LATVIJA AMERIKA Sestdien, 19&l.g3ds 16. decembri,, Nr.
vīajāšana Latvijā
Nr. 100. SESTDIEN, 1961.16 DECEMBRI.
Ateimčšanas maksa ASVuu Kanādā: par mēn. S liO; 3 mēiL § 6' raēn. i» a.jU; par gadu $ Ib.oG.
sludinājumi maksai sludinājumu daļā § 1.60; tekstā g 3.20 — 1
^ ^^^^ ^^^^^ ^^^^^ p^^
PAMĀCffiA, KĀ KOMUNISMA CĒLĀJIEM SARĪKOT
MĀJAS VIESĪBAS
.. MNKETS" KŖEimrVAI MAZĀ BIEDRA" DRAUGU SANĀ^^ '
JEedakcija) ņatvis tiesības manuskriptus
Neizlietotos manuskriptus muzglabā, bet m velēšanos atpakaļ, ja pievienota pastmarka.
Ar autana vSk^ vai Iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktas «temas var neatbilst redakcijas viedoklim.
„Kā zināms, 1959. gadā repub- 50 tūkstoši aģitatoru, referfintu; lika tJ,ka atmaskota nacionālso- un lektoru.: Komunisma idejām; ciālistiskā grupa, kurā ietilpa Ķ.esot jānonāk līdz katra ciiVvķ^^
BerMavs, Vilis Krūmiņš, I. Pink- apziņai. Uz laukiem seylšķ^ uzde^ , ; sis, P. Dzērve, E. Mukins, P. Pi- vumi doti politisko zinātņu un, (A. p.) Svētku dienās, vai atzī- gadā), tāpēc interesanti iemest visas pūles! Rīkosimies tālāk un zāns, K. Ozoliņš, A.Nikonovs un zinātņu popularizēšanas biedri- mejoc kaaa ģimenes locekļa skatu tajos padomos, ko viesību sakārtosim galda segas, servje. daži citi.. Viņi gribēja , novirza bām^^ Daudzās vietās Latvija, aziinšanas dienu, -vai kādu citu sarīkošanai aoasibiJza grama a\ .tes, ziedus, zaļumus, aug^v^^^^ republikas partijas organizāciju diemžēl, neesot ^]^^ lajsvangu ndcikumu personīgajā jo daudzi no padomiem, kauču ar augļiem. Grāmata ieteic ari
no ļeņim^kajām pozīcijām naciopropa^dētuX^^^ drau- domāti sarkaniem kakla kun- humoristiskas galda kartes, kas
nālajā jautājumā, republikās eko- mumus., Propagandas darbā vel giem un paziņāni, patīkami pa- giem, savā saturā tīri buržujiski radīšot viesībām jautru ieskaņu, nomiskā attīstībā, kadru izrau- neesot iesaistīti daudzi padomju vadīt laiku interesantās sarunās, uh daiā labā vietā buržujiskās Par gaužām kuriozu un komu-ri^īōono iin iV.ufptnRanā" Tā raks- arodbifidrīhn fon+oc saimniecības konfei Pasēdēt Die klāta svfirkiikār)-īhac^j>in f«» ws«r.«sir.f «icficiroi iavōvfo? o,i„as
dzīšanā un izvietošanā." Ta raks-arodbiedrību, tautas saimniecības kopīgi, pasēdēt pie klāta svētku kārtības ziņā tos pat pārspējot, ništiskai iekārtai gluži nepiemē-tīts 18. novembrī Cīņā, atreferē- darbimeki.^^^^^^ gandrīz vai kat- Lai tad sarīkojam vienas prole
partijas kongresu Maskavā.; tijas darbinieki tikai ar gariem ziņas, darba koUēgas.
ak eglīte, ak eglīte,.
Pačalojums par Ziemsvētku eglīšu un citu ' tradiciju vēsturi.
Kas g^n būtu ZIEMAS SVĒT- vēl nekristīgo indoeiropiešu tau-KI bez eglītēm, skujiņU smaržas tu Ziemas Saulgriežu svinēšanas un svecīšu gaismas? Dažā zemē laikam, kurš aptuveni atbilstot likumi noteic, ka eglīšu zaros dro- tam brīdim gada, kad sākās j aušības labad drīkst degt ti-na saules kāpšana debesu kal-kai elektriskās svecītes, kurām nā. • . s
trūkst īstās, dzīvās liesmiņasun Pirmās, zināmās Ziemsvētku mazliet sērās Skuju smaržas; sar Kristus dzimšanas spēles 1223.
degot kādai skujiņai. Varbūt tā- gadā ir ^^f ^j^f/Zf^^^^ mājām;šos'vadošōs darbiniekus Projām kon- leksikona padoms, kas vairāk do- kaut nu neaizmirstos • visdārgā-
deļ ari tiesi tajas zemes, vismaz bet kad mi kur Ziemsvētku eg- ^^s^dināja viņi daļēji vai pavi-strukcijas izstrādājumus, netie^ māts g
mūsu ļaudis, par spiti pārticībai, lites pirmo reizi ir atspīdējušas J'^^^^^^ mazajam biedram - melnā nādēm, alum, degvīnam, triju vei-
gadiem dzirdēti žēlojamies, ka gaišas svecīšu liesmas, par to. pam_ ir pazuausi no laiKrd^^ ^ . . i ' &
prole- rotu skan norādījums — ja pie nav īpašu apkalpotāju, tad apkalpošanu izdara .nama-Šis teikums vien jau no-Hājuši tik daudz viesu, cik atļauj rāda uz to. kam patiesībā domāti
šī grupa esot sagrauta un asi .zobiem gremo oiirušcevapames-. Pilnīgi saprotams, ka šāda pat telpas, esam tos ielūguši ari 2 visi padomi viesību sarikošanai. nosodīta tās nacionālistiskā rī- to ^smu.. _ vēlēšanās brīdi izrauties no ik- dienās iepriekš persoīiī^^^ vai pa jo nebūs gari neviena mazā bied-
cibā. Tā '.ir pirmā reize, kad par-< Analizējot Latvijas rūpniecības dienas mīt arī tautiešos, kas tālruni, jo uzaicināt tikai pašā ra, nedz kollioznieka, kaš pat sap-tijas oficiozs uzskaita visus >a- lauksaimniecības stāvoklij^^^ vadīt savu dzīvi svešas pēdējā dienā '/taču būtu nepie-nī varētu iedomāties turēt kādu
cioriālistiskās grupas" dalibnie- še izteicis lielu neapmie^^ okupētajā dzimtenē, tikai klājīgi vai pat apvainojoši. Bet'kalponi. Un ari par visiem tālāk
kus, kuru starpā līdzās Berkla- ^ Tautas saimnieGības padomi, viņu gaužām bēdīgie materiālie tavu nelaimi, nu. vēl jāskrien un Isek-'-^--"' — -
vam un Dzērvēm,' un Krūmi- tāsuzņēpiumu, mih^^ un re, apstākļi neatļauj viņiem šādas jāsagādā papildus trauki^ jd bu ņam bijis pat vecais komunists, soru vadību, bieriižēl, sīkāM nav drauga diezgan augstākās padomes priekšsēds^^^ts, kuras ministrijas izpelnī; ir tad tās neviens: nespēs rīkot kupls. Vēl jānopērk daži lēzenie Kārlis Ozoliņš un Cīņas atbildi- J^šās-Pe^^^ Tikai pēc dzimtenē iznākušā „Mājturī- šķīvji uzkožamiem, tējas un ka-
gais redaktors P. Pizāns. Tas ir saīsinātā pĢlšes runas steno-,bas" leksikona priekšrakstiem, jo fijas tasītes, melnās katljas ta-ļoti zīmīgs atklājums un liecina, grammā teikts, ka daudzi repub- ģie priekšraksti jau vairāk izklau-'ses. tējas glāzes, seklie gaļas, ziv-ka nacionālsociālistiskā grupa ^i^s rūpniecības uzņēmumi nav sās kā padomnieks kāda lielā ju. d'ārzeņu ēdienu šķīvji, maizes Latvijas koriipartijā bijusi daudz izpildījuši šī gada 10 mēnešu banketa sarīkošanai Kremlī.' Bet šķīvīši, saldo ēdienu šķīvji. Tad spēcīgāka nekā mēs sākumā dor Pl^^^- V.air,akos mņēmumos jo- šis jau nav pirmais un pēdējais vēl daži trauki ēdieniem, un
Ziemsvētkiem -kautkā tomēr diemžēl, klājās jau ņecaurredza-trūkstot.Ticams, jobezsagruzdušu ma vēstures tumsa.: Pirmās dro-
slejām. lielākā daļa no viņiem, ieviešanas pl^^^^^ Sevišķi necie-. darba darītājam un verganvkol- du vīniem, šampanietim, konjā-liekas ' ix izsūtīta Taču nav šams stāvoklis radies arī vairākās cibozniekam. kam un liķieriem. Prāts jau pa-
>ezsagruzau6u nŗ vt*Lui« imu^a^ riii^^^ ka nacionālpolītiskā kusti- celtnēs, piemēram, • Brocēnu ce. Tuvojas Ziemsvētki (dzimtenē liek mazliet tāds kā nemierīgs -
r^UarMr" n? rm.TT. "^ZZZ ^r^mi -.^ta un ,„era .om.in«. u. ,„s;svētkus .iz..,egts svinat - eg. vai..... v.sibas neatsaukt, Ta.
arī mums, latviešiem, ir vēl aiz-ki dokumentētā Ziemsvētku eg- Gluzi otrādi - . . rūnmrā
Rīgas pilsētā aktīvā sanāksmē *"i^*"v**- . ._ . .
atkal par to runāts, kā ziņo 23.'. Lauksaimniecības sek^^^^^^
ļSe uzsvēris, ka vairāk jarazojo-
ķērusies kaut kur dvēselēs no līte ir bijusi uzstādīta štrasbur-tiem vecajiem laikiem, kad >tie gā. Kā redzams no kāda tā gada
labie gadi bija . . . saglabāta baznīcas sprediķa, ted novembrī Gina, m tur-minēti ari ~
Gluži Otrādi — kompartijās ^^^^^^^^^ sintētiskās šķiedras nti atļauts dedzināt tikai Jaun- ču. jauki pavadīts vakars atsvērs
Ziemas svētki ir veci svētki - Ziemsvētku eglīte ir norāta kā uz to norāda viņu nosaukumi dar P^Sānisķa . . . žādās valodās - un daudzas tau- Nav drošu ziņu un
noteiktu
kultūras ministrs V. Kalpiņš, iN. . , Bisēnieks, ^kāds cerkovskis u.c. ganību pārlieku kultivēšanu. Cīņas atreferējumā vēl piemeti- Paplašinātu graudu ŗazosaniJ. tas. šķiet, arī mūsu baltu sense-Pieturas punktu par to, kad egl^,^āts:,^aču līdz šim^dažas per^^ nā^ cUtis, jau ^irms gadu tūksto- lte kā kristīgo Ziemsvētku sastāv-1 sonas, kas ietilpa sai grupēju-
HumOrs aiz dzelzs aizskāra
-Mans dēls šajā ražas novāk-
pat kā ,nav. Ir gan.zināms, ka,
šiem tos i; svinējušas kā Ziemas|ciaļa ir ienākusi Rīgā jeb kādā mā,^;joprojām .ieņem vado^^^ Saulgriežus. Taču par tiem lai-|citā Latvijas vieta, bet no kādas amatus, lai gan tas nav nosodi- Sl.l."''?? kiem drošu rakstisku ziņu tik-
' " "^^ -r_rijusas vajaozigos secinājumus.;^— "-^"nļ^—.^ nesi gurķojos ražas novākšanas tl nekā-angļu valodā. Kāpēc tā?
Par šādiem cilvēkiem ātiek skai;-f°s^"^^^°^ s •^ j .
sānā galīgi pārstiepies, —Ko tad šis tā stiepa? —Pats jau teica, ka gurnijui
—No kā tu tāds apaļš kļuvi?
ketbola bumbu aizvieto atskaites. Grozu—galda atvilkne.
CDadzis" Nr. 19. - - 61.)
Skolotāj s (Jurim): . Tavi krievu valodas mājas darbi vienmēr
1605. gUr dironiķas gan ^re-'jušaš savas kļūdas un ^1^'^^ daudz labāk un pareizāk izpildi,
dzams, ka Ziemsvētku eglītes ir_rījušas vajadzīgos secinājumus. 1?^'^ nepieļaujams, ^aļas ra „.„,.^:„! _!!„_ ...
toreiz iekarojušas vi-
vums. Tātad šajā vietā kurpe spiež.
Kolohozu un padomju saimniecību vadīšanā lietojot atpalikušās
piemēram senie romieši aptaga- Jau „y.^^ bet arī svarīes politisks uzde-
dējo Ziemsvētku laiku no 17-25 Elzasu. Vecas chronikas lapas dnba-partijas kartība un princi- rl/^'4!-"^L?^^^ decembrim ir svinējuši svētkus i^ lasāms: Uz Ziemsvētkiem egli- Pā jāizšķir jautājums par vi-par godu Satumam Arī tie ir,ti uzstāda (Oriģinālā: Auf Weili- ņiem." Tie ir nopietni draudi, bijuši mīlestības, aplaimošanas nadhten richtet man Tannen-' ^alakpiņā teikts: ,,Sanak-un dāvanu svētki, kuru laikā bāum.chen . . .) istabā un grezno ;smes dalībnieku, ^n^^^^^ pārtraukti visi darbi un uzvestas ar papīra rozēm, āboliem, cepu- f
īpašas spēles • Pat vergi šajos^miem un svecītēm. Un kādos ci- des p^e^nleka N. Biser^^^^^^ |"os rSoSs Dal v^^^^^^ svētkos drīkstējuši sēdēt ar sa- tos tā laika Elzasas papīros la- .Viņs_gan sacīja,-ka si ņ^^^^^^ viem kmigiem pie viena galda un sams, ka mežkungiem un lid^i^^^^^^^^sUska grupa ļoti ^^^^^^^ no pēdējiem pat apkalpoti. Arī giem vīriem Ziemsvētku laikā ir jusrdailja ļauzii mternacionalai;^^_J^.^^^
talkā. /
—Tjotja! parādiet bērnu grāmatas! —Bērnu grāmatu nav! —Tad dodat sūdzību grāmatu! —Bērnu sūdzību grāmatu nav. (Sov; Latvija" 2a. IX 61.)
—At ko atšķiras Ogres basket
. cietumniekiem ^^oi svētku lai^ā doti stingri rīkojumi labi uzma-'audzināšanai, taču ^^n^^^^^^
^ cietunpiekiem šoļ svētku laika ,_f__,.,/tr:„« ____'ho wi..5fr^. „i«o «oSo ,,o4.o » amatos, bufenepraktiski, Tacu ^-parasto basketbolu spēlē
\ noņemtas važas, .^ni raksti U©- bīties, lai zeņķi bez atļaujas ļ;ne. da konkrēti ir viņa paša vain^ ( cīna, ka senie romāni, ar dego- Ķs nezagtu S^tes. šķiet, ka tie- Protams, ne Vilim Lacim, ne
nav' zr
my^} ^ ^ik^i ^e- sporta zālēs ļm laukumos. Qg^
šām vaska svecēm rokās, šo svit- ši no Elzasas eglītes dedzināja Kalnbērziņam nav bijusi nekāda ku laikā-pa'ielām devušies gan'nas tradīcija ir izplatījusies visā sakara ar šo grupu. Gluzi otrādi pie dievu statujām, gan pie sa- Pasaulē ... ļ- viņi kopā ar Pelsi palīdzējuši
vu mirušo kapiem, šo tradiciju, Iespējams, ka tagad ari gan- ^ so grupu atmaskot, uzradot krie-šķiet, ir pārņēmuši arī vēlāk drīz visā pasaulē pazīstamā Zie- vu čekistiein aizdomīgos. Vilis pirmie kristīgie uri nav daudz mas svētku apdāvināšanās tradi-Lācis tādā kārtā otrreiz nodevis ko brīnīties, ka degošās sveces cija sakņojas jau vismaz pie-'savuskbllēgus čekai, lai izpelna ir sākušas atrasties uz egļu jeb minētajos seno romiešu laikosun tos nodevēja pensiju . .; . Par citu koku zariņiem, kas rotāti i^ ari zināms, ka visām vecām šīs nacionālistiskās grupas dar-sarkanajām pīlādžu ogām un iz- tautām ir bijuši paradumi īpaši bību sanāksmē runājuši : Rīgas ziedinātiem ķiršu ziediem. ļbērniem dažādos svētkos dāvi-jkomitejas pirmais sekretārs: A. ■ . . , . .-* nāt spēļu lietas. Bērnu spēļu lie-'Azāns,vii>a vietnieks
Ka ļsti likumīgi kristīgo sv&l- vēsture, savukārt, ir laikam republikas ministru padomes ki Ziemsvētki patiesībā ir paši tikpat veca kā cilvēce, bet stās-jaunakie, jo tos par bazmcas -^^ ^ piemēram, pirmo runājo-Knstus dzimšanas svētkiem ir,^^ leiu/kura jau skaidri teikusi
atzinis tikai 325. gada baznīcas
valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks L. Adjuķevičs, partijas komitejas priekšsēdētājs
koncils. Pirmo reizi Ziemsvētki Romas Pētera baznīcā svinēti
* ,„mamma", izgatavojis kāds ne-ļ centrālkomitejā R. ; Ķīsis un
mirstīgā Bēthovena draugs Rēgensburgas mēcihaniķis Mel-
- S5_3^ gadā - sestajā janvāri Jau i^^^^ ^^^^ apdāvināša-
nakosajagada pavests Liberijs,^^^ ^^^^ 7,.^^.
Ziemsvētku svinēšanu noteicis
„ - ^. . . svētkutuvuiris ir izvērties par ie-
uz 25. decembri. SLS datums gan i^īgāko .tirdzniecisko darīju-itka neatbilstu Kristus piedzmi- ^.^^ ^-^^^
degas .Ziemsvētku eglītēs svecītes, mezdamas acīs^ neikdienišķu niirdzumū uņ mazliet skumji dvašo egļu skujiņas.ar savu smar-
šanas laikam, bet pieņēma, ka pāvests vēlējies kristīgo Ziemsvētkus apvienot ar^ žīdu ,.Oiianu-ka" svētkiem, kuru svinēšana sā
kās 25. decembrī un; kuru laikā > . Kii„sō
' - t „ ļ zu saistot, esošo pie bijusa, tad.
toreiz bijuši gaiši apgaismoti žīdu tempļi un dzīvokļi. Ir arī puslīdz droši minējumi, ka toreizējais pāvests, tālredzīgs būdams, ar šo Kristus dzimšanas'svētku Jermiņu vēlējies tuvināties toreiz
DĀVINIET
šķiet, vismaz brīdi visiem cilvēkiem ir labs prātS; Un vai tas nav daudz?
V. Akads.
• SAVIEM 'DRAUGIEM-
LATVIJE AMERIKĀ
An Tallinā Staļks aizvākts
valsts kontroles komisijas,priekšsēdētājs A. Ozolings. Arī. 1. sekretārs Pelše savā referātā pasvītrojis,. ka jāpastiprina cīņa. pret buržujisko ideoloģiju, bUržu jiskiem tikumiem un aizspriedumiem un j āveltīj ot sevišķa uz-manība.darba ļaužu internacionālās audzināšanas,; tautu draudzības stiprināšaņ?is, proletāriska internacionālisma . un padomju patriotisma problēmām.
Pelše arī sevišķi norādījis,- ka ideoloģiskās frontes darbiniekiem uzmanīgi j āstudē un pareizi jānovērtē jaunas parādības dzīvē, iejūtīgi.jāuztver cilvēku noskaņojums. Visenerģiskākā čīr ņa jāvedot arī ar tādām kapitālisma paliekām, kā slaistīšanos, liekēdību, žūpību, huļigānisnm, krāpšanu, mantrausību. Cilvēku
tālāka 'izrēķināšanās ar „nacio- padomes telpās pie galda. Bas
nālistiSkā^';. grupas piekritējiem,] ^/..........■'. .......„„„■
kuru vājāžan^ nepārtraukti tur-ļv^^:;
pinās. rpjies, viņiem tur bija savi īpaši
Kamēr fCfeŗuščevs izrēķinās ar motīvi, aņtipartejiskas grupas staļīnistiem( tikmēr Latvijā Pel-' barveži baidījās no atmaskoša-še kcai vajā ,,nacionālkomūriis- nas, jo viņi paši vainīgi daudzos tus". Par sļaļinistieni Pelšes ru- likumības pārkāpumos, sagrožī-nā atrodaitia šāda rindkopa: jumos, ļaunprātīgā varas izman-Kongress vienprātīgi nosodīja tošanā un plašajās represijās." Molotova, Kaganoviča, Maļenko-! Tas ir samērā maigi teikts, ja va uri citu aņtipartejiskas gru- salīdzina teicienus, kurus lietoju-pas graujošo frakcionāro dar- ši krievu biedri pret antipartejis-bību : .Eā zināms, šī nodevēja kās grupas locekļiem. Acīmre-grupa centās novirzīt partiju np dzot Pelšem dots uzdevums ap-
ļeņiniskā ceļa, uzstājās pret pār-
karot Latvijā nevis staļinistus.
tijas XXII kongresa lēmumiem, bet nācionālkomūnistus. Partija
Jura skolas biedrs: Tas tāpēc, ka Jura tēvs .nezina angļu valodu!:.' ■■■■■.:
—Vai jūs pazīstat principu: kas nestrādā, tanī' nebūs ēst?
—Bet es arī. neēdu. Es iedzeru un uzkožu.
'sekojošiem iegādājamiem ēstgri-ieroSinošiem uzkožamiem „mazajiem gariem" pietiks ar no-laizīšanos vien, jo kas gan sev: varēs atļauties ieteikto žāvēto lasi, kaviāru, zuti, aknu pastēti.., Labi, ja draugus pacienās ar marinētu siļķi, skāi3u gurķi un kar- , tupeļu salātiem.
Attiecībā uz dzērieniem doti šādi padomi — pie uzkožamiem, pasniegt degvīnu im degvīna izstrādājumus — nastoikas, naļiv-. kas, konjaku, kā āri alu. Pie ziv-ju ēdieniem -— vieglos, sausos, baltos vīnus, pie gaļas — stipros sarkanos, pie saldā ēdiena — šampanieti, pie kafijas — liķierus, pie tējas — konjaku. • :
Ir vēl daudz citu ,jlabu" padomu: ķā klāt auksto galdu, kā pusdienu un vakariņu galdus, kā sarīkot pēcpusdienas tējas vai kafijas, bet tas viss jau atkal būtu garu garais Stāsts par tādīein kulināriem gardumiem, kā pīrādziņiem ar dažādiem pildījumiem, siera cepumiem, rauga mīklas maizēm, dažādām kūkām un tortēm: un citiem saldiem cepumiem,'kā arī augļiem.
Bet pietiks!. Papīrs jau spēj panest vairāk par mazā biedra tukšo maku. Uņ kāpēc| gan viņam mieloties ar neaizsniedzamām mantām, ja grāmatā nav ne mazākā norādījuma par to, kādiem ēdieniem un dzērieniem lāpīt Viņa morāliskās paģiras. . A-s. •
Staļina piemineklis, kas atradās laukumā pie Baltijas dzelzceļa I apziņa jāatbrivojotV no reliģis-stacijas Tallinā, aizvākts. Ari kiem aizspriedumi^.
Nicināmie frakčionāri pretojās visam jaunarii, radošam partijas
taču katrā vietā rīkojas pēc vajadzības. Apspiesto tautu nacio-
politikā. Sevišķi nikni viņi bijaļnālie centieni Chruščevam tur-pret Staļina persōnibas kulta se- klāt. daudz bilstamāki- nekā Sfcaļi-
ku likvidēšanu. Ķā tagad noskaid- nisms.
„Londpnas Avīze"
Tā kā šoruden kartupeļu novākšana ieilga, tad darbā laida kartupeļu racēju - pašgājēju, kuram miv vajadzīgi ilgstošie ' remonti un degviela.
teiksmē nozīmētu — ļaužu aizstā- Kalniņš var būt vēl citādāka no-vis. Pārdomās svārstījos, vai to zīme, kā jau esošā?"
VALODNIECISKAS PROBLĒMAS RISINĀDAMS,^ mLīGI SAPINIES JOŖIKS.
latviskot kā Aizsargs, jeb Taut-sargs . . .,kad mani iztraucēja Ādams Adamaitis. ,
Ādams Adamaitis ir dzīves; filozofs un filoloģijas amatieris.
Ādams Adamaitis atkal savieba savu nicīgo smīnu; „Viss ir relatīvs un viss mainīgs — jaunas dāmas maina brūtgānus un vārdi ir vēl nepastāvīgāki kā
„Tu, Jorik, met garbidžās savus 'sieviešu mīlestība. Bet; tagad pie
. Senos laikos Maķedonijā zirgs skaitījās dižciltības simbols un lielkungi lepojās ar saviem zir-
izdevēji laistu tirgū arī grāriiatās. kuras sarakstījuši kā<, di no lielajiem arābiem, vai lie-
pētījumus pār priekšvārdiem, ta-tādas gad uzmanības centrā Ir. uzvār-
lietas, es esrnu atklājis; ka vienā afrikāņu dialektā vārds Kalniņš
du jautājums," viņš ar nēvērigu iederas kā roka cimdā, būtībā žestu parādīja, uz kaudzītēs sar
giem. šī īpašība pat'ieviesās to ilajiem aziātieni. Un latvieši, līdz krautām, aprakštītāmi loksnēm. -
priekšvārdos un, piemēram, se- apnikumam lasīdami, kā Inge-nais maķedoniešu vārds Tilipsborga noķēra vistu aiz astes, jeb
i'. \i r-1 _ 1____.^1 n^Mmin " irfcVk itroriSA. ^iirto-rc r*5t»lQiir»Q t\Tt^qv Irō ,
nozīmē „tāds, kas mii zirgus," jeb
laukums, kas līdz šim saucās par Lai kompartijas XXII kongre- ļkopsavllkumā — Zirgmīlis.
Staļtnģradas laukumu, dabūjis sa lēmumus izskaidrotu latviešu savu agrāko nosaukumu — Tor ! tautai; tad steidzīgi darbā noriņu laukums. ^ . 'koti 9 tūkstoši propagandistu un
■pAR KO .' EļROPIEŠH .PASMAIDA.
ILĒTnClGAIS: 'PROFESORS.
(Dāņu humors)
Katrai tautai ir savi personu vārdi kuru nozīme visiem saprotama; jeb vismaz nojaušama, bet cilvēciskās sadzīves dažādīgos iespaidos'vārdi ir. arī kiaiņojuši nō vienas tautas pie otras, pielāgo-iamieS arvien jaunām izrunām, aajā kontinentā ļoti populāri ir eorējiskas izcelsmes yardi Dže-ku, Džimiju.; -Betiju. Mēriju un daudzu citu priekšvārdu nozīmi ir jāmeklē senajā žīdu: valoda.
Arī latvieši ir pārdzīvojuši bībelisku vārdu popularitātes laikus, un mums ir bijušas arī vāciskas un krieviskas izcelsmes vārdu modes laiki. Bet pēdējie svešo vārdu uzpliidi radās: par Uelar jiem ziemeļniekiem saukto raksta nieku darbu iespaidā. Reta būs tāda tauta, ko izdevēji tik izšķērdīgi apbalVo ar lielo ziemeļnieku rakstiem kā latviešus. Nu jau gadu desmitus, nepārtrauktā secībā. Lielie ziemeļnieki ir labi ziemeļnieki — viens lielāks par otru, 'Eiaut gan nebūtu par skādi, ja
kāpēe- (3unārs pārlauza pīpei; kā tu; tā pierāda pie skandināvu' zemnieku vārdiem, ka sāka- tos dot saviem bērniem. Bet, ja mūsu literārie apvāršņi būtu pa-piaštnājušies; teiksim,: līdz lielajiem japāņiem, tad varbūt mūsu vidū tagad dzīvotu ari tīri āris-
,;Nepļurkšķi!" es sāku aizstāvēt savus ilgi koptos gara augļus. „Uzvārdu problēma ir atrisināta."
tas ir Saliktenis, pirmais balsiens nozīmē — ķets, vai čuguns, bet otrais balsiens — lējējs."
„Ar šādām atziņām tu labāk neplātiesTl^aut gan Kalniņš ir
...... . ļViens no visizplatītākiem latviešu
Ādams Adamaitis mcigr no- uzvārdiem, tomēr kāds no viņiem
vīpsnāja uri jautāja: ..Kas tu būtu. Ja tev būtu melna ādas krāsa?"; •
•,Un kas tu būtu, ja tev būtu ragi un aste?" atjautāju.
ki latvieši, kas sauktos Ujitošiļ„Nekļūsti personīgs! Es esmu Bērziņš, vai Savako Ozoliņa. izpētījis un pierādījis^ ka vismaz Es savā nodabā darinu pārsk^ 95 procenti no^ latviešu uzvar
diem cēlusies Āfrika,"
tu par ņo svešzemniekiem pata pinātiem latviešu priekšvārdiem.
„Ļauj pataustīt pulsu," sniedzos
kuru kādreiz publicēšu, jo dau-. Pi^ Ādama rokas, bet viņš žestir dziem mūsu tautu dēliem un mei-1 kulējot to pasita gaisā: „Visda-tām tomēr patiktu uzzināt, ko žādāko latv. uzvārdu, kā: Iva-viņu vārdi raksturo. Un šis ir ^o^s, štellmacbers, Kalniņš un
ļoti nopietns darbs, jo nepietiek,daudzu citu dziļāko nozīriii var ^^^ļļ^'^^lī^^^ ar gariem paskaidrojumiem, pie-,atrast. bantu,man,fu. vule un^^^^ mēram, ka Urzula latīņu valodā tentotu valodu grupu nozaroju-nozīmē — maza auguma lāču mār mos, izloksnēs uri žargonos."
var iedomāties, ka tu esi' gribējis apcelt tieši viņu im pie izdevības var iedot pa ļepū,"
,,Hm? Es par saviem pētījumiem^ gribēju nolasīt lekciju ciklu." Ādams Adamaitis kļuva domīgs, tad pēkšņa ideja tā.sejā iezīmēja platu. smaidu: ..Vai tu atceries to fotogrefiju laikrakstos, kurā bija redzams viens no pretboļšēvistisfcajiem cīnītājiem, ar papīra tūti galvā?
,^Es šaubos, vai ar papīra tū-tēm galvā mēs spēsim boļševis-
te, svešas izteiksmes. vārdiem ir j ārāda latvisks līdzinieks un tā: Indriķis ir tas pats, kas Nam-
saimnieks, jeb Pridrichs kļūst vokli sarunāt.
„Ja tu būtu manā vietā, tad tu varētu pārliecināties, kādus niekus cilvēks var pacilātā garastā-
Miermīlis.
Es pašreiz strādāju ap vīriešu kārtas vārdu Aleksandrs, kas, cēlies grieķu valodā un plašākā iz-
„Es taču neesmu neniaz šodien atspirdzinājies!"
„Vai tad skaidrā prātā kāds iedomātos apgalvot; ka vārdam
„Tu nesaproti! Savu lekciju laikā arī es vi»ru valkāt šādu tūti ar izgrieztiwn acu caurumiem, un tad neviens nezinās, kāds ēs izskatos."
„Zini, neļaunojies, bet nian nav laikH, jātaisās iet pie zobārsta," es Samelojos un pavadīju savu viesi līdz durvīm. — pirms viņš iedomātos pavēstīt ko mans uzvārds nozīmē kādā no afrikāņu mēlēm. Jorika
Amerikas latviešu apvienības Kultūras biroja sēdē 10. decem-, bri IļļfUjorkā apsprieda Kiiltū ras dienu sarīkošanu nākamā gada sākimiā. Biroja vadītājs Dr. P. Norvilis uzsvēra, ka vajadzi-ga kultūras politikas deklarācija, kas izstrādājama nākamajā biroja sanāksmē 1962. gada 14. jan: vāri Ņujorkā, pasākmnu ūn sekciju vadītājiem līdz tam Isikam jāizstrādā formulējumi, ko Kultūras birojs gatavo un uz ko ai-.cina.'
Sagatavots apkārtraksts organizācijām par Kultūras dienu rl-koSiinu. Tās sarīkojamas no janvāra līdz martam, prlekšriesu-nios varētu būt aposres, referāti, koncerti, izstādes, teātru izrādes. Lielākos latviešu centros varētu rīkot vienu kopīgu centrālo sari-kojumu. Kultūras dienu sariko-jumos varētu ari pārspriest par latviskuma saglabāšanu \m audzināšanas jautājumus, kā ari par audzināšanas padomēm un vispār rējās latviešu kultūras tālāk veidošanās jautājumus. Tāpat varētu būt apceres par«Brigaderi, En-dzelīnii un Poruku, kur tas vel nebūtu bijis. Varētu arī sskiūēt līdzekļu vākšanu Kultūras foņ' " dam.. ■ , ■.
Pievēršoties tieši Kultūras dienu sarīkojumiem Ņujorkā, Organizāciju padomes priekšsēdis K. Stankevics uzsvēra, ka vajadzīga ciešāka sadarbība Ņujorkas organizāciju padomei ar ALA's Kultūras biroju. Kultūras dienu at' klāšanas sarīkojums būtu vēlams 27. vai 28. janvāri, kas sakrlsiii ar Draudzīgā aicinaju.na <iienu. •Sarīkojums būtu rīkojšms labās telpās, ar akcentu.uz muzikāliem, priekšnesmniom, galvenā kārtā tautas dziesmām, bet neaizmirstot arī jaundarbus, kas Ņujor-
IZDEVUŠIES MĀKSLAS SKATE
Pirmā latviešu, mākslinieku gleznu izsole 9. un 10. decembri Latviešu mākslas salonā Bronk-sā uzskatāma par necerēti labi izdevušos. Divās dienās to apmeklēja liels Ŗkaits apineklētā-ju, pēc rīkotāju domām pāri par 400, un no 106 izstādītiem darbiem pārdoti vairāk kā puse. Pirmo gleznu sestdienas pēcpusdienā; izsolē ieguva A. Eimanls, iegūstot Cerņoka Ziedus. A. Krūkliņa gleznas izpārdeva pirmajā dipnā, Gleznu skatē bija 12 izsolāmās gleznas, kuras varēja pārsolīt. Izstāde bija rīkota G. Tretmaņu dzīvokli, kas pirmajā dienā aizņēma četras telpas, bet izstādes pēdējā diena pat divas telpas vairs nebija- pilnas, jo pircēji savu pirkumu varēja tu ' līt. nest mājās. Apmeklētāju bija ne vien no Ņujorkas pilsētas, bet arī no Longailendas, 'konēktlKU-tas un Ņudžersjjas.
kā vēl ņļ grammaa cināt dzi no Vaširļ sieviešu [
Kultūiļ sekcijas j aizrādīju ribu latļ un tas i| Kultūraa tas dziesi
Sēdē J turas ^ piedalitJ kam jaul bas saņl
Pebruļ Alfrēda I interesē! dzīvo nJ
Kalnlņšf meita Viņa Vaļ Martā I darbu ■pirmo i ari tā Vēl partļ ņu asoc I priekšēji ļdāniu februārļ pecpUsc veltītu
ļzglītļ jauna vaditājsļ izglitibf izglītībtj skaits vērtēšail stāvā, sijas. purstu\ļ
• . (54. turpinājums) 1
Vilnis it kā pamodās.
~ Tomēr." Ivar. Ja tas ko varētu gi tām pašām rokām nožņaugtu. Bet nu jļ dusmot? Kā es varu nedusmot? ;
— Neņem ļaunā, — Ivars domīgi skļ tavas dusmas mani tomēr īsti nfpārliecļ liecini gauži slepkavīgas domas. ; , -r Ja mēs būtu sastapušies pirms tļ droši vien,, būtu izturējies tā, ka tās Bet — trīs gadi. Trīs gados dusmas sļ naids.
—'Naids? Tātad tu mani tomēr nistļ
— No visas sirds. Ienāca Ranta, un viņi sarunu pārti
— Tu Ivaram gribēji ko jautāt,---: Vilni, — vai jūs to jau pārrunājāt?
— Nē, vēl nē ... — Vilnis mekU