■i-
Jāneir f or Canāda and
ttmce voeekkļlri} the.Latvim Ŗelief MMoriālcmd Bminm Officēs: 12B
;    SATIJRDAY, OGTOBER 28, 1961.
'k
■ 1-
Nr. b6.:
A    M   E    R - I    K Ā
sestdien, 1961.
^28. oktobrī
11. gads.
3
..AlJTHOllIZED  AS: SEČOND   GLASSv MAIL . BI :THE Po§T OFFICE ;DEPAETMENt, :OTTAWA,
iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes bieā-^ tlba Kanādā Daugavas Vanagi".
REDAKTORS: ALEKSANDRS ĶUNDRATS.
Redakcija un kantoris:    123 Huron Street, Toronto, Ont; Canada.  Telefoni: redakcijai — EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792.
P. Breimanis
NEATTAISNOJAMA KLUSĒŠANA;
Daži laikrakstu redaktori AS.V ir. izteikušies, ka Baltijas valstu idejiskā neatkarības aizstāvēšana esot nenDzImīga un nekā pozitīva nevartOt dot, bet tikai traucēs jot koeksistenci ar Padomju Ša-'     vienību un mieru tautu attiek-:    smēs.   Tāpēc: viņi par šīm valstīm  neesot  interesējušies un rakstījuši savos laikrakstos^ lai gan informāciju pan tām esot saņēmuši; šīs zemes arī esot bijti-šas agrākās m)0*narchistiskās Krievijas sastāvdaļa.
'Lielāko laikrakstu redaktoriem jāinteresējas I par politiskiem jautājumiem un jāinformē par tiem lasītāji.- Tad pilsoņiem ir dota iespēja šeķot tautu attiek-- smēm un izprast cilvēces locekļu nesaskaņas lin konfliktus cī-. 1 ņā par labāku nākotni. JSloy£ro. jumi liecina, ka Jaunās pasaules iedzīviOtāji ir vāji informēti minētos jautājumos. Redaktoru atzīšanās atklāj iemeslu šādai parādībai — par ko nav rakstīts, to tauta nevar zināt: viņai ko-mūoistu ideoiioģija im tās realizēšana vairākās valstīs ir neskaidra un, varbūt, pat nezināma.
Apmēram simts gadus marksisti ir kritizējuši deļnokratiskb iekārtu, centušies to sagraut un nodibināt valstis sociālisma garā. Komunistiem jeb kreisā % virziena sociālistiem tas if izde-
■ Vies Padomju Savienībā,! sarkanajā Ķīnā un vairākās satelītu valstis. Tur marksisma ideolo-ģija • komunistu izpratnē ir uzva-
:   rējuši M'^nteskjē un citu demo-^,*-v*3.-w;^< icratiskiTs ■^-•pattižclt'as^''"''āi^stūvju
• izplānoto valstiskās dzīves, iekārtu. ,
Baltijas valstis ar savu demokrātisko iekārtu arī ir kritušas i  šo divu ideoLoģiju. cīņā par upuri i  komunistiem, im Padomju Savienības diktatori apgalvo,, ka :  tāds pats liktenis sagaidot visas demiokratijas, šķiet, ka tām sava iekārta jāaizstāv ar tiem argumentiem,   uz kuriem balstās visas  valstis,  t. i. idejiskiem, operējot ar neapstrīdamiem loģiskiem prātojumiem par labu tādai kopdzīvei un kopdarbībai, kuras atzīst to locekļi jeb attiecīgās valsts pilsoņi,   vismaz to .  vairākums.- ■ :■
Baltijas valstis, kā jau minēts, pakļāva  savai varai Padomju :    Savienība. Kas grib aizstāvēt sa-'" vu valstisko iekārtu, tam. jābūt skaidrībā par Baltijas^ valstu lik-. teni, šis piemērs apgaismo metodes un līdzekļus, kurus lietoja komūnistijVokupējot minētās valstis. Lai orientētos tagadējos PiO-lītiskās dzīves notikumos un aiz-■ ■ stāvētu. savu valsti, tie j āpazīst ikvienas demokrātijas ipOsoņiem: Mācies pazīt savus ienaidniekus!
Baltijas un citas komunistu apspiestās. tautas, ir ļoti neapmierinātas ar savu nebrīvību. Tādos apstākļos tautu attieksmes nevar: ; būt normālas — miers nevar valdīt pasaulē, ja nemiera dzirkste-•;  Ies kvēlo miijoriii cilvēku: sirdīs. 'Ar;šī nemiera cēloņiem jāiepa-: zīstas visifirnt^^ svēta brīvība. Baltijas; tautas ir spilgts
• riēbrīvibas upuris.: ^iņutŗ^^ ;:      nieki ar savu.dzīvi, infiormāciju
' ^ U^^ piemērs demo-
krātiju aizstāvēšaiiās izpratnei. Ieinteresētie cīņā pār brīvību ne-;' '     drīkst šio . tautu likteņi ignorēt! ■: • .:;; Kmnuņisina .vilnis veļas pāri : : arvien kādai tautai. Neuzmanīgie :uņviemidzinātie^ vār; atjēgties ti-kai: tad,.kad tas jau' ir pie viņu' vārtiem. ;Tād jau par vēlu aiz-: stāvēties,..uzklausot cietušo tautu locekļus. Viss jādara laikā — / jāuzķiāiisa cilvēki -ar ^iedzīvdju-: : 7 ;miem
.ņai.:.:-:.;     ;•■'
Ja kādas valsts niērķis. ir citu
politisko vienību pakļaušana . sa-
-   vai varai un to pilsoņu. nonāvē-
■ - :    šana, kas negrib un pat nespēj • :   , atteikties; no cilvēciskā dzīves
veida, tad ar to taču nevar būt ; nekāda koeksistence. Viņa maldi-ha' tautas un cenšas ; tās ievilkt savos slazdos ar runām un so-lījumiem, bet ne ar: nolūku sadarboties un saifeīvot ar tām.
NĀGUtļ: P 0 LlT I S K^Ā' KOMITE JA^APĒLLĒ PIEPi
,.LūDZOT pēdējo Atteikties NO NODOMĀTA
megatonij;atombumbas;;mēģinājuma.;\^':;^^
No savām pareģS>jūmu kļMām un vilšanās nule kā rūgtu mācību dabūjis Kanādas ārlietu ministrs Grīns. Pēc debatēm A:p-vienoto Nāciju politiska komitejā un tikai dienu pirms: padomju 30 megatonu sprādziena Ņo-vaja Zemļā Grīns izteica pārliecību, ka Padomju Savienība neatstās neievēlētu pasaules vairākuma domāšanu un atteiksies no iecerētā 50 megatonu atombumbas mēģinājuma. Cik ļoti vīlās Kanādas ■ ārlietu ministrs, kad 23. (Oktobrī Arktikas gaisos eksplodēja krievu 30 megatonu bumba, un Ciiruščevs nodeklarēja, ka mēģinājumi ir viņu iet sēja lieta, gār kuru pārējai pasaulei nav nekādas daļas. ;
jimiierņ un atbalstīja lūgumu tos neturpināt. Pret šādu apellāciju balsoja vienīgi 9 padiomju bloka valstis un komunistu Kast^ Kuba.: ..... ■
Ptolītiskās komitejas paniecinoša vaij'ākuma atbalstītam lēmumam ir labi jā tikai vēsturiska nozīme. Praktiski tas neko nemainīs. Padomju Savienība savus mēģinājumus turpinās, 1. septembrī sākto sēriju noslēdziot ar 50 megatonu bumbas sprā^ dzienu. Ka ■ Apvienoto Nāciju apellācijai nav nekādu cerību iespaidot Padomju Savienību, pie-rāda-^ēl tas apstāklis, ka dienā, kad 715 valstis politiskā komitejā lūdza mēģinājumus pārtraukt, Ņovaja Zemļā apkārtnes gaisos
bumba, sprādzienam līdzinoties 750.000 to dinamīta/ kā to paskaidro Upsalas observatorija Zviedrijā. -
Nedēļa vēl nav pagājuši Icopģ 30 megatonu atombumbas mēģinājuma 231 oktobrī, bet pasaule jau sāk izjust šī sprādziena sekas. Ar 80 jūdžu ātrmnu stundā radiioaktīvitātes mākoņi plūst pāri Klusam okeānam, 26. oktobri sasniedzot Aleutu salas, 27. ok-tīDbri Aļasku un Rietumkanadu. Pateicoties sniega nokrišņiem virs ziemeļu Mandžūrijas un Sibīrijas dienvidaustrumiem, radioaktivitātes koncentrācij a 23. oktobra sprādziena radītos mākoņos stipri mazinājusies, bet virs Vankuvērās tā jau 26. oktoli'ri Bi-
Gada laiki nāfe un iet. Neviens šai laika "mijai neseko tik uzmanīgi kā mūsu meitas un dzīvesbiedres, Jo dienas kārtībā —rudens modes. • Skat. rakstu 2. Ipp.
Grīns no savas.kļūdas mācījās ļoti ātri.. Tikpat pārliecināti,. kā viņš nedēļas ■ nogalē cerēja, ka krievi savas superbumbas ne-spridzinās, viņš tagad:nekavējās brīdināt, ka pats ' lielākais sprādziens vēl sagaidāms, un sagaidāms jau pat tuvāko dienu laikā. Zaudējis visas illūzijās, kaļ Padomju Savienībā vēl varētu pamirdzēt kāda huniāna dzirk-stīte. Grīns tagad vairs nešaubās, ka Padomju Saviemba turpinās sava mēģinājumu sēriju,' kā sākumā; paredzēts,' to nosiē-dz-ot ār gigantisko 50 megatonu atombumbu.
Daudz naivāka un stūrgalvīgāka par Kanādas ārlietu ministru pierādījusies Apvienoto Nāciju politiskā komiteja, kas vēl 25. oktobrī apellēja- pie Padomju Savienības, lūdzot 50 megatonu bumbu nespridzināt. Politiskās komitejas nobalsošanā 75 valstis nostājās pret padomju mēģinā-
eksplodēja 24. psidomju atom- ļ ja augstāka kā jebkad.
Drošības padome nobalso par koniunislu Ārējās Mongolijas un kādreizējā Iranču Monijas ritāniias uzņemšanu.
nenogur-
MEDITSABIEDRffiAI LIELI NĀKOTNES
APGROZĪJUMAM JĀSASNIEDZ PUSMILJONS DOLĀRU.
Toronto Latviešu kredītsabiedrība lēnām, bet droši aug lielu-
tautiešu atsaucību ir augsti novērtējusi un nākusi pie noteik-
mā un plašumā. Tās š. g. sep-\ tas un drošas pārliecības, ka kre-ij
tembra mēneša bilance noslēdzās ar 307.000 dolāriem iepretim 134.000 dolāriem iepriekšējā gadā. Tanī pašā laikā kreditsa-biedrībai bija 532^biedri, bet šodien biedru skaits tuvojas jau 600r- Septembra mēneša finanču pārskats rāda,. ka tautieši kredītsabiedrībā noguldījuši 274.QQQ dolāru un akcijās iemaksāļuši pāri par 9.000 dolāriem. Tas no^ zīmēy ka .tautieši savai kreditsa-; biedrībai uzticējuši pāri. par 280. 000 dolāriem, šo ievēro j amo naudas summu tautieši ir sanesuši savā ķreditsābiedrībā bez liekas reklāmas vai propagandas. Nauda ir ienākusi brīvi un :labprātīgi. Tas nozīmē, ka taur tieši iri sāpratuši šā pasākuma lielo nozīmi un vērtību, gan pašiem sev, gan savai latviešu sabiedrībai. ; Kredītsabiedrības   vadība šo
Par to skaidru valodu runa apspiesto tautu liktenis, īpaši baltiešu piedzīvojiuni. Tos noklusēt nozīmē rakt sev kapu! ;^ Krievijas moharcihija .pakāpeniski .pakļāva; savai varai kaimiņu tautas un rīkojās viņu zemēs kā .kolorujās. Padomju Savienība tās ir okupējusi. .Viņas diktators gandrīz katrā savā runā nosoda kroloniāiismu. Bet pats nedomā atteikties no kaimiņu tautu pārvaldīšanas. Tas taču arī ir koloniālisms, pie tam vēl smagāks hekā .aizjūras • zemju liktenis, jo .boļševiki savai varai pakļautās tautas Vēl cenšas pārkrie-vināt. Kāpēc : komunistiem atļauts paturēt un iekarot kolonijas, bet Rietumu tautām no tām
ditsabiedrības darbs vēl paplaši-ļnāms un kāpināms. Tas spilgti izpaudās arī kredītsabiedrības: valdes sēdē. šinī sēdē piedalījās arī aizdevumu un revīzijas komisijas locekļi, un visi vienprātīgi atzina, ka šinī ziemā izvedamai plaša kredītsabiedrības jaunu biedru piesaistīšana. Sēdē gan izskanēja doma, ka šāda akcija' prasa lielas pūles un iizupurēša-nios no . kreditsabiedrībās. darbi-ni,eku puses, un tas bieži vien ir nepateicīgs,, bet visi arī vienprā tīgi atzina, ka tas izdarāms pašu kredītsabiedrības biedru un visas latviešu sabiedrības labā. Sanāksme vienprātīgi nāca pie slēdziena, kā, jo lielākas naudas summas būs noguldītas latviešu kredītsabiedrībā, jo vieglāk un. lielākas naudas summas tautieši varēs no tās aizņemties gan kā. personīgus aizņēmumus, gan
jāatsakās, ko tās arī dara? Vai tā ir taisnīga-rīcība? Vai par to nebūtu netikai j āraksta laikrak-stfos, bet arī jākliedz, uz katra ielas stūra? / ■
Lai sagatavotos cīņai ar brīvībās noliedzējiem un necilvēcības aizstāvjiem, klusēšana par apspiestām tautām jāizbeidz. In-.tormācijā : par. to. •piedzīvojumiem dod pilsoņiem iespēju sevi stiprināt  demokrātiskās  dzīves ■ pieņēma valdes sēdē, un tie pa aizstāvēšanai. Pretinieka mēģina- redz prēmijas tiem biedriem, ku-: jumi ar varu brīvos pilsoņus pār- ŗi šinī saimniecības gadā sagādās vērst par vērgieih;tad .sastaps kreditsabiedrībai visvairāk jau-
kā iiipiotekārus aizņēmumus. Tāpat latviešu nama jautājumu un citas' sabiedriskās vajadzības varēs atrisināt, daudz vieglāk, ja kredītsabiedrībā būs ieguldītas ievērojamas naudas summas.
Ņemdama vērā piemuiētos\ svarīgos uzde.vumus,. kreditsa-. biedrības vadība par savu mērķi . nosprauda dubultot savu biedru skaitu,. sasniedzot vismaz 1000,. un sasnied2(0t- pusmiljonu dolāru apgrozījumu līdz kreditē sabiedrības sainmiecibas gada beigām, resp. līdz 1962. gada 31. martam. Lai šo mērķi sasniegtu, kredītsabiedrības valde nolēma izdarīt plašu biedru piesaistīšanu nākošaj ā ziemā, kas izpaudīsies vairākos virzienos. • Pirmais lielais darbs,; ko krcr ditsabiedrības valde nolēma realizēt, ir griezties ar aicinājumu pie plašām tautiešu aprindām ar lūgumu iestāties par biedriem latviešu ķreditsābiedrībā. Aicinājumā būs īsļmiā aprādīts, ko kredītsabiedrība dod tautiešiem pašiem un latviešu sabiedrībai. Aicinājumu piesūtīs visiem Tioron-: to lielpilsētā dzīvojošiem tautiešiem, kuru. adreses kreditsabiedrībai būs pieejamas. Kredītsabiedrības vadība lūgs latviešu organizācijas lui draudzes neliegt šā mērķa :.realizēšanai Tononto dzīvojošo tautiešu adreses.
Kredītsabiedrības vadība izsludinās sacensību» savu. biedru starpā. ;Sacensības ..noteikumus
Pēc vairāku mēnešu stošas aktivitātes Apvienoto Nāciju diplomātu aizkulisēs drošības padome beidzot nobalsojusi par Ārējās Mngolijas un Mauri-tānijas uzņemšanu starptautiskā Organizācijā. Drošības padomes lēmums tagad nodots apstiprināšanai pilnsapulcē, kur- neviens nekādus šķēr.^lUs vairs nesagaida. ■;.•;;
Ārējās. Mongolijas uzņemšanas jautājums pirmo reizi pacēlās 1955. gada, bet toreiz to drošības padomē nobremzēja nacionālistu Ķīna kās, kā viena no piecām pastāvīgām valstīm padomē izmantoja savas veto tiesības. š.o-', , ^. . ^ . . . : pietiekami reiz situācija jau bija daudz sa- P'^^^, ^^^"^"J^ ^avie-. ^
vādāka.   Nacionālisti   vienkārši ^'^^      J^^ tikai pagājušā ga-neu2dr.Qšinājās pretoties Ārējās .^ļ^^'^'lf'^",^ skaits līdz  pieminētam  laikam; Mongolijas   kandidatūrai.   Un,';;'^!'^ svītru ^ Mauntanijas izre-vismaz dubultosies. :.    ļproti.: Padomju Savienība node-iSi turējis-
vadība lūgs visus savus bigd-'klarēja, kā; tā piekritīs Mauritā-^ J?"^ «ft
rus līdz šā saimniecības gada'nijas uzņemšanai -Apvienotajāsi"? balsošanas aturejas Sav. Val-beigām savu akciju .kapitālu duJNāciiās tikai tad, ja tai pašā lai-inacKnaUstu Ķīna debates.
vienu jaunu biedru. Ja kreditsabiedrībās .biedri būs aktīvi un atsaucīgi šai akcijai, tad vār paredzēt, ka tās biedru
nepieciešamā vairākuma svaru kausos, lai Peldngai izdotos iespiesties Apvienoto Nāciju sai-mē. Un, lai to aizkavētu pec iespējas ilgāk, nacionālistu Ķīna. izšķīrās pār mazāko ļaunumu un atturējās no veto tiesību izman- ' ttošarias Ārējās Mongolijas jau-' tājumā.
Kā Mauritānijas, tā Ārējās Mongolijas gadījumā abi lielie — Sav. Valstis un Padomju Savienība diplomātiski klusēja. Vienpadsmit valstu drošības padomē deviņas valstis balsoja par Mauritānijas uzņemšanu. Apvienotā Arābu Republika, resp.
bultot. Tas nozīmē, ka 1962. ga- kā tiek uzņemta arī.Arējā Mon-
Vispār nepiedalījās, kamēr pārē-
idej jski stiprus cīnītājus, par ■ ku- i ŗu rīcības veidu parūpēsies viņu
nu biedru.' Kreditsabiedrībās vadība lūgs -visus savus biedrus
da 31. martā kreditsabiedrībās golija.  šo   apstākli" izmantoja ļ^^if 5^ akciju kapitāls vār sasniegt 20.-000 dolāru līmeni.
šodien vēl grūti paredzēt, kādus rezultātus šie j aunie kredītsabiedrības valdes lēmumi dos, bet pēc sirsnīgām debatēm valde, aizdevumu un revīzijas kromi-
Mauritānijas: sabiedrotie:- div-1^°^^^;^' kandidatūru akceptēja, padsmit tagad neatkarību iegu-ļ Bez piecām pastāvīgām val-vUšās agrākās Francijas boloni- stīm --nacionālistu. Ķīnas, Ārijas, nobrīdinot nacionālistu: Ķī-|glijas, Francijas, Sav. Valstīm un nu, ka pēdējai ar veto aizkavē- Padomju Savienības — drošības -"^ •   padomi pašreiz veido vēl Ceilo-
na, Cile, Ekvadora, Libērija, Tur-
sija kopīgā sēdē atzina,   kā šis :ņtānijas cerības, tās balsos pārļcija un Apvienotā Arābu Repub-
jot Arējās Mongoiijas uzņemšanu un līdz ar to iznīcinot Mau-
darbs ir nekavējoties veicams. Priekšdarbi šai akcijai jau ievadīti. Būsim visi apzinīgi un atsaucīgi. Tas ir visas latviešu sabiedrības interesēs. A. S.
komunistu Ķīrias uzņenišanu Ap-vienotajāš Nācijās. Nacionālisti labi apzinās, ka pilnsapulces nobalsošanā augšminētās divpadsmit valstis var būt pietiekamas
3iilllGa!iii:EBliil!B;ii:;
3H:;ilili{r.!B]|!!!iQ!I!^il:!lllBillllHllBiiSIIIII[aiiUI[Blill^^
li!ii:B:j:>iDii!!ilBi!iiiD
■VEIC PRIEKŠDARBUS;: VALSTS:S¥ĒTKU.
Vafsts svētku atceres rīcības komitejas sēdē, 23. oktobrī, pr-dis J. Niedra informēja par veikta-, jiem priekšdarbiem. Atceres sarī-' kojūms šoreiz notiks Centrālāļ .tecliniķuma' zālē,; Harbiord ;ielā,; 18. novembrī, pīkst. 8.00 vakarā.
. šveTHTnīnu aicināts teikt kal-pakietis. plkv. A. Galindoms no Bostonas. Svētku runās teicējs ir pazīstams plašā latviešu sabiedrībā kā viens m vecāko virsnieku pārstāvjiem ,bijis Kal-paka cīņu vienību studentu rotas. ūn bataljona komandieris.
. Svinību ievadvārdus teiks rīcī-
Mākslinieciskā; programma šo-^^ gad, liekas, būs bagātīgi. veltīta latviskās mākslas un valsts svētku cildinājumam. Ar solo dziesmām piedalīsies Mičigenas operas soliste Astra Kalniņa ;(&op-rāns), Gai la Trēziņa (soprāns) no Anglijas. Komp. A. Strom-bergs atceres klusuma brīdim at-
lika.
Linardu Luksu. Lai mūsu tautas \ lielās dienas atceri pieminētu ari vietējā kanadie.su presē, rīcības komit. pr-dis J. Niedra griezīsies pie trīs lielāko laikrakstu vadības im iepazīstinās ai" svētku atceres, notikuma nozīmīgu--mu. .;/;: ;-^v-^
Atcerēs svinību norises kārto-; šanā rīcības komiteja aicina talkā studentus, kuriem galvenokārt uzticēs goda viesu; sagaidļīšanas pienākumu; gaidas rūpēsies par karodziņu pagatavošanu, bet skauti par kārtības dienestu. .
Sekretārs St. Leimanis iepazīstina j a ar iepriek.šēj,o sēžu prōto-
skaņios brīvības cīnītāju piemi- koliem,    bet administrātdrs R.
valdiļDa,  lietojot  saimnieciskās piedalīties šinī sacensībā, un,-ja bas komitejas pr-dis J. Niedra
sankcijas vai pat asākus līdzek- ne vairāk, tad līdz šā saimniecī-ļ^s.  .;.;;;' bas gada beigām ievest:;vismaz
Apsveikuma uzrunu sacīs LNAK valdes pr-dis V. Ūpeslācis.
ņai veltītli sēru mūziku. Ar Ma-vieŗu solo priekšnesumiem piedalīsies apdāvinātais jaunās paaudzes pianists Artūrs Ozoliņš, Dziedās pirmās ev. - ļut. draudzes koris diriģenta A. Purva vadībā. Par vakara programmas pieteicēju vienojās aicināt medicīnas studentu un skautu vad.
Roze informēja, ka 18. novembra sarikojumam 1962.. g. 17. novembrī jaii aizrunāta ītona auditorija. Sēdē piedalījās J. Niedra, R. Roze, St. Leimanis, A.Martin-sonē, J. Skrastiņš, K. Kārkliņ.š^ E. Kalniņš un B. Senkēvjča, kas darbojas rīcības komitejā aizgājušā inž. A, Arāja vieta.