g — liATVUA AMERIKĀ    : , Sestdien, 1S61. gads 7. oktobrī. Nr. 8Q.
MEMBER TORONTO REAL EŠTATE BOARD
Birojā: h6 5-7527. 10 6-5024.
j^^iflī^N^Em^ PH^eTAS RAJONOS.
1:
ST/CIAIR-BATHURST: 7 istabu atse-^^^^^^ , 5 istabu atsevišķs   ^iška dubultķieģeļu māja ar iebraucamo ceļu
dubultķieģeu bungalovs, eļļas apkure, moder- 'garāžu, ūdens^ - eUas apkure, modema na virtuve, vannas ^^taba^iebraucaina^ cels virtuve, vannas istabai Profesionāli izb^^^^^^ un garāža. Iemaksa $2.000,-  , atpūtas.telpa pagrabā. Iemaksa^4.OOOr "
DANFORTH - BRODVIEWv 6 istabu du-bultķieģeļu māja, eļļas apkure, 2 virtuves, vannas istaba, iebraucamais ceļš un garāža.-Cena $1ļ500,-.^^^^^^^^ , ;
sagādājam iztrūkstošo naud iemaksām par zemiem procentiem.
f'ēkšņi no^ mums šļķiries
dzimis 1903. :gada 8; septembrī, Valmierā,
miris 1961. gada 3. oktobrī.
l ,KāM, atņēmi MīlaMrāa teicējvrm.:.
^-   Dz?iļās:: sērās^ SIEVA,: MErrA:-OT .PpDERIGIE.:
Gilvēku medības pa namu jumtiem un šāvieni pāri 2onu robežām.
oktobrī. Austrumu
un rietiiriiļi Berlīnes policistu starpa notika apšaudīsaiiās, kad austrumnieki vajāja . brīvību meklējušos; vāciešus, kūri izmantoja pat namu jumtus, lai pāri .tiem nokļūtu rietumos. Kāds bēglis nogāzās no; sešstāvu nama jumta, dabūdams galu uz ;yietaš.-.
Bernauer ielā zonu riobeža stiepjas tieši gar i^las austrumu puses namu sieiiu, tā, kā pati iela un abasietves paliek rietumu pusē. Visu laiku šis apstāk-
lis iedzīviotājiem nekādas neēr-^ mies uz austrumu puses naniu
(Pārnesums no 1. Ipp.)
pēdējais arī! pašreiz nodarbināts ekspedīcij ā. No pirmaj ām ■ dienām, laikraksta aplauzēja darbu nenogurstoši un apzinīgi veic A, Vestf āls. Ķā mašīnburtiicis 6 gardus darbojies V. Zeltiņš un tikpat Ilgi, Av BiOgdans. P. Beķere kā mašīnbīirtlice strādā jau no pirmājim laikraksta dienām. Ķā • atvietotāji burtliču darbā īsākus periodus bijuši nodarbināti E. Zariņš un A. Freimanis..
Laikraksta ekspedīcijas daļā ilgāku laiku bija nodarbinātas A. Rūdlapa, ž. Mangale; V. Gailīte, Ē. Deklava un E, Medne bet tagad strādā, vēl M. Vilka, A.. ūd-re, A^ Līdeks U.C. Apgāda trans-pprta darbā, kalpojis A. Roze, vēlāk V. Mukts, bet tagad: J. Miškins. . .     o ;.
Plašs ir līdzstrādnieku tīkls, ■ kas : darb:jas lielākos latviešu centros.. Kuplajā līdzstrādnieku saimē laikraksts ap sevi pulcina zinātniekus, vēsturniekus, māksliniekus, kultūras un organizāciju darbiniekus, bij. karavīrus un aa,r.c.au iprofesiju, pāstāvjus. mui&tās rindās, lasītāju
■ Gubiņā, Ļ: pzolkalne, T.; Kiū-ķa/ M.:Kjorie-Bal^^ Avo-ļ tiņa, māc. A. Lūsis> māc. A. VoitkUs, māc. A; čops,; māc; A. Briedis, māc. R. Ekšteins, māC; J;'Prauliņš,• Dr. B. Kokins,: (prāv.: A. Sknodelis, prof. A. Dreimanis,; F*. Dfeimanis, proj!^ V. BurkeVicš,i V. Upeslācis, k. Vētra, T. :Ķe^ niņš, J. Cīrulis, A. ļPurvs, Dz. Preimanis, A.' Kundrats, M. Lor-bergs, K. Sidars, H. Mercs, A. Kanbergs, M. Kroņleja, ž. Krādziņš, M. dzola, I. Batraks, T. PUisāns, A. Silgailis, K. Tir-zitis, N.. Būlmanis, V. Tomsons, A.Svenne, J-. Gmdnis, J. Lejiņš, J. Grīslis, Ed. Dzenis, Ed. Keišš, J. Zuntaks, J. Niedra, K. Laz-
,MIEMi
Ej-imi negrib dzirdēt atbruņošanās rum^
, Maskava^ 4. oktobrī. Bariņš dīvainu cilvēku^ sauktu miera gājēji'V to starpā 13 nb ASV, ieradās Maskavā, noslēdzot pirms desmit .mēnešiem Sanfrancisko uzsākto miera propagandās gā-jienu. šo savādnieku nolūks bija aicināt krievu tautu uz atbru-ņošanos un atomu ieroču produkcijas un izmēģināšanas izbeigšanu. Maskavas Sarkanā laukumā tie ieradās, nesdami plakātus ar saukļiem: „Aicinām visas tautas atteikties no atomu ieročiem!" u. .t. t.   Liels bija
diņš, P, Treijers, E. Znotiņa-Kal- ..   - . .
niņa, I. Purva, B. Pope, A. Krū- "censoņu" pārsteigums un vilsa-mājs(Drosmiņš), māc. K. Kam- milicija t.os nepielaida
pe, J. Saliņš, I. Jankovskis,'O., ^^^^^Pf^ l??^^^^^^^^ Krādziņš, M. Ozolo, I.- Batraks,
:L,i.uZ-:ji.inasanai,
J. Gailītis,' Alb. Kalniņš; Aleks. Kakliņš, J. Liģeris, I. Sakss, E. Šķobe, G. Gubiņš, Ji Pālens,, E. šteinihards, A. Nulītis, .J. Rio-ais, I.. Skrastiņš, L.. .Līdums, J. Zariņš,. L. Goba, V. Mukts, Z. Šuriņš, E. Treilons, A. Stašans,
minēti laikrak-;0. Perro,J. Mežaks, N. Lideks,
siix liazstradnieki dažādās zemēs, ■ Vācijā — ardhibīskaps T. Grin bergs, prof. E. Blese,:Pi Ērmanisi V. Škaistlauks, J. Sudrabiņš, A. Sppģis Raits Ritums, A. Eglītis, Ž. Unams, māc. J. Romāns, Vj Bračfco u. c.   . :
Zviedrijiu. — Z.. Mauriņa, K. Ijobe,- Ed. ISčalbbvs,' A. Kroders, A.Puķj[tis,J. Sviestiņš u. c.
Angliiā P. Aigars, J. An-drups, J. Prišvalds G. Zariņš, A. Paukuls, A. Augenberga, A. Liepiņa u. c.
Fgaiicijā — I. Lei!mane,-A, Apse, RTablo-Mierkalns," "a. i Ozoliņa Lc.;Beļģiilā — K. GiUbis U.C.; Sgļ jujā — Dž. Rimkpits; Grieķijā'-^"Vidzemniece; Austrālijā — J; Liepiņš, prof. P. Jurevics, A. Kripēns, J. Sarma, A. Bagun-Bērziņš'u.c; Meksikā —•■ H. Atoms; Argentīnā — T. Dangavs; Savienotās"'"Valstis — māc. Ri-_ diards Zariņš, māc. Elmārs Cau-ne, Edvīns ^Mednis, A. Zvēriņš, Roberts Ancāns, Vilis Hazners, Valentine Hermane, Arvīds Zā-ģeris,. Uldis Grava, agr. Fricis Grava, māc. Alberts Ozols,, māc. traucētu objektīvas. un patiesas
T. Neimane, A. Bekmane, K. Bensons, O. Kļavenieks u. c.
Yisus 10 gadus uzticīgi ārzemju ziņas laikrakstam tulkoji&l. Podnieks. No pirmajām dienām ar savu fot;:;. aŖsfrātu laikrakstam vienmēr pakalpīgs bijis J. Kreilis. Cītīgi ar savu aiparātu vēl piestrādājuši: J. Liģeris, sen., J. Liģeris, jun., H. Kli,gers, Aleksandrs Kalniņš, B. Savickis, R. Sīmanis, O. Asmens,; V. Grāvītis, J.Sprincis, A. Purmalis, A. Nešpors, R. Bērziņa u. c.
Laikraksta jubilejas dienā atceroties plašo līdzstrādnieku saimi, kam pienākas pateicība tā latviskās sejas veidošanā, šo rindiņu rakstītājs jau savlaicīgi izlūdzas piedošanu, j a augšminētās rindās nebūtu pieminēts kāds no līdzstrādniekiem, kura nopelni pie laikraksta latviskā vārda būtu līdzīgi, pārējiem. -
Laikraksta vadība ne mirkli nav aizmirsusi palikt uzticīga brīvās preses principiem, jo atkāpjoties no .tiem, iespaidotu domu  izteikšanas  brīvību un
mauzolejam,, tāpat aizliedza teikt sagatavotās propagandas runas. — „Mēs taču neesam braukuši šurp,, lai . runātos ar reportieriem! Mēs gribam runāt ar krievu tautu!", .sūdzējās grupas vadītājs, čikagietis, 30 g. v. Brad-fords Little. Viņš izteica vēlēšanos tikties ar Ohruščevu, taču ari šīs ilgas nerada cerētp. piepildījumu.- „Miera mīļotāji" jūtas galīgi vīlusies Maskavā, kur tiem bija solīta parāde un svinīga sagaidīšana.
arī komunistu apsvērunii par pareizu taktiku. "Patlaban, kur g?iisa indētāji katras pāris dienas sākuši spridzināt pa atombumbai, tiem liekas neērti demonstrēt par atbruņūšanos un atiomu ieroču iznīcināšanu. Tā „miera mīļotāji" ieradušies sar kanajā metropolē mazliet ar no-vēliošanos. .
VĒL VIENS SPĒCĪGS ATOMU SPRĀDZIENS
Vašingtiūnā, 4. oktobri. Padomju Savienībā šodien notika jau pēc skaita 17. atombumbas • sprādziens kopš 1. septembra, kad sākās atomu izmēģinājumi Arktikā un Āzijas tuksneštos, .
Šis pēdējais sprādziens bija sevišķi spēcīgs, ASV atomenerģijas vērtējumā daži .. megatoni. Viens mēgatons ir enerģijas daudzums,   ko attīsta 1.000,000
tības nesagādāja, jo praktiski tam bija viem^ administratīva nozīme. Aina Bernauer ielā mai-ņījiās, kad pirms dažām nedēļām krievi pastiprināja : savas zonas robežu apsardzību, ierobežodami starp2)onu satiksmi. Visu ielas austrumu puses namu parādes durvis- steidzīgi aizmūrēja, izlaužot jaunas.ejaš sētā, tāpat rūpīgi aizmūrēja visus logus, kuri iziet uz rietumiem. Tagad bēgļi šo ielu iecienījuši slepenai robežas pārejai, naktīs -uzlavīda-
iicisti" sāka šaut uz nelaimīgo. Rietumu policisti, pamanīdami, ka lodes kapā ietvi, šāva pretim, ievainojot vienu no šāvējiem, ievērojuši aiistŗumu „tautas po- kurš, tikai biedru satverts, notu-Iicisti" un bez; bridiriājuma šaUj uz katru, ko pamana uz jumta, šodien ap 200 Bernauer; ielas
jiuntiem un mēģinādami nolaisties pa virvēm vai ūdens noteku caurulēm lejā rietumu pusē. Tio
rējās nenogāzies no jumta malas.
Vakaram kreslojiot, divi bēgļi. parādījās uz lēzena nama jmnta iedzīvotāji bija aculiecinieki kā^ i Bernauer un Sohwedtterstrašse da bēgļa izmisuma lecienarn: tas'stūri.   No blakus nama jumta
bēgšanai gribēja izmantot notekas cauruli, bet, spēkiem izsīkstot, nogāzās no 7 metru augstu-
tautas policija atklāja uz tiem mašīnpistoļu uguni/ „Glābiet! Glābiet!" skanēja nelaimīgo izr
ma un palika nesamaņā guļam misuma saucieni.    No apakšas
uz ietves. No jumta „tautas po-
■ PATEIGIBAS/BALVA .-KANĀDAS /MINISTRI]
PREZIDENTAM./       :' :/
Otavā, 6. oktobri.' šorīt, pīkst. 9,00 no rīta Kanādas ministrii, prezidents pieņēma Eiropas apspiesto nāciju delegāciju, kura bija ieradusies no Ņujorkas im pasniedza premjeram apspiesto tautu dāvanu, kā pateicību un atzinību par viņa. dnošo nostāju apspiesto tautu neatkarības atjaunošanas jautājumā.
ACEN delegācijā piedalījās jaunais prezident? P.Nasy, latviešu pārstāvis Dr. Vilis Mā-
sēns un bulgāru pārstāvis Petkovs. ■'
D,
: Ministru prezidents Dīfenbē-kers veltīja apspiesto nāciju delegātiem garāku audienci un bi-j a aizkustināts par parādīto atzinību. ..
Pēcpusdienā delegāti atgriezās Ņujorkā, ssvētdiēn Dr. Vilis Mā-sēns izlidos uz Einopu, kārtot apspiestu tautu asamblejas lie-tāS.'v :■■
Bet laiki mainās, un līdzi tiem tonnas TNT.
Ap'vieiiiotās Nācijas, 4. oktobrī, runas turpinājumā, starp.citu, Nacionālā Ķīna, kuras liktenis | teicaJa organizācijas 1/ocekļu pasaiiles parlamentā izšķirsies' vairākums izšķirtos akceptēt šar-tuvākā laikā,   ār sava delegāta kanās briesmas, .tad Apvienotām
muti pauda ieskatu, ka. sarkanās Ķīnas uzņemšana Apvienotajās Nācijās nozīmētu kollektīvās drošības apmainīšanu pret kol'. lektīvu agresiju, : •
Pormozas valdībās ārlietu ministrs Shen Changhuans savas
rietumnieki spožiem pnožekto-riem centās apžilbināt šāvējus, lai tie nevarētu saskatīt .mērķi. Vienam bēglim izdevās nolēkt no trīsstāvu nama' jumtā rietumu policijas izvilktā uztveršanas tīklā, bet otru paspēja vēl pirms lēciena notvert piesteigusies vio-P9. .
ar laikraksta izdevēja, DV Kana- ir nepieciešams, lai trimdas cil-das zemes valdes bij, priekšē- vēks neiemigtu un lai vienmēr žiem, kuru amata (pilnvarās arī paturētu prātā dzimtenes brīvī-piekrita nest atbildību par laik-• bas cīņu, ' Laikraksts nepiecie-raksta darbu. ļšams ikvienam latvietim, un tā
O.. Gulbis, Ēriks Vents, Dr. A. Baidiņs, Helmuts ļBrunavs, Kārlis .pētersons, Pelikss Krusa, Dagmāra Vallena, Bioriss Bud-kevičš, zv. akv. Pēteris Eglītis, Miervaldis Šipiņš, .J. Slikšāns, Arvīds Pukinskis, E. Tūbelis, A. Dzirkale-Cenne, Vilis štāls, Pēteris Greizis, Oskars Dankers, V. Miķelsons, Tālivalds. Sanders, Aleksandrs Vilks, Osvalds Akmentiņš, Viktors Irbe, J. Kalnietis, A. Sprūdžs, J., Ezergailis, V. Zirnītis,' Edmunds Zirnītis, V. Šmits, Jonas Miesnieks, J. Klī-dzējs, Nikolajs Kalniņš, H. .Ti-(^ovskis, prāv. N. Trepša, -Dr. phil. N. Bojārs, Otto Knolls, Valentīns Pelēcis, H. Kiperts, Gvido un A. Burģi, G. Grīslītis, K. Ķezbers, Ella Andersone, T. Zeltiņš, G. Salnais, M. Zeberiņš, A. Galindoms, V. Lambergs, V. Antiņš u. c.
• JO plašs laikraksta līdzstrādnieku tīkls ir Kanādā — I. Greb-'zde, B. Senkēviča, V. Tioma, I.
dzīves ainas sniegšanu lasītājiem. Sekojot brīvās preses prin-
Pirmais zemes valdes pr-dis K. Purmals savos slēdzienos secina, ka „Latvija Amerikā" politiski naciionālais un tautiskais virziens noteiktāk pasvītrots kā citiem latviešu periodiskiem izdevumiem Amerikas kontinentā,! bez baiļu sajūtas par atbildību pret lasītāju un sabiedrisko'^domu. DV organizācijai šajā kontinentā bija jāuzņemas izdot laikrakstu, jo tas nepieciešams ne tikai organizācijas biedriem, bet ikvienam latvietim. K. Purmalis arī uzsver pirmā redaktora Dr. H, Vītola nopelnus sadarbības veidiOšanā ar ASV DV saimi.
P. Balodis savā slēdzienā pasvītro laikraksta lielo nozīmīgu-
cipiem, laikraksta vac^ba centu- mu latviskā vārda stiprmāšanā sies arī uzsvērt mūsu tautas nacionālās sūtības esamību un .tās nav ar naudu samaksājams. Tas saglabāšanu nākošām paaudzēm, ir nepieciešams ne tikai DV or-Kādēļ ari laikraksta vadība, ne-, ganizācijai, bet visas latviešu sa-maz nejūtas pārsteigta pai; at- biedriskās dzīves veicināšanai, kārtotiem Rīgas un Maskavas un par laikraksta veikumiem ^sarkano skribentu uzbrukumiem runās vēsture, laikrakstam im" īpaši izdevējiem V. Mukts ieskata, ka laikraksts — DV organizācijai, kuras kodolu joproj ām' veido bij. kauj as lauku cīnītāji, kas par vienu no galvemem mērķiem uzskata cī-1 ņu par Latvijas brīvību.
Izdevēji nekad nav aizmirsuši arī tos, kuru aipstākļi ir grūtāki kā caurmēra trimdiniekam, un apm. 200 brīveksemplāru katru gadu ir ceļojuši pa brīvās pasaules centriem, lai iepriecmā-tu latviešu cilvēku slimnīcās, veco ļaužu mītnēs, kā arī atcerētos bibliotēkas un skolas.
Jubilejas dienas gadījumā šo rindiņu rj^kstītājam bija saruna
maz līdz laikam, kad dzimtenē atnāks brīvības pavasars. - ;
Lai sveicināti jubilejas gadījumā visi laikraksta līdzstrādnieki un lasītāji ne tik vien brīvajā pasaulē, bet arī aiz dzelzs aizkara — miīsu dzimtenē! „Latviju Amerikā" lasa arī dzimtenē, kam laimējies to saņemt pā dažādiem aplmkus ceļiem, un tikai pirms dažām dienām šo rindiņu rakstītājam bija priecīgs pieliktās pūles, ziedoto laiku un'pārsteigums lasīt kādas māmu-līdzekļus, lai latviskais vārds pa-ļjas vēstuli njo- dzimtenes Tā lie "stāvētu, par ko darba darītāji ļ dnā apbrīnu par lielajiem dzies-pelnījuši visas sabiedribas atzi-ļ mu svētkiem šeit, par latvisko nību. Laikrakstam bijušas arī sa- stāju un kultūrās rosmi; vas grūtības un trūkumi, bet' tās nemazina latviskā vārda zel-
vērtības atzinuši īpat tie, kas no latvietības jau daļēji, aizgājuši, bet vīlušies, un paklausot laikraksta latviskai balsij, atgriezušies latviešu sabiedrībā.
Nobeidzot jubUejas apcerējumu, nevar nepieminēt izdevēju
ta biruma vērtības, no kurām
„ . . . Pie mums biedri ruiiā, ka jūs vairs negribat runāt latviski uņi ka latvieši lasot tikai
smeļas speķus pagurušais trim- ^^das japeles, bet tagad pārlieci-dinieks un jaunā audze stiprinās: j^^jos pati, jo lasīju jūsu avīzi latviskās atziņās. ,„Latvija Ame- '^^Latvija Amerikā", kuras pirmo rikā", cīnītāja vārdiem runa.Jt, iap\i man atsūtīja no .Kanādas.., ir kļuvusi līdzīga ; taurai, kas       mūs stiprina ticībai, kā ātri I
Nācijām neizbēgams Tautu - Savienības liktenis. , Mūsu vidū ir delegāciju vadītāji, ķuŗi noslieku-šies uz ļauno' spēku stiprināšanu, dus, kuru mērķi neatbilst' AN pamatprincipiem."
Padomju Savienība likusi saprast, ka izmantos veto tiesības pret j aunās afrikāņu republikas Mauritanijas uzņemšanu, jā Ķīna uri rietumu bloks balsos pret Ārējio Mong'oliju, Kādas; divpadsmit franciski runājidšu afrikāņu republikas paziņojušās, ka Mm-ritanijas noraidīšanā vamos; rietumus, savukārt atbalstot sarkanās Ķīnas uzņemšanu.
Situācija, tātad, diezgan interesanta, un var viegli atrisināties sarkanās Ķīnas uzņemšanā. Patiesībā jautājumu izšķirs neitrār
līsti, kuru pievienošanās vienai. ,  . .. vai otrai pusei var izkārtot bāl- toudzes-dievkalpojimu, svetdi©^ . -, nas pl. 3 p.p, un trešdienas pl.
su vairākumu, 8 Bībeles vakari Walmer Ŗoad
baznīcas telpās.
FOIIDA. FABRIKĀS::.'
SĀCIES
ĢENERĀLSTREIKS..
Detroitā, 3, oktobrī, šodien Forda autorūpniecības strādnieki uzsāka streiku, kurā iesaistīti visi minētai firmai kalpojošie 26
KANĀDAS BAZNĪCĀS
TORONTO
Māc. A. Oops, 70 Scārboro Rfl.. Toronfco, Ont, teLOX 9-3331. Toronto Sv. Andrejā ļbaznīcā, Carlton un Jarvis ielu stūrī, Tei WA 4-1563.
! Svētdien, 8, oktobrī, pīkst. 11.00 ļdievkalpojums,
MācAV Lūsis, 50 Dewson Si, Torunto, Ont., tel. LE 6^2510.
Sv. Jāņa diraUdze T<»ronio.
8, pktobrī, pīkst,, 2 p,p. Pļaujas svētku dievkalpojums Sv, Jāņa baznīcā. Dievkalpojumā vijoles solo spēlēs Imants Ramiņš, Svētdienas skola,
■ 15, oktobrī, pīkst, 2 p,p. Trīs-vienības baznīcā. Pēc dievkalpojuma: kOŗa rīkots vakars ar programmu un kafijas galdu baznīcas sanāksmju telpās.
Māc. A. Briedis, 191 Ferris Rd., Toront», tel.PL 7-2739.
Toronto Austrumu, ev. • lut. latviešu draudzes dievkalpojumi notiek Sv. Barnabā baznīcā, 361 Dahfōrth Ave.
15. pkbobrī,. pļ. 2.3Ō p.p. dievkalpojums un svētdienas skola.
22. oktobrī, pl, 2.30 .p.p dievkalpojums un svētdienas skolā.
Otavas latv. ēv. • lut. Mierā draudzē, Sv. Pētef^ev.> lut. baznīcā, 400 Sparks St.
15. lOktobrī dievkalpojums baznīcā, pīkst, 5 pjp.'
29. oktobrī Ticības atjaunošanas svētku dievkalpojums bazni-cā, pīkst. 5 p.p. Dievkalpojumā piedalīties aicināti arī bērni un jaunatne.
Bramptonā, 15, oktobrī, pīkst. 1,30 p, p. Pļaujas svētku dievkalpojums Grace ļJmted baznīcā. .. :
Hamilfconā, Latviešu ev. - lui Kristus draudzē, 18 Vietoria Ave. South.
. Ceturtdien, š.g, 12. oktobri, pl. 7,00 vakarā jaunatnes jaunākās grupas stunda- baznīcā,
TORONTO BAPTISTlļr
un uzsver, ka laikraksta veikums dzimtenes brīvības rīta alkstošos sagaidīsim lielo dienu — jūsu un' štatos, Pords ir otrā pēc -----_ ----'dara modrus.„Latvijas Amerika-jnūsuilgu", piepildījumu", s3kB> l'^^^ mommīcf .Savienotājās
taures Skaņas jubilejas dienā ai- māmuļa dzimtenē, cīna visu, latviešu sabiedrību atbalstīt 'vienīgo latviešu laikrakstu Kanādā ne tikai morāli, bet arī materiāli, lai latviski rakstītais vārds varētu pastāvēt vis-
Valstīs.  un nedēļā, izlaida tirgū 40.000 vieglo- un 8.000 kravās au-Osv. Kļavenieks. tomobiļu.
MĀJU ĪPAŠNIEKI, SAGĀDĀJU
1-ās m 2-ās OBLIGĀCIJAS
Visizdevīgākie maksāšanas noteikuini. Nesaistoša informācija, ME 3-8305, Toronto.
V. L I E P I Ņ
PIRMAIS LATVIEŠU OBUGĀCIJU BIROJS TORONTO.
A. Bogaans str~dā filozofiskā mierā un koncentrēti pie burtu savirknēšanas vardes un teikuinos.
:S'er:izstājamie un čaklie daroldeki, kuru. nen gurstošās tekas kārtojušas burtu rindas un salikumu viscs pagājušajos darbības gados. No labās: metiens A. Vestfāls, saukts „SkU([3lrii§", ar māšīņburtlici F. Beķeri priecīgi atskatās uz 10 gadu darba posmu.
Māc. J. Prauliņš, 22 Academy St., Apt. 3, St. Catharines, Ont., Tel. MU 5-5998.
Sv. Katārīnes latv. e^. - lut. draudzē. Kristus lut. baznīcā, 140 Ŗussel Ave, 15,. oktobri, pl." 3.30 p. p., Pļaujas svētku dievkalpojums ar dievgaldu. Dziesmu lapiņas. Māc. J. Prauliņš. .
Norandas latv. ev,-lut. draudzes dievkalpojums sestdien, 14. okt., pl. 4. p.p. .United Church b-cā. Prāv. A. Skrodebs. Svētdle* nas skola sestdien, 14. okt., pīkst; 2.p. p. :
Virdžlnijtauhas latv. ev.-lut. draudzes dievk. svētdien, 15. oktobrī, pull p.p. "anglikāņu baznīcā. Prāv. A. Skrodelis. Svētdienas skola 15. okt, pl. 10 no rīta.
Mirušo piemiņas dievkalpojums ar dievgaldu Niagaras latviešu ev. - lut. draudzeis anģlikār nu Sv. Jāņa baznīcā, 580 Por-tage Rd., 1961. ģ. 5. novembrī,: pl.' 2.00 p. p. Dziesmu grāmatas. Māc, J. Prauliņš.
.MOŅTREĀLĀ
Māc. Arturs Voitkus, .343 Rose-dāle Ave., Montreal 28, P. Q., tel. HU 93224. Trīsvienības ev.-lut. latviešu draudzes Montreālā diev. kalpojumi notiek Jāņa ev.-lut. baznīcā, 4345 Marcil Ave.
Māc Viesturs Šēfers, 4571 G :^'Olbroflk Ave., Montreal 29, PvQ.;TeIef. 484-8394.
Sv. Pāvila ev..lut.]atviešū|drau. dzes Montreālā dievkalpojumi notiek Presbitēriāņu baznīcā, Hutchison vn Viāteur ielu stūrī. ' Jaunieši, kas vēlas 19B2. rada pavasarī iesvētities, lūeti pieteikr. ^jRs pie;draudze.s .mācītāja. ■
■ HAMILTONAS LATVIEŠU BAPTISTU MISIONĀRU dievkalpojumi   notiek StanleT Ave. baptistu baznīcā, sniedz visus earīfiŗos paskaidrojumus,
Bībeles studēšana un lūgšanās stundas katru nedēļu." JA9-1097,