g - LATVIJA AMERIKĀ Sestdien, 1862. gada 13. janvārī, Nr. 3.
A E.LEPAGE
LEMITED • ^ REAL*rORS
^ MEMBER TORONTO REAL ESTATE BOARD
Pārstāvis Konst. E Ā R K L l Ņ S
982 DANFORTH AVE., TORONTO. Birojā: HO 5-7527. Mājās: HO 6-5024.
iPAšUMI UN VEIKALI VISOS PILSĒTAS RAJONOS.
PIE 28. CEĻA, DIENVIDOS.no BANCROFT: Labi iekopta, 100 atau, farma ar Jamām ēk^n, 5 Istl'Joiļ dāv. imāja, 24 £ 50 pšdas jauins šķūnis, jauna garāža (36 s 3(5 pēdas). Daeŗamai ūdens uh
citss ērtības. Kultivētās zemesi platība 65 akri. le-inaksa $ 550.-. Ļoti izdevīgs pirkuma
KINi^STON RD.: 10 dzīvokļu māja ar mo-demu iekārtu. Gada ienākums $ U.580,-. Tuvākai
DANFORTH • PAPEj Izdevīga 8 istabu du-1»iltķie|:eļu ienākumu miāja, silta gaisa apkicre, 3 modernais virtuves, viena trīsdaļīga un otra divdaļīga vannas istaba. lemakssk S 2.000, 'un atlikuma viena ilggadīga obligācija.
iztrūkstošo naudu iemavām par zemiem procentiem.
NELŪGTI PADOMI ŽIBULĒTĀJIE
Dažu kiropas astrologu pareģojums, ka karstā starptautiskā saspīlējuma dēļ šogad nekāda ziema nemaz nebūs, izrāeUijies ŗir aplamu. Pie mums te nu ir īsta ziema klāt. Respektējamā aukstuma' iespaidā vienā > otrā šoruden celtā jaunā aristokratis kā bangalovā štukatūra mierīgi atdalās no griestiem un krī c zemē uz Japānā taisītiem īsliera persiešu tepiķiem.
Būtu muļķīgi vainot .sādā no tikšanā latviešu izcelsmes būvuzņēmēju. Vēl muļķīgāk būtu ap galvot, ka smuki nokrāsotie griesti' sāJcušl plaisāt tādēļ, ka cienījamais kontraktors eventuāli nodarbinājis 1 etniskus īpalīgus un pa:^ ūniju noteiktām darba algām nabadziņiem nav bijusi netāda zināšana. .'" , Vainīga.ir ziema. Ziema, bez kuras īstens caurmēra. latvietis nevar nemaz dzīvot. Ziema ar savu spirgtumu, asiem vējiemj ■kā no gaisa nokritušo bezdarba problēma, baltu sniegu, rītos grūti piestartejamiem autiņiem un ilgām' pēc. drīza pavasara.
Protams, ka ziema ir īstais pļaujas laiks visāda kalibra ži-
bulētājiem. Vai vispār var būt pasaulē kas jaukāks, kā pēc astoņu stundu nosēdēšanas pie iz cirsta āliņģa pārbraukt mājās ar sešiem paša ķertiem asaru pusaudžiem, teiksim, tā — 4 vai 5 collas gariem?
Ir dzirdēts un bieži vien arī notiek, ka žibulētājs savelk sim^ tu un vēl vairāk spurainu. Cii vēks tad ir tīrā nelaimē: pats nevar karalisko lomu apē^t, draugi un kaimiņi neņem asakai-lios ciema kukuļus pretim. Lai atvērtu pirmo latviešu zivju vei kalu Roncesvalles ielā, nav, ne pietiekami daudz dūšas, nedz arī naūdaSi
Lai atļauts šoreiz dot dažus padomus jauniem 'Un veciem ži: bulētājiem. Pats es neesmu nekāds žibulēšānas mākslas meistars. Bet vai tad ari ikdienas dzīvē jūs padomus saņemiet tikai no lietpratējiem?
Pēdējo gadu technikas progress atstājis savu iespaidu arī uz cildeno žibulēšānas sportu, šodien neviens vairs nemēģina āliņģi darināt ar no virtuves inventāra aizņemto lielo maizes
griežamo nazi, vai arī ar sipol ļ Ņemp^riējiet asaru pārāk lielā klopšu dauzīšanai domāto cirvī- dziļumā īstā vietā būs Jtādas 6
vai 8 ptidas. Tādēļ jums nemaz nav jāskrien uz paša ezera vidus. Ezers ir jāpaast. Tāpat.kā va-sarā, tā arī zieniā. Jā izcirstā vai izborētā āliņģī nekāda aktivitāte 15 vai 20 minūšu laikā nav manāma, tad sakiet: „šim (Uķi zivjii nav". Trīsdesmit vai piecdesmit soļu tālāk var gadīties, ka jūs no zivīm ne atkauties nevariet.
Ezera siļķes operē pašā seklās joslas; tuvumā. Baltzivis ir kād reiz jāmeklē turpat 50 vai pat vēl vairāk pēdu dziļumā, Bāltzivim nešljāstr jūtīga mute. Ar strauju pieciitienu variet pazaudēt labu lomu. -:
Neraudiet, ja. pinnajā izbraucienā' paliekat bešā. Svaigais
tii šodien jau tērauda virgas ir novkojušās. Tirgū ir dabūjami automātiski, pusautomātiski un vienkārši ar basām rokām darbināmi svārpsti. Cik tie pārāki par Virgu, jeb, kā vecie viri sauc, brechštangu, neņemos apgalvot. Uz daudziem ezeriem āliņģi jums par mērenu atlīdzību izdarinās tas pats vecītis, pie kā jūs, mā jās braucot, krastā kādreiz iegādājaties svaigas zivis.
Nav nekādā gadījumā ieteicams āliņģa malā sēdēt uz p.U-ka ezera ledus. It sevišķi no tā jāatturas gados pavecākiem ,^aunā Gaita" un „Mēs",abonentiem. Galu galā vakarā jūs taču gribēsiet vēl paša spēkiem tikt autiņā iekšā. Droši vien, jums nav nekāda vēlēšanās dabūt sā pes krustos vai šņaukāties līdz pat nākošai nedēļas^nogalei.
Pēc oficiāliem noteikumiem ir atļauts žibulēt tikai ar vienu ierīci, bet man personīgi ir gadījies redzēt, v ka vietējais zivju pārraugs noteicis: „Nice day! A?", un tūliņ uztraukumā sauc: >,Ei! Vecīt! ^ev taču pie otrā āliņģa pašlaik copē!" Pēc noteikumiem' žibulētājiem aukla' būtu jātur visu laiku rokās, bet nav dzirdēts, ka kāds žibulētājs būtu iemests Don Džeilā par to, ka žibulēšānas ierīces sviriņai būtu pievienojis galiņā signālka-rodziņu un pa to laiku iebāzis nosalušās rokas bikšu kabatās, kur temperatūra nenoliedzami ir ievērojami augstāka.
Vienkārši latviešu
gaiss ari ir ko vērts.v Neviens meistars nav nokritis nb debesīm. Pāris gados jūs vāriet izveidoties par tīri ciešamu žibuļētā ju. Par pārējiem žibulēšānas ņō-slēpumiem nākamajā reizē. .
Nenoorganizējams ņiakšķēmieks un mednieks J. L. no Hāmiltonaš man raksta, ka Kajilgas. apkārtnē nesen nošauti divi vilki. Vecīšiem, kas vilkus nolaiduši no kātiem, par -katru pelēča asti valdība izmaksāj usi S 25.-. Mūsu draiigs: brīdina uzturēties Ķajū-gas apkārtnē. Es ieteiktu kungam J. L. iespējami di?īz iestāties vietējā klubā, jo tur viņš no pie-dzīvojušāku mednieku mutēm dabūtu zināt, ka pēdējo simts
gadu laikā, Ontario provincē ti-patentie kai vienā gadījumā .vilki, uzbru-žibulīši, dzīvi un saldēti šaineri,kuši cilvēkam. Droši vien, arī šie beigta asara acs āķa galā, pat cū-: apdauzītie vilki" nav zinājuši, ko kas speķa gabaliņš ir izrādījušies dara.
auinaiiijiiaiiiifaii
T^EONTO SVĒTDIENAS BASKETBOLA LIGA JATOATNEI
lietuviešu aušra otrā
kārtā laimīgi uzvar toronto latviešu vmca's vienību ar 28:28.
Latviešu zēni bija neapšaubāmi labāki un spēles lielāko daļu pārvaldīja laukumu, bet reti redzēta tāda-neveiksme, kāda vajāja YMOA's puišus, jo neviena uz grozu mestā bumba ne par ko negribējia sasniegt mērķi. Jāatzīst, ka augumā pārākie lietuviešu spēlētāji ļoti neatlaidīgi' sedza savus pretspēlētājus un nedeva tiem iespēju kļūt zem groza brīviem. Liekas, ka tiesnesis pāi^āk daudz nosvilpa „staigāša-nu" tieši tad, kad mūsu puiši bija, pie pretinieka groza. Pirmā puslaikā latviešiem izdevās iegūt vadību ar 3 punktiem un otrā puslaika sākumā izdevās šo starpību palielināt. īLietuvieši sāka jūtami nervozēt, un likās, ka TMCA gūs atkal ipārliecirio.šu uzvaru. Lietuvieši tomēr neatlaidās, i/mantoja vairākas, mūsu spēlētāju paviršības un bija ari veiksmīgāki grozu guvēji, gūstot grozus no grūtām situācijām. Pēdējās 5 minūtēs lietuvieši ie guva 2 punktu pārsvaru. . Jāat-■ zīst, tieši šais pēdējās minūtēs lietuviešu vienība, nospēlēja ļoti labi] jo nemeta uz grozu un spēja noturēt bumbu savās rokās, nedodot iespēju latviešiem rezultātu izlīdzināt.
Spēle beidzās lietuviešu labā ar ^:26 (16:13). : šī bija vieila: no latviešu zēnu neveiksmTsiākām spēlēm.
YMCA'ā soēlēja: E. Pelšs — 6, v. Ozoliņš — 10, V. Ezers — 2, a. Liepa — ,2 V. Kauliņš — 5, P. Akers — 1. E. Pilskalnietis, ' J. Epners. V. škobe. J. Manga-lis,t. Līdums, A. Siksna.
latviešu basketbola , meistarības spēles'
Sestdien, 13 .janvārī, pīkst. > 5.30 p.. p. Centrālās YMCA's vin-grotavā, 40 College Street, latviešu basketbola .meistarības otrā kārtā tiekas tlsk ar Latviešu tmca's vienību, šī sacensība abām vienībām ir ļoti svarīga, jo.;no tās iznākuma atkarājas, kura vienība būs. tiesīga piedalīties tālākās sacensībās dēl Kanādas meistara goda. Pirmā spēlē [f^ti vienlīdzīgā sacensībā uzvarēja YMCA. Ieeja sacīkstēs brīva.
labi ēsmi.
lir;ķ:DII:!!ailliiHP:i'ai!ii;Biillil!9i|l!^B:!l^^
i KATOĻU DIENAS '
SENIOR BASKETBOLA LĪGĀ TORONTO LATVIEŠU YMCA : .UZVAR ST..KRISTOFERU VIENĪBU AR 74:50.
Latviešu vienība bija par savu (pretinieku nepārprotami spēcīgāka un uzvarēja pelnīti. Kanadie-^ šu spēlētāji tomēr cīnījās loti uzņēmīgi no sākuma līdz beigām, un slavējams bija viņu ātrums un cīņa pēc augstām bumbām. Vienībā spēlēja arī vairāki melnās rases pārstāvji. Pirmā puslaikā latvieši ieguva 28, kamēr St. Kristoferu vienības spēlētāji ieguva 16 punktus. Visu otro puslaiku punktu guvums auga vienlīdzīgi un tikai spēles beigu posmā latvieši spēja pun-. ktu starpību palielināt un uzvarēja ar 74:50 piuiktiem. "
YiMCA'ā spēlēja: J. Krasov-skis — 24,. J. Zentiņš — 13, J. Strautnieks — 10, V. Vessels — 21, A. Griķis — 2 un M. Ozoliņš
— 4.
Ar šo uzvaru Latviešu YMCA'i ir lielas izredzes iekļūt spēļu finālos.' Sīvākais sāncensis YM HA'i šinī grupā ir spēcīgā TLSK vienība.
rV JAUNATNES : : ; VIENĪBAI PIEŠĶIRTAIS- ■
ZAUDĒJUMS ANULLĒTS
Tā kā svētdienas līgas vadība nebija, savlaicīgi, paziņojusi DV, ka ar igauņu jaunatni paredzētā spēle pārcelta ūz citu dienu, tad piešķirtais zaudējums par neierašanos uz spēli ir anullēts.
Kanādas latviešu katoļu apvie mbas centrālā valde savā pēdējā sēdē nolēma šovasar Toronto rīkot Ziemeļamerikas latviešu katoļu dienas. Hrms galīgi neteiks plašā sarīkojuma datumu, valde vēl sazināsies ar ASV Latviešu katoļu apvienību un programmas
izpUdītājiem; ^ •- ^ . •
Katoļu dienu ietvaros notiks^^^o^. nepārprotamu tendenci KLKA delegātu kongress, refe ^^"^^^ arclņtektunsko kon
Parīzes tuvumā; Ontario dien •vidus daļā, farmeŗi pie saviem nekustamiem īpašumiem un; sava kaktiņa, sava stūrīša zemes pielikuši uzrakstus: „Tos, kas pār kāps mana īpašuma robežas, sagaida lode". Farmeri pēc šauša nas, droši vie^i, :^aida cietums.
•No Gibson Laķe ūn Muskoķas bezpartejiski novērotāji, ziņo, ka tur sniega kārta, sasniegusi jau 3 pēdas, un vasarmcu jumti uz-
EIETUMVĀCUA NEAPMIERINA MINHTRU
MAKMIU^U:
.>«v^ienTba zobojas pkV Anglijas saminieciskāiri grūlībām.Rietu^^^^ Vācija solās iepirkt savas palielinātās armijas ieročus Dielbrit^nijā.
Rietumvācijas galvaspilsētā Bon-nā nule kā noslēgusies Anglijas ministru prezidenta Makmillana un ārlietu ministra Hjūmā vizīte; kuras laikā tika iztirzāta Rietumeiropas saimnieciskā, politiskā situācija. Kopš sarunām ar kancleru Ādenaueru Makmil^ laiis atgriezies Londonā, kamēr ārlietu ministrs devies tālāk — uz Rietumberlīni, lai personīgi iepazītos ar komunistu kaima sie
mi.
Pēc Ziemsvētku sarunām ār Sāv. Valstu prezidentu Kenediju Bermudā, ministru prezidenta Makmillana sagaidīšana Bonnā, kā klimatiski, tā diplomātiski bija daudz vēsāka, katrā ziņa daudz Vēsāka nekā to bija gaidījis Anglijas valdības galvā../ : Kā j au sākumā minēts, Bbnnas sarunas koncentrējās ap Rietumeiropas saimniecību. Saimniecībai tas nozīmēja debates par Anglij as iestāšanos Eiropas kopīgā tirgu,, Rietumvācijas atbalstu angļu Reinas armijas uzbūvēšanai un Rietunivācijas armijas apgādāšanu aŗ angļu; ieročiemi.
Kamēr Rietumvacija nepreto jas Anglijas līdzdalībai ■ Eiropas kopējā tirgū — kā to dara. pārējās Apvienotās Karalistes valstis Eiropā un Āzijā — Rietuirivāoi-ja ka,tēgoriskl pretojas angļu karaspēka uzturēšanās atbalstīša nai Eiropā, .Rietumvācijā pie Reinas stāciohētā angļu kaŗaspē ka uztiirēšana valdībai izmaksā ap 20Omilj. dolāru gadā. Ministru preisidents Makmillans būtu gribējis, lai daļu no šiem izdevumiem segtu dolāru un mārciņu
^ atjaunotā Rietumvācijas rūpniecība. Bet Ādenauersun viņa šaim ļnieciskiē padomdevēji pateica kategorisku nē. Vienīgais, ko vā-ļ cieši apsolīj ās, bija; iepirkt iero-, čus uii kara materiālus Anglijā ļ — 182 milj. apmērā,- nākamā gada laikā. Kamēr Padomju Savienības prese •uri radio skaļi zobojās pār angļu financiālo . na-bagošanu Bonnā, Londona par Ādenauera solījumiem ir visai skeptiska. Līdzšinējos gados vā ciōši bija solījuši katru gadu iepirkt angļu ieročus un kara materiālus 60 milj. dolāru vērtībā, bet, arī Rietumvācijas armijai palielinoties, savu solījumu neturēja, bet meklēja tirgu Sav. Valstīs. Tādēļ nav brīnums, ja angļi netic arī jaunākam vācu solījumam.
Gaidītā saskaņa Bonnas un Londonas starpa netika panākta arī Berlīnes jautājumā. Ja vēl tikai pirms neilga laika kanclers Ādenauers bija tas, kas mēģina ja pārliecināt draugu prezidentu de GoUu par jaunu Berlīnes sa; rUnu nepieciešamību, tad tagad liekas, ka prezidents de GoUs pārliecinājis draugu Ādenaueru," ka sarunas nav vajadzīgas, ka Rietumu iniciatīva šai laikā ir pilnīgi nevietā. Anglijas ministru prezidentam,. pēc vienošanās ar Kenediju, šāda Ādenauera nostāja nāca kā pilnīgs pārsteigums un, Berlīnes jautājumā, atstāja Rietumus tikpat sašķeltus kā līdz šim,;
Ministru prezidents Makmil-lans pēc Bonnas konferences' atgriezās Uz LondonUj ārlietu mi-
nistrs Hjūms devās uz BerUni, inspicēja komunistu cietumu sienu un atrada to par drausmīgu. Lords Hjūms apsolīja, ka Rietumu lielvalstis arī nākotnē gādās par Berlīnes brīvību, dodot rietumberlīniešiem iespēju izvēlēties, zem kāda režīma viņi grib dzīvot.
X GIŅA.;. TURPINĀS
rāti, konoerts) rakstnieku cēliens.
strukciju. Tas nozīmē, ka ar
saviesīgs vakars un, protams, -i^^^^S^^ nošķūrēšanu pilsētas mā^^^ liels dievkalpojums. ^^^^^^ nepietiek. Varbūt.
ka svētdien satiekamies. Neuz ezera, bet, neganti šķendējoties.
Sagaidāms plašāks dalībnieku skaits no Kanādas vienībām,
ASV un pat viesi no Eiropas un šķūrējot sniegu np savU; vasarās
Dienvidamerikas zemēm.
rezidenču jumtiem. Neaizmirstiet
Centrālā valde, nolēma aicināt'P^^emt līdzi lāpstu un labi daudz visas vienības un organizācijas' ^^^^tas kafijas. A. Peltas, locekļus sirsnīgi atbalstīt LNAK * darbu un centienus. Nacionālā darbā mums visiem eksīla latviešiem ir viem un tie paši mērķi un centieni. Mūsu pūles nacionalitātes saglabāšanā- un dzimtenes brīvības laukā sekmēsies tikai tad, kad visi bez izņēmuma iesim ciešā, orgamzētā kopsolī.
vecie naidi
i Pārnesums no 1. ipp.) tāli aktīva, šīs nedēļas sākumā Holandei dodot tikai desmit die nu ultimātu, kļuv Indonēzijā, kas pieprasīja ■ Holandes Jaun-gvmeju. Pēc tāda angļu cietokšņa kā Gibraltārs, ko pat atomkara laikmetā uzskata par
Sēdē pr-ža J. Nledraš vadībā neieņemamu, rokas izstiepusi piedalījās: A.Bundže,S. Vasa- Franko Spānija, kamēr np Spā-
rājs,. V. Mileiko un S. Gabrāns: Blakus jau minētajiem, tika pār-
nijas Maroka gribētu gūt Ifniun-Melillu, tāpat spāņu Sabaru;.uz
runāti un izlemti vairāki orgāni- spāņu Gvineju skatās Kamerūna. 7ācijasiekšējās dzīves jautājumi.. PēcPortugālesGviiiejastīkoGvi
--■.........."ineja un Senegāie,:kamēr Kongo
Niagaras vienība sagādāja nepa- met acis uz .portugāļu Mozambī-
tīkamu pārsteigumu TLSK, uzvarot to pagarinājumā. TLSK trūka vairāki pamatsastāva spēlētāji'un abu vienību tikšanās iz-
ku.
Angļu, franču un bolandiešu Giāna liktos gar^s kumoss Bra-
S
BASKETBOLS
,nāca necerēti sīva. Visu laiku,lilijai un . Venecuēlai, kamēr vienības guva punktus pārmai- Palklandes salas, kas guva slavu ņus Pirmais spēles ceturksnis!i. pasaules kara iūras kaujās.par beidzās Niagaras labā ar 10:8 ^^o^em^i punktiem. Puslaika beigās.TLSK f! izdevās Niagaru panākt un noslēgt to savā labā ār 24:17. TL
■latviešu basketbola meistarībā niagara uzvar pagarinājumā toronto latviešu sporta klubu
Niagaras latviešu jaunatnes basketbola vienības seja kop§ pagājušā gada stipri mainījusies Vairāki spēlētāji pārsnieguši vecuma robežu un.pārgājuši tā sauktajos ,,senioros'.'. Protams, šinī sakarībā vienība daudz zaudējusi no sava agrākā spara, jo gados jaunākiem spēlētājiem vēl daudz jāmācās. Vienību vada pagājušās sezonas"jaimatnes spēlētājs — Juris Liģeris, ITn tomēr,
ta Argentīna, Gulbju salas, Kar-raibu jūrā, savā pārziņā np Šav. SK pirmā puslaikā.iegūto punk-j Valstīm gribētu pārņemt Hondū-tu pārsvaru noturēja līdz. spēles ras, kamēr anelu Hbndūras pie-
noķert un iegūt 3 punktus savā amerikāņiem vele
labā,^ Likās, ka Niagara būs gu- atbņvot Panamas republika.
MĀJU ĪPAŠNIEKI. SAGĀDĀJU
1-ās un 2-ās OBLIGĀCIJAS
i Visizdevīgākie maksāšanas noteikumi. Nesaistoša informācija, ME 3-8305, Toronto.
V. LĪEPIŅŠ,
PIRMAIS LATVIEŠU OBLIGĀCIJU BIROJS TORONTO.
vusi laimīgu, uzvaru. Tomēr maza paviršība deva. klubam iespēju spēles pēdējās sekundēs rezultātu izlīdzināt^ un paretais spēles laiks beidzās neizšķirti —- 32:32. . Jāatzīmē, ka spēles pēdējās minūtēs laukumu- :nācās. atstāt Niagaras sekmīgākam spēlētājam a. Skaldem.. Selfoja pagari-
' nājums, kurā savukārt laukumu piezīmju dēļ nācās atstāt TLSK sekmīgākam spēlētājam Valdim
j Ozoliņam. Pagarinājumā Niaga-
: ra bija veiksmīgāka un ieguva 12 punktus, kamēr TLSK ieguva tikai 8 punktus. Reizē ar to Niagara uzvarēja ar 44:40.
■ .Uzvarētāju vienībā spēlēja: a. Skalde — 16, J. Skalde -- 11, e. šteinbachs — 3, V. Celms^ 6, P. šteinbachs — 8, J. Grīn-bergs.
TLSK: V. Ozoliņš — 20, G, Ozoliņš -^7,, G. Rmgs — 6, J. Āboliņš — 3, J. Tunmermanis, J. Hausmanis, I. Alders — 4.
Tiesa, viss augšminētais ir tālu no mūsu interešu sfēras, tālu no mums ģeogrāfiski uii nesvarīgi politiski,. Bet .aizraujoties ar Beriīnes - krīzi, /prezidenta de Golla nepiekāpību nb Padomju Savienības atomieroču mēģinājumiem, ir viegli' aizmirst, ka visa pasaule, pat vistālākie kontinenti, un kartēs neatrodamas salas lin saliņas pārdzīvo vēl nekad nepie redzētu saspīlējumā periodu, ko-, mūnistu infiltrāciju, nacibnālis ma evolūciju, ir. ļoti: iespējams, ķa viens vai vairāki no, šiem punktiem -izsauc ķaŗu — lielāku,-vai mazāku Bet, kur un kad tas varētu notikt, ir tikai katra paša personīgs minējums, šāds karš ir varējis sākties gadiem ilgi, kuru katru dienu, un tas var sākties ritdien.
(Pārnesums no 2. IppJ
. ; PAŖKĀliU BRĪVĪBU? Katrs, protams, redz un saprot, par kādu brīvību runā jūsu; korespondents, piemmot brīvību kapitālistiskajās valstīs un verdzību Pad. SāViembā. Laikā, kād Pad. Savienība aug un veidojās kultūrā,,gairā -un morālē, mēs Anglijā deģenerējamies. Mēs aizvien vairāk slīgstani samaitātā un slimā sabiedrībā. Kapitālisms nekad nav varējis un nevarēs sacensties ar komunismu kā līdzīgs ar līdzīgu.
■ j. B.
Lai atbalstītu komunistisko domu virzienu ar „faktiem", vie tējiem komunistu līdzskrējējiem steidzās palīgā pazīstamais Mr, Pat Sloan no publikāciju departamenta propagandas?), kas jpistāv pie Angļu - krievu drau dļzības līgas Londonā,
padomju savienības • '-BRĪVĪBA
Vispirms savā vēstulē vēlos at bildēt jūsu korespondentiem V, M. un.M. P.
V. M. savā vēstulē ir kļūdījies kādā ļoti vienkāršā un visai pasaulei zināmā faktā. Proti, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai pēc Krievijas revolūcijas bija savas revolucionārās valdības, šīs valdības gāza vācu, . sabiedroto un nacionālistu varas. Dabīgi, ka tās valdības, kuras radās pēc tam, bija ar fašistisku nokrāsu. Pad.Savienība pacieta tās tik ilgi, līdz starptautiskais stā voklis un minēto valdību sadarbošanās ar Hitleru vairs to neat ļāva. Padomju Savienība pieprasīja šīm valstīm: izdarīt dažas pārmaiņas, kuras noveda pie iz šķiršanās par; pievienošanos Padomju Savienības republiku sai-mei. (!!!). ' . ■ ^
■ ■■■■ Pat. Sloan,
Publikāciju departaments Angļu-krievu draudzības līgā.
Šai Pat Sloan vēstulei atbildi deva Baltiešu padomes priekšsēdis Anglijā Dr. e. Aruja. ;
; . dzīves standarts r; ■-ZEMĀKS NEKĀ 1939, GADĀ
Pēc Pat Sloan. vēstules izlasī-. ■šanas vēlos sniegŗt dažus faktus ! citādā apgaismojumā. Vispirms jaUi salīdzināt Baltijas valstu neatkarības laiku ar to, kas tur pašreiz notiek zem komunistu okupācijas, ir tas pats, kas salīdzināt mušu ar ziloni. Mr. P. Sloan nevar būt nezināms fakts.
ka krievi Igaimijā ir noslepkavojuši vai deportējuši' 10 proc. no visiem iedzīvotājiem. Tos, kas atrodas trimdā ūn brīvībā (10 proc.) komunisti dēvē par kapitālistu kalpiem, šaubos, vai pasaulē vēl ir kāda cita zeme, kā komūmstu okūiiētā Igaunija, Latvija un Lietuva, kUr dzīves standarts ir zemāks nekā 1939. gādā.
šeit gribu atzīmēt kādu maz pieminētu faktu. Vācu okupācijas laikā no Igaunijas 5.000 jauniešu pārbēga uz- Somiju, — tā izvairoties no piespiedu ^ mobilizācijas, bet tur viņi tūlīt iesaistījās somu armijā cīņās pret Pad. Savienību.
Tā nu es savās domās gribu tikai pievienoties tam bīskapam, kas visam par spīti teicis: Labāk beigts, nekā sarkans. Brīvajai pasaulei ir ļoti svarīgi zināt «pareizos apstākļus un faktus pār to tiranniju, kas pašreiz valda Baltijas valstīs. ' ■ \
Endel Aruja. Baltiešu padomes pr-dis Anglijā.
Ievērību pebia F. Coupe vēstule:-
- KĀDA CILVĒCES '
TRAĢĒDIJA ^ ■ :
KANĀDAS BAZNĪCĀS
TORONTO
Māc. A. Oops, 70 Scarboro Toronto, Ont.; tel. 0X 9-3331. Toronto Sv. ' Andreja baznīcā, Carltoii un Jarvis ielu stūrī. Tel WA 4.1563.
14. janvārī, pīkst. ILOO, dievkalpojums. Svētdienas skola.
2L janvārī, plkšt. 3.00 p. p. dievkalpojums. Svētdienas skola. ; .■; ^
218. janvārī, pīkst. 10.00 no rīta, dievkalpojums.; Pēc dievkalpojuma, pīkst. 11.00 draudzes, gadskārtējā pilnsapulce.-
Māc.A, Lūsis, 50 DPwson St, Tioronto, Ont., teli LE 6-2510.
Sv, Jāņa draudze ļļToronto.
14. j anvārī, pīkst. 2.00 p. p. Jār ņa. baznīcā dievkalpojums. Svētdienas skola, lesvētes mācība.
21. janvārī, pīkst. 2.00 p. p., Trīsvienības baznīcā dievkalpojums. Svētdienas skola.
28. janvārī, pīkst. 2.00 p.p., Jāņa baznīcā; dievkalpojums. Svēt-ļdienas skola. lesvētes mācība.
4. martā Oskara Kalpika piemiņas dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā.
Māc. A. Briedis. 191 Ferris Rd.," Toronto. tel PL 7-2789.
Toronto Austrumu ev. • lut. lat* viešu draudzes dievkalpojumi natlek Sv, Barnaba baznīcā, 3611 Danforth Ave.
14.. janvārī, pīkst. 2.30 p. p., dievkalpojums un' svētdienas skola,
28. janvārī, pīkst. 2.30 p. p. dievkalpojums un svētdienas skola. -
Bramptbnā, 21. janvārī, pīkst. 1.30 p. p., dievkalpojums Grace United baznīcā.-
Māc, j. Prauliņš, 22 Academy St,, Apt. 3, St, Catharines, Ont. Te!. MU 5-5098.
Sv. Katarīnes latvii^u ev. • hsft. drauds», Kristus lut. baznīcā, 140 Rus£tel Ave.
21. j&nvitri; pīkst. 3.30 p. p., dievkalpojums ar dievgaldu, māc. J. Prauliņš.
Pēc dievkalpojumā baznīcas apakšējā zālē draudzes gada iāa-pulce.
Ir , fakts, kā to Mr. P. Sloan saka, ka pēc krievu revolūcijas nodibinājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst faktu, , ka šīs valdības sastādīja Maskavā un nevis Baltijas valstīs. Sarka najai armijai toreiz neizdevās okupēt šīs territorijas, kaut Padomju Savienība to tā bija vēlējusies. Latvijas,- Lietuvas un Igaunijas nacionālās arrnijas atsita iebrucējus un aizdzina tos i pāri robežai. , ..
. Vēlāk par. spīti faktam, ka Baltijas valstu neatkarību bija atzinusi visā pasaule. Padomju ļ Savienība tās okupēja! Tā Pad. Savienība lauza savu deklarāciju par atteikšanos no territoriālāni .prasībām UZ; visiem laikiem, un 1932. gadā parakstīto savstarpējo neuzbrukšanas līgumu. 1940. gada 17. jūnijā sarkanā armija iebruka Baltijas valstīs un gāza pastāvošās valdības. ; ; . P. Coupe.
Līdz ar šo vēstuli ir noslēdzies kāds mazs cīņu pOsms : vietā, kur latvieši savas tautas un tēvzemes godu. ir lieliski aizstāvējuši, šāda cīņa var aizdegties kaut- _ kur citur — uz to mums Vienmēr gataviem.
Londonas latvIeSu ev. • draudzē. Trīsvienības lut. baznīcā, Oxford un Cplbome St.
14. janvārī, pīkst. 1.30 p. p, dievkalpojums ar dievgaldu. Dziesmu lapiņas.
Niagara Fails (Ont.) latvieša ev. • lut. draudzē, anglikāņu Šv. Jāņa baznīcā, 580 ļN. Portage Ed.
HAMILTONA
Māc e. Pavasars. ■
Hamiltonā, Latviešu ev. ■ lut. Kristus draudze, 18 Vietoria Ave., South.
Ceturtdien, 11. janvārī, pīkst. 7.00 vakarā jaunatnes stunda. \ 14. janvārī, pīkst, 11.00 pr. p. dievkalpojums.
lesvētes mabības sākums pirmdien,' 15. janvārī, pīkst. 7.00 vakarā, mācītāja mājā.
VIRDŽINIJTAUNA
Virdžinijtaunas latviešu draudzes dievkalpojums 21. janvārī, pīkst. 1.00 p. p. Prāv. A. Skrode-lis. (Anglikāņu baznīcā). Svē^ dienas skola 21. janvārī, pīkst. 10.30 no rita. ^
■.. . NORANDA' .,
Noraudas latviešu draudzes dievkalpojums 21. janvārī, pīkst. 4.00 p. p., United Church baznīcā. Prāv. A. Skrodelis. Svētdienas skola sestdien, 20. janvāri, pīkst. 2.00 p. p.
MONTREALĀ .
Māc. A. Voitkus, 3438 Roseda-Ie Ave., Montreal 28, P.Q. Tel HU 9^3224. } ■]■
Māc Viesturs Sēfers, 4571 Co-olbrook Ave., Montreal 29, P. Q. Telef. 484-8394.
Sv. Pāvila ev.-Iuf. latviešu drau* dzes Mflntreālā dievkalpojumi notiek Presbiteriāņu , baznīcā, Hutchisoņ un Viateur ielu stūrī.
14. janvārī, pīkst. 2.00 p. p. dievkalpojums.
21. janvāri, pīkst. 2.W) p. p. jaunatnes dievkalpojums. ' 28. janvārī, pīkst. 2.00 p. p. dievkalpojums.
■ TORONTO BAPTISTU- ;
draudzes dievkalpojumi svētdienās pl. 3 p.p, un trešdienās pl 8 Bībeles vakari Walmer Rond ' Ibaznīcas telpāa. ■;
0