, Gre^ & Oo) izdevums, 423 Ipp.
vKopš lielinieku apvērsuma Krievij ā Amerikas skolas ir bijis ļoti kārdinošs mērķis komunistu infiltrācijai, kas neatlaidīgi turpināta gandrīz piecdesmiit gadu ar lielākiem vai mazākiem pānār kūmiem. Autors .pperē ar faktiem, atmaskojot vīriešus un sievietes, kas ; mēģināja/ pārņemt skoKptāju arodbiedrību, lai iesais-
a 1^ 0 apdari mi^SiŽ^^^'^^ kampaņu pret laikrakstu, kas raklmlSa palSēs^S^^i^^ gurstošajiem redakcijas koUēģi-
neatzīšanu.: ... Nav pateiktSj ka Rietumvācijai ■ jārēķinājas ar realitātēm un jāsamierinās ar Vācijas sadalīšanu, kā to pateica Kenedijā personīgais, ipārstāvis Berlīnē ģ:en. Klejs> bet tas nav ari' atsaukts, kaut tā bija jādara, ja Klejs tiešām būtu runājis nepatiesību. Bijā jāatsauc ne vien Kleja teiktais,: bet ari pats Klejs, ķūŗš Vāeij.ā 24 stundu: laikā pa-, spējis kļūt no varoņa par nicina-, tako amerikāni. Ja paŗ Kenedijā runu. varētu vēl teikt,., kā neprotam: to lasīt un^tiesaprotam, un kenedijam pierakstītu tikai mēles ipaslīdiešanu, kas nav šī citkārt piesardzīgā vīra raksturā, tad nekā ar prezidenta stiprajiem vārdiem nav savienojama vēl trešā Berlīnes situācijas raksturotāja senatora H. Humfrija runa senātā par „give and take" sarunās ar. komunistiem. Saru^ nas par saņemšanu un došanu nevarot apzīmēt par piekāpšanos un padjošanos, ja tās: nopietni d> mātas. Cik nopietni Ohruščevs domā kaut ko dot,-jau pieredzēts. Humfrijs /ir senātā vairākuma Jideŗa senatora Mansfilda palīgs, tā paša senatora, kurš kādreiz
aniEsiiiimiMiļiiiBiainiiiiBiiiia
nav arī varonība lielīties aizstāvēt tās visiem līdzekļiem. Ļoti labi zinātāji pareģo maiņu Sav. Valstu ārpolitikā. Senātores Smith un citu runas tās pamatā,' Bet maz runā par Einopu, kur lietas jau nokārtotas. „Jūs šodien bijāt ļoti labā iormā," bija teicis Gromikļo Kenedijam pēc runas. Neliekas, ka tā būtu bijusi tikai pieklājības frāze. Vašingtonā, 1961. g. 27. septembri
J. SUkšāns
jas darbiniekiem;
K. Zemdega.
VAI LAIKRAKSTU
ārtīgi?
Vai esat nokārtojuši ^b0 ne Irie rit u?
ko nedrīkstēja' noklusēt?
J. K., Bnfldinā, N.Y.
NEBAIDĀS ŪN NEKAUNAS.'..
CITL GUĻ,: CITI KUĻ,
grūti spriest par pašnāvības i©- viUē garāmbraucošs, iereibušu ^ tītu lielinieku revolūcija veic^^^^^ musbem. Aizgājēju, kam Melbp- jaiiniešu vadīts, auto nogalinājisļšariaš darbā, kas mudinājuši bērnā nav piederīgo, izvadīja mac.^-io„,,¥s«; vīP^^ļn..,*!» . _r ...
'48
g. V. Jāni Treigutu. j ļus uz ietvēm, apakaŗojuši skau-
Zviedrijā:'i.'g. 20. septembri'tu; kust^^ un mudinājuši jau-doe> Kārlis Zīverts. : inathi pieslieties: komunistu no-
E. Kociņš. Pēdējā gaitā bjja ii kai 5 bērinieki, to vidū DV Mel
aTSm SMLl,- N^rvē^ Mtu «as kopā cīnījās Latviešu'leģiona 19. ļloceklis Terje B&Isruds par sek-divīzijas 44. pulkā, Kurzemē. A. mēm žurnālistikā pag. gadā sa-B'zerkali tur smagi kontuzēja un ņēma 5000 kronu godalgu, fcuŗu V. Ķirps viņam vēlāk izgādaga viņš noziedoja divu Norvēģijā Rietumvācijas valdības kara in- dzīvojošo baltiešu jauniešu aka-validu pabalstu. Aizgājējs strā- dēmisķās izglītības atbalstīšanai, dāja armijās dienestā, un Mel- Izvēle kritusi uz mūsu jaunieti burnā dzīvoja tikai pēdējos 8 Tamāru Zariņu un iganieti Heli
Mīda; Tās saņēmšas minēto summu studiju turpināšanai. Tamāra ir mirušā Dr. Zariņa meita un Oslo' universitātē studēs filoloģiju. Tamāra arī akta-vi piedalās Ēiroi^s latvis
Lauku idille Padomju Latvijā.
gis zīmējums patapināts no Cīņas", kurā paši okupanti gaužās par fcolcboznieku atpalicību ražas novākšanā. Nerio. pļautā labība izdSgst uz lauka.
mēnešus.
la Bauskas kādreizējais grāmatu veikala īpašnieks, kas pēc tam Latviešu leģionā cīnījies pret hoļševikie'm un tur smagi ievainots, šinīs dienās kļuva 50 g. vecs. Tas ir Ziedonis Rītiņš Melburnā. Viņš, dzimis rīdzinieks, tagad strādā stiklu rūpniecāibā Bervudā un rūpējas par šeit, Austrālijā nodibināt® ģimenes dzīvi.
S Prāv. A. Grosbacha aprūpētā Melburnas : ev.-lut. latviešu draudze 18 dienās savākusi £645:18 rS slimā latviešu zēna Jāņa Mačāna ārstēšanai Naudu, pēc šim nolūkam izsludinātas akcijas, ziedoja minētās dratt dzes locekļi.
H Rasma Hartmane, Ērika Sto* kāne, Elza; Buivide, HermSne Ķiploka, _AJna Jurjāne, Velta Melkuse, Ērika Šrilite Hermī. ne Oļeinikova ir tēMājas Ernas Lēmanes uzrakstītajai lugai, lot-Melburnas ev.-M. latviešu dratif dzes dāmas izrādīs savā gadskār-
tu gaitas. Dažreiz disciplinēta ko^ mūnistu studentu grupa :ir mēģinājusi arī ietekmēt skolotājus — dažus skolotājus komunistiem rekrutējuši skolnieki, un ne otrā-•di! ■ '
Grāmata attēlio arī agrās dros-, migās pretkoniūnisma cīņas vadītājus, līdzīgus Donam Djuve-j am; Tā pastāsta par studentiem, kas ieguva savu pplītisko izglītību, pateicīDties savām sekmīgām kampaņām pret komunistu domi-nūš rakstīt marksistiskus sauk-
var turpināties,
LATVIJA AMERIKĀ
PĀRSTĀVIS CIKAGĀ
¥. hermane
368 HEINE ST., ELGIŅ, XLL., USA.
jaunatnes apvieiūibās pasālkur ļ^^^-^lļ^;. raos... :'v
a ASV kara akadēmijā ar šo gadu iestājies studēt Valdis Bērziņš n© Mičige Valža viecā>-ki bijuši Latvijā lauksaimnieki Kārļu pagastā.
D Austrālijāy valsts elektrības uzņēittuims Sidnejā sūta inženieri V. KoŠkiniu uz 1 gadu U!Z Aia-glijtu papildināties britu rūprif-cās. V. Koškins ieradīsies Anglijā gada beigās.
ffl Teoloģijas licenciāte O^'ffi Goba jaii apmi divUs gadus atpakaļ devās misipnāres darbā Indijā un darbojas Žiiemeļindi-,tā, Masuri apgabalā kā skolotāja pie 23 meiteiīēm. šā gadā decembri viņa nodomājusi pārcelties uz kādu misijas stacjlju Bachraichās apgabalā. OtiŪjai Gobai Kanādā Tcronto dzīvo brālis, būvuzņēmējs Goba usi māsa Lūcija. ?
0 Cēas miris koru diriģents, vijolnieks, mūzikas paidāgoģs uņ komponists Kārlis Veilands. Viņš noorganizējis 1948. gadā Cē-sīs simfonisko orķestri, pats sa^ rakstījis mūziku „InduUm im Ārijai", kā āri Gēsu svītu im citas kcpipOzīcijas.:;,
Grāmatā aprakstīti āri ļ patriotiskie skolotāji, administrā-toiri, un .zinātnieki, kas sekmīgi cīnījušies pre^ komunismu un par demokrātiju.
MARKSilSMS NO^ AMERIKAS ^ :VIEDOKĻA. ■ V :'
«Maņdsm: The View f rom America" by Glintota Rjossiter, Hārodurt, Brace & Co.( Kanādā ~ īibngraans, Green & O. izdevums. 338 1. p.
Autors, ķas ir viens no. Amerikas prominentākiem administratīvo tiesu pētniekiem, nesaudzīgi kritizē Marksa mācību par cilvēka dabu, sabiedrību, valdību, un :Vēsturi.
Vai ir patiesība, ka marksisti, uzskata cilvēku par uzlabojamu, sabiedrību par utopiju, marksistu vadību par nemaldīgu un ka vēsture strādā viņu labā? Ko pa-tiesībā nozīmē dialektiskais ma-teriālisnis? Kas ir šīs doktrinas, kas bauda tik daudzu miljonu lojalitāti, īstā dabā. un saturs? Kādas ir lielo marksistu: Marksa, - Engelša, Trocķa, ' Staļina, Čhruščeva, Mao ūn citu mācības — un kāda ir to hozime tagad? Viņš arī kritizē;Marksa mācī-
@ Svētdien, 24. septembrī, . pēc bērnu dievkalpojuma' BronksaS Sv.' Tonia baznīcas apakšējā zālē notika, bērnu; vasaras nometnes piektais periods, skolotāju A. Lejiņas .nn M. Petersones vadībā. To rīkoja vismazākiem. bērniem^ kas nometnei vēl. par maziem.; Dziesmās,. iptaļās un-sacensības mazajiem ātri pagāja laiks, bet sarīkojuma, beigās M. Lucāne pacienāja visus ar saldējumu. Piedalījās ap 30 bērnu,
® Ņujorkas apvienotās organizāciju padomes sarīkojumu korr dinācijās vadītājs Ķ. Balodis ziņo, kā sarīkojumus pagaidām pieteikusi tikai .DV organizācija.
® Ņujiorķa? jaunatnes pulciņa Sanāksme notika pag. svētdien draudzes namā; Mācītājs r. Zariņš ievadrunā atgādiņāj a, ■ ka
bu no Amerikas demokrātisko tradīciju viedokļa un izskaidro^ kāpēc amerikāņiem marksistu komunisms izliekas kā ticība, kas nav dibināta vis uz pārbaudītas patiesības klints, bet uz smiltīm.
Tās ir skaidrs^ apraksts idejai, kas — visdažādākos aizplīvuro-jumos — vēl arvien ir, varens spēks visas pasaules zemēs, ši grāmata noderēs intelliģentam amerikāniin; lai pilnīgi iepazītos ar- šo naidīgo īedeoioģiju.. ;
..■A.-Kalns. :
•aiinathes uzdevums ir darboties Ori viņš , ar Gitu Nodievs un 'baznīcas vārdā. Sarīkojuma ot- Ivars Grīviņš ar Nansiju: Reid,. rā daļā izrādīja Brukliņas.ban-1.0 Ja apdr,ašināšanas; sabiedrībās kū savienības krāsu filmu par saka: „Jūs neesat, tik bagāti, lai Dienvidameriku, rādot dabu, cii- neapdrošinātos", tad sava taisnī-vēkus un to nodarbošanos. ! ba tām. Spilgtu piemēru rāda ši-Pulciņa priekšnieks Gatiņšnīs dienās notikušais negadīiu!ins. Lācis stāstīja par pavadīto-va- kad tautietis O. auto katastrofā saru un .nākotnes^ nodomiem, sadauzījis ņe tikai savu samērā Sarīkojumu noslēdza modernas ļ jauno-mašīnu tā, kā tā vairs nav -un tautiskāk dejas.. Apmeklētāju iab,ojama, : bet sadursmē cietusi
arī otra.mašīna ,kuŗas īpašnie"ks ievadījis: tiesas' prasību, jo par vainīgu negadījuma -uzskatā mū-tu.. tautieti. Vienīgā nelaimes laime — paši braucēji nav cietuši:
bija ap 50.
BERKELEJA, CALIF. ,
6) žiemeļkalifomijas Latviešu biedrības papildsfcola uzsākusi jauno mācības gadu. Gaidīti visi tie bērni, kas latviešu skola vēl līdz šim nav gājuši un ari jauni bērnu dārza skolēni.
■ burlingama, calif.. .
ASV baznīcās;
Ņujorkas ev.-lut draudzē Svētdien, 1. oktobrī, pl. 2 p.p., Betlemes baznīcā, dievkalprO-
© Dievkalpojums mācītāja G. Kness-Knezinska vadībā,. Luthe-ran Chiirch of the Gopd Shepherd,
301 Burlingame Ave., notiks ses|- Vašingtjohā, Mūsu Pestītāja bāz-
Cepuri nost pret pareizās,, atklātās valodas paudējiem mūsu ■ laikraksta slejās, atmaskojot" Maskavas miesnieku lieluzņēmu- , ma un vergu tirgotāju dažādos paņēmienus, kiombinācijas, variācijas, — machinācijas. Tautiešiem, kam šīs lietas nav skaidras, silti ieteicams izlasīt mūsu -vecvecā patriiOtaEdv. Medņa, J. Grodņa, L. Ōzolkalnes, A.- Vilka u. c. rakstus; žēl, ka arī ameri-, kāņi un kanādieši tos nevar lāi sīt, pie ASV valdības gan pastāv iestādījums, kas iepazīstina valdību ari ar svešvalodās iespiestiem rakstiem.ja to saturs ievē. rojams. —
E. Ļ., Gr. Rapids, Micih.
PALDIES!
.Ar interesi sekoju šīs avīzes; polemikai par Jaunsudrabinu. Kā redzams, vēstuļu rakstītāji ^ nostājušies pret vietēj ās preses ;. kopas viedokli un atklājuši vie- : nu ,otru līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmu „sīkumu" par To-r,onto;kopas„goda biedru". NUpat -aiz intereses izlasīju J.J. rakstīto vēstuļu sakopojumu „Tā munis iet", kas aptver desmit gadu posmu Cno 1944.-1954. g.). Ko rakstījis rakstnieks, nav zināms, bet no vairākām viņam sūtītām vēstulēm noprotams, ka J. J. ir ari bezdievis. Tad jau nu- ir viss kā
Maii nav saprotama Toronto latv. preses kopas darbība. Cik noprotams, tā grib turpināt Lat-; vijas biedrības tradīcijas. Tiktāl būtu labi. Bet Latvijas laikā Preses biedrībā par biedriem uzņēma tikai profesionālus žurnālistus un raksIniekusr-PreseS bied-jībai-tādāTkārtā bija tiešs: sakars ar laikrakstu redakcijām un žurnālistiem. Biedrības priekšnieks Jūlijs Druva pats bija liela die-; nas laikraksta redaktors (Brivā i Zeme). Toronto presesJtopai. nav gandrīz nekāda tieša.sakara ar, redakcijām, un tās valdes locekļi pelna maizi citā darbā. Ne Lai-, ka pārstāvis Tor3nto, near! Latvijas Amerikā redaktors nav pat šīs kopas biedri. Kopas valde izņemot pr-ci Birutu . Senkēviču, darbojas personas ;kuŗas Latvijas laiķā presē bija maz, vai nemaz oazīsfcamas. Bet neraugoties uz visu to, kopas valde piešķīrusi sev tiesības nostāties soģa lomā ļ un strostot' laikrakstu redakcijas... konkrētā gadījumā Latviju Amerikā. Daugavas Vanagu organizācija ar savu laikrakstu ir latviešu organizācija, kas reģistrēta Kanādā, ko par vietējio preses kopu nevar teikt. Bet sievām; lielas dūšas. .
Vai darbīgajām dāmām nebūtu labāk savu enerģiju ierobežot tikai ar Preses baļļu rikošanu un dzejoļu lasīšanu, ^ tad atkristu viena otrā sāblamešanās nopiet-sabiedrības priekšā. Liels
jums, mac. R. Zariņš, pēc tam
Bruklinas skolas vecāku sapulcel^^s, , , .. , un A, Zvejnieka; filma par mūsu'paldies La^^ mazskautu nometni; pl. 2 Port ' -i——*......- «
dien, š. g. 14. oktobrī^ pl. .7.15 vā- {nicā,- māc. O. Gulbis; pl. 5 vak.,
karā Māc. G. Kness-Knezinska adrese:; 411 — 51. ielā Oaklan-dē 9. Tālr. OL 3-0840.
: ; OAKLAND, CAOF.;
© Grāmattirgotājs Jānis Za-baks ir mainījis savu uzvārdu un tagad saucās Jānis Zītars.
(D Čikāgas mākslas institūta audzēkņa Jāņa Ŗinkūša pirmā gleznu skate notika no 16.—23. septembrim Latviešu biedrības namā. Viņā 23 izstādītos darbus skatījušas vairāk kā 200 personās, no kurām samērā liels skaits amerikāņu. Skati atklāja Latviešu b-baš pr-ks J. Grotēns, uzrunu teica māksi. A. SildēgS, pie kura jaunais gleznotājs ari mācījies. . : ' _.
(D 23, sept. salaulāti Gunārs
Bronksas Sv. Toma baznīcā, māc. A. Ozols; pēc tam Toronto dziesmu svētku ainas gaismas bildēs un dejas un rotaļas, jaunatnei' rīko Bronksas jauniešu koris .un tautas, deju ansamblis Trejdek-snis. ■
Pļaujās svētki svētdien, 8. 6k,-tobrī, pl. 9,15 BriOnksas Sv. Toma baznīcā ar dievgaldu, māc. A. Ozols, s(5lists;' pl. 1 dienā, Pri-portas Kristus bazmcā ar dievgaldu, māc. O. Gulbis; pl. 2 dienā, Betlemes baznīcā, māc. R. Zariņš, dievgalds, soliste, pie ērģelēm Bruno Skulte; ipec tam
jai par skaidro nostāju un" atklās to valodu!
J. M., RiomiPndhiUā, Ont.
dāmu komitejas rīkots draudzes vakars pie klātieni galdiem ar programmu. Piedalās Ēriks Rais-ters ār dzejām un Trejdeksnis ar dejām. Dievkalpojums Džamaikā pārcelts uz 22. oktobri.' Dienvidkalifomijas latv. ev, •
Jut, draudzē dievkalpojunii oktol> ri draudzes baznīcā,-2450' Grif fin Ave., L. A. • 31.
8. oktobri, pīkst. 11.00, Plaujaa svētku dievkalpojums, māc. E. Cāune. Pīkst. 12.00 ārkārtas pilnsapulce dievnamā. Pīkst. 12.49 Pļaujās svētku sarīkojums draudzes zālē. Referāts, kafijas galda iPriekšnesumi.
Čikāgas latv, ev.-lut. diaudze, 5015 W. Ferdinand St. 1. oktobri, pl. 10 bērnu dievkalpojums un svētdienas skola. Pl. 11 Pļaujās svētku dievkalpojums ar dievg. Viesis mācītājs Dr. theol Kārlis Bilzens un A. Rauteņšilds. Draudzes koris Ed. Strautmaņa vad. Pl. 12:30 K.' Bilzena ' referāts:; „Kristus apliecināšana — dzīvās baznīcas dzīvība".