>I I'. I It
1.
lielais smil-
takti-b ar-p^r-[lē ka-
poļše-iceda-pjusi, ti K'd saules baami ļakšbt ļešjļ6in [āj'ibu. kvēlo Iredzi-ies un |os po-trausa . ir ti-- karš
h'r kā-keievē kt no ļe vien. ļatskan ļļumos. b.es- el-ļakašas ļnaldzī-tem at-
I vairāk tautu, — pa-
lābēja"
Mr. R. N. BRYSON
Teronto, teL HO 3-5881. 118 DANFORTB ĀV£,
VILIS TOMSONS
Tel. RE 8-7798. Montreal,P. 4i!, $»10 VIGTORIA AVE., API. M.
L Andrejsons ^ ^ ^
41 MUIRCREST DRĪVE,
DON MILLS, ONT. - HI 74323. Auto, Uļŗuns, garantiju, publis-kās atbildības, dzīvības u. c. veida apdrošināšana.
'ALEKSANlJt^ ■Kā|jBEŖ(^a1
6)5 Ferrier iive. ,Tcrontoii Danforih k- Carlav/) ļ Tel.:HO 3 2667 \
varbū-Ma, ka ļgadiju--ļšanos:' Izes no- i ļautājU' [.nevie-un:
latvie-
'.stāvoši cilvēki — bet viņi visi bija latvieši, kas gatavi ar savu tautu un par savu tautu sastapr tieš ar nākotnes'notikumiem,' viņi visi preses darbinieki, un aiz katra rio viņiem atrodas savs do-mu biedru,, jeb sabiedriskām saistībām vienots.ļaužu kopums, šajā kontinentā ir iznākuši, jeb vēiiznāk Vairākidiiči dažāduļat-viešu periodisko izdevumu — bet pirmo reizi cilvēki, ķuŗus citā* dāk šķif aizšprieduini,\ jeb kliķu politika, ir izteikuši gatavību sadarboties pie viena, visai latviešu tautai domāta; laikraksta.
Edu at-ļ un ap-bējušies ļažādus Ls pāp.^
Var vienīgi vēlēties: — , kaut tie slepenie spēki, kas atkārtoti sagandējuši daudzus labus pasākumus, šoreiz neiespaidotu šo si)ējigo cilvēku sadarbošanās gribu. Tad :„Latvija Amerikā" varēs izveidoties par latoāko laikrakstu, kāds latviešiem trimdā ir radies. Merkurijs
^ _
ķojamu kalendārs
hto nod.
Iŗa pirm-feciba']. izstāde bliotēkas pilege.
ļs valsts leohniku-Incott ie-
ļakara — ļjums i ar =Dīfen-; ļLieenĒli-parkā.' ;
MacVi Ijuŗa Gi-ķs; T. Ķe-Sv. Bar-
I M
|)nas teai-
1^^; Salnas libas sā-
Ka jakas in plasti-ļvētku** sa-ļja bazņi-
-decembri — TLB dāmu komi- ■ tĢJas Balle — Ziemas ieskaņas , Ungāru zālē, 245 03ll«ge St._
9. decembrī -^skatītu un gaidu kopīga eglīte Sv. Andreja
baznīcā. ļ 6; janvāri— pīkst. 47p.p. fetrēlme^ ■ ku un Kuizemes >,eīnītāju Ziem; svētku4.kauju^atceres, salidojums Saulainē, a: februārī — Normas Auziņas koncerts, pie klavierēm Pauls Tardifs. Koncertapvienibas sa-, rīkojums,
10. februārī — Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienības gada svētki':Sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē.
10. februārī — vim.koŗa Viesturs koncerts un balle U.N.P. zālē.
Latviešu licionālais ibug zālē.
dibināsa-e,rk Plaza 3im apvie-
11.00 tītā Tļrīsvienī-. Iju -telpās, ļ-radicionār ziņš - ,bar
HAMILTONĀ
Piektdienu vakaros — kabarē^ 16 Queen- W.
18. novembrī — Lāčplēšu un Latvijas valsts dibināšanas dienu ■ atcere un Dziesmu svētku atskaņas.
sv^r^tarīnēs " "
11. novembri —'Daugavas Vana»; gU nodaļas gacia svētki „Re-staurant De ,La Šalle — La SalleiNapoleoA Room'V Pair-view iMall iepirkšanās centrā, Genevas ielas un Queen Elisa-beth krustojunā.
„LiTVIJA AMERIKĀ" PAR^TAVIS MONTREĀLA OSKARS T R E N C E.
Montreal 9, Que. 1934 St. Germ^ Blvd^ Tel. Rl 7-2268.
duba sanāksttlē
</4mm
=1.3'
aterīnēs un filmu, par kuru kanādieši iztei-.
Gailītis bija Moiint Ha-iba sapulcē, b un rādīja
cās .oti atzinīgi.
Ievadītas sarunas ar citiem ka* nadiešu klubiem un Hamilfconas T.V. staciju.
Trešdien, ISSl. gada 8. aovembrī; Nr. 89;
LATVIJA AMERIKĀ -
ROSĪGU .DARBA GADU ATCERE, LINKOLNĀ
BAUGAVAS VANAGU FONDA i VALDES SĒDE
Valsts svētki, .līdšekļu vākšana palīdzībai, skolu uagaunatnes lietas ieņēma galveno vietu DVF valdes sēdes darba; kārtībā svētdien, 29. oktobrī Dy namā, Londonā. Sēdi vadīja priekšsēdis L. Rumba, piedaloties ;visiem .valdes locekļiem. ,v.
Informācijas daļa noveml)ŗa
bijusi laba prakse. Valde piešķīra £10 balvām, LNPL rīkotās jaunatnes darbu sacensības dalībniekiem, kuras rezultātus paziņos 18. novembri.
I^ildīdama DVP delegātu pilnsapulces lēmumus, valde, attiecī-bāuz Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijas stāvokli un
sākumā izdos valsts.svētku ga-j"apstākļiem, izdarījusi paredzētos dijumam .veltītu,i paplašinātu Apvienotām Nāci-
preses biļetenu angļu valodā, to Starptautiskam Sarkanam piesūtot presei, parlamentārie-
šiem, un citiem attiecīgiem in-
Krustam un Britu Sarkanam Krustam. Jāatzīmē, ka minētos
stitūtiem un personām. Vairāki ««snieg:uinus un sapulces notiku-
valdes locekļi piedalīsies nodaļu 1"^^ Mančesterā atzīmējis promi-
rīkotos valsts svētku aktos. nentais laikraksts The Guardian,
, , - i . un tāpat laikr. Evening Chronic-
Nodaļas:un kopas norit gads-
kārtējā ziedojumu vākšana pa-
Zem^ valdes pārstāvis godina rosmigos linkolniešus. DARBA GADI LINKOLNAS,NEBR., DV APVIENĪBAI
(Nebr.) (V. V.) 1im. Ar šo gadu pie apvienības Uz pavadītiem' desmit darba ga- pastāv arī mūzikas l^pella dir.
diem š. g. 28. oktobrī atskatījās DV apvienība Linkolnā. Apvienību ierosināja nodibināt 1951. gadā Linkolnā iebraukušais leģionārs ■ kara invalīds Voldemārs Vecozols. Pirmie kopas biedri bija: St. un iM. Brempeļi,. A. In-driksons, J. Danenfelds - Salna un A. Bauere.Par kopas vadītāju izraudzīja V. Vecozolu, bet, biedru skaitam pieaugot, jau 2. decembrī kopu pārveido par, ap-, vienību, ievēlot kā pr-ku A.Sam-sonu. 1952. gadā nodibinājās pirmā vanadžu kopa L. Berkmanes vadībā. 1953., gadā apvienību, vada Dz. Antonišķis, vanadžU'kppu — A. Bauerē, 1954. g. apv. vadī-bu pārņem V. Zobens, vanadžu -kopu — N. Rozentāle; 1955. g. ie-
V. Lintņa vacUbā.
Desmit gadu laikā apvienība kopīgam aprūpes darbam ārpus ASV devusi $4.182,43, bet vietējai aprūpei izlietoti $1.617,20. No sarīkojumu atlūgumiem, biedru naudām un ziedojumiem organizācijas vajadzībām • izsniegts balvām, skolu'beigušiem, skolām, fondiem u.c. $745.-, kopā $6.544,45. Par darbu DV _ mērķu labā apvienībā ar zelta krusta nozīmi apbalvots viens biedrs, goda rakstiem — 14 biedri: '
ti pārstāvji no veciem, strēlnie-kfieņd, atbrīvošanas cīņu dalībniekiem - lāčplēšiem, leģionāriem - invalīdiem, latvju mātēm un jaunatnes ASV bruņotajos - špēt-kos. Jundā ieradušies visi^. izņemot kritušos un no DV apv. Linkolnā mirušos: Augustu Jirgenu, Frici iiēmani, un Alfrēdu Rāt-felderu. —
DV saime vēl šodien stāv par tiem; mērķiem, .ko savās sircHš nesa cīnītāji pie. Ložmetēju kalna, Ventas - Daugavas krastos, Voldhovā, Kurzemes cietoksnī, Pomerānijas laukos, Berlīnes ie-
zīstamās Ziemsvētku akcijas ietvaros, šeit sāvāļttās summas kal^ii) aprūpes līdzekļu papildināšanai, palīdzībai Anglijā Un pārsūtīšanai uz Vāciju tur mīto-
le. ;
Aicinājumam ziedot naudu brošūras Latvia izdošanai, līdz sēdes dienai atsaukušās 12 nodaļas^-: '. ■ Ģen. M. Peniķa Latvijas atbrī-
SAGRAUT JEB CELT?
Ne tikai latviešu trimdinie-.. Domājot par šo jautājumu, ap^ kiem, bet visiem no dzimtenes iz-' svērsim, ko varam darit, lai arī dzītajiem dažkārt piemīt īpašība' pārspīlēti kritizēt. Diemžēl, darbi kritizētājiem līdzi netiek.
Uzpūsta, mākslīgi rat^ta ir „plaisa", kas it kā eksistējot starp paaudzēm. Izkaroti garu garie „ķēves dēlu" kari. Skarbi, vairāk vai mazāk pamatoti vārdi izskanējuši sanāksmēs, atbalsojušies latviešu presē. Vecās un jaunās paaudzes vidū pastāvot plaisa. Eksistējot „niknās paaudzes" bari, kuru dalībnieki esot nikni uz visiem citiem,, it sevišķi
vecajiem, par spriedelēšanu un nekā nedarīšanu. Jāpiezīmē, ka pati niknā paaudze arī nekā pozitīva nedara %
Kā patīkama atpūta pēc šīm klaigām un strīdiem ir ziņas no daudziem trimdas novadiem par veco un jauno kopīgu rosību. Tikuši pāri ?„bītņiJLU" filosofijai, jaunieši rosīgi strādā, neskatoties, vai viņu vidū kā4s ir pāri trīsdesmit vai pat piecdesmit gadiem. Kā studentu, tā daudzās
lūdz tautiešus, neskopoties ar savu artavu. : •
• Plašākas pārrunas bija skolu mācības grāmatu sagādes lietā, šī lieta. skar arī Dv Fondu, jo zināms skaits skolu pastāv pie
Apvienības 10 gadu darba at- lenkujnā un C Ziņo^-
cerēs svētkus, kas notika Lincoln
jiet mūsu DV ASV vadībai, ka
viesnīcas lielākajā zālē, ievadīja'Linkolnas Daugavas vanagi ir āt-: apvienības karoga ienešana. At- kal gatavi savam pienākumam — klāšanas, vārdus teica V. Zobens, ^ ja dzimteiīe tos sauks." apsveikdams ieradušos' DV ASV Klusuma brīdim mirušiem se-
vēl J. Laiviņu un H. Maļinovsku, ļ valdes pārstāvi pr-ža: viētn:] P. koja ,,Dievs Kungs ir mūsu stip-bet kopš 1956. g. apvienības dar-: ozoliņu, Minnesotas apv. pr-ku rā pils Un Dievs, svētī Latviju.
bus vada V. Zobens, bet vanadžu (no 1960. g.) — K Valtere.
Uz apvienības ierosmi 1952. gadā, piedaloties linkobias' latviešu draudzei un Nebraskas latv. palīdzības b-bai, apvienība sāk izdot „Linkolnas Vēstnesi", kas
P. Valteri, Demoinas apv. pr-ku DV ASV valdes pr-ža vietn^ P.
V. Palku, Linkolnas latv. org. un Ozoliņš izsniedza piešķirtos go-
draudžu pārstāvjus un kuplo vie- da rakstus apvienības, biedriem, su skaitu. Svētbrīdi -vadīja Sv., Apsveikumus ievacUja DV, Min-
Jāņa draudzes mācītājs K. Bū- nesotas pr-ks P, Valters, Dēmo^
manis, izlūdzoties Dieva svētību nas pr-ks V, Palks, ala's un
nākotnes, DV darba posmam. Nebraskas palīdz, b-bas pr-ks im
Svētku runu teica DV ASV vai- alaV Informāc., noz; vadītāj
des pārstāvis P, Ozoliņš, savā Biergmanis, Linkolnas latviešu
iznāca 2 reizes mēnesī informar čijas sniegšanai tautiešiem.,
:ifl60. gadā apvienības kopa HL ,nmā norādifiaHsK'to Linkolnas dr. uli S3^^ PB un Omaihas latviešu b-ba sāk apvienības sekiMgais darbs .10 manis, Sv, Jāņa draudzesAl. Mot informācijas biļetenu ^,Ņe-' gados nebūtu bijis,iespējams bez Bimbaums, latviešu korporāciju braškas Ziņotājs", ko piesūta Linkolnas tautiešu atsaucības, kopas — V. Lucs, studentu kopas
Viņš pakavējās arī pie uzbruku- — s, Liepniece, dramatiskās ko-miem DV Organizācijai ņo mūsu pas _ M. Kundzi^š, jaunatnes ienaidniekiem. . Tas liecina, ka pulciņa„T.ālava" — V; Balodis, esam uz pareizā -ceļa, līdz ar sveicienu pasniedzot no
■ Bvinīģaja jundā, godinot mūsu pulciņa dāvanu ^ ASV karogu, karotāju dlti; piedalījās kā pār- ko saņemot^^^ V. Zobens
stāvji no Linkolnas vecoMatvie^!' izteica cerību,, • ka ASV karogā strēlnieku saimēs —. J. Rullis, at-;rakstītie brīvības principi tiks brīVōšanas cīņu dalībn: - lāčplē-jparādītiarī darbos, reize ar to šiem — LKOK A. Indrtķsons, 2. ipay6ŗot"hce|u ari iriūsu dzimtenes pasaules kara dalībn. - invalīdiem brīvībai/ Rakstiski sveicināja — J. Salna, kritušo karavīru mā-i DV CV ^^^^^^^ F. Friš-
tēm^ E; šmite un latvju jau- vaids, DV ASV IN^vad.E: Peni.
visiem Ņebraskā apzinātiem latviešiem reizi mēnesī bez maksas. • Apviemba ar ikgadējām iemaksām piedalās Linkolnā nodibioā-tā Dr. K Ulmaņa stipendiju fondā, vietējo organizāciju un draudžu nodibinātā Pretkomūnistiskā informācijks fondā, kopš 1955. g. izdod DV Sienas kalendāru, kas ar 1960. gadu pārveidots par DV organizācijas kalendāru; to pie--sūtot Daugavas vanagiem ASV,: Kanādā, Vācijā,' Zviedrijā un Anglijā, Nākotnē to nodomāts piesūtīt arī Austrālijas DV saimei DV ASV valdes atbalstā apvienība izdevusi 2. iespiedumā; ģen. M. Peniķa grāmatu „Latvi-: jās atbrīvošanas kara vēsture
natnes ASV militāros spēkos. — M. Matulis.
Jundu pieņēma DV ASV valdes pr-ža vietn. P. Ozoliņš, ziņojumu nodeva V. Zobens: „Ziņoju jums, ka DV saime Linkolnā, at-
:^odibināta sporta sekcija ar zīmējot savus 10 • darba 'gadus, šaušanas un volejbola nodaļām., i pulcējusies juiidā, kurā, godinot •to vadību uzņemoties M..Matu-Jlatvju cīnītāju cilti, ir pieaicinā-
r-oooDš
ZTUR
ķis, DV ASV valdes vanadžu pr-
. ,vošanas kara vēstures 1. daļa, kubiem , grūtdieņiem: Ziedojumus.^; jjv centrālās valdes ierosmē, ,™......„__________________
pieņem uavac visu nodaļu unig_ augustā izdeva DV Linkol- citās organizācijās netrūkst piekopu vadības daŗbmieki. Valde nas apvienība ASV, vēl krājumā mēru, kas rāda iedomātās plai-
DVF grāmatnīca, 27 Queensbo-rougb Terr., London, W. 2.
Informācijas daļas va^tājs ziņoja, ka nodaļu darbiniek Bol-tonā, Birmmgihamā un Lesterā
, ...... pēdējos mēnešos iesaistījušies po-
organizācijas nodaļām, jeb pēdē- jemikās vietējā presē, kur atkār-jās vismaz materiāli atbalsta vie- toU gūtā izdevība noradīt uz Baltajās skolas. Iespaids, ka mācību tijas valstu likteni un komūnis-grāmatu : jautājums vienā otrā vietā nav gluži labi atrisināms un, varbūt,' trūkst ari tiešāku ziņu par grāmatu iegādes izdevību. Izskanēj a arī dpma, lai LNPL grieztos pie Amerikas Latviešu Ap^^ienības ar lūgumu grāmatu sagādes vajadzībām Anglijas skolām izrādīt lielāku labvēlibu.
I. Kažociņš veltīja atžimgus vārduŖ DVP Līdsas nodaļas jaunatnes darbinieka. V. Avotiņa priekšzīmīgajai darbībai šai vasarā, bērnu nometnā Almēlij ā. V. Avotiņš pagājušā gadā apmeklējis arī DVP jaunatnes darbinieku kmrsus, un darbība nometnē
ma tālākas ekspansijas briesmām. Daļas jūnijā izdotais preses biļetens pibiā mērā publicēts arī Kanādā Savštarpēj ās Sadar-bibas līgas izdotajā laikrakstā Voice of Freedom.
Valde iepazinās ar Volver-hamptonas nodaļas pasākto rīcību sava nama iegādei un pārrunāja varbūtēja aizdevuma iespējas. Volveiihamptoniešiem zinār summas aizdošanu no sābrī vājiem līdzekļiem jau
mas viem
apsolījusi Birmingbamas nodaļa.
sas neesamību. Ir ļaudis, kas šādas plaisas gan apzinīgi, gan neapzinīgi mēģina radīt, bet ja saskaitām viņu panākumus, tie ļoti niecīgi. :
Lai šeit minam Čikāgas jauniešus, kuri sadarbībā" ar vecajiem gatavojās, lai 1962. gada jaunatnes svētki iznāktu plaši, vērtīgi. Pazīstamais „čikagas piecīšu" ansamblis apciemo latviešu kolonijas, sniedzot, ja tā var teikt — kabarē programmu. Nodoms — vākt līdzekļus svētkiem. Vecā paaudze līdz ar jaunajiem — labprāt apmeklē sarīkojumus, ■ un. jaunatnes svētku rīkotājiem tas nenoliedzams atbalsts.
Ir daudz citu piemēru. Pats labākais — Kanādas dziesmu svētki. Izstaigājis sarīkojumus, nekādas plaisas nemamju. Tas ir
turpmāk plaisas starp paaudzēm nerastos. Pirms asām un karstām debatēm jautāsim sev, vai. kādu nepamatoti neaizvainojam? Vai pārmetmni, ko izsakām otram cilvēkam ,nav pastiprināti un saasināti Hdz apvainojumu pakāpei? Vai slikto citu darbā neredzam vislabāk tikai tādēļ, ka paši nedarām itin nekā, un tāpēc arī nevaram kļūdīties? Vai spējam savus izteicienus pamatot, jeb tikai tā domājam? Vai citu kļūdas nevaram izlabot, ķeroties pasi pie darba, un darār mo veikt labāk? Vai par visu, ko • sakām. sanāksmēs jeb rakstām lasītāju vēstulēs, varam būt droši, ka pašiem par to kādreiz nākotnē nebūs jākaunas?
jāvēlas, lai jaunajiem bez viņu drosmes,. straujuma, karstām sirdīm, cīņas prieka aliaž nepietrūktu respekta, cieņas; spējas neitrāli un objektīvi pārdomāt. Un vecajiem — tiem jāliek pie sirds, ka nekas nav mū^gs, un jo ātrāk viņiem aug vietnieki sabiedriskā darbā, jo labāk. Vi- . ņus apmācīt un audzināt vislabāk varam, spējīgajiem dodot priekšnieku, nevis sekretāra palīgu amatus. Viņi vecos uzklauv sīs, ja tiem būs kas vērtīgs un cildens sakāms. Tie novērsīsies, ja būs jāklausās tukšu salmu kulšanā stundām ilgās debatēs par nenozīmīgiem sīkumiem. Viņi, izauguši lielā, kaut traģiskā, laikmetā, grib paši būt šī laik-m^eta cienīgi, im ho sirds vēlas, lai arī visi citi tādi būtu.
Cilvēka mūžs ir īss. Nav jābūt lielam matemātiķim, lai aplēstu, cik ilgi cilvēks dzīvo — minūtēs. Jau grūtāk aprēķiaāt, cik no šīm minūtēm pavadām graujot, cik — veidojot un ceļot. Rūpēsimies, lai svaru kausi svērtos uz pareizo pusi, kad mūžs būs 'noštai-
Ķatrā.ziņā šis ir jauks piemērs 1 labi, un tam tā jābūt. Mūsu spē-kaimiņu nodaļu izpalīdzībai. ki ir nelieli, kamdēļ tos saskal-
■ La.- dīt?-;---;: ■■■.'v.'-'•
OUDlIlIlUBllIlllllilIlIlliiillll
iiMiiiiiaiiiiniiiiiEBiuĶiiraiiiiļBiiiiiaiiiu^
nHiiiiiniiBiīBniiiiimii^iiiin
iiiiBniifliiii'i
1 šu māmuļu sumināja daudzi draugi un paziņas. ® No Kanādas Grand Ŗapidps bija ieradies latviešu advokāts A. Zutis, kas,ciemojās pie radiem uh savā riidfenš atvaļināju-
: FOEIPSIJĀ, |N. ¥.
0 Valsts svētku sarīkojums no^ tiks 19. novembrī, pīkst, :3.0o p.p. Pirmās ev.-lut. baznīcas blakus telpās (Mill Street). Sarīkojumu ievadīs māc. A. Anševics ar garīgo aktu. Svētku runu^ teiks 'R. Ancāns. Konoarta daļā, piedalīsies tenors Klīmanis un pianiste V. Anševica; Pēc koncerta sekos groziņu vakars ar saviesīgu dzīvi. .Ieeja sarīkojumā pref labprātīgiem ziedojumiem. © 19. novembrī sāksies draudzes ticības niācībaš stundas, kuras ievadīs mac. A. Anšēvicš. Vecāki aicināti savus bērnus sapulcināt baznīcā pīkst. ,2.30 pēcpusdiena..'■ : ■ <& ■ 1. noyembrī uz pēdējo dusu māč. A.. Anševics izvadīja Annu Jansoni,.; dz... salma. Pēc nelaiķes sēro dzīves biedrs, meita, znots ar ģimeni Poķipsijā, meita Latvija un paziņas un draugi tuvumā,' un tālumā.
KARA VETERĀNU PENSIJAS
Laikraksta Latvijā Amerikā 85. ma posmā apmeklēja arī Minear numurā minēts, ka Strēlnieku
ce L Preija, KLB - V. Haznērs, Omahas latviešu b-bas , Oma-bas latviešu draudzes — māc. T. -Vēdzele, ^.H. Kiperts' un Čikāgas, Detroitas,, Filadelfijas, Indiana-Pples, Kalamazū, Klīvlendas, Milvoku,: I>Iūdžersijas, Ņujorkas un Vašingtonas, DC, DV ap.vieiiī-bas,-.; . V.
Koneerta daļā. piedalij as dziedone. Irma Ķurme ņo Miņnēapo-les, pie klavierēm Linda Sīrkš, un
Aiovas latviešu b-bas vīru,dubUlt-, _ - ,
kvartets J Vaska vadība ri7iP<^ 'Eduards; Romus, .dziedas.kluba Kvartets .J vaska jadiba,.dzies- Ozoliņa vadībā, pēc
mas pavadīja Astrīda Augstums. • Noslēdzot .aktu,, V, Zobens pa-.
poli un Čikāgu. V. Z.,kopas pilnsapulcē ziņots, ka
. ļ'pās dalībnieks A. Purvs iegul
^ liALAMAZU I tiesības Kanādas' veterānu pe;
Latviešu bie4rības rīkotais jas saņemšanai. Laipni lūdzu
.©■Bafalo latviešu kluba valsts svētku atceres sarīkojums J8.. novembrī (sestdien), pīkst. .7.00 vakarā notiks Polish Cadet Halļ telpās, 927 Ģrant St.- Vakaram piemērotu priekšlasījumu lasīs
draudze, ievadīs 18. novembri, pīkst. 10.30 ar Milvoku latviešu draudzes kopīgu dievkalpojumu abu draudžu kopīgā baznīcā. Dziedās E. Brusubārdas koris. Aktā,
svētku runu. teiks ALA's. pr-dis^j^j^^ālē ar jauniestUdēto pro-ļja ir bijis strēlniekos, bet nesa-prof. P. Lejiņs. Koncerta daļa, grammu, kuŗ" tautas un solo de-, stāv strēlnieku kopā? Līdz^ šim piedalīsies VISI trīs MUvoku lat- 30 dalībnieku sastāvā, priekš-.atklātībai ir zināms gadījums, ka viešu kori — E. BrUšub^rdas ko- nesumus sniegs V. Dzelmes tau-,viens no latviešiem, K. Hartma-ris, Daugavas Vanagu viru koris itisk^.^ej^ ansamblis no Čikāgas, nis, jau saņem Kanādas veterā-un jaukts kons pzimtene. _ Ar ļ ^gj^ mūziku spēlēs Erioh von nu pensiju, par piedalīšanos biju-solo dziesmām piedalīsies inna, vien,' no •■ Detroitas. ' i šās Krievijas ķeizariskā armijā,
Kurmis, soprāns, no Mineapo-; ^ Skautu un gaidu viem"bu ga- pirmā pasaules karā (laikā no Ies: Aktā ierasties apsolījies arr^^ svētku sarīkojums 2. decem-^igu. gada 17. jūlija līdz 1917. g. senators WilliamsPraxmire. .^rī. . 'l oktobrim). Ja tas attiecas uz
0 Sv. Jāņa. draudzes garīgs koņ-ļ ©latviešu biedrība šinī gadā vēl pirmā pasaules kara dalībnie-certs ar tenorU V. Salnu notiks rīkos sekojošus sarīkojUmUs: 18. kiem, tad tādu atradīsies vairāki.
novembrī — Latvijas valsts dibi- Tādēļ vēlama plašāka informā-nāšanas atceres aktu, 3. decemT'čija. brī — M. Vētras audzēkņu kon- -cērtu un 31. decembrī — Jaunā gada sagaidīšanas'balli.
^r^ī^^Jt^^il^^ I^^lasot B. Kinta rakstu L. A. nama, S. Rose iela notie^^^ . 25. oktobŗa,n-rā, kas bija 10. novembri no^plkst. ll.OO^d^e- -^^.^-j^ iian personīgi, ne-
na bdz J.0O ^^kara Ar^ savuļj^-. ^^^^^^^ skautu orgāniŽcljai stendu, imr tiks izstadi^^^^^^^ kie daiļamatniecības priekšmeti !^-^v-^.^
tam saviesīgs .vakars ar , dāmu kafijas galdu un līdzņemtiem. teieās visiem svētku, viesiem-un groziņiem.; Spēlēs labs igauņu
pārstāvjiem, kas bija braukuši garu ceļu, lai būtu Linkolnas DV ap.vienības darba atceres svētkos.
grittei]a.€iešariti v sveš.āš zēm©s
Lielā izvēlē: stila un veida P E N M A N S
DARBA' ZEĶES . Kādas jūs ad Iz-, Vēlētos, iegūsit par
zemākām cenām.
APAKŠVEĻA SILTĀ Slavens kaps 1868.
WS 10-4
Grand Rapidi (Mich.) V. S. 25. oktobrī Kelsey Memorial slimnīcā, Lakevīew, !R/!Qčigenā mirusi Lonija Marija Bērziņa, dzimusi Geidāns. -Nelaiķes šūpulis kārts Jēkabpils apriņķa- Aknīs-tes pag., kur viņa dzimusi 1888. gada 4.; janvārī. Izaudzinājusi divas; meitas, kas ar savām ^e-nēm ieceļojušas ASV. L. Bērziņa ar vīru 1941. gadā deportēti, un Sibirij.ā miris dzīvesdraugs. Pēc soda izciešanas^ B. atgriezusies Latvijā; Pateicoties meitu gādībai apm. vairāk kā gadu atpakaļ L. Bērziņa ieradās ASV — Grand Ŗapidos; Viņā pārmaiņus dzīvo-j a pie vienas vai otras meitas, priecājās par mazbērniem, dzīvoja ļoti klusi. ,
šā gada 28. oktobri L..Bērziņu izvadīja mūžīgai dusai Vudlāvna kap.s.et.āv Aizlūgumu bēru namā iepriekšējā, vakarā un izvadīšanu kapos vadīja Crrand.Rapidu un apkārtnes latviešu ev. - lut. draudzes māc, Kr, Hermanis un: ziedus no draudzes nolika J. Radziņš, .skautu: vecāku padomes un mazškautu pulciņa — Ed. Avots un daudzi citi skumjā brīža liecinieki V „: V.
deju orķestris. Ieejas maksa, visam vakaram S2.00, no personas, studentiem, skolēniem Sl.00, kara invalidiem, pensionētiem Un maksāt nespējīgiem tautieši.em, tāpat bērniem līdz .14 gadiem — ieeja brīva. Tāli-un tuvi ciemiņi mīļi.gaidīti. ' :; ''
.::-.::/;KLĪVLENDA''' V @ DV Klīvlendas latviešu teātris: sniegs Edvarta Vulfadivcē-lienu komēdijas Tapiņa: atgriešana izrādi š. g. 9. decembri DV -mītnē, 4939 Broadway, Komēdijas Uzvedums piemērots spēlei aplī (arēnas, stilā), ļaujot skatītājiem un aktieriem būt tuvā kontaktā. Teātris savā repertuārā uzņēmis arī Bernarda šova komēdiju .šokolādes zaldātiņš, Ēmila Skujenieka tulkojumā un Hugo Krūmiņa jauno trīscēlienu komēdiju Svešinieks sarkanā uz-
Nākošā gada janvārī pie teātra darbosies studija. Tās programmā' kā pirmais paredzēts teorē-. tisks kurss „Ieyads aktiera mākslā." Kurss domāts iesācēju iepazīstināšanai ar aktiera darbu, un piedalīšanās būs ierobežota 4 — -6. dalībniekiem. Kursu vadīs rež.' Arturs Rubenis un interesenti Var pieteikties pie Teātra administratora, V. Zemesarāja. ,
Teātra vadītāja Artūra ' Rubeņa jaUnā adrese: 1460 West Clifton Blvd.„ Ļakewood 7, Ohio.
. .MiLvoKi, visE. ;/'/■:-
0 Latvijas valsts dibināšanas atceri, ko šogad rīko ^v. Jāņa
svētdien,' 12. novenlbrī, plķst. 11, dievkalpojuma laika. Mācītāja A. Kalnāja svētruna būs veltīta Lāčplēšu piemiņai. Ieeja pret ziedojumiem, pieaugušiem sākot ar Š1.25, studentiem un skolēniem S0.75;BšrniBm ieeja brīva. @ Sv. Jāņa draudzes padomes sēde notiks piektdien, 10. novembrī, pīkst. 7.30 vakarā baznīcas sabiedriskajās telpās-. Dienas kārtībā : iepriekšējās sēdes protokola pieņemšana, mācītāja un valdes ziņojumi, pārrunas par 1962. gada budžetu un dažādi jautāju-
mi.
@ Viskonsinās latviešu akadēmiskā kopa,23. novembrī,' pīkst. 2.30 p. p.. latviešu ev. -: lut. baznīcas sabiiedriskajās telpās, 1853. N, 75. 'ielā rīko" Dr. A. Karpa, referātu „Jaunība un mīlestība". Ieeja pret ziedojumiem, . ® MUvokū Sv. Jāņa draudzes dāmu komiteja.28. oktobri baznīcas apakšējās telpās bija klājusi kafijas galdu, uzaicinot uz sadraudzības vakaru Milvoku latviešu ev. - lut. draudzes dāmu komiteju. Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas pr-ce Ar Rumpētere. Uzrunāja viešņas. Vakaru ar dziesmām kuplināja V. Vilenso-na un Sv. Jāņa dr. dāmu komitejas jaundibinātais dubultkvar-tets. Klavieru solo izpildīja B. Kreišmanis. E. Klaustiņa pastāstīja par: palīdzības darbu Latvijā. Sirsnīgos vārdos pateicās kaimiņu draudzes dāmu kom. pr-ce I. Ungura. Vakars.noritēja draudzīgā saskaņā, tuvinot abu draudžu, darbinieces.
GRAND RAPIDI, MIC.-
®. Dziesmu Vairoga kora' kon-certs dir. Alfr. Kalnāja vadībā 22. oktobrī, Civic auditorijā izskanēja jo spoži un pācilājošL Bija dzirdamas gan dziesmas, kas dziedātas vispārējos dziesmu svētkos Toronto, gan arī jau-■nas.'-^^'
@ Matilde Zirnis, kas pagājušā gada baigās no dzimtenes ieradās šinī zemē, š. g.,22. oktobri varēja atskatīties uz 80 mūža gadiem. Viņa tagad dzīvo pie dēla im abām vedeklām, .Grand Rapidos. CJavīlnieees goda dienā viņas dēla un abu vedeklu mājās bija rīkots pateicības svētbrīdis,: ko vadīja māc; J. Lazda. Veco latvie-
A Skrinda, Do.wnsview, Ont. DARBUS, NE RUNAS ,.
un tautiskie ēdieni, piedalīsies arī
īevamotie un kritušie ir tikai
^tviesu . _grup^,^ vadiļDu uzņ^mo- ^^^^^ ^^^.^ ties Latviešu b-bas damukomite-, -aizmugurē novietotajās vieni-jai. Festivāla laika paredzēti ^^^jbās. šinī punktā mums. kā ve-priekšnesumi, kuros ^^r tauUs ļ^.^^, cmMjiem, ^būs, laikam, dejam uzstāsies skautu - gaidu ^^^^g.^^^^g^ '
Arī- .šeit, sv(ļ!Šumā, trimdas frontē pārmetumus saņem tie cilvēki jeb personas, kas, veltot savu brīvo laiku; un līdzekļus, strādā sabiedrisku vai jaunatnes audzināšanas darbu. Tiemj kai^^' nekā nedara, nav arī ko pārmest.
Nobeidzot šo rakstu, gribētos izteikt savas, un arī citu vadītāju domas. Kā būtu, ja mēs lūgtu B.: Klmtu šo, laikrakstā izteikto, ideju izvest praksē — nodibināt pil-, sētā, kur dzīvo, žiglēvicas gaidu , vienību un arī skautu viembu ar ' kādu mūsu varoņa vārdu* Pēdē-jā gadījumā skautu organizācija . . , būtu paiteicīga, bet nevis par ve-
mes bazmcas zale svētdienas sko- ciem ierosinājumiem, ko skautu 1as dievvārdi Un akts. Vakara.organizācija piekopj jau 40 ga-kopīgais Latvijas valsts svētku'dus
tautisko deju: grupa.
:asv';:b^^
; v^ŅUJORKA-.. : ^ :.
12. novembrī,"pīkst. 9.30 no:rīta, Broņksas. Sv.' Toma .baznīcā, māc. A. Ozols; pīkst. 1.00 p. p. Frīportā, Kristus baznīcā, māc. O, Gulbis; plķst. 2.00 Betlemēs baznīcā, māc. R. Zariņš, Dzies-mUvaras koris, diriģents Bruno Skulte; pīkst. 5.15 Džamaikā, Mūsu ipestītāja baznīcā, māc. R. Zariņš ; svētdienas skolas priekšnesumi.-' .:■■'■
18. novembrī; pīkst. 1,00, Betle
akts un koncerts Vebstera zālēs, Manhatenā.
Gribētos norādīt B. Klintām, ka skautu orgamzācija lieto ne
19. .novembri dievkalpojmni tikai tagadējo vajņu vārdus, bet
Latvijas neatkarības atcerei; pīkst. 2.00 p. p. Betlemes baznīcā, māc. R. Zariņš; iplkst. 2 p.p. Port Vašingtonā, Mūsu: Pestītāja baznīcā ar dievgaldu ,māc. O. Gulbis; pīkst. 6.00 BronksasSv. Toma baznīcā, māc. A. Ozols.
CIkagas latviešu ev. lut. Ciānas draudze, 5015 W. Ferdinand St.
10. novembrī, pīkst. 5.00 p. p. priekšiesvētes mācības. . ; Svētdien. 12. novenibrī, pīkst. 10.00 svētdienas skola, pīkst. ll.OO dievkalpojums. Māc. A. Rauten-ŠLlds. Pirms Un pēc dievkalpojuma Mārtiņa bazārs.
LOSANDŽELOSĀ.:\ ,'
Dienvidkalifomijas draudzē, 2450 Griffin Ave., Ļ. A. 31. dievkalpojumi: ■ ■
■ ļ2. novembrī, pīkst. 11-os no Tīta Lāčplēša diena. Māc. E. Caune;
ari senlatviešu varoņu vārdus, ko B. Klihts bija piemirsis.
S. Lelmanis, Toroistio Red. piezūne: Ar .šo vēstUli diskusijas šajā jautājumā izbeidzam.
19. novembrī, pīkst, ļ 1-os no ri-ta Valsts svētku dievMpojum.s.. Soliste Milda Grimma - štrause. Ērģeles doc. Hugo strauss. Māc. Elmārs Caune. .
' 26. novembrī, pīkst, ll-os no rīta Miru.šo pieminas dienas diev.^ kalpojums ar dievgaldu. Sprediķos ■ mācītāja amata- kandidāts. Ivars Gaide, ;kas reizē piedalīsies kā solists (tenors) dievka]---pojumā. Pēc dievkalpojuma ,— draudzes 11. gada svētki draudzes zālē ār kafijas galdu. Referēs L. Vilks.: y