' J
J
u ' J \l I
Sestdien, 1961. gada 16. dacembri, Nr. 100. LATVIJA AMERIKA %
CĒLĀJIEM sarīkot lAS
:v.
i" DRAUGU SANANJKSME?
iemest visas pūles! Rīkosimies tālāk un ļ ļviesibu sakārtosim galda segas, servje-ļJuiii<i{^, ,tes, ziedus, zaļumus, augju vāzes kauču ar augļiem. Grāmata-ieteic ari kun- iiuihoristiskas galda kartes, kas fžujiski radīšot viesībām jautru ieskaņu, te'^ujiskās Par gaužām kuriozu un komū-ŗspējot. _nistiskai iekārtai gluži nepierriē-is prole- rotu skan norādījums ja pie īsini; ka galda.nav īpašu apkalpotāju, tad Ielikumus viesu apkalpošanu izdara nama^ aici- māte. Jais teikums vien jau no-ļk. atļauj rāda uz to, kam. patiesībā domāti li ar|i 2" visi padomi vifisībiļ sarīkošanai^ vaii pa jo nebūs gan neviena mazā bied-ļ:ai pašā ra, nedz kolhoznieka, kas pat sap-nepie- nī varētu iedomāties turēt kādu [)ši/ Bet (kalponi. Un āri par visiem tālāk crien un! sekojošiem iegādājamiem ēstgri.-luki, jo Ibu ierosinošiem uzkožamiem
diezgan |i lēzenie un ka-ļiijas ta-. ļaļas, ziv--maizes ;ji. Tad iem, un ļ^'lsdārgā lai, limo-|vriju vei-konja-; jau. pa-iierigs -r-lukt? Ta-atsvērs
atskai-kne.
ļ'avļ krie-vienmēr Ik izpildī-[āpēc tā? pas. tāpēc, jgļu valo-
principu: is' ēst? lEs iedļze-
„mazajiem gariem" pietiks ar no-laizīšanos vien, jo kas gan sev varēs atļauties ieteikto žāvēto lasi, kaviāruNzuti, aknu pastēti... Labi, ja draugus pacienās ar marinētu siļķi, skābu gurķi un kar-. tupeļu salātiem.
Attiecībāuz dzērieniem doti šā- ' di padomi — pie uzkožamiem pasniegt degvīnu un degvīna izstrādājumus — nastoikas; naļiv-kas, konjaku, kā arī alu. Pie zivju- ēdieniem — vieglos, .sausos, baltos vīnus, pie gaļas — stipros sarkanos, pie saldā ēdiena — šampanieti, pie kafijas — liķierus, pie tējas — konjaku.
Ir vēl daudz citu „laļ3u'* padomu : i kā klāt auksto galdu,. kā pusdienu un vakariņu galdus, kā . sarīkot pēcpusdienas tējas vai kafijas, bet tas "viss jau atkal būtu garu garais stāsts par tādiein . kulināriem gardumiem, kā pīrā-džiniem I ar dažādiem. pildīju- . miem, siera cepumieiA,. rauga-miklas maizēm, dažādām kūkām ■ im tortēm uri citiem saldiem •cepumiem, kā arī augļiem. , • ,
Bet pietiks! Papīrs jau spēj panest vairāk-par mazā biedra tukšo maku. Un kāpēc gan viņam mieloties ar neaizsniedzamām mantām, ja grāmatā nav ne mazākā norādījuma par to, kādiem ēdieniem un dzērieniem lāpīt viņa morāliskās paģiras. : A-s.-
tupeļu novākšana . ieilga, tad darbā laida pašgājēju, kuram nav vajadzīgi ilgstošie remonti ūn degviela.
aužu .aizstā- Kalniņš var būt vēl citādāka no= ļijos, vai. to zīme, kā jau esošā?"
jeb Taut-iztraucēja
Hr dzīves fi-amatieris. |)idžās savus /ārdiem, ta-ļrā ir uzvār-jar nevērīgu (audzītēs sa-loksnēm. -
sāku aizstā-ļ^ara augļus, atrisināta."
nicīgi >^no-„kas tu bū-la ādas krā-'
ja tev būtu ftāju. •
ļsl .Es esmu is,. ka vismaz Iviešu uzvār-
īšu;" sniedzos jet viņš žestir ļuisā:„Visda-|du, kā: Iva-Kalniņš un |G no2āmi var ņ, vule unhot-. ipu nozarojit žargonos."
fe vietai tad tu Is, kādus nie-ļcilātā garastā-
nemaz šodien
I Drātā/kāds ie-ŗ,, ka vārdam
Ādams Adamaitis atkal savieba savu nicīgo smīnu: „Viss i? relatīvs un viss mainīgs — jaunas, dāmas maina brūtgānus un vārdi ir vēl nepastāvīgāki kā sieviešu mīlestība. Bet, tagad pi© lietas, es esmu atklājis,-ka vienā afrikāņu dialektā vārds Kalniņš iederas kā roka cimdā, būtībā tas ir saliktenis, pirmais balsiens nozīmē -r-^ ķets, vai čuguns, bet . otrais balsiens lējējs."--
■„Ar šādām atziņām tu labāk neplāties. Kaut gan Kalniņš ir viens no visizplatītākiem latviešu uzvārdiem, tomēr kāds no viņiem var iedomāties, ka tu esi gribējis apcelt: tieši viņu un pie izdevības.var iedot pa ļepu."i
„Hm?' Es par saviem pētījumiem gribēju nolasīt lekciju ciklu," Ādams Adamaitis kļuva domīgs, tad pēkšņa ideja tā sejā iezīmēja platu smaidu: „Vai tU atceries to fotogrefiju: laikrak&-: tos, kūŗ^ā bija redzams viens no pretboļševistiskajiem cīnītājiem, ar papīra tūti galvā? ■
„Es šaubos, vai ar papīra tū-tēm galvā mēs spēsim boļševis-mu uzvarēt?"
„Tu nesaproti l Savu lekciju laikā arī es vjīru valkāt šādu tūŗ' ti ar izgrieztiem acu caurumlemj, un tad neviens nezinās, kāds es izskatos."
„Zini, n<»]aunojies, bet man nav laik«\, jātaisās iet pie zobārsta," es samelojos un pavadīju savu viesi līdz durvīm — pirms viņš iedomātos pavēstīt ķo mans uzvārds nozīmē kādā no afrikāņu mēlēm.
li-
KULT
. Amerikas latviešu apvienības Kultūras biroja sēdē 10. decem-iirī Ņujorkā apsprieda' Kultūras dienu sarīkošanu nākamā gada sākumā. Biroja vadītājs Dr. P. Norvilis uzsvēra, ka vajadzīga kultūras politikas deklarācija, kas izstrādājama nākamajā biroja sanāksme 1962. gada 14. janvārī Ņujorkā, Pasākumu un sek: dju vadītājiem līdz tam laikam jāizstrādā formulējumi, ko Kultūras birojs gatavo un uz ko ai-, dna.
' Sagatavots apkārtraksts organizācijām par Kultūras dienu rīkošanu. Tās sarīkojamas no janvāra līdz martam, priekšnesumos varētu būt aposres, referāti, koncerļii, izstādes, teātru izrādes. Lielākos latviešu centros varētu Tīkot vienu kopīgu centrālo sarīkojumu. Kultūras dienu sarīkojumos vaiētu arī pārspriest par latviskuma saglabāšanu un audzināšanas jautājumus, kā arī par audzināšanas padomēm un vispārējās latviešu kultūras tālāk veidošanās jautājumus. Tāpat varētu būt apceres par Brigaderi, En-dzelīnu un Poruku,. kur tas vēl ^ nebūtu bijis. Varētu ari sekmēt' līdzekļu vākšanu Kultūras fon-
. dam. ■. ■ ■ Pievēršoties tieši Kultūras dienu sarīkojumiem Ņujorkā, Orģar mzāciju padomes priekšsēdis K. Stankevics uzsvēra, ka vajadzīga ciešāka sadarbība Ņujorkas orgar nizāciju padomei ar ALA's Kultūras biroju. Kultūras dienu at klāšanas sarīkojums būtu vēlams 27. vai 28ŗ janvārī, kas sakristu ar Draudzīgā aicinājuma 'lienu.
■ Sarīkojums būtu rīkojams labās telpās, ari akcentu uz muzikāliem priekšnesumiem, galvenā kārtā tautas dziesmām, bet neaizmirstot arī jaundarbus, kas Ņujor-
IZDEVUSIES MĀKSLAS
; Arnolds Apse
Iznācis Amerikas latviešu ap- ko «veic ar talcinieku palīdzību, numurus pārdeva pa atsevišķiem vienības, Kultūras biroja: izdo- Tālu ceļu no BruklinaS mērojušreksemplāriem, sākot ar 4 tais Biļetens Nr. 5. Tas iznāk 3 ddc. A. šturms un ārsts Dr.A.ru pāriet uz gada abonementu reizes gadā, un tam ir raksti par Bogdanovičs,;no Bronksas,. iera-ļsistēmu, kas dod labākus rezul-laLViesu Kultūru. Vērojot virs-dusies O.. Riidovska, citos vaka- tātus. Biļetenu var pasūtināt — rakstu, liekas, ka tas ir Kultūras ros ir citi talcinieki.; ^ American Latvian Association.
biroja darbības pārskats, :bet žur-; Sakārtotos Biļetenus pēc tam Suite 806 — Edmonds Bldg, 917 nāls veltīts latviešu kultūrai, ko nogādā uz Vašingtonu, no kurie-var lasīt visos kontinentos. Ar nes tos izsūta ā,bonentiem. Gada nākamo gadu žurnāla nosauku- abonements §2.-. mu grozīs. ' i Jau piekto reizi žurnāls ap-
žurnāls radies ALA's kultūras ciemo lasītājus, un redaktori cer,-a vadītāja Dr. P, iNorviļa ie- '■ ka šoreiz to varēs izplatīt, apmē-I rosmē, kas arī ir šī izdevuma i-am 800 eksemplāros. • Pirmos galvenais redaktors, i Kad viens
kā vēl nebūtu atskaņoti. Kā programmas izpildītājus nolēma ai-
pienākuiniem Izglītības. sekcijas vadītājs M. Celms (pēc 10 g. dar-
cināt dziedātāju Aizpori - Grāpi bības) un Kultūras seihmara va-no Vašingtonas un Longailendas dītājs A. Ķaugars; Skolu grama-sieviešu ansambli; tās lielākā vērība būtu pievērša-
Kultūras biroja skaņu mākslas ma.mū^^ un, glezniecības dar-sekcijas vadītājs doc. A. šturms binipkļēm. aizrādīja, ka par maz piegriež vē- K^ūras seminārs būtu it kā rību latviešu tautas dziesmām, augstākā mācības .iestādē tiem, un tas ir labs priekšlikums, ja Ms beiguši latviešu vidusskolu. Kultūras dienas iesāktu ai^.tau- paredzētas arī sagatavošanas kl%^ tas dziesmām un jaundarbiem. 'ses tiem, kas kādu apstākļu: dēj Sēdē izteica vēlējumu, lai Kul-ļ vidusskolu nebūtu apmeklējušL turas dienu sarīkojumā aktīvi Semināra uzdevums ir sniegt lat-piedalītos skolu jaunatne, pie'viešu kultūras sasniegumus trijās kam jau no Ņujorkas skolu vadi —
Balta uguntiņa Melnās debesīs. Apspīd ceļu viņa _ Maldu posts bij īss.
— Dieva uguntiņa, Teic, vai dzimis rīts? ^lespd sirdi viņa _ Esmu atpestīts.
Bijīgs ceļus loku, Jūtu mieru tā, It kā inātes roku Klusā dievnamā.
numurs iznācis, redaktors meklē rakstus un autorus nākamam numuram. -
Izdevumu sagatavo ūn drukā prof. P, Starča dzīvoklī, Manha-tenā, kur viena no^ dzīvokļa istabām izskatās pēc drukātavas. Negatīvus rakstiem pārraksta
Sirsnīgi pateicos visiem, kas mani apsveica sakarā ar māniem 75 mūža gadiem.
Mīļi pateicos arī par balvām, ko man pasniedza Latviešu ev. -
Vilma Leitena, prof; P. Starcs }'^^- Kristus draudzes, dāmu ko-vada drukājamo mašīnu, Dr. P. |niiteja Harailtonā, Daugavas Va-Nofvilis lasa korrektūras, bet ak-, ^^^^^^ ^o^^Ja Hamiltonā, Hamil-tieŗu saimes pārstāvis J. Neima-1*°^ Latviešu biedrība, Ventas nis norīkots pie papīru kaudzes. S^^^^ ^ Aiviekstes skauti, kā Kad visas 50 Biļetena lāpas no- afī dažas atsevišas personas, drukātas, tās sakārto un brošē, Pēteris Ķiķauka.
bas saņemts solījums to sekmēt.
Februārī Ņujorkā paredzēts Alfrēda Kalniņa sarīkojums^ kas interesētu arī tos, kas Ņujorkā dzīvo no agrākiem laikiem^ jo A. Kalniņš darbojies Ņujorkā. Viņa meita Biruta dzīvo Ņujorkā, un viņa varētu palīdzēt ar padomu. Martā Ņujorkā paredzēts jaun-darbu koncerts ar darbiem, kas pirmo reizi atskaņoti vispār, vai arī tā būtu pirmā reize Ņujorkā. Vēl paredzams Humanitāro zināt-' ņu asociācijas sarīkojums par iepriekšējā gada literāro ražu. DV dāmu komiteja paredzējusi 4. februārī Mineolā, Longailendā, pēcpusdienas tēju ar Brigaderei veltītu programmu.
Izglītības sekcijai paredzēta jauna uzbūve, ko vadītu sekcijas vadītājs un viņa vietmeks. Būtu izglītības valde 7 locekļu sastāvā, izglītības padome, kur locekļu skaits nav noteikts, un grāmatu vērtēšanas komisija 3 locekļu sastāvā. Iespējamas arī citas komi-sijaSi bet padomē var pieaicināt pārstāvjus. Lūguši atbrīvot no
nozarēs: valodu, vēstures uņ literatūras. Mācību ilgums 3 g^, katrā 2 semestri ar 8 lekcijām, , kopā 48 lekcijas Notiktu neklātienes mācības ar lekciju palīdzību, bet lielākos centros varētu rīkot klātienes kursus. Kultūras seminārs izdos rakstu krājumu Rājums, kas veltīts valodas jautājumiem. Lekcijās varētu uzsākt jau jaunajā gadā.
Sēdē mainīja noteikumus par daiļamatnieku godalgošanu, 'kur varētu godalgot katru gadu, Biļetena 6. numurā ievietos visu Kultūras biroja darbinieku; adreses.';, ^ ■;
bpc. A. $turms ziņoja, ka uz viņa proteslā, rakstu pār jaundar-bu koncerta sarīkošanas vēlamību Klīvļendas dziesmu svētku rīkotāji ziņojuši, ka viņi galīgo atbildi dos pēc 1. janvāra, komponists A. Ķēniņš Latvijā Amerikā rakstījis līdzīgu protesta rakstu, uņ sēdes dalībnieku domas
'Pirmā latviešu mākslinieku gleznu izsole 9. un 10. decembrī Latviešu mākslas salonā Bronk-sā uzskatāma par necerēti labi izdevušos. Divās dienās to apmeklēja liels skaits apmeklētāju, pēc rīkotāju domām pāri par 400, un no 105 izstādītiem darbiem pārdoti vairāk kā puse. Pirmo gleznu sestdienas pēcpusdienā izsolē ieguva A. Eimanis, iegūstot černoka Ziedus. A. Krūkliņa gleznas izpārdeva pir-zmjā dienā Gleznu skatē bija 12 izsolāmās gleznas, kuras varēja pārsolīt. Izstāde bija rīkota G. Tretmaņu dzīvoklī, kas pirmajā dienā aizņēma četras telpas, bet izstādes pēdējā dienā pat divas telpas vairs nebija pilnas, jo pircēji savu pirkumu varēja tūlīt nest mājās. Apmeklētāju bija ne vien no Ņujorkas pilsētas, bet arī no Longailendas, .'KonektiKU-tas un Ņudžersijas.
MiLEsim
Baltiešu centrālas bibliotēkas
.OTTO BOŅG. ARBEITSBERSCHT. (1955.-19G0.)'BALTISCHE ZENTRALBIBLIOTHEK. : Nr.;9. MINCHENĒ 196ir58;LPP„ .9 PIELIKUMI. ' " ; .
bija, kā jaūndarbu dziesmu svētkos būtu šams.
Jau daudz dzirdēts par Baltiešu centrālo bibliotēku (BCB) Minciienē ūn tās enerģisko vadi" tāju Otto Bongu. Pamazām šī privātā Baltijas kultūras krātuve izveidojās par plašāko kultūras centru brīvajā pasaulē -r-
apvienbjot grāmatu daļu, Baltijas telpas foto arclīivu un veco kāršu" krājumu. Visu.to ar lielu neatlaidību savācis viens cilvēks
Otto Bangs, kurš nometņu laikā apbraukāja visas bēgļu novietnes un uzrakstīja bērnu spēļu pantiņus un citas nacionālās īpatnības,
vāca tautiskus pfifikšmetus, Bal-koncerts tijas foto uzņēmumus, grāmatas nepiecie- dažādās valodās un visa citu, kam tikai kāds sakars ar B<i-V. Irbe ju. ■.
Savā darbības pārskatā Bongs sniedz pUmgu bibliotēkas veidošanās gaitu. Bpngu dzimta jau Latvijā bija pazīstami Baltijas kultūras materiālu krājēji. Bēgļu gaitās šis lielākais privātais Baltijas kultūras arciiīvs bija nonācis Vartegavā un kara pēdējās dienās sadedzis. Bija iznīcinātas neaizstājamas vērtības: 42 kastes ar 7.450 Baltijas grāmatām, 2,500 liaudas monētas, ievēroj ainākais privātais. Baltijas telpas izrakteņu krājums> apmēram 40.000 dažādas skatu kartītes no visas Baļ tijas telpas, vairākas mapes vecu Baltijas karšu, simti serio zl mogu nospiedumi zīmoglakā ūn
tā, jo viss sakrātais viņa privātīpašums. Taču Bongs nedomā uz savāktām vērtībām „sēdēt virsū" un viens par tiem priecāties, viņš tāļs nodeva visu tautiešu kopīgā lietošanā. Un viņa vēlēj umies ir, lai baltieši pēc iespējas kupla skaitā izmanto šb jauno iestādījumu, jo zinātnisku darbu vajadzībām katram pieejami v^i bibliotēkas materiāli. Tagad šajā bibliotēkā nidoti ari dažu baltiešu iestāžu un privātpersonu grā matu krājumi, lai rad".tu kopīgu Baltijas kultūrvēsturei materiā lu krātuvi. Bongs aicina- ikvienu baltieti, kura rīcībā būtu kādas senas grāmatas par Baltijas daudzas citas antīkas lietas ar I problēmām, skatu bildes vai citi kultūrvēsturisku vērtību, šo zau veci kultūrvēsturiski materiāli, dējumu Bongs konstatē tikai | pieteikt tos vai pat nodot bibliotēkai ,ko varētu izmantot pēc iespējas daudzi. Līdz 1955. gadam bibliotēkā bija savāktās ap 1.500 granātas un. archīvā. pāri par 10.000 foto negā*ivi.'":
Ar 1955. gadu sākas tas posms, par ko autors šajā pārskatā riņo
1945; gadā vasarā, kad viņš dodas uz Vācijas austrumu zonu apskatīt tur steigā atstātās vērtības. Tikai divas grāinatas. un vienu karti viņš atrod liguns neskartu.'
Rietumvācijā Bongs apbraukā Baltijas vācu centrus ūn uzsāk;šajā laikā viņš sagatavo vairāk vākšanas akciju pa bēgļu no kas lekcijas ar gaismas bilžu re-metnēm. Bongs; iztaujā ap 1.500'produkcijām ūn; dodas vairāk-baltvācu un 2.300 latviešu, kuri.kārt turnejās pie bāltvāciem up zina bērnu folkloras variantus baltiešiem. Referātu temati :„'No un citas tautas tradicijas. Savāk-■ ^ercogvalsts līdz priekštilta. po-tos materiālus Bongs apstrādār zicijām", „Rīga — Pārdaugava", jis pa izcelsmes vietām;, variāci- „N6 bīskapa Alberta lidz padoin-jām un grupām. Tā .radies pl?išs juvņrai" (Rīgas vēsture); „Līv-ihteresants darbs par latviešu zeme un Latgale", ..Kurzeme" u bērnu folkloru, kas zinātniski iz vērtēts ūn māšinraksui nodots dažās universitāšu bibliotēkās.
Pastāvošās baltvācu institūcijas neizrādīja nekādu interesi uņ
- 15th St., N. W. Washington ,5,
D. C, vai pie Latviešu nacionālās apvienības Kanāda.
Piektajā numurā trīs raksti veltīti Jānim Endzelīnam. Prof.
E. Blese veltījis vairāk kā piecas ' lapas puses j; Endzelina dzīves un darba aprakstam, apskatot bērnību, skolas gaitas, studenta gadus, valodnieka darbību un J. Endzelīna nopelnus latviešu valodniecībā, Prof. E!, Hauzenberga
- šturmā raksta par latviešu valodas vārdnīcu, pieminot arī J. Endzelīna darbību. Literātūrvēs-turniēks J. Bičplis apskata J. Endzelīna mūža un darba pamatlīnijas, dodot pārskatu par J. Endzelīna biogrāfiju un uzskaitot' Viņa darbus.
Pār latvisko audzināšanu raksta prof. E. Kāpostiņš rakstā Pa kuru ceļu personības iezīmju veidošanā, uzsverot, ka latvietības saglabāšana ir galvenais mērķis un sauklis. Ir raksti par Čikāgas un Bostonas latviešu skolām, apskatot katras skolas darbībās īpatnības un skolēnu skaitu. Ierosinājums pārzunām ir H. Kreicera un A. Liepkalna raksti par audzināšanas padomēm, kur draudzīgi sadarbotos jaunie un vecie.
Sabiedriskās dzīves nodaļā. prof. J. VeidemanV^ apraksta savus pētījumus par iblvietības jēdzienu socioloģiskā analīzē. Māc.. R. Zariņš apraksta Ņujorkas lat^ viešu kultūras čzivi Latvijas neatkarības laikā, sākot ar 1919. g., kad Ņujorkā sanācis Amerikas latviešu tautiskās savienības 2. kongress, un nobeidzot ar 1928. gadu, kad Latviešu bibliotēkas biedrība izrāda teātri, apskatot arī šinī laikā darbojošās biedrības un lielākos sarkojumus, solot raksta turpinājumu nākamā numurā.
Ir raksti par Kultūras' fonda laureātiem Jāni Rutki un viņa sarakstīto Latvijas ģeogrāfiju, par inženieri Antonu Kromu, rakstnieci Irmu Grebzdi, gleznotāju Jāni Gaili un viņa godalgoto Saulrietu Kursas malā. Zenta Mauriņa raksta par Annu BriM»-deri un viņ^s 100 gadii dzimšan&s dienas atceri. Ir raksts par liitvie-šu mākslas izstādi . Vašingtonā, par daiļamatnieku. sniegumiem, par Omartija kundzi. Režisors P. Ozols rakstā Patiesības atzīšana domā, ka tagad nevar runāt par profesionālu teātri tādā izpirat-nē, kā tas bija Latvijā, bet ir jār atrod teātra darba turpinātāji jaunajā paaudzē. Reinis Biŗzga-lis apskata latviešu teātra sākumus pēc kara beigām, ko turpinās nākama numurā. .U. Graya Bibliotēkas tālākā attīstībā sva- apralcsta pirmās ALA's darba sti-rīgs datums ]3ija 1957. gada 12.; pendijas nozīmi uri ieguvumus, jūlijs, kad tās rīcībā bezmaksas Tr pārskats par teātra,, baleta un lietošanā Minčhenes „Haus der deju kopu darbību, ir ari KUltū-
c.
Toronto galvenajā bibliotēkā redzami šopēna nošu raksti oriģinālā.
BOnga darba sekmēšanai, jo tas, šķiet, tik daudz neietilpa viņu tautibas centienu interesēs (skat. 6. lpp.)> tad nu bibliotēkās darba sekmēšanu uzņēmās Latviešu -lietuvju ūnijā uņ 1951. gadā 22. septembri nodibiiiāl.v ■ Baltijas ļ centrālo bibliotēku :(Bāltisohe Zentrale Bibliotneķ), uzticot tās vadību Bongam godā amora, kāi-
nedevā vajadzīgo morālo atbalstu ļBeģegnung" mājā nodeva lielāku ras fonda pag. gada līdzekļu sa^
telpu. Pašreiz bibliotēkā 2.400,dalījums, bet Biļetenu noslēdz bibliogrāfiskas vienības, pāri par | apskats par pag .gadā Iznākušām
40.000 Baltijas telpas skati, gan foto uzņēmumi, gan projekcijas dias uri filnias, un karšu daļā pāri pār tūkstoti. dažādas Baltijas telpas kartes, .šis Baltijas kultūrvēsturiskais materiāls nedrīkstētu aiziet bojā.
A. Spoģis
(54. turpinājums)
. Vilnis it kā pamodās. ; : ;
-- Tomēr, Ivar. Ja tas ko varētu grozīt, es. tevi ar sitām pašām rokām nožņaugtU; Bet nu jau ir par vēlu. Nedusmot? Kā es varu nedusmot?'
— Neņbm ļaunā, Ivars domīgi skatījās Vilnī, — bet taAlŗās dusmas mani tomēr īsti nepārliecina, kaut arī tu ap. liecini gauži slepkavīgas domas.
— Ja mēs būtu sastapušies pirms trīs gadiem, tad es, droši vien, būtu izturējies tā, ka tās tevi pārliecinātu. Bet — trīs gadi; Trīs gados dusmas saplok. Paliek tikai naids.
-HNaids? Tātad tu mani tomēr nīsti? .
rr- No.visas sirds. ^ ^
Ienāca Ranta, un viņi sarunu pārtrauca,
" -- Tu Ivaram gribēji ko jautāt, — Ranta uzmudināja Vilni> — vai jūs to jau pārrunājāt?
— Nē, vēl nē , , . — Vilnis meklēja vārdus, — mēs
spriedām par citām lietām. Par ... bet — taisnību sakot — laiks ii. runāt pārlietu.
īsos vārdos viņš.izstāstīja šīs dienas notikumu.
— Ko man tagad- darīt? — viņš stāstījumu nobeidza ar jautājumu. ■ \ .' -ļ :
Ivars, galvu nodūris, darbojas ap cigareti. Ranta klusēdama ļāva skatam slīdēt no viena uzJotni. Viņa pinriā pārtrauca-klusiunu. i ■; . . ,
~- Un tu viņam vēl nekā ēdama neesi aiznesis?!
Tad viņa sašutusi pagriezās pret pavardu, un skaļi sāka rīkoties gar katliem. Viņās vārdi izskanēja mazajā telpā bez atbalss. ..
Beidzot, kad Vilnim jau likās, ka Ivars vairs neatbild dēs, tas-pacēla skatu. ■:
Tu nian prasi padomu . .. Tu redzi,-kas man par tērpu, mugurāf Tas ir vācu virsnieka tērps, šo EK es ari nenopelnīju gultā guļot. Un tagad - tu man jautā, kā izturēties pret izbēgušu gūstekni .;. .'
—. Ja gūsteknis būtii krievs, es tev nejautātu; Bet viņš ir rietumnieks, un —,mēs taču ceram, ka, karam beidzo-. ties, rietumi-mums palīdzēs. —- Tāmēs ceram. Bet runājot par šo gadījumu: vai tev arī neliekas, ka tavs Pjērs rīkojas aplami? Ko viņš grib panākt?. Cīnīties pret vāciešiem? Palīdzēt- sabiedrotiem uzvarēt? Nē! Viņš grit mājās, lai tiktu neuzticīgai sievai pie rīkles. Tu gribi veicināt privātu slepkavību? Bez tam — jo ātrāk viņu notvers, jo ialDāk tas būs priekš viņa paša. Gūstekni par tiēgšaiiu vācieši gan soda, bet ne jau ar nāvi; Bet bēgli ķerot, visādi var gadīties. ' ;
— Tu man, tātad, ieteic viņu nodot? ;; ' . Ivars paraustīja plecus. , :
— Kāpēc tūlīt tik Smagi vārdi; Tev nekas nav jādara. * Atstāj visu; kā if, Lai vācieši paši meklē savu gūstekni, un gan beļģis pats zinās, kur un kā dabiit; ko lilct aiz lupas. ■ \' ■■■ ■■■ ■ .-■
grāmatām un Ceļa zīmju 40 numuriem.
Biļetens Sniedz pag.' gadā Kultūras fonda laureāta attēlus, Ņujorkas apvienoto koru ļm Kultūras fonda sēdes dalībnieku attēlus, kā arī dil/ūs uzņēmumus no teātra dzīves. V. Irbe ;
~ Tev ir ļoti ērta dzīveS filosofija, — Viļņa balsī bija apslāpēta nicinā&ana, — tagad: es daudz ķo saprotu. , . Ranta nolika uz galda tējas traukus ar cukura tvertni, porcelāna kanniņu, kurā. bija iemesta šķipsna melnās tējas, kam viņa bija uzlējusi verdošu ūdeni, un sudraba turētājos ieliktas glāzes. Pēdējās piederēja Rantas saim-
■ "niecei.--■■ '. — ,
.— Jauki! — Ivars uzslavēja, Rantas darbošanos redzēdams. — Dzersim tēju.-Bez tam — man muguras somā ■;ir arī kas stiprāks!. "v;' , Viņš piecēlās un izgāja priekštelpā. /
— Vai tu piekriti tam, ko Ivars teica par gūstekni? — vilnis jautāja Rantāi; viņš bija gribējis teikt: tavs vīrs, bet pēdējā mirklī pārdomāja.
— Viņam ir taisnība,- — Ranta atbildējā, ūdeni glāzēs liedama, — viņam ir taisnība, bet piekrist^ es viņam "nevaru,-' . ;•.
— Kāpēc?
— Ja cilvēks ir badā un lūdz maizi,.uri man tā ir,.tad es nedrīkstu viņam pagriezt muguru.
— Tu, tātad, domā, kā man vajadzētu viņam palī^ dzēt, lai viņš varētu nokļūt mājās un sodīt savu neuzticīgo sievu?:
Ranta nepaspēja atbildēt, jo istabā ienāca Ivars. Bija noticis kaut kas neparasts, jo viņš nāca strauju, skaļu >spli;:;: \ . ■ ;: ■
— Ja šonakt te notiek uzlidojums, tad kāds ir gādājis par lielisku mērķi. Vai tikai^ tas nav tavs Pjers?
šai bridi Vilnis izdzirda, ka fabrikas sirēna ziņoja ■trauksmi. ;• ■. ■
— Kas noticis? --Rārita pagriezās pret vīru. — AW uzbrukums?.-
— Nē. Bet tai pusē; kur tu; man pirmīt rādīji fabriku, pašreiz kāds sarīkojis varenu illurnīnāciju. Visa pamale deg baltās ugunīs; ' ^
Paķēris mēteli. Vilnis izsviedās no istabas. Tumšajā kāpņu telpā viņš mazliet atbīdīja loga aptumšošanās aizkaru. Ivaram bija taisnība. Fabrika dega.
Trauksmes- sirēna nepārtrauca kaukt. Tas nozīmēja, ka tā vēstī lielās .briesmas. . ;
Mēteli pogādams, Vilnis vēlreiz atgriezās istabā. .
— Man jāiet uz fabriku, — viņš teica, — ugunsgrēks un lielā trauksme. Visiem, kas tur strādā, jādodas dzēst. Pavēle. '"'1 .
— Es tev iešu līdzi, — Ivars uzmeta Rantai ātru mir; kli, — varbūt varii palīdzēt. ■ ļ
Ranta notvēra Ivara skatienu un pasmīnēja. , — Protams, — viņa teica, — tur kaut kas notiek; kā riu bez tevis? Tu varētu kaut ko nokavēt. ,
Bet Ivars jau bija aiz durvīm.
Kamēr viņi atradās ceļā; sāka skanēt ari Gēras trauksmes sirēnas, vēstīdamas lidinašīnū tuvošanos.
— Uzbrukums, — Vilnis sausi noteica, — tieši tā vēl trūka.-Labāk būs, ja tu dosies atpakaļ pie Rantas. Viņa trauksmes laikā nepaliek dzīvokli.
Tas pareizi!
, — Bet.ar bērnu viņai nav viegli. Tu vārētu palīdzēt, un fabrika izliks ari bez tevis. : .. '
— Gan ari Ranta iztiks; nav pirmā reize.
Kad Vilnis ar Ivaru ieradās pie fabrikas, pašreiz sāka degt laboratorijas ēkas jumts. Vecpapīra Ieaudzēs ap galveno korpusu jau dega gaišās liesniās; tāpat dega jēl-papes 'žāvētava un garāža; Tur atradās abi smagie kravas automobīļi, benzīns un sausas malkas.krājuiļii. Aiz žāvētavas bija lakotava, un tajā atradās četras tvertnes ar vairāk kā tūkstots litru spirta. Degamā materiālā šeit ne-;trūka.-
(Nobeigums sekos).
-f li-1
07